18.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/6

(1)

Direktīvas 2010/40/ES 3. panta c) punktā kā prioritāra darbība noteikta datu un procedūru nodrošināšana, lai lietotājiem, ja iespējams, tiktu nodrošināts vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas bezmaksas informācijas minimums.

(2)

Direktīvas 2010/40/ES 6. panta 1. punktā paredzēts, ka Komisijai jāpieņem prioritārajām darbībām vajadzīgās specifikācijas, lai nodrošinātu intelektisku transporta sistēmu (ITS) ieviešanas un izmantošanas savietojamību, sadarbspēju un nepārtrauktību.

(3)

Paziņojumā “Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam” (2) atzīts, ka “ITS piemīt potenciāls būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai, piemēram, izmantojot negadījumu atklāšanas un satiksmes uzraudzības sistēmas, kas reālā laikā spēj sniegt informāciju ceļu satiksmes dalībniekiem”.

(4)

Attiecībā uz informācijas pakalpojumu sniegšanu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvā 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (3) ir noteikts noteikumu minimums attiecībā uz valsts sektora informācijas atkārtotu izmantošanu visā Savienībā un dalībvalstis tiek mudinātas neaprobežoties ar šo noteikumu minimumu un pieņemt politiku, kas ļauj plaši lietot informāciju vai datus, kuri ir valsts sektora iestāžu rīcībā.

(5)

ITS lietotņu un pakalpojumu ieviešana un izmantošana ir saistīta ar personas datu apstrādi, kas būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā noteikts jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvā 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (5). Tādējādi attiecībā uz ITS lietotnēm un pakalpojumiem būtu jāpiemēro datu izmantošanas mērķa ierobežojuma un datu apjoma samazināšanas principi.

(6)

Lai nodrošinātu savietojamību, savstarpēju izmantojamību un nepārtrauktību, ir jānosaka minimālas prasības vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas pakalpojumiem. Šīm prasībām būtu jāattiecas uz tāda standartizēta saraksta identificēšanu un izmantošanu, kurā iekļauti ar satiksmes drošību saistīti notikumi vai apstākļi, kas būtu jāpaziņo tiešajiem lietotājiem, kā arī lietotājiem sniedzamās informācijas saturu. Ja tiešie lietotāji saņem informāciju, izmantojot dažādus izplatīšanas kanālus, kurus kontrolē publiskā un/vai privātā sektora ceļu pārvaldītāji, pakalpojumu sniedzēji un raidorganizācijas, kas sniedz satiksmes informāciju, šī informācija nedrīkst būt pretrunīga, tāpēc tai būtu jāsatur vieni un tie paši elementi un būtu jābalstās uz vienu un to pašu notikuma vai apstākļa aprakstu.

(7)

Ar ceļu satiksmes drošību saistīti dati ir būtiski vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma sniegšanai. Tos vāc un glabā publiskā un/vai privātā sektora operatori un pakalpojumu sniedzēji. Lai šos datus varētu padarīt viegli pieejamus apmaiņai un atkārtotai izmantošanai informācijas pakalpojumu sniegšanai, publiskā un/vai privātā sektora ceļu pārvaldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem tie būtu jādara pieejami ar atsevišķu piekļuves punktu starpniecību vai jāpārliecinās, ka tie ir pieejami, izmantojot piekļuves punktus, kurus izveidojušas un pārvalda dalībvalstis. Šos valstu piekļuves punktus var veidot repozitārija, reģistra, tīmekļa portāla vai līdzīgā formā.

(8)

Šie ar ceļu satiksmes drošību saistītie dati būtu jādara pieejami saskaņā ar datu aizsardzības prasībām (piemēram, personas datu anonimitātes nodrošināšana). Ja informācijas pakalpojumā izmantotie dati tiek vākti, tostarp noteikta atrašanās vieta, no pašiem tiešajiem lietotājiem vai nākotnē ar kooperatīvu sistēmu palīdzību, tad lietotāji būtu skaidri jāinformē par šādu datu vākšanu, datu vākšanas kārtību un iespējamu izsekošanu, un par to, cik ilgi šādi dati tiek glabāti. Publiskā un/vai privātā sektora ceļu pārvaldītājiem, pakalpojumu sniedzējiem un autobūves nozarei būtu jāievieš atbilstoši tehniski pasākumi, lai nodrošinātu no tiešajiem lietotājiem vai viņu transportlīdzekļa saņemto datu anonimitāti.

(9)

Tām dalībvalstīm, kuras savā teritorijā jau sniedz noteikta veida ar ceļu satiksmes drošību saistītu informāciju, būtu jāspēj turpināt izmantot esošās metodes, ciktāl tās atbilst šīs regulas prasībām. Lai palielinātu informācijas pakalpojumu sniegšanas par ceļu satiksmes drošību un satiksmes apstākļiem pozitīvo ietekmi ceļu satiksmes negadījumu un bojāgājušo skaita samazināšanas ziņā Savienībā, vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimumam vajadzētu būt savietojamam, savstarpēji izmantojamam un nepārtrauktam visās dalībvalstīs, tam būtu jāsaglabā minimāls kvalitātes līmenis un, ja iespējams, tam būtu jābūt bez maksas visiem tiešajiem lietotājiem.

(10)

Lai visas dalībvalstis varētu izstrādāt saskaņotu un vienotu pieeju vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma nodrošināšanai visā Savienībā, ir svarīgi visai Savienībai noteikt prasības, kas attiektos uz jebkāda vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma pakalpojuma sniegšanu. Dalībvalstis var izmantot pašreizējos Eiropas un starptautisko standartizācijas organizāciju piedāvātos tehniskos risinājumus un atvērtos standartus, lai nodrošinātu vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma sniegšanas savstarpēju izmantojamību un nepārtrauktību Savienībā.

(11)

Lai nodrošinātu, ka vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma sniegšana ir gan uzticama, gan vērtīga, būtu jāpanāk minimāls kvalitātes līmenis. Dalībvalstīm būtu jāturpina strādāt un dalīties pieredzē par attiecīgu kvalitātes kritēriju, kvalitātes vērtēšanas un uzraudzības metožu un kvalitātes mērķu noteikšanu visiem ar ceļu drošību saistītu notikumu vai apstākļu, ceļu tīklu un/vai darbības vides veidiem. Dalībvalstīm būtu jādalās ar savām zināšanām un paraugpraksi, ziņojot Komisijai par savu analīžu rezultātiem un pieredzi saistībā ar šo tematu.

(12)

Lai gan vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimums tiešajiem lietotājiem būtu jāsniedz, ja iespējams, kā vispārējs bezmaksas pakalpojums, viņiem var rasties citas izmaksas saistībā ar maksu par telekomunikācijām, radiosakaru atļauju vai tāda aprīkojuma iegādi, kas ļauj saņemt šo informāciju.

(13)

Vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimums būtu jāsaņem tik lielam tiešo lietotāju skaitam, cik vien tas ir tehniski iespējams, ņemot vērā atšķirīgās transportlīdzekļu tehniskās spējas, izplatīšanas kanālus un uztveršanas ierīces, kas ir pieejamas tirgū.

(14)

Publiskā un privātā sektora ceļu pārvaldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem būtu jācenšas saskaņot tiešajiem lietotājiem sniegtās informācijas saturu neatkarīgi no viņu valodas. Ja dalībvalstis to ir parakstījušas, tām būtu jābalstās uz 1968. gada Vīnes Konvenciju par ceļazīmēm un brīdinājumiem, par kuru Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālo lietu padome vienojusies 1968. gada 8. novembrī, un jo īpaši uz Konsolidēto rezolūciju par ceļazīmēm un brīdinājumiem, ko izstrādājusi ceļu satiksmes drošības jautājumu darba grupa (6).

(15)

Pamatojoties uz valstu novērtējumu, dalībvalstīm būtu jāspēj precīzi noteikt vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma pakalpojuma aptvērumu Eiropas ceļu tīklā to teritorijā, lai koncentrētos uz ceļa posmiem un vietām, kur satiksmes un drošības apstākļu dēļ ir nepieciešama informācijas pakalpojumu sniegšana un ir pamatoti saistītie ieguldījumi. Tomēr tiek atzīts, ka, ņemot vērā dažādās situācijas un ieinteresētās personas, šīs regulas prasības nebūtu jāpiemēro pilsētu mezgliem. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai par informācijas pakalpojuma apvērumu valsts līmenī.

(16)

Direktīvas 2010/40/ES 17. panta 4. punktā paredzēts, ka Komisija reizi trīs gados sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par panākumiem šīs direktīvas ieviešanā. Ziņojumam būtu jāpievieno analīze par darbību un 5.–11. panta un 16. panta īstenošanu un vajadzības gadījumā būtu jāizvērtē nepieciešamība grozīt šo direktīvu. Šajā analīzē būtu arī jāizvērtē nepieciešamība grozīt un/vai papildināt prioritārajām darbībām pieņemtās specifikācijas, vajadzības gadījumā ņemot vērā panākumus ieviešanas, tehnoloģiju attīstības un standartizācijas ziņā dalībvalstīs,

a)

“Eiropas ceļu tīkls” ir ceļu tīkls, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 661/2010/ES (7) I pielikuma 2. iedaļā, izņemot pilsētu mezglus;

b)

“īslaicīgi slidens ceļš” ir jebkāds neparedzēts ceļa seguma stāvoklis, kura dēļ tas noteiktu laika posmu ir slidens, kas vājina transportlīdzekļa saķeri ar ceļu;

c)

“dzīvnieki, cilvēki, šķēršļi, atkritumi uz ceļa” ir jebkura situācija, kad dzīvnieki, atkritumi, šķēršļi vai cilvēki atrodas uz ceļa, kur to atrašanās ir negaidīta, tādējādi varētu būt nepieciešams ārkārtas manevrs, lai no tiem izvairītos;

d)

“nenorobežota negadījuma vieta” ir teritorija, kurā ir noticis negadījums un kuru kompetentā iestāde vēl nav norobežojusi;

e)

“īstermiņa ceļa darbi” ir jebkādi īstermiņa ceļa darbi, ko veic uz ceļa vai ceļa malā un par kuriem norādes tiek sniegtas ar ceļazīmju minimuma palīdzību šo darbu īstermiņa rakstura dēļ;

f)

“slikta redzamība” ir redzamība, ko ietekmē jebkādi apstākļi, kas samazina autovadītāju redzamības diapazonu un kas var ietekmēt transportlīdzekļa drošu vadīšanu;

g)

“autovadītājs, kas pa brauktuvi brauc nepareizā virzienā,” ir transportlīdzeklis, kas pārvietojas pa ceļa brauktuves, kura ir norobežota ar sadalošajām joslām vai barjerām, nepareizo pusi, pretī pretimbraucošajai satiksmei;

h)

“nekontrolēta ceļa aizšķērsošana” ir jebkāda – daļēja vai pilnīga – ceļa aizšķērsošana, kas nav pienācīgi norobežota un pie kuras nav izliktas zīmes;

i)

“ārkārtas laika apstākļi” ir neparasti, ļoti slikti vai gadalaikam neatbilstoši laika apstākļi, kas var apdraudēt transportlīdzekļa drošu vadīšanu;

j)

“vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma lietotājs” ir jebkura juridiska vai fiziska persona, kas piedalās vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma pakalpojumu nodrošināšanā, piemēram, publiskā un privātā sektora ceļa pārvaldītāji, dispečeri, pakalpojumu sniedzēji un raidorganizācijas, kas sniedz satiksmes informāciju;

k)

“tiešais lietotājs” ir jebkurš autovadītājs, kas gūst labumu no vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma pakalpojumiem;

l)

“vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma pakalpojums” ir reāllaika satiksmes informācijas pakalpojums, ar kuru nodrošina saskaņotu minimālu ar ceļu satiksmes drošību saistītu saturu, kuram ar minimālu piepūli var piekļūt pēc iespējas daudz tiešo lietotāju;

m)

“ar ceļu satiksmes drošību saistīti dati” ir dati, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma pakalpojumu, un kuri tiek vākti, izmantojot jebkādu privātu vai publisku avotu;

n)

“vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimums” ir jebkādi ekstrahēti, apkopoti un apstrādāti ar ceļu satiksmes drošību saistīti dati, ko tiešajiem lietotājiem piedāvā publiskā un/vai privātā sektora ceļu pārvaldītāji un/vai pakalpojumu sniedzēji, izmantojot jebkādu izplatīšanas kanālu;

o)

“piekļuves punkts” ir digitāla piekļuves vieta, kurā tiek vākti, formatēti un darīti pieejami apmaiņai un atkārtotai izmantošanai ar ceļu satiksmes drošību saistīti dati, kas vajadzīgi vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma izstrādei;

p)

“bez maksas” ir vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma pakalpojuma sniegšana bez papildu maksas tiešajiem lietotajiem izmantošanas vietā.

a)

īslaicīgi slidens ceļš;

b)

dzīvnieki, cilvēki, šķēršļi, atkritumi uz ceļa;

c)

nenorobežota negadījuma vieta;

d)

īstermiņa ceļa darbi;

e)

slikta redzamība;

f)

autovadītājs, kas pa brauktuvi brauc nepareizā virzienā;

g)

nekontrolēta ceļa aizšķērsošana;

h)

ārkārtas laika apstākļi.

a)

notikuma vai apstākļa atrašanās vieta;

b)

notikuma vai apstākļa kategorija, kā minēts 3. pantā, un vajadzības gadījumā īss tā apraksts;

c)

vajadzības gadījumā autovadīšanas ieteikumi.

a)

nediskriminējošā veidā;

b)

Savienībā neatkarīgi no dalībvalsts, kurā tas ir reģistrēts;

c)

saskaņā ar piekļuves tiesībām un procedūrām, kas noteiktas Direktīvā 2003/98/EK;

d)

termiņā, kas nodrošina savlaicīgu informācijas pakalpojuma sniegšanu;

e)

ar valsts piekļuves punkta starpniecību.

a)

to sniedz tādā veidā, lai nodrošinātu tās saņemšanu pēc iespējas lielākam tiešo lietotāju skaitam, kurus ietekmē attiecīgais notikums vai apstāklis, kas minēts 3. pantā;

b)

to tiešajiem lietotājiem, ja iespējams, bez maksas dara pieejamu publiskā un/vai privātā sektora ceļu pārvaldītāji un/vai pakalpojumu sniedzēji, un/vai raidorganizācijas, kas sniedz satiksmes informāciju.

a)

aptvertās ar ceļu satiksmes drošību saistītās kategorijas un informācijas pakalpojuma aptvertais ceļu tīkls;

b)

informācija par to piekļuves punktu ar ceļu satiksmes drošību saistītajiem datiem un tā izmantošanas nosacījumiem;

c)

formāts, kādā ir pieejami ar ceļu satiksmes drošību saistīti dati to piekļuves punktā;

d)

informācijas pakalpojuma izplatīšanas līdzekļi tiešajiem lietotājiem.

a)

valsts iestāde, kas izraudzīta, lai novērtētu atbilstību 3.–8. pantā noteiktajām prasībām;

b)

pastāvoša vai plānota valsts piekļuves punkta apraksts.

a)

to gūtie panākumi informācijas pakalpojuma ieviešanā, tostarp tā kvalitātes līmeņa noteikšanai izmantotie kritēriji un tā kvalitātes uzraudzības līdzekļi;

b)

atbilstības 3.–8. pantā noteiktajām prasībām novērtējuma rezultāti;

c)

attiecīgā gadījumā apraksts par izmaiņām saistībā ar valsts piekļuves punktu.