EIROPAS KOMISIJA

Strasb?r?, 15.12.2015

COM(2015) 671 final

2015/0310(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas robežu un krasta apsardzi
un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2007/2004, Regulu (EK) Nr. 863/2007 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šā priekšlikuma mērķis ir izveidot Eiropas robežu un krasta apsardzi, lai nodrošinātu ES ārējo robežu Eiropas integrētu robežu pārvaldību nolūkā efektīvi pārvaldīt migrāciju un nodrošināt augstu drošības līmeni Savienībā, vienlaikus nodrošinot personu brīvu pārvietošanos tajā. Šis priekšlikums ir daļa no pasākumu kopuma, ko Komisija iesniegusi nolūkā labāk nodrošināt ES ārējo robežu aizsardzību, kā noteikts pievienotajā Komisijas paziņojumā.

2015. gadā Eiropas Savienība piedzīvoja ārkārtēju spiedienu pie savām ārējām robežām – laikposmā no šā gada janvāra līdz novembrim robežas nelikumīgi bija šķērsojuši aptuveni 1,5 miljoni personu. Pats jaukto migrācijas plūsmu, kas šķērsojušas Eiropas Savienības ārējās robežas, un tām sekojošās sekundārās kustības mērogs skaidri parādīja, ka ar Savienības un dalībvalstu līmenī pastāvošajām struktūrām nav pietiekami, lai risinātu problēmas, kuras izriet no tik liela ļaužu pieplūduma. Zonā bez iekšējām robežām neatbilstīga migrācija pāri vienas dalībvalsts ārējām robežām ietekmē visas pārējās Šengenas zonas dalībvalstis. Ievērojamā sekundārā kustība ir likusi vairākām dalībvalstīm atkārtoti ieviest robežkontroli pie to iekšējām robežām. Tas ir radījis lielu spriedzi Šengenas zonas darbībā un saskaņotībā.

Visas pašreizējās migrācijas krīzes laikā ir kļuvis skaidrs, ka Šengenas zona bez iekšējām robežām ir ilgtspējīga tikai tad, ja ārējās robežas tiek efektīvi nodrošinātas un aizsargātas. Savienības ārējo robežu kontrole ir kopīgās interesēs un jāveic saskaņā ar augstiem un vienotiem Savienības standartiem.

Pastiprinātas bažas par drošību, kas radās pēc šā gada teroristu uzbrukumiem, arī ir palielinājušas pilsoņu bažas. Lai gan robežas nekad nevar sniegt pilnīgu drošību, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu drošības palielināšanas un operatīvās informācijas jomā, kā arī turpmāku uzbrukumu novēršanas ziņā. Šī funkcija ir kļuvusi vēl svarīgāka, ņemot vērā aizvien pieaugošo parādību – teroristu uzbrukumos iesaistītos ārvalstu kaujiniekus. Tāpēc drošības nostiprināšana pie ārējām robežām ir būtiska, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos.

Vienota ceļojumu telpa bez iekšējām robežām ir ilgtspējīga tikai tad, ja ārējās robežas tiek efektīvi aizsargātas. Ķēde vienmēr ir tikai tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Tāpēc ir vajadzīgs izšķirīgs solis pretī integrētai ārējo robežu pārvaldības sistēmai. Tas ir iespējams tikai tad, ja visas dalībvalstis uzņemas to kā kopīgu uzdevumu saskaņā ar solidaritātes un atbildības principiem, kuriem visas ES iestādes ir piekritušas kā vadošajiem principiem migrācijas krīzes risināšanā.

Eiropas programmā migrācijas jomā tika identificēta vajadzība virzīties uz ārējo robežu kopīgu pārvaldību saskaņā ar LESD 77. pantā noteikto mērķi "pakāpeniski ieviest integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu". Savā runā par stāvokli Savienībā septembrī priekšsēdētājs Junkers paziņoja, ka Komisija līdz gada beigām veiks šajā sakarībā vērienīgus pasākumus – veidos pilnībā funkcionējošu Eiropas robežu un krasta apsardzi –, kā tas vēlāk tika apstiprināts Komisijas 2016. gada darba programmā 1 .

Regulas projektā ir noteikti Eiropas integrētās robežu pārvaldības vispārīgie principi; šis projekts izveido Eiropas robežu un krasta apsardzi un no Frontex veidotu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Šīs regulas projekta mērķis ir nodrošināt ES ārējo robežu integrētāku pārvaldību, inter alia piešķirot Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai lielākas pilnvaras ārējo robežu pārvaldības un atgriešanas jomās nekā pašlaik ir aģentūrai Frontex. Ar šo regulas projektu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai piešķir papildu pilnvaras, kas tai vajadzīgas, lai Savienības līmenī efektīvi īstenotu integrēto robežu pārvaldību, lai novērstu valstu līmenī esošos trūkumus robežu pārvaldībā un reaģētu uz tādām bezprecedenta migrācijas plūsmām, kas šogad nonākušas pie Eiropas Savienības ārējām robežām.

Šādu papildu pilnvaru piešķiršana Eiropas robežu un krasta apsardzei Eiropas līmenī ir būtiska, lai novērstu to, ka ārējo robežu pārvaldības trūkumi vai neparedzētas migrācijas plūsmas apdraud Šengenas zonas pareizu darbību. Problēmas, kas izriet no migrācijas krīzes, nevar pienācīgi risināt, ja dalībvalstis rīkojas nekoordinēti. Par integrēto robežu pārvaldību kopīgi atbild Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un par robežu pārvaldību atbildīgās valstu iestādes, tostarp krasta apsardze tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus, un kopīgi tās veido Eiropas robežu un krasta apsardzi.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šīs regulas projekts ir atbilde uz Eiropas Parlamenta un Eiropadomes aicinājumiem efektīvi pārvaldīt Eiropas Savienības ārējās robežas. Skaidras ievirzes Eiropas Savienības ārējo robežu nostiprināšanai izklāstīja Eiropadome 2015. gada oktobrī, 2 proti, jāstrādā pie tā, lai izveidotu integrētu pārvaldības sistēmu ārējām robežām, un jāpaplašina Frontex pilnvaras saistībā ar diskusijām par Eiropas robežu un krasta apsardzes sistēmas attīstību, tostarp attiecībā uz ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izvietošanu kopā ar attiecīgo dalībvalsti gadījumos, kad Šengenas izvērtējumi vai riska analīze apliecina vajadzību pēc stingras un ātras rīcības. Eiropadome arī uzskatīja, ka Frontex pilnvaras atgriešanas jomā būtu jāpaplašina, lai ietvertu tiesības pēc savas iniciatīvas organizēt kopīgas atgriešanas operācijas, un palielināt tās lomu attiecībā uz atgriežamajām personām, vajadzīgo ceļošanas dokumentu iegūšanu.

Eiropas programmā migrācijas jomā Komisija ierosināja noteikt dalībvalstīm un Eiropas Savienībai kopīgu atbildību par ārējo robežu pārvaldību. Uz šā pamata Eiropas programma migrācijas jomā ierosināja grozījumus Frontex tiesiskajā pamatā, lai stiprinātu tās lomu un spējas. Citu ierosināto Komisijas veicamo pasākumu vidū bija Eiropas robežu un krasta apsardzes izveide, lielāka Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras loma [personu] atgriešanas organizēšanā un koordinēšanā, starpaģentūru sadarbība, labāka aģentūras un dalībvalstu aktīvu pārvaldība un jaunās „karsto punktu” pieejas ieviešana.

Šīs regulas projekts ir Komisijas devums, lai padarītu robežu pārvaldību efektīvāku un uzticamāku, paceļot to jaunā atbildības un solidaritātes līmenī. Pēdējos gados Eiropas Savienība izveidoja politiku, kas dotu dalībvalstīm iespēju izveidot un uzturēt pareizi funkcionējošas ārējās robežas. Tomēr, tā kā integrēta robežu pārvaldība netiek stratēģiski īstenota Savienības līmenī, starp dalībvalstīm joprojām saglabājas īstenošanas atšķirības valsts līmenī. Kā Komisija ir noradījusi Eiropas programmā migrācijas jomā, no tā arī izriet vajadzība pēc Savienības standartiem robežu pārvaldībai, kas aptvertu visus Savienības ārējo robežu pārvaldības aspektus.

Šis priekšlikums ir balstīts uz esošo robežu pārvaldības politiku, tostarp Frontex aģentūru, bet paceļ to kvalitatīvi citā līmenī. Frontex tika izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ko vēlāk grozīja ar Regulu (EK) Nr. 863/2007, 3 ar kuru ieviesa ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, un ar Regulu (ES) Nr. 1168/2011 4 , kurā tika uzsvērta Frontex atbildība pamattiesību aizsardzībā. Šajā priekšlikumā ir būtiski paplašinātas aģentūras spējas efektīvi reaģēt uz draudiem pie ārējām robežām tagad vai nākotnē, proaktīvi atbalstot, novērtējot un koordinējot dalībvalstu rīcību atbilstošu pasākumu īstenošanā pie ārējām robežām.

Priekšlikums papildina esošos tiesību aktus, ievērojot līdzīgu pieeju, kāda izmantota attiecībā uz Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (Eurosur) 5 , vēl vairāk veicinot sadarbības garu, informācijas apmaiņu un centienu koordinēšanu starp dalībvalstīm un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kā arī starp valstu iestādēm un Savienības aģentūrām, ar konkrētām un saistošām saistībām. Tas balstās arī uz Regulu (ES) Nr. 656/2014 6 , ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Frontex. Priekšlikums attīsta un nostiprina arī ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus.

Priekšlikums, un jo īpaši neaizsargātības novērtējuma izveide, papildina ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013 izveidoto Šengenas izvērtēšanas mehānismu 7 . Šengenas izvērtēšanas mehānisms tika izveidots nolūkā saglabāt dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos. Tas ir tehnisks un juridisks novērtējums, kura mērķis ir pārbaudīt Šengenas acquis pareizu piemērošanu un vajadzīgos nosacījumus iekšējās robežkontroles atcelšanai. Gadījumos, kad no Šengenas izvērtējuma izriet, ka pie ārējās robežas ir nopietni trūkumi, Komisija var ieteikt sākt Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošanu vai iesniegt aģentūrai stratēģiskos plānus tās atzinuma saņemšanai. Šis priekšlikums arī neskar pasākumus, ko var pieņemt atbilstīgi Šengenas Robežu kodeksa 19.a un 26. pantam.

Neaizsargātības novērtējums ir vērsts uz profilaksi, lai novērstu krīzes situācijas iestāšanos. Tas ir dalībvalsts operatīvo spēju pie ārējām robežām novērtējums, un šajā nolūkā vērtē tehnisko aprīkojumu, spējas, resursus un plānus neparedzētām situācijām. Minēto izvērtējumu veic aģentūra, Uzraudzības padome dod padomus izpilddirektoram, kurš savukārt lemj par nepieciešamajiem pasākumiem. Ja dalībvalstij neizdotos ievērot izpilddirektora lēmumu un tā rezultātā rastos Šengenas zonas darbības apdraudējuma risks, Komisija var pieņemt īstenošanas lēmumu, kurā pieprasa aģentūras tiešu reaģēšanu uz vietas.

Šis priekšlikums balstās uz šiem esošajiem politikas noteikumiem un attīsta tos, kā arī savieno tos Eiropas robežu un krasta apsardzes konceptā, tādējādi izveidojot ārējo robežu integrētu pārvaldības sistēmu Savienības līmenī, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šis priekšlikums ir cieši saistīts ar citām Savienības politikas jomām un papildina tās, proti, šādām:

(a)Eiropas Kopējā patvēruma sistēma ar migrācijas pārvaldības atbalsta vienību izveidi „karsto punktu” zonās, kas ir cieši saistīta ar to personu pārcelšanu, kurām acīmredzami ir vajadzīga starptautiska aizsardzība;

(b)iekšējā drošība, kā tika uzsvērts Eiropas Drošības programmā, kopīgi augsti robežu pārvaldības standarti ir būtiski, lai novērstu pārrobežu noziedzību un terorismu; šis priekšlikums turpmāk veicina augsta līmeņa iekšējās drošības sasniegšanu, dodot aģentūrai iespēju ietvert savā riska analīzē pārrobežu noziedzības un terorisma aspektus, dodot tai iespēju apstrādāt to personu personas datus, kuras tur aizdomās, ka tās ir iesaistītas terorisma aktos, un paredzot, ka aģentūra sadarbojas ar citām Savienības aģentūrām un starptautiskajām organizācijām terorisma novēršanā. Attiecībā uz piekļuvi valstu datubāzēm un Eiropas datubāzēm regulas projektā ir paredzēts pienākums dalībvalstīm atļaut Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību dalībniekiem piekļuvi šādām datubāzēm. Komisija izpētīs iespēju piešķirt aģentūrai piekļuvi Eiropas datubāzēm, piemēram, SIS un EURODAC, un apsvērs priekšlikumu iesniegšanu, lai grozītu tiesību aktus, uz kuriem ir balstītas šīs datubāzes;

(c)Savienības muitas riska pārvaldības un piegādes ķēdes drošības stratēģija, kas paredz veicināt starpaģentūru sadarbību un informācijas apmaiņu muitas, tiesībaizsardzības iestāžu un drošības aģentūru starpā, lai nodrošinātu lomu komplementaritāti, kopīgu riska kritēriju izstrādi un riska informācijas apmaiņu;

(d)jūras drošība un drošums, kā arī jūras uzraudzība, izveidojot Eiropas sadarbību jautājumos par krasta apsardzes funkcijām starp Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūru, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru;

(e)Savienības ārējo attiecību politika, ņemot vērā to, ka Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai ir jāsekmē un jāveicina operatīvā sadarbība dalībvalstu un trešo valstu starpā, tostarp koordinējot šādu operatīvo sadarbību ārējo robežu pārvaldības jomā un izvietojot trešās valstīs sadarbības koordinatorus, kā arī sadarbojoties ar trešo valstu iestādēm atgriešanas jomā, tostarp attiecībā uz ceļošanas dokumentu ieguvi.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šis tiesību akta priekšlikums ir balstīts uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu un 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

LESD 77. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktā ir paredzēts, ka Savienība veido politiku, lai veiktu personu pārbaudes un ārējo robežu šķērsošanas efektīvu uzraudzību un pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu. Minētajiem mērķiem atbilstīgi 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktam Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto leģislatīvo procedūru pieņem pasākumus attiecībā uz pārbaudēm, kurām ir pakļautas personas, kas šķērso ārējās robežas, un jebkuru pasākumu, kas vajadzīgs, lai pakāpeniski ieviestu ārējo robežu integrētu pārvaldības sistēmu.

LESD 79. panta 2. punkta c) apakšpunktā Eiropas Parlamentam un Padomei ir atļauts paredzēt pasākumus neatbilstīgas imigrācijas un neatļautas uzturēšanās jomā, tostarp saistībā ar to personu izraidīšanu un repatriāciju, kuras uzturas nelikumīgi.

•Subsidiaritāte

Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt ES ārējo robežu Eiropas integrētu robežu pārvaldību nolūkā efektīvi pārvaldīt migrāciju un nodrošināt augstu drošības līmeni Savienībā, vienlaikus nodrošinot personu brīvu pārvietošanos tajā. Zonā bez iekšējām robežām neatbilstīga migrācija pāri vienas dalībvalsts ārējām robežām ietekmē visas pārējās Šengenas zonas dalībvalstis. Zona bez iekšējām robežām ir ilgtspējīga tikai tad, ja ārējās robežas tiek efektīvi nodrošinātas un aizsargātas.

Tā kā Savienības ārējo robežu kontrole ir iesaistīto kopīgās interesēs, kuras jāīsteno saskaņā ar augstiem un vienotiem Savienības standartiem, šā priekšlikuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.

•Proporcionalitāte

Šis regulas projekts ir plānots kā atbilde uz jaunajiem izaicinājumiem un politisko realitāti Savienībā attiecībā uz migrācijas pārvaldību un iekšējo drošību. Ar to izveido pasākumu rīku kopumu, lai visaptveroši risinātu robežu pārvaldības jautājumus. Tas nodrošina, ka dalībvalstis pilnīgi un pareizi īsteno noteikumus par integrētu robežu pārvaldību, ka tiek veikta atbilstoša rīcība, lai novērstu krīzes situācijas un lai agrīnā posmā nodrošinātu reaģēšanu pie ārējām robežām, un ka tikai tad, ja situācija kļūst kritiska, Eiropas līmenī tiek veikta steidzama rīcība tiešai reaģēšanai uz vietas. Ņemot vērā tās mērķus un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

•Instrumenta izvēle

Tikai regula var nodrošināt vajadzīgo vienveidības pakāpi, lai nodrošinātu ārējo robežu integrēto pārvaldību. Turklāt ņemot vērā to, ka Frontex aģentūra, kas pārdēvēta par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, tika izveidota ar regulu, tas pats juridiskais instruments ir piemērots arī šim priekšlikumam.

3.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM

Sagatavojot šo priekšlikumu, Komisija balstījās uz diskusijām, kas regulāri notika Eiropadomē un Ministru Padomē, kā arī Eiropas Parlamentā par robežu pārvaldību un pasākumiem, kas vajadzīgi migrācijas krīzes risināšanai. Par robežu pārvaldības nākotni un jo īpaši par Frontex aģentūras pastiprināšanu nesen tika diskutēts Ministru padomes 2015. gada 8. oktobra sanāksmē 8 . Tai sekoja Eiropadomes 2015. gada 15. oktobra sanāksme 9 , kas savās ievirzēs par robežu pārvaldības nākotni aicināja stiprināt Eiropas Savienības ārējās robežas, cita starpā, strādājot pie tā, lai izveidotu ārējo robežu integrētu pārvaldības sistēmu un paplašinātu Frontex pilnvaras.

Kopš Frontex sāka pildīt savus pienākumus 2005. gada 1. maijā, ir notikušas nepārtrauktas diskusijas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām Eiropas un valstu līmenī. Regulāras diskusijas jo īpaši ir notikušas saistībā ar ziņojumiem, ko aģentūra sniedz Eiropas Parlamentā un Padomē. Aģentūra pastāvīgi ziņo par savām darbībām valdes sanāksmēs un dažādos ziņojumos, ko tā izdod visa gada laikā. Ir bijusi arī regulāra informācijas apmaiņa ar citām Savienības aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un Eiropolu, kā arī ar Eiropas Ombudu. Ir organizētas arī vairākas diskusijas ar pilsonisko sabiedrību un akadēmiskajām aprindām.

2014. gadā Komisija sāka Pētījumu par Eiropas robežu apsardzes sistēmas Savienības ārējo robežu aizsardzībai izveides iespējamību, kura rezultāti tika ņemti vērā, sagatavojot šo priekšlikumu.

Komisija pārliecinājās, ka tiek ņemti vērā arī attiecīgo ieinteresēto personu viedokļi, rūpīgi apsverot Frontex aģentūras ārējā izvērtējuma rezultātus. Šis ārējais izvērtējums, kas balstīts uz Regulas (ES) Nr. 2007/2004 33. pantu, tika veikts laikposmā no 2014. gada jūlija līdz 2015. gada jūnijam un aptver laikposmu no 2008. gada jūlija līdz 2014. gada jūlijam. Nobeiguma ziņojums tika apspriests Frontex valdē 2015. gada 10. septembrī, un valde pieņēma ieteikumus attiecībā uz iespējamiem Frontex dibināšanas regulas grozījumiem. Šajā priekšlikumā ir atspoguļota lielākā daļa to ieteikumu, kas pieņemti ar valdes lēmumu 2015. gada 28. oktobrī.

Izstrādājot aģentūrai sūdzību mehānismu, Komisija ir ņēmusi vērā arī Eiropas Parlamenta ziņojumu par Eiropas Ombuda īpašo ziņojumu pēc paša ierosmes veiktā izmeklēšanā OI/5/2012/BEH-MHZ attiecībā uz Frontex.

•Pamattiesības

Šī regula ievēro pamattiesības un principus, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 18. un 19. pantā.

Šis priekšlikums garantē pamattiesības, nosakot, ka Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai ir vajadzīga Pamattiesību stratēģija, izveidojot konsultatīvo forumu par pamattiesībām, paredzot paplašinātu lomu pamattiesību amatpersonai un ietverot sūdzību mehānismu, ar kuru ikviena persona, kura uzskata, ka aģentūras vai reaģēšanās iesaistītas trešās personas veikto darbību ietvaros nav ievērotas viņas pamattiesības, var iesniegt sūdzību Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai.

Tādējādi šis priekšlikums ir saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. un 6. pantu un ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, kas jāizveido no esošās Frontex, tiek dots uzdevums pārvaldīt dalībvalstu ārējās robežas. Frontex aģentūrai, kas jāpārdēvē par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, paredzētā subsīdija jau veido daļu no Savienības budžeta.

Aģentūras budžets 2015. un 2016. gadam ir palielināts 2015. gadā, lai dotu tai iespēju risināt migrācijas krīzi, jo īpaši trīskāršojot finanšu resursus kopīgajām operācijām Poseidon un Triton, paplašinot aģentūras atbalstu dalībvalstīm atgriešanas jomā un piešķirot vajadzīgos resursus „karsto punktu” īstenošanai. Galīgā ES subsīdija 2016. gadam, ko pieņēmusi budžeta lēmējinstitūcija, ir EUR 238 686 000.

Ievērojot nepieciešamību, lai aģentūra tikpat intensīvi turpinātu savu darbu ārējo robežu pārvaldībā, tostarp attiecībā uz meklēšanu un glābšanu, un atgriešanas jomā, ir būtiski, lai turpmāk 2016. gada subsīdijas līmenis tiktu saglabāts kā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras gada budžeta pamats.

Tomēr, lai aģentūra varētu pienācīgi pildīt savus jaunos uzdevumus, kā paredzēts šajā priekšlikumā, 2017. gadā aģentūras budžetam būs jāpievieno summa vismaz EUR 31,5 miljonu apmērā papildus 2016. gada budžeta līdzekļiem, un līdz 2020. gadam ir vajadzīgas papildu 602 amata vietas kopā ar atbilstošajiem finanšu resursiem, tostarp 329 štatu sarakstā ietvertas amata vietas un 273 ārštata darbinieki.

5.CITI JAUTĀJUMI

•Uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai ir vairāki pienākumi ziņot par tās darbībām un tai ir jāuzrauga savs darbs. Vissvarīgākais, aģentūrai ir jāsagatavo konsolidēts gada darbības pārskats, kurā jāietver kopīgo operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu izvērtējums. Reizi trijos gados Komisijai ir jāveic izvērtējums saskaņā ar tās pamatnostādnēm, lai novērtētu aģentūras ietekmi, efektivitāti un lietderīgumu visās tās darbībās. Izvērtējuma konstatējumi Komisijai ir jānosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un aģentūras valdei. Šie konstatējumi ir publiskojami. Turklāt Eiropas Parlaments vai Padome var arī uzaicināt aģentūras izpilddirektoru ziņot minētajām iestādēm par savu uzdevumu izpildi.

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Šajā priekšlikumā ir noteikti vispārīgie principi Eiropas integrētai robežu pārvaldībai ar mērķi efektīvi pārvaldīt migrāciju un nodrošināt augstu iekšējās drošības līmeni Eiropas Savienībā, vienlaikus garantējot personu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā.

Eiropas integrētā robežu pārvaldība sastāv no pasākumiem trešās valstīs, pasākumiem, kurus īsteno kopīgi ar trešām kaimiņvalstīm, robežkontroles pasākumiem pie ārējās robežas un pasākumiem, ko īsteno brīvas pārvietošanās zonā, tostarp trešo valstu valstspiederīgo, kuri nelikumīgi uzturas dalībvalstī, atgriešana.

Ar šo priekšlikumu izveido Eiropas robežu un krasta apsardzi, kas atbild par integrētu robežu pārvaldību, un, salīdzinot ar Frontex aģentūrai piešķirtajām pilnvarām, paplašina Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pilnvaras visos integrētās robežu pārvaldības aspektos. Eiropas robežu un krasta apsardzi veido Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un par robežu pārvaldību atbildīgās valstu iestādes, tostarp krasta apsardze tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus. Eiropas robežu un krasta apsardzes uzdevums ir īstenot Eiropas integrēto robežu pārvaldību saskaņā ar kopīgas atbildības principu. Tā kā visi valstu robežsargi, tostarp krasta apsargi tiktāl, ciktāl viņi veic robežkontroles uzdevumus, īsteno Eiropas integrēto robežu pārvaldību, viņi ir Eiropas robežu un krasta apsardzes dalībnieki un vienlaikus valsts robežsargi un krasta apsargi.

Lai atspoguļotu pārmaiņas Frontex pilnvarās, aģentūra ir jāpārdēvē par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras galvenā loma ir izveidot operatīvo un tehnisko stratēģiju integrētas robežu pārvaldības īstenošanai Savienības līmenī, pārraudzīt efektīvu robežkontroles darbību pie dalībvalstu ārējām robežām, veikt neaizsargātības novērtējumus un nodrošināt, ka valstu iestādes novērš trūkumus ārējo robežu pārvaldībā, kopīgu operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu veidā sniegt dalībvalstīm pastiprinātu operatīvo un tehnisko palīdzību un nodrošināt pasākumu praktisku veikšanu gadījumos, kad pie ārējām robežām esošā situācija pieprasa steidzamu rīcību, kā arī organizēt, koordinēt un vadīt atgriešanas operācijas un operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būs nepieciešams plašs un efektīvs pārskats, lai tā spētu noteikt, vai dalībvalsts spēj īstenot piemērojamos ES tiesību aktus, un noteikt, vai kādas dalībvalsts robežu pārvaldībā ir trūkumi, tādējādi novēršot to, ka migrācijas plūsmu pieaugums izraisa nopietnas problēmas pie ārējām robežām. Minētajos nolūkos šajā priekšlikumā ir izklāstīti šādi elementi, kuri nostiprina Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras lomu salīdzinājumā ar Frontex aģentūru:

Tāda uzraudzības un riska analīzes centra izveide, kas spēj uzraudzīt migrācijas plūsmas Eiropas Savienības virzienā un Eiropas Savienības iekšienē, un veikt riska analīzi, kura dalībvalstīm jāpiemēro un kurā ir aptverti visi integrētai robežu pārvaldībai būtiski aspekti, jo īpaši robežkontrole, atgriešana, trešo valstu valstspiederīgo neatbilstīga sekundārā kustība Eiropas Savienībā, pārrobežu noziedzības, tostarp neatbilstīgas imigrācijas sekmēšanas, cilvēku tirdzniecības un terorisma novēršana, kā arī spēj uzraudzīt situāciju trešās kaimiņvalstīs nolūkā izstrādāt iepriekšējas brīdināšanas mehānismu, kas analizē migrācijas plūsmas ES virzienā.

Dalībvalstīs izvietojami aģentūras sadarbības koordinatori, lai aģentūra var nodrošināt pareizu un efektīvu uzraudzību ne tikai ar riska analīzes, informācijas apmaiņas un Eurosur starpniecību, bet arī ar savu klātbūtni uz vietas. Sadarbības koordinatora uzdevums ir veicināt sadarbību starp aģentūru un dalībvalstīm un jo īpaši atbalstīt tās informācijas vākšanu, kas aģentūrai vajadzīga, lai veiktu neaizsargātības novērtējumu un uzraudzītu pasākumus, ko dalībvalstis veic pie ārējām robežām.

Aģentūras uzrauga loma, aģentūrai sagatavojot obligātu neaizsargātības novērtējumu, lai novērtētu dalībvalstu spēju risināt problēmas pie to ārējām robežām, tostarp novērtējot dalībvalstu aprīkojumu un resursus, kā arī to ārkārtas situāciju plānus. Izpilddirektors pēc Uzraudzības padomes, kas izveidota Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrā, ieteikuma apzina pasākumus, kas attiecīgajai dalībvalstij jāveic, un viņam būtu jānosaka termiņš, kurā minētie pasākumi veicami. Izpilddirektora lēmums būs saistošs attiecīgajai dalībvalstij, un, ja nepieciešamie pasākumi netiks veikti noteiktajā termiņā, jautājums tiks nodots valdei turpmāka lēmuma pieņemšanai. Ja dalībvalsts joprojām nerīkotos, tādējādi riskējot apdraudēt Šengenas zonas darbību, Komisija var pieņemt īstenošanas lēmumu par aģentūras tiešu reaģēšanas pasākumu.

Jaunas procedūras, lai risinātu situācijas, kurās ir nepieciešams steidzami rīkoties, ja dalībvalsts neveic nepieciešamo korektīvo rīcību saskaņā ar neaizsargātības novērtējumu vai gadījumā, kad pie ārējām robežām rodas nesamērīgs migrācijas spiediens, kas padara ārējo robežu kontroli neefektīvu tik lielā mērā, ka rodas Šengenas zonas darbības apdraudējuma risks. Procedūras paredzēs Komisijas īstenošanas lēmumu, kurā apzināti Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras veicamie pasākumi, kā noteikts šajā regulā, un kurā prasīts, lai attiecīgā dalībvalsts sadarbotos ar aģentūru minēto pasākumu īstenošanā. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra tad noteiks rīcību, kas jāveic, lai praktiski izpildītu Komisijas lēmumā noteiktos pasākumus, un tā veiks tiešu reaģēšanas pasākumu attiecīgajā dalībvalstī.

Pastiprinātie aģentūras uzdevumi, kas sastāv no Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izveides un izvietošanas kopīgajām operācijām un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem, tehniskā aprīkojuma rezerves izveides, palīdzības sniegšanas Komisijai, koordinējot migrācijas pārvaldības atbalsta vienību darbības „karsto punktu” zonās, un stingrāka loma atgriešanas, riska analīzes, apmācības un pētniecības jomā.

Obligāta cilvēkresursu rezerves veidošana, ik gadus izveidojot gatavības papildrezervi, kas būs pastāvīgs korpuss, kuru veido neliela procentuālā daļa no dalībvalstu robežsargu kopējā skaita. Ja nepieciešams, Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošana no gatavības papildrezerve būtu nekavējoties jāpapildina ar papildu Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām.

Aģentūras tehniskā aprīkojuma rezerves izvietošana, aģentūrai pašai vai kopīpašumā ar kādu dalībvalsti iegādājoties tehnisko aprīkojumu un pārvaldot dalībvalstu sniegtā tehniskā aprīkojuma rezervi, balstoties uz aģentūras apzinātajām vajadzībām un pieprasot, lai tehniskā aprīkojuma rezerve tiktu nokomplektēta ar transportlīdzekļiem un darbības aprīkojumu, ko dalībvalstis iegādājušās atbilstīgi Iekšējās drošības fonda specifiskajai rīcībai.

Galvenā loma, palīdzot Komisijai koordinēt migrācijas pārvaldības atbalsta vienības „karsto punktu” zonās, ko raksturo jauktas migrācijas plūsmas un kur Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra kopā ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, Eiropolu un citām attiecīgajām Savienības aģentūrām sniedz dalībvalstīm koordinētu un pastiprinātu tehnisko un operatīvo atbalstu.

Spēcīgāka loma aģentūrai atgriešanas jomā, izveidojot aģentūrā atgriešanas jautājumu biroju, kam jāsniedz dalībvalstīm viss nepieciešamais operatīvais pastiprinājums, lai efektīvi atgrieztu trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi. Aģentūra koordinē un organizē atgriešanas operācijas un operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai no vienas vai vairākām dalībvalstīm un veicina to organizēšanu pēc savas ierosmes, lai pastiprinātu to dalībvalstu atgriešanas sistēmu, uz kurām tiek izdarīts īpašs spiediens. Aģentūras rīcībā jābūt piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu rezervei, piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistu rezervei un personu atgriešanas speciālistu rezervei, kas dalībvalstīm, kuras veido Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienības, jādara pieejami izvietošanai dalībvalstīs.

Aģentūras līdzdalība pētniecības un inovāciju darbību pārvaldībā, kas ir būtiskas ārējo robežu kontrolei, tostarp progresīvu uzraudzības tehnoloģiju, piemēram, tālvadības gaisa kuģu sistēmu (RPAS) izmantošana un pilotprojektu izstrāde attiecībā uz jautājumiem, kurus aptver šī regula.

Eiropas sadarbība jautājumos par krasta apsardzes funkcijām, izveidojot starpnozaru sadarbību starp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru, lai uzlabotu sinerģijas starp minētajām aģentūrām nolūkā sniegt valstu iestādēm, kuras veic krasta apsardzes funkcijas, efektīvākus un rentablākus daudznolūku pakalpojumus.

Pastiprināta sadarbība ar trešām valstīm, koordinējot operatīvo sadarbību dalībvalstu un trešo valstu starpā robežu pārvaldības jomā, tostarp koordinējot kopīgās operācijas un izvietojot trešās valstīs sadarbības koordinatorus, kā arī sadarbojoties ar trešo valstu iestādēm atgriešanas jomā, tostarp attiecībā uz ceļošanas dokumentu ieguvi.

Nostiprināt aģentūras pilnvaras apstrādāt personas datus, atļaujot personas datu apstrādi arī tad, kad tiek organizētas un koordinētas kopīgas operācijas, pilotprojekti, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumi, atgriešanas operācijas, operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai, un migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros, kā arī veicot informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, Eiropolu, Eurojust vai citām Savienības aģentūrām.

Pamattiesību aizsardzības garantēšana, izveidojot sūdzību mehānismu, lai apstrādātu sūdzības par pamattiesību iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras veikto darbību laikā. Sūdzību mehānisms ir administratīvs mehānisms, jo aģentūra pati nevar izmeklēt apgalvojumus par Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību dalībnieku, iespējams, izdarītiem pamattiesību pārkāpumiem.

2015/0310 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas robežu un krasta apsardzi
un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2007/2004, Regulu (EK) Nr. 863/2007 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu un 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

10 ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

11 ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropadome 2015. gada 25. un 26. jūnijā 12 aicināja ieguldīt plašākus pūliņus visaptverošā migrantu krīzes risināšanā, tostarp pastiprinot robežu pārvaldību, lai labāk pārvaldītu pieaugošās jauktās migrācijas plūsmas. Turklāt 2015. gada 23. septembrī 13 Eiropadome uzsvēra vajadzību risināt dramatisko situāciju pie ārējām robežām, kā arī stiprināt kontroles pie šīm robežām, konkrēti, nodrošinot papildu resursus Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, Eiropas Patvēruma atbalsta birojam un Eiropolam, un dalībvalstu cilvēkresursus un tehnisko devumu.

(2)Savienības politikas ārējo robežu pārvaldības jomā mērķis ir attīstīt un īstenot Eiropas integrēto robežu pārvaldību valstu un Savienības līmenī, kas ir ar personu brīvu pārvietošanos Savienībā cieši saistīts faktors un ir būtisks brīvības, drošības un tiesiskuma telpas aspekts. Eiropas integrētā robežu pārvaldība ir svarīga, lai uzlabotu migrācijas pārvaldību un nodrošinātu augstu iekšējās drošības līmeni Savienībā.

(3)Eiropas integrētā robežu pārvaldība, kas pamatota uz četru pakāpju piekļuves modeli, ietver pasākumus trešās valstīs, piemēram, atbilstīgi kopīgajai vīzu politikai pasākumus ar trešām kaimiņvalstīm, robežkontroles pasākumus pie pašas ārējās robežas, kā arī riska analīzi un pasākumus brīvas pārvietošanās jomā, tostarp atgriešanu.

(4)Lai nodrošinātu efektīvu Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanu, būtu jāizveido Eiropas robežu un krasta apsardze. Eiropas robežu un krasta apsardze, kas ietver Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un par robežu pārvaldību atbildīgās valstu iestādes, tostarp krasta apsargi tiktāl, ciktāl viņi veic robežkontroles uzdevumus, balstās uz kopīgu informācijas, spēju un sistēmu izmantošanu valstu līmenī un uz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras atbildes rīcību Savienības līmenī.

(5)Par Eiropas integrēto robežu pārvaldību atbildību kopīgi uzņēmušies Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un par robežu pārvaldību atbildīgās valstu iestādes, tostarp krasta apsardze tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus. Kamēr dalībvalstis saglabā primāro atbildību par savas ārējo robežu daļas pārvaldību savās un visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jānodrošina to Savienības pasākumu piemērošana, kuri attiecas uz ārējo robežu pārvaldību, pastiprinot, novērtējot un koordinējot to dalībvalstu darbības, kuras īsteno minētos pasākumus.

(6)Politikas un tiesību aktu izstrāde ārējo robežu kontroles un atgriešanas jomā paliek Savienības iestāžu atbildībā. Būtu jāgarantē cieša koordinācija starp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un minētajām iestādēm.

(7)Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, ko parasti dēvē par Frontex, tika izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 14 . Kopš savu pienākumu izpildes sākšanas 2005. gada 1. maijā aģentūrai ir veiksmīgi izdevies palīdzēt dalībvalstīm īstenot ārējo robežu pārvaldības operatīvos aspektus, veicot kopīgas operācijas un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, kā arī riska analīzi, informācijas apmaiņu, uzturot attiecības ar trešām valstīm un atgriežot trešo valstu valstspiederīgos, kuri nelikumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā.

(8)Ņemot vērā aizvien pieaugošo migrācijas spiedienu pie ārējām robežām, vajadzību nodrošināt augstu iekšējās drošības līmeni Savienībā un garantēt Šengenas zonas darbību, kā arī vispārējo solidaritātes principu, nepieciešams pastiprināt ārējo robežu pārvaldību, balstoties uz Frontex darbu, un turpināt tās pārveidi par aģentūru ar kopīgu atbildību par ārējo robežu pārvaldību.

(9)Tāpēc Frontex uzdevumi būtu jāpaplašina un, lai atspoguļotu šīs pārmaiņas, aģentūra būtu jāpārdēvē par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras galvenajiem uzdevumiem vajadzētu būt šādiem: izveidot operatīvo un tehnisko stratēģiju integrētas robežu pārvaldības īstenošanai Savienības līmenī, pārraudzīt efektīvu robežkontroles darbību pie ārējām robežām, sniegt dalībvalstīm pastiprinātu operatīvo un tehnisko palīdzību, veicot kopīgas operācijas un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, un nodrošināt pasākumu praktisku veikšanu gadījumos, kad pie ārējām robežām esošā situācija pieprasa steidzamu rīcību, kā arī organizēt, koordinēt un vadīt atgriešanas operācijas un operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai.

(10)Lai spētu efektīvi pildīt savus uzdevumus, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra balstās uz sadarbību ar dalībvalstīm. Šajā ziņā ir svarīgi, lai aģentūra un dalībvalstis darbotos godprātīgi un lai tām būtu savlaicīga un precīza informācijas apmaiņa.

(11)Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāsagatavo vispārēja un pielāgota riska analīze, kas balstīta uz kopīgu integrētu riska analīzes modeli un ko piemēro gan pati aģentūra, gan dalībvalstis. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, balstoties arī uz dalībvalstu sniegto informāciju, būtu jāsniedz pienācīga informācija un izlūkdati, kas aptver visus ar Eiropas integrēto robežu pārvaldību saistītos aspektus, jo īpaši šādus: robežkontrole, atgriešana, trešo valstu valstspiederīgo neatbilstīga sekundārā kustība Savienībā, pārrobežu noziedzības, tostarp neatbilstīgas imigrācijas, sekmēšanas, cilvēku tirdzniecības un terorisma novēršana, kā arī situācija trešās kaimiņvalstīs, lai dotu iespēju veikt atbilstošus pasākumus vai novērst apzinātos apdraudējumus un riskus nolūkā uzlabot ārējo robežu integrēto pārvaldību.

(12)Kopīgas atbildības garā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras uzdevumam vajadzētu būt regulāri uzraudzīt ārējo robežu pārvaldību. Aģentūrai būtu jānodrošina pareiza un efektīva uzraudzība ne tikai ar riska analīzes, informācijas apmaiņas un Eurosur starpniecību, bet arī nodrošinot no sava personāla izraudzītu ekspertu klātbūtni dalībvalstīs. Tāpēc aģentūrai vajadzētu spēt uz noteiktu laikposmu izvietot konkrētās dalībvalstīs sadarbības koordinatorus, kuri šajā laikposmā ziņo izpilddirektoram. Sadarbības koordinatoru ziņojumam būtu jāveido daļa no neaizsargātības novērtējuma.

(13)Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāsagatavo neaizsargātības novērtējums, lai novērtētu dalībvalstu spēju risināt problēmas pie savām ārējām robežām, tostarp novērtējot dalībvalstu aprīkojumu un resursus, kā arī to ārkārtas situācijas plānus, lai risinātu iespējamu krīzi pie ārējām robežām. Dalībvalstīm būtu jāveic korektīva rīcība, lai novērstu jebkurus minētajā novērtējumā apzinātus trūkumus. Izpilddirektoram pēc Uzraudzības padomes, kas izveidota Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrā, ieteikuma būtu jāapzina pasākumi, kas attiecīgajai dalībvalstij jāveic, un būtu jānosaka termiņš, kurā minētie pasākumi veicami. Minētajam lēmumam vajadzētu būt saistošam attiecīgajai dalībvalstij, un, ja nepieciešamie pasākumi netiek veikti noteiktajā termiņā, jautājums ir jānodod valdei turpmāka lēmuma pieņemšanai.

(14)Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāorganizē atbilstoša tehniskā un operatīvā palīdzība dalībvalstīm, lai pastiprinātu dalībvalstu spēju izpildīt savus pienākumus attiecībā uz ārējo robežu kontroli un risināt problēmas pie ārējās robežas, kuras izriet no neatbilstīgas imigrācijas vai pārrobežu noziedzības. Šajā sakarībā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas būtu jāorganizē un jākoordinē kopīgas operācijas vienai vai vairākām dalībvalstīm un jāizvieto Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības, kā arī vajadzīgais tehniskais aprīkojums, un aģentūra var izvietot no sava personāla izraudzītus ekspertus.

(15)Gadījumos, kad pie ārējām robežām ir īpašs un nesamērīgs spiediens, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas būtu jāorganizē un jākoordinē ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumi un jāizvieto Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības no gatavības papildrezerves, kā arī tehniskais aprīkojums. Ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem būtu jāsniedz pastiprinājums situācijās, kad tiek prasīta tūlītēja atbildes rīcība un kad šāds reaģēšanas pasākums sniegtu efektīvu atbildes rīcību. Lai nodrošinātu šāda pasākuma efektīvu darbību, dalībvalstīm būtu jādara pieejami gatavības papildrezervei robežsargi un citi saistīti darbinieki.

(16)Īpašās ārējo robežu zonās, dēvētās par „karsto punktu” zonām, kur dalībvalstis saskaras ar nesamērīgu migrācijas spiedienu, ko raksturo liels jauktu migrācijas plūsmu pieplūdums, šai dalībvalstij būtu jāspēj balstīties uz palielinātu operatīvo un tehnisko pastiprinājumu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām, ko veido ekspertu vienības, kuras no dalībvalstīm izvietojuši Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, ekspertu vienības no Eiropola un citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, kā arī eksperti no Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras personāla. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai koordinēt dažādu aģentūru darbs uz vietas.

(17)Gadījumos, kad dalībvalsts neveic nepieciešamo korektīvo rīcību saskaņā ar neaizsargātības novērtējumu vai gadījumā, kad pie ārējām robežām rodas nesamērīgs migrācijas spiediens, kas padara ārējo robežu kontroli neefektīvu tik lielā mērā, ka rodas Šengenas zonas darbības apdraudējuma risks, Savienības līmenī būtu jāveic vienota, ātra un efektīva atbildes rīcība. Šajā nolūkā un lai nodrošinātu labāku koordināciju Savienības līmenī, Komisijai būtu jāapzina pasākumi, kuri jāīsteno Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, un jāpieprasa attiecīgajai dalībvalstij sadarboties ar aģentūru minēto pasākumu īstenošanā. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai tad būtu jānosaka rīcība, kas jāveic, lai praktiski izpildītu Komisijas lēmumā noteiktos pasākumus, un kopā ar attiecīgo dalībvalsti būtu jāizstrādā darbības plāns.

(18)Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras rīcībā vajadzētu būt nepieciešamajam aprīkojumam un personālam, ko izvietot kopīgās operācijās vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos. Tādēļ pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai situācijā, kurā ir nepieciešama steidzama rīcība, sākot ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāspēj izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības no gatavības papildrezerves, kam vajadzētu būt pastāvīgam korpusam, kuru veido neliela procentuālā daļa no dalībvalstu robežsargu kopējā skaita vismaz 1500 cilvēku sastāvā. Ja nepieciešams, Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošana no gatavības papildrezerves būtu nekavējoties jāpapildina ar papildu Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām.

(19)Ņemot vērā ātrumu, ar kādu aprīkojuma un personāla izvietošanai būtu jānotiek jo īpaši tajās ārējo robežu zonās, kuras saskaras ar pēkšņu lielu migrācijas plūsmu pieplūdumu, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāspēj izvietot arī savs tehniskais aprīkojums, kas tai būtu jāiegādājas pašai vai kopīpašumā ar kādu dalībvalsti. Šāds tehniskais aprīkojums pēc pieprasījuma būtu jādara pieejams aģentūrai. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu arī jāpārvalda tehniskā aprīkojuma rezerve, ko sniegušas dalībvalstis, balstoties uz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras apzinātajām vajadzībām, un kas būtu jānokomplektē ar transportlīdzekļiem un darbības aprīkojumu, kuru dalībvalstis iegādājušās atbilstīgi Iekšējās drošības fonda specifiskajai rīcībai.

(20)Eiropadome 2015. gada 8. oktobrī aicināja paplašināt Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām pilnvaras, lai palīdzētu dalībvalstīm nodrošināt to trešo valstu valstspiederīgo efektīvu atgriešanu, kuri uzturas nelikumīgi, tostarp pēc savas iniciatīvas organizējot atgriešanas operācijas un pastiprinot savu lomu attiecībā uz ceļošanas dokumentu ieguvi. Šajā nolūkā Eiropadome aicināja izveidot Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrā Atgriešanas jautājumu biroju, kam būtu jāuztic uzdevums koordinēt aģentūras darbības atgriešanas jomā.

(21)Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāintensificē sava palīdzība dalībvalstīm trešo valstu valstspiederīgo, kuri uzturas nelikumīgi, atgriešanā, ievērojot Savienības politiku atgriešanas jomā un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK 15 . Jo īpaši tai būtu jākoordinē un jāorganizē atgriešanas operācijas no vienas vai vairākām dalībvalstīm un tai būtu jāorganizē un jāvada atgriešanas operācijas, lai pastiprinātu to dalībvalstu atgriešanas sistēmu, kurām vajadzīga palielināta tehniskā un operatīvā palīdzība, pildot savus pienākumus, lai saskaņā ar minēto direktīvu atgrieztu trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi.

(22)Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāizveido piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu, piespiedu atgriešanas ekspertu un personu atgriešanas speciālistu, ko dalībvalstis darījušas pieejamus, rezerves, kas būtu jāizvieto atgriešanas operāciju laikā un kam būtu jāveido daļa no īpaši veidotajām Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienībām, kuras izvieto operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai laikā. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāsniedz viņiem vajadzīgā apmācība.

(23)Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāizstrādā specifiski apmācības rīki, un tai būtu jānodrošina apmācības Savienības līmenī robežsargu valsts instruktoriem un papildu apmācības un semināri kompetento valsts struktūru amatpersonām par jautājumiem, kas attiecas uz kontroli pie ārējām robežām un to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuri nelikumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā. Būtu jādod aģentūrai atļauja organizēt mācību pasākumus sadarbībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm to teritorijā.

(24)Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāuzrauga un jādod ieguldījums pētījumos, kuri attiecas uz ārējo robežu kontroli, tostarp progresīvu uzraudzības tehnoloģiju izmantošanu, un tai būtu jāizplata šī informācija dalībvalstīm un Komisijai.

(25)Lai efektīvi īstenotu integrētu ārējo robežu pārvaldību, ir nepieciešama regulāra, ātra un uzticama informācijas apmaiņa dalībvalstu starpā par ārējo robežu pārvaldību, neatbilstīgo imigrāciju un atgriešanu. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāizstrādā un jādarbina informācijas sistēmas, kas sekmē šādu apmaiņu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā.

(26)Lai īstenotu savas pilnvaras un tiktāl, ciktāl tas nepieciešams aģentūras uzdevumu izpildei, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra var sadarboties ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kā arī ar starptautiskajām organizācijām jautājumos, ko aptver šī regula, to darba vienošanos ietvaros, kas noslēgtas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un politiku. Komisijai šādas darba vienošanās būtu iepriekš jāapstiprina.

(27)Valstu iestādes, kas veic krasta apsardzes funkcijas, atbild par plašu uzdevumu klāstu, tostarp, bet ne tikai par jūras drošumu, drošību, meklēšanu un glābšanu, robežkontroli, zivsaimniecības kontroli, muitas kontroli, vispārīgo tiesībaizsardzību un vides aizsardzību. Tāpēc, lai palielinātu izpratni par situāciju jūrā, kā arī atbalstītu saskanīgu un rentablu rīcību, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 768/2005 16 , un Eiropas Jūras drošības aģentūrai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 17 , būtu jāpastiprina sava sadarbība gan savstarpēji, gan ar valstu iestādēm, kuras veic krasta apsardzes funkcijas.

(28)Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāsekmē un jāveicina operatīvā sadarbība dalībvalstu un trešo valstu starpā Savienības ārējo attiecību politikas ietvaros, tostarp koordinējot dalībvalstu un trešo valstu operatīvo sadarbību ārējo robežu pārvaldības jomā un izvietojot trešās valstīs sadarbības koordinatorus, kā arī sadarbojoties ar trešo valstu iestādēm atgriešanas jomā, tostarp attiecībā uz ceļošanas dokumentu ieguvi. Savā sadarbībā ar trešām valstīm Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai un dalībvalstīm būtu jāievēro normas un standarti, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienības tiesību aktos noteiktajām normām un standartiem, arī tad, ja sadarbība ar trešām valstīm notiek šo valstu teritorijā.

(29)Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 2. un 6. pantā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši šīs regula cenšas nodrošināt, lai pilnībā tiktu ievērota cilvēka cieņa, tiesības uz dzīvību, tiesības uz brīvību un drošību, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz piekļuvi patvērumam, tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību, bērna tiesības, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegums, cilvēku tirdzniecības aizliegums, un lai tiktu veicināta nediskriminēšanas un neizraidīšanas principu piemērošana.

(30)Šī regula izveido sūdzību mehānismu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai sadarbībā ar pamattiesību amatpersonu, lai uzraudzītu un nodrošinātu pamattiesību ievērošanu visās aģentūras darbībās. Tam vajadzētu būt administratīvam mehānismam, ar kuru pamattiesību amatpersonai būtu jāatbild par aģentūras saņemto sūdzību apstrādi saskaņā ar tiesībām uz labu pārvaldību. Pamattiesību amatpersonai būtu jāizskata sūdzības pieņemamība, jāreģistrē pieņemamās sūdzības, jāpārsūta visas reģistrētās sūdzības izpilddirektoram, jāpārsūta sūdzības par robežsargiem viņu piederības dalībvalstij un jāreģistrē aģentūras vai attiecīgās dalībvalsts turpmākie pasākumi. Kriminālizmeklēšana būtu jāveic dalībvalstīm.

(31)Lai nodrošinātu vienveidīgus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, jo īpaši attiecībā uz situācijām, kurās ir nepieciešama steidzama rīcība pie ārējām robežām, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 18 .

(32)Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai vajadzētu būt neatkarīgai operatīvajos un tehniskajos jautājumos, un tai vajadzētu būt ar tiesisku, administratīvu un finansiālu autonomiju. Tālab ir nepieciešams un lietderīgi, lai tā būtu Savienības struktūra, kurai ir juridiskas personas statuss un kura izmanto īstenošanas pilnvaras, ko tai piešķir ar šo regulu.

(33)Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu būt pārstāvētām valdē, lai īstenotu politiku un politisko uzraudzību pār Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Ja iespējams, valdei būtu jāsastāv no to valsts dienestu operatīvajiem vadītājiem, kas ir atbildīgi par robežsardzes vadību, vai to pārstāvjiem. Būtu jāuztic šai valdei nepieciešamās pilnvaras, lai tā varētu izveidot budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt atbilstošus finanšu noteikumus, izveidot pārredzamas darba procedūras Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras lēmumu pieņemšanai un iecelt izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku. Aģentūra būtu jāvada un tai būtu jādarbojas saskaņā ar kopējas pieejas decentralizētajām Savienības aģentūrām principiem, ko 2012. gada 19. jūlijā pieņēma Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija.

(34)Lai nodrošinātu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras autonomiju, būtu jāpiešķir tai autonoms budžets, kura ieņēmumu būtisko daļu veido Savienības iemaksa. Savienības budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Finanšu pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(35)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 19 bez ierobežojumiem būtu jāpiemēro Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, kurai vajadzētu pievienoties Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) 20 .

(36)Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 21 būtu jāpiemēro Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai.

(37)Jebkura personas datu apstrāde, ko veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra saistībā ar šo regulu, būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 22 .

(38)Jebkura personas datu apstrāde, ko veic dalībvalstis saistībā ar šo regulu, būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK 23 , Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI 24 un ievērojot nepieciešamības un proporcionalitātes principus.

(39)Tā kā šīs regulas mērķus, proti, attīstīt un īstenot integrētas ārējo robežu pārvaldības sistēmu, tādējādi nodrošinot arī pareizu Šengenas zonas darbību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, tām rīkojoties nekoordinēti, bet – iekšējo robežkontroļu neesības dēļ un ņemot vērā ievērojamo migrācijas spiedienu pie ārējām robežām un vajadzību garantēt augstu iekšējās drošības līmeni Savienībā – minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(40)Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi, Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 25 , šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 26 1. panta A punktā. Vienošanās starp Eiropas Kopienu, un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par aspektiem šo valstu dalībai Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām 27  ir paredzēti noteikumi minēto valstu dalībai aģentūras darbā, tostarp noteikumi par finanšu iemaksām un personālu.

(41)Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 28 , šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma1999/437/EK 1. panta A, B un G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK 29 3. pantu.

(42)Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 30 , šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A, B un G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES 31 3. pantu.

(43)Nolīgumā starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, par aspektiem minēto valstu dalībai Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām 32 ir paredzēti noteikumi minēto valstu dalībai aģentūras darbā, tostarp noteikumi par finanšu iemaksām un personālu.

(44)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļas noteikumiem, Dānijai saskaņā ar iepriekš minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi šo regulu, būtu jāizlemj, vai īstenot to savos tiesību aktos, vai ne.

(45)Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK 33 ; tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(46)Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK 34 ; tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(47)Saskaņā ar kārtību, ko valde nosaka katrā atsevišķā gadījumā, aģentūrai būtu jāveicina to konkrēto darbību organizēšana, saistībā ar kurām dalībvalstis var izmantot speciālās zināšanas un aprīkojumu, ko Īrija un Apvienotā Karaliste varētu būt gatavas piedāvāt. Tālab Īrijas un Apvienotās Karalistes pārstāvji var tikt uzaicināti piedalīties valdes sanāksmēs, lai viņi varētu pilnvērtīgi piedalīties šādu specifisku darbību sagatavošanā.

(48)Pastāv nesaskaņas starp Spānijas Karalisti un Apvienoto Karalisti par Gibraltāra robežu demarkāciju.

(49)Šīs regulas piemērošanas apturēšana attiecībā uz Gibraltāra robežām nenozīmē nekādas izmaiņas iesaistīto valstu attiecīgajās nostājās.

(50)Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas […] sniedza atzinumu 35 .

(51)Šīs regulas mērķis ir grozīt un paplašināt Regulas (EK) Nr. 2007/2004, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 863/2007 36 un Padomes Lēmuma 2005/267/EK 37 noteikumus. Tā kā veicamie grozījumi ir būtiski skaita un rakstura ziņā, minētie akti skaidrības labad būtu jāaizstāj un jāatceļ. Atsauces uz atceltajām regulām būtu jāuzskata par atsaucēm uz šo regulu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

EIROPAS ROBEŽU UN KRASTA APSARDZE

1. pants

Priekšmets

Ar šo tiek izveidota Eiropas robežu un krasta apsardze, lai nodrošinātu Eiropas integrētu robežu pārvaldību pie ārējām robežām nolūkā efektīvi pārvaldīt migrāciju un nodrošināt augstu iekšējās drošības līmeni Savienībā, vienlaikus nodrošinot personu brīvu pārvietošanos tajā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)„ārējās robežas” ir dalībvalstu sauszemes un jūras robežas, un to lidostas un jūras ostas, kam piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006 38 II sadaļas noteikumus;

(2)„robežkontrole” ir robežkontrole, kā definēts Regulas (EK) Nr. 562/2006 2. panta 9. punktā;

(3)„Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības” ir vienības, ko veido robežsargi un cits iesaistīto dalībvalstu saistītais personāls, tostarp valsts eksperti, kurus dalībvalstis norīkojušas uz aģentūru, kas izvietojami kopīgo operāciju, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu laikā, kā arī migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros;

(4)„uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā notiek vai tiek sākta kopīga operācija vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākums, atgriešanas operācija vai operācija personu atgriešanas nodrošināšanai;

(5)„piederības dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras robežsargs vai cits saistīts darbinieks ir Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību dalībnieks;

(6)„iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura piedalās kopīgā operācijā, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumā, atgriešanas operācijā, operācijā personu atgriešanas nodrošināšanai vai migrācijas pārvaldības atbalsta vienībās, sniedzot tehnisko aprīkojumu, robežsargus un citu saistītu personālu, kas izvietoti kā daļa no Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām, kā arī dalībvalstis, kuras piedalās atgriešanas operācijās vai operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai, sniedzot tehnisko aprīkojumu vai personālu;

(7)„Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības dalībnieki” ir robežsardzes dienestu amatpersonas vai cits saistīts dalībvalstu, kas nav uzņēmēja dalībvalsts, personāls, tostarp uz aģentūru norīkoti valstu eksperti un robežsargi no dalībvalstīm, kas piedalās kopīgās operācijās vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos;

(8)„vienību dalībnieki” ir Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību vai tāda personāla vienību, kas iesaistīts ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē un piedalās atgriešanas operācijās vai operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai, dalībnieki;

(9)„migrācijas pārvaldības atbalsta vienības” ir ekspertu vienības, kuras sniedz dalībvalstīm operatīvo un tehnisko atbalstu „karstajos punktos” un kuru sastāvā ietilpst eksperti, ko no dalībvalstīm izvietojusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, kā arī eksperti no Eiropola un citām nozīmīgām Savienības aģentūrām;

(10)„atgriešana” ir atgriešana, kā definēts Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 3. punktā;

(11)„atgriešanas lēmums” ir atgriešanas lēmums, kā definēts Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 4. punktā;

(12)„atgriežamā persona” ir trešās valsts valstspiederīgais, kurš uzturas nelikumīgi un uz kuru attiecas atgriešanas lēmums;

(13)„atgriešanas operācija” ir operācija, lai atgrieztu trešās valsts valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi, šo operāciju koordinē aģentūra un tajā ir iesaistīts vienas vai vairāku dalībvalstu sniegts tehniskais un operatīvais atbalsts, un šajā operācijā atgriežamās personas no vienas vai vairākām dalībvalstīm tiek atgrieztas vai nu piespiedu atgriešanas operācijā, vai arī tām brīvprātīgi izpildot atgriešanās pienākumu;

(14)„operācija personu atgriešanas nodrošināšanai” ir operācija, lai atgrieztu trešās valsts valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi, sniedzot spēcīgāku tehnisko un operatīvo palīdzību, proti, izvietojot dalībvalstīs Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienības un organizējot atgriešanas operācijas.

3. pants

Eiropas robežu un krasta apsardze

1.Eiropas robežu un krasta apsardzi veido Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra un dalībvalstu valsts iestādes, kas atbild par robežu pārvaldību, tostarp robežsargi tiktāl, ciktāl viņi veic robežkontroles uzdevumus.

2.Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra izveido operatīvo un tehnisko stratēģiju Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai. Tā veicina un nodrošina Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanu visās dalībvalstīs.

3.Valstu iestādes, kas atbild par robežu pārvaldību, tostarp krasta apsardze tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus, izveido savas valsts stratēģijas integrētai robežu pārvaldībai. Minētajām valstu stratēģijām ir jābūt saskanīgām ar 2. punktā minēto stratēģiju.

4. pants

Eiropas integrētā robežu pārvaldība

Eiropas integrēto robežu pārvaldību veido šādas sastāvdaļas:

a)attiecīgā gadījumā robežkontrole, tostarp pasākumi, kas attiecas uz pārrobežu noziedzības novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu;

b)iekšējās drošības risku izvērtējums un to draudu izvērtējums, kas var iespaidot ārējo robežu darbību vai drošību;

c)starpaģentūru sadarbība starp tām valsts iestādēm katrā dalībvalstī, kas atbild par robežkontroli vai par citiem uzdevumiem, ko veic pie robežas, un attiecīgajām Savienības iestādēm, aģentūrām, struktūrām un birojiem; tostarp regulāra informācijas apmaiņa ar esošo informācijas apmaiņas rīku starpniecību un jo īpaši izmantojot Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (Eurosur), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1052/2013 39 ;

d)sadarbība ar trešām valstīm jomās, uz kurām attiecas šī regula, jo īpaši koncentrējoties uz kaimiņvalstīm un uz tām trešām valstīm, kuras riska analīzē ir identificētas kā neatbilstīgas imigrācijas izcelsmes vai tranzīta valstis;

e)tehniskie un operatīvie pasākumi brīvas pārvietošanās zonā, kas ir saistīti ar robežkontroli un ir paredzēti, lai novērstu neatbilstīgu imigrāciju un apkarotu pārrobežu noziedzību;

f)to trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kuri nelikumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā;

g)progresīvas tehnoloģijas, tostarp liela mēroga informācijas sistēmu, izmantošana;

h)kvalitātes kontroles mehānisms, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu īstenošanu robežu pārvaldības jomā.

5. pants

Kopīga atbildība

1. Eiropas robežu un krasta apsardze īsteno Eiropas integrēto robežu pārvaldību kā atbildību, ko kopīgi uzņemas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un par robežu pārvaldību atbildīgās valstu iestādes, tostarp krasta apsardze tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus.

2. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra sekmē Savienības pasākumu, kas saistīti ar ārējo robežu pārvaldību, piemērošanu, nostiprinot, novērtējot un koordinējot dalībvalstu rīcību minēto pasākumu īstenošanā, un atgriešanas jomā. Dalībvalstis nodrošina savas ārējo robežu daļas pārvaldību savās un visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus un saskaņā ar 3. panta 2. punktā minēto tehnisko un operatīvo stratēģiju, un ciešā sadarbībā ar aģentūru.

3.Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra atbild par ārējo robežu pārvaldību šajā regulā paredzētajos gadījumos, jo īpaši, kad nav veikti uz neaizsargātības novērtējumu balstītie nepieciešamie korektīvie pasākumi vai gadījumā, kad rodas nesamērīgs migrācijas spiediens, kas padara ārējo robežu kontroli neefektīvu tik lielā mērā, ka tas rada Šengenas zonas darbības apdraudējuma risku.

II NODAĻA

EIROPAS ROBEŽU UN KRASTA APSARDZES AĢENTŪRA

1. iedaļa

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras uzdevumi

6. pants

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

1.Lai nodrošinātu saskanīgu Eiropas integrēto robežu pārvaldību pie visām ārējām robežām, aģentūra sekmē un dara efektīvāku esošo un turpmāko Savienības pasākumu piemērošanu saistībā ar ārējo robežu pārvaldību, jo īpaši ar Regulu (EK) Nr. 562/2006 izveidotā Šengenas Robežu kodeksa piemērošanu.

2.Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra („aģentūra”) ir Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām , kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004, jaunais nosaukums. Turpmāk darbības tiek balstītas uz šo regulu.

7. pants

Uzdevumi

1.Lai veicinātu efektīvu, augstu un vienotu robežkontroles un atgriešanas līmeni, aģentūra veic šādus uzdevumus:

a) izveido uzraudzības un riska analīzes centru, kas spēj uzraudzīt migrācijas plūsmas un veikt riska analīzi attiecībā uz visiem integrētas robežu pārvaldības aspektiem;

b) veic neaizsargātības novērtējumu, tostarp novērtējumu par dalībvalstu darbībspēju saskarē ar draudiem un saspringtām situācijām pie ārējām robežām;

c) palīdz dalībvalstīm gadījumos, kad nepieciešama pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām, koordinējot un organizējot kopīgas operācijas, ņemot vērā to, ka dažreiz šādi gadījumi var būt saistīti ar ārkārtēju humanitāro situāciju un glābšanu jūrā;

d) palīdz dalībvalstīm gadījumos, kad nepieciešama pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām, uzsākot ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus pie to dalībvalstu ārējām robežām, kuras saskaras ar īpašu un nesamērīgu spiedienu, ņemot vērā to, ka dažreiz šādi gadījumi var būt saistīti ar ārkārtēju humanitāro situāciju un glābšanu jūrā;

e) izveido un izvieto Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības, tostarp gatavības papildrezervi, kuras ir jāizvieto kopīgo operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu laikā, un migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros;

f) izveido tehniskā aprīkojuma rezervi, kas ir jāizvieto kopīgo operāciju, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu laikā un migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros, kā arī atgriešanas operāciju un operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai laikā;

g) izvieto Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības un tehnisko aprīkojumu, lai sniegtu palīdzību ekranēšanā, identificēšanā un pirkstu nospiedumu noņemšanā migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros „karsto punktu” zonās;

h) atbalsta tehnisko standartu izstrādi attiecībā uz aprīkojumu, jo īpaši taktiskā līmeņa komandām, kontrolei un saziņai, kā arī tehniskajai uzraudzībai, lai nodrošinātu sadarbspēju Savienības un valstu līmenī;

i) izvieto vajadzīgo aprīkojumu un personālu gatavības papildrezervei to pasākumu praktiskai izpildei, kas ir jāveic situācijā, kurā ir nepieciešama steidzama rīcība pie ārējām robežām;

j) palīdz dalībvalstīm apstākļos, kad ir nepieciešama pastiprināta tehniskā palīdzība un operatīvā palīdzība, lai īstenotu pienākumu atgriezt trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi, tostarp koordinējot vai organizējot atgriešanas operācijas;

k) izveido piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu, piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistu un personu atgriešanas speciālistu rezervi;

l) izveido un izvieto Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienības operāciju personu atgriešanas nodrošināšanas laikā;

m) palīdz dalībvalstīm apmācīt valstu robežsargus un ekspertus atgriešanas jomā, tostarp izveido kopīgus apmācības standartus;

n) piedalās pētniecības un inovāciju darbību attīstībā un pārvaldībā, kas ir būtiskas ārējo robežu kontrolei un uzraudzībai, tostarp progresīvu uzraudzības tehnoloģiju, piemēram, tālvadības gaisa kuģu sistēmu (RPAS), izmantošana un pilotprojektu izstrāde attiecībā uz jautājumiem, kurus aptver šī regula;

40 41 o) izstrādā un darbina saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Pamatlēmumu 2008/977/TI informācijas sistēmas, kas dod iespēju veikt ātru un uzticamu informācijas apmaiņu saistībā ar jauniem riskiem ārējo robežu pārvaldībā, neatbilstīgu imigrāciju un atgriešanu, ciešā sadarbībā ar Komisiju, Savienības aģentūrām, struktūrām un birojiem, kā arī Eiropas Migrācijas tīklu, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2008/381/EK;

p) sniedz vajadzīgo palīdzību Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas izstrādei un darbībai un – atbilstīgos gadījumos – vienotas informācijas apmaiņas vides izveidei, tostarp sistēmu sadarbspējas nodrošināšanai, jo īpaši izveidojot, uzturot un koordinējot Eurosur sistēmu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013;

q) sadarbojas ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru, lai,, sniedzot pakalpojumus, informāciju, aprīkojumu un apmācību, kā arī koordinējot daudznolūku pasākumus, atbalstītu valstu iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas;

r) palīdz dalībvalstīm un trešām valstīm saistībā ar operatīvo sadarbību to starpā ārējo robežu pārvaldības un atgriešanas jomās.

2.Dalībvalstis var turpināt sadarbību operatīvā līmenī ar citām dalībvalstīm un/vai trešām valstīm pie ārējām robežām, tostarp militāras operācijas tiesībaizsardzības misijās un atgriešanas jomā, ja šāda sadarbība ir saderīga ar aģentūras darbību. Dalībvalstis atturas veikt darbības, kas varētu traucēt aģentūras darbību vai tās mērķu sasniegšanu.

Dalībvalstis ziņo aģentūrai par šādu operatīvo sadarbību ar citām dalībvalstīm un/vai trešām valstīm pie ārējām robežām un atgriešanas jomā. Aģentūras izpilddirektors („izpilddirektors”) regulāri un vismaz reizi gadā informē aģentūras valdi („valde”) par šiem jautājumiem.

3.Savu pilnvaru ietvaros aģentūra pēc savas iniciatīvas var iesaistīties komunikācijas pasākumos. Komunikācijas pasākumi nedrīkst negatīvi skart 1. punktā minētos uzdevumus, un tos īsteno saskaņā ar attiecīgiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem, kurus pieņem valde.

2. iedaļa

Uzraudzība un krīžu novēršana

8. pants

Godprātīgas sadarbības pienākums

Aģentūrai un valstu iestādēm, kas atbild par robežu pārvaldību, tostarp krasta apsargiem tiktāl, ciktāl viņi veic robežkontroles uzdevumus, ir pienākums godprātīgi sadarboties un pienākums apmainīties ar informāciju.

9. pants

Vispārīgs informācijas apmaiņas pienākums

Par robežu pārvaldību atbildīgās valstu iestādes, tostarp krasta apsardze tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus, laikus un precīzi iesniedz aģentūrai visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu pildīt uzdevumus, kas tai uzticēti ar šo regulu, jo īpaši lai Aģentūra varētu uzraudzīt migrācijas plūsmas Savienības virzienā un Savienībā, veikt riska analīzi un sagatavot neaizsargātības novērtējumu.

10. pants

Migrācijas plūsmu uzraudzība un riska analīze

1.Aģentūra izveido uzraudzības un riska analīzes centru, kas spēj uzraudzīt migrācijas plūsmas Savienības virzienā un Savienībā. Šim mērķim aģentūra izstrādā kopīgu integrētu riska analīzes modeli, ko piemēro gan aģentūra, gan dalībvalstis.

2.Aģentūra sagatavo gan vispārēju, gan īpašu riska analīzi, ko iesniedz Padomei un Komisijai.

3.Aģentūras sagatavotajā riska analīzē ir aptverti visi Eiropas integrētai robežu pārvaldībai būtiskie aspekti, jo īpaši robežkontrole, atgriešana, trešo valstu valstspiederīgo neatbilstīga sekundārā kustība Savienībā, pārrobežu noziedzības, tostarp neatbilstīgas imigrācijas sekmēšanas, cilvēku tirdzniecības un terorisma novēršana, kā arī situācija trešās kaimiņvalstīs nolūkā izstrādāt iepriekšējas brīdināšanas mehānismu, kas analizē migrācijas plūsmas Savienības virzienā.

4.Dalībvalstis sniedz aģentūrai visu nepieciešamo informāciju par situāciju, tendencēm un iespējamiem apdraudējumiem pie ārējām robežām un atgriešanas jomā. Dalībvalstis regulāri vai pēc aģentūras pieprasījuma sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, piemēram, statistikas un operatīvos datus, kas apkopoti saistībā ar Šengenas acquis īstenošanu, kā arī informāciju un izlūkdatus, kas izriet no valsts situācijas attēla, kurš izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013, analīzes slāņa.

5.Riska analīzes rezultātus iesniedz Uzraudzības padomei un valdei.

6.Dalībvalstis ņem vērā riska analīzes rezultātus, plānojot savus pasākumus un darbības pie ārējām robežām, kā arī savas darbības attiecībā uz atgriešanu.

7.Aģentūra iekļauj vienota integrēta riska analīzes modeļa rezultātus robežsargu un personāla, kas iesaistīts atgriešanas uzdevumu izpildē, kopējās apmācības pamatprogrammas izveidē.

11. pants

Sadarbības koordinatori dalībvalstīs

1.Aģentūra nodrošina ārējo robežu pārvaldības regulāru uzraudzību ar aģentūras sadarbības koordinatoru dalībvalstīs starpniecību.

2.Izpilddirektors norīko ekspertus no aģentūras personāla, kuri jāizvieto kā sadarbības koordinatori. Izpilddirektors, balstoties uz riska analīzi un pēc apspriešanās ar valdi, nosaka izvietošanas veidu, dalībvalsti, kurā var izvietot sadarbības koordinatoru, un izvietošanas ilgumu. Izpilddirektors informē attiecīgo dalībvalsti par norīkošanu un kopā ar dalībvalsti nosaka izvietošanas atrašanās vietu.

3.Sadarbības koordinatori rīkojas aģentūras vārdā, un viņu uzdevums ir veicināt sadarbību un dialogu starp aģentūru un par robežu pārvaldību atbildīgajām valstu iestādēm, tostarp krasta apsardzi tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus. Sadarbības koordinatori jo īpaši:

a) darbojas kā saskarne starp aģentūru un par robežu pārvaldību atbildīgajām valstu iestādēm, tostarp krasta apsardzi tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus;

b) atbalsta tās informācijas vākšanu, ko aģentūra pieprasījusi, lai sagatavotu 12. pantā minēto neaizsargātības novērtējumu;

c) uzrauga pasākumus, ko dalībvalstis veikušas pie robežas daļām, kurām ir piešķirts augsts ietekmes līmenis saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013;

d) palīdz dalībvalstīm sagatavot to ārkārtas situāciju plānus;

e) regulāri ziņo izpilddirektoram par situāciju pie ārējās robežas un par attiecīgās dalībvalsts spēju efektīvi risināt situāciju pie ārējām robežām;

f) uzrauga pasākumus, ko dalībvalstis veikušas attiecībā uz situāciju, kurā ir nepieciešama steidzama rīcība pie ārējām robežām, kā minēts 18. pantā.

4.Šā panta 3. punkta nolūkā sadarbības koordinators, inter alia:

a) neierobežoti piekļūst valsts koordinācijas centram un valsts situācijas attēlam, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013;

b) piekļūst valsts un Eiropas informācijas sistēmām, kas pieejamas valsts koordinācijas centrā, ar nosacījumu, ka viņš ievēro valsts un ES drošības un datu aizsardzības noteikumus;

c) uztur regulārus kontaktus ar valstu iestādēm, kuras atbild par robežu pārvaldību, tostarp krasta apsardzi tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus, vienlaikus informējot valsts koordinācijas centra vadītāju.

5.Sadarbības koordinatora ziņojums veido daļu no 12. pantā minētā neaizsargātības novērtējuma.

6.Veicot savus pienākumus, sadarbības koordinators pieņem norādījumus tikai no aģentūras.

12. pants

Neaizsargātības novērtējums

1.Aģentūra novērtē dalībvalstu tehnisko aprīkojumu, sistēmas, spējas, resursus un ārkārtas situāciju plānus attiecībā uz robežkontroli. Minēto novērtējumu balsta uz dalībvalsts un sadarbības koordinatora sniegto informāciju, uz informāciju, kas iegūta no Eurosur, jo īpaši par ietekmes līmeņiem, kas piešķirti katras dalībvalsts ārējām sauszemes un jūras robežas daļām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013, un uz ziņojumiem par kopīgajām operācijām, pilotprojektiem, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem un citām aģentūras darbībām, un to izvērtējumiem.

2.Dalībvalstis pēc aģentūras pieprasījuma sniedz informāciju par valsts līmenī pieejamo tehnisko aprīkojumu, personālu un finanšu resursiem robežkontroles veikšanai un iesniedz savus ārkārtas situāciju plānus.

3.Neaizsargātības novērtējuma mērķis ir aģentūrai novērtēt dalībvalstu spēju un gatavību risināt jaunās problēmas, tostarp esošos un turpmākos apdraudējumus un spiedienu pie ārējām robežām, apzināt – jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm, kuras saskaras ar īpašu un nesamērīgu spiedienu, – iespējamas tūlītējas sekas pie ārējām robežām un turpmākas sekas Šengenas zonas darbībai, un novērtēt dalībvalstu spēju dot ieguldījumu 19. panta 5. punktā minētajā gatavības papildrezervē. Šis novērtējums neskar Šengenas izvērtēšanas mehānismu.

4.Neaizsargātības novērtējuma rezultātus iesniedz Uzraudzības padomei, kura dod izpilddirektoram padomu par pasākumiem, kas dalībvalstīm jāveic, balstoties uz neaizsargātības novērtējuma rezultātiem un ņemot vērā aģentūras riska analīzi un Šengenas izvērtēšanas mehānisma rezultātus.

5.Izpilddirektors pieņem lēmumu, kurā nosaka nepieciešamos korektīvos pasākumus, kas attiecīgajai dalībvalstij jāveic, tostarp izmantojot resursus no Savienības finanšu instrumentiem. Izpilddirektora lēmums ir saistošs dalībvalstij, un tajā ir noteikts termiņš, kurā pasākumi jāveic.

6. Ja dalībvalsts neveic nepieciešamos korektīvos pasākumus noteiktajā termiņā, tad izpilddirektors nodod jautājumu valdei un informē Komisiju. Valde pieņem lēmumu, kurā nosaka nepieciešamos korektīvos pasākumus, kas attiecīgajai dalībvalstij jāveic, tostarp termiņu, kurā šādi pasākumi jāveic. Ja dalībvalsts neveic pasākumus minētajā lēmumā paredzētajā termiņā, tad Komisija var veikt turpmāku rīcību saskaņā ar 18. pantu.

3. iedaļa

Ārējo robežu pārvaldība

13. pants

Aģentūras rīcība pie ārējām robežām

1.Dalībvalstis var pieprasīt aģentūrai palīdzību savu pienākumu īstenošanā attiecībā uz ārējo robežu kontroli. Aģentūra veic arī pasākumus, kas minēti 18. pantā.

2.Aģentūra organizē atbilstošu tehnisko un operatīvo palīdzību uzņēmējai dalībvalstij un var veikt vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a) koordinēt kopīgas operācijas vienai vai vairākām dalībvalstīm un izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības;

b) organizēt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus un izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības no gatavības papildrezerves un attiecīgā gadījumā papildu Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības;

c) koordinēt vienas vai vairāku dalībvalstu un trešo valstu darbības pie ārējām robežām, ietverot kopīgas operācijas ar trešām kaimiņvalstīm;

d) izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības kā daļu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām „karsto punktu” zonās;

e) izvietot savus ekspertus, kā arī dalībvalstu uz aģentūru norīkotos vienību dalībniekus, lai attiecīgajā laikposmā atbalstītu iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes;

f) izvietot tehnisko aprīkojumu.

3.Aģentūra finansē vai līdzfinansē 2. punktā minētās darbības, piešķirot dotācijas no sava budžeta saskaņā ar aģentūrai piemērojamajiem finanšu noteikumiem.

14. pants

Kopīgo operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu uzsākšana pie ārējām robežām

1.Dalībvalstis var pieprasīt aģentūrai uzsākt kopīgas operācijas, lai risinātu jaunas problēmas, tostarp esošus vai turpmākos apdraudējumus pie ārējām robežām, kuri izriet no neatbilstīgas imigrācijas vai pārrobežu noziedzības, vai lai sniegtu pastiprinātu tehnisko un operatīvo palīdzību, īstenojot savus pienākumus attiecībā uz ārējo robežu kontroli.

2.Saņemot pieprasījumu no dalībvalsts, kas saskaras ar īpašu un nesamērīgu spiedienu, īpaši gadījumos, kad noteiktās ārējo robežu vietās ierodas liels skaits trešo valstu valstspiederīgo, kuri mēģina nelikumīgi iekļūt dalībvalsts teritorijā, aģentūra uz noteiktu laiku var īstenot ātrās reaģēšanas robežapsardzes operāciju minētās uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.

3.Izpilddirektors izvērtē, apstiprina un koordinē dalībvalstu priekšlikumus kopīgu operāciju veikšanai. Pirms kopīgām operācijām un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem veic rūpīgu, uzticamu un atjauninātu riska analīzi, ar to dodot aģentūrai iespēju izkārtot prioritārā secībā ierosinātās kopīgās operācijas un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, ņemot vērā ietekmes līmeni uz ārējo robežu daļām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013 un resursu pieejamību.

4.Izpilddirektors pēc Uzraudzības padomes ieteikuma, balstoties uz neaizsargātības novērtējuma rezultātiem un ņemot vērā aģentūras riska analīzi un Eiropas situācijas attēla, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013, analīzes slāni, iesaka attiecīgajai dalībvalstij uzsākt un veikt kopīgas operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus. Aģentūra nodod savu tehnisko aprīkojumu uzņēmējas dalībvalsts vai iesaistīto dalībvalstu rīcībā.

5.Kopīgas operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma mērķus var sasniegt kā daļu no daudznolūku pasākuma, kurā var būt ietverta personu, kas jūrā atrodas briesmās, glābšana vai citas krasta apsardzes funkcijas, cīņa pret migrantu kontrabandu vai cilvēku tirdzniecību, narkotiku pārvadāšanas kontroles pasākumi un migrācijas pārvaldība, tostarp identificēšana, reģistrēšana, iztaujāšana un atgriešana.

15. pants

Kopīgo operāciju darbības plāns

1.Sagatavojot kopīgu operāciju, izpilddirektors sadarbībā ar uzņēmēju dalībvalsti sagatavo vajadzīgā tehniskā aprīkojuma un personāla sarakstu, ņemot vērā pieejamos uzņēmējas dalībvalsts resursus. Uz šo elementu pamata aģentūra definē operatīvā un tehniskā atbalsta kopumu, kā arī spēju palielināšanas darbības, kas jāiekļauj darbības plānā.

2.Izpilddirektors izstrādā darbības plānu kopīgajām operācijām pie ārējām robežām. Izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts, apspriežoties ar iesaistītajām dalībvalstīm, vienojas par darbības plānu, kurā ir sīki aprakstīti kopīgās operācijas organizatoriskie aspekti.

3.Darbības plāns ir saistošs aģentūrai, uzņēmējai dalībvalstij un iesaistītajām dalībvalstīm. Tas aptver visus tos aspektus, ko uzskata par nepieciešamiem kopīgā pasākuma īstenošanai, tostarp šādu informāciju:

a) situācijas aprakstu ar modus operandi un izvietošanas mērķiem, tostarp operatīvo mērķi;

b) kopīgās operācijas paredzamo ilgumu;

c) ģeogrāfisko teritoriju, kurā notiks kopīgā operācija;

d) uzdevumu aprakstu un īpašus norādījumus Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām, tostarp par pieļaujamo piekļuvi datubāzēm un par atļautajiem dienesta ieročiem, munīciju un aprīkojumu uzņēmējā dalībvalstī;

e) Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību sastāvu, kā arī cita saistīta personāla izvietošanu;

f) pavēlniecības un kontroles noteikumus, tostarp uzņēmējas dalībvalsts robežsargu, kas ir atbildīgi par sadarbību ar vienību dalībniekiem un aģentūru, jo īpaši to robežsargu, kas ir atbildīgi par pavēlniecību izvietošanas laikā, uzvārdus un dienesta pakāpes un vienību dalībnieku vietu komandķēdē;

g) tehnisko aprīkojumu, ko izvietos kopīgās operācijas laikā, tostarp specifiskas prasības, piemēram, izmantošanas nosacījumus, pieprasīto komandas sastāvu, transportu un citus loģistikas faktorus, un finanšu noteikumus;

h) sīki izstrādātus noteikumus par kārtību, kādā aģentūra valdei un attiecīgajām valstu publiskajām iestādēm tūlīt ziņo par incidentiem;

i) ziņošanas un novērtējuma sistēmu, kurā norādīti kritēriji novērtējuma ziņojumam un galīgais datums, līdz kuram ir jāiesniedz galīgais novērtējuma ziņojums;

42 j) par pasākumiem jūrā norāda specifisku informāciju attiecībā uz atbilstīgās jurisdikcijas un tiesību aktu piemērošanu ģeogrāfiskajā teritorijā, kurā notiek kopīgā operācija, tostarp atsauces uz starptautiskajiem un Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz pārtveršanu, glābšanu jūrā un izkāpšanu krastā. Šajā ziņā darbības plānu izveido saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 656/2014;

k) kārtību, kādā notiek sadarbība ar trešām valstīm, citām Savienības aģentūrām, struktūrām un birojiem vai starptautiskajām organizācijām;

l) procedūras, kurās noteikts nosūtīšanas mehānisms, saskaņā ar kuru personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, cilvēku tirdzniecības upuri, nepilngadīgie bez pavadības un mazaizsargātas personas tiek novirzītas pie kompetentajām valstu iestādēm atbilstošas palīdzības saņemšanai;

m) procedūras, kurās noteikts mehānisms, lai saņemtu un nosūtītu aģentūrai sūdzību par uzņēmējas dalībvalsts robežsargiem un Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību dalībniekiem par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma kontekstā.

4.Aģentūras izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts pēc apspriešanās ar iesaistītajām dalībvalstīm vienojas par visiem grozījumiem vai pielāgojumiem darbības plānā. Grozītā vai pielāgotā darbības plāna kopiju aģentūra nekavējoties nosūta iesaistītajām dalībvalstīm.

16. pants

Ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma sākšanas procedūra

1.Dalībvalsts pieprasījumā sākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu ietver situācijas, iespējamo mērķu un plānoto vajadzību aprakstu. Vajadzības gadījumā izpilddirektors var nekavējoties nosūtīt aģentūras ekspertus situācijas novērtēšanai pie attiecīgās dalībvalsts ārējām robežām.

2.Izpilddirektors nekavējoties informē valdi par dalībvalsts pieprasījumu sākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu.

3.Lemjot par dalībvalsts pieprasījumu, izpilddirektors ņem vērā aģentūras riska izvērtējumu konstatējumus un Eiropas situācijas attēla, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013, analīzes slāni, kā arī 12. pantā minētā neaizsargātības novērtējuma rezultātus un jebkuru citu būtisku informāciju, ko sniegusi attiecīgā dalībvalsts vai kāda cita dalībvalsts.

4.Lēmumu par pieprasījumu sākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu izpilddirektors pieņem divās darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas dienas. Izpilddirektors rakstveidā paziņo par lēmumu vienlaicīgi attiecīgajai dalībvalstij un valdei. Lēmumā norāda galvenos apsvērumus, kas ir tā pamatā.

5.Ja izpilddirektors nolemj sākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, viņš izvieto Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības no gatavības papildrezerves saskaņā ar 19. panta 5. punktu, un attiecīgā gadījumā viņš nolemj par tūlītēju pastiprināšanu ar vienu vai vairākām Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām saskaņā ar 19. panta 6. punktu.

6.Izpilddirektors kopā ar uzņēmēju dalībvalsti nekavējoties un katrā ziņā ne vēlāk kā trīs darbdienās pēc lēmuma pieņemšanas dienas izstrādā darbības plānu saskaņā ar 15. panta 3. punktu.

7.Tiklīdz ir panākta vienošanās par darbības plānu, izpilddirektors prasa dalībvalstīm nekavējoties izvietot robežsargus, kuri veido daļu no gatavības papildrezerves. Izpilddirektors no robežsargiem, kuri ir apzināti esošajā gatavības papildrezervē, norāda no katras dalībvalsts pieprasīto robežsargu specializācijas un skaitu.

8.Paralēli un ja nepieciešams, lai nodrošinātu no gatavības papildrezerves izvietoto Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību tūlītēju pastiprināšanu, izpilddirektors informē dalībvalstis par papildus izvietojamo robežsargu pieprasīto skaitu un specializācijām. Šo informāciju rakstveidā iesniedz valstu kontaktpunktiem un tajā norāda datumu, kad jānotiek izvietošanai. Tām iesniedz arī darbības plāna eksemplāru.

9.Izpilddirektora prombūtnes vai aizņemtības gadījumā lēmumus par gatavības papildrezerves izvietošanu un jebkuru papildu Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošanu pieņem izpilddirektora vietnieks.

10.Dalībvalstis nodrošina, lai gatavības papildrezervē iekļautie robežsargi nekavējoties un bez izņēmuma tiktu darīti pieejami aģentūrai. Dalībvalstis pēc aģentūras pieprasījuma nodrošina papildu robežsargu pieejamību Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošanai, izņemot gadījumu, ja tajās pastāv ārkārtas situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi.

11.Gatavības papildrezervi izvieto ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc dienas, kad izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts vienojušies par darbības plānu. Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību papildu izvietošana vajadzības gadījumā notiek piecās darbdienās pēc gatavības papildrezerves izvietošanas.

17. pants

Migrācijas pārvaldības atbalsta vienības

1.Ja dalībvalsts saskaras ar nesamērīgu migrācijas spiedienu konkrētās tās ārējo robežu „karsto punktu” zonās, ko raksturo liels jauktu migrācijas plūsmu pieplūdums, tad šī dalībvalsts var pieprasīt operatīvo un tehnisko pastiprinājumu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām. Šī dalībvalsts iesniedz aģentūrai un citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, jo īpaši Eiropas Patvēruma atbalsta birojam un Eiropolam, pastiprinājuma pieprasījumu un savu vajadzību novērtējumu.

2.Izpilddirektors, koordinējot ar citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, novērtē dalībvalsts palīdzības pieprasījumu un tās vajadzību novērtējumu nolūkā noteikt visaptverošu pastiprinājuma paketi, kurā ietilpst dažādas darbības, ko koordinē attiecīgās Savienības aģentūras un par ko jāvienojas ar attiecīgo dalībvalsti.

3.Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību, Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienību un aģentūras personāla ekspertu operatīvais un tehniskais pastiprinājums, ko tie sniedz saistībā ar migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām, var ietvert:

a) trešās valsts valstspiederīgo, kuri ierodas pie ārējām robežām, ekranēšanu, tostarp šo trešo valstu valstspiederīgo identificēšanu, reģistrēšanu un iztaujāšanu, un, ja dalībvalsts to pieprasa, trešo valstu valstspiederīgo pirkstu nospiedumu noņemšanu;

b) informācijas sniegšanu personām, kurām acīmredzami vajag starptautisko aizsardzību, vai personām, kuras iesniegušas vai var iesniegt pieteikumu par pārcelšanu;

c) tehnisko un operatīvo palīdzību atgriešanu jomā, tostarp atgriešanas operāciju sagatavošanu un organizēšanu.

4.Aģentūra sadarbībā ar citām attiecīgajām Savienības aģentūrām palīdz Komisijai koordinēt migrācijas pārvaldības atbalsta vienību darbības.

18. pants

Situācija pie ārējām robežām, kurai nepieciešama steidzama rīcība

1.Ja dalībvalsts neveic vajadzīgos korektīvos pasākumus saskaņā ar 12. panta 6. punktā minēto valdes lēmumu vai gadījumos, kad pie ārējās robežas rodas nesamērīgs migrācijas spiediens, kas padara ārējo robežu kontroli neefektīvu tik lielā mērā, ka rodas Šengenas zonas darbības apdraudējuma risks, Komisija pēc apspriešanās ar aģentūru var pieņemt lēmumu ar īstenošanas aktu, kurā apzināti aģentūras īstenojamie pasākumi un kurā no attiecīgās dalībvalsts tiek prasīts sadarboties ar aģentūru minēto pasākumu īstenošanā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 79. panta 2. punktā minēto izmeklēšanas procedūru.

Pienācīgi pamatotu ar Šengenas zonas darbību saistītu un steidzamu iemeslu gadījumā Komisija pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 79. panta 5. punktā minēto procedūru.

2.Šā panta 1. punkta nolūkos Komisija nosaka vienu vai vairākus šādus pasākumus, ko veiks aģentūra:

a) organizēt un koordinēt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus un izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības no gatavības papildrezerves un pēc vajadzības papildu Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības;

b) izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības kā daļu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām „karsto punktu” zonās;

c) koordinēt vienas vai vairāku dalībvalstu un trešo valstu darbības pie ārējām robežām, tostarp kopīgas operācijas ar trešām kaimiņvalstīm;

d) izvietot tehnisko aprīkojumu;

e) organizēt operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai.

3.Izpilddirektors divās darbdienās pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas dienas un saskaņā ar Uzraudzības padomes ieteikuma nosaka, kā jārīkojas Komisijas lēmumā apzināto pasākumu praktiskai veikšanai, tostarp nosaka tehnisko aprīkojumu, kā arī robežsargu un citu saistīto darbinieku, kas vajadzīgi minētā lēmuma mērķu sasniegšanai, skaitu un specializācijas.

4.Paralēli un tajās pašās divās darbdienās izpilddirektors attiecīgajai dalībvalstij iesniedz darbības plāna projektu. Izpilddirektors un attiecīgā dalībvalsts izstrādā darbības plānu divās darbdienās pēc tā iesniegšanas dienas.

5.Aģentūra tūlīt un katrā ziņā trīs darbdienās pēc darbības plāna sagatavošanas izvieto vajadzīgo tehnisko aprīkojumu un personālu no 19. panta 5. punktā minētās gatavības papildrezerves, lai praktiski izpildītu Komisijas lēmumā noteiktos pasākumus. Papildu tehnisko aprīkojumu un Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības izvieto pēc vajadzības otrā posmā un katrā ziņā piecās darbdienās pēc gatavības papildrezerves izvietošanas.

6.Attiecīgā dalībvalsts ievēro Komisijas lēmumu, un šajā nolūkā tā nekavējoties sadarbojas ar aģentūru un attiecīgi rīkojas, lai sekmētu minētā lēmuma īstenošanu un minētajā lēmumā un ar izpilddirektoru saskaņotajā darbības plānā noteikto pasākumu praktisko veikšanu.

7.Dalībvalstis dara pieejamus robežsargus un citu saistīto personālu, ko noteicis izpilddirektors saskaņā ar 2. punktu. Dalībvalstis nedrīkst atsaukties uz 19. panta 3. un 6. punktā minēto ārkārtas situāciju.

19. pants

Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību sastāvs un izvietošana

1. Aģentūra izvieto robežsargus un citu saistīto personālu kā Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību dalībniekus kopīgajās operācijās, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos un migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros. Aģentūra var izvietot arī ekspertus no sava personāla.

2.Pēc izpilddirektora priekšlikuma valde ar tās balsstiesīgo locekļu absolūto vairākumu lemj par to robežsargu specializācijām un kopējo skaitu, kas būs pieejami Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām. To pašu procedūru piemēro jebkurām turpmākām izmaiņām attiecībā uz specializācijām un kopējo skaitu. Dalībvalstis savu devumu Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību komplektēšanā sniedz, izmantojot savas valsts rezervi, kas izveidota, pamatojoties uz dažādām noteiktajām specializācijām, un izvirza robežsargus ar nepieciešamo specializāciju.

3.Dalībvalstu devumu attiecībā uz savu robežsargu nosūtīšanu dalībai specifiskās kopīgās operācijās nākamajā gadā plāno, pamatojoties uz ikgadējām divpusējām sarunām un nolīgumiem starp aģentūru un dalībvalstīm. Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem dalībvalstis pēc aģentūras pieprasījuma nodrošina robežsargu pieejamību izvietošanai, izņemot gadījumus, ja kādā no tām pastāv ārkārtas situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi. Šādu pieprasījumu iesniedz vismaz 21 darbdienu pirms paredzētās izvietošanas.

4.Attiecībā uz ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem pēc aģentūras izpilddirektora priekšlikuma valde ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu lemj par robežsargu specializācijām un minimālo skaitu, kas jādara pieejams Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību gatavības papildrezervei. To pašu procedūru piemēro jebkurām turpmākām izmaiņām attiecībā uz gatavības papildrezerves robežsargu specializācijām un kopējo skaitu. Dalībvalstis savu devumu gatavības papildrezerves komplektēšanā sniedz, izmantojot savas valsts ekspertu rezervi, kas izveidota, pamatojoties uz dažādu noteikto specializāciju, un izvirza robežsargus ar nepieciešamo specializāciju.

5.Gatavības papildrezerve ir pastāvīgs korpuss, kas nodots tūlītējā aģentūras rīcībā un ko no katras dalībvalsts var izvietot trīs darbdienās no dienas, kad izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts ir vienojušies par darbības plānu. Minētajā nolūkā katra dalībvalsts ik gadu dara aģentūrai pieejamu robežsargu skaitu, kas proporcionāls vismaz 3 % personāla no dalībvalstīm bez ārējām sauszemes vai jūras robežām un 2 % personāla no dalībvalstīm ar ārējām sauszemes vai jūras robežām, un kur ietilpst vismaz 1500 robežsargu, kuri atbilst valdes lēmumā apzinātajām specializācijām.

6.Ja nepieciešams, Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošanu no gatavības papildrezerves nekavējoties papildina ar papildu Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām. Minētajā nolūkā dalībvalstis pēc aģentūras pieprasījuma nekavējoties paziņo to savas valsts rezerves robežsargu skaitu, uzvārdus un specializācijas, kurus tās var darīt pieejamus piecās darbdienās pēc ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma sākšanas. Dalībvalstis pēc aģentūras pieprasījuma nodrošina robežsargu pieejamību izvietošanai, izņemot gadījumu, ja tajās pastāv ārkārtas situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi.

7. Dalībvalstis nodrošina, lai robežsargi un cits saistītais personāls, kas ir šo valstu devums, atbilstu valdes nolemtajām specializācijām un skaitam. Izvietošanas ilgumu nosaka piederības dalībvalsts, bet katrā ziņā tas nav mazāks par 30 dienām.

8. Aģentūra nodrošina Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības ar kompetentiem robežsargiem, kurus dalībvalstis norīkojušas uz aģentūru kā valstu ekspertus. Dalībvalstu devumu attiecībā uz savu robežsargu norīkošanu uz aģentūru nākamajā gadā plāno, pamatojoties uz ikgadējām divpusējām sarunām un nolīgumiem starp aģentūru un dalībvalstīm. Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem dalībvalstis nodrošina robežsargu pieejamību norīkošanai, ja vien tas būtiski neietekmē valsts uzdevumu izpildi. Šādās situācijās dalībvalstis var atsaukt norīkotos robežsargus.

Šādi norīkojumi var būt uz 12 vai vairāk mēnešiem, bet katrā ziņā tie nedrīkst ilgt mazāk nekā trīs mēnešus. Norīkotos robežsargus uzskata par vienību dalībniekiem, un viņiem ir vienību dalībnieku uzdevumi un pilnvaras. Dalībvalsti, kura norīkojusi robežsargus, uzskata par piederības dalībvalsti.

Citi aģentūras pagaidu darbinieki, kuriem nav robežkontroles pienākumu veikšanai vajadzīgās kvalifikācijas, kopīgajās operācijās tiek izvietoti tikai koordinācijas uzdevumu veikšanai, un viņi nav Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību daļa.

9. Aģentūra reizi gadā informē Eiropas Parlamentu par to robežsargu skaitu, kurus katra dalībvalsts saskaņā ar šo pantu ir apņēmusies nosūtīt dalībai Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībās.

20. pants

Norādījumi Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām

1. Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošanas laikā uzņēmēja dalībvalsts dod norādījumus vienībām saskaņā ar darbības plānu.

2. Aģentūra ar sava koordinatora starpniecību var paziņot uzņēmējai dalībvalstij savus viedokļus par norādījumiem, kas sniegti Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām. Tādā gadījumā uzņēmēja dalībvalsts minētos viedokļus ņem vērā un pēc iespējas tos ievēro.

3.Gadījumos, kad Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām sniegtie norādījumi neatbilst darbības plānam, koordinators nekavējoties ziņo izpilddirektoram, kurš attiecīgā gadījumā var rīkoties saskaņā ar 24. panta 2. punktu.

4. Veicot savus pienākumus un īstenojot pilnvaras, vienību dalībnieki pilnībā ievēro pamattiesības, tostarp patvēruma procedūru pieejamību, un cilvēka cieņu. Visiem pasākumiem, ko darbinieki veic, pildot savus pienākumus un īstenojot savas pilnvaras, jābūt samērīgiem ar šo pasākumu mērķiem. Pildot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras, viņi nediskriminē personas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

5.Uz vienību dalībniekiem turpina attiekties viņu piederības dalībvalsts disciplinārie pasākumi. Pamattiesību pārkāpumu vai starptautiskas aizsardzības pienākumu nepildīšanas gadījumos, kas tiek konstatēti kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma laikā, piederības dalībvalsts atbilstīgi saviem tiesību aktiem paredz atbilstošus disciplinārus vai citus pasākumus.

21. pants

Koordinators

1. Aģentūra nodrošina visu organizatorisko aspektu operatīvo īstenošanu, tostarp aģentūras darbinieku klātbūtni kopīgu operāciju, pilotprojektu vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu īstenošanas laikā.

2. Izpilddirektors norīko vienu vai vairākus ekspertus no aģentūras darbiniekiem, kurus izvietot kā koordinatorus katrai kopīgajai operācijai vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumam. Par koordinatora norīkošanu izpilddirektors paziņo uzņēmējai dalībvalstij.

3. Koordinators rīkojas aģentūras vārdā visos Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošanas aspektos. Koordinatoru uzdevums ir veicināt uzņēmēju dalībvalstu un iesaistīto dalībvalstu sadarbību un koordināciju. Koordinators jo īpaši:

a) īsteno saskarnes funkcijas starp aģentūru un Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību dalībniekiem, sniedzot palīdzību aģentūras vārdā visos jautājumos, kas saistīti ar nosacījumiem dalībnieku izvietošanai vienību sastāvā;

b) uzrauga darbības plāna pareizu īstenošanu;

c) rīkojas aģentūras vārdā visos Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošanas aspektos un ziņo aģentūrai par visiem šiem aspektiem;

d) ziņo aģentūrai par aspektiem saistībā ar uzņēmējas dalībvalsts pietiekamu garantiju sniegšanu, lai nodrošinātu pamattiesību aizsardzību visā kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma laikā;

e) ziņo izpilddirektoram par gadījumiem, kad norādījumi, ko uzņēmēja dalībvalsts sniegusi Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām, neatbilst darbības plānam.

4.Kopīgo operāciju vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu ietvaros izpilddirektors var atļaut koordinatoram piedalīties jebkuru domstarpību par darbības plāna izpildi un vienību izvietošanu risināšanā.

22. pants

Valsts kontaktpunkts

Valsts koordinācijas centrs, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013, ir valsts kontaktpunkts saziņai ar aģentūru par visiem jautājumiem, kuri attiecas uz Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām.

23. pants

Izmaksas

1.Aģentūra pilnībā sedz šādas izmaksas, kas dalībvalstīm rodas, nodrošinot savas valsts robežsargu pieejamību Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību, tostarp gatavības papildrezerves, izvietošanai:

(a)ceļa izdevumi no piederības dalībvalsts līdz uzņēmējai dalībvalstij un no uzņēmējas dalībvalsts līdz piederības dalībvalstij;

(b)ar vakcināciju saistītās izmaksas;

(c)ar īpašām apdrošināšanas vajadzībām saistītās izmaksas;

(d)ar veselības aprūpi saistītās izmaksas;

(e)dienas naudas, tostarp uzturēšanās izdevumi;

(f)izmaksas saistībā ar aģentūras tehnisko aprīkojumu.

2.Detalizētus noteikumus par Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību dalībnieku dienas naudas samaksu nosaka un pēc vajadzības atjaunina valde.

24. pants

Kopīgo operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu apturēšana vai izbeigšana

1.Pēc attiecīgās dalībvalsts informēšanas izpilddirektors izbeidz kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, ja vairs nav spēkā nosacījumi šo darbību veikšanai.

2.Izpilddirektors var atsaukt kopīgas operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma finansējumu, vai apturēt vai izbeigt to, ja uzņēmēja dalībvalsts neievēro darbības plānu.

3.Izpilddirektors atsauc kopīgas operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma finansējumu vai pilnīgi vai daļēji aptur vai izbeidz kopīgu operāciju vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, ja viņš uzskata, ka notikuši pamattiesību vai starptautiskās aizsardzības pienākumu pārkāpumi, kas ir būtiski vai visdrīzāk būs ilgstoši.

25. pants

Kopīgo operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu izvērtēšana

Izpilddirektors izvērtē kopīgo operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu rezultātus un kopā ar pamattiesību amatpersonas novērojumiem nosūta valdei detalizētus novērtējuma ziņojumus 60 dienās pēc minēto pasākumu un projektu pabeigšanas. Aģentūra veic šo rezultātu vispusīgu salīdzinošo analīzi, lai uzlabotu turpmāko kopīgo operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu kvalitāti, saskanību un efektivitāti, un veikto analīzi iekļauj savā konsolidētajā gada darbības pārskatā.

4. iedaļa

Atgriešana

26. pants

Atgriešanas jautājumu birojs

1.Atgriešanas jautājumu birojs ir atbildīgs par aģentūras ar atgriešanu saistīto darbību veikšanu, ievērojot pamattiesības un saskaņā ar Savienības tiesību aktu, kā arī starptautisko tiesību vispārējiem principiem, tostarp ievērojot pienākumus bēgļu aizsardzības un cilvēktiesību jomā. Atgriešanas jautājumu birojs jo īpaši:

a)koordinē tehniskā un operatīvā līmenī dalībvalstu atgriešanas darbības, lai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm panāktu integrētu atgriešanas pārvaldības sistēmu, piedaloties attiecīgajām trešo valstu iestādēm un citām attiecīgām ieinteresētajām personām;

b)sniedz darbības atbalstu dalībvalstīm, kuru atgriešanas sistēmas saskaras ar īpašu spiedienu;

c)koordinē attiecīgo IT sistēmu izmantošanu un sniedz atbalstu konsulārās sadarbības jautājumos trešo valstu valstspiederīgo identificēšanai un ceļošanas dokumentu ieguvei, organizē un koordinē atgriešanas operācijas un sniedz atbalstu brīvprātīgai izceļošanai;

d)koordinē aģentūras darbības saistībā ar atgriešanu, kā noteikts šajā regulā;

e)organizē, veicina un koordinē darbības, kas ļauj dalībvalstu starpā veikt informācijas apmaiņu un apzināt un apkopot paraugpraksi atgriešanas jautājumos;

f)finansē vai līdzfinansē šajā nodaļā minētos pasākumus, reaģēšanas pasākumus un darbības, piešķirot dotācijas no sava budžeta, saskaņā ar aģentūrai piemērojamajiem finanšu noteikumiem.

2.Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais darbības atbalsts ietver rīcību, lai palīdzētu dalībvalstu kompetentajām iestādēm veikt atgriešanas procedūras, jo īpaši sniedzot:

a)mutiskās tulkošanas pakalpojumus;

b)informāciju par atgriešanas trešām valstīm;

c)ieteikumus par atgriešanas procedūru apstrādi un pārvaldību saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK;

d)palīdzību saistībā ar pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atgriežamo personu pieejamību atgriešanas nolūkiem un novērstu atgriežamo personu slapstīšanos.

3.Atgriešanas jautājumu biroja mērķis ir izveidot sinerģijas un savienot Savienības finansētus tīklus un programmas atgriešanu jomā, cieši sadarbojoties ar Eiropas Komisiju un Eiropas migrācijas tīklu 43 .

4.Aģentūra drīkst izmantot pieejamos Savienības finanšu līdzekļus atgriešanas jomā. Aģentūra nodrošina, ka dotāciju nolīgumos ar dalībvalstīm finanšu atbalsta nosacījums ir Pamattiesību hartas pilnīga ievērošana.

27. pants

Atgriešanas operācijas

1.Saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK un neiedziļinoties atgriešanas lēmumu būtībā, aģentūra sniedz vajadzīgo palīdzību un pēc vienas vai vairāku iesaistīto dalībvalstu pieprasījuma nodrošina atgriešanas operācijas koordinēšanu vai organizēšanu, tostarp fraktējot gaisa kuģus šādu operāciju mērķim. Aģentūra var pēc savas iniciatīvas ierosināt dalībvalstīm koordinēt vai organizēt atgriešanas operācijas.

2.Dalībvalstis vismaz reizi mēnesī informē aģentūru par savām plānotajām valsts atgriešanas operācijām, kā arī par savām vajadzībām saņemt aģentūras palīdzību vai koordinēšanu. Aģentūra izstrādā izvērstu darbības plānu, lai nodrošinātu pieprasītājām dalībvalstīm vajadzīgo darbības atbalstu, tostarp tehnisko aprīkojumu. Aģentūra, balstoties uz vajadzību novērtējumu, var pēc savas iniciatīvas iekļaut izvērstajā darbības plānā atgriešanas operāciju, kuras tā uzskata par nepieciešamiem, datumus un galamērķus. Par izvērstā darbības plāna modus operandi lemj valde pēc izpilddirektora priekšlikuma.

3. Aģentūra var sniegt vajadzīgo palīdzību un nodrošināt – pēc iesaistīto dalībvalstu pieprasījuma – vai pēc savas iniciatīvas ierosināt atgriešanas operāciju koordinēšanu vai organizēšanu, un šādām operācijām trešā atgriešanas valsts dara pieejamus transportlīdzekļus un piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistus („savākšanas atgriešanas pasākumi”). Iesaistītās dalībvalstis un aģentūra nodrošina, lai visa izraidīšanas pasākuma laikā tiktu ievērotas pamattiesības un tiktu garantēta piespiešanas līdzekļu samērīga izmantošana. Vismaz viens dalībvalsts pārstāvis un piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālists no rezerves, kas izveidota saskaņā ar 28. pantu, ir klāt visu atgriešanas operācijas laiku līdz ierašanās brīdim atgriešanas trešā valstī.

4.Aģentūra var sniegt vajadzīgo palīdzību un nodrošināt – pēc iesaistīto dalībvalstu vai trešās valsts pieprasījuma – vai pēc savas iniciatīvas ierosināt atgriešanas operācijas koordinēšanu vai organizēšanu, kuru laikā vairākas atgriežamās personas, uz kurām attiecas trešās valsts atgriešanas lēmums, tiek nodotas no šīs trešās valsts kādai citai atgriešanas trešai valstij („jauktās atgriešanas operācijas”), ar noteikumu, ka trešai valstij, kura izdeva atgriešanas lēmumu, ir saistoša Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Iesaistītajām dalībvalstīm un aģentūrai ir jānodrošina, lai visa izraidīšanas pasākuma laikā tiktu ievērotas pamattiesības un tiktu garantēta piespiešanas līdzekļu samērīga izmantošana, proti, ar piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu un trešās valsts piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistu klātbūtni.

5.Katru atgriešanas operāciju uzrauga saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 6. punktu. Atgriešanas operāciju uzraudzību veic, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, visu atgriešanas operācijas laiku, sākot ar laikposmu pirms aizbraukšanas, līdz atgriežamo personu nodošanai atgriešanas trešai valstij.

6.Aģentūra finansē vai līdzfinansē atgriešanas operācijas ar dotācijām no sava budžeta saskaņā ar aģentūrai piemērojamajiem finanšu noteikumiem, prioritāti piešķirot tām operācijām, ko īsteno vairāk nekā viena dalībvalsts vai no „karsto punktu” zonām.

28. pants

Piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu rezerve

1.Aģentūra no valsts kompetentajām struktūrām izveido piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu rezervi, kuri veic piespiedu atgriešanas uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 6. punktu un kuri ir apmācīti saskaņā ar 35. pantu.

2.Izpilddirektors nosaka to piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu specializāciju un skaitu, kas jādara pieejami minētajai rezervei. To pašu procedūru piemēro jebkurām turpmākām izmaiņām attiecībā uz specializāciju un skaitu. Dalībvalstis savu devumu rezervē sniedz, ieceļot noteiktajai specializācijai atbilstošos piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistus.

3.Aģentūra pēc pieprasījuma dara iesaistītajām dalībvalstīm pieejamus piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistus, lai tie dalībvalstu vārdā uzraudzītu atgriešanas operācijas pareizu īstenošanu un piedalītos operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai.

29. pants

Piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistu rezerve

1.Aģentūra no valsts kompetentajām struktūrām izveido piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistu rezervi, kuri veic atgriešanas pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 4. un 5. punktā minētajām prasībām un kuri ir apmācīti saskaņā ar 35. pantu.

2.Izpilddirektors nosaka to piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistu specializāciju un skaitu, kas jādara pieejami minētajai rezervei. To pašu procedūru piemēro jebkurām turpmākām izmaiņām attiecībā uz specializāciju un skaitu. Dalībvalstis savu devumu rezervē sniedz, ieceļot noteiktajai specializācijai atbilstošos piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistus.

3.Aģentūra pēc pieprasījuma dara iesaistītajām dalībvalstīm pieejamus šos pavadīšanas speciālistus, lai viņi pavadītu atgriežamās personas to vārdā un piedalītos operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai.

30. pants

Personu atgriešanas speciālistu rezerve

1.Aģentūra no valstu kompetentajām struktūrām un no aģentūras personāla izveido personu atgriešanas speciālistu rezervi, kuriem ir ar atgriešanu saistīto darbību veikšanai vajadzīgās prasmes un kompetence un kuri ir apmācīti saskaņā ar 35. pantu. Minētos speciālistus dara pieejamus specifisku uzdevumu veikšanai, piemēram, īpašu trešo valstu valstspiederīgo grupu apzināšana, ceļošanas dokumentu ieguve no trešām valstīm un konsulārās sadarbības sekmēšana.

2.Izpilddirektors nosaka to piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistu specializāciju un skaitu, kas jādara pieejami minētajai rezervei. To pašu procedūru piemēro jebkurām turpmākām izmaiņām attiecībā uz specializāciju un skaitu. Dalībvalstis savu devumu rezervē sniedz, ieceļot noteiktajai specializācijai atbilstošos speciālistus.

3.Aģentūra pēc pieprasījuma dara dalībvalstīm, kuras piedalās atgriešanas operācijās, pieejamus speciālistus, un līdzdalībai operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai.

31. pants

Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienības

1.Aģentūra no 28., 29. un 30. pantā noteiktajām rezervēm veido īpašas Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienības, ko izvietot operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai laikā.

2.Šīs regulas 20., 21. un 23. pantu, mutatis mutandis, piemēro Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienībām.

32. pants

Operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai

1.Apstākļos, kad uz dalībvalstīm gulstas smags slogs, saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK īstenojot pienākumu atgriezt trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi, aģentūra pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma sniedz pienācīgu tehnisko un operatīvo palīdzību operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai veidā. Šādu nodrošināšanas operāciju var veidot Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienību izvietošana uzņēmējās dalībvalstīs un atgriešanas operāciju no uzņēmējām dalībvalstīm organizēšana. Dalībvalstis regulāri informē aģentūru par savām tehniskās un operatīvās palīdzības vajadzībām, un aģentūra uz šā pamata izstrādā izvērstu plānu operācijām personu atgriešanas nodrošināšanai.

2.Apstākļos, kad dalībvalstis saskaras ar konkrētu un nesamērīgu spiedienu, saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK īstenojot savu pienākumu atgriezt trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi, aģentūra pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma sniedz pienācīgu tehnisko un operatīvo palīdzību ātrās reaģēšanas operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai veidā. Aģentūra var pēc sava iniciatīvas piedāvāt sniegt dalībvalstīm šādu tehnisko un operatīvo palīdzību. Ātrās reaģēšanas operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai var veidot Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienību ātra izvietošana uzņēmējās dalībvalstīs un atgriešanas operāciju no uzņēmējām dalībvalstīm organizēšana.

3.Vienojoties ar uzņēmējām dalībvalstīm un dalībvalstīm, kuras vēlas piedalīties operācijā personu atgriešanas nodrošināšanai, izpilddirektors nekavējoties izstrādā darbības plānu.

4.Darbības plāns ir saistošs aģentūrai, uzņēmējām dalībvalstīm un iesaistītajām dalībvalstīm un aptver visus aspektus, kas ir nepieciešami atgriešanas operācijas veikšanai, jo īpaši nodrošināšanas operācijas situācijas aprakstu, mērķus, sākumu un paredzamo ilgumu, ģeogrāfisko tvērumu un iespējamu izvietošanu trešās valstīs, Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienību sastāvu, loģistiku, finanšu noteikumus, sadarbības kārtību ar trešām valstīm, citām Savienības aģentūrām un struktūrām, attiecīgām starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām. Izpilddirektors, uzņēmēja dalībvalsts un iesaistītās dalībvalstis vienojas par visiem grozījumiem un pielāgojumiem darbības plānā. Grozītā vai pielāgotā darbības plāna kopiju aģentūra nekavējoties nosūta attiecīgajām dalībvalstīm un valdei.

5.Izpilddirektors pieņem lēmumu par darbības plānu pēc iespējas drīzāk un – 2. punktā minētajā gadījumā – piecās darbdienās. Lēmumu rakstveidā nekavējoties paziņo attiecīgajām dalībvalstīm un valdei.

6.Aģentūra finansē vai līdzfinansē atgriešanas intervences pasākumus, piešķirot dotācijas no sava budžeta saskaņā ar aģentūrai piemērojamajiem finanšu noteikumiem.

III NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. iedaļa

Vispārīgie noteikumi

33. pants

Pamattiesību aizsardzība un pamattiesību stratēģija

1.Eiropas robežu un krasta apsardze, veicot savus uzdevumus atbilstīgi šai regulai, garantē pamattiesību aizsardzību saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, attiecīgajām starptautiskajām tiesībām, tostarp Konvenciju par bēgļu statusu un pienākumiem saistībā ar piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, jo īpaši neizraidīšanas principu. Šajā nolūkā aģentūra izstrādā un turpmāk pilnveido un īsteno pamattiesību stratēģiju.

2.Veicot savus uzdevumus, Eiropas robežu un krasta apsardze nodrošina, ka nevienu personu neizsēdina no transportlīdzekļa, nepiespiež iekāpt transportlīdzeklī, nepavada vai citā veidā nenodod vai neatgriež valsts iestādēm, ja tādējādi tiek pārkāpts neizraidīšanas princips vai ja pastāv risks, ka attiecīgo personu izraidīs vai liks tai atgriezties citā valstī, pārkāpjot minēto principu.

3.Veicot savus uzdevumus, Eiropas robežu un krasta apsardze ņem vērā bērnu, cilvēku tirdzniecības upuru, personu, kam vajag medicīnisko palīdzību, personu, kam vajag starptautisko aizsardzību, personu, kas jūrā atrodas briesmās, un citu īpaši mazaizsargātu personu, īpašās vajadzības.

4.Veicot savus uzdevumus, attiecībās ar dalībvalstīm un sadarbībā ar trešām valstīm aģentūra ņem vērā konsultatīvā foruma un pamattiesību amatpersonas ziņojumus.

34. pants

Rīcības kodeksi

1.Aģentūra izstrādā un turpmāk pilnveido rīcības kodeksu, kas piemērojams visiem aģentūras koordinētajiem robežkontroles pasākumiem. Rīcības kodeksā nosaka procedūras, kuru mērķis ir garantēt tiesiskuma principus un pamattiesību ievērošanu, īpašu uzmanību pievēršot nepilngadīgajiem bez pavadības un mazaizsargātām personām, kā arī personām, kas meklē starptautisko aizsardzību, un šīs procedūras ir piemērojamas visām personām, kas piedalās aģentūras darbībās.

2.Aģentūra pilnveido un regulāri atjaunina rīcības kodeksu trešo valstu valstspiederīgo, kuri uzturas nelikumīgi, atgriešanai, kodeksu piemēro visās aģentūras koordinētās vai organizētās atgriešanas operācijās un operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai. Minētajā rīcības kodeksā ir aprakstītas kopīgās standartizētās procedūras, lai vienkāršotu atgriešanas operāciju un operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai organizēšanu, un tas apliecina atgriešanu humānā veidā un pilnībā ievērojot pamattiesības, jo īpaši principus, kuri attiecas uz cilvēka cieņu, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegumu, tiesības uz brīvību un drošību, tiesības uz personas datu aizsardzību un nediskriminēšanu.

3.Rīcības kodeksā atgriešanas jomā īpaša uzmanība ir pievērsta dalībvalstu pienākumam paredzēt efektīvu piespiedu atgriešanas uzraudzības sistēmu, kā noteikts Direktīvas 2008/115/EK 44 8. panta 6. punktā, un pamattiesību stratēģijai.

4.Aģentūra sadarbībā ar konsultatīvo forumu veido un regulāri atjaunina savus rīcības kodeksus.

35. pants

Apmācība

1.Aģentūra sadarbībā ar atbilstošajām dalībvalstu apmācību struktūrām izstrādā specifiskus apmācības rīkus un sniedz robežsargiem un citiem saistītiem darbiniekiem, kuri ir Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību dalībnieki, viņu uzdevumu veikšanai un pilnvaru īstenošanai būtisku progresīvu apmācību. Aģentūras personāla eksperti veic regulārus treniņus ar šiem robežsargiem saskaņā ar progresīvo apmācības un treniņu grafiku, kas minēts aģentūras gada darba programmā.

2.Aģentūra īsteno visas nepieciešamās iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka visi robežsargi un citi saistītie darbinieki no dalībvalstīm, kuras piedalās Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībās, kā arī aģentūras darbinieki pirms dalības aģentūras organizētajās operatīvajās darbībās ir piedalījušies mācībās par attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām, tostarp par pamattiesībām un piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, un par meklēšanu un glābšanu.

3.Aģentūra veic vajadzīgās iniciatīvas, lai nodrošinātu apmācību personālam, kurš ir iesaistīts ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē un kam jābūt daļai no 28., 29. un 30. pantā minētajām rezervēm. Aģentūra nodrošina, ka visi darbinieki, kuri piedalās atgriešanas operācijās un operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai, kā arī aģentūras darbinieki pirms dalības aģentūras organizētajās operatīvajās darbībās ir piedalījušies mācībās par attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām, tostarp par pamattiesībām un piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai.

4.Aģentūra izveido un turpmāk attīsta robežsargu kopējo apmācības pamatprogrammu un Eiropas līmenī apmāca dalībvalstu valsts robežsargu instruktorus; šajās mācībās tiek iekļauti arī jautājumi par pamattiesībām, piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai un attiecīgajām jūras tiesībām. Aģentūra izstrādā kopējo pamatprogrammu pēc apspriešanās ar konsultatīvo forumu. Dalībvalstis ietver kopējo pamatprogrammu savu valsts robežsargu un personāla, kas iesaistīts ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē, apmācībā.

5.Tāpat aģentūra dalībvalstu kompetento valsts dienestu amatpersonām rīko papildu mācības un seminārus par jautājumiem, kas saistīti ar ārējo robežu kontroli un trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu.

6.Aģentūra var organizēt mācību pasākumus sadarbībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm to teritorijā.

7.Aģentūra izstrādā apmaiņas programmu, kas ļauj Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībās iesaistītajiem robežsargiem un personālam, kurš piedalās Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienībās, apgūt zināšanas vai specifisku zinātību no ārvalstu pieredzes un paraugprakses, strādājot kopā ar robežsargiem un personālu, kas iesaistīts ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē, dalībvalstī, kas nav to piederības dalībvalsts.

36. pants

Pētniecība un inovācija

1.Aģentūra proaktīvi uzrauga un dod ieguldījumu pētniecības un inovācijas darbībās, kas ir būtiskas ārējo robežu kontrolei, tostarp progresīvu uzraudzības tehnoloģiju, piemēram, tālvadības gaisa kuģu sistēmu (RPAS) izmantošana, un būtiskas personu atgriešanai. Aģentūra izplata minētā pētījuma rezultātus Komisijai un dalībvalstīm. Tā, ja nepieciešams, var izmantot minētos rezultātus kopīgajās operācijās, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos, atgriešanas operācijās un operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai.

2.Aģentūra palīdz dalībvalstīm un Komisijai apzināt galvenās pētījumu tēmas. Aģentūra palīdz Komisijai noteikt un īstenot attiecīgās Savienības pamatprogrammas attiecībā uz pētniecības un inovācijas darbībām.

3.Aģentūra Pētniecības un inovāciju pamatprogrammas ietvaros, jo īpaši programmas „Apvārsnis 2020” īstenošanas īpašās programmas ietvaros īsteno tās Pētniecības un inovāciju pamatprogrammas daļas, kuras attiecas uz robežu drošību. Šajā nolūkā aģentūrai ir šādi uzdevumi:

a) atsevišķu programmas īstenošanas posmu un konkrētu projektu dažu posmu pārvaldība, pamatojoties uz attiecīgajām Komisijas pieņemtajām darba programmām, ja Komisija deleģēšanas aktā ir piešķīrusi aģentūrai attiecīgas pilnvaras;

b) budžeta izpildes dokumentu pieņemšana attiecībā uz ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī visu to darbību veikšana, kas vajadzīgas attiecīgās programmas pārvaldībai, ja Komisija deleģēšanas aktā ir piešķīrusi aģentūrai attiecīgas pilnvaras;

c) atbalsta nodrošināšana attiecībā uz programmas īstenošanu, ja Komisija deleģēšanas aktā ir piešķīrusi aģentūrai attiecīgas pilnvaras.

4.Aģentūra var plānot un īstenot pilotprojektus jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula.

37. pants

Tehniskā aprīkojuma iegāde

1.Saskaņā ar aģentūrai piemērojamiem finanšu noteikumiem aģentūra pati vai kopīpašumā ar kādu dalībvalsti var iegādāties vai nomāt tehnisko aprīkojumu, kas jāizvieto, lai veiktu kopīgas operācijas, pilotprojektus, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, atgriešanas operācijas, operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai vai tehniskās palīdzības projektus.

2.Aģentūra var iegādāties tehnisko aprīkojumu, piemēram, aprīkojumu pirkstu nospiedumu noņemšanai, ja pēc apspriešanās ar valdi tādu lēmumu ir pieņēmis izpilddirektors. Pirms jebkuras aprīkojuma iegādes vai nomas, kas saistīta ar ievērojamām izmaksām aģentūrai, veic vajadzību, kā arī izmaksu un ieguvumu rūpīgu analīzi. Jebkādus šādus izdevumus paredz Aģentūras budžetā, ko pieņem valde.

3.Ja aģentūra iegādājas vai nomā svarīgu tehnisko aprīkojumu, piemēram, kuģus patruļām atklātā jūrā un krasta patruļām, helikopterus vai citus gaisa kuģus vai transportlīdzekļus, piemēro šādus nosacījumus:

a) ja aģentūra veic aprīkojuma iegādi vai tā iegādi kopīpašumā, tā vienojas ar kādu no dalībvalstīm, ka šī dalībvalsts nodrošinās aprīkojuma reģistrāciju saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī piemērojamajiem tiesību aktiem;

b) nomāšanas gadījumā aprīkojumu reģistrē kādā no dalībvalstīm.

4.Pamatojoties uz aģentūras izstrādāto vienošanās paraugu, reģistrācijas dalībvalsts un aģentūra vienojas par kārtību, kādā aģentūrai nodrošina līdzīpašumā esošo aktīvu pilnīgu pieejamību konkrētos laikposmos, kā arī par aprīkojuma izmantošanas nosacījumiem. Tehnisko aprīkojumu, kas ir aģentūras īpašums, dara aģentūrai pieejamu pēc tās pieprasījuma, un reģistrācijas dalībvalsts nevar atsaukties uz 38. panta 4. punktā minēto ārkārtas situāciju.

5.Reģistrācijas dalībvalsts vai tehniskā aprīkojuma piegādātājs nodrošina vajadzīgos ekspertus un tehnisko komandu, lai tehnisko aprīkojumu varētu ekspluatēt juridiski pareizā un drošā veidā.

38. pants

Tehniskā aprīkojuma rezerve

1.Aģentūra izveido un uztur centralizētu reģistru par aprīkojumu tehniskā aprīkojuma rezervē, ko veido vai nu dalībvalstu, vai aģentūras īpašumā esošs aprīkojums vai dalībvalstu un aģentūras kopīpašumā esošs aprīkojums ārējo robežu kontroles vai atgriešanas vajadzībām.

2.Minimālo tehniskā aprīkojuma vienību skaitu apzina izpilddirektors saskaņā ar aģentūras vajadzībām, jo īpaši lai spētu veikt kopīgas operācijas un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, saskaņā ar tās darba programmu attiecīgajam gadam.

Ja ar minimālo tehniskā aprīkojuma vienību skaitu nepietiek, lai īstenotu darbības plānu, kas pieņemts kopīgajām operācijām vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem, aģentūra minēto plānu pārskata, balstoties uz pamatotām vajadzībām un vienošanos ar dalībvalstīm.

3.Tehniskā aprīkojuma rezerve ietver minimālo aprīkojuma vienību skaitu, kas apzināts kā aģentūrai nepieciešams katram tehniskā aprīkojuma veidam. Tehniskā aprīkojuma rezervē ierakstīto aprīkojumu izvieto kopīgo operāciju, pilotprojektu, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, atgriešanas operāciju vai operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai laikā.

4.Dalībvalstis sniedz savu devumu tehniskā aprīkojuma rezervē. Dalībvalstu devumu rezervē un tehniskā aprīkojuma izvietošanu konkrētās operācijās plāno, pamatojoties uz ikgadējām divpusējām sarunām un nolīgumiem starp aģentūru un dalībvalstīm. Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem un tādā mērā, kā tas veido tehniskā aprīkojuma vienību minimālo skaitu par attiecīgo gadu, dalībvalstis savu tehnisko aprīkojumu dara pieejamu izvietošanai pēc aģentūras pieprasījuma, ja vien tām nav jārisina ārkārtas situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi. Šādu pieprasījumu iesniedz vismaz 30 dienas pirms paredzētās izvietošanas. Valstu devumu tehniskā aprīkojuma rezervē pārskata katru gadu.

5.Par noteikumiem attiecībā uz tehnisko aprīkojumu, tostarp par vajadzīgo minimālo vienību skaitu katram tehniskā aprīkojuma veidam, izvietošanu un izmaksu atlīdzināšanu, reizi gadā pēc izpilddirektora priekšlikuma lemj valde. Budžeta nolūkos valde minēto lēmumu pieņem 30 dienās pēc gada darba programmas pieņemšanas dienas.

6. Izpilddirektors katrā valdes sanāksmē ziņo valdei par tehniskā aprīkojuma rezervē ietvertā aprīkojuma sastāvu un izvietošanu. Ja minimālais tehniskā aprīkojuma vienību skaits nav sasniegts, izpilddirektors par to tūlīt informē valdi. Valde steidzami pieņem lēmumu par tehniskā aprīkojuma izvietošanas prioritātēm un veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu konstatētos trūkumus. Valde informē Komisiju par konstatētajiem trūkumiem un veiktajiem pasākumiem. Pēc tam Komisija par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi, darot zināmu arī savu vērtējumu.

7.Aģentūra katru gadu informē Eiropas Parlamentu par tā tehniskā aprīkojuma vienību skaitu, ko katra dalībvalsts ir apņēmusies nodot tehniskā aprīkojuma rezervē saskaņā ar šo pantu.

8.Dalībvalstis reģistrē tehniskā aprīkojuma rezervē visus transportlīdzekļus un darbības aprīkojumu, kas iegādāts atbilstīgi Iekšējās drošības fonda specifiskajai rīcībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 515/2014 45 7. panta 1. punktu vai jebkuru citu speciālo Savienības finansējumu, kas dalībvalstīm darīts pieejams, lai palielinātu aģentūras darbībspēju. Minētais tehniskais aprīkojums ir daļa no minimālā tehniskā aprīkojuma vienību skaita konkrētā gadā.

Dalībvalstis pēc aģentūras pieprasījuma dara tai pieejamu izvietošanai minēto tehnisko aprīkojumu, un tās nevar atsaukties uz 4. punktā minēto ārkārtas situāciju.

9. Aģentūra savā reģistrā iekļauj šādas ziņas par tehnisko aprīkojumu:

a) klasifikācija pēc aprīkojuma veida un pasākuma veida;

b) klasifikācija pēc īpašnieka (dalībvalsts, aģentūra, citi);

c) pieprasītā aprīkojuma vienību kopējais skaits;

d) vajadzīgā komanda, ja piemērojams;

e) cita informācija, piemēram, ziņas par reģistrāciju, transporta un apkopes prasības, valstī piemērojamie eksporta noteikumi, tehniskās instrukcijas vai cita informācija, kas ir svarīga aprīkojuma pareizai izmantošanai.

10.Aģentūra 100 % apmērā finansē tā tehniskā aprīkojuma izvietošanu, kas veido tā tehniskā aprīkojuma vienību minimālo skaitu, ko konkrēta dalībvalsts ir nodrošinājusi attiecīgajā gadā. Tā tehniskā aprīkojuma izvietošanu, kas neveido minimālo tehniskā aprīkojuma vienību skaitu, aģentūra līdzfinansē līdz pat 75 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, ņemot vērā to dalībvalstu konkrētos apstākļus, kuras šādu tehnisko aprīkojumu izvieto.

39. pants

Vienību dalībnieku uzdevumi un pilnvaras

1.Vienību dalībniekiem ir spēja veikt visus uzdevumus un īstenot visas pilnvaras robežu kontrolei un atgriešanai, kā arī tās, kas nepieciešamas attiecīgi Regulā (EK) Nr. 562/2006 un Direktīvā 2008/115/EK noteikto mērķu īstenošanai.

2.Veicot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras, vienību dalībnieki ievēro Savienības tiesību aktus un starptautiskās tiesības, kā arī ievēro pamattiesības un uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktus.

3.Vienību dalībnieki var veikt uzdevumus un īstenot pilnvaras tikai saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts robežsargu vai ar atgriešanu saistītos uzdevumos iesaistītā personāla norādījumiem un parasti tikai viņu klātbūtnē, izņemot gadījumus, kad uzņēmēja dalībvalsts ir devusi atļauju rīkoties tās vārdā.

4.Vienību dalībnieki savus uzdevumus pilda un savas pilnvaras īsteno formastērpos. Viņi pie formastērpa nēsā zilu rokas apsēju ar Savienības un aģentūras atšķirības zīmēm, kas viņus identificē kā personas, kuras piedalās kopīgā operācijā, pilotprojektā, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumā, atgriešanas operācijā vai operācijā personu atgriešanas nodrošināšanai. Identificēšanas nolūkos attiecībā pret uzņēmējas dalībvalsts valsts iestādēm vienību dalībnieki vienmēr nēsā līdzi akreditācijas dokumentu, ko uzrāda pēc pieprasījuma.

5.Veicot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras, vienību dalībnieki var nēsāt dienesta ieročus, munīciju un aprīkojumu, kā tas ir atļauts saskaņā ar piederības dalībvalsts tiesību aktiem. Tomēr uzņēmēja dalībvalsts var aizliegt nēsāt noteiktus dienesta ieročus, munīciju un aprīkojumu, ar noteikumu, ka tās tiesību aktos tas pats aizliegums tiek piemērots pašas robežsargiem vai personālam, kas iesaistīts ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē. Uzņēmēja dalībvalsts pirms vienību dalībnieku izvietošanas informē aģentūru par atļautajiem dienesta ieročiem, munīciju un aprīkojumu, kā arī par to izmantošanas nosacījumiem. Aģentūra minēto informāciju dara pieejamu dalībvalstīm.

6.Veicot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras, vienību dalībniekiem ar piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts piekrišanu, uzņēmējas dalībvalsts robežsargu klātbūtnē un saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem ir atļauts pielietot spēku, tostarp dienesta ieročus, munīciju un aprīkojumu. Uzņēmēja dalībvalsts ar piederības dalībvalsts piekrišanu var atļaut vienību dalībniekiem pielietot spēku, ja uzņēmējas dalībvalsts robežsargu nav klāt.

7.Dienesta ieročus, munīciju un aprīkojumu var izmantot likumīgai pašaizsardzībai un likumīgai vienību dalībnieku vai citu personu aizsardzībai saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem.

8.Šīs regulas nolūkā uzņēmēja dalībvalsts atļauj vienību dalībniekiem piekļūt tām valstu un Eiropas datubāzēm, piekļuve kurām ir nepieciešama robežu pārbaudēm, robežu uzraudzībai un atgriešanai. Vienību dalībnieki izmanto piekļuvi tikai tādiem datiem, kas ir vajadzīgi to uzdevumu veikšanai un pilnvaru īstenošanai. Uzņēmēja dalībvalsts pirms vienību dalībnieku izvietošanas informē aģentūru par valsts un Eiropas datubāzēm, kurām var piekļūt. Aģentūra minēto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm, kas piedalās izvietošanā.

Šādu piekļuvi veic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem datu aizsardzības jomā.

9.Lēmumus atteikt ieceļošanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 562/2006 13. pantu pieņem tikai uzņēmējas dalībvalsts robežsargi vai vienību dalībnieki, ja uzņēmēja dalībvalsts ir viņus pilnvarojusi rīkoties tās vārdā.

40. pants

Akreditācijas dokuments

1.Aģentūra sadarbībā ar uzņēmēju dalībvalsti vienību dalībniekiem izsniedz dokumentu uzņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā un vēl vienā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām, lai identificētu viņus un apliecinātu šāda dokumenta turētāja tiesības pildīt pienākumus un īstenot pilnvaras, kā minēts 39. pantā. Dokumentā ir iekļauti šādi dati par katru vienības dalībnieku:

a) uzvārds un valstspiederība;

b) dienesta pakāpe vai amata nosaukums;

c) nesen uzņemta fotogrāfija digitālā formātā; un

d) uzdevumi, kurus viņš ir pilnvarots veikt.

2.Pēc kopīgās operācijas, pilotprojekta, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma, atgriešanas operācijas vai operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai beigām dokumentu nodod aģentūrai.

41. pants

Civiltiesiskā atbildība

1.Ja vienību dalībnieki darbojas uzņēmējā dalībvalstī, šī dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību aktiem ir atbildīga par visiem kaitējumiem, ko šie dalībnieki nodarījuši, īstenojot pasākumus.

2.Ja šāds kaitējums nodarīts rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā, uzņēmēja dalībvalsts var vērsties pie piederības dalībvalsts, lai piederības dalībvalsts atlīdzina summas, ko uzņēmēja dalībvalsts ir izmaksājusi cietušajiem vai viņu likumīgajiem pārstāvjiem.

3.Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām, katra dalībvalsts atsakās no visām prasībām pret uzņēmēju dalībvalsti vai jebkuru citu dalībvalsti par radīto kaitējumu, izņemot kaitējumu, kas nodarīts rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā.

4.Par jebkurām domstarpībām starp dalībvalstīm saistībā ar 2. un 3. punkta piemērošanu, kuras nevar atrisināt savstarpēju sarunu ceļā, dalībvalstis iesniedz pieteikumu Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar LESD 273. pantu.

5.Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām, izmaksas, kuras radušās izvietojuma laikā sabojāta aģentūras aprīkojuma dēļ, sedz aģentūra, izņemot tos gadījumus, kad tas noticis rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā.

42. pants

Kriminālatbildība

Saistībā ar jebkuriem noziedzīgiem nodarījumiem, ko var izdarīt attiecībā pret vienību dalībniekiem vai ko var izdarīt viņi paši kopīgas operācijas, pilotprojekta, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma, atgriešanas operācijas vai operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai izvietošanas laikā, attieksme pret viņiem ir tāda pati kā pret uzņēmējas dalībvalsts amatpersonām.

2. iedaļa

Informācijas apmaiņa un datu aizsardzība

43. pants

Informācijas apmaiņas sistēmas

1.Aģentūra var veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu tās informācijas, kura attiecas uz aģentūras uzdevumiem, apmaiņu ar Komisiju un dalībvalstīm, un attiecīgā gadījumā ar attiecīgajām Savienības aģentūrām. Tā izstrādā un izmanto informācijas sistēmu, kas ar minētajiem dalībniekiem nodrošina apmaiņu ar klasificētu informāciju, kā arī personas datiem, kas minēti 44., 46., 47. un 48. pantā, saskaņā ar Padomes Lēmumu 2001/264/EK 46 un Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 47 .

2.Aģentūra var veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu tādas informācijas apmaiņu ar Apvienoto Karalisti un Īriju, kura attiecas uz aģentūras uzdevumiem, ja šī informācija saistīta ar pasākumiem, kuros tās piedalās saskaņā ar 50. pantu un 61. panta 4. punktu.

44. pants

Datu aizsardzība

1.Apstrādājot personas datus, aģentūra piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.

2.Valde pieņem pasākumus par to, kā aģentūrai jāpiemēro Regula (EK) Nr. 45/2001, tostarp attiecībā uz aģentūras datu aizsardzības inspektoru. Minētos pasākumus izstrādā pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

3.Neskarot regulas 46., 47. un 48. pantu, aģentūra var apstrādāt personas datus administratīviem nolūkiem.

4.Neskarot 47. pantu, ir aizliegts nosūtīt aģentūras apstrādātos personas datus, un dalībvalstīm ir aizliegts tālāk nosūtīt trešo valstu iestādēm vai trešām personām personas datus, kas apstrādāti saistībā ar šo regulu.

45. pants

Personas datu apstrādes mērķi

1.Aģentūra var apstrādāt personas datus tikai šādiem mērķiem:

a) savu uzdevumu veikšanai saistībā ar kopīgu operāciju, pilotprojektu, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu organizēšanu un koordinēšanu un migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros saskaņā ar 46. pantu;

b) savu uzdevumu, proti, atgriešanas operāciju un operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai organizēšanas un koordinēšanas, veikšanai saskaņā ar 47. pantu;

c) informācijas apmaiņas ar dalībvalstīm, Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, Eiropolu vai Eurojust sekmēšanai saskaņā ar 46. pantu;

d) aģentūras veiktai riska analīzei saskaņā ar 10. pantu;

e) kuģu identificēšanai un izsekošanai Eurosur ietvaros saskaņā ar 48. pantu.

2.Jebkurā šādā personas datu apstrādē ievēro proporcionalitātes principu, un apstrāde ir stingri ierobežota ar tiem personas datiem, kas vajadzīgi 1. punktā minētajiem mērķiem.

3.Dalībvalsts vai cita Savienības aģentūra, kas sniedz personas datus aģentūrai, nosaka to apstrādes mērķi vai mērķus, kā minēts 1. punktā. Ja tas nav izdarīts, tad aģentūra, apspriežoties ar attiecīgo personas datu sniedzēju, apstrādā tos, lai noteiktu to vajadzību attiecībā pret mērķi vai mērķiem, kā noteikts 1. punktā, kuriem tos tālāk apstrādās. Aģentūra drīkst apstrādāt informāciju citam nolūkam, nekā 1. punktā paredzētais, tikai tad, ja to atļauj informācijas datu sniedzējs.

4.Dalībvalstis un citas Savienības aģentūras personas datu nosūtīšanas brīdī var vispārīgos vai konkrētos terminos norādīt jebkuru ierobežojumu piekļuvei šiem datiem vai to izmantošanai, tostarp attiecībā uz nosūtīšanu, dzēšanu vai iznīcināšanu. Ja vajadzība pēc šādiem ierobežojumiem kļūst acīmredzama pēc informācijas nosūtīšanas, tad tās attiecīgi informē aģentūru. Aģentūra ievēro šādus ierobežojumus.

46. pants

Kopīgo operāciju, pilotprojektu un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu laikā savākto, kā arī migrācijas pārvaldības atbalsta vienību savākto personas datu apstrāde

1.Aģentūra izmanto tikai tādus personas datus, ko savākušas un tai nosūtījušas dalībvalstis vai savācis aģentūras personāls saistībā ar kopīgām operācijām, pilotprojektiem un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem, un migrācijas pārvaldības atbalsta vienības:

a) tādu personu datus, kuras dalībvalstu kompetentās iestādes uz saprātīga pamata tur aizdomās par iesaistīšanos pārrobežu noziedzīgās darbībās, tostarp par neatbilstīgas imigrācijas darbību sekmēšanu, par cilvēku tirdzniecību vai par terorismu;

b) tādu personu datus, kuras nelikumīgi šķērso ārējās robežas un kuru datus ir savākušas Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības, tostarp rīkojoties migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros;

c) automobiļu valsts reģistrācijas numura zīmes, tālruņa numurus vai kuģu identifikācijas numurus, kas ir nepieciešami, lai izmeklētu un analizētu neatbilstīgai imigrācijai un pārrobežu noziedzīgām darbībām izmantotos maršrutus un metodes.

2.Šā panta 1. punktā minētos personas datus aģentūra var apstrādāt šādos gadījumos:

a) ja nosūtīšana Eiropas Patvēruma atbalsta birojam, Eiropolam vai Eurojust ir nepieciešama izmantošanai saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām un saskaņā ar 51. pantu;

b) ja nosūtīšana attiecīgo dalībvalstu iestādēm, kas atbild par robežkontroli, migrāciju, patvērumu vai tiesībaizsardzību, ir nepieciešama izmantošanai saskaņā ar valsts tiesību aktiem un valsts un ES datu aizsardzības noteikumiem;

c) ja tas nepieciešams riska analīzes sagatavošanai.

3.Personas datus dzēš, tiklīdz tie ir nosūtīti Eiropas Patvēruma atbalsta birojam, Eiropolam vai Eurojust, vai dalībvalstu kompetentajām iestādēm, vai tiklīdz tie ir izmantoti riska analīzes sagatavošanai. Uzglabāšanas ilgums nekādā gadījumā nepārsniedz trīs mēnešus pēc šādu datu savākšanas dienas. Riska analīzes rezultātos dati tiek anonimizēti.

47. pants

Personas datu apstrāde saistībā ar atgriešanas operācijām un operācijām personu atgriešanas nodrošināšanai

1.Veicot savus uzdevumus saistībā ar atgriešanas organizēšanu un koordinēšanu un vadot operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai, aģentūra var apstrādāt atgriežamo personu personas datus.

2.Tā stingri aprobežojas tikai ar tiem personas datiem, kuri ir nepieciešami atgriešanas operāciju vai operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai mērķiem.

3.Personas datus dzēš, tiklīdz ir sasniegts mērķis, kādam tie savākti, un ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad beigusies atgriešanas operācija vai operācija personu atgriešanas nodrošināšanai.

4.Ja dalībvalsts nav pārsūtījusi saņēmējam atgriežamo personu datus, šos datus var pārsūtīt aģentūra.

48. pants

Personas datu apstrāde saistībā ar Eurosur

Aģentūra var apstrādāt personas datus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1052/2013 13. panta 2. punktā.

49. pants

Drošības noteikumi klasificētas informācijas un neklasificētas sensitīvas informācijas aizsardzībai

1.Aģentūra piemēro Komisijas drošības noteikumus, kā noteikts Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 48 . Minētos noteikumus piemēro, inter alia, klasificētas informācijas apmaiņai, apstrādei un glabāšanai.

2.Aģentūra piemēro drošības principus, kuri attiecas uz neklasificētas sensitīvas informācijas apstrādi, kā izklāstīts šā panta 1. punktā minētajā lēmumā un kā tos īsteno Komisija. Valde izstrādā pasākumus šo drošības principu piemērošanai.

3. IEDAĻA

Aģentūras sadarbība

50. pants

Sadarbība ar Īriju un Apvienoto Karalisti

1.Specifiskās darbībās aģentūra veicina dalībvalstu operatīvo sadarbību ar Īriju un Apvienoto Karalisti.

2.Palīdzība, ko sniedz aģentūra saskaņā ar 7. panta 1. punkta j), k) un l) apakšpunktu, attiecas uz dalībvalstu īstenotajām atgriešanas operācijām, kurās piedalās arī Īrija vai Apvienotā Karaliste, vai abas valstis.

3.Šīs regulas piemērošana Gibraltāra robežām tiek apturēta līdz laikam, kad būs panākta vienošanās par pasākumu piemērošanas jomu attiecībā uz personu pārvietošanos pāri dalībvalstu ārējām robežām.

51. pants

Sadarbība ar Savienības iestādēm, aģentūrām, struktūrām, birojiem un starptautiskajām organizācijām

1.Aģentūra sadarbojas ar Komisiju, citām Savienības iestādēm, Eiropas Ārējās darbības dienestu, Eiropolu, Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eurojust, Eiropas Savienības Satelītu centru, Eiropas Jūras drošības aģentūru un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, kā arī citām Savienības aģentūrām, struktūrām, birojiem jautājumos, uz ko attiecas šī regula, un jo īpaši ar mērķiem novērst un apkarot neatbilstīgo imigrāciju un pārrobežu noziedzību, tostarp neatbilstīgās imigrācijas, cilvēku tirdzniecības un terorisma veicināšanu.

Šajā nolūkā aģentūra drīkst sadarboties ar starptautiskajām organizācijām, kuras ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula.

2.Šāda sadarbība notiek ar minētajām struktūrām noslēgto darba vienošanos ietvaros. Komisija šādas vienošanās iepriekš apstiprina. Katrā ziņā par ikvienu šādu vienošanos aģentūra informē Eiropas Parlamentu.

3.Aģentūra sadarbojas ar Komisiju saistībā ar darbībām, ko veic Muitas savienības ietvaros, ja minētās darbības, tostarp muitas riska pārvaldība, kaut arī neietilpst šīs regulas darbības jomā, var atbalstīt tās īstenošanu.

4.    Šā panta 1. punktā minētās Savienības iestādes, aģentūras, struktūras, biroji un starptautiskās organizācijas izmanto aģentūras saņemto informāciju tikai savu pilnvaru ietvaros un saskaņā ar pamattiesībām, tostarp datu aizsardzības prasībām. Aģentūras apstrādāto personas datu tālāku nosūtīšanu vai cita veida paziņošanu citām Savienības aģentūrām vai struktūrām reglamentē īpašas darba vienošanās attiecībā uz personas datu apmaiņu, un to iepriekš apstiprina Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Attiecībā uz klasificētas informācijas apstrādi minētās vienošanās paredz, ka attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs, aģentūra vai starptautiskā organizācija ievēro drošības noteikumus un standartus, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko piemēro aģentūra.

5.Aģentūra ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var arī uzaicināt Savienības iestāžu, aģentūru, struktūru, biroju vai starptautisko organizāciju novērotājus piedalīties tās darbībās, jo īpaši kopīgajos pasākumos un pilotprojektos, riska analīzē un apmācībā, tiktāl, ciktāl viņu klātbūtne atbilst minēto darbību mērķiem, var sekmēt sadarbības uzlabošanu un paraugprakses apmaiņu un neskar minēto darbību vispārējo drošumu un drošību. Minētie novērotāji drīkst piedalīties riska analīzē un apmācībās tikai ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu. Lai novērotāji varētu piedalīties kopīgajos pasākumos un pilotprojektos, ir jāsaņem uzņēmējas dalībvalsts piekrišana. Sīki izstrādātus noteikumus par novērotāju dalību iekļauj darbības plānā. Šie novērotāji pirms dalības minētajos pasākumos saņem atbilstīgu apmācību, ko organizē aģentūra.

52. pants

Eiropas sadarbība krasta apsardzes funkciju jomā

1.Aģentūra sadarbībā ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru atbalsta valstu iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas valsts un Savienības līmenī un attiecīgā gadījumā starptautiskā līmenī:

a) koplietojot informāciju, kas radīta, sapludinot un analizējot kuģu ziņošanas sistēmās un citās aģentūru mitinātās vai aģentūrām pieejamās informācijas sistēmās pieejamos datus, saskaņā ar to attiecīgajiem tiesiskajiem regulējumiem un neskarot datu atrašanos dalībvalstu īpašumā;

b) sniedzot uzraudzības un komunikācijas pakalpojumus uz progresīvu tehnoloģiju bāzes, tostarp izmantojot kosmosā bāzētu un zemes infrastruktūru un uz jebkura veida platformas uzmontētus sensorus, piemēram, tālvadības gaisa kuģu sistēmas (RPAS);

c) spēju veidošanas ceļā, izstrādājot pamatnostādnes, ieteikumus un paraugpraksi, kā arī atbalstot personāla apmācības un apmaiņu, lai pastiprinātu informācijas apmaiņu un sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā;

d) koplietojot spējas, tostarp plānojot un īstenojot daudznolūku pasākumus un koplietojot līdzekļus un citas spējas pāri nozarēm un robežām.

2.Krasta apsardzes funkciju jomā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras sadarbību ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru nosaka darba vienošanās saskaņā ar aģentūrām piemērojamajiem finanšu noteikumiem.

3.Komisija var ieteikuma veidā pieņemt praktisku rokasgrāmatu par Eiropas krasta apsardzes funkciju veicēju sadarbību, kur ietvertas pamatnostādnes, ieteikumi un paraugprakse informācijas apmaiņai un sadarbībai valsts, Savienības un starptautiskā līmenī.

53. pants

Sadarbība ar trešām valstīm

1.Jautājumos, uz kuriem attiecas aģentūras darbības, un ciktāl tas vajadzīgs, lai pildītu tās uzdevumus, aģentūra veicina un sekmē dalībvalstu un trešo valstu operatīvo sadarbību, ievērojot Savienības ārējo attiecību politiku, tostarp attiecībā uz pamattiesību aizsardzību. Aģentūra un dalībvalstis ievēro normas un standartus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienības tiesību aktos noteiktajām normām un standartiem, arī tad, ja sadarbība ar trešām valstīm notiek šo valstu teritorijā. Sadarbības izveidei ar trešām valstīm ir jākalpo tam, lai veicinātu Eiropas robežu pārvaldības un atgriešanas standartus.

2.Aģentūra var sadarboties ar trešo valstu iestādēm, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, ar Savienības delegāciju atbalstu un koordinējot ar tām, kā arī ievērojot darba vienošanās, ko noslēdz ar šīm iestādēm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un politiku. Šīs darba vienošanās attiecas uz operatīvās sadarbības vadību. Komisija šādas vienošanās iepriekš apstiprina.

3.Apstākļos, kad ir vajadzīga palielināta tehniskā un operatīvā palīdzība, aģentūra var koordinēt operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm ārējo robežu pārvaldības jomā, un tai ir iespēja veikt kopīgus pasākumus pie ārējām robežām, iesaistot vienu vai vairākas dalībvalstis un kādu trešo valsti, kas ir kaimiņvalsts vismaz vienai no minētajām dalībvalstīm, pēc vienošanās ar minēto trešo kaimiņvalsti, tostarp minētās trešās valsts teritorijā. Komisiju informē par šādu darbību.

4.Aģentūra sadarbojas ar kompetentajām trešo valstu iestādēm atgriešanas jautājumos, tostarp saistībā ar ceļošanas dokumentu ieguvi.

5.Aģentūra ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var uzaicināt arī novērotājus no trešām valstīm piedalīties tās operācijās pie ārējām robežām, kā minēts 13. pantā, atgriešanas operācijās, kas minētas 27. pantā, operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai, kas minētas 32. pantā, un apmācībā, kas minēta 35. pantā, ja viņu klātbūtne atbilst minēto operāciju mērķiem, var sekmēt sadarbības uzlabošanu un paraugprakses apmaiņu un neskar minēto operāciju vispārējo drošību. Minētie novērotāji var piedalīties tikai ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu attiecībā uz 13., 27. un 35. pantā minētajām darbībām un tikai ar uzņēmējas dalībvalsts piekrišanu attiecībā uz 13. un 32. pantā minētajām darbībām. Sīki izstrādātus noteikumus par novērotāju dalību iekļauj darbības plānā. Šie novērotāji pirms dalības minētajās operācijās saņem atbilstīgu apmācību, ko organizē aģentūra.

6.Aģentūra piedalās starptautisko vienošanos, ko Savienība noslēgusi ar trešām valstīm, īstenošanā, Savienības ārējo attiecību politikas ietvaros, un jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula.

7.Aģentūra var izmantot Savienības finansējumu saskaņā ar to attiecīgo tiesību aktu noteikumiem, ar kuriem atbalsta Savienības ārējo attiecību politiku. Jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, tā var uzsākt un finansēt tehniskās palīdzības projektus trešās valstīs.

8.Noslēdzot divpusējas vienošanās ar trešām valstīm, dalībvalstis pēc vienošanās ar aģentūru var tajās ietvert noteikumus par aģentūras lomu un pilnvarām saskaņā ar šo regulu, jo īpaši attiecībā uz izpildpilnvaru īstenošanu, ko veic Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību dalībnieki, kurus aģentūra izvietojusi kopīgo pasākumuu, pilotprojektu, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, atgriešanas operāciju un operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai laikā. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādiem šādiem noteikumiem.

9.Aģentūra informē Eiropas Parlamentu par 2. un 3. punktā minētajām darbībām.

54. pants

Sadarbības koordinatori trešās valstīs

1.Aģentūra var izvietot trešās valstīs ekspertus no sava personāla kā sadarbības koordinatorus, kuriem jāparedz augstākā iespējamā aizsardzība viņu pienākumu veikšanai. Tie veido daļu no vietējiem vai reģionālajiem Savienības un dalībvalstu imigrācijas sadarbības koordinatoru un drošības ekspertu sadarbības tīkliem, tostarp tīkla, kas izveidots atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 377/2004 49 .

2.Savienības ārējo attiecību politikā prioritāte attiecībā uz sadarbības koordinatoru izvietošanu piešķirama tām trešām valstīm, kuras, pamatojoties uz riska analīzi, uzskatāmas par neatbilstīgās migrācijas izcelsmes vai tranzīta valstīm. Aģentūra uz savstarpējības pamata var uzņemt sadarbības koordinatorus, ko nosūtījušas minētās trešās valstis. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma katru gadu pieņem prioritāšu sarakstu. Sadarbības koordinatoru izvietošanu apstiprina valde.

3.Aģentūras sadarbības koordinatoru uzdevumi, ievērojot Savienības tiesību aktus un pamattiesības, ietver kontaktu izveidošanu un uzturēšanu ar kompetentajām iestādēm trešās valstīs, uz kurām tie ir nosūtīti, nolūkā dot ieguldījumu nelegālās imigrācijas novēršanā, tās apkarošanā un trešo valstu valstspiederīgo, kuri uzturas neatbilstīgi, atgriešanā. Minētie sadarbības koordinatori veido ciešu koordināciju ar Savienības delegācijām.

4.Lēmumam izvietot sadarbības koordinatorus trešās valstīs ir vajadzīgs Komisijas iepriekšējs atzinums, un par minētajām darbībām pēc iespējas drīz pilnībā informē Eiropas Parlamentu.

4. iedaļa

Aģentūras vispārējā struktūra un organizācija

55. pants

Juridiskais statuss un atrašanās vieta

1.Aģentūra ir Savienības struktūra. Tā ir tiesību subjekts.

2.Dalībvalstīs aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3.Aģentūra ir neatkarīga operatīvajos un tehniskajos jautājumos.

4.Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.

5.Aģentūras mītne ir Varšavā, Polijā, ievērojot 56. panta īstenošanu.

56. pants

Mītnes nolīgums

1.Nepieciešamo kārtību attiecībā uz aģentūrai paredzēto atrašanās vietu dalībvalstī un telpām, kuru pieejamību nodrošina šī dalībvalsts, kā arī specifiskos noteikumus, kas šajā dalībvalstī piemērojami izpilddirektoram, izpilddirektora vietniekam, valdes locekļiem, aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp aģentūru un dalībvalsti, kurā atrodas aģentūras mītne.

2.Mītnes nolīgumu noslēdz pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

3.Dalībvalsts, kurā atrodas aģentūras mītne, nodrošina iespējami vislabākos apstākļus, lai nodrošinātu aģentūras pienācīgu darbību, tostarp daudzvalodu Eiropas izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

57. pants

Personāls

1.Aģentūras darbiniekiem piemēro Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, un noteikumus, kas pieņemti, vienojoties Savienības iestādēm, lai būtu spēkā minētie Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.

2.Nolūkā īstenot 21. pantu un 32. panta 6. punktu koordinatora vai sadarbības koordinatora statusā var norīkot vienīgi aģentūras darbinieku, uz kuru attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi vai Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības II sadaļa. Regulas 19. panta 8. punkta īstenošanas nolūkos Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībās drīkst iekļaut vienīgi tos valstu ekspertus vai robežsargus, ko dalībvalsts norīkojusi darbam aģentūrā. Aģentūra ieceļ tos valstu ekspertus, kas saskaņā ar minēto pantu tiek iekļauti Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībās.

3.Vienojoties ar Komisiju, valde pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 110. pantu.

4.Valde var pieņemt noteikumus, kas ļauj dalībvalstīm norīkot valstu ekspertus un robežsargus uz aģentūru. Šajos noteikumos ņem vērā 19. panta 8. punktā noteiktās prasības un īpaši to, ka norīkotie valstu eksperti vai robežsargi tiek uzskatīti par vienību dalībniekiem un ka viņiem ir 39. pantā paredzētie uzdevumi un pilnvaras. Tajos paredz noteikumus par izvietošanas nosacījumiem.

58. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz aģentūru un tās personālu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

59. pants

Atbildība

1.Aģentūras līgumsaistības reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgajam līgumam.

2.Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt nolēmumus, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta aģentūras noslēgtā līgumā.

3.Ja pastāv ārpuslīgumiskas saistības, aģentūra saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību sistēmām, novērš jebkādu kaitējumu, ko ir radījušas aģentūras struktūrvienības vai tās personāls, pildot pienākumus.

4.Tiesas jurisdikcijā ir domstarpības, kas saistītas ar 3. punktā minētā kaitējuma atlīdzināšanu.

5.Aģentūras darbinieku atbildību pret aģentūru reglamentē noteikumi, kas noteikti piemērojamajos Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

60. pants

Aģentūras administratīvā un pārvaldības struktūra

Aģentūras administratīvā un pārvaldības struktūra ietver:

a) valdi;

b) izpilddirektoru;

c) uzraudzības padomi;

d) konsultatīvo forumu; un

e) pamattiesību amatpersonu.

61. pants

Valdes funkcijas

1.Valde:

a) pēc Komisijas priekšlikuma ieceļ izpilddirektoru saskaņā ar 68. pantu;

b) ieceļ uzraudzības padomes locekļus saskaņā ar 69. panta 2. punktu;

c) pieņem lēmumus, kuros noteikti korektīvie pasākumi, saskaņā ar 12. panta 6. punktu;

d) pieņem aģentūras konsolidēto gada darbības pārskatu par iepriekšējo gadu un vēlākais līdz 1. jūlijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai; konsolidēto gada darbības pārskatu publisko;

e) līdz katra gada 30. novembrim un ņemot vērā Komisijas viedokli, ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem vienotu plānošanas dokumentu, kurā ir ietverts aģentūras daudzgadu plāns un tās darba programma nākamajam gadam, un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai;

f) nosaka kārtību, kādā izpilddirektors pieņem lēmumus, kas saistīti ar aģentūras operatīvajiem uzdevumiem;

g) ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem aģentūras gada budžetu un veic citas funkcijas attiecībā uz aģentūras budžetu atbilstīgi šīs nodaļas 5. iedaļai;

h) izmanto disciplinārās pilnvaras attiecībā uz izpilddirektoru un, vienojoties ar izpilddirektoru, attiecībā uz izpilddirektora vietnieku;

i) izstrādā savu reglamentu;

50 j) nosaka aģentūras organizatorisko struktūru un pieņem aģentūras personāla politiku, jo īpaši personāla politikas daudzgadu plānu. Saskaņā ar attiecīgajiem Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 noteikumiem personāla politikas daudzgadu plānu iesniedz Komisijai un pēc labvēlīga Komisijas atzinuma saņemšanas – budžeta lēmējinstitūcijai;

k) pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus;

l) pieņem attiecībā uz saviem locekļiem iekšējos noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai;

m) attiecībā uz aģentūras personālu saskaņā ar 7. punktu īsteno pilnvaras, kas ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējiestādei un kas ar Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību piešķirtas iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumus („iecēlējiestādes pilnvaras”);

n) pieņem atbilstošus īstenošanas noteikumus, lai būtu spēkā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

o) nodrošina atbilstīgus turpmākos pasākumus saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem iekšējos vai ārējos revīzijas ziņojumos un novērtējumos, kā arī saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanām;

p) pamatojoties uz vajadzību analīzi, pieņem un regulāri atjaunina 7. panta 3. punktā minētos komunikācijas un izplatīšanas plānus;

q) ievērojot Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, ieceļ grāmatvedi, kurš savu pienākumu izpildē ir pilnīgi neatkarīgs.

2.Lai pieņemtu priekšlikumus lēmumiem par specifiskām aģentūras darbībām, ko paredzēts veikt pie kādas dalībvalsts ārējām robežām vai to tiešā tuvumā, vajadzīgs tā valdes locekļa labvēlīgs balsojums, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti.

3.Valde var sniegt padomus izpilddirektoram par jebkuru jautājumu, kas cieši saistīts ar ārējo robežu operatīvās pārvaldības attīstību un atgriešanu, tostarp ar pētniecību saistītām darbībām.

4.Valde pieņem lēmumus par Īrijas un/vai Apvienotās Karalistes lūgumiem piedalīties specifiskās aģentūras darbībās.

Valde pieņem lēmumu, vērtējot katru gadījumu atsevišķi, ar tās balsstiesīgo locekļu absolūto balsu vairākumu. Savā lēmumā valde apsver, vai Īrijas un/vai Apvienotās Karalistes dalība veicina attiecīgās darbības īstenošanu. Lēmumā norāda Īrijas un/vai Apvienotās Karalistes finansiālo ieguldījumu darbībā, par kuru pieprasīta līdzdalība.

5.Katru gadu valde iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai visas ziņas, kas ir būtiskas saistībā ar aģentūras veikto izvērtēšanas procedūru rezultātiem.

6.Valde var izveidot neliela izmēra izpildvaldi, kuras sastāvā ir valdes priekšsēdētājs, viens Komisijas pārstāvis un trīs valdes locekļi, lai palīdzētu tai un izpilddirektoram sagatavot lēmumus, programmas un darbības, kas valdei jāpieņem, un vajadzības gadījumā steidzamības dēļ pieņemt valdes vārdā noteiktus pagaidu lēmumus.

7.Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem lēmumu, pamatojoties uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, ar kuru tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējiestādes pilnvaras un paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem šo pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt citai personai.

Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējiestādes pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora citai personai deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kas nav izpilddirektors.

62. pants

Valdes sastāvs

1.Neskarot 3. punktu, valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji, visi balsstiesīgi. Šim nolūkam katra dalībvalsts ieceļ valdes locekli, kā arī viņa aizstājēju, kas pārstāvēs valdes locekli viņa prombūtnes laikā. Komisija ieceļ divus locekļus un viņu aizstājējus. Pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo pilnvaru laiku var pagarināt.

2.Valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz viņu attiecīgo augsta līmeņa pieredzi un kompetenci operatīvajā sadarbībā robežu pārvaldības un atgriešanas jomā, ņemot vērā būtiskās pārvaldības, administratīvās un budžeta veidošanas prasmes. Visas valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu valdes darba nepārtrauktību. Tās tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību valdē.

3.Valstis, kas iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piedalās aģentūras darbā. Valdē tām katrai ir viens pārstāvis un viens aizstājējs. Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem to asociācijas nolīgumos ir izstrādātas vienošanās, ar kurām nosaka veidu, apjomu un sīki izstrādātus noteikumus minēto valstu līdzdalībai aģentūras darbā, tostarp noteikumus par finanšu iemaksām un personālu.

63. pants

Daudzgadu plāns un gada darba programmas

1.Valde katru gadu līdz 30. novembrim pieņem plānošanas dokumentu, kurā ietverts aģentūras daudzgadu plāns un gada plāns nākamajam gadam, pamatojoties uz izpilddirektora iesniegtu projektu un ņemot vērā Komisijas atzinumu, un attiecībā uz daudzgadu plānu – pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Valde nosūta minēto dokumentu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

2.Šā panta 1. punktā minētais dokuments kļūst galīgs pēc vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to atbilstīgi koriģē.

3.Daudzgadu plānā ietver vispārējo stratēģisko vidējā termiņa un ilgtermiņa plānu, tostarp mērķus, paredzamos rezultātus un snieguma rādītājus, kā arī resursu plānošanu, tostarp daudzgadu budžetu un personālu. Daudzgadu plānā ietver reaģēšanas operāciju stratēģiskās jomas un paskaidro, kas ir jādara mērķu sasniegšanai. Tas ietver stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, kā arī ar minēto stratēģiju saistīto rīcību.

4.Daudzgadu plānu īsteno ar gada darba programmām un attiecīgā gadījumā atjaunina, ņemot vērā 80. pantā minētās izvērtēšanas rezultātus. Attiecīgā gadījumā minēto izvērtējumu secinājumus atspoguļo arī nākamā gada darba programmā.

5.Gada darba programmā ietver to darbību apraksts, kas tiks finansētas, tostarp sīki aprakstīti mērķi un paredzamie rezultāti, tostarp snieguma rādītāji. Tajā ir ietverta norāde arī uz katrai darbībai piešķirtajiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem, saskaņā ar principiem, kuri raksturīgi uz darbībām balstīta budžeta veidošanai un pārvaldībai. Gada darba programma ir saskanīga ar daudzgadu plānu. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

6.Gada darba programmu pieņem atbilstīgi Savienības leģislatīvajai programmai attiecīgajās ārējo robežu pārvaldības un atgriešanu jomās.

7.Ja pēc gada darba programmas pieņemšanas aģentūrai tiek uzticēts jauns uzdevums, valde groza gada darba programmu.

8.Visus būtiskos grozījumus gada darba programmā pieņem saskaņā ar to pašu procedūru, kāda piemērojama sākotnējās gada darba programmas pieņemšanai. Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

64. pants

Valdes priekšsēdētājs

1.Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās balsstiesīgo locekļu vidus. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl ar valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Priekšsēdētāja vietnieks ex officio aizstāj priekšsēdētāju gadījumā, ja viņš nevar pildīt savus pienākumus.

2.Priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru termiņš beidzas, kad viņi attiecīgi vairs nav valdes locekļi. Ievērojot šo noteikumu, priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir četri gadi. Pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi.

65. pants

Sanāksmes

1.Valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

2.Aģentūras izpilddirektors piedalās apspriešanā, bez balsstiesībām.

3.Valde regulārajās sanāksmēs pulcējas vismaz divreiz gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz trešās daļas locekļu pieprasījuma.

4.Īrija un Apvienotā Karaliste ir aicinātas piedalīties valdes sanāksmēs.

5.Valde var uzaicināt Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvi.

6.Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru citu personu, kuras viedoklis varētu to interesēt.

7.Valdes locekļiem saskaņā ar reglamenta noteikumiem var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

8.Aģentūra nodrošina valdes sekretariātu.

66. pants

Balsošana

1.Neskarot 61. panta 1. punkta e) un g) apakšpunktu, 64. panta 1. punktu un 68. panta 2. un 4. punktu, valde pieņem lēmumus ar visu tās balsstiesīgo locekļu absolūto balsu vairākumu.

2.Katram loceklim ir viena balss. Izpilddirektors balsošanā nepiedalās. Ja kāda valdes locekļa nav klāt, viņa aizstājējam ir tiesības balsot viņa vietā.

3.Reglamentā par balsošanu ietver sīkāk izstrādātus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem, kā viens loceklis var darboties cita locekļa vārdā, kā arī attiecīgos gadījumos visas prasības, kas saistītas ar kvorumu.

4.Asociētajām valstīm, kas iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, ir ierobežotas balsstiesības saskaņā ar attiecīgu vienošanos. Lai ļautu asociētajām valstīm īstenot savas balsstiesības, aģentūra sīki apraksta darba kārtību, norādot punktus, par kuriem tiek piešķirtas ierobežotas balsstiesības.

67. pants

Izpilddirektora funkcijas un pilnvaras

1.Aģentūru vada izpilddirektors, kas, pildot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgs. Neskarot attiecīgo Komisijas un valdes kompetenci, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

2.Eiropas Parlaments vai Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu uzdevumu izpildi, jo īpaši par pamattiesību stratēģijas īstenošanu un uzraudzību, aģentūras konsolidēto gada darbības pārskatu par iepriekšējo gadu, nākamā gada darba programmu un aģentūras daudzgadu plānu.

3.Izpilddirektoram ir šādas funkcijas un pilnvaras:

a) sagatavot un īstenot lēmumus, programmas un darbības, ko apstiprina aģentūras valde, saskaņā ar ierobežojumiem, ko nosaka ar šo regulu, tās īstenošanas noteikumiem un jebkuriem piemērojamiem tiesību aktiem;

b) veikt visus vajadzīgos pasākumus, tostarp pieņemt iekšējus administratīvus norādījumus un publicēt paziņojumus, lai nodrošinātu aģentūras ikdienas administrāciju un darbību saskaņā ar šīs regulas noteikumiem;

c) katru gadu sagatavot plānošanas dokumentu un pēc apspriešanās ar Komisiju iesniegt to valdei;

d) katru gadu sagatavot konsolidētu gada darbības pārskatu par aģentūras darbību un iesniegt to valdei;

e) sastādīt aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, ievērojot 75. pantu, un izpildīt budžetu, ievērojot 76. pantu;

f) deleģēt savas pilnvaras citiem aģentūras personāla locekļiem, ievērojot noteikumus, kas jāpieņem saskaņā ar 61. panta 1. punkta i) apakšpunktā minēto kārtību;

g) pieņemt lēmumu par korektīvajiem pasākumiem saskaņā ar 12. panta 5. punktu, tostarp ierosināt dalībvalstīm sākt un veikt kopīgos pasākumus, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus vai citu rīcību, kas minēta 13. panta 2. punktā;

h) izvērtēt, apstiprināt un koordinēt dalībvalstu priekšlikumus par kopīgajām operācijām vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem saskaņā ar 14. panta 3. punktu;

i) nodrošināt 15., 16. pantā un 32. panta 4. punktā minēto darbības plānu īstenošanu;

j) novērtēt dalībvalsts palīdzības pieprasījumu migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām un tās vajadzību novērtējumu, koordinējot ar attiecīgajām Savienības aģentūrām saskaņā ar 17. panta 2. punktu;

k) nodrošināt 18. pantā minētā Komisijas lēmuma īstenošanu;

l) atsaukt kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu finansējumu vai apturēt vai izbeigt šādus pasākumus saskaņā ar 24. pantu;

m) izvērtēt kopīgo operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu rezultātus saskaņā ar 25. pantu;

n) identificēt minimālo tehniskā aprīkojuma vienību skaitu saskaņā ar vajadzībām, jo īpaši lai spētu veikt kopīgās operācijas un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, saskaņā ar 38. panta 2. punktu;

o) sagatavot rīcības plānu, balstoties uz iekšējas vai ārējas revīzijas ziņojumos un novērtējumos, un izmeklēšanā, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), norādītajiem secinājumiem, un divreiz gadā ziņot Komisijai un regulāri ziņot valdei par panākto;

p) aizsargāt Savienības finanšu intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus;

q) sagatavot aģentūras krāpšanas apkarošanas stratēģiju un iesniegt to valdei apstiprināšanai.

4.Izpilddirektors atskaitās valdei par savu darbību.

5.Izpilddirektors ir aģentūras likumīgais pārstāvis.

68. pants

Izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka iecelšana

1.Komisija izvirza kandidātus izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka amatam, balstoties uz sarakstu, ko izveido pēc amata vietas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un attiecīgā gadījumā citos preses izdevumos vai tīmekļa vietnēs.

2.Izpilddirektoru ieceļ valde, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu augsta līmeņa administratīvā un pārvaldības darba prasmi, kā arī attiecīgo profesionālo pieredzi vadošā amatā ārējo robežu pārvaldības un atgriešanas jomā. Valde pieņem lēmumu ar divu trešdaļu visu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

Valdei šādā pašā kārtībā ir tiesības izpilddirektoru atlaist, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma.

3.Izpilddirektoram palīdz izpilddirektora vietnieks. Izpilddirektora prombūtnes vai aizņemtības laikā viņa pienākumus veic izpilddirektora vietnieks.

4.Izpilddirektora vietnieku pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar izpilddirektoru ieceļ valde, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu atbilstošu administratīvā un pārvaldības darba prasmi, kā arī attiecīgo profesionālo pieredzi ārējo robežu pārvaldības un atgriešanas jomā. Valde pieņem lēmumu ar divu trešdaļu visu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

Valdei šādā pašā kārtībā ir tiesības izpilddirektora vietnieku atlaist.

5.Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz šā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu un aģentūras turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

6.Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 5. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

7.Izpilddirektora vietnieka amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Valde to var pagarināt vienu reizi par vēl vienu termiņu līdz pieciem gadiem.

69. pants

Uzraudzības padome

1.Uzraudzības padome sniedz padomus izpilddirektoram:

a) par ieteikumiem, kas izpilddirektoram jāsniedz attiecīgajai dalībvalstij sākt un veikt kopīgus pasākumus vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus saskaņā ar 14. panta 4. punktu;

b) par lēmumiem, kas izpilddirektoram jāpieņem attiecībā uz dalībvalstīm, balstoties uz neaizsargātības novērtējuma, ko aģentūra sagatavojusi saskaņā ar 12. pantu, rezultātiem;

c) par pasākumiem, kas veicami, lai prakstiski izpildītu Komisijas lēmumu saistībā ar situāciju, kurā nepieciešama steidzama rīcība pie ārējām robežām, tostarp par tehnisko aprīkojumu un personālu, kas vajadzīgs minētajā lēmumā noteikto mērķu sasniegšanai saskaņā ar 18. panta 3. punktu.

2.Uzraudzības padomes sastāvā ir izpilddirektora vietnieks, aģentūras četras citas augstākā līmeņa amatpersonas, ko ieceļ valde, un viens no Komisijas pārstāvjiem valdē. Uzraudzības padomi vada izpilddirektora vietnieks.

3.Uzraudzības padome ziņo valdei.

70. pants

Konsultatīvais forums

1.Aģentūra izveido konsultatīvo forumu, kurš palīdz izpilddirektoram un valdei ar pamattiesībām saistītos jautājumos.

2.Aģentūra aicina piedalīties konsultatīvajā forumā Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos un citas atbilstīgas organizācijas. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma lemj par konsultatīvā foruma sastāvu un tā darbības metodēm, kā arī par kārtību, kādā tam nodod informāciju.

3.Ar konsultatīvo forumu apspriežas par pamattiesību stratēģijas, ētikas kodeksa un kopējās pamatprogrammas turpmāko pilnveidošanu un īstenošanu.

4.Konsultatīvais forums izstrādā gada ziņojumu par savām darbībām. Minēto ziņojumu publisko.

5.Konsultatīvajam forumam ir piekļuve visai informācijai par pamattiesību ievērošanu, tostarp apmeklējot uz vietas kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, pirms tam saņemot uzņēmējas dalībvalsts piekrišanu.

71. pants

Pamattiesību amatpersona

1.Valde ieceļ pamattiesību amatpersonu, un viņam ir atbilstīga kvalifikācija un pieredze pamattiesību jomā.

2.Savu kā pamattiesību amatpersonas pienākumu izpildē pamattiesību amatpersona ir neatkarīga un tieši atskaitās valdei un sadarbojas ar konsultatīvo forumu. Pamattiesību amatpersona regulāri ziņo un šādā veidā piedalās pamattiesību uzraudzības mehānismā.

3.Ar pamattiesību amatpersonu apspriežas par darbības plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar 15., 16. pantu un 32. panta 4. punktu, un viņam ir piekļuve visai informācijai attiecībā uz pamattiesību ievērošanu visās aģentūras darbībās.

72. pants

Sūdzību mehānisms

1.Aģentūra sadarbībā ar pamattiesību amatpersonu veic vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu sūdzību mehānismu saskaņā ar šo pantu, lai uzraudzītu un nodrošinātu pamattiesību ievērošanu visās aģentūras darbībās.

2.Ikviena persona, kuru tieši skar kopīgajā operācijā, pilotprojektā, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumā, atgriešanas operācijā vai operācijā personu atgriešanas nodrošināšanai iesaistīta personāla darbības un kura uzskata, ka šo darbību veikšanas laikā nav ievērotas viņas pamattiesības, vai ikviena trešā persona, kas darbojas šādas personas vārdā, var iesniegt rakstveida sūdzību aģentūrai.

3.Pieļaujamas ir tikai būtiskas sūdzības par konkrētiem pamattiesību pārkāpumiem. Anonīmas, ļaunprātīgas, acīmredzami nepamatotas, kaitniecīgas, hipotētiskas vai neprecīzas sūdzības sūdzību mehānismā neiekļauj.

4.Pamattiesību amatpersona atbild par aģentūras saņemto sūdzību apstrādi saskaņā ar tiesībām uz labu pārvaldību. Šajā nolūkā pamattiesību amatpersona pārskata sūdzības pieļaujamību, reģistrē pieļaujamās sūdzības, pārsūta visas reģistrētās sūdzības izpilddirektoram, pārsūta sūdzības par robežsargiem piederības dalībvalstij un reģistrē aģentūras vai attiecīgās dalībvalsts turpmākos pasākumus.

5.Ja ir reģistrēta sūdzība par kādu aģentūras darbinieku, tad izpilddirektors nodrošina pienācīgus turpmākos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā disciplināros pasākumus. Izpilddirektors ziņo atpakaļ pamattiesību amatpersonai par konstatējumiem un turpmākajiem pasākumiem, ko aģentūra sniegusi/veikusi saistībā ar sūdzību.

6.Ja tiek reģistrēta sūdzība par uzņēmējas dalībvalsts robežsargu vai vienību dalībnieku, tostarp par norīkotajiem vienību dalībniekiem vai norīkotajiem valstu ekspertiem, piederības dalībvalsts nodrošina pienācīgus turpmākos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā disciplinārus pasākumus vai citus pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Attiecīgā dalībvalsts ziņo atpakaļ pamattiesību amatpersonai par konstatējumiem un turpmākajiem pasākumiem saistībā ar sūdzību.

7.Pamattiesību amatpersona ziņo izpilddirektoram un valdei par konstatējumiem un turpmākajiem pasākumiem, ko aģentūra un dalībvalstis sniegušas/veikušas saistībā ar sūdzību.

8.Saskaņā ar tiesībām uz labu pārvaldību, ja sūdzība ir pieļaujama, tad sūdzības iesniedzējus informē, ka sūdzība ir reģistrēta, ka ir sākts novērtējums un ka atbildes rīcību var gaidīt, tiklīdz tā būs pieejama. Ja sūdzība nav pieļaujama, tad sūdzības iesniedzējus informē par iemesliem un norāda viņiem turpmākas iespējas savu bažu risināšanai.

9.Pamattiesību amatpersona pēc apspriešanās ar konsultatīvo forumu izstrādā standartizētu sūdzības veidlapu, kurā tiek prasīta sīka un specifiska informācija par pamattiesību iespējamo pārkāpumu. Pamattiesību amatpersona iesniedz minēto veidlapu izpilddirektoram un valdei.

Aģentūra nodrošina, lai standartizētā sūdzības veidlapa būtu pieejama vairākumā biežāk lietojamo valodu un lai tā būtu darīta pieejama aģentūras tīmekļa vietnē un dokumentārā veidā visu aģentūras darbību laikā. Pamattiesību amatpersona ņem vērā sūdzības, pat ja tās nav iesniegtas uz standartizētas sūdzības veidlapas.

10.Jebkurus sūdzībā ietvertus personas datus aģentūra un pamattiesību amatpersona apstrādā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001, un dalībvalstis – saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK un Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI.

Sūdzības iesniegšanu uzskata par sūdzības iesniedzēja piekrišanu savu personas datu apstrādei Regulas (EK) Nr. 45/2001 5. panta d) punkta nozīmē, ko veiks aģentūra un pamattiesību amatpersona.

Lai aizsargātu sūdzības iesniedzēju intereses, sūdzības apstrādā konfidenciāli, izņemot gadījumus, kad sūdzības iesniedzējs atsakās no savām tiesībām uz konfidencialitāti. Ar to, ka sūdzības iesniedzēji atsakās no savām tiesībām uz konfidencialitāti, saprot, ka viņš piekrīt tam, ka pamattiesību amatpersona vai aģentūra atklās viņa identitāti saistībā ar jautājumu, par kuru iesniegta sūdzība.

73. pants

Valodu lietošana

1.Uz aģentūru attiecas Regulas Nr. 1 51 noteikumi.

2.Neskarot lēmumus, ko pieņem uz LESD 342. panta pamata, 61. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minēto konsolidēto gada darbības pārskatu un darba programmu izstrādā visās Savienības oficiālajās valodās.

3.Aģentūras darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

74. pants

Pārredzamība un saziņa

1.Izskatot pieteikumus attiecībā uz piekļūšanu dokumentiem, kuru turētājs ir aģentūra, piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2.Aģentūra pēc pašas iniciatīvas var darīt zināmu informāciju jomās, ko aptver tās pilnvaras. Tā publisko 61. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto konsolidēto gada darbības pārskatu un nodrošina jo īpaši, lai sabiedrībai un jebkurai ieinteresētajai personai tiktu ātri sniegta objektīva, uzticama un viegli saprotama informācija par tās darbu.

3.Valde paredz praktiskus pasākumus 1. un 2. punkta piemērošanai.

4.Ikvienai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības vērsties pie aģentūras rakstiski jebkurā no Savienības oficiālajām valodām. Viņai ir tiesības saņemt atbildi tajā pašā valodā.

5.Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu pieņemti aģentūras lēmumi var būt par pamatu, lai iesniegtu sūdzību Ombudam vai celtu prasību Eiropas Savienības Tiesā attiecīgi saskaņā ar LESD 228. un 263. pantu.

5. iedaļa

Finanšu prasības

75. pants

Budžets

1.Neskarot citus ienākumu veidus, aģentūras ieņēmumus veido:

a) Savienības subsīdija, kas ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā);

b) valstu, kas iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, iemaksa, kā noteikts attiecīgajos nolīgumos, kas precizē finanšu iemaksu;

c) Savienības finansējums deleģēšanas nolīgumu vai ad hoc dotāciju veidā saskaņā ar tās finanšu noteikumiem, kas minēti 78. pantā, un noteikumiem attiecīgajos tiesību aktos, ar kuriem atbalsta Savienības politikas jomas;

d) maksas par sniegtajiem pakalpojumiem;

e) jebkuras dalībvalstu brīvprātīgas iemaksas.

2.Aģentūras izdevumus veido personāla, administratīvi, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumi.

3.Izpilddirektors sagatavo aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu sarakstu, un nosūta to valdei.

4.Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

5.Valde, pamatojoties uz izpilddirektora izstrādāto tāmes projektu, pieņem aģentūras ieņēmumu un izdevumu provizorisko tāmes projektu, tostarp provizorisko štatu sarakstu, un līdz 31. janvārim nosūta tos Komisijai.

6.Valde līdz 31. martam nosūta Komisijai aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes galīgo projektu, ietverot provizorisku štatu sarakstu un provizorisku darba programmu.

7.Komisija minēto tāmi nodod Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk „budžeta lēmējinstitūcija”) kopā ar Eiropas Savienības provizorisko budžeta projektu.

8.Ņemot vērā tāmi, Komisija Eiropas Savienības provizoriskajā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un uz vispārējo budžetu attiecināmās subsīdijas apjomu, un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

9.Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina subsīdiju apropriācijas aģentūrai.

Budžeta lēmējinstitūcija pieņem aģentūras štatu sarakstu.

10.Valde pieņem aģentūras budžetu. Budžetu apstiprina pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

11.Visiem budžeta grozījumiem, tostarp štatu saraksta grozījumiem, piemēro to pašu procedūru.

12.Visiem būvniecības projektiem, kuriem paredzama būtiska ietekme uz aģentūras budžetu, piemēro Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 52 noteikumus.

13.Lai finansētu ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu un pasākumu personu atgriešanas nodrošināšanai īstenošanu, valdes pieņemtajā aģentūras budžetā iekļauj finanšu operatīvo rezervi, kuras summa ir vismaz 4 % no operatīvajām darbībām paredzētā piešķīruma. Rezerve ir jāuztur visu gadu.

76. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.Izpilddirektors izpilda aģentūras budžetu.

2.Līdz nākamā finanšu gada (N gads + 1 ) 1. martam aģentūras grāmatvedis paziņo Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskos pārskatus par finanšu gadu (N gads). Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 966/2012 53 147. pantu.

3.Aģentūra nosūta ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību par N gadu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai līdz N + 1 gada 31. martam.

4. Komisijas grāmatvedis nosūta Revīzijas palātai aģentūras provizorisko pārskatu par N gadu, kas konsolidēts ar Komisijas pārskatu, līdz N + 1 gada 31. martam.

5.Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par aģentūras provizoriskiem pārskatiem par N gadu saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 966/2012 148. pantu, izpilddirektors uz savu atbildību sastāda aģentūras galīgos pārskatus un iesniedz valdei, lai saņemtu atzinumu.

6.Valde sniedz atzinumu par aģentūras galīgo pārskatu par N gadu.

7.Vēlākais līdz N + 1 gada 1. jūlijam izpilddirektors galīgo pārskatu kopā ar valdes atzinumu nosūta Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei.

8.Galīgo pārskatu par N gadu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz N + 1 gada 15. novembrim.

9.Izpilddirektors ne vēlāk kā līdz N + 1 gada 30. septembrim nosūta atbildi Revīzijas palātai par tās apsvērumiem. Viņš šo atbildi nosūta arī valdei.

10.Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga N gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai piemērošanai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 165. panta 3. punktu.

11.Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

77. pants

Krāpšanas apkarošana

1.Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, bez ierobežojumiem piemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 noteikumus. Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un tūlīt pieņem atbilstošos noteikumus, kas piemērojami visiem aģentūras darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā noteikto šablonu.

2.Revīzijas palātai ir tiesības veikt revīzijas, gan pamatojoties uz dokumentiem, gan uz vietas attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem, kas no aģentūras saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteikti Regulā (EK, Euratom) Nr. 883/2013 54 un Regulā (EK, Euratom) Nr. 2185/96 55 , OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses, saistībā ar dotāciju vai līgumu, kuru finansē aģentūra.

4.Neskarot 1., 2. un 3. punktu, aģentūras sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami nosaka Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas.

78. pants

Finanšu noteikumi

Aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie saskan ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013, izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams aģentūras darbībai un kad Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

79. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 562/2006 33.a pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa divas trešdaļas komitejas locekļu.

4.Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

5.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

80. pants

Izvērtēšana

1.Trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam katrus trīs gadus Komisija veic izvērtējumu, lai jo īpaši novērtētu aģentūras veikuma un darba prakses ietekmi, lietderīgumu un efektivitāti attiecībā pret tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Izvērtējumā jo īpaši apskata iespējamo vajadzību mainīt aģentūras pilnvaras un šādu izmaiņu finansiālo ietekmi.

Izvērtējumā iekļauj īpašu analīzi par to, kā, piemērojot šo regulu, ir ievērota Pamattiesību harta.

2.Komisija nosūta izvērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem par ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Izvērtējuma ziņojumu un secinājumus par ziņojumu publisko.

3.Saistībā ar katru otro izvērtējumu Komisija novērtē aģentūras sasniegtos rezultātus, ņemot vērā tās mērķus, pilnvaras un uzdevumus.

81. pants

Atcelšana

1.Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004, Regula (EK) Nr. 863/2007 un Padomes Lēmums 2005/267/EK 56 tiek atcelti.

2.Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu saskaņā ar pielikumu.

82. pants

Stāšanās spēkā un piemērojamība

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 19. panta 5. punktu un 28., 29., 30. un 31. pantu sāk piemērot trīs mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā,

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS – „AĢENTŪRAS”

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķi

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

3.2.2.Paredzamā ietekme uz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras cilvēkresursiem

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 57

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 58

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķi

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās prasības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

☑ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2017. gada,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotie pārvaldības veidi 

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība, ko īsteno ar:

–◻    izpildaģentūrām,

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☑ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

◻ starptautiskajām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

☑ 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ dalībvalsts privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP ietvaros saskaņā ar LES V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Identificētie riski

2.2.2.Paredzētās kontroles metodes

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcija(-as)

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

*Frontex saņem iemaksas no Šengenas nolīguma asociētajām valstīm (NO, IS, CH, LI)

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Nav vajadzīga jauna budžeta pozīcija, bet budžeta pozīcija 18 03 02 ir attiecīgi jāpārdēvē

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

3,2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstā ietekme uz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–☑    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot 64 šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Aplēstā ietekme uz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras cilvēkresursiem

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–☑    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Šis priekšlikums atbilst 5 % personāla samazināšanas reformai (2013.-2017. g.), pakāpeniski samazinot aģentūras personālu ar intensitāti 1 % attiecībā uz 2017. gada štatu sarakstu (līdzīga samazinājuma intensitāte tika ievērota 2013.-2016. gadā).

2015. gadā aģentūras štata vietu saraksts 2016. gadam tika pastiprināts ar papildu 76 amata vietām, lai dotu tai iespēju visefektīvākajā veidā risināt migrācijas krīzi. Tomēr, lai īstenotu savus jaunos, šajā regulā paredzētos uzdevumus, aģentūrai līdz 2020. gadam vajadzēs 329 papildu amata vietas, kā arī 273 ārštata darbiniekus. Jo īpaši ir vajadzīgs šādu amata vietu pastiprinājums:

•    117 TA (107 AD, 10 AST) amata vietas, lai nodrošinātu Atgriešanas jautājumu biroja darbību un pārvaldītu aģentūras īstenoto palielināto atgriešanas darbību skaitu, tostarp pietiekams skaits atgriešanas koordinatoru un vajadzīgais personāls, kas atbild par gaisa kuģu fraktēšanu

•    29 TA (27 AD, 2 AST) amata vietas, lai nodrošinātu nepieciešamo koordinatoru skaitu kopīgajām operācijām, ātrās reaģēšanas pasākumiem un „karstajiem punktiem” pie robežām

•    29 TA (27 AD, 2 AST) amata vietas, lai izveidotu uzraudzības un riska analīzes centru, kā arī uzlabotu aģentūras spēju veikt „neaizsargātības novērtējumus” un nodrošinātu vajadzīgos turpmākos pasākumus

•    6 TA (3 AD, 3 AST) amata vietas, lai atbalstītu pamattiesību amatpersonas darbības, ņemot vērā viņas palielināto darba slodzi saistībā ar atgriešanas uzraudzību un jauna sūdzību mehānisma ieviešanu

•    7 TA (4 AD un 3 AST) amata vietas, lai dotu aģentūrai iespēju aktīvi piedalīties pētniecības un inovāciju darbību pārvaldībā, kas ir būtiskas ārējo robežu kontrolei, tostarp progresīvu uzraudzības tehnoloģiju, piemēram, tālvadības gaisa kuģu sistēmu (RPAS), izmantošana

•    46 TA (41 AD, 5 AST) amata vietas, lai nodrošinātu aģentūras Situāciju centra nepārtrauktu darbību (24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā), paredzot reāllaika uzraudzību un ziņošanu par migrācijas plūsmām arī nedēļas nogalēs un valsts svētku dienās

•    10 TA (9 AD, 1 AST) amata vietas, kas ļauj aģentūrai izvietot sadarbības koordinatorus attiecīgās trešās valstīs un vēl vairāk nostiprina sadarbību ar svarīgākajām trešām valstīm

•    30 TA (30 AD) amata vietas, kas ļauj aģentūrai izvietot dalībvalstīs sadarbības koordinatorus

•    33 TA (31 AD, 2 AST) amata vietas, lai dotu aģentūrai iespēju pildīt jaunos uzdevumus saistībā ar tās „krasta apsardzes funkciju” lomu, lai koordinētu daudznolūku misijas un sniegtu informācijas pakalpojumus un apmācību

•    10 TA (5 AD, 5 AST) amata vietas, lai ļautu aģentūrai efektīvi pārvaldīt esošās rezerves (EBGT, tehnisko rezervi), kā arī izveidot jaunas rezerves (3 ar atgriešanu saistītas rezerves)

•    6 TA (3 AD, 3 AST) amata vietas, lai atbalstītu aģentūras pašas aprīkojuma iegādi un nomu, kā arī nodrošinātu aģentūras pašas aprīkojuma uzturēšanu

•    6 TA (3 AD, 3 AST), lai nostiprinātu aģentūras administratīvo spēju pārvaldīt palielināto budžetu un pildītu jaunus uzdevumus saskaņā ar pareizu finanšu pārvaldību

Tiek ierosināts pakāpeniski darīt pieejamas papildu amata vietas, lai līdz 2020. gadam kopējais amata vietu skaits sasniegtu 550.

Šis priekšlikums atbilst 5 % personāla samazināšanas reformai (2013.-2017. g.), pakāpeniski samazinot aģentūras amata vietas ar intensitāti 1 % attiecībā uz 2017. gada štatu sarakstu (līdzīga samazinājuma intensitāte tika ievērota 2013.-2016. gadā).

2015. gadā aģentūras štata vietu saraksts 2016. gadam tika pastiprināts ar papildu 76 amata vietām, lai dotu tai iespēju visefektīvākajā veidā risināt migrācijas krīzi. Tomēr, lai īstenotu savus jaunos, šajā regulā paredzētos uzdevumus, aģentūrai līdz 2020. gadam vajadzēs pievienot štatu sarakstam 329 papildu amata vietas (TA amata vietas). Jo īpaši ir vajadzīgs šādu amata vietu pastiprinājums:

•    117 TA (107 AD, 10 AST) amata vietas, lai nodrošinātu Atgriešanas jautājumu biroja darbību un pārvaldītu aģentūras īstenoto palielināto atgriešanas darbību skaitu, tostarp pietiekams skaits atgriešanas koordinatoru un vajadzīgais personāls, kas atbild par gaisa kuģu fraktēšanu

•    29 TA (27 AD, 2 AST) amata vietas, lai nodrošinātu nepieciešamo koordinatoru skaitu kopīgajām operācijām, ātrās reaģēšanas pasākumiem un „karstajiem punktiem” pie robežām

•    29 TA (27 AD, 2 AST) amata vietas, lai izveidotu uzraudzības un riska analīzes centru, kā arī uzlabotu aģentūras spēju veikt neaizsargātības novērtējumus un nodrošinātu vajadzīgos turpmākos pasākumus

•    6 TA (3 AD, 3 AST) amata vietas, lai atbalstītu pamattiesību amatpersonas darbības, ņemot vērā viņas palielināto darba slodzi saistībā ar atgriešanas uzraudzību un jauna sūdzību mehānisma ieviešanu

•    7 TA (4 AD un 3 AST) amata vietas, lai dotu aģentūrai iespēju aktīvi piedalīties pētniecības un inovāciju darbību pārvaldībā, kas ir būtiskas ārējo robežu kontrolei, tostarp progresīvu uzraudzības tehnoloģiju, piemēram, tālvadības gaisa kuģu sistēmu (RPAS), izmantošana

•    46 TA (41 AD, 5 AST) amata vietas, lai nodrošinātu aģentūras Situāciju centra nepārtrauktu darbību (24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā), paredzot reāllaika uzraudzību un ziņošanu par migrācijas plūsmām arī nedēļas nogalēs un valsts svētku dienās

•    10 TA (9 AD, 1 AST) amata vietas, kas ļauj aģentūrai izvietot sadarbības koordinatorus attiecīgās trešās valstīs un vēl vairāk nostiprina sadarbību ar svarīgākajām trešām valstīm

•    30 TA (30 AD) amata vietas, kas ļauj aģentūrai izvietot dalībvalstīs sadarbības koordinatorus

•    33 TA (31 AD, 2 AST) amata vietas, lai dotu aģentūrai iespēju pildīt jaunos uzdevumus saistībā ar tās „krasta apsardzes funkciju” lomu, lai koordinētu daudznolūku misijas un sniegtu informācijas pakalpojumus un apmācību

•    10 TA (5 AD, 5 AST) amata vietas, lai ļautu aģentūrai efektīvi pārvaldīt esošās rezerves (EBGT, tehnisko rezervi), kā arī izveidot jaunas rezerves (3 ar atgriešanu saistītas rezerves)

•    6 TA (3 AD, 3 AST) amata vietas, lai atbalstītu aģentūras pašas aprīkojuma iegādi un nomu, kā arī nodrošinātu aģentūras pašas aprīkojuma uzturēšanu

•    6 TA (1 AD, 5 AST), lai nostiprinātu aģentūras administratīvo spēju pārvaldīt palielināto budžetu un pildītu jaunus uzdevumus saskaņā ar pareizu finanšu pārvaldību

Tiek ierosināts pakāpeniski darīt pieejamas papildu amata vietas, lai līdz 2020. gadam kopējais TA amata vietu skaits sasniegtu 550.

Turklāt, lai pildītu savus jaunos, regulā paredzētos uzdevumus, aģentūrai vajadzēs 273 papildu ārštata darbiniekus (līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti), kuri pakāpeniski līdz 2020. gadam kļūs pieejami, lai līdz 2020. gadam kopējais ārštata darbinieku skaits būtu 450.

Tādējādi aģentūrai līdz 2020. gadam jāsasniedz 1000 visu kategoriju darbinieku (TA, CA un SNE).
3.2.3.2.    Paredzamās cilvēkresursu vajadzības mātes ĢD

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–☑    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Izmaksu aprēķina apraksts pilnslodzes ekvivalenta vienībām jāiekļauj V pielikuma 3. iedaļā.

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–☑ Priekšlikums/iniciatīva ir saderīgs(-a) ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu, bet var izraisīt arī speciālu instrumentu izmantošanu, kā noteikts MFF regulā.

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 68 .

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–☑    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz dažādiem “piešķirtajiem” ieņēmumiem norādīt ietekmētās budžeta izdevumu pozīcijas.

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1) COM(2015) 610 final.

(2) Eiropadomes 2015. gada 15. oktobra sanāksmes secinājumi.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 863/2007 (2007. gada 11. jūlijs), ar ko izveido mehānismu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidei un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 attiecībā uz šo mehānismu, kā arī reglamentē pieaicināto amatpersonu pienākumus un pilnvaras (OV L 199, 31.7.2007., 30. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1168/2011 (2011. gada 25. oktobris), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 304, 22.11.2011., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1052/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (Eurosur) (OV L 295, 6.11.2013., 11. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 656/2014 (2014. gada 15. maijs), ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 189, 27.6.2014., 93. lpp.).

(7) Padomes Regula (ES) Nr. 1053/2013 (2013. gada 7. oktobris), ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Izpildu komitejas 1998. gada 16. septembra lēmumu, ar ko izveido Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju (OV L 295, 6.11.2013., 27. lpp.).

(8) Tieslietu un iekšlietu padomes 2015. gada 8. un 9. oktobra sanāksmes secinājumi.

(9) Eiropadomes 2015. gada 15. oktobra sanāksmes secinājumi.

(10) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(11) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(12) Eiropadomes 2015. gada 25. un 26. jūnija sanāksmes secinājumi.

(13) ES valstu vai valdību vadītāju neformāla sanāksme par migrācijas jautājumiem, 2015. gada 23. septembra paziņojums.

(14) Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 21.12.2008., 98. lpp.).

(16) Padomes Regula (EK) Nr. 768/2005 (2005. gada 26. aprīlis), ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(20) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(24) Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.).

(25) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(26) Padomes. gada 17. maija Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(27) OV L 188, 20.7.2007., 19. lpp.

(28) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(29) Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(30) OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(31) Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(32) OV L 243, 16.9.2010., 4. lpp.

(33) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(34) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(35) OV C […].

(36) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 863/2007 (2007. gada 11. jūlijs), ar ko izveido mehānismu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidei un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 attiecībā uz šo mehānismu, kā arī reglamentē pieaicināto amatpersonu pienākumus un pilnvaras (OV L 199, 31.7.2007., 30. lpp.).

(37) Padomes Lēmums 2005/267/EK (2005. gada 16. marts), ar ko izveido drošu tīmeklī izvietotu informācijas un koordinācijas tīklu dalībvalstu migrācijas pārvaldes dienestiem (OV L 83, 1.4.2005., 48. lpp.).

(38) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.).

(39) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1052/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (Eurosur) (OV L 295, 6.11.2013., 11. lpp.).

(40) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(41) Padomes Lēmums 2008/381/EK (2008. gada 14. maijs), ar ko izveido Eiropas migrācijas tīklu (OV L 131, 21.5.2008., 7. lpp.).

(42) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 656/2014 (2014. gada 15. maijs), ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 189, 27.6.2014., 93. lpp.).

(43) OV L 131, 21.5.2008., 7. lpp.

(44) OV L 348, 21.12.2008., 98. lpp.

(45) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK (OV L 150, 20.5.2014., 143. lpp.).

(46) Padomes Lēmums 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.).

(47) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(48) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(49) Padomes 2004. gada 19. februāra Regula (EK) Nr. 377/2004 par imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla izveidi (OV L 64, 2.3.2004., 1. lpp.).

(50) Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.).

(51) [Padomes] 1958. gada 15. aprīļa Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas Kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.58., 385. lpp., īpašais izdevums latviešu valodā: 1 nodaļa, 1. sējums, 5.- 6.. lpp.).

(52) Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

(53) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(54) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(55) Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(56) Padomes 2005. gada 16. marta Lēmums 2005/267/EK, ar ko izveido drošu tīmeklī izvietotu informācijas un koordinācijas tīklu dalībvalstu migrācijas pārvaldes dienestiem (OV L 83, 1.4.2005., 48. lpp.).

(57) ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(58) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

(59) Nolūkā pastiprināt Aģentūras jauno pilnvaru lomu un labāk noformulēt jauno uzdevumu finansiālo ietekmi, atsevišķā konkrētā mērķī Nr. 3 tika noformulēts "Atbalsts atgriešanas jomā". Uzdevumi saistībā ar "Rezerves resursu pārvaldību" un "Pētniecību un attīstību" tika apvienoti konkrētajā mērķi Nr. 6, "Eurosur" un "Situācijas attēls" tika apvienoti konkrētajā mērķī Nr. 7, savukārt "Ārējās un sabiedriskās attiecības" un "Pamattiesības" tika kopīgi noformulētas konkrētajā mērķī Nr. 8.

(60) Dif. = Diferencētas apropriācijas / Nedif. = Nediferencētas apropriācijas.

(61) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(62) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(63) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(64) Kamēr šablons attiecas uz darbības apropriācijām, aģentūru gadījumā, lai saprotamā veidā noformulētu operatīvo darbību ietekmi, šķiet atbilstošāk ņemt vērā darbības apropriācijas (3. sadaļa), bet arī atbilstošos administratīvos kredītus (1. un 2. sadaļa), kas proporcionāli sadalīti starp dažādiem konkrētajiem mērķiem saskaņā ar ABM/ABB plānu. Skaitļi ietver gan ES subsīdiju, gan iemaksas no Šengenas asociētajām valstīm.

(65) AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki; END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(66) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(67) Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).

(68) Skatīt Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, 11. un 17. pantu.

(69) Šengenas asociēto valstu iemaksu parasti aprēķina Frontex, ņemot vērā ES subsīdijas apjoma un IKP attiecību attiecīgajām valstīm. Tā ir vienāda ar aptuveni 6 % no kopējā Aģentūras budžeta. Iemaksas iekasē Aģentūra.

(70) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.