EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32007R1445
Regulation (EC) No 1445/2007 of the European Parliament and of the Council of 11 December 2007 establishing common rules for the provision of basic information on Purchasing Power Parities and for their calculation and dissemination (Text with EEA relevance )
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1445/2007 ( 2007. gada 11. decembris ), ar ko paredz kopējus noteikumus, lai sniegtu pamatinformāciju par pirktspējas paritātēm un lai tās aprēķinātu un izplatītu (Dokuments attiecas uz EEZ )
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1445/2007 ( 2007. gada 11. decembris ), ar ko paredz kopējus noteikumus, lai sniegtu pamatinformāciju par pirktspējas paritātēm un lai tās aprēķinātu un izplatītu (Dokuments attiecas uz EEZ )
OJ L 336, 20.12.2007, p. 1–24
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 10 Volume 002 P. 208 - 231
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 05/08/2015
|
20.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 336/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1445/2007
(2007. gada 11. decembris),
ar ko paredz kopējus noteikumus, lai sniegtu pamatinformāciju par pirktspējas paritātēm un lai tās aprēķinātu un izplatītu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),
tā kā:
|
(1) |
Lai iegūtu dalībvalstu iekšzemes kopprodukta (IKP) tiešu salīdzinājumu apjoma izteiksmē, ir būtiski, lai Kopienai būtu pirktspējas paritātes (turpmāk – “PPP”), kas novērš cenu līmeņa atšķirības starp dalībvalstīm. |
|
(2) |
Kopienas PPP ir jāaprēķina atbilstīgi saskaņotai metodoloģijai, kas ir saderīga ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (3), ar kuru nosaka sistēmu nacionālo kontu izveidei dalībvalstīs. |
|
(3) |
Dalībvalstis tiek mudinātas sagatavot datus reģionālajām PPP. |
|
(4) |
Padomes Regula (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (4), paredz, ka struktūrfondu finansējumam saskaņā ar konverģences mērķi atbilstīgi ir reģioni, kuri atbilst kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 2. līmenim, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (5). Šādu reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju, vērtējot PPP mērvienībās un aprēķinot pēc Kopienas 2000.-2002. gada datiem, ir mazāks par 75 % no ES 25 vidējā IKP tajā pašā pārskata periodā. Ja nav reģionālo PPP, būtu jāizmanto valstu PPP, lai izveidotu to reģionu sarakstu, kuri varētu izmantot struktūrfondus. Valstu PPP var izmantot arī tam, lai noteiktu katram reģionam piešķiramo līdzekļu apjomu. |
|
(5) |
Regula (EK) Nr. 1083/2006 paredz, ka Kohēzijas fonda finansējumam atbilstīgas ir dalībvalstis, kuru nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju, vērtējot PPP mērvienībās un aprēķinot pēc Kopienas 2001.-2003. gada datiem, ir mazāks par 90 % no ES 25 vidējā NKI un kurām ir programma Līguma 104. pantā minēto ekonomiskās konverģences kritēriju sasniegšanai. |
|
(6) |
XI pielikuma 1. pants Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos, kas paredzēti Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (6), (turpmāk – “Civildienesta noteikumi”) nosaka, ka Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punktā paredzētās pārskatīšanas vajadzībām Komisija (Eurostat) katru gadu līdz oktobra beigām sagatavo ziņojumu par dzīves dārdzības izmaiņām Briselē, pirktspējas paritāti starp Briseli un konkrētām vietām dalībvalstīs un izmaiņām centrālajās valdībās strādājošo valstu civildienesta ierēdņu algu pirktspējā. |
|
(7) |
Komisija (Eurostat) katru gadu, pamatojoties uz brīvprātības principu, jau vāc no dalībvalstīm pamatinformāciju par PPP. Šī darbība dalībvalstīs jau ir kļuvusi par stabilu praksi. Tomēr, lai nodrošinātu ilgtspējīgu PPP izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu, ir vajadzīgs tiesiskais regulējums. |
|
(8) |
Lai pastāvīgi būtu pieejami visjaunākie dati, būtu jāturpina pašreizējā prakse regulāri sniegt provizoriskus rezultātus. |
|
(9) |
Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7). |
|
(10) |
Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot definīcijas, koriģēt II pielikuma pamatpozīcijas un noteikt kvalitātes kritērijus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. |
|
(11) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, paredzēt kopējus noteikumus, lai sniegtu pamatinformāciju par pirktspējas paritātēm un lai aprēķinātu un izplatītu tās – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. |
|
(12) |
Saskaņā ar Padomes Lēmuma 89/382/EEK, Euratom (8) 3. pantu ir notikusi apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju, kas izveidota ar minēto lēmumu, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Mērķis
Šās regulas mērķis ir paredzēt kopējus noteikumus, lai sniegtu pamatinformāciju par PPP un lai tās aprēķinātu un izplatītu.
2. pants
Darbības joma
1. Sniedzamā pamatinformācija ir dati, kas vajadzīgi PPP aprēķināšanai un kvalitātes nodrošināšanai.
Pamatinformācija ietver cenas, IKP izlietojuma vērtības un citus datus, kas uzskaitīti I pielikumā.
Datu vākšanā ievēro I pielikumā noteikto minimālo biežumu. Biežāku datu vākšanu veic vienīgi pamatotos izņēmuma gadījumos.
2. PPP aprēķina pēc valsts gada vidējām preču un pakalpojumu cenām, izmantojot pamatinformāciju, kas attiecas uz dalībvalstu ekonomisko teritoriju, kā noteikts Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmā (turpmāk – “EKS 95”).
3. PPP aprēķina saskaņā ar II pielikumā uzskaitītajām pamatpozīcijām, kas atbilst attiecīgajām IKP klasifikācijām, kuras noteiktas Regulā (EK) Nr. 2223/96.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:
|
a) |
“pirktspējas paritātes” (“PPP”) ir telpiskie deflatori un valūtas konvertētāji, kas novērš dalībvalstu cenu līmeņu atšķirību ietekmi un tādējādi ļauj veikt IKP komponentu apjoma salīdzinājumus un cenu līmeņu salīdzinājumus; |
|
b) |
“pirktspējas līmenis” (“PSL”) ir mākslīga kopēja atsauces valūtas vienība, ko Eiropas Savienībā izmanto ekonomikas summāro rādītāju apjoma izteikšanai, lai veiktu telpiskus salīdzinājumus tādā veidā, ka tiek likvidētas dalībvalstu cenu līmeņa atšķirības; |
|
c) |
“cenas” ir pircēju cenas, ko maksā galapatērētāji; |
|
d) |
“izlietojuma vērtības” ir IKP izlietojuma komponentu daļas faktiskajās cenās; |
|
e) |
“pamatpozīcija” ir posteņu apkopojuma zemākais līmenis IKP sadalījumā, kuram aprēķina paritātes; |
|
f) |
“posteņi” ir preces vai pakalpojumi, kas precīzi definēti izmantošanai cenu novērošanā; |
|
g) |
termins “faktiskā un nosacītā īres maksa” ir lietots nozīmē, kāda tam piešķirta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1722/2005 (9); |
|
h) |
termins “darba ņēmēju kompensācija” ir lietots nozīmē, kāda tam piešķirta Regulā (EK) Nr. 2223/96; |
|
i) |
“laika korekcijas koeficienti” ir koeficienti, ko izmanto, lai apsekošanas laikā iegūtās vidējās cenas pārrēķinātu gada vidējās cenās; |
|
j) |
“telpiskie korekcijas koeficienti” ir koeficienti, ko izmanto, lai vidējās cenas, kas iegūtas vienā vai vairākās vietās dalībvalsts ekonomiskajā teritorijā, pārrēķinātu valsts vidējās cenās; |
|
k) |
“reprezentatīvi posteņi” ir posteņi, kuri pamatpozīcijas relatīvo kopējo izdevumu izteiksmē ir vieni no vissvarīgākajiem posteņiem, ko pērk valsts tirgos, vai kurus par tādiem uzskata; |
|
l) |
“reprezentativitātes indikatori” ir marķieri vai citi indikatori, kas apzīmē posteņus, kurus dalībvalstis ir izraudzījušās par reprezentatīviem; |
|
m) |
“ekvireprezentativitāte” ir īpašība, kas vajadzīga posteņu saraksta sastādīšanā pamatpozīcijai, kur katra dalībvalsts var novērot cenas tādam reprezentatīvu preču skaitam, kas atbilst pamatpozīcijas aptverto ražojumu un cenu līmeņu daudzveidībai un izdevumiem attiecīgajā pamatpozīcijā; |
|
n) |
“transitīvs” ir īpašība, kuras dēļ jebkuru divu dalībvalstu tiešs salīdzinājums dod to pašu iznākumu, ko netiešs salīdzinājums caur kādu citu dalībvalsti; |
|
o) |
“kļūda” ir nepareizas pamatinformācijas izmantošana vai aprēķinu procedūras nepareiza piemērošana; |
|
p) |
“pārskata gads” ir kalendārais gads, uz kuru attiecas noteikti gada rezultāti; |
|
q) |
“noturība” ir tad, ja, rezultātus sākotnēji aprēķinot dalībvalstu grupai un vēlāk tos aprēķinot plašākai dalībvalstu grupai, tik un tā saglabājas sākotnējās dalībvalstu grupas savstarpējās PPP. |
4. pants
Uzdevumi un pienākumi
1. Komisijas (Eurostat) pienākumi ir:
|
a) |
koordinēt pamatinformācijas sniegšanu; |
|
b) |
aprēķināt un publicēt PPP; |
|
c) |
saskaņā ar 7. pantu nodrošināt PPP kvalitāti; |
|
d) |
apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādāt un darīt zināmu metodoloģiju; |
|
e) |
nodrošināt to, lai dalībvalstīm būtu iespēja izteikt piezīmes par PPP rezultātiem pirms publicēšanas un lai visas šādas piezīmes tiktu pienācīgi ņemtas vērā; un |
|
f) |
izstrādāt un izplatīt I pielikuma 1.1. punktā minēto metodoloģijas rokasgrāmatu. |
2. Sniedzot pamatinformāciju, dalībvalstis ievēro I pielikumā izklāstīto procedūru.
Dalībvalstis ne ilgāk kā mēneša laikā rakstveidā apstiprina to pārziņā esošā apsekojuma rezultātus, kad ir pabeigts datu validācijas process, kā noteikts I pielikuma 5.2. punktā.
Dalībvalstis apstiprina datu vākšanas metodoloģiju un pārbauda datu ticamību, tostarp Komisijas (Eurostat) sniegto pamatinformāciju.
5. pants
Pamatinformācijas nodošana
1. I pielikumā uzskaitīto informāciju dalībvalstis pārsūta Komisijai (Eurostat) saskaņā ar pastāvošajiem Kopienas noteikumiem par datu pārraidi.
2. I pielikumā uzskaitītā pamatinformācija pārsūtāma tajā pašā pielikumā noteiktajā tehniskajā formā un termiņos.
3. Gadījumos, kad pamatinformācijas posteņus dalībvalstīm sniedz Komisija (Eurostat), Komisija nosūta metodes skaidrojumu, lai dalībvalstis varētu veikt ticamības pārbaudi.
6. pants
Statistikas vienības
1. I pielikumā uzskaitīto pamatinformāciju iegūst vai nu no statistikas vienībām, kas definētas Padomes Regulā (EEK) Nr. 696/93 (10), vai no citiem avotiem, kas dod datus, kuri atbilst I pielikuma 5.1. punktā noteiktajām kvalitātes prasībām. Katra dalībvalsts, pārsūtot datus, paziņo Komisijai statistiskas vienības vai avota veidu.
2. Statistikas vienības, ko dalībvalstis aicina sniegt datus vai sadarboties datu vākšanā, ļauj novērot faktiski maksātās cenas un sniedz patiesu un pilnīgu informāciju, kad tā tiek pieprasīta.
7. pants
Kvalitātes kritēriji un kontrole
1. Komisija (Eurostat) un dalībvalstis izveido kvalitātes kontroles sistēmu, kuras pamatā ir ziņojumi un vērtējumi, kas noteikti I pielikuma 5.3. punktā.
2. Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) pēc tās lūguma visu informāciju, kas vajadzīga I pielikumā uzskaitītās pamatinformācijas kvalitātes izvērtēšanai.
Dalībvalstis arī sniedz Komisijai (Eurostat) sīkas ziņas un iemeslus vēlākām izmaiņām izmantotajās metodēs vai atkāpēm no I pielikumā minētās metodoloģijas rokasgrāmatas, kā arī par iemesliem šādai rīcībai.
3. Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) kvalitātes pārskatus par apsekojumiem, kuri ir tās pārziņā, kā noteikts I pielikuma 5. iedaļā.
4. Kvalitātes kontroles pamatā esošos kopējos kritērijus un kvalitātes ziņojumu struktūru, kā norādīts I pielikuma 5.3. punktā, nosaka saskaņā ar 11. panta 3. punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.
8. pants
Biežums
Komisija (Eurostat) aprēķina PPP par katru kalendāro gadu.
9. pants
Datu izplatīšana
1. Komisija (Eurostat) publicē galīgos gada rezultātus ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc pārskata gada beigām.
Publikācijai jābalstās uz datiem, kas ir Komisijas (Eurostat) rīcībā ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms publikācijas dienas.
Šis punkts neiespaido Komisijas (Eurostat) tiesības publicēt provizoriskus rezultātus agrāk nekā 36 mēnešus pēc pārskata gada beigām, un Komisija (Eurostat) dara tos publiski pieejamus, tostarp savā tīmekļa vietnē.
2. Komisijas (Eurostat) publicētajos rezultātos apkopotā līmenī par katru dalībvalsti ir vismaz šādi dati:
|
a) |
PPP IKP līmenī; |
|
b) |
PPP privāto mājsaimniecību patēriņa izdevumiem un faktiskajam individuālajam patēriņam; |
|
c) |
cenu līmeņa indeksi, kas attiecas uz Kopienas vidējo līmeni; un |
|
d) |
IKP, privāto mājsaimniecību patēriņa izdevumi un faktiskais individuālais patēriņš un attiecīgie PSL skaitļi uz vienu iedzīvotāju. |
3. Ja aprēķina rezultātus par plašāku valstu grupu, dalībvalstu PPP tik un tā ir jāsaglabā, ievērojot noturības principu.
4. Publicētās galīgās PPP parasti nepārskata.
Tomēr, ja ir kļūdas, uz ko attiecas I pielikuma 10. iedaļa, labotus rezultātus publicē saskaņā ar minētajā iedaļā noteikto kārtību.
Vispārēju ārkārtas pārskatīšanu veic tad, ja, mainoties EKS 95 pamatā esošajām koncepcijām, kas iespaido PPP rezultātus, IKP apjoma indekss kādai dalībvalstij mainās par vairāk nekā vienu procenta punktu.
10. pants
Korekcijas koeficienti
Dalībvalstīm neprasa veikt apsekojumus vienīgi tāpēc, lai noteiktu korekcijas koeficientus, kas saskaņā ar Civildienesta noteikumiem piemērojami Kopienas ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam un pensijām.
11. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
12. pants
Īstenošanas pasākumi
1. Šās regulas noteikumu īstenošanai vajadzīgos pasākumus, tostarp pasākumus sakarā ar saimnieciskām un tehniskām pārmaiņām, pieņem 2. un 3. punktā noteiktajā kārtībā, ciktāl tas dalībvalstīm nerada nesamērīgu izmaksu palielinājumu.
2. Turpmāk norādītos pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru:
|
a) |
nosaka minimālo standartu kopumu, lai panāktu datu būtisko salīdzināmību un reprezentativitāti, kā norādīts I pielikuma 5.1. un 5.2. punktā; |
|
b) |
nosaka precīzas prasības attiecībā uz izmantojamo metodoloģiju, kā norādīts I pielikumā; un |
|
c) |
izveido un koriģē pamatpozīciju satura detalizētus aprakstus, ar nosacījumu, ka tie joprojām ir saderīgi ar EKS 95 vai jebkādu turpmāku sistēmu. |
3. Turpmāk norādītos pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp papildinot to ar jauniem elementiem, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru:
|
a) |
pielāgo definīcijas; |
|
b) |
pielāgo pamatpozīciju sarakstu (kā norādīts II pielikumā); un |
|
c) |
atbilstīgi 7. panta 4. punktam nosaka kvalitātes kritērijus un kvalitātes ziņojumu struktūru. |
13. pants
Finansējums
1. Dalībvalstis no Komisijas saņem finansiālu ieguldījumu ne vairāk kā 70 % apjomā no izmaksām, kas ir atbilstīgas saskaņā ar Komisijas dotāciju noteikumiem.
2. Šāda finansiālā ieguldījuma apjomu nosaka kā daļu no Eiropas Savienības ikgadējām budžeta procedūrām. Budžeta lēmējinstitūcija nosaka apropriācijas, kas pieejamas katrā no gadiem.
14. pants
Pārskatīšana un ziņojums
Šīs regulas noteikumus pārskata pēc pieciem gadiem pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Vajadzības gadījumā tos groza, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu un priekšlikumu, kas iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei.
15. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2007. gada 11. decembris
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
H.-G. PÖTTERING
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
M. LOBO ANTUNES
(1) OV C 318, 23.12.2006., 45. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2007. gada 26. aprīļa Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2007. gada 13. novembra Lēmums.
(3) OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1267/2003 (OV L 180, 18.7.2003., 1. lpp.).
(4) OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1989/2006 (OV L 411, 30.12.2006., 6. lpp.).
(5) OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 105/2007 (OV L 39, 10.2.2007., 1. lpp.).
(6) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1895/2006 (OV L 397, 30.12.2006., 6. lpp.).
(7) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
(8) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.
(9) Komisijas Regula (EK) Nr. 1722/2005 (2005. gada 20. oktobris) par mājokļu pakalpojumu novērtēšanas principiem saistībā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 par to, kā saskaņot nacionālo kopienākumu tirgus cenās (OV L 276, 21.10.2005., 5. lpp.).
(10) Padomes Regula (EEK) Nr. 696/93 (1993. gada 15. marts) par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā (OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
METODOLOĢIJA
1. METODOLOĢIJAS ROKASGRĀMATA UN DARBA PROGRAMMA
1.1. Komisija (Eurostat), apspriežoties ar dalībvalstīm, nodrošina metodoloģijas rokasgrāmatu, kurā aprakstītas dažādos PPP apkopošanas posmos izmantojamās metodes, tostarp metodes trūkstošās pamatinformācijas noteikšanai un trūkstošo paritāšu aprēķināšanai. Metodoloģijas rokasgrāmata tiks pārskatīta ikreiz, kad tiek izdarīta kāda ievērojama izmaiņa metodoloģijā. Tā var ieviest jaunas metodes datu kvalitātes uzlabošanai, izmaksu pazemināšanai vai sloga samazināšanai datu sniedzējiem.
1.2. Līdz katra gada 30. novembrim Komisija (Eurostat), apspriežoties ar dalībvalstīm, izveido ikgadējo darba programmu nākamajam kalendārajam gadam, kurā nosaka vajadzīgās pamatinformācijas specifikācijas un sniegšanas grafiku attiecīgajam gadam.
1.3. Ikgadējā darba programmā nosaka dalībvalstīm izmantojamo datu sniegšanas formu un citas darbības, kas vajadzīgas, lai īstenotu PPP aprēķināšanu un publicēšanu.
1.4. Pamatinformāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1.2. punktu, var pārskatīt, taču pārskata gada rezultātus aprēķina pēc informācijas, kas pieejama saskaņā ar 9. pantā aprakstīto grafiku. Ja informācija nav pilnīga vai nav pieejama attiecīgajā datumā, Komisija (Eurostat) aprēķina trūkstošo pamatinformāciju.
1.5. Ja dalībvalsts neiesniedz pilnīgu pamatinformāciju, tā paskaidro, kāpēc šī informācija ir nepilnīga, kad tā iesniegs pilnīgu informāciju, vai arī – attiecīgos gadījumos – kādēļ nevar iesniegt pilnīgu informāciju.
2. PAMATINFORMĀCIJA
2.1. Pamatinformācijas posteņi
Šās regulas vajadzībām pamatinformācija saskaņā ar 2. un 4. pantu ietvers sekojošo un jaunu datu sniegšanas minimālais biežums būs šāds:
|
Pamatinformācija |
Minimālais biežums |
|
IKP izlietojuma vērtības (1) |
Katru gadu |
|
Faktiskā un nosacītā īres maksa (2) |
Katru gadu |
|
Darba ņēmēju kompensācija |
Katru gadu |
|
Laika korekcijas koeficienti |
Katru gadu |
|
Patēriņa preču un pakalpojumu cenas un attiecīgie reprezentativitātes indikatori |
3 gadi (3) |
|
Ražošanas līdzekļu cenas |
3 gadi |
|
Būvprojektu cenas |
3 gadi |
|
Telpiskie korekcijas koeficienti |
6 gadi |
2.2. Pamatinformācijas iegūšanas kārtība
Komisija (Eurostat), uzklausījusi dalībvalstu viedokļus, nosaka avotus un datu sniedzējus, kas jāizmanto katrā no iepriekš dotajiem pamatinformācijas posteņiem. Ja Komisija (Eurostat) iegūst pamatinformāciju no tāda datu sniedzēja, kas nav dalībvalsts, dalībvalsts ir atbrīvota no 5.1.4.-5.1.13. apakšpunktā izklāstītajiem pienākumiem.
3. VALSTS VIDĒJĀS CENAS
3.1. Neatkarīgi no 2. panta 2. punkta noteikumiem datu vākšanu var ierobežot līdz vienam vai vairākiem ekonomiskās teritorijas punktiem. Tādus datus var izmantot PPP aprēķiniem, ja vien tiem ir pievienoti atbilstīgi telpiskie korekcijas koeficienti. Šādus telpiskos korekcijas koeficientus izmanto, lai apsekojumu datus šajos punktos pielāgotu datiem, kas reprezentē valsts vidējos datus.
3.2. Telpiskos korekcijas koeficientus iesniedz pamatpozīciju līmenī. Apsekojuma pārskata periodā tie nedrīkst būt vairāk nekā sešus gadus veci.
4. GADA VIDĒJĀS CENAS
Neatkarīgi no 2. panta 2. punkta noteikumiem datu vākšanu var ierobežot līdz konkrētam laika posmam. Šādus datus var izmantot PPP aprēķiniem, ja vien tiem ir pievienoti atbilstīgi laika korekcijas koeficienti. Šādus laika korekcijas koeficientus izmanto, lai apsekojumu datus šajā laikposmā pielāgotu datiem, kas reprezentē gada vidējos datus.
5. KVALITĀTE
5.1. Pamatinformācijas minimālie standarti
5.1.1. Posteņu saraksts, kam jāvāc cenas, veidojams tā, lai aptvertu posteņus, kuru specifikācijas nodrošina salīdzināmību starp valstīm.
5.1.2. Posteņu saraksts, kam jāvāc cenas, veidojams tā, lai katra dalībvalsts var katrā pamatpozīcijā uzrādīt vismaz vienu reprezentatīvu posteni, kuram var novērot cenu vismaz vienā citā valstī.
5.1.3. Posteņu saraksts veidojams tā, lai panāktu augstāko iespējamo ekvireprezentativitātes līmeni, tā ka katrai valstij katrā pamatpozīcijā ir jābūt cenai vismaz vienam reprezentatīvam postenim un šim reprezentatīvajam postenim jābūt cenai vismaz vēl vienā citā valstī.
5.1.4. Katra dalībvalsts posteņu cenas vāc atbilstīgi specifikācijām posteņu sarakstā.
5.1.5. Katra dalībvalsts katrā pamatpozīcijā savāc cenas pietiekamam daudzumam posteņu, kas ir pieejami tās tirgū, pat ja nevar uzskatīt, ka tie reprezentē attiecīgo pamatpozīciju.
5.1.6. Katra dalībvalsts katrā pamatpozīcijā sniedz vismaz viena reprezentatīva posteņa cenas. Reprezentatīvie posteņi uzrādāmi ar reprezentativitātes indikatoru.
5.1.7. Katra dalībvalsts savāc pietiekamu daudzumu cenu kvotu par katru posteni, kam ir cena, lai nodrošinātu ticamu katra posteņa vidējo cenu, ņemot vērā tā tirgus struktūru.
5.1.8. Veikalu atlase veidojama tā, lai adekvāti atspoguļotu iekšzemes patēriņa modeli dalībvalstī atbilstīgi postenim.
5.1.9. Veikalu atlase konkrētā vietā jāveic tā, lai adekvāti atspoguļotu attiecīgās vietas iedzīvotāju patēriņu un posteņu pieejamību.
5.1.10. Katra dalībvalsts sniedz Komisijai (Eurostat) datus par darba ņēmēju kompensāciju atlasītajos nodarbošanās veidos ar atsauci uz nozari “Valsts pārvalde” (S 13), kas noteikta EKS 95.
5.1.11. Katra dalībvalsts sniedz Komisijai (Eurostat) laika korekcijas koeficientus, kas ļauj aprēķināt PPP pēc cenām, kas savāktas konkrētā laikā un adekvāti atspoguļo gada vidējo cenu līmeni.
5.1.12. Katra dalībvalsts sniedz Komisijai (Eurostat) telpiskos korekcijas koeficientus, kas ļauj aprēķināt PPP pēc cenām, kas savāktas konkrētās vietās un adekvāti atspoguļo valsts vidējo cenu līmeni.
5.1.13. Katra dalībvalsts sniedz Komisijai (Eurostat) svarus, kas attiecas uz katru pamatpozīciju, kā noteikts II pielikumā, kas atspoguļo izlietojuma modeli dalībvalstī pārskata gadā.
5.2. Cenu apsekojumu rezultātu apstiprināšanas minimālie standarti
5.2.1. Pirms datu nosūtīšanas Komisijai (Eurostat) katra dalībvalsts pārbauda datu derīgumu, pamatojoties uz
|
— |
maksimālajām un minimālajām cenām, |
|
— |
vidējo cenu un variāciju koeficientu, |
|
— |
posteņu skaitu katrā pamatpozīcijā, kam savāktas cenas, |
|
— |
reprezentatīvo posteņu skaitu katrā pamatpozīcijā, kam savāktas cenas, un |
|
— |
novēroto cenu skaitu katram postenim. |
5.2.2. Komisija (Eurostat) dalībvalstīm nodrošina elektronisku programmu ar algoritmiem, kas vajadzīgi 5.2.1. apakšpunkta izpildei.
5.2.3. Komisija (Eurostat) pirms apsekojumu galīgo rezultātu iegūšanas saziņā ar dalībvalstīm izdara derīguma pārbaudes, pamatojoties uz indikatoriem, kuru starpā ir šādi:
Par katru pamatpozīciju:
|
— |
posteņu skaits, kam katrā valstī novērotas cenas; |
|
— |
posteņu skaits, kam katra valsts piešķīrusi reprezentativitātes indikatoru; |
|
— |
cenu līmeņa indekss; |
|
— |
rezultāti iepriekšējam apsekojumam par to pašu pamatpozīciju; un |
|
— |
katras valsts cenu līmeņa indeksi PPP izteiksmē. |
Par katru posteni:
|
— |
katras valsts novēroto cenu skaits; un |
|
— |
variācijas koeficienti:
|
5.2.4. Komisija (Eurostat) pirms PPP rezultātu finalizēšanas agregātlīmenī veic validāciju, pamatojoties uz indikatoriem, kuru starpā ir šādi:
Kopējā IKP un tā galveno summāro rādītāju līmenī:
|
— |
IKP izlietojuma vērtību un iedzīvotāju skaita aprēķinu atbilstība publicētajiem datiem; |
|
— |
kārtējo un iepriekšējo aprēķinu apjoma indeksu salīdzinājums uz vienu iedzīvotāju; |
|
— |
kārtējo un iepriekšējo aprēķinu cenu līmeņa indeksu salīdzinājums. |
Katras pamatpozīcijas līmenī:
|
— |
kārtējo un iepriekšējo aprēķinu IKP svaru struktūras salīdzinājums; |
|
— |
attiecīgos gadījumos – trūkstošo datu aprēķini. |
5.3. Ziņošana un novērtēšana
5.3.1. Katra dalībvalsts ved dokumentāciju, kurā pilnīgi aprakstīta šās regulas īstenošana. Dokumentācijai jābūt pieejamai Komisijai (Eurostat) un citām dalībvalstīm.
5.3.2. Vismaz vienreiz sešos gados katra dalībvalsts savu PPP procesu nodod novērtēt Komisijai (Eurostat). Novērtēšanā, kas tiek plānota reizi gadā un iekļauta gada darba programmā, izskata atbilstību šai regulai. Balstoties uz novērtējumu, Komisija (Eurostat) sastāda ziņojumu un nodrošina tā publisku pieejamību, tostarp savā tīmekļa vietnē.
5.3.3. Saskaņā ar 7. panta 3. punktu drīz pēc katra patēriņa cenu apsekojuma Komisijai (Eurostat) ir jāiesniedz atbildīgās dalībvalsts ziņojums ar informāciju par to, kā apsekojums veikts. Komisija (Eurostat) iesniedz katrai dalībvalstij šo ziņojumu kopsavilkumu.
6. PATĒRIŅA CENU APSEKOŠANAS PROCEDŪRA
6.1. Dalībvalstis izpilda cenu apsekošanu saskaņā ar darba programmu.
6.2. Katram apsekojumam Komisija (Eurostat) sagatavo apsekojuma posteņu sarakstu, kura pamatā ir priekšlikumi, kurus izsaka katra dalībvalsts par katru pamatpozīciju.
6.3. Komisija (Eurostat) sniedz katra apsekojuma saraksta visu specifikāciju tulkojumu visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās kopā ar posteņu sarakstu.
7. APRĒĶINĀŠANAS PROCEDŪRA
7.1. Divpusējo paritāšu aprēķināšana pamatpozīciju līmenī
|
a) |
daudzpusējo Éltető-Köves-Szulc (turpmāk – “EKS”) paritāšu aprēķināšanai pamatpozīciju līmenī pamatā ir matrica ar divpusējām paritātēm katram piedalošos valstu pārim; |
|
b) |
divpusējo paritāšu aprēķinu izdara ar atsauci uz cenām, kas novērotas attiecīgajiem posteņiem un reprezentativitātes indikatoriem, kuri uz tiem attiecināti; |
|
c) |
vidējo apsekojuma cenu katram postenim nosaka kā vienkāršu aritmētisko vidējo vērtību no novērotajām cenām, kas reģistrētas minētajam postenim; |
|
d) |
valsts gada vidējo cenu aprēķina, ja nepieciešams, balstoties uz vidējo apsekojuma cenu, izmantojot atbilstīgus telpiskos un laika korekciju koeficientus; |
|
e) |
pēc tam, ja iespējams, posteņiem un piedalošos valstu pāriem aprēķina koriģēto vidējo cenu attiecības un to apgrieztās vērtības; |
|
f) |
tad aprēķina PPP, ja iespējams, visiem piedalošos valstu pāriem attiecībā uz pamatpozīciju. Katram piedalošos valstu pārim PPP aprēķina kā svērto ģeometrisko vidējo vērtību no:
izmantojot svarus, kas atspoguļo visu posteņu, kuriem abas valstis noteikušas cenas, relatīvo reprezentativitāti. |
7.2. Trūkstošo divpusējo paritāšu aplēses
Ja kādai pamatpozīcijai divpusējo PPP nevar aprēķināt, trūkstošās divpusējās PPP aprēķina, ja iespējams, izmantojot netiešo paritāšu ar trešām valstīm ģeometriskās vidējās vērtības noteikšanas standarta metodi. Ja pēc šiem aprēķiniem divpusējo PPP pamatpozīcijas matricā kādai pamatpozīcijai arvien vēl trūkst kādas vērtības, tad daudzpusējo EKS paritāšu aprēķināšana nav iespējama valstīm, kurām trūkst divpusējo PPP. Tādas trūkstošas EKS paritātes tad aprēķina Komisija (Eurostat), izmantojot standarta PPP no līdzīgām pamatpozīcijām vai citu piemērotu novērtēšanas metodi.
7.3. Divpusējo paritāšu aprēķināšana agregātlīmenī
|
a) |
divpusējo paritāšu aprēķināšanu konkrētā nacionālo kontu agregātlīmenī izdara, izmantojot EKS paritātes (sk. 7.4. punktu) un IKP izlietojuma vērtības attiecīgajām pamatpozīcijām; |
|
b) |
pēc tam izraudzītajā apkopojuma līmenī aprēķina Laspeiresa tipa paritāti kā aritmētisko vidējo vērtību no attiecīgo pamatpozīciju paritātēm, kuras svērtas ar relatīvajiem procentiem (vai nominālvērtībām) katra piedalošos valstu pāra otrajai valstij; |
|
c) |
pēc tam izraudzītajā apkopojuma līmenī aprēķina Paasche tipa paritāti kā harmonisko vidējo vērtību no attiecīgo pamatpozīciju paritātēm, kuras svērtas ar relatīvajiem procentiem (vai nominālvērtībām) katra piedalošos valstu pāra pirmajai valstij; |
|
d) |
pēc tam izraudzītajā apkopojuma līmenī aprēķina Fišera tipa paritāti kā ģeometrisko vidējo vērtību no Laspeiresa tipa un Paasche tipa paritātēm, kas noteiktas katram piedalošos valstu pārim. |
7.4. Transitīvo daudzpusējo PPP aprēķināšana
Transitīvās daudzpusējās paritātes aprēķina vai nu pamatpozīciju līmenī, vai kādā no agregāta līmeņiem, izmantojot EKS metodi, balstoties uz Fišera tipa paritāšu pilno matricu starp katru iesaistīto valstu pāri, šādi:
kur tEKSs apzīmē EKS paritāti starp valsti s un valsti t;
tFs apzīmē Fišera tipa paritāti starp valsti s un valsti t;
z apzīmē iesaistīto valstu skaitu.
8. NOSŪTĪŠANA
8.1. Komisija (Eurostat) nodrošina dalībvalstīm veidnes PPP aprēķināšanai nepieciešamās pamatinformācijas nosūtīšanai.
8.2. Dalībvalstis nosūta pamatinformāciju Komisijai (Eurostat) saskaņā ar paraugiem.
9. PUBLICĒŠANA
Papildus 9. panta 2. punkta noteikumiem Komisija (Eurostat), apspriežoties ar dalībvalstīm, var publicēt rezultātus vairāk detalizētā līmenī.
10. LABOJUMI
10.1. Atklājusi kļūdu, dalībvalsts nekavējoties un pēc savas iniciatīvas sniedz Komisijai (Eurostat) pareizu pamatinformāciju. Turklāt dalībvalsts informē Komisiju (Eurostat) par aprēķinu metožu katru varbūtēju neatbilstīgu izmantojumu.
10.2. Pēc dalībvalsts vai Komisijas (Eurostat) pieļautas kļūdas apzināšanas Komisija (Eurostat) informē dalībvalstis un viena mēneša laikā pārrēķina PPP.
10.3. Ja atklāto kļūdu dēļ IKP līmenī uz vienu iedzīvotāju kādas dalībvalsts PPS mainās par vismaz 0,5 procenta punktiem, Komisija (Eurostat) iespējami drīz publicē labojumu, ja vien kļūdas netiek atklātas vairāk nekā trīs mēnešus pēc rezultātu publicēšanas.
10.4. Ja gadījusies kļūda, atbildīgā iestāde veic pasākumus, lai turpmāk novērstu līdzīgus atgadījumus.
10.5. Ja labojumi IKP izlietojuma vērtībās vai iedzīvotāju skaita aprēķinos izdarīti vairāk nekā 33 mēnešus pēc pārskata gada beigām, nav vajadzīgs labot PPP rezultātus.
(1) Šīs vērtības ir saderīgas ar nacionālajos kontos pieejamo kopsummu viszemāko līmeni. Ja prasītie detalizētie dati nav pieejami, dalībvalsts var iesniegt trūkstošo pozīciju precīzākos novērtējumus
(2) Ja dati par faktisko īres maksu nav pieejami vai tiem trūkst statistiskas ticamības, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1722/2005 cenu pieejas vietā var izmantot metodoloģijas rokasgrāmatā aprakstīto mājokļu fonda kvantitātes pieeju.
(3) Minimālais biežums attiecas uz datu sniegšanu par konkrētu preču grupu saistībā ar kārtējo apsekojumu ciklu.
II PIELIKUMS
3. panta e) punktā definētās pamatpozīcijas
|
BH Nr. |
Apraksts |
|
MĀJSAIMNIECĪBU INDIVIDUĀLA PATĒRIŅA IZDEVUMI |
|
|
PĀRTIKA UN BEZALKOHOLA DZĒRIENI |
|
|
|
Pārtika |
|
|
Maize un labības produkti [COICOP 01.1.1] |
|
1 |
Rīsi |
|
2 |
Citāda labība, milti un citi labības produkti |
|
3 |
Maize |
|
4 |
Citi konditorejas izstrādājumi |
|
5 |
Makaronu izstrādājumi |
|
|
Gaļa [COICOP 01.1.2] |
|
6 |
Liellopu un teļa gaļa |
|
7 |
Cūkgaļa |
|
8 |
Jēra gaļa, aitu un kazu gaļa |
|
9 |
Mājputni |
|
10 |
Citāda gaļa un subprodukti |
|
11 |
Kulinārijas un citādi gaļas izstrādājumi |
|
|
Zivis un pārtika no jūras dzīvniekiem un augiem [COICOP 01.1.3] |
|
12 |
Svaigas, dzesinātas vai saldētas zivis un pārtika no jūras dzīvniekiem un augiem |
|
13 |
Konservētas vai pārstrādātas zivis un pārtika no jūras dzīvniekiem un augiem |
|
|
Piens, siers un olas [COICOP 01.1.4] |
|
14 |
Svaigs piens |
|
15 |
Konservēts piens un citi piena produkti |
|
16 |
Siers |
|
17 |
Olas un olu produkti |
|
|
Eļļas un tauki [COICOP 01.1.5] |
|
18 |
Sviests |
|
19 |
Margarīns |
|
20 |
Citas pārtikas eļļas un tauki |
|
|
Augļi [COICOP 01.1.6] |
|
21 |
Svaigi vai dzesināti augļi |
|
22 |
Saldēti, konservēti vai pārstrādāti augļi un augļu produkti |
|
|
Dārzeņi [COICOP 01.1.7] |
|
23 |
Svaigi vai dzesināti dārzeņi, izņemot kartupeļus |
|
24 |
Svaigi vai dzesināti kartupeļi |
|
25 |
Saldēti, konservēti vai pārstrādāti dārzeņi un dārzeņu produkti |
|
|
Cukurs, ievārījums, medus, šokolāde un konditorejas izstrādājumi [COICOP 01.1.8] |
|
26 |
Cukurs |
|
27 |
Ievārījumi, marmelādes un medus |
|
28 |
Konditorejas izstrādājumi, šokolāde un citi kakao izstrādājumi |
|
29 |
Pārtikā izmantojamais ledus, saldējums un šerbets |
|
|
Citur neminēti pārtikas produkti COICOP 01.1.9] |
|
30 |
Citur neminēti pārtikas produkti |
|
|
Bezalkohola dzērieni |
|
|
Kafija, tēja un kakao [COICOP 01.2.1] |
|
31 |
Kafija, tēja un kakao |
|
|
Minerālūdeņi, bezalkohola dzērieni, augļu un dārzeņu sulas [COICOP 01.2.2] |
|
32 |
Minerālūdeņi |
|
33 |
Bezalkohola dzērieni un koncentrāti |
|
34 |
Augļu un dārzeņu sulas |
|
ALKOHOLISKIE DZĒRIENI, TABAKA UN NARKOTIKAS |
|
|
|
Alkoholiskie dzērieni |
|
|
Stiprie alkoholiskie dzērieni [COICOP 02.1.1] |
|
35 |
Stiprie alkoholiskie dzērieni |
|
|
Vīns [COICOP 02.1.2] |
|
36 |
Vīns |
|
|
Alus [COICOP 02.1.3] |
|
37 |
Alus |
|
|
Tabaka |
|
|
Tabaka [COICOP 02.2.0] |
|
38 |
Tabaka |
|
|
Narkotikas |
|
|
Narkotikas [COICOP 02.3.0] |
|
39 |
Narkotikas |
|
APĢĒRBI UN APAVI |
|
|
|
Apģērbi |
|
|
Apģērbu materiāli [COICOP 03.1.1] |
|
40 |
Apģērbu materiāli |
|
|
Apģērba gabali [COICOP 03.1.2] |
|
41 |
Vīriešu apģērbi |
|
42 |
Sieviešu apģērbi |
|
43 |
Bērnu un zīdaiņu apģērbi |
|
|
Citi apģērba gabali un apģērba piederumi [COICOP 03.1.3] |
|
44 |
Citi apģērba gabali un apģērba piederumi |
|
|
Apģērbu tīrīšana, labošana un noma [COICOP 03.1.4] |
|
45 |
Apģērbu tīrīšana, labošana un noma |
|
|
Apavi |
|
|
Kurpes un citi apavi [COICOP 03.2.1] |
|
46 |
Vīriešu apavi |
|
47 |
Sieviešu apavi |
|
48 |
Bērnu un zīdaiņu apavi |
|
|
Apavu labošana un noma [COICOP 03.2.2] |
|
49 |
Apavu labošana un noma |
|
MĀJOKLIS, ŪDENS, ELEKTRĪBA, GĀZE UN CITI KURINĀMIE |
|
|
|
Mājokļa faktiskā īres maksa |
|
|
Mājokļa faktiskā īres maksa [COICOP 04.1.1 un 04.1.2] |
|
50 |
Mājokļa faktiskā īres maksa |
|
|
Mājokļa nosacītā īres maksa |
|
|
Mājokļa nosacītā īres maksa [COICOP 04.2.1 un 04.2.2] |
|
51 |
Mājokļa nosacītā īres maksa |
|
|
Mājokļa apkopšana un remonts |
|
|
Materiāli mājokļa apkopšanai un remontam [COICOP 04.3.1] |
|
52 |
Materiāli mājokļa apkopšanai un remontam |
|
|
Materiāli mājokļa apkopšanai un remontam [COICOP 04.3.2] |
|
53 |
Mājokļa apkopšanas un remonta pakalpojumi |
|
|
Ūdensapgāde un dažādi pakalpojumi, kas saistīti ar mājokli |
|
|
Ūdensapgāde [COICOP 04.4.1] |
|
54 |
Ūdensapgāde |
|
|
Dažādi pakalpojumi, kas saistīti ar mājokli [COICOP 04.4.2, 04.4.3 un 04.4.4] |
|
55 |
Dažādi pakalpojumi, kas saistīti ar mājokli |
|
|
Elektroenerģija, gāze un citi kurināmie |
|
|
Elektroenerģija [COICOP 04.5.1] |
|
56 |
Elektroenerģija |
|
|
Gāze [COICOP 04.5.2] |
|
57 |
Gāze |
|
|
Šķidrais kurināmais [COICOP 04.5.3] |
|
58 |
Šķidrais kurināmais |
|
|
Cietais kurināmais [COICOP 04.5.4] |
|
59 |
Cietais kurināmais |
|
|
Siltumenerģija [COICOP 04.5.5] |
|
60 |
Siltuma enerģija |
|
DZĪVOKĻA IEKĀRTA, MĀJSAIMNIECĪBAS IERĪCES UN REGULĀRA MĀJSAIMNIECĪBAS UZKOPŠANA |
|
|
|
Mēbeles un dzīvokļa iekārta, paklāji un citas grīdsegas |
|
|
Mēbeles un dzīvokļa iekārta [COICOP 05.1.1] |
|
61 |
Virtuves mēbeles |
|
62 |
Guļamistabas mēbeles |
|
63 |
Viesistabas un ēdamistabas mēbeles |
|
64 |
Citādas mēbeles un dzīvokļa iekārta |
|
|
Paklāji un citas grīdsegas [COICOP 05.1.2] |
|
65 |
Paklāji un citas grīdsegas |
|
|
Mēbeļu, dzīvokļa iekārtu un grīdsegu remonts [COICOP 05.1.3] |
|
66 |
Mēbeļu, dzīvokļa iekārtu un grīdsegu remonts |
|
|
Mājsaimniecības tekstilpreces |
|
|
Mājsaimniecības tekstilpreces [COICOP 05.2.0] |
|
67 |
Mājsaimniecības tekstilpreces |
|
|
Mājsaimniecības ierīces |
|
|
Galvenās mājsaimniecības ierīces, arī elektriskās [COICOP 05.3.1] |
|
68 |
Galvenās mājsaimniecības ierīces, arī elektriskās |
|
|
Sīkas elektriskās mājsaimniecības ierīces [COICOP 05.3.2] |
|
69 |
Sīkas elektriskās mājsaimniecības ierīces |
|
|
Mājsaimniecības ierīču remonts [COICOP 05.3.3] |
|
70 |
Mājsaimniecības ierīču remonts |
|
|
Stikla trauki, galda piederumi un mājsaimniecības instrumenti |
|
|
Stikla trauki, galda piederumi un mājsaimniecības piederumi [COICOP 05.4.0] |
|
71 |
Stikla trauki, galda piederumi un mājsaimniecības piederumi |
|
|
Darbarīki un iekārtas mājai un dārzam |
|
|
Lielāki darba rīki un ierīces [COICOP 05.5.1] |
|
72 |
Lielāki darba rīki un ierīces |
|
|
Sīki darbarīki un dažādi piederumi [COICOP 05.5.2] |
|
73 |
Sīki darbarīki un dažādi piederumi |
|
|
Preces un pakalpojumi regulārai mājsaimniecības apkopei |
|
|
Īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības preces [COICOP 05.6.1] |
|
74 |
Īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības preces |
|
|
Mājas apkopes pakalpojumi un mājsaimniecības pakalpojumi [COICOP 05.6.2] |
|
75 |
Mājas apkopes pakalpojumi |
|
76 |
Mājsaimniecības pakalpojumi |
|
VESELĪBAS AIZSARDZĪBA |
|
|
|
Medikamenti, ierīces un iekārtas |
|
|
Farmaceitiskie produkti [COICOIP 06.1.1] |
|
77 |
Farmaceitiskie produkti |
|
|
Citādi medicīnas produkti [COICOP 06.1.2] |
|
78 |
Citādi medicīnas produkti |
|
|
Terapeitiskā aparatūra un iekārtas [COICOP 06.1.3] |
|
79 |
Terapeitiskā aparatūra un iekārtas |
|
|
Ambulatoriskie pakalpojumi |
|
|
Medicīniskie pakalpojumi [COICOP 06.2.1] |
|
80 |
Medicīniskie pakalpojumi |
|
|
Zobārstniecības pakalpojumi [COICOP 06.2.2] |
|
81 |
Zobārstniecības pakalpojumi |
|
|
Vidējā medicīnas personāla pakalpojumi [COICOP 06.2.3] |
|
82 |
Vidējā medicīnas personāla pakalpojumi |
|
|
Slimnīcu pakalpojumi |
|
|
Slimnīcu pakalpojumi [COICOP 06.3.0] |
|
83 |
Slimnīcu pakalpojumi |
|
PĀRVADĀŠANA |
|
|
|
Transportlīdzekļu iegāde |
|
|
Automobiļi [COICOP 07.1.1] |
|
84 |
Automobiļi ar dīzeļdzinēju |
|
85 |
Automobiļi ar benzīna dzinēju, kura darba tilpums ir mazāks par 1 200 cm3 |
|
86 |
Automobiļi ar benzīna dzinēju, kura darba tilpums ir no 1 200 cm3 līdz 1 699 cm3 |
|
87 |
Automobiļi ar benzīna dzinēju, kura darba tilpums ir no 1 700 cm3 līdz 2 999 cm3 |
|
88 |
Automobiļi ar benzīna dzinēju, kura darba tilpums ir lielāks par 3 000 cm3 |
|
|
Motocikli [COICOP 07.1.2] |
|
89 |
Motocikli |
|
|
Divriteņi [COICOP 07.1.3] |
|
90 |
Divriteņi |
|
|
Pajūgi [COICOP 07.1.4] |
|
91 |
Pajūgi |
|
|
Personisko transportlīdzekļu izmantošana |
|
|
Rezerves detaļas un piederumi personiskajiem transportlīdzekļiem [COICOP 07.2.1] |
|
92 |
Rezerves detaļas un piederumi personiskajiem transportlīdzekļiem |
|
|
Degvielas un smērvielas personiskajiem transportlīdzekļiem [COICOP 07.2.2] |
|
93 |
Degvielas un smērvielas personiskajiem transportlīdzekļiem |
|
|
Personisko transportlīdzekļu apkope un remonts [COICOP 07.2.3] |
|
94 |
Personisko transportlīdzekļu apkope un remonts |
|
|
Citi pakalpojumi attiecībā uz personiskajiem transportlīdzekļiem [COICOP 07.2.4] |
|
95 |
Citi pakalpojumi attiecībā uz personiskajiem transportlīdzekļiem |
|
|
Transporta pakalpojumi |
|
|
Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu [COICOP 07.3.1] |
|
96 |
Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu |
|
|
Pasažieru autopārvadājumi [COICOP 07.3.2] |
|
97 |
Pasažieru autopārvadājumi |
|
|
Pasažieru aviopārvadājumi [COICOP 07.3.3] |
|
98 |
Pasažieru aviopārvadājumi |
|
|
Pasažieru pārvadājumi pa jūru un iekšējiem ūdensceļiem [COICOP 07.3.4] |
|
99 |
Pasažieru pārvadājumi pa jūru un iekšējiem ūdensceļiem |
|
|
Kombinētie pasažieru pārvadājumi [COICOP 07.3.5] |
|
100 |
Apvienotais pasažieru transports |
|
|
Citi pirktie pārvadāšanas pakalpojumi [COICOP 07.3.6] |
|
101 |
Citi pirktie pārvadāšanas pakalpojumi |
|
|
SAZIŅA |
|
|
Pasta pakalpojumi |
|
|
Pasta pakalpojumi[COICOP 08.1.0] |
|
102 |
Pasta pakalpojumi |
|
|
Tālruņa un faksa iekārtas |
|
|
Tālruņa un faksa iekārtas [COICOP 08.2.0] |
|
103 |
Tālruņa un faksa iekārtas |
|
|
Tālruņa un faksa pakalpojumi |
|
|
Tālruņa un faksa pakalpojumi [COICOP 08.3.0] |
|
104 |
Tālruņa un faksa pakalpojumi |
|
ATPŪTA UN KULTŪRA |
|
|
|
Audiovizuālās, fotogrāfiskās un informācijas apstrādes iekārtas |
|
|
Iekārtas skaņas un attēla uztveršanai, ierakstīšanai un reproducēšanai [COICOP 09.1.1] |
|
105 |
Iekārtas skaņas un attēla uztveršanai, ierakstīšanai un reproducēšanai |
|
|
Fotogrāfijas un kinematogrāfijas iekārtas un optiskie instrumenti [COICOP 09.1.2] |
|
106 |
Fotogrāfijas un kinematogrāfijas iekārtas un optiskie instrumenti |
|
|
Informācijas apstrādes iekārtas [COICOP 09.1.3] |
|
107 |
Informācijas apstrādes iekārtas |
|
|
Ieraksta nesēji [COICOP 09.1.4] |
|
108 |
Ierakstīti ieraksta nesēji |
|
109 |
Neierakstīti ieraksta nesēji |
|
|
Audiovizuālo, fotogrāfijas un informācijas apstrādes iekārtu remonts [COICOP 09.1.5] |
|
110 |
Audiovizuālo, fotogrāfijas un informācijas apstrādes iekārtu remonts |
|
|
Citas svarīgākās ilglietojuma preces atpūtai un kultūrai |
|
|
Svarīgākās ilglietojuma preces atpūtai brīvā dabā [COICOP 09.2.1] |
|
111 |
Svarīgākās ilglietojuma preces atpūtai brīvā dabā |
|
|
Mūzikas instrumenti un svarīgākās ilglietojuma preces atpūtai telpās [COICOP 09.2.2] |
|
112 |
Mūzikas instrumenti un svarīgākās ilglietojuma preces atpūtai telpās |
|
|
Citu svarīgāko ilglietojuma preču atpūtai un kultūrai apkope un remonts [COICOP 09.2.3] |
|
113 |
Citu svarīgāko ilglietojuma preču atpūtai un kultūrai apkope un remonts |
|
|
Citi atpūtas priekšmeti un ierīces, dārzi un mājdzīvnieki |
|
|
Spēles, rotaļlietas un preces vaļaspriekam [COICOP 09.3.1] |
|
114 |
Spēles, rotaļlietas un preces vaļaspriekam |
|
|
Inventārs sportam, tūrismam un atpūtai brīvā dabā [COICOP 09.3.2] |
|
115 |
Inventārs sportam, tūrismam un atpūtai brīvā dabā |
|
|
Dārzi, augi un ziedi [COICOP 09.3.3] |
|
116 |
Dārzi, augi un ziedi |
|
|
Mājdzīvnieki un tamlīdzīgi produkti [COICOP 09.3.4] |
|
117 |
Mājdzīvnieki un tamlīdzīgi produkti |
|
|
Veterinārie un citādi pakalpojumi mājdzīvniekiem [COICOP 09.3.5] |
|
118 |
Veterinārie un citādi pakalpojumi mājdzīvniekiem |
|
|
Atpūtas un kultūras pakalpojumi |
|
|
Atpūtas un sporta pakalpojumi [COICOP 09.4.1] |
|
119 |
Atpūtas un sporta pakalpojumi |
|
|
Kultūras pakalpojumi [COICOP 09.4.2] |
|
120 |
Fotografēšanas pakalpojumi |
|
121 |
Citi kultūras pakalpojumi |
|
|
Laimes spēles [COICOP 09.4.3] |
|
122 |
Laimes spēles |
|
|
Laikraksti, grāmatas un kancelejas preces |
|
|
Grāmatas [COICOP 09.5.1] |
|
123 |
Grāmatas |
|
|
Laikraksti un periodiskie izdevumi [COICOP 09.5.2] |
|
124 |
Laikraksti un periodiskie izdevumi |
|
|
Dažādi iespieddarbi, kancelejas preces un zīmēšanas piederumi [COICOP 09.5.3 un 09.5.4] |
|
125 |
Dažādi iespieddarbi, kancelejas preces un zīmēšanas piederumi |
|
|
Kompleksie atpūtas pakalpojumi |
|
|
Ceļojumu kompleksi [COICOP 09.6.0] |
|
126 |
Ceļojumu kompleksi |
|
IZGLĪTĪBA |
|
|
|
Pirmsskolas un sākumskolas izglītība |
|
|
Pirmsskolas un sākumskolas izglītība [COICOP 10.1.0] |
|
127 |
Pirmsskolas un sākumskolas izglītība |
|
|
Vidējā izglītība |
|
|
Vidējā izglītība [COICOP 10.2.0] |
|
128 |
Vidējā izglītība |
|
|
Pēcvidusskolas izglītība, kas nav augstākā |
|
|
Pēcvidusskolas izglītība, kas nav augstākā [COICOP 10.3.0] |
|
129 |
Pēcvidusskolas izglītība, kas nav augstākā |
|
|
Augstākā izglītība |
|
|
Augstākā izglītība [COICOP 10.4.0] |
|
130 |
Augstākā izglītība |
|
|
Izglītība, kas nav definējama pēc līmeņa |
|
|
Izglītība, kas nav definējama pēc līmeņa [COICOP 10.5.0] |
|
131 |
Izglītība, kas nav definējama pēc līmeņa |
|
RESTORĀNI UN VIESNĪCAS |
|
|
|
Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi |
|
|
Restorāni, kafejnīcas un tamlīdzīgi [COICOP 11.1.1] |
|
132 |
Restorānu pakalpojumi neatkarīgi no iestādījuma veida |
|
133 |
Krogi, bāri, kafejnīcas, tējnīcas un tamlīdzīgi |
|
|
Ēdnīcas [COICOP 11.1.2] |
|
134 |
Ēdnīcas |
|
|
Izmitināšanas pakalpojumi |
|
|
Izmitināšanas pakalpojumi [COICOP 11.2.0] |
|
135 |
Izmitināšanas pakalpojumi |
|
DAŽĀDAS PRECES UN PAKALPOJUMI |
|
|
|
Ķermeņa kopšana |
|
|
Frizētavas un skaistumkopšanas saloni [COICOP 12.1.1] |
|
136 |
Frizētavas un skaistumkopšanas saloni |
|
|
Elektriskās ierīces ķermeņa kopšanai [COICOP 12.1.2] |
|
137 |
Elektriskās ierīces ķermeņa kopšanai |
|
|
Citādas ierīces, priekšmeti un izstrādājumi ķermeņa kopšanai [COICOP 12.1.3] |
|
138 |
Citādas ierīces, priekšmeti un izstrādājumi ķermeņa kopšanai |
|
|
Prostitūcija |
|
|
Prostitūcija [COICOP 12.2.0] |
|
139 |
Prostitūcija |
|
|
Priekšmeti personiskai lietošanai, kas nav minēti citur |
|
|
Dārglietas, pulksteņi un rokas pulksteņi [COICOP 12.3.1] |
|
140 |
Dārglietas, pulksteņi un rokas pulksteņi |
|
|
Citi priekšmeti personiskai lietošanai [COICOP 12.3.2] |
|
141 |
Citi priekšmeti personiskai lietošanai |
|
|
Sociālā aizsardzība |
|
|
Sociālā aizsardzība [COICOP 12.4.0] |
|
142 |
Sociālā aizsardzība |
|
|
Apdrošināšana |
|
|
Apdrošināšana [COICOP 12.5.1, 12.5.2, 12.5.3, 12.5.4 un 12.5.5] |
|
143 |
Apdrošināšana |
|
|
Finanšu pakalpojumi, kas nav minēti citur |
|
|
FISIM [COICOP 12.6.1] |
|
144 |
FISIM |
|
|
Finanšu pakalpojumi, kas nav minēti citur [COICOP 12.6.2] |
|
145 |
Finanšu pakalpojumi, kas nav minēti citur |
|
|
Pakalpojumi, kas nav minēti citur |
|
|
Pakalpojumi, kas nav minēti citur [COICOP 12.7.0] |
|
146 |
Pakalpojumi, kas nav minēti citur |
|
REZIDENTU IZDEVUMU ĀRVALSTĪS UN NEREZIDENTU IZDEVUMU EKONOMISKAJĀ TERITORIJĀ BILANCE |
|
|
|
Rezidentu mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi pārējā pasaulē |
|
|
Rezidentu mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi pārējā pasaulē |
|
147 |
Rezidentu mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi pārējā pasaulē |
|
|
Nerezidentu mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi ekonomiskajā teritorijā |
|
|
Nerezidentu mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi ekonomiskajā teritorijā |
|
148 |
Nerezidentu mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi ekonomiskajā teritorijā |
|
BEZPEĻŅAS IESTĀŽU MĀJSAIMNIECĪBU APKALPOŠANAI INDIVIDUĀLĀ PATĒRIŅA IZDEVUMI |
|
|
DZĪVOJAMĀS ĒKAS |
|
|
|
Dzīvojamās ēkas |
|
|
Dzīvojamās ēkas [COPNI 01.0.0] |
|
149 |
Dzīvojamās ēkas |
|
VESELĪBAS APRŪPE |
|
|
|
Veselības aprūpe |
|
|
Veselības aprūpe [COPNI 02.1.1-02.6.0] |
|
150 |
Veselības aprūpe |
|
ATPŪTA UN KULTŪRA |
|
|
|
Atpūta un kultūra |
|
|
Atpūta un kultūra [COPNI 03.1.0 un 03.2.0] |
|
151 |
Atpūta un kultūra. |
|
IZGLĪTĪBA |
|
|
|
Izglītība |
|
|
Izglītība [COPNI 04.1.0-04.7.0] |
|
152 |
Izglītība |
|
SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA |
|
|
|
Sociālā aizsardzība |
|
|
Sociālā aizsardzība [COPNI 05.1.0 un 05.2.0] |
|
153 |
Sociālā aizsardzība |
|
CITI PAKALPOJUMI |
|
|
|
Citi pakalpojumi |
|
|
Citi pakalpojumi [COPNI 06.0.0-09.2.0] |
|
154 |
Citi pakalpojumi |
|
VALDĪBAS INDIVIDUĀLĀ PATĒRIŅA IZDEVUMI |
|
|
DZĪVOJAMĀS ĒKAS |
|
|
|
Dzīvojamās ēkas |
|
|
Dzīvojamās ēkas |
|
155 |
Dzīvojamās ēkas |
|
VESELĪBAS AIZSARDZĪBA |
|
|
|
Veselības aprūpes pabalsti un kompensācijas |
|
|
Medikamenti, ierīces un iekārtas |
|
156 |
Farmācijas produkti |
|
157 |
Citādi medicīnas produkti |
|
158 |
Terapeitiskā aparatūra un iekārtas |
|
|
Veselības aprūpes pakalpojumi |
|
159 |
Ambulatoriskie medicīniskie pakalpojumi |
|
160 |
Ambulatoriskie zobārstniecības pakalpojumi |
|
161 |
Ambulatoriskie vidējā medicīniskā personāla pakalpojumi |
|
162 |
Slimnīcu pakalpojumi |
|
|
Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana |
|
|
Darba ņēmēju kompensācija |
|
163 |
Ārsti |
|
164 |
Māsas un pārējais medicīniskais personāls |
|
165 |
Nemedicīniskais personāls |
|
|
Starppatēriņš |
|
166 |
Farmācijas produkti |
|
167 |
Pārējās medicīnas preces |
|
168 |
Terapeitiskā aparatūra un iekārtas |
|
169 |
Citur neminēts starppatēriņš |
|
|
Bruto darbības rezultāts |
|
170 |
Bruto darbības rezultāts |
|
|
Tīrie nodokļi par ražojumiem |
|
171 |
Tīrie nodokļi par ražojumiem |
|
|
Ieņēmumi no pārdošanas |
|
172 |
Ieņēmumi no pārdošanas |
|
ATPŪTA UN KULTŪRA |
|
|
|
Atpūta un kultūra |
|
|
Atpūta un kultūra |
|
173 |
Atpūta un kultūra |
|
IZGLĪTĪBA |
|
|
|
Izglītības pabalsti un kompensācijas |
|
|
Izglītības pabalsti un kompensācijas |
|
174 |
Izglītības pabalsti un kompensācijas |
|
|
Izglītības pakalpojumu sniegšana |
|
|
Darba ņēmēju kompensācija |
|
175 |
Pirmsskolas un sākumskolas izglītība |
|
176 |
Vidējā izglītība |
|
177 |
Pēcvidusskolas izglītība, kas nav augstākā izglītība |
|
178 |
Augstākā izglītība |
|
|
Starppatēriņš |
|
179 |
Starppatēriņš |
|
|
Bruto darbības rezultāts |
|
180 |
Bruto darbības rezultāts |
|
|
Tīrie nodokļi par ražojumiem |
|
181 |
Tīrie nodokļi par ražojumiem |
|
|
Ieņēmumi no pārdošanas |
|
182 |
Ieņēmumi no pārdošanas |
|
SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA |
|
|
|
Sociālā aizsardzība |
|
|
Sociālā aizsardzība |
|
183 |
Sociālā aizsardzība |
|
VALDĪBAS KOLEKTĪVĀ PATĒRIŅA IZDEVUMI |
|
|
KOLEKTĪVIE PAKALPOJUMI |
|
|
|
Kolektīvie pakalpojumi |
|
|
Darba ņēmēju kompensācija |
|
184 |
Darba ņēmēju kompensācija (kolektīvie pakalpojumi, kas attiecas uz aizsardzību) |
|
185 |
Darba ņēmēju kompensācija (kolektīvie pakalpojumi, kas neattiecas uz aizsardzību) |
|
|
Starppatēriņš |
|
186 |
Starppatēriņš (kolektīvie pakalpojumi, kas attiecas uz aizsardzību) |
|
187 |
Starppatēriņš (kolektīvie pakalpojumi, kas neattiecas uz aizsardzību) |
|
|
Bruto ienesa |
|
188 |
Bruto ienesa |
|
|
Neto ražošanas nodokļi |
|
189 |
Neto ražošanas nodokļi |
|
|
Ieņēmumi no pārdošanas |
|
190 |
Ieņēmumi no pārdošanas |
|
KOPĒJĀ PAMATKAPITĀLA VEIDOŠANA |
|
|
MAŠĪNAS UN IEKĀRTAS |
|
|
|
Metāla izstrādājumi un iekārtas |
|
|
Veidoti metāla izstrādājumi, izņemot mašīnas un iekārtas [CPA 28.11-28.75] |
|
191 |
Veidoti metāla izstrādājumi, izņemot mašīnas un iekārtas |
|
|
Vispārējās lietošanas ierīces [CPA 29.11-29.24] |
|
192 |
Dzinēji un turbīnas, sūkņi un kompresori |
|
193 |
Citas vispārējās lietošanas ierīces |
|
|
Īpašas lietošanas ierīces [CPA 29.31-29.72] |
|
194 |
Lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnika |
|
195 |
Darbgaldi |
|
196 |
Ierīces metalurģijai, darbam raktuvēs, karjeros un celtniecībā |
|
197 |
Pārtikas, dzērienu un tabakas ražošana |
|
198 |
Tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādu ražošanas iekārtas |
|
199 |
Citas speciālās iekārtas |
|
|
Elektriskās un optiskās iekārtas [CPA 30.01-33.50] |
|
200 |
Biroju iekārtas |
|
201 |
Datori un citas informācijas apstrādes iekārtas |
|
202 |
Elektriskās iekārtas un aparāti |
|
203 |
Radio, televīzijas un sakaru iekārtas un aparāti |
|
204 |
Medicīnas, precīzijas un optikas instrumenti un pulksteņi |
|
|
Citas rūpniecības preces, kas citur nav minētas [CPA 36.11-36.63] |
|
205 |
Citas rūpniecības preces, kas citur nav minētas |
|
|
Transportlīdzekļi |
|
|
Ceļu transportlīdzekļi [CPA 34.10-34.30 un 35.41-35.50] |
|
206 |
Mehāniskie transportlīdzekļi, piekabes un puspiekabes |
|
207 |
Citāds ceļu transports |
|
|
Citādi transportlīdzekļi [CPA 35.11-35.30] |
|
208 |
Kuģi, laivas, tvaikoņi, velkoņi, peldošās platformas, urbšanas platformas |
|
209 |
Lokomotīves un ritošais sastāvs |
|
210 |
Gaisa kuģi, helikopteri un citādas aeronavigācijas iekārtas |
|
BŪVNIECĪBA |
|
|
|
Dzīvošanai paredzētas ēkas |
|
|
Viena vai divu dzīvokļu ēkas [CPA nodaļa 45] |
|
211 |
Viena vai divu dzīvokļu ēkas |
|
|
Daudzdzīvokļu ēkas [CPA nodaļa 45] |
|
212 |
Daudzdzīvokļu ēkas |
|
|
Nedzīvojamās ēkas |
|
|
Lauksaimniecības celtnes [CPA nodaļa 45] |
|
213 |
Lauksaimniecības celtnes |
|
|
Ražošanas ēkas un noliktavas [CPA nodaļa 45] |
|
214 |
Ražošanas ēkas un noliktavas |
|
|
Komerciālas ēkas [CPA nodaļa 45] |
|
215 |
Komerciālas ēkas |
|
|
Citādas nedzīvojamās ēkas [CPA nodaļa 45] |
|
216 |
Citādas nedzīvojamās ēkas |
|
|
Inženiertehniskā būvniecība |
|
|
Transporta infrastruktūra [CPA nodaļa 45] |
|
217 |
Transporta infrastruktūra |
|
|
Cauruļvadi, komunikācijas un elektroapgādes līnijas [CPA nodaļa 45] |
|
218 |
Cauruļvadi, komunikācijas un elektroapgādes līnijas |
|
|
Citādi inženiertehniskie būvdarbi [CPA nodaļa 45] |
|
219 |
Citādi inženiertehniskie būvdarbi |
|
CITĀDI PRODUKTI |
|
|
|
Citādi produkti |
|
|
Lauksaimniecības, mežkopības, zvejniecības un akvakultūras produkti [CPA nodaļas 01, 02 un 05] |
|
220 |
Lauksaimniecības, mežkopības, zvejniecības un akvakultūras ražojumi |
|
|
Programmatūra [CPA 72.20] |
|
221 |
Programmatūra |
|
|
Citur neminēti citi produkti [citur neminēti CPA] |
|
222 |
Citur neminēti citi produkti |
|
KRĀJUMU PĀRMAIŅAS UN VĒRTSLIETU IEGĀDE MĪNUS REALIZĀCIJA |
|
|
KRĀJUMU PĀRMAIŅAS |
|
|
|
Krājumu pārmaiņas |
|
|
Krājumu pārmaiņas |
|
223 |
Krājumu pārmaiņas |
|
VĒRTSLIETU IEGĀDE MĪNUS REALIZĀCIJA |
|
|
|
Vērtslietu iegāde mīnus realizācija |
|
|
Vērtslietu iegāde mīnus realizācija |
|
224 |
Vērtslietu iegāde mīnus realizācija |
|
EKSPORTA UN IMPORTA BILANCE |
|
|
PREČU UN PAKALPOJUMU EKSPORTS |
|
|
|
Preču eksports |
|
|
Preču eksports uz ES un ES iestādēm |
|
225 |
Preču eksports uz ES valstīm |
|
226 |
Preču eksports uz ES iestādēm |
|
|
Preču eksports uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām |
|
227 |
Preču eksports uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām |
|
|
Pakalpojumu eksports |
|
|
Pakalpojumu eksports uz ES un ES iestādēm |
|
228 |
Pakalpojumu eksports uz ES valstīm |
|
229 |
Pakalpojumu eksports uz ES iestādēm |
|
|
Pakalpojumu eksports uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām |
|
230 |
Pakalpojumu eksports uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām |
|
PREČU UN PAKALPOJUMU IMPORTS |
|
|
|
Preču imports |
|
|
Preču imports no ES un ES iestādēm |
|
231 |
Preču imports no ES valstīm |
|
232 |
Preču imports no ES iestādēm |
|
|
Preču imports no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām |
|
233 |
Preču imports no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām |
|
|
Pakalpojumu imports |
|
|
Pakalpojumu imports no ES un ES iestādēm |
|
234 |
Pakalpojumu imports no ES valstīm |
|
235 |
Pakalpojumu imports no ES iestādēm |
|
|
Pakalpojumu imports no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām |
|
236 |
Pakalpojumu imports no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām |