21.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 125/34

Ziņotājs:

Stefan BACK

1.1.

EESK atkārtoti pauž atbalstu 2012. gadā apstiprinātajam Inovatīvas un konkurētspējīgas drošības nozares rīcības plānam (turpinājumā “Rīcības plāns”) (1).

1.2.

EESK norāda arī uz Eiropas Drošības programmu (turpinājumā “Drošības programma”) (2) un atkārtoti pauž atbalstu ES rīcības plānam pret šaujamieroču un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību un izmantošanu, kā arī priekšlikumam direktīvai par terorisma apkarošanu (3)  (4).

1.3.

Ar nosacījumu, kas ņem vērā turpmāk minētās piezīmes, tagad EESK atzinīgi vērtē arī mērķi, kurš izvirzīts Komisijas priekšlikuma regulā, ar ko izveido Savienības sertifikācijas sistēmu attiecībā uz aviācijas drošības pārbaužu iekārtām (5) (turpinājumā “Priekšlikums”) un kas ir pirmais solis virzībā uz Rīcības plāna īstenošanu. Komiteja atzinīgi vērtē Priekšlikuma mērķi izveidot drošības pārbaužu iekārtu tipa apstiprināšanas sistēmu un vienotu sertifikācijas kontaktpunktu, lai vienkāršotu produktu ieviešanu tirgū, samazinātu izmaksas, palielinātu tirgus apjomu un uzlabotu Eiropas drošības pārbaužu iekārtu rūpniecības konkurētspēju.

1.4.

EESK tomēr pauž nožēlu par to, ka Priekšlikumā nav paredzēts izveidot vienotu ES apstiprinātājiestādi un integrētu tehnisko dienestu, jo tā varētu ievērojami paaugstināt efektivitāti un samazināt izmaksas. EESK pauž nopietnas bažas par to, vai ierosinātais risinājums, proti, tehnisko dienestu un apstiprinātājiestāžu nodalīšana, ir efektīvs no resursu izmantošanas viedokļa.

1.5.

EESK pauž nožēlu arī par to, ka Priekšlikumā nav atspoguļota Regulas (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā (6) 6. pantā paredzētā un EESK atzinumā (7) par minētā regulas priekšlikumu ļoti atzinīgi vērtētā iespēja valsts līmenī noteikt stingrākas prasības nekā minētajā regulā paredzētie pamatstandarti.

1.6.

EESK pauž nožēlu par to, ka iekšējā tirgus apsvērumi, šķiet, ir guvuši virsroku pār drošības apsvērumiem, jo nav pat paredzēta iespēja saskaņā ar LESD 114. panta 10. punktu valsts līmenī izvirzīt papildu prasības attiecībā uz drošību, lai varētu aizsargāt valstij svarīgas intereses.

1.7.

Šajā saistībā EESK ir norūpējusies arī par to, ka LESD – līdzīgi, kā tas LESD 346. pantā paredzēts attiecībā uz militāro ekipējumu vai kā tas Direktīvas 2014/24 par publisko iepirkumu 15. pantā paredzēts attiecībā uz publisko iepirkumu, – nepieļauj īpašu valsts rīcību, kuras mērķis ir būtisku valsts interešu aizsardzība pret terora aktiem (8).

1.8.

EESK pauž šaubas par to, vai atbilstošs ir Priekšlikuma 24. panta 3. punkta noteikums, kas paredz, ka Komisija vada tehnisko dienestu koordinēšanas grupu, un šo šaubu pamatā ir fakts, ka grupā būs jāapspriež ļoti tehniski un sarežģīti jautājumi.

1.9.

Šajā saistībā EESK pauž nožēlu arī par to, ka nav apsvērta iespēja Priekšlikumā paredzēt, ka jāievieš valstīs izveidoto apstiprinātājiestāžu informācijas apmaiņas un koordinācijas sistēma.

1.10.

EESK pauž šaubas arī par to, vai apmērs, kādā Priekšlikums ļauj pieņemt deleģētos aktus ar mērķi grozīt tehniskos noteikumus, nav lielāks nekā tas, ko pieļauj LESD 290. panta 1. punkts. Šis apgalvojums īpaši attiecas uz Priekšlikuma 27. panta a) punktu, kas nekādi neierobežo to jauno veiktspējas prasību darbības jomu vai būtību, kuras ar deleģēto aktu starpniecību var iekļaut Priekšlikuma I pielikumā.

1.11.

Katrā ziņā EESK norāda, ka Komisijai, ja tā pieņems tiesību aktus šajā jomā, būs vajadzīga tehniskā zinātība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu tiesību aktu kvalitāti.

1.12.

EESK principā atzinīgi vērtē priekšlikumu, ka Eiropas Savienībai ir jākļūst par pilntiesīgu Eiropas Civilās aviācijas konferences (ECAC) locekli. Taču, tā kā ECAC kodeksā norādīts, ka ECAC locekles var būt tikai valstis, tā kā Eiropas Civilās aviācijas konferences (ECAC) dalībvalstis ir ne tikai ES dalībvalstis un tā kā šādu iestāšanās sarunu rezultāts nav prognozējams, reālāka būtu norāde, ka ES veic atbilstošus pasākumus, lai varētu kļūt par ECAC locekli.

1.13.

EESK atzīmē Priekšlikumā iekļauto noteikumu, kas paredz, ka vidējais laiks, kurš paiet no pieteikuma iesniegšanas tehniskajiem dienestiem līdz testa rezultātu iesniegšanai attiecīgajai apstiprinātājiestādei, nepārsniedz sešus mēnešus. EESK ierosina labāku risinājumu: būtu jānosaka, ka tehniskajam dienestam jāveic sākotnējs pieprasījuma novērtējums, lai noteiktu testēšanai vajadzīgo laiku, un noteiktā laika periodā jāinformē pieteikuma iesniedzējs. Ja testēšanas termiņš vēlāk netiek ievērots, pieteikuma iesniedzējs būtu jāinformē un kavēšanās iemesli būtu jāizskaidro.

1.14.

EESK atzīmē, ka ECAC izmantotā produktu novērtēšanas sistēma pašlaik funkcionē labi un tādēļ operatīvu iemeslu dēļ rodas jautājums, kāda būtu ES tipa apstiprinājuma sistēmas radītā pievienotā vērtība. Šī atziņa neskar Priekšlikumā izvirzītos mērķus, kas attiecas uz iekšējo tirgu.

1.15.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ EESK pauž šaubas par pašreizējā Priekšlikuma pievienoto vērtību un tāpēc lūdz Komisijai vēlreiz apsvērt tā saturu, lai tiktu ņemtas vērā šajā atzinumā minētās atziņas.

2.1.

Priekšlikums ir solis virzienā uz Rīcības plāna (9) īstenošanu. Rīcības plāna mērķi ir šādi:

2.2.

Viens no svarīgākajiem Rīcības plāna mērķiem ir novērst drošības tirgus sadrumstalotību, ES mērogā ieviešot drošības tehnoloģiju – vispirms lidostas drošības pārbaužu iekārtu un signalizācijas sistēmu – sertificēšanas sistēmu, un tas jāpanāk, izveidojot viena kontaktpunkta sistēmu, kas ļauj veikt sertificēšanu, kura sertificētam produktam nodrošina piekļuvi visam ES tirgum. Šāda sistēma nodrošinās vienkāršošanu un ļaus samazināt sertifikācijas izmaksas, palielināt vietējā tirgus apjomu un tādēļ arī uzlabot spēju konkurēt ar ASV un Ķīnas ražojumiem, kuru priekšrocība ir lielāks vietējā tirgus apjoms.

2.3.

Drošības programma (10) sekmē Rīcības plāna īstenošanu, paredzot tādus atbalsta pasākumus kā apmācība, finansēšana, pētniecība un inovācija.

2.4.

Drošības programmā paredzēti daudzi pasākumi, tostarp tādi, kuru mērķis ir nepieļaut terorisma finansēšanu un šaujamieroču un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību un izmantošanu, kā arī iedzīvotāju un stratēģiski nozīmīgas infrastruktūras aizsardzības pasākumi, tostarp rīcības plāns cīņai pret šaujamieroču un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību un izmantošanu un priekšlikums direktīvai par terorisma apkarošanu (11).

2.5.

Priekšlikumā ierosināts izveidot sertifikācijas sistēmu, kuras pamatā ir vienotas prasības attiecībā uz veiktspēju, vienota testēšanas metodoloģija un testēšanas laboratoriju (tehniskie dienesti) akreditācija.

2.6.

Veiktspējas prasības noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 300/2008 (12) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un minētās regulas īstenošanas aktos (4. pantā un Priekšlikuma I pielikumā).

2.7.

Novērtēšanā paredzēts lietot ECAC apstiprinātā kopīgā izvērtēšanas procesa (CEP) metodes.

2.8.

Paredzēts, ka katrā dalībvalstī ir jāizveido apstiprinātājiestāde, kuras kompetencē būs visi iekārtu apstiprināšanas aspekti (Priekšlikuma 6. pants). Dalībvalstis nedrīkstēs izvirzīt papildu prasības attiecībā uz sertificētajām iekārtām (Priekšlikuma 4. pants).

2.9.

Priekšlikumā paredzētas procedūras attiecībā uz iekārtām, kuras rada risku valsts mērogā, vai apstiprinātajam tipam neatbilstošām iekārtām (Priekšlikuma 17.–19. pants).

3.1.

EESK jau atzinīgi novērtējusi Rīcības plānu (13), Eiropas Drošības programmu, ES rīcības plānu pret šaujamieroču un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību un izmantošanu, kā arī priekšlikumu direktīvai par terorisma apkarošanu (14).

3.2.

Tagad EESK atzinīgi vērtē arī Priekšlikuma mērķi stiprināt Eiropas drošības nozari un tādā veidā, veidojot lielāku vietējo tirgu un uzlabojot šīs nozares konkurētspēju, īstenot Rīcības plānu.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē Priekšlikuma mērķus uzlabot ES drošības nozares konkurētspēju un vienkāršot administratīvās procedūras; tos paredzēts sasniegt, ieviešot vienotu sertifikācijas kontaktpunktu, lai varētu samazināt izmaksas un izveidot lielāku vietējo tirgu. EESK atzīmē, ka īpaša vērība veltīta iekšējam tirgum un konkurētspējai un ka drošības jautājumi galvenokārt risināti, uzskatot, ka nozares konkurētspējas uzlabošana var arī uzlabot inovācijas un jaunu produktu izstrādes iespējas.

3.4.

EESK atzinīgi vērtē Priekšlikumā izmantoto pieeju, proti, ierosinājumu pieņemt tiesību aktus attiecībā uz veiktspējas prasībām un izmantot ECAC izstrādāto vienoto testēšanas metodoloģiju, un piekrīt viedoklim, ka šāda pieeja ir vajadzīga, jo daudzas tiesību normas ir klasificētas. EESK tomēr uzskata, ka daudzus svarīgus punktus Priekšlikumā varētu pilnveidot.

3.5.

Tādēļ EESK pauž nožēlu par to, ka Priekšlikumā nav paredzēta Regulas (EK) Nr. 300/2008 6. pantā minētā iespēja, ka dalībvalstis var paredzēt stingrākus pasākumus nekā Priekšlikumā iekļauti kopīgie pamatstandarti. Nedz procedūras attiecībā uz iekārtām, kas rada risku valsts mērogā, nedz Savienības drošības procedūra nav piemērotas šīs problēmas risināšanai.

3.6.

Šajā saistībā EESK atgādina, ka atzinumā par Regulas (EK) Nr. 300/2008 priekšlikumu (15) tā ļoti atzinīgi novērtēja to, ka minētās regulas 6. pants dalībvalstīm paver iespēju īstenot stingrākus pasākumus.

3.7.

EESK apzinās grūtības saistībā ar tādu papildu prasību atļaušanu, ko valstis izvirza produktiem, uz kuriem attiecas saskaņotie kritēriji, taču norāda uz LESD 114. panta 10. punktā paredzēto iespēju atļaut dalībvalstu prasības, kas – gan tikai uz ierobežotu laiku – izvirzītas, piemēram, ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt valsts drošības intereses.

3.8.

EESK atzīmē: vismaz divu dalībvalstu parlamenti priekšlikumos argumentētiem atzinumiem (viens no tiem ir iesniegts) par subsidiaritātes jautājumu norāda, ka jānodrošina iespēja pielāgot drošības prasības, ņemot vērā atšķirīgos riska līmeņus dažādās dalībvalstīs (16). Tas nozīmē, ka var rasties nepieciešamība paaugstināt drošības prasības, ieviešot papildu raksturlielumus un nosakot, ka jāuzlabo iekārtu, tostarp lidostu drošības pārbaužu iekārtu, veiktspēja salīdzinājumā ar ES standarta prasībām.

3.9.

EESK uzskata, ka, īstenojot politiku, lai uzlabotu aizsardzību pret terorisma aktiem, jāapzinās, ka šis mērķis ir būtisks jebkāda ierosinātā pasākuma elements. Ar šo mērķi saistītai rūpniecības politikas programmai ir jābūt pakārtotai terorisma apkarošanas mērķim.

3.10.

Tādēļ skaidri jānosaka, ka dalībvalstis var rīkoties atsevišķi, lai novērstu terorisma draudus, tostarp, ka tās var izvirzīt papildu prasības attiecībā uz lidostu drošības pārbaužu iekārtām un ka šīs prasības var būt augstākas nekā sertifikācijas standartu prasības. Priekšlikuma 17. un 18. pants nav saistīts ar šo problēmu un nenodrošina dalībvalstīm pietiekamu rīcības brīvību, kas ļautu tām pašām aizstāvēt sevi pret terorisma draudiem. EESK apzinās, ka pašlaik spēkā esošajā LESD nav īpašu noteikumu, kas ļautu valstij svarīgu interešu aizsardzības vārdā iekšējā tirgus noteikumus neattiecināt uz drošības iekārtām, jo LESD 346. pantā šāda iespēja pavērta vienīgi attiecībā uz militāro ekipējumu un Direktīvas Nr. 2014/24/ES noteikumi (15. pants) attiecas vienīgi uz publisko iepirkumu (17).

3.11.

EESK atzīmē, ka Priekšlikumā Komisija pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu I pielikumu un atspoguļotu jaunu veiktspējas prasību ieviešanu attiecībā uz aviācijas drošības pārbaužu iekārtām (27. panta a) punkts) un lai grozītu regulas pielikumus un tos pielāgotu aktuālajam zinātnes un tehnikas attīstības līmenim (27. panta b) punkts). LESD 290. panta 1. punkts ierobežo pilnvaru deleģēšanas iespējas, proti, noteikts, ka deleģētos aktus drīkst pieņemt vienīgi par nebūtiskiem attiecīgā tiesību akta elementiem, tostarp ar tehnikas attīstību saistītus grozījumus. Priekšlikuma 27. panta a) punktā paredzētā pilnvaru deleģēšana pārkāpj šo ierobežojumu. Tāpēc EESK pauž šaubas par to, vai Priekšlikuma 27. panta a) punktā paredzētā pilnvaru deleģēšana atbilst Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

3.12.

Katrā ziņā, ja Komisija pieņems tiesību aktus šajā jomā, tai būs vajadzīga tehniskā zinātība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu tiesību aktu kvalitāti.

3.13.

Priekšlikumā paredzēts, ka katrā dalībvalstī ir jāizveido apstiprinātājiestāde. EESK pauž šaubas gan par visu dalībvalstu spēju Priekšlikuma spēkā stāšanās brīdī izveidot šādu iestādi, gan par šādas prasības ietekmi uz resursu izmantošanas efektivitāti un šīs prasības pievienoto vērtību, jo pašlaik tikai piecas dalībvalstis spēj testēt iekārtas un piešķirt tipa apstiprinājumu. EESK uzskata, ka efektīvāks un viena kontaktpunkta pieejai atbilstošs risinājums būtu vienota ES apstiprinātājiestāde.

3.14.

Šajā saistībā EESK pauž šaubas par to, vai lietderīga ir testēšanas un sertifikācijas funkciju nodalīšana un uzticēšana tehniskajiem dienestiem un apstiprinātājiestādēm, jo tas nozīmē, ka produkta veiktspējas faktisko testēšanu veiks tehniskais dienests, kas sertificēts, ņemot vērā tā kompetences līmeni, taču lēmumu par sertifikāta piešķiršanu (tipa apstiprinājumu) pieņems apstiprinātājiestāde, kurai, protams, nav jāatbilst īpašiem tehniskās kompetences kritērijiem, bet kura pilnībā paļausies uz tehniskā dienesta veikto novērtējumu. Ja šās divu līmeņu sistēmas izveides iemesls ir tas, ka atbilstoša tehniskā kompetence nav pieejama visās dalībvalstīs, EESK ierosina šīs divas funkcijas apvienot mazākā skaitā apstiprinātājiestāžu vai, kā jau ierosināts, izveidot vienu kopēju apstiprinātājiestādi visai Eiropas Savienībai.

3.15.

EESK atzīmē arī, ka ECAC kopīgā sertificēšanas testa metodoloģija tagad funkcionē labi. Tādēļ jāšaubās, vai ar Priekšlikumu izveidotā sistēma radīs pievienoto vērtību, jo ECAC satvars nodrošina attiecīgo produktu brīvu apriti starp ECAC dalībvalstīm. Šī atziņa neskar Priekšlikumā izvirzītos mērķus, kas attiecas uz iekšējo tirgu.

3.16.

EESK atzīmē: Priekšlikuma 10. pants paredz, ka ES iegūst pilntiesīgu pārstāvību Eiropas Civilās aviācijas konferencē (ECAC), proti, struktūrā, kas atbildīga par kopīgo testēšanas metožu izstrādi. EESK norāda: lai ES varētu kļūt par ECAC locekli, vispirms būs jāgroza ECAC kodekss, jo pašlaik tajā noteikts, ka pilntiesīgas locekles var būt tikai valstis. Tā kā pārstāvība šajā struktūrā būs iespējama tikai pēc sarunām, EESK ierosina grozīt minēto noteikumu un paredzēt, ka ES tiek pilnvarota sākt sarunas, lai iegūtu pilntiesīgas locekles statusu Eiropas Civilās aviācijas konferencē (ECAC).

4.1.

Priekšlikumā paredzēts, ka Komisija izveido un vada tehnisko dienestu nozaru grupu, lai nodrošinātu tehnisko dienestu sadarbību un koordināciju. Tā kā paredzams, ka šī grupa nodarbosies ar ļoti sarežģītiem tehniskiem jautājumiem, EESK pauž šaubas par to, vai šis priekšlikums ir atbilstošs.

4.2.

EESK pauž pārsteigumu par to, ka nav atzīta vajadzība ierosināt informācijas apmaiņu un koordināciju starp dažādajām valstu apstiprinātājiestādēm, kā arī starp apstiprinātājiestādēm un Komisiju; tas raisa pārsteigumu tādēļ, ka šādas sistēmas ieviešana ir uzskatīta par lietderīgu tehnisko dienestu darbībā un citās jomās, piemēram, konkurences jomā, kur valstu iestādes ir pilnvarotas pieņemt lēmumus, kas ir nozīmīgi ES tiesību aktu īstenošanā.

4.3.

Priekšlikumā paredzēts, ka apstiprinātājiestāde jāizveido katrā dalībvalstī, taču šāda prasība neattiecas uz tehniskajiem dienestiem, kam, kā iepriekš norādīts, būs būtiska loma sertifikācijas sistēmā, kuru plānots izveidot. Arī šis fakts liek domāt, ka prasībai katrā dalībvalstī izveidot vienu apstiprinātājiestādi ir tikai simboliska vērtība, jo tipa apstiprinājuma sertifikāti un atbilstības sertifikāti, kas izsniegti, pamatojoties uz sertifikācijas rezultātiem, ir spēkā visā Eiropas Savienībā. Procedūru attiecībā uz iekārtām, kas rada risku valsts mērogā (Priekšlikuma 17. pants), varētu uzņemties dalībvalsts iestāde, kuras pārziņā ir drošības jautājumi.

4.4.

Priekšlikumā paredzēts: tehniskie dienesti nodrošina, ka vidējais laiks, kas paiet no pieteikuma iesniegšanas par iekārtas testēšanu līdz testa rezultātu iesniegšanai apstiprinātājiestādei, nepārsniedz sešus mēnešus, taču ārkārtas gadījumos vai arī pēc ražotāja īpaša pieprasījuma šo laikposmu var pagarināt. EESK uzskata, ka šāds noteikts laika periods nav nedz vēlams, nedz reāls. Labāks risinājums būtu noteikums, ka tehniskajam dienestam nekavējoties jānovērtē, cik daudz laika būs vajadzīgs pieprasījuma apmierināšanai, un jāinformē pieteikuma iesniedzējs noteiktā laika periodā, piemēram, 15 darbdienu laikā. Ja testēšanas termiņš vēlāk netiek ievērots, tehniskajam dienestam kavēšanās iemesli būtu jāizskaidro.