52014DC0127

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Eiropas Savienībā autotransportam izmantotā benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāte Vienpadsmitais gada pārskats (pārskata gads — 2012.)

1.           Ievads

Šajā ziņojumā ir apvienoti pārskati, ko dalībvalstis ir iesniegušas vienpadsmitajā ziņojumu sniegšanas gadā saskaņā ar Direktīvu 98/70/EK[1] (turpmāk “Direktīva”), apkopojot informāciju par autotransportam izmantotā benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti ES 2012. gadā. Direktīvā ir ietvertas specifikācijas benzīnam un dīzeļdegvielai, ko Eiropas Savienībā pārdod autotransportam: pirmās specifikācijas stājās spēkā 2000. gada 1. janvārī, otrās — 2005. gada 1. janvārī un trešās, ar kurām tika noteikts, ka ES automobiļu degvielas sēra satura robežvērtība ir 10 ppm,— 2009. gada 1. janvārī. Papildu prasības ir noteiktas Eiropas standartā EN 14274:2012 par degvielas kvalitātes monitoringa sistēmām (FQMS) un ir jāievēro kopš 2004. gada.

Direktīvā ir noteikts arī, ka dalībvalstīm ir jāsniedz kopsavilkuma pārskati par to teritorijā pārdotās degvielas kvalitāti. Sākotnējais pārskata formāts tika noteikts Komisijas 2002. gada 18. februāra Lēmumā 2002/159/EK[2]. Līdz ar jaunu degvielas specifikāciju ieviešanu un jaunām pārskatu sniegšanas prasībām ir mainījušās arī Direktīvas prasības. Visas dalībvalstis saņem pārskata veidni, kurā jāiekļauj visa vajadzīgā informācija, lai varētu veikt Eiropas mēroga analīzi un salīdzināt dalībvalstīs veiktā degvielas kvalitātes monitoringa rezultātus. Šī veidne atbilst pārskatu sniegšanas prasībām, kas noteiktas Komisijas Lēmumā 2002/159/EK, un Komisija to katru gadu pārskata un apstiprina.

Visas dalībvalstis 2012. gadā ir ievērojušas degvielas specifikācijas, kurās noteikts, ka automobiļu degvielā sēra saturam jābūt mazākam par 10 ppm. Dalībvalstis turklāt ir sākušas sniegt pārskatus par degvielu, kurai pievienots etanols; šie pārskati ir jāsniedz no 2011. gada 1. janvāra.

Visas dalībvalstis iesniedza pārskatus norādītajā formātā. Pārskata iesniegšanas termiņā (līdz 30. jūnijam) tika iesniegti 19 no 27 FQMS gada pārskatiem, seši pārskati tika saņemti mazāk nekā nedēļu pēc termiņa, bet divi pēdējie pārskati tika iesniegti divu mēnešu laikā pēc sākotnēji noteiktā termiņa. Salīdzinot ar 2009. un 2010. gadu, ir vērojams uzlabojums noteiktajā termiņā saņemto pārskatu ziņā, bet, salīdzinot ar 2011. gadu, kad 21 dalībvalsts iesniedza pārskatus noteiktajā termiņā, situācija ir nedaudz pasliktinājusies.

2.           Degvielas pārdošana Eiropā

ES 2012. gadā pārdotās dīzeļdegvielas apjoms (242 829 miljoni litru) ievērojami pārsniedza pārdotā benzīna apjomu (109 328 miljoni litru).

Kopš 2004. gada pārdotā benzīna apjoms ir pastāvīgi krities, un arī 2012. gadā tas bija zemāks nekā iepriekšējā gadā. Benzīna marku izteiksmē POS 91 benzīns turpina zaudēt savu tirgus daļu un pašlaik tiek pārdots mazos apjomos; 2012. gadā tika pārdoti 456 miljoni litru šīs degvielas. Kopumā tika pārdoti 4418 miljoni litru POS 98 benzīna, 14 622 miljoni litru POS 95=<POS<98 benzīna, savukārt POS 95 benzīns veidoja lielāko daļu no pārdotā benzīna apjoma — tika pārdoti 89 832 miljoni litru.

Arī pārdotās dīzeļdegvielas apjoms samazinās trešo gadu pēc kārtas; B7 dīzeļdegviela veidoja pārdošanas apjoma lielāko daļu — tika pārdoti 219 769 miljoni litru (90 %). Kopumā tika pārdots 23 061 miljons litru B5, B+ un parastās dīzeļdegvielas (attiecīgi 2720, 137 un 20 204 miljoni litru).

1. attēls. Degvielas pārdošanas apjoma dinamika ES no 2001. gada līdz 2012. gadam

|| || Dīzeļdegviela || || || || || || Benzīns || || || || || ||

2. attēls. ES pārdotās degvielas sadalījums pēc degvielas veida 2012. gadā

Benzīns Dīzeļdegviela ||

|| Miljoni litru

|| Bezsvina benzīns < 10 ppm S || Dīzeļdegviela < 10 ppm S

|| || || Min. POS=91 || || || Min. POS=95 || || || POS 95=<POS<98 || || || POS>=98 || || || Dīzeļdegviela

|| || || Min. POS=91 E5 || || || Min. POS=95 E5 || || || POS 95=<POS<98 E5 || || || POS>=98 E5 || || || Dīzeļdegviela B5

|| || || Min. POS=91 E10 || || || Min. POS=95 E10 || || || POS 95=<POS<98 E10 || || || POS>=98 E10 || || || Dīzeļdegviela B7

|| || || Min. POS=91 E+ || || || Min. POS=95 E+ || || || POS 95=<POS<98 E+ || || || POS>=98 E+ || || || Dīzeļdegviela B+

Kopumā 2012. gadā tika pārdots mazāk degvielas nekā 2011. gadā — saruka gan pārdotā benzīna apjoms (par 7565 miljoniem litru), gan pārdotās dīzeļdegvielas apjoms (par 2398 miljoniem litru), kā rezultātā pārdotās autotransporta degvielas apjoms kopumā samazinājās par 9963 miljoniem litru.

2.1.        Degvielas pieejamība 2012. gadā

Viena no 2012. gada galvenajām iezīmēm ir tāda, ka POS 91 benzīns ir gandrīz izzudis no tirgus, un šobrīd to pārdod tikai četrās valstīs, no kurām vienīgi Dānijā to realizē ievērojamā apjomā.

E10 pārdod tikai trijās dalībvalstīs: Francijā, Somijā un Vācijā.

1. tabulā ir redzams pārdotās degvielas apjoms un veids sadalījumā pa dalībvalstīm.

1. tabula. Degvielas pārdošanas apjoma sadalījums pēc degvielas veida ES 27 dalībvalstīs 2012. gadā

Degvielas veids || Benzīna pārdošanas apjoms (miljoni litru) || Dīzeļdegvielas pārdošanas apjoms (miljoni litru)

Dalībvalsts || min. POS=91 || min. POS=95 || min. POS=98 || POS≥98 || Benzīns kopā || Dīzeļdegviela kopā

Austrija ||  41 ||  - ||  2215 ||  49 ||  2305 ||  7294

Beļģija ||  - ||  1385 ||  - ||  297 ||  1682 ||  8317

Bulgārija ||  - ||  691 ||  - ||  36 ||  727 ||  2049

Kipra ||  - ||  - ||  471 ||  31 ||  502 ||  365

Čehijas Republika ||  16 ||  2195 ||  62 ||  - ||  2273 ||  4865

Dānija ||  349 ||  1531 ||  2 ||  - ||  1882 ||  3205

Igaunija ||  - ||  - ||  312 ||  28 ||  340 ||  719

Somija ||  - ||  1144 ||  - ||  948 ||  2092 ||  2843

Francija ||  - ||  9666 ||  - ||  - ||  9666 ||  40 378

Vācija ||  50 ||  23 479 ||  - ||  1502 ||  25 031 ||  40 232

Grieķija ||  - ||  3831 ||  52 ||  102 ||  3985 ||  2506

Ungārija ||  - ||  1541 ||  - ||  42 ||  1583 ||  3121

Īrija ||  - ||  1684 ||  - ||  - ||  1684 ||  2630

Itālija ||  - ||  9750 ||  - ||  - ||  9750 ||  27 445

Latvija ||  - ||  274 ||  21 ||  - ||  295 ||  852

Lietuva ||  - ||  300 ||  - ||  7 ||  307 ||  1342

Luksemburga ||  - ||  347 ||  - ||  77 ||  424 ||  2001

Malta ||  - ||  - ||  98 ||  - ||  98 ||  119

Nīderlande ||  - ||  5436 ||  59 ||  - ||  5495 ||  7512

Polija ||  - ||  4690 ||  - ||  412 ||  5102 ||  13 555

Portugāle ||  - ||  - ||  1403 ||  110 ||  1513 ||  5268

Rumānija ||  - ||  - ||  2418 ||  205 ||  2623 ||  6602

Slovākija ||  - ||  649 ||  - ||  7 ||  656 ||  1227

Slovēnija ||  - ||  - ||  607 ||  78 ||  686 ||  2270

Spānija ||  - ||  - ||  6170 ||  487 ||  6657 ||  25 111

Zviedrija ||  - ||  3738 ||  125 ||  - ||  3863 ||  5273

Apvienotā Karaliste ||  - ||  17 501 ||  607 ||  - ||  18 108 ||  25 728

Pamatojoties uz 1. tabulu, var konstatēt dažas vispārējas iezīmes:

· dīzeļdegviela dominē visu dalībvalstu tirgū, izņemot divas dalībvalstis; benzīna īpatsvars pārdotās degvielas apjomā Grieķijā ir 61,4 % un Kiprā — 57,9 %;

· Beļģijas dati savukārt liecina par vislielāko atkarību no dīzeļdegvielas. Tās pārdošanas apjoma īpatsvars Beļģijas degvielas tirgū ir 83,2 %, kas salīdzinājumā ar visām pārējām dalībvalstīm ir proporcionāli lielākā tirgus daļa;

· visvairāk degvielas 2012. gadā tika pārdots Vācijā — 18,5 % no ES pārdotās degvielas kopapjoma, un benzīna/dīzeļdegvielas pārdošanas apjomu attiecība valstī bija 38,4 % / 61,6 %. Otrs lielākais tirgus bija Francija — 14,2 % no ES pārdotās degvielas kopapjoma, un benzīna/ dīzeļdegvielas pārdošanas apjomu attiecība valstī bija 19,3 % / 80,7 %. Apvienotajā Karalistē pārdotās degvielas īpatsvars bija 12,4 % no ES pārdotās degvielas kopapjoma, un benzīna/dīzeļdegvielas pārdošanas apjomu attiecība valstī bija 41,3 % / 58,7 %;

· vairumā valstu nodokļa likme dīzeļdegvielai ir zemāka nekā benzīnam (dažās valstīs — ievērojami zemāka). Tas apvienojumā ar dīzeļdzinēja transportlīdzekļu uzlabojumiem un efektivitāti, kas salīdzinājumā ar līdzvērtīgiem benzīna dzinēja transportlīdzekļiem ir augstāka, ir bijis galvenais virzītājspēks dīzeļdegvielas izmantošanas apjoma pieaugumam ES. Apvienotajā Karalistē litram benzīna un litram dīzeļdegvielas piemēro vienu un to pašu nodokļa likmi, tāpēc dīzeļdegvielas izmantošana rada mazākus degvielas izmaksu ietaupījumus, kas daļēji izskaidro, kādēļ salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm dīzeļdegvielas relatīvais īpatsvars Apvienotajā Karalistē ir zemāks;

· degvielas E10 izplatība tirgū joprojām ir maza; to patlaban pārdod tikai trijās valstīs (Vācijā, Francijā un Somijā). Šajās valstīs ir ļoti dažāda tirgus situācija: Somijā E10 tirgus daļa veido 54,7 % no pārdotās degvielas apjoma, Francijā — 24,1 %, bet Vācijā — 14,2 %.

3.           Degvielas kvalitātes monitorings 2012. gadā

3.1.        Dalībvalstīs izmantoto sistēmu apraksts

Lai Eiropas Savienībā ieviestu FQMS, ir izmantotas vairākas atšķirīgas pieejas. Lai gan ar katru gadu konsekvence dalībvalstu starpā ir nedaudz uzlabojusies, izmantotās pieejas ir dažādas, sākot no tām, kas balstītas uz Eiropas standartu EN 14274[3] un paredz ņemt paraugus vairākās degvielas mazumtirdzniecības vietās, līdz pat valstu sistēmām.

Direktīvā ir paredzēta iespēja izmantot alternatīvas monitoringa sistēmas ar nosacījumu, ka šādas sistēmas nodrošina tikpat ticamus rezultātus kā standarts EN 14274, lai gan nav noteikti kritēriji šo rezultātu novērtēšanai. Tādēļ rodas šaubas, vai pastāvošās sistēmas, kuru pamatā nav standarts EN 14274, nodrošina šādus rezultātus.

Lielākā daļa dalībvalstu 2012. gadā ir iesniegušas papildu informāciju par izvēlēto monitoringa sistēmu (ja tiek izmantots standarta EN 14274 statistiskais modelis) vai par izvēlēto valsts monitoringa sistēmu.

No 27 dalībvalstu 2012. gadā izmantotajām degvielas kvalitātes monitoringa sistēmām:

· piecās tika izmantots standarta EN 14274 statistiskais modelis A (Austrija, Grieķija, Itālija, Somija un Spānija);

· piecās tika izmantots standarta EN 14274 statistiskais modelis B (Bulgārija, Francija, Polija, Rumānija un Vācija);

· deviņās tika izmantots standarta EN 14274 statistiskais modelis C (Čehijas Republika, Igaunija, Īrija, Kipra, Lietuva, Portugāle, Slovākija, Slovēnija un Ungārija);

· pārējās astoņās dalībvalstīs tika izmantota valsts monitoringa sistēma.

3.2.        Paraugu ņemšana un ziņošana

Viens no degvielas kvalitātes novērtēšanas pamataspektiem ir degvielas paraugu ņemšanas veids. Paraugu ņemšana jāveic saskaņā ar standarta EN 14274 prasībām.

Šis standarts paredz to, cik paraugu jāņem, no kurienes tie jāņem un kā par tiem jāziņo dalībvalstu degvielas kvalitātes pārskatos. Standarts arī nosaka minimālo paraugu skaitu katrai degvielas markai ziemas un vasaras periodā. Šā pārskata 2. tabulā ir sniegti dati par paraugu ņemšanu un ziņošanu 2012. gadā katrā dalībvalstī. Ir aprēķināts kopējais minimālais vajadzīgo paraugu skaits, ja dalībvalsts ir izmantojusi statistisko modeli, kā izklāstīts standartā EN 14274, jo katram modelim (A, B un C) ir zināmas minimālās prasības attiecībā uz paraugiem.

Tabulā redzams arī kopējā paraugu skaita sīkāks sadalījums un dati par paraugu ņemšanu uzpildes stacijās. Visas dalībvalstis iesniedza šos datus par 2012. gadu. Standarts EN 14274 nosaka, ka minimālais paraugu skaits jāņem degvielas izplatīšanas objektos, kas definēti kā “mazumtirdzniecības vai komerciāli objekti, kur degvielu uzpilda autotransporta līdzekļos izmantošanai dzinējiekārtās”, tāpēc, pārbaudot minimālo paraugu ņemšanas prasību izpildi, jebkādi paraugi, kas ņemti degvielas sadales termināļos vai naftas pārstrādes rūpnīcās, jāskaita papildus degvielas uzpildes stacijās ņemtajiem paraugiem.

Šajā kontekstā jāatzīmē, ka Bulgārija sniedz datus ar gada nokavēšanos. Dalībvalsts par to tika informēta, un Komisija cer, ka šī problēma tiks novērsta pārskatā par 2013. gadu.

Salīdzinājumā ar 2011. gadu 2012. gadā ir nedaudz palielinājusies atsevišķu testēto paraugu neatbilstība benzīna standartam EN 228; tāpat 2012. gadā ir nedaudz palielinājusies neatbilstība dīzeļdegvielas standartam EN 590. Klimata politikas ĢD mājas lapā var iepazīties ar pilnīgu ziņojumu “ES degvielas kvalitātes monitorings — 2012. gada kopsavilkuma ziņojums — Galīgais ziņojums Eiropas Komisijas Klimata politikas ģenerāldirektorātam”.

2. tabula.   Dalībvalstu paraugu ņemšanas un ziņošanas kopsavilkums saistībā ar Direktīvas 98/70/EK un Eiropas standarta EN 14274 prasībām

Dalībvalsts || FQMS modelis (1) || Lielums (2) || Atsevišķi vasara/ziema? (3) || Paraugu skaits katrai markai katrā periodā (4) || Kopējais vajadzīgais paraugu skaits (5) || Paņemtie paraugi (6) || DUS ņemtie paraugi (7) || Paraugu atbilstība (8)

Benz. || Dīzeļd. || Benz. || Dīzeļd. || Benz. || Dīzeļd. || Benz. || Dīzeļd.

Austrija || A || M || ü || 50 || 106 || 100 || 106 || 100 || 106 || 100 || ü || ü

Beļģija || V || M || ü || (50) || 200 || 100 || 2239 || 6036 || 2239 || 6036 || (ü) || (ü)

Bulgārija || B || M || ü || 100 || 212 || 204 || 453 || 496 || 428 || 473 || ü || ü

Kipra || C || M || ü || 50 || 108 || 100 || 328 || 173 || 328 || 173 || ü || ü

Čehijas Republika || C || M || ü || 50 || 106 || 104 || 1294 || 1468 || 1294 || 1468 || ü || ü

Dānija || V || M || ü || (50) || 202 || 100 || 43 || 21 || 43 || 21 || (×) || (×)

Igaunija || C || M || ü || 50 || 110 || 100 || 350 || 215 || 350 || 210 || ü || ü

Somija || A || M || ü || 50 || 200 || 100 || 235 || 122 || 235 || 122 || ü || ü

Francija || B || L || ü || 200 || 800 || 400 || 473 || 408 || 473 || 408 || × || ü

Vācija || B || L || ü || 200 || 826 || 400 || 602 || 415 || 602 || 415 || × || ü

Grieķija || A || M || ü || 50 || 106 || 102 || 116 || 106 || 73 || 53 || × || ×

Ungārija || C || M || ü || 50 || 104 || 100 || 120 || 120 || 120 || 120 || ü || ü

Īrija || C || M || ü || 50 || 100 || 100 || 201 || 194 || 160 || 161 || ü || ü

Itālija || A || L || ü || 100 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || ü || ü

Latvija || V || M || ü || (50) || 112 || 200 || 158 || 244 || 119 || 126 || (ü) || (ü)

Lietuva || C || M || ü || 50 || 104 || 100 || 106 || 100 || 92 || 89 || × || ×

Luksemburga || V || M || ü || (50) || 200 || 100 || 80 || 82 || 80 || 82 || (×) || (×)

Malta || V || M || ü || (50) || 100) || (100 || 36 || 37 || 27 || 27 || (×) || (×)

Nīderlande || V || M || ü || (50) || 100 || 100 || 50 || 50 || 50 || 50 || (×) || (×)

Polija || B || M || ü || 200 || 434 || 400 || 279 || 204 || 279 || 204 || × || ×

Portugāle || C || M || ü || 50 || 108 || 100 || 200 || 100 || 200 || 100 || ü || ü

Rumānija || B || M || ü || 100 || 208 || 200 || 244 || 243 || 221 || 223 || ü || ü

Slovākija || C || M || ü || 50 || 102 || 100 || 149 || 118 || 149 || 118 || ü || ü

Slovēnija || C || M || ü || 50 || 200 || 100 || 154 || 162 || 154 || 162 || × || ü

Spānija || A || L || ü || 100 || 230 || 200 || 780 || 396 || 0 || 0 || × || ×

Zviedrija || V || M || ü || (50) || 104 || 100 || 631 || 717 || 0 || 0 || (×) || (×)

Apvienotā Karaliste || V || L || ü || (100) || 208 || 200 || 1682 || 2535 || 437 || 263 || (ü) || (ü)

Nr. || Sleja || Skaidrojumi

(1) FQMS modelis || V = Valsts degvielas kvalitātes monitoringa sistēma (FQMS) A = EN 14274 Statistiskais modelis A B = EN 14274 Statistiskais modelis B C = EN 14274 Statistiskais modelis C

(2) Lielums — valsts lielums || M = maza (kopējais automobiļu degvielas pārdošanas apjoms < 15 miljoniem tonnu gadā) L = liela (kopējais automobiļu degvielas pārdošanas apjoms > 15 miljoniem tonnu gadā)

(3) Atsevišķi vasara/ziema? || P pārskats atsevišķi par vasaru un ziemu; O norāda, ka ir sniegts tikai pārskats par visa gada paraugu rezultātiem.

(4) Paraugu skaits katrai markai katrā periodā || EN 14274 — paraugu ņemšanas prasības ir samazinātas tām markām, kuras veido mazāk nekā 10 % no kopējā pārdošanas apjoma. Attiecībā uz dalībvalstīm, kurās izmanto valsts FQMS, paredzētie paraugu minimālā skaita ekvivalenti (pamatojoties uz degvielas pārdošanas apjomu) ir norādīti iekavās ().

(5) Kopējais vajadzīgais paraugu skaits || EN 14274 kopējais minimālais vajadzīgo paraugu skaits aprēķināts saskaņā ar FQMS modeli un valsts lielumu. Minimālais vajadzīgo paraugu skaits jāņem no “izmantošanas punkta” degvielas izplatīšanas objektos. Attiecībā uz dalībvalstīm, kurās izmanto valsts FQMS, paredzētie paraugu minimālā skaita ekvivalenti (pamatojoties uz degvielas pārdošanas apjomu) ir norādīti iekavās ().

(6) Paņemtie paraugi || Kopējais paņemto paraugu skaits katram degvielas veidam visos objektos (degvielas uzpildes stacijās, termināļos un naftas pārstrādes rūpnīcās).

(7) DUS ņemtie paraugi || Kopējais paraugu skaits, kas paņemti degvielas uzpildes stacijās (DUS); degvielas izplatīšanas objektos (valsts un komerciālos). Pārskats ir sniegts atsevišķi standarta pārskata veidnē; DUS ņemto paraugu neatbilstība paņemto paraugu kopskaitam radusies sākotnēji iesniegtajā pārskatā esošo atšķirību dēļ (jo īpaši attiecībā uz Franciju un Čehijas Republiku, kur DUS ņemto paraugu skaits ir lielāks par paņemto paraugu skaitu).

(8) Paraugu atbilstība || ü norāda uz atbilstību standarta EN 14274 prasībām par vajadzīgo paraugu skaitu; × norāda uz neatbilstību. Jāņem vērā, ka tā ir visu degvielas marku paraugu skaita vispārējā atbilstība; sk. dalībvalsts ziņojumu par paraugu skaita atbilstību katrai degvielas markai atsevišķi. Ja izmantota valsts FQMS, iekavās () ir norādīta paredzamā atbilstība, lai parādītu līdzvērtību standartam EN 14274. Ja dalībvalsts nav iesniegusi sadalījumu pa paraugu ņemšanas vietām, paraugu skaita atbilstību nav iespējams novērtēt.

|| Benz. || Benzīns

|| Dīzeļd. || Dīzeļdegviela

4.           Atbilstība Direktīvas robežvērtībām

4.1.        Pārskati par benzīnu

Visas dalībvalstis 2012. gadā sniedza pilnīgu informāciju par benzīna paraugu atbilstību. Lai noteiktu atbilstību, jāzina, kāda testēšanas metode izmantota noteiktu parametru testēšanā (jo reproducējamība un pielaide atšķiras atkarībā no testēšanas metodes). Ir paredzēts, ka dalībvalstīm šī informācija jāsniedz pārskatu veidnēs.

Eiropas Savienībā 2012. gadā specifikācijai visbiežāk neatbilda turpmāk norādītie parametri.

Tvaika spiediens vasaras periodā 2012. gadā tika pārsniegts 175 gadījumos.

Visticamāk, daudzi no pārsniegšanas gadījumiem rodas pārejas periodos, kad piegādātāji veic vasaras specifikācijas degvielas nomaiņu ar ziemas specifikācijas degvielu un otrādi.

Kopumā ES 2012. gadā specifikācijai neatbilda 61 POS/MOS paraugs.

Dažas dalībvalstis neiesniedza pilnīgu informāciju par paraugiem, kuros konstatēta neatbilstība pielaides robežvērtībām.

4.2.        Pārskati par dīzeļdegvielu

Dažas dalībvalstis 2012. gadā neiesniedza pilnīgu informāciju par paraugiem, kuros konstatēta neatbilstība pielaides robežvērtībām. No sešiem parametriem, kas 2012. gadā bija jātestē dīzeļdegvielai, specifikācijām neatbilda turpmāk norādītie parametri.

Maksimālais sēra saturs 10 ppm bija pārsniegts kopumā 144 paraugos.

Tomēr vidējais sēra saturs visās dalībvalstīs joprojām ir zem obligātās robežvērtības (10 ppm) — 7,42 ppm.

22 testētie paraugi bija neatbilstīgi specifikācijā noteiktajām destilācijas robežvērtībām.

4.3.        Kopsavilkums

Šā pārskata 3. tabulā sniegts kopsavilkums par to, kā dalībvalstis 2012. gadā ir ievērojušas Direktīvu attiecībā uz paraugu analīžu rezultātu atbilstību pielaides robežvērtībām un attiecībā uz ziņojumu formu un saturu. Grozot Direktīvu, tika iekļauta šāda daļa: “Dalībvalstis nosaka sankcijas, kas piemērojamas, ja ir pārkāpti valstu noteikumi, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu. Sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām ar nodarījumu un jāattur no pārkāpumiem.” Dažas dalībvalstis izklāstīja, kādas korektīvas darbības un sankcijas valsts iestādes piemēroja gadījumos, kad tika konstatēta paraugu neatbilstība specifikācijām. Šīs un pārējās piezīmes attiecībā uz dalībvalstu monitoringa sistēmām ir sīkāk izklāstītas Klimata politikas ĢD mājas lapā pieejamā ziņojuma “ES degvielas kvalitātes monitorings — 2012. gada kopsavilkuma ziņojums — Galīgais ziņojums Eiropas Komisijas Klimata politikas ģenerāldirektorātam” sadaļās, kas veltītas katrai dalībvalstij.

Kopumā no 11 365 benzīna paraugiem, kas testēti 2012. gadā, 322 gadījumos tika konstatēta neatbilstība specifikācijās noteiktajām pielaides robežvērtībām attiecībā uz vienu vai vairākiem parametriem — tas nozīmē, ka neatbilstības īpatsvars bija 2,8 %. No 15 039 dīzeļdegvielas paraugiem, kas 2012. gadā tika testēti attiecībā uz sešiem obligātajiem parametriem, 237 paraugi neatbilda noteiktajām robežvērtībām. Tas veido 1,6 % no pārskatos iekļautajiem paraugiem.

Specifikācijām neatbilstīgo paraugu skaita īpatsvars ir atkarīgs no ņemto paraugu skaita, kam savukārt vajadzētu būt atkarīgam no pārdotās degvielas apjoma un piegādes avotiem katrā dalībvalstī. Tomēr, ņemot vērā, ka ir dalībvalstis, kurās izmanto valsts monitoringa sistēmas, kam, iespējams, nevar pierādīt līdzvērtību A, B vai C statistiskajiem modeļiem, un kurās izmanto statistiskos modeļus, kas, iespējams, nav vispiemērotākie, ir jāaplūko arī neatbilstību īpatsvars Eiropas Savienībā atkarībā no apjoma un paraugu skaita.

3. tabula. Kopsavilkums par dalībvalstu 2012. gada ziņojumu atbilstību

||  Dalībvalsts || Neatbilstība robežvērtībām; prasībām neatbilstīgie paraugi (NC) / kopējais paraugu skaits || Nepilnīgs ziņojums; nemērīti parametri (NM) / kopā || Ziņošanas termiņš nokavēts

|| || (1) || (2) || (3)

|| || Benzīns || Dīzeļdegviela || Benzīns || Dīzeļdegviela ||

|| || NC || Kopā || NC || Kopā || NM || Kopā || NM || Kopā || (mēneši)

|| AT || 2 || 106 || 1 || 100 || 0 || 19 || 0 || 6 || Termiņā

|| BE || 104 || 2239 || 102 || 6036 || 0 || 19 || 0 || 6 || Termiņā

|| BG || 9 || 453 || 32 || 496 || 1 || 19 || 0 || 6 || Termiņā

|| CY || 29 || 328 || 0 || 173 || 2 || 19 || 0 || 6 || Termiņā

|| CZ || 21 || 1293 || 21 || 1413 || 0 || 19 || 0 || 6 || Termiņā

|| DK || 0 || 43 || 0 || 21 || 0 || 19 || 0 || 6 || Termiņā

|| EE || 8 || 350 || 2 || 215 || 1 || 19 || 0 || 6 || <1 mēnesis

|| FI || 18 || 235 || 1 || 122 || 1 || 19 || 1 || 6 || Termiņā

|| FR || 16 || 473 || 28 || 408 || 0 || 19 || 0 || 6 || <1 mēnesis

|| DE || 5 || 602 || 1 || 415 || 0 || 19 || 0 || 6 || <2 mēneši

|| EL || 0 || 116 || 0 || 106 || 6 || 19 || 0 || 6 || Termiņā

|| HU || 5 || 120 || 0 || 120 || 0 || 19 || 0 || 6 || Termiņā

|| IE || 10 || 201 || 4 || 194 || 0 || 19 || 0 || 6 || Termiņā

|| IT || 6 || 200 || 3 || 200 || 4 || 19 || 0 || 6 || <1 mēnesis

|| LV || 0 || 158 || 0 || 244 || 0 || 19 || 0 || 6 || <1 mēnesis

|| LT || 0 || 106 || 0 || 100 || 0 || 19 || 0 || 6 || Termiņā

|| LU || 8 || 80 || 0 || 82 || 0 || 19 || 0 || 6 || Termiņā

|| MT || 4 || 36 || 8 || 37 || 0 || 19 || 0 || 6 || Termiņā

|| NL || 0 || 50 || >1 || 50 || 2 || 19 || 0 || 6 || <1 mēnesis

|| PL || 12 || 279 || 7 || 204 || 1 || 19 || 0 || 6 || Termiņā

|| PT || 33 || 257 || 4 || 132 || 1 || 19 || 0 || 6 || Termiņā

|| RO || 6 || 244 || 6 || 243 || 1 || 19 || 0 || 6 || <1 mēnesis

|| SK || 8 || 149 || 8 || 118 || 0 || 19 || 0 || 6 || Termiņā

|| SI || 4 || 154 || 4 || 162 || 1 || 19 || 0 || 6 || Termiņā

|| ES || 0 || 780 || 0 || 396 || 0 || 19 || 0 || 6 || <2 mēneši

|| SE || 0 || 631 || 0 || 717 || 6 || 19 || 1 || 6 || Termiņā

|| UK || 14 || 1682 || 4 || 2535 || 0 || 19 || 0 || 6 || Termiņā

|| Valstu skaits || || || || || 27

||

(1) Neatbilstība robežvērtībām (95 % ticamības robeža) || Ja iesniegto ziņojumu dati ir nepilnīgi, nav iespējams pārliecināties, vai visi paraugi ir atbilduši robežvērtībām. Gadījumos, kad no iesniegtajiem datiem nav bijis iespējams noteikt robežvērtības pārsniegušo paraugu skaitu, simbols “>” nozīmē to, ka norādīts ir minimālais robežvērtības pārsniegušo paraugu skaits, kas var būt arī lielāks. ||

(2) Nepilnīgs ziņojums || Daži parametri var būt testēti mazākam paraugu skaitam, taču, lai pareizi novērtētu degvielas kvalitāti, paraugi jāņem visiem parametriem. Dalībvalstīm skaidri jānorāda, kad iegūti paraugu rezultāti, un jāsniedz šie rezultāti. ||

(3) Ziņošanas termiņš nokavēts || Direktīvā 98/70/EK ir noteikts, ka dalībvalstīm jāiesniedz monitoringa ziņojumi ne vēlāk kā katra gada 30. jūnijā. ||

Cita svarīga degvielas kvalitātes novērtējuma daļa ir degvielas atbilstība konkrētiem parametriem, kas ir jāuzrauga.

Patlaban dažās dalībvalstīs daži parametri nav pilnībā izmērīti. Pilnīgajā 2012. gada ziņojumā “ES degvielas kvalitātes monitorings — 2012. gada kopsavilkuma ziņojums” tabulā, kurā sniegts kopsavilkums par dalībvalstu nepaziņotajiem parametriem attiecībā uz katru degvielas marku, ir norādīts nepārbaudīto rādītāju skaits katrai dalībvalstij.

Lai gan Komisija uzskata, ka šī situācija neietekmē kopējo degvielas kvalitātes novērtējumu Eiropā, tā turpinās pieprasīt, lai dalībvalstis 2013. gadā šo situāciju uzlabotu.

5.           Secinājumi

Degvielas kvalitātes monitoringa 2012. gada dati liecina, ka benzīns un dīzeļdegviela kopumā atbilst Direktīvā 98/70/EK noteiktajām specifikācijām, un ir konstatēts ļoti maz gadījumu, kad attiecīgie noteikumi ir pārkāpti.

Lai gan ir zināmi uzlabojumi attiecībā uz to, kā dalībvalstis izpilda savus ziņošanas un monitoringa pienākumus, un attiecībā uz šo dalībvalstu degvielas kvalitātes monitoringa sistēmām, dažos gadījumos dalībvalstis joprojām nav sasniegušas paredzēto paraugu ņemšanas līmeni.

Komisija savlaicīgi izskatīs šo problēmu sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm.

Tā kā neatbilstības gadījumi ir relatīvi reti un dalībvalstis parasti veic pasākumus, lai no tirdzniecības izņemtu prasībām neatbilstīgu degvielu, Komisijai nav informācijas par to, ka minētā robežvērtību pārsniegšana būtu nelabvēlīgi ietekmējusi transportlīdzekļu emisijas vai dzinēju darbību.

Komisija mudina dalībvalstis arī turpmāk veikt pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību noteiktajām specifikācijām un tādējādi nepieļautu šādas problēmas nākotnē.

[1]               OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.

[2]               OV L 53, 23.2.2002., 30. lpp.

[3]    EN 14274:2003 Automobiļu degvielas. Benzīna un dīzeļdegvielas kvalitātes novērtēšana. Degvielas kvalitātes monitoringa sistēma (FQMS).