6.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 207/1

(1)

Ar Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju mobilitātes vajadzību paplašināšanos saistītais autotransporta apjoma pieaugums Savienībā ir arvien lielākas ceļu infrastruktūras pārslogotības un augoša energopatēriņa, kā arī vides un sociālo problēmu galvenais iemesls.

(2)

Šīs nozīmīgās problēmas nevar risināt ar tradicionāliem pasākumiem vien, cita starpā ar pašreizējās autotransporta infrastruktūras paplašināšanu. Izvēloties Savienībai piemērotākos risinājumus, būtiska nozīme būs novatorismam.

(3)

Inteliģentās transporta sistēmas (ITS) ir progresīvas lietotnes, kurām gan nepiemīt inteliģence kā tāda, tomēr to mērķis ir nodrošināt novatoriskus pakalpojumus attiecībā uz dažādiem transporta veidiem un satiksmes vadību un dot iespēju dažādiem lietotājiem labāk piekļūt informācijai un drošāk, saskaņotāk un gudrāk izmantot transporta tīklus.

(4)

ITS saista telekomunikācijas, elektroniku un informācijas tehnoloģijas ar transporta inženieriju, lai plānotu, izstrādātu, izmantotu, uzturētu un apsaimniekotu transporta sistēmas. Informācijas un sakaru tehnoloģiju izmantošana autotransporta nozarē un tās saskarnēs ar citiem transporta veidiem būs ievērojams ieguldījums, kas ļaus uzlabot vides situāciju, efektivitāti, arī energoefektivitāti, autotransporta drošumu un drošību, tostarp bīstamu preču pārvadāšanu, sabiedrības drošību un pasažieru un kravu mobilitāti, vienlaikus nodrošinot iekšējā tirgus darbību, kā arī paaugstinātu konkurētspējas un nodarbinātības līmeni. Tomēr ITS lietotnēm nevajadzētu skart valsts drošības un aizsardzības intereses.

(5)

Progresam, kas panākts informācijas un sakaru tehnoloģiju piemērošanas jomā citos transporta veidos, tagad būtu jāatspoguļojas arī autotransporta nozares attīstībā, jo īpaši cenšoties nodrošināt plašāku autotransporta integrāciju ar citiem transporta veidiem.

(6)

Dažās dalībvalstīs jau ievieš šo tehnoloģiju izmantošanu autotransporta nozarē. Tomēr šī ieviešana joprojām ir sadrumstalota un nekoordinēta, nespējot nodrošināt ITS pakalpojumu ģeogrāfisku nepārtrauktību visā Savienībā un uz tās ārējām robežām.

(7)

Lai nodrošinātu koordinētu un efektīvu ITS ieviešanu visā Savienībā, būtu jāizstrādā specifikācijas, tostarp, attiecīgā gadījumā, standarti, kas nosaka turpmākos noteikumus un procedūras. Pirms specifikāciju pieņemšanas Komisijai būtu jānovērtē to atbilstība dažiem noteiktiem principiem, kas izklāstīti II pielikumā. Prioritāte vispirms būtu jāpiešķir četrām galvenajām ITS izstrādes un ieviešanas jomām. Šajās četrās jomās būtu jānosaka prioritāras darbības specifikāciju un standartu izstrādei un izmantošanai. Turpmākā ITS īstenošanas gaitā būtu jāņem vērā pastāvošā ITS infrastruktūra, ko ievieš atsevišķas dalībvalstis, – tehnoloģiskā progresa un finanšu ieguldījuma ziņā.

(8)

Savukārt, kad ir pieņemts šīs direktīvas 6. panta 2. punkta otrajā daļā minētais leģislatīvais akts, attiecīgi būtu jāgroza 5. panta 1. punkta otrais teikums.

(9)

Specifikāciju sagatavošanā cita starpā būtu jāņem vērā un par pamatu jāizmanto jau esošā pieredze un rezultāti ITS jomā, jo īpaši saistībā ar e-drošības iniciatīvu, ko Komisija uzsāka 2002. gada aprīlī. Saskaņā ar šo iniciatīvu Komisija izveidoja e-drošības forumu, lai sekmētu un īstenotu ieteikumus saistībā ar atbalstu e-drošības sistēmu izstrādei, ieviešanai un izmantošanai.

(10)

Šajā direktīvā noteiktajām prasībām un procedūrām nebūtu jāattiecas uz transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti galvenokārt to vēsturiskās vērtības dēļ un kuri sākotnēji reģistrēti un/vai kuriem piešķirts tipa apstiprinājums, un/vai kuri laisti apritē pirms šīs direktīvas un tās īstenošanas pasākumu stāšanās spēkā.

(11)

ITS pamatā vajadzētu būt sadarbspējīgām sistēmām, kuras veidotas pēc atvērtiem un publiskiem standartiem un kuras vienlīdz nediskriminējošā veidā pieejamas visiem lietotņu un pakalpojumu piegādātājiem un lietotājiem.

(12)

ITS lietotņu un pakalpojumu ieviešana un izmantošana būs saistīta ar personas datu apstrādi. Šāda apstrāde būtu jāveic atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, kas cita starpā jo īpaši izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (4). Cita starpā ITS lietotnēm būtu jāpiemēro mērķa ierobežošanas un datu minimizācijas principi.

(13)

Būtu jāmudina izmantot personas datu anonimizāciju, kas ir viens no personu privātuma nostiprināšanas principiem. Attiecībā uz datu aizsardzību un ar privātumu saistītiem jautājumiem ITS lietotņu un pakalpojumu ieviešanas jomā Komisijai attiecīgā gadījumā būtu papildus jākonsultējas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un jālūdz atzinums no Darba grupas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 29. pantu.

(14)

ITS lietotņu un pakalpojumu, jo īpaši satiksmes un maršruta informācijas pakalpojumu, ieviešana un izmantošana būs saistīta ar tādu ceļa, satiksmes un maršruta datu apstrādi un izmantošanu, kas veido daļu no dalībvalstu valsts sektora struktūru dokumentācijas. Šāda apstrāde un izmantošana būtu jāveic atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (5).

(15)

Attiecīgos gadījumos vispārējās specifikācijās būtu jāiekļauj sīki izstrādāti noteikumi, ar kuriem nosaka procedūru, ar ko regulē komponentu atbilstības vai lietošanas piemērotības novērtēšanu. Šo noteikumu pamatā vajadzētu būt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu (6), jo īpaši attiecībā uz atbilstības novērtēšanas procedūru dažādu stadiju moduļiem. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK (7) jau izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to daļu vai saistītā aprīkojuma tipa apstiprināšanai, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/24/EK (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/37/EK (9) attiecīgi paredz noteikumus divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem un lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem un to daļu vai saistītā aprīkojuma tipa apstiprinājumam. Tādēļ atbilstības novērtēšanas paredzēšana attiecībā uz iekārtām un lietotnēm, kas ietilpst minēto direktīvu darbības jomā, būtu darba dublēšanās. Tajā pašā laikā, lai gan šīs direktīvas piemēro transportlīdzekļos ierīkotām, ar ITS saistītām iekārtām, tās nav piemērojamas ārējās ceļu infrastruktūras ITS iekārtām un programmatūrai. Tādos gadījumos specifikācijās varētu paredzēt atbilstības novērtēšanas procedūras. Šādām procedūrām vajadzētu sastāvēt tikai no pasākumiem, kas ir vajadzīgi katram atsevišķam gadījumam.

(16)

Tādu ITS lietotņu un pakalpojumu vajadzībām, kam nepieciešami precīzi un garantēti laika noteikšanas un pozicionēšanas pakalpojumi, būtu jāizmanto satelītu infrastruktūra vai cita tehnoloģija, kas nodrošina līdzvērtīgu precizitātes līmeni, piemēram, tādas, kas paredzētas Padomes Regulā (EK) Nr. 1/2005 (2004. gada 22. decembris) par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 683/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu (11).

(17)

ITS lietotņu izstrādē būtu jāizmanto novatoriskas tehnoloģijas, piemēram, radiofrekvenču identifikācijas ierīces (RFID) vai EGNOS/Galileo, jo īpaši – lai uzraudzītu un izsekotu kravu visa maršruta garumā un visos transporta veidos.

(18)

Tādām galvenajām iesaistītajām personām kā ITS pakalpojumu sniedzējiem, ITS lietotāju apvienībām, transporta un iekārtu operatoriem, ražošanas nozares pārstāvjiem, sociālajiem partneriem, profesionālajām apvienībām un vietējām iestādēm vajadzētu būt iespējai konsultēt Komisiju par komerciālajiem un tehniskajiem aspektiem, kas saistīti ar ITS ieviešanu Savienībā. Lai to paveiktu, Komisijai, nodrošinot ciešu sadarbību ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm, būtu jāizveido ITS konsultatīvā grupa. Konsultatīvās grupas darbs būtu jāveic pārredzami un tā rezultāti būtu jādara pieejami komitejai, ko izveido saskaņā ar šo direktīvu.

(19)

Lai pieņemtu vadlīnijas un nesaistošus pasākumus, kas veicinātu dalībvalstu sadarbību attiecībā uz ITS prioritārajām jomām, kā arī attiecībā uz vadlīnijām dalībvalstu ziņojumu sniegšanai un darba programmu, būtu jānodrošina vienoti īstenošanas nosacījumi.

(20)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 291. pantu noteikumus un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu, nosaka jau iepriekš ar regulu, ko pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Līdz šīs jaunās regulas pieņemšanai turpina piemērot Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (12), izņemot attiecībā uz regulatīvo kontroles procedūru, kuru nepiemēro.

(21)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz specifikāciju pieņemšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija sagatavošanas darbā atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī.

(22)

Lai garantētu koordinētu pieeju, Komisijai būtu jānodrošina saskaņotība starp šajā direktīvā izveidotās komitejas darbībām un to komiteju darbībām, kuras izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/52/EK (2004. gada 29. aprīlis) par ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā (13), Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 (1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (14), un Direktīvu 2007/46/EK, kā arī tās komitejas darbībām, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (15).

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, nodrošināt sadarbspējīgu inteliģentās transporta sistēmas saskaņotu ieviešanu visā Savienībā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un/vai privātajā sektorā, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(24)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu dalībvalstīm ir ieteikts gan pašu, gan arī Savienības vajadzībām sastādīt tabulas, kas iespējami uzskatāmi atspoguļotu atbilstību starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, kā arī darīt tās pieejamas sabiedrībai,

— I.

Ceļa, satiksmes un maršruta datu optimāla izmantošana,

— II.

Satiksmes un kravu pārvadājumu pārvaldības ITS pakalpojumu nepārtrauktība,

— III.

ITS lietotnes saistībā ar ceļu satiksmes drošumu un drošību,

— IV.

Transportlīdzekļa saiknes izveide ar transporta infrastruktūru.

a)

nodrošināt multimodālus maršruta informācijas pakalpojumus visā ES;

b)

nodrošināt multimodālus reālā laika satiksmes pakalpojumus visā ES;

c)

nodrošināt datus un procedūras, lai lietotājus, ja iespējams, bez maksas nodrošinātu ar ceļu drošību saistītu minimālo vispārējo satiksmes informāciju;

d)

saskaņoti nodrošināt visā ES piemērojamu, sadarbspējīgu eCall sistēmu;

e)

kravu un komerciālajiem transportlīdzekļiem nodrošināt informācijas pakalpojumus par drošām stāvvietām;

f)

kravu un komerciālajiem transportlīdzekļiem nodrošināt rezervēšanas pakalpojumus drošām stāvvietām.

1)

“inteliģentas transporta sistēmas” vai “ITS” ir tādas sistēmas, kurās informācijas un sakaru tehnoloģijas izmanto autotransporta jomā, ietverot infrastruktūru, transportlīdzekļus un lietotājus, un satiksmes un mobilitātes pārvaldībā, kā arī lai nodrošinātu saskarni ar citiem transporta veidiem;

2)

“sadarbspēja” ir sistēmu un ar tām saistīto uzņēmējdarbības procesu spēja veikt datu apmaiņu un nodrošināt informācijas un zināšanu apriti;

3)

“ITS lietotne” ir darbības instruments ITS piemērošanai;

4)

“ITS pakalpojums” ir ITS lietotnes nodrošināšana ar skaidri noteiktu organizatorisku un operacionālu pamatu, lai sekmētu lietošanas drošumu, efektivitāti, komfortu un/vai atvieglotu vai veicinātu transporta sistēmas darbību;

5)

“ITS pakalpojuma sniedzējs” ir ikviens ITS pakalpojuma sniedzējs – gan publisks, gan privāts;

6)

“ITS lietotājs” ir ikviens ITS lietotņu vai pakalpojumu izmantotājs, arī pasažieri, neaizsargātie satiksmes dalībnieki, autotransporta infrastruktūras lietotāji un operatori, autoparku vadītāji un neatliekamās palīdzības dienestu operatori;

7)

“neaizsargātie satiksmes dalībnieki” ir nemotorizēti ceļu satiksmes dalībnieki, piemēram, gājēji un riteņbraucēji, kā arī motociklisti un personas ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās un orientācijas spējām;

8)

“pārnēsājamā ierīce” ir portatīva sakaru vai informācijas ierīce, ko transportlīdzekļa vadītājs var ņemt līdzi transportlīdzeklī, lai atvieglotu braukšanu un/vai transporta darbības;

9)

“platforma” ir iebūvēta vai neiebūvēta vienība, kas ļauj ieviest, nodrošināt, izmantot un integrēt ITS lietotnes un pakalpojumus;

10)

“arhitektūra” ir konceptuāls projekts, kurā noteikta attiecīgas sistēmas struktūra, veids un tās integrēšana apkārtējā vidē;

11)

“saskarne” ir iekārta starp sistēmām, kura nodrošina starpniecības līdzekli, ar kuru tās var savienoties un mijiedarboties;

12)

“savietojamība” ir vispārēja ierīces vai sistēmas spēja darboties ar citu ierīci vai sistēmu bez modifikāciju veikšanas;

13)

“pakalpojumu nepārtrauktība” ir spēja nodrošināt vienmērīgus pakalpojumus transporta tīklos visā Savienībā;

14)

“ceļa dati” ir dati par ceļu infrastruktūras iezīmēm, tostarp stacionārām ceļa zīmēm vai to regulatīviem drošības atribūtiem;

15)

“satiksmes dati” ir senāki un reālā laika dati par autosatiksmes iezīmēm;

16)

“maršruta dati” ir pamatdati (piemēram, sabiedriskā transporta kustības grafiki un tarifi), kas vajadzīgi, lai sniegtu multimodālu maršruta informāciju pirms brauciena un tā laikā, lai atvieglotu maršruta plānošanu, rezervēšanu un pielāgošanu;

17)

“specifikācija” ir saistošs pasākums, ar ko paredz noteikumus, ietverot prasības, procedūras vai jebkādus citus atbilstīgus noteikumus;

18)

“standarts” ir standarts saskaņā ar definīciju, kas dota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (16), 1. panta 6. punktā.

a)

funkcionālos noteikumus, kas apraksta dažādu iesaistīto personu uzdevumus un informācijas plūsmu starp šīm personām;

b)

tehniskos noteikumus, kas nodrošina tehniskos līdzekļus, lai izpildītu darbības noteikumus;

c)

organizatoriskos noteikumus, kas apraksta dažādu iesaistīto personu procesuālās saistības;

d)

pakalpojumu noteikumus, kas apraksta ITS lietotnēm un pakalpojumiem pakalpojumu saturu un to dažādos līmeņus.