52014DC0064

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par ES pieeju savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai

1.            Jaunas iezīmes savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgā tirdzniecībā — krasas izmaiņas, kas skārušas tās būtību, mērogu un ietekmi

Pasaulē pašreiz ir būtiski pieaudzis savvaļas augu un dzīvnieku nelikumīgas pārrobežu tirdzniecības apmērs. Tā ir kļuvusi par pasaulē vienu no visienesīgākajām noziedzīgajām darbībām. Savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība nav jauna parādība, taču tās mērogs, būtība un ietekme pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījušies. Nesenā ANO rezolūcijā[1] tika atzīts, ka dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība ir "smaga organizētās noziedzības forma", ko īsteno tās pašas globāla mēroga organizētās noziedzīgās grupas, kuras nodarbojas ar, piemēram, cilvēku tirdzniecību un narkotisko vielu un ieroču nelikumīgu tirdzniecību. Tā kā daži bruņotie grupējumi savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību izmanto, lai finansētu savas darbības, ANO ģenerālsekretārs un Drošības padome ir atzinuši, ka savvaļas augu un dzīvnieku nelikumīga ieguve un tirdzniecība ir viens no tiem faktoriem, kas veicina nestabilitāti Centrālajā Āfrikā un apdraud mieru un drošību šajā reģionā[2].

Daži skaitļi, kas raksturo savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apjomu un vērtību[3] Saskaņā ar aprēķiniem nelikumīgi nogalināto Āfrikas ziloņu skaits pēdējos desmit gados ir dubultojies, bet konfiscētā ziloņkaula apjoms ir trīskāršojies. 2012. gadā malumednieki nogalināja aptuveni 22 000 ziloņu, un 2013. gadā tika konfiscētas vairāk nekā 40 tonnas nelikumīgi iegūta ziloņkaula. Āfrikas ziloņu populācija, kuras apmērs saskaņā ar aprēķiniem sasniedz 500 000 īpatņu, pašreiz, visticamāk, samazinās visos Āfrikas apakšreģionos. Dienvidāfrikā ir strauji pieaudzis degunradžu malumedniecības apmērs. Salīdzinājumā ar 2007. gadu, kad nelikumīgi tika nomedīti 13 dzīvnieki, 2013. gadā tika nomedīti vairāk nekā 1 000 dzīvnieku. Kopumā kopš 2010. gada Dienvidāfrikā nelikumīgi ir nomedīti aptuveni 2 500 dzīvnieku jeb 80 % no visas Āfrikas degunradžu populācijas. Ja malumedniecības apmērs Dienvidāfrikā turpinās pieaugt šādā tempā, tās degunradžu populācija 2016. gadā sāks samazināties. Pirms gadsimta tīģeru populācija pasaulē bija 100 000 īpatņu liela, bet šobrīd palikuši mazāk nekā 3 500 tīģeru. No mirušajiem Sumatras tīģeriem 78 % īpatņu gājuši bojā malumedniecības dēļ. Tiek lēsts, ka degunradžu ragu tālākpārdošanas vērtība ir aptuveni EUR 40 000/kg (pašreizējā zelta cena ir aptuveni EUR 31 000/kg), savukārt neapstrādāta ziloņkaula cena melnajā tirgū šobrīd sasniedz EUR 620/kg. Tīģera kaulu cena var būt līdz EUR 900/kg. Ir aprēķināts, ka nelikumīga mežistrāde veido aptuveni 30 % no kokmateriālu pasaules tirdzniecības apjoma, un tā ir iznīcinājusi vairāk nekā 50 % tropu mežu Centrālajā Āfrikā, Amazones upes baseinā un Dienvidaustrumāzijā. Saskaņā ar aplēsēm kopējā maluzvejniecības vērtība ir aptuveni EUR 10 miljardi gadā, kas ir 19 % no paziņotās nozvejas vērtības.

Savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības pieaugumu galvenokārt izraisa augstais un arvien pieaugošais pieprasījums pēc savvaļas dzīvnieku un augu izcelsmes produktiem, jo īpaši dažos Āzijas reģionos[4], kā arī nabadzība, vāja pārvaldība, nestabilitāte un krīzes stāvoklis galvenajos ieguves reģionos, un to sekmē nepilnības noteikumu izpildē un nepietiekami preventīvi sodi.

Savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība nopietni apdraud bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgu attīstību. Savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība jo īpaši skar tādas simbola statusu ieguvušās sugas kā ziloņi, degunradži, cilvēkpērtiķi, tīģeri un haizivis — apdraudējums ir tik liels, ka dažu iepriekš minēto sugu izdzīvošana savvaļā ir apdraudēta. Ziloņu un degunradžu malumedniecība pēdējā laikā ir tik intensīva kā vēl nekad, kas negatīvi ietekmē pēdējos 30 gados notikušo atjaunošanos. Tomēr savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība skar vēl daudzas citas dzīvnieku un augu sugas (piemēram, koraļļus, reptiļus, zvīņnešus, augus un dzīvniekus, ko izmanto medicīniskiem mērķiem) un produktus (piemēram, koksni, kokogles un medījumus). Tā kā dzīvnieku kontrabanda netiek pakļauta nekādai sanitārajai kontrolei, izplatoties slimībām, ir apdraudēta arī sabiedrības veselība.

Savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība liedz dažām no pasaulē visatstumtākajām tautām, tostarp pamatiedzīvotāju kopienām, izmantot nozīmīgas iespējas ilgtspējīgu iztikas līdzekļu nodrošināšanai. Daudzās attīstītajās un jaunattīstības valstīs savvaļas dzīvnieku un augu izcelsmes produkti veido nozīmīgu ekonomikas nozari vai nu tieši, vai netieši (piemēram, tūrisms). Savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības dēļ valdības zaudē nozīmīgus ieņēmumu avotus, turpretī starptautiski noziedznieku tīkli gūst labumu. Savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība ir cieši saistīta ar korupciju un nelikumīgi iegūtas naudas plūsmām, piemēram, ja šo tirdzniecību izmanto, lai legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus, un tā negatīvi ietekmē tiesiskumu un labu pārvaldību. Savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība ir prasījusi arī cilvēku dzīvības: pēdējo desmit gadu laikā malumedniecības apkarošanas operācijās ir nogalināti aptuveni 1 000 mežziņu.

ES joprojām ir viens no galvenajiem nelikumīgi iegūtu savvaļas dzīvnieku un augu produktu noieta tirgiem, kurā ir liels pieprasījums pēc to sugu īpatņiem, kurām melnajā tirgū ir augsta cena. Vienlaikus ES lielākās ostas un lidostas ir nozīmīgi kontrabandas tranzīta punkti, jo īpaši starp Āfriku un Āziju. Katru gadu ES tiek konfiscēti aptuveni 2 500 savvaļas dzīvnieku un augu izcelsmes produktu[5]. Nelikumīgi tiek tirgoti arī dažu retu putnu, koraļļu, zivju un bruņurupuču sugu īpatņi, kas tiek izvesti no ES dalībvalstīm, tirgoti ES vai izvesti uz trešām valstīm.

Eiropols apgalvo, ka organizēto noziedzīgo grupu nozīme savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgā tirdzniecībā ES pieaug, ko nosaka tas, ka ir paredzama liela peļņa, bet atklāšanas risks ir neliels un sodi nav bargi[6].

Savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības nepieredzētais mērogs un apjoms ir piesaistījuši politisko aprindu uzmanību, tostarp pateicoties vairāku ES dalībvalstu iniciatīvām[7]. Eiropas Parlaments ir aicinājis izstrādāt īpašu ES rīcības plānu[8], savukārt ANO Ģenerālā asambleja pauda dziļas bažas 2012. gada decembrī. G8 valstu vadītāji, kā arī Āfrikas valstu finanšu ministri un Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības (APEC) foruma dalībvalstu vadītāji 2013. gadā apņēmās rīkoties, lai apkarotu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību.

Šā paziņojuma mērķis ir vērst uzmanību uz to, ka globālā problēma, kas saistīta ar savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību, ir steidzami jārisina efektīvāk. Šajā paziņojumā ir aprakstīti un novērtēti esošie ES atbalsta pasākumi cīņai pret savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību pasaulē (2. daļa) un ES (3. daļa). Visbeidzot, ar šo paziņojumu tiek sāktas debates par turpmāko ES pieeju savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgai tirdzniecībai.

2.           Pasaules mēroga rīcība savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai

ES ir atbalstījusi dažādas iniciatīvas ar mērķi stiprināt starptautiskos centienus, kas vērsti uz savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu. 

2.1. Tirdzniecības reglamentēšana

Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) mērķis ir nodrošināt, ka starptautiskā tirdzniecība ar aptuveni 35 000 aizsargāto dzīvnieku un augu sugu īpatņiem neapdraud šo sugu izdzīvošanu. 2013. gada martā CITES parakstītājas puses vienojās par virkni konkrētu darbību vairāku apdraudēto sugu īpatņu nelikumīgas nogalināšanas vai ieguves un tirdzniecības (piemēram, ziloņu, degunradžu, tīģeru, tropu kokmateriālu) apkarošanai. ES ir viena no galvenajām konvencijas atbalstītājām, un tai ir bijusi būtiska nozīme minēto darbību pieņemšanā.

Kokmateriālu nelikumīgas tirdzniecības jomā ES ir noslēgusi divpusējus brīvprātīgos partnerattiecību nolīgumus, ar kuru palīdzību ES atbalsta partnervalstis mežu nozares pārvaldības nostiprināšanā un valsts izsekojamības un likumīguma pārbaudes sistēmas izveidē. ES Rīcības plāns meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT) ir papildināts ar ES kokmateriālu regulu, lai nodrošinātu, ka ES tirgū laistie kokmateriāli un koka izstrādājumi ir likumīgi iegūti. 

ES ir arī viens no galvenajiem spēkiem cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju starptautiskā līmenī, proti, tā veicina visaptverošu tirgus un kontroles pasākumu un konkrētu darbību pieņemšanu reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās, FAO, ANO un Interpolā. ES ir sniegusi tehnisko palīdzību vairāk nekā 50 trešām valstīm ar mērķi nostiprināt to starptautisko saistību izpildi NNN apkarošanas jomā. Nepieciešamības gadījumā, ja trešās valstis atsakās sadarboties, ES šīs valstis var iekļaut melnajā sarakstā un attiecīgi bloķēt to zivsaimniecības produktu tirdzniecību ES.

ES visos jaunākajos brīvās tirdzniecības nolīgumos (BTN) ar trešām valstīm (piemēram, Centrālameriku, Kolumbiju/Peru, Singapūru) ir iekļāvusi noteikumus, kuru mērķis ir nostiprināt daudzpusējo vides nolīgumu efektīvu īstenošanu, kā arī noteikumus par tirdzniecību mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Minēto pieeju ES izmanto arī pašlaik notiekošajās BTN sarunās, piemēram, ar Kanādu, Japānu, Taizemi, ASV un Vjetnamu. Turklāt ES ar vispārējās preferenču sistēmas īpašā režīma (GSP+) palīdzību sniedz papildu tirdzniecības preferences neaizsargātām jaunattīstības valstīm, kas ratificē un īsteno starptautiskās konvencijas ilgtspējīgas attīstības un labas pārvaldības jomā, tostarp CITES.

2.2. Noteikumu izpilde

Daudzās ieguves, tranzīta un noieta tirgus valstīs, kuras skar nelikumīga savvaļas dzīvnieku un augu ieguve un tirdzniecība, valsts tiesībaizsardzības iestādēm ir nepietiekami resursi un vēlme īstenot esošos noteikumus. Efektīva noteikumu izpilde joprojām ir ļoti svarīgs problēmjautājums, un nelikumīgās tirdzniecības ceļus var viegli pārorientēt, lai izmantotu vājos posmus globālajā noteikumu izpildes sistēmā.

Tā kā Komisija ir galvenā līdzekļu devēja (1,73 miljoni euro) Pret dzīvo dabu vērstu noziegumu apkarošanas starptautiskajam konsorcijam (ICCWC)[9], tās mērķis ir risināt dažus no minētajiem problēmjautājumiem. Konsorcijs galvenokārt koncentrējas uz starptautiska mēroga informācijas un datu apmaiņu, noteikumu izpildes centienu koordināciju, kā arī noteikumu izpildes un ievērošanas spēju nostiprināšanu, piemēram, mudinot valstis izmantot konsorcija rīkkopu noziegumu pret savvaļas dzīvniekiem un augiem un mežu analīzei.

2.3. Atbalsts starptautiskajai sadarbībai un rīcībai

ES un visas tās dalībvalstis ir pievienojušās ANO Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (UNTOC), kam var būt svarīga nozīme cīņā pret savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību, ciktāl organizēta savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība tiek atzīta par "smagu organizētās noziedzības formu", t. i., noziegumu, par kuru jāpiemēro maksimālais sods — vismaz četru gadu ieslodzījums. Pašlaik tik stingrs sods par savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību visās dalībvalstīs nav noteikts. Vēl viens svarīgs instruments ir ANO Pretkorupcijas konvencija, kuru joprojām nav ratificējusi viena dalībvalsts[10]. Konkrētas un īpaši izstrādātas darbības, kas saskaņā ar abām konvencijām vērstas uz savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību, joprojām ir nepietiekamas. Vajadzētu sīkāk analizēt ieguvumus, ko sniegtu īpaši rīki, piemēram, UNTOC papildprotokols.

Finanšu darījumu darba grupa (FATF), kura nosaka standartus un izvērtē to, kā īstenoti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumi, savā to noziedzīgo nodarījumu sarakstā, kas ir būtiski saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumiem, 2012. gadā iekļāva "noziegumus pret vidi"[11]. Cīņā pret savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību varētu būt lietderīgi tādi rīki kā vadlīnijas ar mērķi sekmēt minētā jaunā ieteikuma īstenošanu.

Diplomātiskajā līmenī savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības jautājumu ES risina tieši ar galvenajām ieguves un noieta valstīm, tostarp ar ES delegāciju palīdzību. Līdz šim starptautisko darbību uzmanības centrā galvenokārt bijusi Āfrika. ES diplomātiskā stratēģija varētu gūt pozitīvus rezultātus no lielākas sadarbības ar galvenajām noieta valstīm[12] un citiem reģioniem, kur notiek aktīva savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība, kā arī no ciešākas iesaistes reģionāla mēroga augsta līmeņa dialogos un partnerībās, kā tas ir noticis NNN zvejas apkarošanas jomā. Šajā sakarībā ir izteiktas arī vairākas citas idejas, piemēram, intensīvāk informēt un iesaistīt pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru un iecelt ANO īpašo pārstāvi vai sūtni, lai koordinētu un pārraudzītu dažādos rīcības virzienus visā pasaulē. 

Turklāt ES ir noslēgusi vairākus partnerattiecību un sadarbības nolīgumus ar trešām partnervalstīm, piemēram, Indonēziju, Filipīnām, Vjetnamu, Taizemi un Singapūru, kuros puses paudušas apņemšanos censties sadarboties vides jautājumos, tostarp veidot spējas, lai iesaistītos daudzpusējos vides nolīgumos un īstenotu tos. Šajos nolīgumos ir arī iekļauti noteikumi par sadarbību organizētās noziedzības apkarošanā.

2.4. Sadarbība attīstības jomā

ES sadarbība attīstības jomā ir bijusi vērsta uz to, lai novērstu savvaļas dzīvnieku un augu apdraudējumu, īstenojot centienus aizsardzības, spēju veidošanas un noteikumu izpildes atbalsta jomā. Atbilstoši nesen pārskatītajai ES attīstības politikai ES apzinās, ka savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības novēršanai nepieciešami arī ilgtermiņa pasākumi, kas nodrošinātu ilgtspējīgus ienākumu avotus vietējām kopienām, jo iesaistīšanās savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgā tirdzniecībā bieži var šķist viegla iespēja, kā gūt ienākumus.

ES pēdējo 30 gadu laikā bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai Āfrikā ir piešķīrusi vairāk nekā 500 miljonus euro, un pašreiz īstenoto projektu portfeļa vērtība ir aptuveni 160 miljoni euro. Tomēr jaunattīstības valstīs joprojām ir ļoti liela vajadzība pēc bioloģiskās daudzveidības pienācīgas pārvaldības un aizsardzības.

Kopš 2001. gada ES ir bijusi MIKE programmas[13] galvenā finansiālā atbalstītāja, piešķirot 12 miljonus euro, kas nodrošina finansējumu 71 teritorijai Āfrikā un Āzijā. 2013. gada decembrī Komisija apstiprināja jaunās MIKE programmas[14] finansējumu, piešķirot dotāciju 12,3 miljonu euro apmērā.

ES atbalsta vairākus valsts un vietējā mēroga projektus, piemēram, saskaņā ar FLEGT rīcības plānu un REDD+ mehānismu. Turklāt vispārīgi tiesiskums tiek stiprināts ar ļoti dažādiem ES finansētiem projektiem, kuru mērķis ir korupcijas mazināšana un prokuratūras un tiesu iestāžu spēju veidošana, kas ir ļoti svarīgi, lai varētu veiksmīgi apkarot savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību.

Lai gan visas minētās iniciatīvas ir devušas rezultātus, ne vienmēr ir pienācīgi izmantota sinerģija starp sugu aizsardzību, vietējo iedzīvotāju iztikas iespējām, noteikumu izpildi un labu pārvaldību. Turklāt joprojām ir apdraudēta vairāku projektu ilgtermiņa ilgtspējība, jo valsts un pašvaldības iestādes (un reizēm iedzīvotāji) neuzņemas pietiekamu atbildību un to sniegtais atbalsts ir pārāk mazs, un projekti ir pārāk atkarīgi no ārējā finansējuma. Plānojot ES sadarbību attīstības jomā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, ir iespēja risināt minētās nepilnības un izstrādāt visaptverošu pieeju savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgai tirdzniecībai.   

3.           ES rīcība savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai

3.1. Savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības reglamentēšana

Dzīvās dabas resursu tirdzniecību ES, tostarp ievesto resursu tirdzniecību, reglamentē visaptveroši noteikumi, piemēram, regula par savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecību (Regula (EK) Nr. 338/97), ar ko ES īsteno CITES, kokmateriālu regula (Regula (ES) Nr. 995/2010) un NNN regula (Regula (EK) Nr. 1005/2008), ar kuriem ir aizliegts ES tirgū laist nelikumīgi iegūtus kokmateriālus un nelikumīgi nozvejotas zivis.

ES ir arī pieņemti tiesību akti, kas aizliedz apdraudēto sugu īpatņu nelikumīgu nogalināšanu, proti, Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību un Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību. Komisija ir pieņēmusi ceļvedi par putnu nelikumīgas nogalināšanas, notveršanas un tirdzniecības izskaušanu, un tā rūpīgi uzrauga šā ceļveža īstenošanu[15].

Noziedznieku tīkli dažos gadījumos ir izmantojuši savā labā to, ka noteikumi par savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecību ir sarežģīti, — jo īpaši faktu, ka vienas un tās pašas sugas īpatņiem atkarībā no to izcelsmes vai attiecīgo produktu veida var piemērot dažādus tirdzniecības režīmus. Viens no piemēriem ir medību trofeju tirdzniecība, uz kuru attiecas atbrīvojums no dažiem tirdzniecības ierobežojumiem. ES pastāvīgi atjaunina savus iekšējos noteikumus un vajadzības gadījumā padara tos stingrākus, lai nodrošinātu, ka tiesībaizsardzības iestāžu veiktā uzraudzība ir stingrāka.  

3.2. Noteikumu efektīva izpilde

Noteikumu efektīvā izpildē jāiesaistās visai valsts tiesībaizsardzības sistēmai, t. i., sākot no vides un zivsaimniecības iestādēm, muitas darbiniekiem un policijas līdz prokuratūrai un tiesu iestādēm.

Lai palīdzētu dalībvalstīm labāk izpildīt ES noteikumus par tirdzniecību ar sugām, kas aizsargātas ar CITES, Komisija 2007. gadā ieteikuma formā pieņēma ES noteikumu izpildes plānu[16]. Tajā ir noteiktas vairākas darbības, piemēram, valstu rīcības plāni, preventīvi sodi par pārkāpumiem savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības jomā un riska un operatīvās informācijas novērtējumu izmantošana. Tomēr minētie juridiski nesaistošie ieteikumi ES ir īstenoti nevienmērīgi, un tajos nav aplūkots organizētās noziedzības aspekts, kas piemīt savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgai tirdzniecībai.

Efektīvu noteikumu izpildi vēl vairāk apgrūtina ierobežotie resursi, specializētu vienību trūkums policijā un prokuratūrā un nevienmērīgi cieša sadarbība starp iestādēm, kas atbildīgas par dzīvo dabu, un tiesībaizsardzības iestādēm. ES savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas noteikumu labākā izpildē varētu palīdzēt tiesību akti par saistošiem kritērijiem attiecībā uz dalībvalstu veiktajām inspekcijām un uzraudzību, kā tas ir noteikts ES 7. vides rīcības programmā 2014.–2020. gadam[17], ja vienlaikus šim jautājumam tiktu piešķirta lielāka prioritāte

Direktīvā 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību ir noteikts, ka visām dalībvalstīm ir jānodrošina, ka savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība to tiesību aktos tiek uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu, un dalībvalstīm ir jānosaka efektīvi, samērīgi un preventīvi kriminālsodi. Tomēr sākotnējais novērtējums par minētās direktīvas transponēšanu dalībvalstu tiesību aktos rāda, ka vairākās dalībvalstīs direktīva joprojām ir nepilnīgi transponēta, un šo problēmu ir nepieciešams risināt.

ES dalībvalstīs būtiski atšķiras to kriminālsodu bardzība, ko piemēro par savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību. Dažās dalībvalstīs maksimālais sods ir mazāk nekā viena gada ieslodzījums. Tas ne tikai mazina sodu preventīvo ietekmi, bet bieži arī apgrūtina potenciāli nozīmīgu rīku (jo īpaši Eiropas apcietināšanas ordera) izmantošanu pārrobežu vai valsts mēroga izmeklēšanās, kā arī dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbības pasākumos.

3.3. Mācības un spēju veidošana

Efektīvai noteikumu izpildei ir vajadzīgas tehniskās prasmes un izpratne. Mācībām un spēju veidošanai ir jāaptver visa tiesībaizsardzības sistēma, tostarp prokuratūras un tiesu iestādes, lai novērstu, ka daudzās lietās izmeklēšana nenoslēdzas ar apsūdzības uzrādīšanu, un nodrošinātu, ka tiesneši atzīst nodarījuma smagumu. ES līmenī ir dažas iniciatīvas, ko īstenojusi, piemēram, Eiropas Policijas akadēmija (CEPOL). Attiecīgo finansēšanas instrumentu plānošana nākamajam finansēšanas periodam sniedz iespēju ņemt vērā esošās nepilnības, kas konstatētas savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas jomā.

Lai veidotos tiesībaizsardzības aprindas, kuru mērķis ir savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošana, būtiska nozīme ir arī par vides tiesību aktu izpildi atbildīgo speciālistu[18], muitas iestāžu[19], prokuroru un tiesnešu[20] ES tīkliem. Pastāvīgu palīdzību sniedz tādi rīki kā EU-TWIX, kas ir ierobežotas piekļuves datubāze, kuras mērķis ir sekmēt sadarbību un apmaiņu ar operatīvo informāciju starp ES iestādēm, kas atbildīgas par savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzības noteikumu izpildi. Tomēr tīklu statuss un finansējums ir nodrošināts tikai īstermiņā, un sadarbība joprojām ir ierobežota.

3.4. Organizētās noziedzības apkarošana

Organizētā noziedzība kļūst par arvien nozīmīgāku faktoru savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgā tirdzniecībā. Ir pieņemti vairāki ES horizontālie instrumenti, piemēram, pamatlēmums par organizēto noziedzību[21] un pamatlēmums par konfiskāciju un līdzekļu atgūšanu[22], kuru mērķis ir apkarot šāda veida noziedzīgus nodarījumus kā tādus. Minētie instrumenti būtībā var nodrošināt rīkus, kas ir noderīgi cīņā pret savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību. Tomēr tie ir piemērojami tikai tad, ja ir noteikta konkrēta sodu bardzība, taču pašreiz attiecībā uz savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību to nav izdarījušas visas dalībvalstis.

Cīņā pret organizētu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību ir svarīgi izpētīt nelikumīgās finanšu plūsmas, kas saistītas ar organizēto noziedzību, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. ES Direktīvā 2005/60/EK[23] ir paredzēti preventīvi pasākumi, jo īpaši uzticamības pārbaudes pienākums finanšu iestādēm ar mērķi konstatēt aizdomīgus finanšu darījumus. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu atklāšanu pret vidi izdarīto noziegumu jomā varētu veicināt īpašu vadlīniju izstrāde par to, kā šajā konkrētajā jomā jāsaprot jēdziens "uzticamības pārbaude".

2013. gada oktobrī Eiropols publiskoja īpašu novērtējumu par noziegumiem pret vidi, kura uzmanības centrā cita starpā ir tirdzniecība ar apdraudēto sugu īpatņiem[24]. Tomēr Eiropolam pašreiz nav īpašas vienības, kas strādātu ar noziegumiem pret vidi. Gan Eiropols, gan Eurojust varētu sniegt nozīmīgu palīdzību, savedot dalībvalstu iestādes vienkopus pārrobežu lietās, kas saistītas ar savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību, un sniedzot analītisku un praktisku atbalstu. Tas nozīmē, ka dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm jāsniedz minētajām struktūrām kvalitatīvi izejas dati un jāiesniedz palīdzības pieprasījumi, kas attiecībā uz savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību līdz šim nav darīts pārāk bieži.

Apstiprinātajās ES prioritātēs laikposmam no 2014. līdz 2017. gadam attiecībā uz smagu un organizētu noziedzību[25] nav iekļauts neviens aspekts, kas attiektos uz noziegumiem pret vidi. Starpposma pārskatīšana 2015. gadā sniegs iespēju pārskatīt minētās prioritātes, ņemot vērā Eiropola neseno novērtējumu par noziegumiem pret vidi, kas atzīti par jaunu draudu ES, un tas nepieciešams, lai darītu pieejamus papildu resursus un arvien vairāk izmantotu pārrobežu sadarbības mehānismus.

3.5. Pilsoniskās sabiedrības iesaiste

Pilsoniskā sabiedrība ir nozīmīgs ES partneris, lai nodrošinātu, ka cīņā pret savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību tiek iesaistītas visas attiecīgās ieinteresētās personas. Dažām NVO ir liela pieredze tādās darbībās kā izpratnes veicināšanas kampaņas, iespējamu nelikumīgu darbību izmeklēšana un īpašas mācības; ir pierādījies, ka to ieguldījums ļoti noder publiskā sektora iestādēm politikas veidošanā un īstenošanā. ES regulāri sadarbojas ar šādām NVO jautājumos, kas saistīti ar savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību.

4. Secinājumi

Savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības reglamentēšanai ir pieņemti visaptveroši pasaules un ES mēroga noteikumi, un ES ir sniegusi būtisku atbalstu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas iniciatīvām, piemēram, uzlabotai aizsargāto teritoriju pārvaldībai, spēju veidošanai un starptautiska līmeņa sadarbībai noteikumu izpildes jomā. Tomēr pasākumi, ko pēdējos gados īstenojusi starptautiskā sabiedrība, nav bijuši pietiekami, lai novērstu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības neseno pieaugumu, ko veicina gan arvien lielāks pieprasījums, gan nabadzība un vāja pārvaldība ieguves valstīs. 

Viena no galvenajām problēmām ir, ka esošo noteikumu izpildē gan ES, gan pasaulē joprojām ir lielas nepilnības. Tas bieži ir saistīts ar faktu, ka šim jautājumam ir zema politiskā prioritāte, tam nav piešķirti pietiekami resursi valstu līmenī un trūkst izpratnes par šīs problēmas nopietnību. 

Vēl viens no galvenajiem esošās politikas trūkumiem ir, ka tajā nav pienācīgi ņemts vērā fakts, ka cīņai ar organizēto noziedzību ir nepieciešama dažādu dalībnieku un instrumentu iesaiste. Tāpat, tā kā ar savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību saistītie miera un drošības aspekti ir iezīmējušies tikai nesen, tie līdz šim brīdim tikpat kā nav ņemti vērā ES politikā par reaģēšanu krīzes situācijās un preventīvajā ārpolitikā un drošības politikā.

Starptautiskā sabiedrība nesen ir atzinusi, jo īpaši pateicoties CITES, ka ir ļoti svarīgi pievērsties savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības pieprasījuma aspektam, taču šajā saistībā ir veiktas tikai dažas konkrētas darbības.

Kopumā līdz šim nav izstrādāta koordinēta un visaptveroša pieeja savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai, kurā būtu risināti gan piedāvājuma, gan pieprasījuma aspekti un ar kuru dažādās politikas jomās tiktu iesaistīti visi attiecīgie dalībnieki.

Tāpēc Komisija aicina ieinteresētās personas iesaistīties debatēs par to, kā labāk risināt galvenos problēmjautājumus, un to, kādai vajadzētu būt ES lomai šajā nākotnes pieejā savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai. Konkrētāk, Komisija aicina iesniegt rakstiskus komentārus[26] par turpmāk minētajiem jautājumiem.

Vai pašreizējais ES politikas un tiesiskais pamats savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai ir pietiekams? Vai ES vajadzētu uzlabot tās pieeju savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai, proti, izstrādāt jaunu ES rīcības plānu, kā to pieprasījis Eiropas Parlaments? Kā ES varētu palielināt politisko apņēmību visos līmeņos attiecībā uz savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu? Kādi diplomātiskie rīki būtu vispiemērotākie, lai nodrošinātu saskaņotību starp dažādām starptautiskajām iniciatīvām? Kādiem starptautiska līmeņa rīkiem ES vajadzētu pievērst uzmanību, lai uzlabotu to, kā tiek izpildīti noteikumi par cīņu pret savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību, un nostiprinātu pārvaldību? Kādi rīki ir vispiemērotākie ES darbībām, kuru mērķis ir risināt problēmu, kas saistīta ar pieprasījumu pēc nelikumīgiem savvaļas dzīvnieku un augu produktiem ES un visā pasaulē? Kādu lomu šajā saistībā varētu uzņemties pilsoniskā sabiedrība un privātais sektors? Kā ES var visefektīvāk sniegt pievienoto vērtību, lai risinātu ar savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību saistītos miera un drošības aspektus? Kā ar ES sadarbības instrumentiem varētu labāk atbalstīt jaunattīstības valstu spēju nostiprināšanu savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzības jomā un savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas darbībās? Kādus pasākumus varētu tikt veikt, lai pilnīgotu datus par noziegumiem pret dzīvo dabu un tādējādi nodrošinātu mērķtiecīgāku politikas veidošanu? Kādus pasākumus varētu veikt, lai dalībvalstu vides iestādes, policija, muita un prokuratūras iestādes labāk izpildītu noteikumus par savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu un lai pastiprinātu sadarbību starp minētajām iestādēm? Kā varētu veicināt tiesu iestāžu izpratni? Kā ES un dalībvalstu līmenī esošos rīkus, kuri paredzēti organizētās noziedzības apkarošanai, varētu labāk izmantot, lai apkarotu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību? Kādus papildu pasākumus vajadzētu paredzēt, piemēram, attiecībā uz sodiem? Kāds varētu būt Eiropola un Eurojust ieguldījums šajā sakarībā?

[1]               Pieņemta ANO Noziedzības novēršanas un kriminālās tiesvedības komisijā, apstiprinājusi ANO Ekonomikas un sociālo lietu padome.

[2]               ANO ģenerālsekretāra 2013. gada 20. maija ziņojums, S/2013/297, ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 2121 (2013).

[3]               Līdzīgi kā visu citu nelikumīgu darbību gadījumā, arī savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apjoma un vērtības noteikšana ir ļoti sarežģīta. Fakts, ka pašreiz lielākajā daļā valstu resursi šāda veida noziedzīgo darbību apkarošanai ir ierobežoti, nozīmē, ka reālie skaitļi ir daudz lielāki.

[4]               Piemēram, Ķīnā ir lielākais ziloņkaula noieta tirgus, bet Vjetnamā — degunradža ragu noieta tirgus.

[5]               Illegal Wildlife Trade and the European Union: an analysis of EU-TWIX seizure data for the period 2007-2011; Eiropas Komisijai sagatavots ziņojums.

[6]               Eiropols, smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumi par 2011., 2012. un 2013. gadu.

[7]               Vācija kopīgi ar Gabonu 2013. gada septembrī Ģenerālās asamblejas ministru nedēļā organizēja augsta līmeņa paralēlo pasākumu; Francija 2013. gada 5. decembrī valstu un valdību vadītāju samitā par mieru un drošību Āfrikā noturēja apaļā galda diskusiju; Apvienotā Karaliste 2014. gada 13. februārī noturēs augsta līmeņa Konferenci par savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību.

[8]               Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvāra rezolūcija (2013/2747(RSP)).

[9]               ICCWC veido CITES, Interpols, ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs, Pasaules Banka un Pasaules Muitas organizācija.

[10]             Vācija.

[11]             FATF International standards on combatting money laundering and the financing of terrorism and proliferation 2012.

http://www.fatf-gafi.org/media/fatf/documents/recommendations/pdfs/FATF_Recommendations.pdf

[12]             Viens no šīs pieejas piemēriem ir nesenais nolīgums, ko parakstīja komisārs Janez Potočnik un Ķīnas vides aizsardzības ministrs Zhou Sengxian, par kopējiem centieniem apkarot savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību.

[13]             Ziloņu nelikumīgas nogalināšanas monitoringa programma.

[14]             Cīņa pret ziloņu un citu apdraudēto dzīvnieku sugu īpatņu nelikumīgu nogalināšanu.

[15]             www.ec.europa.eu/environment/nature/conservation/wildbirds/docs/Roadmap%20illegal%20killing.pdf

[16]             OV L 159, 20.6.2007., 45. lpp.

[17]             OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.

[18]             Piemēram, Savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības tiesību aktu izpildgrupa un EnviCrimeNet.

[19]             Ekspertu grupa par muitas rīcību veselības, kultūras mantojuma, vides un dabas aizsardzībai (PARCS ekspertu grupa).

[20]             Eiropas prokuroru tīkls vides jomā; Eiropas tiesnešu forums vides jomā.

[21]             Pamatlēmums 2008/841/TI par cīņu pret organizēto noziedzību.

[22]             Pamatlēmums 2005/212/JHA par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju; pašreiz tiek pārskatīts.

[23]             ES Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai; pašreiz tiek pārskatīta.

[24]             Europol Environmental Crime Threat Assessment 2013.

[25]             www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_Data/docs/pressdata/en/jha/137401.pdf

[26]             Jānosūta līdz 2014. gada 10. aprīlim uz env-eu-against-wildlife-trafficking@ec.europa.eu.