|
Pozīcija
|
Metode
|
Defekts
|
|
1. BREMŽU IEKĀRTA
|
| 1.1. Mehāniskais stāvoklis un darbība
|
|
1.1.1.
|
Darba bremzes pedāļa ass
|
|
Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.
Piezīme: transportlīdzekļi ar bremžu pastiprinātāja sistēmu jāpārbauda ar izslēgtu dzinēju.
|
|
b)
|
Pārmērīgs nolietojums vai brīvgājiens.
|
|
|
1.1.2.
|
Pedāļa stāvoklis un bremzes darbināšanas ierīces gājiens
|
|
Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.
Piezīme: transportlīdzekļi ar bremžu pastiprinātāja sistēmu jāpārbauda ar izslēgtu dzinēju.
|
|
a)
|
Pārlieku liels gājiens vai nepietiekama gājiena rezerve.
|
|
b)
|
Nepietiekami brīva bremžu pedāļa atgriešanās sākumstāvoklī.
|
|
c)
|
Nav bremzes pedāļa neslīdīga pārklājuma, vai arī tas ir vaļīgs vai nodilis gluds.
|
|
|
1.1.3.
|
Vakuumsūknis vai kompresors un cilindri
|
|
Vizuāla detaļu pārbaude pie normāla darba spiediena. Pārbaudiet laiku, kas nepieciešams, lai vakuuma vai gaisa spiediens sasniegtu drošu darba vērtību, un signālierīces, daudzkontūru aizsargvārsta un spiediena pazemināšanas vārsta darbību.
|
|
a)
|
Spiediens/vakuums nav pietiekams vismaz diviem bremžu iedarbināšanas gadījumiem pēc signālierīces ieslēgšanās (vai mērinstrumenta rādījums ir nedrošs).
|
|
b)
|
Laiks, kas nepieciešams, lai gaisa spiediens/vakuums sasniegtu drošu darba vērtību, neatbilst prasībām (7).
|
|
c)
|
Daudzkontūru aizsargvārsts vai spiediena pazemināšanas vārsts nedarbojas.
|
|
d)
|
Gaisa noplūde rada būtisku spiediena krišanos vai dzirdamas gaisa noplūdes.
|
|
e)
|
Ārējie bojājumi, iespējams, ietekmē bremžu sistēmas darbību.
|
|
|
1.1.4.
|
Zema spiediena brīdinājuma mēraparāts vai indikators
|
|
Darbības pārbaude.
|
Indikatora vai mēraparāta nepareiza darbība vai bojājums.
|
|
1.1.5.
|
Ar roku darbināms bremžu vadības vārsts
|
|
Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.
|
|
a)
|
Ieplaisājusi, bojāta vai pārmērīgi nolietojusies vadības ierīce.
|
|
b)
|
Vadības ierīces nepietiekams stiprinājums uz vārsta vai nepietiekams vārsta stiprinājums.
|
|
c)
|
Vaļīgi savienojumi vai noplūde sistēmā.
|
|
d)
|
Neapmierinoša darbība.
|
|
|
1.1.6.
|
Stāvbremzes aktivators, vadības svira, stāvbremzes sprūdrats
|
|
Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.
|
|
a)
|
Sprūdrats nenotur pietiekami.
|
|
b)
|
Pārmērīgs nodilums pie sviras viras vai sprūdrata mehānismā.
|
|
c)
|
Sviras pārmērīgs kustīgums, kas liecina par nepareizu regulējumu.
|
|
d)
|
Aktivators pazudis, bojāts vai nedarbojas.
|
|
e)
|
Nepareiza darbība, brīdinājuma indikators norāda uz nepareizu darbību.
|
|
|
1.1.7.
|
Bremžu vārsti (kājas vārsti, izplūdes vārsti, regulatori)
|
|
Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.
|
|
a)
|
Bojāts vārsts vai pārmērīga gaisa noplūde.
|
|
b)
|
Pārmērīga eļļas noplūde kompresorā.
|
|
c)
|
Nepietiekams vārsta stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.
|
|
d)
|
Hidrauliskā šķidruma noplūde
|
|
|
1.1.8.
|
Sakabes ierīces piekabes bremzēm (elektriskās un pneimatiskās)
|
|
Atvienojiet un no jauna pievienojiet visas bremžu sistēmas sakabes ierīces starp velkošo transportlīdzekli un piekabi.
|
|
a)
|
Bojāts krāns vai pašizolējošais vārsts.
|
|
b)
|
Nepietiekams krāna vai vārsta stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.
|
|
d)
|
Nepareizi savienots vai nav savienots nepieciešamajās vietās.
|
|
|
1.1.9.
|
Cilindra spiedtvertne
|
|
Vizuāla pārbaude.
|
|
a)
|
Bojājums, korozija vai noplūde cilindra spiedtvertnē.
|
|
b)
|
Nedarbojas drenāžas ierīce.
|
|
c)
|
Nepietiekams cilindra spiedtvertnes stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.
|
|
|
1.1.10.
|
Bremžu pastiprinātāji, galvenais cilindrs (hidrauliskās sistēmas)
|
|
Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.
|
|
a)
|
Pastiprinātāja bojājums vai nepietiekama darbība.
|
|
b)
|
Bojājums vai noplūde galvenajā cilindrā.
|
|
c)
|
Nepietiekami nostiprināts galvenais cilindrs.
|
|
d)
|
Nepietiekams bremžu šķidruma daudzums.
|
|
e)
|
Nav galvenā cilindra rezervuāra vāciņa.
|
|
f)
|
Bremžu šķidruma signāllampiņa spīd vai bojāta.
|
|
g)
|
Bremžu šķidruma līmeņa signālierīces nepareiza darbība.
|
|
|
1.1.11.
|
Stingie bremžu cauruļvadi
|
|
Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.
|
|
a)
|
Ievērojams bojājuma vai lūzuma risks.
|
|
b)
|
Noplūde no cauruļvadiem vai savienojumiem.
|
|
c)
|
Cauruļvadu bojājums vai pārmērīga korozija.
|
|
d)
|
Nepareizs cauruļvadu novietojums.
|
|
|
1.1.12.
|
Lokanās bremžu šļūtenes
|
|
Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.
|
|
a)
|
Ievērojams bojājuma vai lūzuma risks.
|
|
b)
|
Šļūteņu bojājums, noberzums, savērpšanās vai nepietiekams garums.
|
|
c)
|
Noplūde no šļūtenēm vai savienojumiem.
|
|
d)
|
Šļūteņu deformēšanās spiediena ietekmē.
|
|
|
|
Vizuāla pārbaude.
|
|
a)
|
Pārmērīgs uzliku nolietojums.
|
|
b)
|
Uzliku piesārņojums (eļļa, smērvielas u. tml.).
|
|
|
1.1.14.
|
Bremžu trumuļi, bremžu diski
|
|
Vizuāla pārbaude.
|
|
a)
|
Trumuļu vai disku pārmērīgs nolietojums, korozija vai robojums, vai plaisas, nestabilitāte vai lūzumi.
|
|
b)
|
Trumuļu vai disku piesārņojums (eļļa, smērvielas u. tml.).
|
|
c)
|
Trumuļa vai diska nav.
|
|
d)
|
Nepietiekami nostiprināta aizmugurējā plāksne.
|
|
|
1.1.15.
|
Bremžu troses, vilcējstieņi, sviru savienojumi
|
|
Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.
|
|
a)
|
Trošu bojājumi vai samezglojumi.
|
|
b)
|
Pārmērīgs detaļu nodilums vai korozija.
|
|
c)
|
Nestabils trošu vai vilcējstieņu savienojums.
|
|
d)
|
Troses vadīklas bojājums.
|
|
e)
|
Bremžu sistēmas brīvas kustības ierobežojums.
|
|
f)
|
Nenormāla sviru, vilcējstieņu, savienojumu kustība, kas liecina par nepareizu regulējumu vai pārmērīgu nodilumu.
|
|
|
1.1.16.
|
Bremžu pievads (ieskaitot bremžu energoakumulatorus vai hidrauliskos cilindrus)
|
|
Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.
|
|
a)
|
Pievada plaisas vai bojājumi.
|
|
c)
|
Nepietiekams vai nepareizs pievada stiprinājums.
|
|
d)
|
Pārmērīga pievada korozija.
|
|
e)
|
Nepietiekams vai pārmērīgs funkcionējošā virzuļa vai membrānas mehānisma gājiens.
|
|
f)
|
Nav putekļu vāciņa, vai tas ir pārmērīgi bojāts.
|
|
|
1.1.17.
|
Bremžu spēku regulators
|
|
Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.
|
|
b)
|
Nepareizs savienojuma regulējums.
|
|
c)
|
Regulators ieķīlējies vai nedarbojas.
|
|
f)
|
Plāksnīte nav salasāma vai neatbilst prasībām (7).
|
|
|
1.1.18.
|
Atsperes regulēšanas mehānismi un indikatori
|
|
Vizuāla pārbaude.
|
|
a)
|
Regulēšanas mehānisma bojājums, ieķīlēšanās vai nenormāls kustīgums, pārmērīgs nolietojums vai nepareizs regulējums.
|
|
b)
|
Regulēšanas mehānisma bojājums.
|
|
c)
|
Nepareizi uzstādīts vai nomainīts.
|
|
|
1.1.19.
|
Bremzēšanas palēninātājs (ja tāds ir vai tādam jābūt)
|
|
Vizuāla pārbaude.
|
|
a)
|
Nepareizi savienojumi vai stiprinājumi.
|
|
b)
|
Sistēmai ir redzami bojājumi, vai tās nav.
|
|
|
1.1.20.
|
Automātiska piekabes bremžu darbība
|
|
Atvienojiet bremžu sakabes ierīci starp velkošo transportlīdzekli un piekabi.
|
Piekabes bremzes pēc sakabes ierīces atvienošanas nedarbojas automātiski.
|
|
1.1.21.
|
Visa bremžu sistēma
|
|
Vizuāla pārbaude.
|
|
a)
|
Citu sistēmas ierīču (piem., antifrīza sūkņa, kaltētāja u. tml.) ārējs bojājums vai pārmērīga korozija, kas negatīvi ietekmē bremžu sistēmu.
|
|
b)
|
Pārmērīga gaisa vai antifrīza noplūde.
|
|
c)
|
Nepietiekams jebkuras detaļas stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.
|
|
d)
|
Neatbilstošs detaļas remonts vai pārveidojums.
|
|
|
1.1.22.
|
Pārbaudes iekārtas pieslēgizvadi (ja tādi ir vai tādiem jābūt)
|
|
Vizuāla pārbaude.
|
|
b)
|
Bojājums, iekārta nelietojama vai konstatēta noplūde.
|
|
| 1.2. Darba bremzes darbības rādītāji un efektivitāte
|
|
1.2.1.
|
Darbības rādītāji
(A)
|
|
Tests ar statisko bremžu testa iekārtu, pakāpeniski palielinot līdz maksimālajam spēkam.
|
|
a)
|
Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem.
|
|
b)
|
Bremzēšanas spēks no kāda riteņa ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas ass.
|
|
c)
|
Bremzēšanas spēks nemainās pakāpeniski (rāviens).
|
|
d)
|
Kāda riteņa bremžu darbības nenormāla aizkavēšanās.
|
|
e)
|
Bremzēšanas spēka pārmērīgas svārstības katra pilna riteņa apgrieziena laikā.
|
|
|
|
Tests ar statisko bremžu testa iekārtu ar papildu svaru.
|
|
a)
|
Neuzrāda vismaz šādas minimālas vērtības:
|
|
b)
|
M1, M2 un M3 kategorija – 50 % (1)
|
|
d)
|
N2 un N3 kategorija – 43 % (2)
|
|
e)
|
O2, O3 un O4 kategorija – 40 % (3)
|
|
| 1.3. Papildu (avārijas) bremžu darbības rādītāji un efektivitāte (ja to nodrošina atsevišķa sistēma)
|
|
1.3.1.
|
Darbības rādītāji
(A)
|
|
Ja papildu bremžu sistēma ir atsevišķi no darba bremžu sistēmas, izmantojiet metodi, kas norādīta 1.2.1. punktā.
|
|
a)
|
Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem.
|
|
b)
|
Bremzēšanas spēks no kāda riteņa ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas norādītās ass.
|
|
c)
|
Bremzēšanas spēks nemainās pakāpeniski (rāviens).
|
|
|
|
Ja papildu bremžu sistēma ir atsevišķi no darba bremžu sistēmas, izmantojiet metodi, kas norādīta 1.2.2. punktā.
|
Bremzēšanas spēks ir mazāks par 50 % (4) no darba bremzes efektivitātes rādītājiem, kas noteikti 1.2.2. punktā atkarībā no pilnas masas, vai puspiekabēm, ņemot vērā summu, ko veido uz vienas ass atļautās slodzes.
|
| 1.4. Stāvbremzes darbības rādītāji un efektivitāte
|
|
1.4.1.
|
Darbības rādītāji
(A)
|
|
Pārbaudīt bremzi uz statiskās bremžu testa iekārtas.
|
Bremze nedarbojas uz viena vai vairākiem riteņiem.
|
|
|
Tests ar statisko bremžu testa iekārtu ar papildu svaru.
|
Visiem transportlīdzekļiem bremzēšanas koeficients nav vismaz 16 % attiecībā pret transportlīdzekļa pilnu masu vai mehāniskajiem transportlīdzekļiem – vismaz 12 % attiecībā pret transportlīdzekļa sastāva pilnu masu, izvēloties lielāko no minētajām vērtībām.
|
|
1.5.
|
Bremzēšanas palēninātāja darbības rādītāji
|
|
Vizuāla pārbaude, un, ja iespējams, pārbaudiet, vai sistēma darbojas.
|
|
a)
|
Efektivitāte nemainās pakāpeniski (nav piemērojams dzinēja bremžu sistēmām).
|
|
|
1.6.
|
Bremžu pretbloķēšanas sistēma
|
|
Signālierīces vizuāla pārbaude.
|
|
a)
|
Signālierīces nepareiza darbība.
|
|
b)
|
Signālierīce norāda uz nepareizu darbību.
|
|
|
8. TRAUCĒJUMI
|
| 8.2. Izplūdes gāzu emisija
|
| 8.2.1. Benzīna dzinēju emisija
|
|
8.2.1.1.
|
Izplūdes gāzu emisijas kontroles aprīkojums
|
|
Vizuāla pārbaude.
|
|
a)
|
Nav vai acīmredzami bojāta ražotāja uzstādītā emisijas kontroles iekārta.
|
|
b)
|
Noplūdes, kas var būtiski ietekmēt emisijas mērījumus.
|
|
|
8.2.1.2.
|
Gāzu emisija
(A)
|
|
Mērījums ar izplūdes gāzu analizatoru saskaņā ar prasībām (7). Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar piemērotām iebūvētām diagnostikas (OBD) sistēmām, var pārbaudīt izplūdes sistēmas darbības pareizību, attiecīgi nolasot ierīces rādījumu un pārbaudot OBD sistēmas darbības pareizību, emisijas mērījumu vietā, kad dzinējs strādā tukšgaitā, saskaņā ar ražotāja apstākļu nosacījumiem un citām prasībām (7) un ievērojot atbilstošu pielaidi.
Alternatīva iespēja ir mērījumus veikt ar attālās uzrādes līdzekļiem un apstiprināt, izmantojot standarta testēšanas metodes.
|
|
a)
|
Gāzu emisija pārsniedz ražotāja norādītos līmeņus,
|
|
b)
|
vai, ja šī informācija nav pieejama, ir pārsniegta CO emisija:
|
1)
|
transportlīdzekļiem bez emisiju vadības sistēmas
saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās (7).
|
|
2)
|
transportlīdzekļiem ar emisiju vadības sistēmu
|
—
|
pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem: 0,3 %
vai
|
|
—
|
pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem: 0,2 %
|
saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās (7).
|
|
|
c)
|
Lambda ārpus diapazona 1 ± 0,03 vai neatbilst ražotāja norādījumiem.
|
|
d)
|
OBD rādījumi norāda uz būtisku nepareizu darbību.
|
|
e)
|
Attālās uzrādes mērījumos redzama nesaderība.
|
|
| 8.2.2. Dīzeļdzinēja emisija
|
|
8.2.2.1.
|
Izplūdes gāzu emisijas kontroles aprīkojums
|
|
Vizuāla pārbaude.
|
|
a)
|
Nav vai acīmredzami bojāta ražotāja uzstādītā emisijas kontroles iekārta.
|
|
b)
|
Noplūdes, kas var būtiski ietekmēt emisijas mērījumus.
|
|
|
8.2.2.2.
|
Dūmu blīvums
(A)
|
|
|
a)
|
Izplūdes gāzu dūmu daudzums brīvā paātrinājuma laikā (bez slodzes no brīvgaitas stāvokļa līdz atslēgšanās ātrumam) jāmēra, kad pārnesumkārbas svira atrodas neitrālā pozīcijā un kad ir ieslēgts sajūgs.
|
|
b)
|
Transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošana
|
1.
|
Transportlīdzekļus var testēt bez iepriekšējas sagatavošanas, taču drošības apsvērumu dēļ jāpārbauda, vai dzinējs ir silts un vai tā mehāniskais stāvoklis ir apmierinošs.
|
|
2.
|
Priekšnoteikumi:
|
i)
|
dzinējs ir pilnīgi silts, piemēram, ja tā eļļas temperatūra, kas eļļas līmeņa dziļummēra atverē ir izmērīta ar zondi, ir vismaz 80 °C, vai arī ierastā darba temperatūrā, ja tā ir zemāka, vai ja dzinēja bloka temperatūra, kas noteikta pēc infrasarkanā starojuma līmeņa, ir vismaz līdzvērtīga. Ja transportlīdzekļa konfigurācijas dēļ šis mērījums nav iespējams, dzinēja normālu darba temperatūru var panākt ar citiem līdzekļiem, piemēram, darbinot dzinēja dzesējošo ventilatoru;
|
|
ii)
|
izplūdes sistēmu iztīra, izmantojot vismaz trīs brīvā paātrinājuma ciklus vai kādu līdzvērtīgu metodi.
|
|
|
|
c)
|
Pārbaudes metode
|
1.
|
Pirms katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanas dzinējam un jebkuram uzstādītajam turbokompresoram jādarbojas brīvgaitā. Tas nozīmē, ka lieljaudas dīzeļdzinējiem pēc gāzes pedāļa atlaišanas jānogaida vismaz 10 sekundes.
|
|
2.
|
Katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanai gāzes pedālis pilnībā jānospiež ātri un vienmērīgi (ne ilgāk kā vienu sekundi), bet bez spēka, lai no augstspiediena sūkņa panāktu maksimālo padevi.
|
|
3.
|
Katra brīvā paātrinājuma cikla laikā dzinējs pirms gāzes pedāļa atlaišanas sasniedz atslēgšanās ātrumu vai – transportlīdzekļiem ar automātisko pārnesumkārbu – ražotāja norādīto ātrumu, vai arī, ja šie dati nav pieejami, tad divas trešdaļas no atslēgšanās ātruma. To var pārbaudīt, piemēram, kontrolējot dzinēja apgriezienu skaitu vai paredzot pietiekamu laiku starp pirmo gāzes pedāļa nospiešanu un atlaišanu, kam M2, M3, N2 vai N3 transportlīdzekļu gadījumā jābūt vismaz divām sekundēm.
|
|
4.
|
Transportlīdzekļus noraida tikai tad, ja vismaz pēdējo triju brīvā paātrinājuma ciklu vidējais aritmētiskais pārsniedz robežvērtību. To var aprēķināt, neievērojot mērījumus, kuri būtiski atšķiras no izmērītā vidējā vai arī no citu statistisko aprēķinu rezultāta, kurā ņem vērā mērījumu izkliedi. Dalībvalstis var ierobežot testa ciklu skaitu.
|
|
5.
|
Nevajadzīgas testēšanas novēršanai dalībvalstis var noraidīt tādus transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā paātrinājuma cikliem vai pēc attīrīšanas cikliem būtiski pārsniedz robežvērtības. Lai līdzīgi novērstu nevajadzīgu testēšanu, dalībvalstis apstiprina transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā cikla paātrinājumiem vai pēc tīrīšanas cikliem ir daudz zemāki nekā robežvērtības.
|
|
Alternatīva iespēja ir mērījumus veikt ar attālās uzrādes līdzekļiem un apstiprināt, izmantojot standarta testēšanas metodes.
|
|
a)
|
Transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti vai nodoti ekspluatācijai pēc datuma, kas norādīts prasībās (7),
dūmu daudzums pārsniedz transportlīdzekļa ražotāja plāksnītē norādīto līmeni.
|
|
b)
|
Ja šī informācija nav pieejama vai ja prasības (7) neļauj izmantot atsauces vērtības
|
—
|
dzinējiem bez turbopūtes: 2,5 m-1,
|
|
—
|
dzinējiem ar turbopūti: 3,0 m-1
vai transportlīdzekļiem, kas noteikti prasībās (7), pirmo reizi reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pēc prasībās (7) norādītā datuma,
|
|
|
c)
|
Attālās uzrādes mērījumos redzama nesaderība.
|
|
|
No longer in force, Date of end of validity: 19/05/2018; Atcelts ar 32014L0047