EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32011R0446
Commission Regulation (EU) No 446/2011 of 10 May 2011 imposing a provisional anti-dumping duty on imports of certain fatty alcohols and their blends originating in India, Indonesia and Malaysia
Komisijas Regula (ES) Nr. 446/2011 ( 2011. gada 10. maijs ), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu par Indijas, Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes konkrētu alifātisko spirtu un to maisījumu importu
Komisijas Regula (ES) Nr. 446/2011 ( 2011. gada 10. maijs ), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu par Indijas, Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes konkrētu alifātisko spirtu un to maisījumu importu
OJ L 122, 11.5.2011, p. 47–62
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 11 Volume 131 P. 248 - 263
No longer in force, Date of end of validity: 12/11/2011: This act has been changed. Current consolidated version: 12/05/2011
11.5.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 122/47 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 446/2011
(2011. gada 10. maijs),
ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu par Indijas, Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes konkrētu alifātisko spirtu un to maisījumu importu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,
pēc apspriešanās ar padomdevēja komiteju,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
1.1. Procedūras sākšana
(1) |
Eiropas Komisija (“Komisija”) 2010. gada 13. augustā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Indijas, Indonēzijas un Malaizijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes konkrētu alifātisko spirtu un to maisījumu (“ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana”) importu Savienībā. |
(2) |
Antidempinga procedūru sāka pēc sūdzības, ko 2010. gada 30. jūnijā iesniedza divi Savienības ražotāji Cognis GmbH un Sasol Olefins & Surfactants GmbH (“sūdzības iesniedzēji”). Abi šie uzņēmumi ar ražotnēm Vācijā, Francijā un Itālijā ir dibināti, pamatojoties uz Vācijas likumdošanu. Šie divi uzņēmumi pārstāv ievērojamu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 25 % no kopējā tā Savienībā izgatavotā ražojuma daudzuma, uz kuru attiecas izmeklēšana. Sūdzībā bija iekļauti prima facie pierādījumi par attiecīgo valstu izcelsmes minētā ražojuma dempingu un būtisko kaitējumu, ko tas izraisījis, un šos pierādījumus atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu. |
1.2. Procedūrā iesaistītās personas
(3) |
Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos iesaistītos Savienības ražotājus, importētājus/tirgotājus un lietotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un attiecīgo eksportētājvalstu pārstāvjus. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa. |
(4) |
Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās ir jāuzklausa. |
(5) |
Ņemot vērā to importētāju lielo skaitu, kuri minēti sūdzībā, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta importētāju izlases veida pārbaude saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu. Četri importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā. Ņemot vērā to importētāju mazo skaitu, kuri sniedza par sevi ziņas, tika nolemts nepiemērot izlases veida pārbaudi. |
(6) |
Komisija nosūtīja anketas ražotājiem eksportētājiem, Savienības ražotājiem, importētājiem un visiem attiecīgajiem zināmajiem lietotājiem un piegādātājiem, kā arī visiem tiem, kuri pieprasīja tās termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. |
(7) |
Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no pieciem Savienības ražotājiem, diviem importētājiem, 21 lietotāja Savienībā, diviem ražotājiem eksportētājiem Indijā, diviem ražotājiem eksportētājiem Indonēzijā un to saistītajiem tirgotājiem, un trim ražotājiem eksportētājiem Malaizijā un to saistītajiem tirgotājiem. |
(8) |
Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu uzņēmumu telpās:
|
1.3. Izmeklēšanas periods
(9) |
Dempinga un kaitējuma izmeklēšanu veica par laikposmu no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). |
2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS
2.1. Attiecīgais ražojums
(10) |
Attiecīgais ražojums ir tādi piesātinātie alifātiskie spirti ar oglekļa atomu virknes garumu C8, C10, C12, C14, C16 vai C18 (neietverot zarotas virknes izomērus), ietverot atsevišķus vienvērtīgos piesātinātos alifātiskos spirtus (ko dēvē arī par “tīrām frakcijām”) un maisījumus, kuros pārsvarā oglekļa atomu virknes garums ir kombinācijās C6-C8, C6-C10, C8-C10, C10-C12 (parasti iedala C8-C10 kategorijā), maisījumus, kuros pārsvarā oglekļa atomu virknes garums ir kombinācijās C12-C14, C12-C16, C12-C18, C14-C16 (parasti iedala C12-C14 kategorijā) un maisījumus, kuros pārsvarā oglekļa atomu virknes garums ir kombinācijā C16-C18, ar izcelsmi Indijā, Indonēzijā un Malaizijā (“attiecīgais ražojums”), ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 2905 16 85, 2905 17 00, ex 2905 19 00 un ex 3823 70 00. |
(11) |
Ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir starpražojums, ko ražo, izmantojot dabīgus (tauku pārstrādes) vai sintētiskus (naftas ķīmijas) avotus, piemēram, dabīgos taukus un eļļas, neapstrādātu eļļu, dabasgāzi, šķidro dabasgāzi un ogles. Lielākoties to izmanto kā izejmateriālu alifātisko spirtu sulfātu, alifātisko spirtu etoksilātu un alifātisko spirtu ētera sulfātu (tā saukto virsmas aktīvo vielu) ražošanā. Virsmas aktīvās vielas izmanto, lai ražotu mazgāšanas līdzekļus, mājsaimniecības, tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļus. |
2.2. Līdzīgais ražojums
(12) |
Tika konstatēts, ka ražojumam, ko uz Savienību eksportē no Indijas, Indonēzijas un Malaizijas, un ražojumam, ko ražo un pārdod šo valstu iekšzemes tirgū, un arī ražojumam, ko ražo un Savienībā pārdod Savienības ražotāji, ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī lietojuma veidi. Tādēļ tie provizoriski uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. |
(13) |
Izmeklēšanas gaitā atsevišķas personas apgalvoja, ka viens no sūdzības iesniedzējiem vienā no ražotnēm izgatavo ražojumu, kurā iekļautas zarotas virknes izomēru molekulas, kas neietilpst ražojuma definīcijā, tāpēc šādus ražojumus nevar uzskatīt par līdzīgiem ražojumiem. Tika provizoriski noteikts, ka šis apgalvojums ir pamatots, tāpēc šā ražotāja dati netika izmantoti kaitējuma analīzē. Jānorāda, ka divi citi uzņēmumi, no kuriem viens sadarbojās izmeklēšanā, tā paša iemesla dēļ tika izslēgti no Savienības ražošanas nozares definīcijas. |
3. DEMPINGS
3.1. Indija
3.1.1. Normālā vērtība
(14) |
Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms katram ražotājam eksportētājam noteica, vai līdzīgā ražojuma pārdevumu kopējais apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem klientiem bija uzskatāms par reprezentatīvu salīdzinājumā ar kopējo apjomu, kas bija pārdots eksportam uz Savienību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdevumus iekšzemes tirgū uzskata par reprezentatīviem, ja kopējais pārdevumu apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no kopējā attiecīgā ražojuma pārdevumu apjoma, kas pārdots uz Savienību. Tika konstatēts, ka katra ražotāja eksportētāja kopējie līdzīgā ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi. |
(15) |
Par katru ražojuma veidu, kuru ražotājs eksportētājs bija pārdevis iekšzemes tirgū un kas bija tieši salīdzināms ar eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veidu, tika noteikts, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir bijis pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēta ražojuma veida pārdevumu apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja izmeklēšanas periodā minētā veida ražojumu kopējais attiecīgā ražotāja eksportētāja pārdevumu apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % no tā kopējā uz Savienību eksportētā līdzīgā ražojuma veida pārdevumu apjoma. |
(16) |
Turklāt atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam tika pārbaudīts, vai katra ražojuma veida pārdevumus iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastajā tirdzniecības apritē. To darīja, nosakot katra eksportētā attiecīgā ražojuma veida rentablo iekšzemes pārdevumu īpatsvaru iekšzemes tirgū, kas IP veikti neatkarīgiem klientiem. |
(17) |
Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no pārdevumu apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza izmaksas un vidējā svērtā pārdevumu cena bija vienāda vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību ražojuma veidam aprēķināja kā visu attiecīgā veida pārdevumu faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību, neņemot vērā, vai minētie pārdevumi bija rentabli. |
(18) |
Ja kāda ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoms bija mazāks par 80 % vai vienāds ar 80 % no kopējā minētā veida pārdevumu apjoma vai ja minētā veida vidējā svērtā cena bija mazāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu vienīgi attiecīgā veida rentablajiem pārdevumiem, kas IP veikti iekšzemes tirgū. |
3.1.2. Eksporta cena
(19) |
Abi ražotāji eksportētāji Indijā attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā. Tādējādi eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz cenām, kuras šie neatkarīgie klienti faktiski maksāja par attiecīgo ražojumu vai kuras tiem bija jāmaksā par to. |
3.1.3. Salīdzinājums
(20) |
Normālo vērtību un eksporta cenu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem salīdzināja, pamatojoties uz EXW cenu. |
(21) |
Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, pienācīgi ņēma vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, un izdarīja korekcijas. Tādējādi attiecīgos un pamatotos gadījumos tika veiktas korekcijas, ņemot vērā netiešo nodokļu, transporta un apdrošināšanas izmaksu, kravas apstrādes un iekraušanas izmaksu un palīgizmaksu, iepakošanas izmaksu, kredīta izmaksu un komisijas maksu atšķirības. |
(22) |
Abi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, aprēķinot dempinga starpību, nav jāņem vērā pārdevumi izmeklēšanas periodā vienam sūdzības iesniedzējam Savienībā, jo šie pārdevumi tika veikti lielā apjomā un par stingri noteiktām cenām. Tomēr nav juridiska pamatojuma, lai, aprēķinot dempingu, neņemtu vērā attiecīgā ražojuma eksportu. Tāpēc abu ražotāju eksportētāju prasības noraidīja. |
(23) |
Abi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, ņemot vērā to, ka tika konvertēta valūta, vajadzīga korekcija, un argumentēja, ka no 2009. gada novembra Indijas rūpija (INR) pret euro (EUR) ilgstoši bija novērtēta pārāk augstu un tas izkropļoja dempinga aprēķinus. Apgalvojums attiecās uz pārdevumiem EUR, ko veica, sākot no 2010. gada janvāra, un tajā bija prasība aizstāt valūtas konvertēšanas vajadzībām izmantoto tā mēneša valūtas maiņas kursu (konvertējot pārdevumu vērtību INR), kurā tika veikti pārdevumi, ar kursu, kas bija spēkā divus mēnešus iepriekš. Saskaņā ar 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu konkrētos apstākļos, ņemot vērā valūtas konvertāciju, piemēro korekciju. Tomēr jāatgādina, ka INR pārvērtēšana notika tikai otrajā IP pusē. Turklāt jāatgādina, ka, izmantojot diezgan pastāvīgu modeli, abi Indijas uzņēmumi bieži palielināja cenas, ko minētajā periodā maksāja galvenie klienti Savienībā, un ka cenas, ko noteica sūdzības iesniedzēji Savienībā, arī pastāvīgi palielinājās otrajā IP pusē. Tāpēc nav skaidru pierādījumu, ka INR pārvērtēšana netika laicīgi atspoguļota cenās, kuras Indijas ražotāji eksportētāji iekasēja no klientiem ES, vai tās pārāk negatīvi ietekmēja dempinga aprēķinus. Tādēļ abu uzņēmumu prasības noraidīja. |
3.1.4. Dempinga starpība
(24) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpības Indijas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu. |
(25) |
Pamatojoties uz sūdzībā pieejamo informāciju un to Indijas ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, kuri sadarbojās, un ņemot vērā pieejamo statistikas informāciju, konstatēja, ka Indijā nav citu attiecīgā ražojuma ražotāju. Tāpēc valsts mēroga dempinga starpība, kas bija jānosaka Indijai, tika noteikta vienādā līmenī ar augstāko dempinga starpību, kas tika noteikta ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās. |
(26) |
Uz šā pamata pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.
|
3.2. Indonēzija
3.2.1. Normālā vērtība
(27) |
Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms katram ražotājam eksportētājam noteica, vai līdzīgā ražojuma pārdevumu kopējais apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem klientiem bija uzskatāms par reprezentatīvu salīdzinājumā ar kopējo apjomu, kas bija pārdots eksportam uz Savienību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdevumus iekšzemes tirgū uzskata par reprezentatīviem, ja kopējais pārdevumu apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no kopējā attiecīgā ražojuma pārdevumu apjoma, kas pārdots uz Savienību. Tika konstatēts, ka katra ražotāja eksportētāja kopējie līdzīgā ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi. |
(28) |
Par katru ražojuma veidu, kuru ražotājs eksportētājs bija pārdevis iekšzemes tirgū un kas bija tieši salīdzināms ar eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veidu, tika noteikts, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir bijis pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēta ražojuma veida pārdevumu apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja izmeklēšanas periodā minētā veida ražojumu kopējais attiecīgā ražotāja eksportētāja pārdevumu apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % no kopējā uz Savienību eksportētā līdzīgā ražojuma veida pārdevumu apjoma. |
(29) |
Turklāt atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam tika pārbaudīts, vai katra ražojuma veida pārdevumus iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastajā tirdzniecības apritē. To darīja, nosakot katra eksportētā attiecīgā ražojuma veida rentablo iekšzemes pārdevumu īpatsvaru iekšzemes tirgū, kas IP veikti neatkarīgiem klientiem. |
(30) |
Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no pārdevumu apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza izmaksas un vidējā svērtā pārdevumu cena bija vienāda vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību ražojuma veidam aprēķināja kā visu attiecīgā veida pārdevumu faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību, neņemot vērā, vai minētie pārdevumi bija rentabli. |
(31) |
Ja kāda ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoms bija mazāks par 80 % vai vienāds ar 80 % no kopējā minētā veida pārdevumu apjoma vai ja minētā veida vidējā svērtā cena bija mazāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu vienīgi attiecīgā veida rentablajiem pārdevumiem, kas IP veikti iekšzemes tirgū. |
(32) |
Ja ražotājs eksportētājs nebija veicis konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdevumus, normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. |
(33) |
Aprēķinot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas apmēri saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu pamatojās uz faktiskajiem datiem par parastā tirdzniecības apritē notikušu līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, ko veicis ražotājs eksportētājs. |
3.2.2. Eksporta cena
(34) |
Ražotāji eksportētāji veica eksporta pārdevumus uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem vai ar saistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību Singapūrā un Savienībā. |
(35) |
Ja eksporta pārdevumi uz Savienību tika veikti tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā vai izmantojot saistītus tirdzniecības uzņēmumus Singapūrā, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz faktisko samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu. |
(36) |
Ja eksporta pārdevumus uz Savienību veica, izmantojot saistītus tirdzniecības uzņēmumus Savienībā, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz pirmajām tālākpārdošanas cenām, kuras šie saistītie pārdevēji noteica neatkarīgajiem klientiem Savienībā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. |
3.2.3. Salīdzinājums
(37) |
Normālo vērtību un eksporta cenu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem salīdzināja, pamatojoties uz EXW cenu. |
(38) |
Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, pienācīgi ņēma vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, un izdarīja korekcijas. Tādējādi attiecīgos un pamatotos gadījumos tika veiktas korekcijas, ņemot vērā netiešo nodokļu, transporta un apdrošināšanas izmaksu, kravas apstrādes un iekraušanas izmaksu un palīgizmaksu, iepakošanas izmaksu, kredīta izmaksu un komisijas maksu atšķirības. |
(39) |
Viens uzņēmums apgalvoja, ka jāveic korekcija, ņemot vērā fizikālo pazīmju atšķirības, pamatojoties uz to, ka tas uz ES eksportē ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, gan šķidrā, gan cietā veidā, savukārt iekšzemes tirgū tas pārdod to tikai cietā veidā, turklāt cenas par ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, šķidrā veidā ir mazākas par cietā veida cenām. Tomēr uzņēmums nesniedza datus par šādas korekcijas apjomu. Veicot vienkāršu ražojuma, uz kura attiecas izmeklēšana, cieto un šķidro veidu eksporta cenu salīdzinājumu, nevar noteikt, ka jāveic korekcija, jo jāņem vērā fizikālo īpašību atšķirības. Turklāt uzņēmuma grāmatvedībā nav pienācīgi nošķirtas cieto un šķidro ražojuma veidu izmaksu atšķirības. Tāpēc nebija uzticama pamata, lai aprēķinātu iespējamo korekciju, un prasība bija jānoraida. |
(40) |
Sūdzības iesniedzēji iesniedza prasību par to, ka enerģijas izmaksas Indonēzijā ir izkropļotas, jo enerģija ir ļoti lēta un tiek subsidēta. Tomēr tie neiesniedza pamatotu informāciju par to, kā šāds iekšzemes un eksporta ražošanā izmantotās enerģijas izmaksu izkropļojums ietekmē dempinga aprēķinus. Tāpēc šo prasību noraidīja. |
3.2.4. Dempinga starpība
(41) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpības Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu. |
(42) |
Pamatojoties uz sūdzībā pieejamo informāciju un to Indonēzijas ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, kuri sadarbojās, un ņemot vērā pieejamo statistikas informāciju, konstatēja, ka Indonēzijā nav citu attiecīgā ražojuma ražotāju. Tāpēc valsts mēroga dempinga starpība, kas bija jānosaka Indonēzijai, tika noteikta vienādā līmenī ar augstāko dempinga starpību, kas tika noteikta ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās. |
(43) |
Uz šā pamata pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.
|
3.3. Malaizija
3.3.1. Normālā vērtība
(44) |
Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms katram ražotājam eksportētājam noteica, vai līdzīgā ražojuma pārdevumu kopējais apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem klientiem bija uzskatāms par reprezentatīvu salīdzinājumā ar kopējo apjomu, kas bija pārdots eksportam uz Savienību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdevumus iekšzemes tirgū uzskata par reprezentatīviem, ja kopējais pārdevumu apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no kopējā attiecīgā ražojuma pārdevumu apjoma uz Savienību. Attiecībā uz abiem ražotājiem eksportētājiem konstatēja, ka kopējie katra ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi. Konstatēja, ka trešais ražotājs eksportētājs IP neveica neatkarīgus iekšzemes pārdevumus. |
(45) |
Par katru ražojuma veidu, kuru ražotājs eksportētājs bija pārdevis iekšzemes tirgū un kas bija tieši salīdzināms ar eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veidu, tika noteikts, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir bijis pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēta ražojuma veida pārdevumu apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja izmeklēšanas periodā minētā veida ražojumu kopējais attiecīgā ražotāja eksportētāja pārdevumu apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % no kopējā uz Savienību eksportētā līdzīgā ražojuma veida pārdevumu apjoma. |
(46) |
Turklāt atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam tika pārbaudīts, vai katra ražojuma veida pārdevumus iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastajā tirdzniecības apritē. To darīja, nosakot katra eksportētā attiecīgā ražojuma veida rentablo iekšzemes pārdevumu īpatsvaru iekšzemes tirgū, kas IP veikti neatkarīgiem klientiem. |
(47) |
Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no pārdevumu apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza izmaksas un vidējā svērtā pārdevumu cena bija vienāda vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību ražojuma veidam aprēķināja kā visu attiecīgā veida pārdevumu faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību, neņemot vērā, vai minētie pārdevumi bija rentabli. |
(48) |
Ja kāda ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoms bija mazāks par 80 % vai vienāds ar 80 % no kopējā minētā veida pārdevumu apjoma vai ja minētā veida vidējā svērtā cena bija mazāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu vienīgi attiecīgā veida rentablajiem pārdevumiem, kas IP veikti iekšzemes tirgū. |
(49) |
Ja ražotājs eksportētājs nebija veicis konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdevumus, normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. |
(50) |
Aprēķinot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas apmēri saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu pamatojās uz faktiskajiem datiem par parastā tirdzniecības apritē notikušu līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, ko veicis ražotājs eksportētājs. |
(51) |
Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kurš neveica iekšzemes pārdevumus IP, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņas apmēri saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu pamatojās uz faktisko summu vidējo svērto lielumu, ko noteica abiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecās izmeklēšana, attiecībā uz līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu Malaizijas tirgū. |
3.3.2. Eksporta cena
(52) |
Ražotāji eksportētāji veica eksporta tirdzniecību uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem vai arī izmantojot saistītus uzņēmumus Savienībā. |
(53) |
Ja eksporta pārdevumi uz Savienību tika veikti tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu. |
(54) |
Ja eksporta pārdevumus uz Savienību veica, izmantojot saistītus uzņēmumus Savienībā, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz pirmajām tālākpārdošanas cenām, kuras šie saistītie uzņēmumi noteica neatkarīgiem klientiem Savienībā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. |
3.3.3. Salīdzinājums
(55) |
Normālo vērtību un eksporta cenu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem salīdzināja, pamatojoties uz EXW cenu. |
(56) |
Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, pienācīgi ņēma vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, un izdarīja korekcijas. Tādējādi attiecīgos un pamatotos gadījumos tika veiktas korekcijas, ņemot vērā transporta un apdrošināšanas izmaksas, kravas apstrādes un iekraušanas izmaksas un palīgizmaksas, iepakošanas un kredīta izmaksas. |
(57) |
Viens Malaizijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā saistītais uzņēmums Savienībā faktiski ir ražotāja eksporta departaments. Pamatojoties uz to, uzņēmums apgalvoja, ka būtu jāveic pārlieku lieli atskaitījumi, nosakot EXW cenu, ja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu veiktu pilnu korekciju, ņemot vērā pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu. Šajā saistībā konstatēja, ka rēķinus izdeva saistītais uzņēmums klientiem Savienībā un maksājumus saņēma saistītais uzņēmums no klientiem Savienībā. Turklāt jānorāda, ka pārdevumi, ko veica saistītais uzņēmums, ietvēra uzcenojumu. Tirgotāja finanšu pārskati liecināja, ka tas sedza normālas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, kas radās starp importēšanu un tālākpārdošanu. Tāpēc liekas, ka saistītais uzņēmums veica tipiskas importētāja funkcijas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, uzņēmuma prasību noraidīja. |
(58) |
Sūdzības iesniedzēji attiecībā uz Malaiziju iesniedza tādu pašu prasību par enerģijas izmaksām, kāda minēta 40. apsvērumā par Indonēziju. Arī šo prasību noraidīja to pašu iemeslu dēļ. |
3.3.4. Dempinga starpība
(59) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpības Malaizijas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu. |
(60) |
Pamatojoties uz sūdzībā pieejamo informāciju un to Malaizijas ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, kuri sadarbojās, un ņemot vērā pieejamo statistikas informāciju, konstatēja, ka Malaizijā nav citu attiecīgā ražojuma ražotāju. Tāpēc valsts mēroga dempinga starpība, kas bija jānosaka Malaizijai, tika noteikta vienādā līmenī ar augstāko dempinga starpību, kas tika noteikta ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās. |
(61) |
Uz šā pamata pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.
|
4. KAITĒJUMS
4.1. Savienības ražošanas nozares un Savienības produkcijas definīcija
(62) |
Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja divi zināmi un daži citi ļoti mazi ražotāji. Lai noteiktu Savienības kopējo ražošanas apjomu, izmantoja visu pieejamo informāciju par Savienības ražotājiem, tostarp informāciju, kas sniegta sūdzībā, un datus, kuri savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas. Pamatojoties uz to, tika lēsts, ka kopējā Savienības produkcija IP bija 400 000 līdz 500 000 tonnu. Savienības ražotāji, kuri ražo visu Savienības produkciju, veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. |
(63) |
Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka viens no sūdzības iesniedzējiem nav uzskatāms par Savienības ražošanas nozares daļu, jo tā uzņēmums IP importēja attiecīgo ražojumu. Tomēr tika noskaidrots, ka šī uzņēmuma importēto ražojumu īpatsvars no attiecīgajām valstīm IP bija salīdzinoši neliels un tāpēc nebūtisks, salīdzinot ar līdzīgā ražojuma produkcijas apjomu. Turklāt tas lielākoties neimportēja pastāvīgi. Tāpēc var apstiprināt, ka šā uzņēmuma galvenā darbība ir ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, ražošana un pārdošana ES un tā galvenās intereses ir Savienības ražotāja intereses. Tādējādi provizoriski tika noteikts, ka šī prasība nav pamatota. |
4.2. Patēriņš Savienībā
(64) |
Patēriņu noteica, pamatojoties uz kopējo Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjomu Savienības tirgū, izmantošanu pašu vajadzībām un kopējo importa apjomu (pēc Eurostat datiem). Veica pienācīgas korekcijas, jo Eurostat datos ir iekļauta informācija par dažiem citiem ražojumiem, nevis tikai par attiecīgo ražojumu. Lai saglabātu konfidencialitāti, informācija sniegta kā indekss (2007 = 100).
|
(65) |
Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā palielinājās par 2 %. Vispirms no 2007. līdz 2008. gadam patēriņš palielinājās par 2,2 %, tad no 2008. līdz 2009. gadam tas samazinājās par 4,8 %. No 2009. gada līdz IP beigām patēriņš uzlabojās par 4,6 %. |
(66) |
Ekonomikas lejupslīde veicināja patēriņa samazinājumu no 2008. gada, kad attiecīgā ražojuma lietotāji pieredzēja ražojumu pieprasījuma kritumu. IP sākumā situācija tirgū nedaudz uzlabojās, tāpēc pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma palielinājās salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo pusi. |
4.3. Imports no attiecīgajām valstīm Savienībā
4.3.1. Kumulācija
(67) |
Komisija pārbaudīja, vai ietekme, ko izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, jāvērtē kumulatīvi, pamatojoties uz pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktajiem kritērijiem. Šajā pantā noteikts, ka, vienlaicīgi veicot antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz kāda ražojuma importu no divām vai vairākām valstīm, šāda importa ietekmi vērtē kumulatīvi tikai tad, ja konstatē, ka a) dempinga starpība, kas noteikta katras valsts importam, pārsniedz pamatregulas 9. panta 3. punktā definēto minimālo apjomu un katras valsts importa apjoms nav nenozīmīgs, un b) importa ietekmes novērtējums kopumā ir vēlams, ņemot vērā importēto ražojumu savstarpēju konkurenci un importēto ražojumu un līdzīgu Kopienas ražojumu konkurenci. |
(68) |
Importam no katras attiecīgās valsts tika noteiktas dempinga starpības, kuras pārsniedz pamatregulas 9. panta 3. punktā definēto minimumu, t. i., 2 % no eksporta cenas, un imports no katras attiecīgās valsts pārsniedz pamatregulas 5. panta 7. punktā noteikto robežu – 1 % tirgus daļas. |
(69) |
Izmeklēšana arī liecināja, ka importēto ražojumu par dempinga cenām savstarpējā konkurence un importēto ražojumu par dempinga cenām un līdzīgu ražojumu konkurence bija līdzīga. Konstatēja, ka vidējās ražojumu importa cenas no visām attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās un turpmāk bija vērojama līdzīga tendence. Turklāt ražojumi, uz kuriem attiecās izmeklēšana un ko importēja no attiecīgajām valstīm, bija līdzīgi visos aspektos, savstarpēji aizstājami, un Savienībā tos tirgoja, izmantojot salīdzināmus tirdzniecības kanālus un līdzīgus komercnosacījumus, tādējādi tie konkurēja savā starpā un ar Savienībā izgatavoto ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana. |
(70) |
Pamatojoties uz to, provizoriski secināja, ka ir izpildīti visi kumulācijas nosacījumi un, lai analizētu kaitējumu, atbilstoši kopīgi jānovērtē ietekme, ko rada attiecīgo valstu izcelsmes dempinga imports. |
4.3.2. Attiecīgo valstu dempinga importa apjoms, cena un tirgus daļa
Imports no attiecīgajām valstīm |
2007 |
2008 |
2009 |
IP |
tonnas |
112 523 |
177 286 |
165 386 |
176 279 |
Indekss: 2007 = 100 |
100 |
158 |
147 |
157 |
Gada Δ% |
|
57,6 % |
–6,7 % |
6,6 % |
Tirgus daļa |
2007 |
2008 |
2009 |
IP |
Indekss: 2007 = 100 |
100 |
154 |
151 |
154 |
Gada Δ% |
|
54,2 % |
–2,0 % |
1,9 % |
Vidējā cena par EUR/tonnu |
942 |
1 017 |
837 |
882 |
Indekss: 2007 = 100 |
100 |
108 |
89 |
94 |
Gada Δ% |
|
8 % |
–18 % |
5 % |
Avots: Eurostat dati un atbildes uz anketas jautājumiem |
(71) |
Importa apjomi no attiecīgajām valstīm attiecīgajā laika posmā palielinājās par 57 %. Lielākais kāpums bija no 2007. līdz 2008. gadam, kad imports pieauga par 58 %. 2009. gadā imports nedaudz samazinājās, bet izmeklēšanas periodā atkal palielinājās līdz 2008. gada līmenim. |
(72) |
Kopumā importa cenas no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %. Attiecīgajā periodā importa vidējās cenas no attiecīgajām valstīm pastāvīgi bija mazākas nekā pārējās pasaules un Savienības ražošanas nozares noteiktās cenas, šādi palielinot attiecīgo valstu tirgus daļu. |
(73) |
Attiecīgo valstu tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 54 %. Būtiskākais palielinājums bija no 2007. līdz 2008. gadam. Imports nedaudz samazinājās ekonomikas krīzes laikā no 2008. līdz 2009. gadam, kad attiecīgo valstu tirgus daļa samazinājās par 2 %, tomēr pēc tam attiecīgā perioda beigās šī tirgus daļa atkal uzlabojās. |
4.3.2.1.
(74) |
Lai analizētu cenu samazinājumu, Savienības ražošanas nozares ražojumu veida vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū, kas koriģētas atbilstīgi ražotāja cenām, tika salīdzinātas ar attiecīgo valstu importa atbilstīgajām vidējām svērtajām CIF cenām pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, izdarot atbilstīgas spēkā esošo muitas nodokļu un pēcimporta izmaksu korekcijas. Šādu cenu salīdzinājumu veica darījumiem vienā tirdzniecības līmenī, ņemot vērā atlaides un vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas. Salīdzinājuma rezultāti, kas procentuāli izteikti no Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām izmeklēšanas periodā, parādīja ievērojamas cenu samazinājuma starpības (līdz pat 16 %). Šīs cenu samazinājuma starpības norāda, ka uz attiecīgo valstu importu Savienības tirgū tiek izdarīts cenu spiediens. |
(75) |
Attiecīgajās valstīs cenu samazinājuma starpības bija šādas.
|
4.4. Ekonomiskais stāvoklis Savienības ražošanas nozarē (3)
4.4.1. Iepriekšējas piezīmes
(76) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturoja Savienības ražošanas nozares stāvokli no 2007. gada līdz IP beigām. |
4.4.2. Produkcija, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
Savienības ražošanas nozares produkcija |
2007 |
2008 |
2009 |
IP |
Indekss: 2007 = 100 |
100 |
90 |
77 |
83 |
Savienības ražošanas nozares jauda |
2007 |
2008 |
2009 |
IP |
Indekss: 2007 = 100 |
100 |
109 |
103 |
98 |
Jaudas izmantojums |
2007 |
2008 |
2009 |
IP |
Indekss: 2007 = 100 |
100 |
83 |
75 |
85 |
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem |
(77) |
No 2007. līdz 2009. gadam Savienības produkcija samazinājās par 23 %, pēc tam no 2009. gada līdz IP beigām tā nedaudz palielinājās, tomēr attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 17 %. Jāpiebilst, ka, neraugoties uz patēriņa kritumu Savienībā no 2008. līdz 2009. gadam par aptuveni 5 %, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms minētajā periodā samazinājās ievērojami vairāk (par 15 %) un to neuzlaboja patēriņa kāpums Savienībā IP. |
(78) |
Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par aptuveni 2 %. Pēc kāpuma par aptuveni 9 % 2008. gadā turpmākajos gados jauda kritās un attiecīgajā periodā kopumā tā samazinājās par 2 %. |
(79) |
Tomēr atbilstoši tam, ka ražošanas apjomi samazinājās, pieejamās ražošanas jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 15 %. Lielākais samazinājums bija 2009. gadā vispārējās ekonomikas krīzes laikā, savukārt pēc tam IP bija vērojams neliels uzlabojums. |
4.4.3. Pārdevumi un tirgus daļa
(80) |
Pārdevumu rādītāji turpmāk tabulā attiecas uz pārdevumu apjomu un vērtību pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū.
|
(81) |
Pārdevumu apjomi un tirgus daļa no 2007. gada līdz IP samazinājās attiecīgi par 18 % un 12 %. Attiecīgā perioda sākumā no 2007. līdz 2008. gadam Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjoms kritās par 15 % un tā zaudēja 12 % no tirgus daļas, lai gan patēriņš Savienībā palielinājās. 2009. gadā patēriņš Savienībā saruka, tāpēc Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjoms vēl samazinājās par 6,5 %. Sakarā ar patēriņa kāpumu Savienībā IP Savienības pārdevumi nedaudz palielinājās. Tomēr tirgus daļa bija stabila no 2008. gada līdz IP beigām. |
4.4.4. Savienības ražošanas nozares vidējās cenas par vienību
Vienības cena, pārdevumi nesaistītiem klientiem ES |
2007 |
2008 |
2009 |
IP |
Indekss: 2007 = 100 |
100 |
120 |
107 |
107 |
Gada Δ% |
|
20,1 % |
–10,8 % |
–0,4 % |
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem |
(82) |
No 2007. līdz 2008. gadam par 20 % palielinājās cenas. Jānorāda, ka ražotāji eksportētāji arī pacēla cenas šajā periodā, lai gan daudz mazākā apmērā nekā Savienības ražošanas nozare. |
(83) |
Savienības ražošanas nozarei 2009. gadā bija jāsamazina cenas, lai reaģētu uz lielāku importa ieplūdi no attiecīgajām valstīm. 2008. gadā imports no šīm valstīm pieauga par 57 % un tā cenas bija ievērojami mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Tomēr Savienības ražošanas nozare nevarēja samazināt cenas līdz ražotāju eksportētāju cenu līmenim. |
(84) |
IP Savienības ražošanas nozare saglabāja 2009. gada cenu līmeni, tāpēc attiecīgajā periodā cenas kopumā kāpa par 7 %. |
4.4.5. Krājumi
(85) |
Savienības ražošanas nozares krājumi attiecīgajā periodā samazinājās par 33 %. No 2008. gada līdz IP Savienības krājumi samazinājās par 51 %.
|
4.4.6. Nodarbinātība, algas un ražīgums
Savienības ražošanas nozares nodarbinātība |
2007 |
2008 |
2009 |
IP |
Kopējais to darbinieku skaits, kuri ražoja attiecīgo ražojumu (ar atbildes nesniegušajiem ražotājiem) Indekss: 2007 = 100 |
100 |
97 |
91 |
87 |
Darbinieka vidējā alga (EUR) Indekss: 2007 = 100 |
100 |
102 |
101 |
106 |
Darba ražīgums (vienība/darbinieks) Indekss: 2007 = 100 |
100 |
93 |
85 |
96 |
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem |
(86) |
Savienības ražošanas nozares apjoma samazināšanas pasākumu dēļ attiecīgajā periodā tika atbilstīgi samazināts darbinieku skaits – par 13 %. Darbaspēka izmaksas par darbinieku attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās – par 6 %. To uzskata par dabisku kāpumu, un tas ir mazāks par inflācijas likmi attiecīgajā periodā. |
4.4.7. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu
ES pārdevumu rentabilitāte nesaistītiem klientiem |
2007 |
2008 |
2009 |
IP |
% neto zaudējumi/apgrozījums Indekss: 2007 = 100 |
100 |
76 |
408 |
236 |
Negatīva naudas plūsma Savienības ražošanas nozarē (EUR) Indekss: 2007 = 100 |
100 |
– 249 |
1 178 |
439 |
Naudas plūsma % no ES pārdevumiem nesaistītiem klientiem |
–1,3 % |
3,7 % |
–24,5 % |
–7,9 % |
Indekss: 2007 = 100 |
100 |
– 285 |
1 899 |
609 |
Savienības ražošanas nozares ieguldījumi (EUR) Indekss: 2007 = 100 |
100 |
56 |
68 |
65 |
Gada Δ% |
|
–43,8 % |
20,6 % |
–4,2 % |
Negatīvs ienākums no ieguldījumiem Savienības ražošanas nozarē Indekss: 2007 = 100 |
100 |
136 |
510 |
320 |
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem |
(87) |
Savienības ražošanas nozares rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas (šajā gadījumā zaudējumus) no līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma izsakot procentos no šo pārdevumu apgrozījuma. Konstatēja, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitāte ir bijusi negatīva kopš attiecīgā perioda sākuma 2007. gadā un attiecīgā perioda laikā zaudējumi ievērojami palielinājušies. Pēc zaudējumu samazināšanās 2008. gadā tie atkal palielinājās 2009. gadā, kad iestājās vispārējā ekonomikas krīze. IP notika ekonomikas atveseļošanās, un tā ļāva Savienības ražošanas nozarei samazināt zaudējumus attiecībā uz apgrozījumu, tomēr pozitīvu peļņas līmeni tā joprojām nespēja sasniegt. |
(88) |
Naudas plūsmas attīstība, proti, ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību, lielā mērā atspoguļo rentabilitātes tendenci. 2007. gadā bija negatīva naudas plūsma, un attiecīgajā periodā bija vērojams nozīmīgs naudas plūsmas samazinājums. Līdzīgus secinājumus var izdarīt par ienākumu no ieguldījumiem, kam bija vērojama līdzīga negatīva tendence, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares negatīvos rezultātus attiecīgajā periodā. |
(89) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Savienības ražošanas nozares spēja ieguldīt līdzekļus tika ierobežota, jo attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās naudas plūsma. Rezultātā attiecīgajā periodā ieguldījumi samazinājās aptuveni par 35 %. |
4.4.8. Izaugsme
(90) |
Attiecīgajā periodā Savienībā saglabājās diezgan stabils patēriņš. Tomēr Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjomi un tirgus daļa šajā periodā samazinājās attiecīgi par 18 % un 12 %. |
4.4.9. Dempinga starpības lielums
(91) |
Ņemot vērā attiecīgo valstu importa par dempinga cenām apjomu, tirgus daļu un cenas, faktiskās dempinga starpības ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu. |
4.5. Secinājums par kaitējumu
(92) |
Izmeklēšana liecināja, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju, piemēram, produkcija (– 17 %), jaudas izmantošana (– 13 %), pārdevumu apjoms (– 18 %), tirgus daļa (– 12 %) un nodarbinātība (– 14 %), attiecīgajā periodā ir pasliktinājušies. Turklāt ievērojami skarti bija tie kaitējuma rādītāji, kas saistīti ar Savienības ražošanas nozares finanšu darbību, piemēram, tā ir naudas plūsma un rentabilitāte. Tas nozīmē, ka īpaši IP laikā tika negatīvi ietekmēta Savienības ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu. |
(93) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. |
5. CĒLOŅSAKARĪBA
5.1. Ievads
(94) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā pakāpē, ka to var uzskatīt par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu iespējamu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, tomēr Savienības ražošanas nozarei vienlaikus var nodarīt kaitējumu, izvērtēja arī citus zināmos faktorus. |
5.2. Importa par dempinga cenām radītā ietekme
(95) |
Izmeklēšana liecināja, ka attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabils Savienības patēriņš, savukārt imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm palielinājās par 57 %. |
(96) |
Imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm radīja spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, īpaši 2008. gadā, kad šis imports pieauga par 58 %. Šajā gadā, kā liecina Eurostat dati, attiecīgo valstu cenas bija ievērojami mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Tādēļ Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu par aptuveni 12 %, savukārt attiecīgās valstis palielināja tirgus daļu par 54 %. |
(97) |
Lai reaģētu uz spiedienu, Savienības ražošanas nozare 2009. gadā samazināja cenas. Lai gan attiecīgo valstu importa apjoms samazinājās (– 6,7 %) atbilstoši ekonomikas lejupslīdei un ES tirgus sarukumam, importa cena samazinājās vairāk par Savienības ražošanas nozares cenu, tāpēc Savienības ražošanas nozare nespēja atgūt zaudēto tirgus daļu. |
(98) |
IP savienības ražošanas nozarei bija vēl vairāk jāsamazina cenas, tomēr attiecīgo valstu cenu samazinājums, pamatojoties uz pārbaudītiem eksporta datiem, joprojām bija 3 %. Savienības ražošanas nozares pārdevumi nedaudz palielinājās apjoma (+ 4,3 %) un vērtības (+ 3,9 %) ziņā, tomēr, lai gan samazinājās cenu atšķirība ar attiecīgo valstu importa cenu, Savienības ražošanas nozare nevarēja uzlabot situāciju un gūt labumu, pateicoties patēriņa pieaugumam, tāpēc tā saglabāja nemainīgu tirgus daļu. Tostarp IP vēl vairāk pieauga attiecīgo valstu importa apjoms (6,6 %) un palielinājās tā tirgus daļa (2 %). |
5.3. Citu faktoru ietekme
(99) |
Citi faktori, kurus pārbaudīja saistībā ar cēloņsakarību, bija imports no citām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rezultāti un ekonomikas krīzes ietekme. |
5.3.1. Imports no citām valstīm (pārējā pasaule – PP)
PP importa apjoms (Eurostat) |
2007 |
2008 |
2009 |
IP |
tonnas |
32 874 |
31 446 |
38 295 |
30 495 |
Indekss: 2007 = 100 |
100 |
96 |
116 |
93 |
Gada Δ% |
|
–4,3 % |
21,8 % |
–20,4 % |
PP tirgus daļa |
2007 |
2008 |
2009 |
IP |
Indekss: 2007 = 100 |
100 |
94 |
120 |
91 |
Gada Δ% |
|
–6,4 % |
27,9 % |
–23,9 % |
PP vidējā cena par EUR/tonnu (Eurostat) |
1 217 |
1 358 |
1 129 |
1 122 |
Indekss: 2007 = 100 |
100 |
112 |
93 |
92 |
Gada Δ% |
|
12 % |
–17 % |
–1 % |
Avots: Eurostat dati |
(100) |
Pamatojoties uz Eurostat datiem, attiecīgajā periodā par 7 % samazinājās tā ražojuma importa apjoms Savienībā, uz kuru attiecās izmeklēšana un kura izcelsme bija trešajās valstīs, uz kurām neattiecās šī izmeklēšana. Attiecīgā šo valstu tirgus daļa arī samazinājās par 9 %. |
(101) |
Šā importa vidējās cenas bija augstākas par ražotāju eksportētāju vidējām cenām attiecīgajās valstīs un augstākas par Savienības ražošanas nozares minētajām cenām. |
(102) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, provizoriski secināja, ka imports no šīm trešām valstīm neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. |
5.3.2. Savienības ražošanas nozares eksporta rezultāti
Eksporta pārdevumu apjoms nesaistītiem klientiem |
2007 |
2008 |
2009 |
IP |
Indekss: 2007 = 100 |
100 |
38 |
52 |
45 |
Gada Δ% |
|
–62,4 % |
38,0 % |
–14,0 % |
Eksporta pārdevumu vērtība nesaistītiem klientiem |
2007 |
2008 |
2009 |
IP |
Indekss: 2007 = 100 |
100 |
78 |
74 |
76 |
Gada Δ% |
|
–21,6 % |
–5,9 % |
3,5 % |
Vienības cena, eksporta pārdevumi nesaistītiem klientiem |
2007 |
2008 |
2009 |
IP |
Indekss: 2007 = 100 |
100 |
208 |
142 |
171 |
Gada Δ% |
|
108,4 % |
–31,9 % |
20,3 % |
(103) |
Savienības ražošanas nozares eksporta pārdevumu apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 55 %. Tomēr šo kritumu daļēji kompensēja tas, ka šajā periodā vidējā vienības pārdošanas cena palielinājās par 71 %, šādi ierobežojot eksporta pārdevumu vērtības kritumu līdz 24 %. Tas situācijā, kad eksporta pārdevumi veidoja tikai 5 % no kopējiem pārdevumiem IP, ļāva izdarīt provizorisku secinājumu, ka eksporta rezultāti nav faktors, kas izjauc cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu un attiecīgo valstu importu. |
5.3.3. Ekonomikas krīzes ietekme
(104) |
Ekonomikas krīze veicināja Savienības patēriņa kritumu un radīja cenu spiedienu. Pēc ražojuma, uz kuru attiecās izmeklēšana, bija neliels pieprasījums, tāpēc Savienības ražošanas nozare samazināja ražošanu, un pieprasījuma kritums daļēji ietekmēja cenu kritumu. |
(105) |
Normālos ekonomikas apstākļos un ja nebūtu spēcīga spiediena uz cenām un lielāka importa apjoma par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozarei būtu bijušas dažas grūtības, pārvarot patēriņa kritumu un fiksēto vienības izmaksu kāpumu samazinātās jaudas izmantošanas dēļ no 2007. gadam līdz IP. Tomēr imports par dempinga cenām pastiprināja ekonomikas lejupslīdes ietekmi un neļāva pārdot par cenu, kas sedz ražošanas izmaksas. |
(106) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, šķiet, ka pieprasījuma kritums Savienībā saistībā ar ekonomikas krīzi veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr uzskata, ka tas neatspēko cēloņsakarību, kas noteikta attiecībā uz attiecīgo valstu importu par zemām dempinga cenām. |
5.4. Secinājums par cēloņsakarību
(107) |
Iepriekš minētā analīze parādīja, ka attiecīgo valstu izcelsmes importa par zemām dempinga cenām apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā būtiski pieauga. Turklāt konstatēja, ka šo importu veica par dempinga cenām, kas bija mazākas par cenām, ko Savienības ražošanas nozare noteikusi līdzīgiem ražojuma veidiem Savienības tirgū. |
(108) |
Attiecīgo valstu importa par zemām dempinga cenām apjoma un tirgus daļas palielinājums sakrita ar vispārējo un pastāvīgo patēriņa samazināšanos Savienībā attiecīgajā periodā un arī ar Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanās tendenci tajā pašā periodā. Turklāt no 2008. gada vispārējās ekonomikas lejupslīdes un Savienības patēriņa krituma apstākļos attiecīgo valstu eksportētājiem izdevās saglabāt tirgus daļu, samazinot cenas, kuras joprojām bija zemākas par Savienības cenu. Vienlaikus novēroja turpmāku Savienības tirgus daļas un tās ekonomiskā stāvokļa galveno rādītāju pasliktināšanās tendenci. Patiešām, attiecīgajā periodā palielinājās Indijas, Indonēzijas un Malaizijas importa apjoms par dempinga cenām, kas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, tādēļ kritās Savienības ražošanas nozares rentabilitāte, un tas IP nodarīja lielus zaudējumus. |
(109) |
Izvērtējot citus zināmos faktorus, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, konstatēja, ka neviens no tiem nav varējis atspēkot cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. |
(110) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi noteikta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisīja imports par dempinga cenām, provizoriski secināja, ka imports par dempinga cenām no Indijas, Indonēzijas un Malaizijas ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē. |
6. SAVIENĪBAS INTERESES
6.1. Ievada piezīme
(111) |
Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz provizorisko secinājumu par kaitējumu radošo dempingu, pastāv pārliecinoši iemesli, lai secinātu, ka šajā konkrētajā gadījumā antidempinga pagaidu pasākumu pieņemšana nav Savienības interesēs. Analizējot Savienības intereses, ņēma vērā visas attiecīgās dažādās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju un lietotāju intereses. |
6.2. Eiropas Savienības ražošanas nozare
(112) |
Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko radījis imports par dempinga cenām no Indijas, Indonēzijas un Malaizijas. Jāatgādina, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi. Nopietni skarti bija tādi kaitējuma rādītāji, kas saistīti ar Savienības ražošanas nozares finanšu darbību, piemēram, naudas plūsma, rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem. Ja netiks veikti nekādi pasākumi, ļoti iespējama ir tālāka Savienības ražošanas nozares ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. |
(113) |
Paredzams, ka pagaidu antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos reālus tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū un ļaus Savienības ražošanas nozarei pielāgot ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, cenu atbilstīgi dažādo sastāvdaļu izmaksām un tirgus apstākļiem. Gaidāms, ka pagaidu pasākumu piemērošana dos iespēju Savienības ražošanas nozarei atgūt vismaz daļu no attiecīgajā periodā zaudētās tirgus daļas, kam būs papildu pozitīva ietekme uz tās finanšu situāciju un rentabilitāti. |
(114) |
Tāpēc secināja, ka pagaidu antidempinga pasākumu piemērošana Indijas, Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, importam ir Savienības ražošanas nozares interesēs. |
6.3. Importētāji
(115) |
Anketas nosūtīja 21 importētājam Savienībā. Izmeklēšanā sadarbojās tikai divi importētāji Apvienotajā Karalistē, kuru imports IP kopā bija 0,3 % no kopējā attiecīgo valstu importa apjoma. Tikai lielāko importētāju apmeklēja uz vietas. Tomēr šis importētājs neļāva ieskatīties grāmatvedībā, tāpēc attiecīgo informāciju nevarēja pārbaudīt. Tomēr bija skaidrs, ka, nosakot antidempinga pasākumus, šim uzņēmumam rastos lielākas izmaksas, tomēr nerastos ļoti nopietnas darbības problēmas, pat ja tas sadarbotos ar tiem pašiem klientiem vai vajadzības gadījumā mainītu uzņēmējdarbības jomu. |
(116) |
Pamatojoties uz pieejamo informāciju, secināja, ka, pieņemot pagaidu antidempinga pasākumus, tiktu negatīvi ietekmēts iepriekš minētais importētājs, tomēr šim importētājam būtu jāspēj vismaz daļu no izmaksu palielinājuma attiecināt uz saviem klientiem un/vai izvēlēties citus piegādes avotus. Tāpēc, piemērojot pagaidu pasākumus, nerastos būtiska nelabvēlīga ietekme uz importētājiem. |
6.4. Lietotāji
(117) |
Ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, lietotāji ir izrādījuši lielu interesi par šo lietu. No 97 uzaicinātajiem lietotājiem 21 lietotājs sadarbojās izmeklēšanā. Lietotāji, kuri sadarbojās, pārstāvēja aptuveni 25 % no attiecīgā ražojuma importa Savienībā IP. Šie uzņēmumi atrodas visā Savienībā un darbojas jomās, kas saistītas ar ķermeņa kopšanu, mājas un rūpnieciskajiem tīrīšanas līdzekļiem. |
(118) |
No 21 uzņēmuma apmeklēja piecus uzņēmumus, kas izmeklēšanas periodā pārstāvēja 18 % no tā attiecīgo valstu ražojuma kopējā ES importa, uz kuru attiecas izmeklēšana. Pamatojoties uz pārbaudīto informāciju, šķiet, ka ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, daļa šo uzņēmumu ražošanas struktūru izmaksās ir būtiska, proti, no 10 % līdz 20 % atkarībā no gala ražojuma. |
(119) |
Trijos no apmeklētajiem pieciem uzņēmumiem aptuveni 15 % no kopējo darbinieku skaita strādā jomās, kurās izmanto attiecīgo ražojumu; vienā uzņēmumā šī darbinieku procentuālā daļa ir aptuveni 70 %, savukārt par citiem uzņēmumiem nevarēja iegūt šādu informāciju, jo uzņēmumu struktūra bija sarežģīta un to ražojumi bija dažādi. |
(120) |
Izmeklēšanas periodā vidējais tās uzņēmējdarbības nozares īpatsvars no kopējās uzņēmējdarbības, kurā izmantoja ražojumu, uz kuru attiecās izmeklēšana, apmeklētajos uzņēmumos bija apmēram 22 %, savukārt vidējā peļņa šajā nozarē bija aptuveni 6 %. Pamatojoties uz to un ņemot vērā ierosināto pasākumu salīdzinoši nelielo līmeni, lēsa, ka, piemērojot pagaidu antidempinga maksājumus importam no attiecīgajām valstīm, to ietekme būs diezgan maza. Daži lietotāji argumentēja, ka antidempinga pasākumu noteikšana radītu problēmas ar ražojuma, uz kuru attiecās izmeklēšana, pieejamību Savienībā, jo ir tikai divi nozīmīgi Savienības ražotāji un pieprasījums pēc šā ražojuma aizvien palielinās. Tomēr jāatgādina, ka salīdzinoši nelielais ierosināto pasākumu līmenis neliegs importēt ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, no attiecīgajām valstīm. Turklāt abi Savienības ražotāji attiecīgajā periodā neražoja ar pilnu jaudu. Bez tam imports vienmēr ir iespējams no citām trešām valstīm, uz kurām neattiecas pasākumi. Tāpēc šo iebildumu noraidīja. |
(121) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, pat ja daļu lietotāju negatīvi ietekmētu pasākumu piemērošana importam no attiecīgajām valstīm, kopumā ietekme, šķiet, būs neliela. Tāpēc provizoriski secināja, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju, antidempinga pasākumi pret attiecīgo valstu ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, importu būtiski negatīvi neietekmētu attiecīgā ražojuma lietotājus. |
6.5. Secinājums par Savienības interesēm
(122) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski secināja, ka kopumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai attiecīgo valstu ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, importam nenoteiktu pagaidu pasākumus. |
7. PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI
(123) |
Ņemot vērā secinājumus, kas gūti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko imports par dempinga cenām rada Savienības ražošanas nozarei. |
7.1. Kaitējuma novēršanas līmenis
(124) |
Šo pasākumu līmeņa noteikšanai ir ņemta vērā konstatētā dempinga starpība un maksājuma apmērs, kas vajadzīgs Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai. |
(125) |
Aprēķinot kaitējumu nodarošā dempinga ietekmes novēršanai nepieciešamo maksājuma summu, uzskatīja, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Savienības ražošanas nozarei segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, kādu šāda veida ražošanas nozarei šajā nozarē pamatoti iespējams gūt līdzīgā ražojuma pārdošanā Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nav importa par dempinga cenām. |
(126) |
Tāpēc kaitējuma novēršanas līmeni aprēķināja, izmantojot importa par dempinga cenām vidējo cenu salīdzinājumu ar Savienības ražošanas nozares mērķa cenu. Mērķa cena tika noteikta, aprēķinot Savienības ražošanas nozares izmaksas sedzošu pārdošanas cenu (jo tai bija zaudējumi IP) un pieskaitot šai pārdošanas cenai mērķa peļņas normu. Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka 15 % ir pienācīga mērķa peļņas norma, bet tā nevarēja to pamatot. Tāpēc mērķa peļņa norma tika provizoriski noteikta 7,7 % apmērā, kas atbilst pēdējai peļņas normai, ko guva viens no sūdzības iesniedzējiem pēdējā gadā pirms attiecīgā perioda, kurā tika gūta peļņa. |
(127) |
Vidējā cenu samazinājuma norma tika noteikta 24,2 % Indijai, 9,1 % Indonēzijai un 25,7 % Malaizijai. |
7.2. Pagaidu pasākumi
(128) |
Ņemot vērā visu iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu uzskatāms, ka Indijas, Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam jāpiemēro pagaidu antidempinga maksājums, kura apmērs jānosaka dempinga vai kaitējuma novēršanas līmeņa apmērā un saskaņā ar noteikumu par mazāko maksājumu. Izņemot vienu gadījumu, visos pārējos gadījumos pagaidu antidempinga maksājuma likmes pamatojas uz dempinga starpību. |
(129) |
Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, ierosināto pagaidu antidempinga maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cenas pie Savienības robežas pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šādas.
|
(130) |
Atsevišķiem uzņēmumiem noteiktās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, noteica, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājuma, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) jāpiemēro vienīgi to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kurus ir ražojuši minētie uzņēmumi un tādējādi konkrētās minētās juridiskās personas. Minētās likmes nevar piemērot importētajiem ražojumiem, ko ražojis cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp uzņēmumi, kas saistīti ar norādītajiem uzņēmumiem, un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi. |
(131) |
Jebkurš prasījums piemērot šiem atsevišķajiem uzņēmumiem noteiktās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai (4), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam, piemēram, saistībā ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām pārmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķās maksājuma likmes. |
(132) |
Lai pienācīgi piemērotu antidempinga maksājumu, atlikušais maksājums jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā ražojumu neeksportēja uz Savienību. |
(133) |
Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka periods, kurā ieinteresētās personas, kas pieteikušās paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas vajadzībām izdarītie secinājumi par maksājumu uzlikšanu ir provizoriski un ka galīgo pasākumu noteikšanas vajadzībām tos var izskatīt atkārtoti, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Ar šo nosaka pagaidu antidempinga maksājumu par importu, kurā ietilpst tādi piesātinātie alifātiskie spirti ar oglekļa atomu virknes garumu C8, C10, C12, C14, C16 vai C18 (neietverot zarotas virknes izomērus), ietverot atsevišķus vienvērtīgos piesātinātos alifātiskos spirtus (ko dēvē arī par “tīrām frakcijām”) un maisījumus, kuros pārsvarā oglekļa atomu virknes garums ir kombinācijās C6-C8, C6-C10, C8-C10, C10-C12 (parasti iedala C8-C10 kategorijā), maisījumus, kuros pārsvarā oglekļa atomu virknes garums ir kombinācijās C12-C14, C12-C16, C12-C18, C14-C16 (parasti iedala C12-C14 kategorijā), un maisījumus, kuros pārsvarā oglekļa atomu virknes garums ir kombinācijā C16-C18, ar izcelsmi Indijā, Indonēzijā un Malaizijā, ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 2905 16 85, 2905 17 00, ex 2905 19 00 un ex 3823 70 00 (Taric kodi 2905168510, 2905190060, 3823700011 un 3823700091).
2. Pagaidu antidempinga maksājuma likme, kas jāpiemēro neto cenai, kurā ietverta piegāde līdz Savienības robežai, pirms nodokļu samaksas attiecībā uz 1. punktā minētajiem ražojumiem, kurus ražo turpmāk minētie uzņēmumi, ir šāda.
Valsts |
Uzņēmums |
Pagaidu antidempinga maksājums % |
Taric papildkods |
Indija |
VVF Limited, Sion (East), Mumbai |
4,8 |
B110 |
Visi pārējie uzņēmumi |
9,3 |
B999 |
|
Indonēzija |
PT. Ecogreen Oleochemicals, Kabil, Batam |
6,3 |
B111 |
P.T. Musim Mas, Tanjung Mulia, Medan, Sumatera Utara |
4,3 |
B112 |
|
Visi pārējie uzņēmumi |
7,6 |
B999 |
|
Malaizija |
KL-Kepong Oleomas Sdn Bhd, Petaling Jaya, Selangor Darul Ehsan |
5,0 |
B113 |
Emery Oleochemicals (M) Sdn. Bhd., Kuala Langat, Selangor |
5,3 |
B114 |
|
Visi pārējie uzņēmumi |
13,8 |
B999 |
3. Par 1. punktā norādītā ražojuma laišanu brīvā apgrozībā Savienībā maksā drošības naudu, kas ir vienāda ar pagaidu maksājuma summu.
4. Piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem, ja nav noteikts citādi.
2. pants
Neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 20. pantu, ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas var pieprasīt, lai tām darītu zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula, kā arī tās var rakstveidā paziņot savu viedokli un lūgt mutvārdu uzklausīšanu Komisijā.
Atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 21. panta 4. punktam attiecīgās personas viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var sniegt piezīmes par šīs regulas piemērošanu.
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2011. gada 10. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.
(2) OV C 219, 13.8.2010., 12. lpp.
(3) Informācija ir balstīta uz pārbaudītiem Savienības ražošanas nozares anketās iesniegtiem datiem un izteikta kā indekss (2007 = 100) vai kā diapazons, ja jāsaglabā konfidencialitāte.
(4) Eiropas Komisija, Tirdzniecības ģenerāldirektorāts, H direktorāts, birojs Nerv-105 04/092, 1049 Brisele.