24.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/1

1.

EESK dedzīgi atbalsta svarīgo darbu, ko pilsoniskā sabiedrība veic saistībā ar bēgļiem, kuri bēg no kara plosītajām valstīm un kuri tāpēc ir pelnījuši aizsardzību saskaņā ar Ženēvas konvenciju. Bez šiem sabiedrības veiktajiem pasākumiem traģiskā humanitārā situācija, kas izveidojusies daudzās Eiropas valstīs, varētu būt katastrofāla. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir cieši apņēmusies vērst uzmanību uz šo realitāti, lai nodrošinātu, ka Eiropas iestādes, valdības un citi politikas dalībnieki to pienācīgi ņem vērā.

2.

EESK patlaban organizē apmeklējumus, lai tiktos ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas piedāvā palīdzību bēgļiem 11 dalībvalstīs (Ungārijā, Polijā, Maltā, Grieķijā, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Bulgārijā, Zviedrijā, Itālijā, Horvātijā) un Turcijā, jo šīs valstis bēgļu plūsmas skar visvairāk. Tā kā Komiteja ir organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvības organizācija Eiropas iestādēs, mēs paudīsim tās viedokli Eiropas līmenī.

3.

EESK uzskata, ka pašreizējā situācijā Eiropas Savienībai ir nepieciešams izveidot drošus humanitāros koridorus bēgļiem no valstīm, ko skāris karš un ko apdraud terorisms, un tas jādara kopīgi ar valstīm, kurās šie bēgļi ir koncentrēti visvairāk. Papildus tam mums ir jāizveido patiesi kopēja Eiropas patvēruma sistēma, kuras pamatā ir saskaņotas procedūras visā ES. Tas ietver vienotu patvēruma statusu un patvēruma lēmumu savstarpēju atzīšanu, kopīgu atbildību, solidaritāti un pasākumus attiecībā uz pārcelšanu un pārmitināšanu, kā arī pārskatītu Dublinas regulu. Turklāt ir vajadzīgas solidāras un noturīgas sloga sadales sistēmas, kuru pirmais īstenošanas posms būtu pastāvīga, taisnīga un obligāta kārtība, kādā personas, kas meklē aizsardzību, tiek sadalītas starp visām ES dalībvalstīm. Ņemot vērā ārkārtējos apstākļus un saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, ar bēgļu uzņemšanu saistītās papildu izmaksas pēc rūpīgas pārbaudes nebūtu jāiekļauj dalībvalstu budžeta deficītu aprēķinos.

4.

EESK pauž nopietnas bažas arī par to, ka pašlaik ir apdraudēts Šengenas nolīgums un brīvas pārvietošanās princips, kas ir viens no galvenajiem sasniegumiem, kurš dod labumu ES iedzīvotājiem. Ļoti svarīgi ir pienācīgi nodrošināt Šengenas valstu ārējās robežas. Iekšējo šķēršļu atjaunošana un žogu celšana tomēr netuvinās ES pilsoņus un neveicinās ES pilsoniskumu.

5.

Ļoti svarīgi ir arī nekavējoties izstrādāt pasākumus, kuru mērķis ir likvidēt pašreizējās bēgļu plūsmas pamatcēloņus. Šajos jautājumos Eiropas Savienībai ir jāsadarbojas ar izcelsmes un tranzīta valstīm, un EESK uzskata, ka šajā sadarbībā Komisijai jāizmanto pieeja, kuras pamatā būtu ne vien drošības apsvērumi, bet arī cilvēktiesības. Visbeidzot, EESK uzsver, ka dialogā ar trešām valstīm ir jāiesaista pilsoniskā sabiedrība.

6.

EESK, pamatojoties uz savu ilglaicīgo pieredzi migrācijas jautājumos – pēdējos gados galvenokārt caur Eiropas integrācijas/migrācijas forumu –, uzskata, ka bēgļu integrācijai un iekļaušanai mūsu sabiedrībā jābūt divvirzienu procesam, kurā līdz ar valstu valdībām un vietējām pašvaldībām būtiska nozīme ir sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Prioritāte būtu jāpiešķir piekļuvei darba tirgum un, konkrētāk, kvalifikāciju atzīšanai un nepieciešamās arodapmācības un valodu apmācības nodrošināšanai. Eiropas Savienībai būtu jāuzsāk virkne pasākumu uzņemšanas valstīs un Eiropas Savienībā, lai centralizētu darba pieteikumus, apmācību un prasmju atzīšanu.

7.

Lai radītu nepieciešamo sociālo vienprātību visā Eiropā, būtiski ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem un pilnībā ievērot gan ES pilsoņu, gan bēgļu sociālās tiesības Eiropā, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajām personām. Svarīgi ir laikus veikt ieguldījumus, kuru mērķis ir bēgļus integrēt sabiedrībā un darba tirgū, lai viņiem palīdzētu pārstrukturēt savu dzīvi, vienlaikus samazinot iespēju rasties konfliktiem ar vietējiem iedzīvotājiem un izvairoties no lielākām izmaksām nākotnē. Lai to sasniegtu, ir svarīgi nodrošināt atbilstošu finansējumu vietējiem sabiedriskajiem pakalpojumiem un pilsonisko dialogu starp bēgļiem un vietējiem iedzīvotājiem.