PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Lai Eiropas Savienības ekonomika atkal ievirzītos pareizajās sliedēs, tai nepieciešams vienotais tirgus, kas darbojas iespējami produktīvi. No Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteiktajām četrām pamatbrīvībām, kas veido iekšējā tirgus darbību, vislabāk attīstījusies un iedibinājusies ir brīva preču kustība. Tomēr būtu pašapmierināti uzskatīt, ka uzdevums ir paveikts. Jāatzīst, ka uz lielāko daļu ražojumu tagad ir attiecināti saskaņošanas noteikumi[1] un ka pārējās vajadzības apmierina LESD normas par brīvu apriti, kā arī savstarpējās atzīšanas princips. Tomēr pat kvalitatīvs tiesiskais regulējums darbojas tikai tik rezultatīvi, cik atļauj tā lietotāji. Vienmēr būs sastopami ne vien atbildīgi saimnieciskās darbības veicēji, kas gatavi pielāgot darba metodes un segt tiesību aktu ievērošanai nepieciešamās izmaksas, bet arī tirgotāji, kas apiet likumus vai tīši ignorē noteikumus, lai gūtu ātru peļņu vai konkurences priekšrocības.

Šāda negodprātīga prakse vienotajā tirgū ne vien rada nelabvēlīgus apstākļus Savienībai vēlamiem tirgotājiem, tādējādi šā tirgus darbību darot mazrezultatīvu un kaitējot patērētāju interesēm un uzņēmējdarbībai, bet arī apdraud sabiedrības intereses, kuru aizstāvībai tiek izstrādāti Savienības tiesību akti. Eiropas iedzīvotāji saskaras ne vien ar finansiālu slogu, bet arī ar iespējami bīstamiem ražojumiem. Tiek apdraudēta vide. Var tikt grauta pat sabiedriskā drošība.

Šīs problēmas var risināt ar tirgus uzraudzību. Ja viena monētas puse ir augsti kvalitatīvi tiesību akti, kuru pamatā ir nopietns tirgus vajadzību izvērtējums, tās otra puse ir tirgus uzraudzība. Tai būtu jādod iespēja konstatēt, nelaist tirgū vai no tirgus izņemt nedrošus vai citādi kaitīgus ražojumus un sodīt negodprātīgus vai pat noziedzīgus darboņus. Tai būtu jādarbojas arī kā iedarbīgam preventīvam signālam.

Tirgus uzraudzība ir atpalikusi no norisēm Savienības tiesiskajā regulējumā. Vienotā tirgū ar brīvu ražojumu apriti 27 (dažās nozarēs līdz pat 32)[2] valstu teritorijās ir nepieciešama ļoti koordinēta tirgus uzraudzība, kas spējīga ātri reaģēt milzīgā teritorijā. Pēdējā desmitgadē ir notikusi virzība uz priekšu, jo īpaši īstenojot līdz 2004. gadam transponējamo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību[3] (“Produktu vispārējas drošības direktīva” jeb PVDD) un no 2010. gada sākot piemērot Regulu (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību[4]. Tomēr tam, ka dažādos Savienības tiesību aktos (PVDD, Regulā (EK) Nr. 765/2008 un individuālām nozarēm specifiskos Savienības saskaņošanas tiesību aktos) tirgus uzraudzības noteikumi un saimnieciskās darbības veicēju pienākumi pārklājas, ir tādas sekas, ka ne saimnieciskās darbības veicēji, ne valstu iestādes nespēj precīzi orientēties un ka ir būtiski mazināta Savienības tirgus uzraudzības efektivitāte.

Priekšlikuma mērķis ir precizēt tirgus uzraudzības tiesisko regulējumu nepārtikas ražojumu jomā. Ar to tirgus uzraudzības noteikumi, kas paredzēti PVDD, Regulā (EK) Nr. 765/2008 un daudzos individuālām nozarēm specifiskos Savienības saskaņošanas tiesību aktos, tiek saplūdināti vienotā tiesību instrumentā, kas horizontāli piemērojams visās nozarēs.

Valstu iestāžu veiktā tirgus uzraudzības darbība būtiski ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus. Tādējādi būtu jāņem vērā šo uzņēmumu situācija, jo īpaši attiecībā uz darbību, no kuras varētu izrietēt papildu administratīvais slogs.

Priekšlikums ietilpst “Ražojumu drošuma un tirgus uzraudzības kopumā”, kurā ir arī priekšlikums regulai par patēriņa preču drošumu (kas aizstās PVDD) un tirgus uzraudzības daudzgadu rīcības plāns laikposmam no 2013. līdz 2015. gadam. Pēc tam, kad Vienotā tirgus aktā (2011)[5] tika atzīts, ka PVDD pārskatīšana un tirgus uzraudzības daudzgadu rīcības plāna izstrādāšana ir iniciatīvas, kas palīdzēs veicināt izaugsmi un radīt jaunas darbvietas, Komisija, reaģējot uz Eiropas Parlamenta, nozares ieinteresēto personu un valstu pārvaldes iestāžu aicinājumiem, abas pārējās iniciatīvas papildināja ar šo vienotas tirgus uzraudzības regulas priekšlikumu. II vienotā tirgus aktā[6], ko pieņēma 2012. gadā, ir apstiprināts, ka “Ražojumu drošuma un tirgus uzraudzības kopums” ir pamatdarbība, kas tiecas “uzlabot ES apritē esošo produktu drošumu, ieviešot saskaņotākus produktu drošuma un tirgus uzraudzības noteikumus, kā arī pilnveidojot šo noteikumu izpildi”.

2.           REZULTĀTI, KO DEVUŠI APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI

No 2009. gada līdz 2011. gadam Komisija ir rīkojusi plašu sabiedrisku apspriešanos par PVDD pārskatīšanu (sīkāk izstrādātu informāciju sk. priekšlikumā regulai par patēriņa preču drošumu). Viena no būtiskākajām jomām bija saistīta ar labāku sadarbību un koordināciju attiecībā uz tirgus uzraudzību, arī uz sistēmas RAPEX darbību.

Viens no sabiedriskās apspriešanas procesā un dialogā ar ieinteresētajām personām gūtajiem iznākumiem bija tāds, ka tirgus uzraudzības noteikumi no spēkā esošās PVDD tiktu pārvirzīti jaunizstrādājamā tirgus uzraudzības regulā, ko pieņemtu kopā ar priekšlikumu par PVDD pārskatīšanu.

Tādējādi Komisijas sagatavotais ietekmes novērtējums aptver gan ar PVDD pārskatīšanu, gan ar šo priekšlikumu saistītus elementus.

Komisijas Ietekmes novērtējuma padome 2012. gada septembrī sniedza labvēlīgu atzinumu.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Pamatelementi

Šīs jaunās regulas pamatmērķis ir pašos pamatos vienkāršot Savienības tirgus uzraudzības sistēmu, lai to varētu labāk izmantot galvenie lietotāji: tirgus uzraudzības iestādes un saimnieciskās darbības veicēji. Patlaban atkarībā no attiecīgās ražojumu kategorijas to izvērtēšanā tiek izmantotas atšķirīgas prasības un procedūras. Būtu jāpanāk, ka tirgus uzraudzības iestādes var darīt savu darbu — vērtēt risku, ko rada ražojumi, — lieku sarežģījumu netraucētas un var efektīvi apmainīties ar darba rezultātiem.

Ar jauno regulu tiks novērsta pārklāšanās, nepilnības, līdz minimumam samazināta ražojumu kategorizēšanas vajadzība, un tajā būs iespējami asimilēti uz visiem ražojumiem attiecināmi noteikumi un procedūras. Tādējādi panāks, ka visās dalībvalstīs tiks vienādāk piemēroti tirgus uzraudzības noteikumi, labāk aizsargājot patērētājus un citus lietotājus, tiks nodrošināti vienveidīgāki tirdzniecības nosacījumi saimnieciskās darbības veicējiem, samazināts administratīvais slogs, nostiprināta informācijas apmaiņa starp tirgus uzraudzības iestādēm un pilnveidots to darba dalījums. Tas ir īpaši svarīgi kopsakarā ar ekonomisko krīzi un atbilst vajadzībai pēc efektīvākas un konkurētspējīgākas iekšējā preču tirgus darbības.

· Kā panākt, lai tirgus uzraudzības noteikumus reglamentētu nedaudzāki tiesību akti

Raugoties virspusēji, šī iecere šķiet vairāk vērsta uz kosmētiskiem uzlabojumiem, tomēr spēkā esošie tirgus uzraudzības noteikumi ir izkaisīti PVDD, Regulā (EK) Nr. 765/2008 un vairākos nozarēm specifiskos tiesību aktos (ko arvien biežāk pamato ar Lēmumā Nr. 768/2008 paredzētajiem atsauces noteikumiem). Šī trīspakāpju sistēma ir problemātiska gan tirgus uzraudzības iestādēm, gan saimnieciskās darbības veicējiem, un to ir īpaši kritizējis Eiropas Parlaments. Ar jauno regulu tiktu radīta vienpakāpes sistēma, kurā visi šie noteikumi būtu apvienoti vienā instrumentā. To ir iespējams papildināt ar nozarēm specifiskiem noteikumiem, kas paredzēti attiecīgos Savienības saskaņošanas tiesību aktos.

· Kā likvidēt līdzšinējā sistēmā vērojamo pārklāšanos

Regula (EK) Nr. 765/2008 un nozarēm specifiski tiesību akti ir piemērojami visiem saskaņotiem ražojumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir paredzēti (vai var tikt izmantoti) patērētāju vai profesionālu lietotāju vajadzībām. PVDD attiecas uz visām patēriņa precēm neatkarīgi no tā, vai tās ir nesaskaņotas vai saskaņotas. Acīmredzami tas rada pārklāšanos attiecībā uz saskaņotiem ražojumiem, kas paredzēti patērētāju lietošanai vai ko tie varētu lietot. Līdzšinējā sistēmā to mēģināts risināt ar sarežģītām lex specialis normām, taču šādu risinājumu kopumā uzskata par neapmierinošu.

Jaunajā tirgus uzraudzības regulā uz patērētājiem paredzētiem ražojumiem un uz profesionāliem lietotājiem paredzētiem ražojumiem tiktu attiecināta vienāda tirgus uzraudzība. Ar tiesību aktu censtos arī nenodalīt saskaņotus un nesaskaņotus ražojumus, izņemot gadījumus, kur noteiktu specifisku noteikumu piemērošanā šāds dalījums ir vajadzīgs. Cik vien iespējams, visiem ražojumiem paredzēts piemērot vienādus noteikumus.

· Kā saskaņot sistēmu RAPEX un Savienības izvērtēšanas procedūras

Patlaban (dažkārt arī paralēli) tiek izmantotas divas atšķirīgas procedūras, kas paredz, lai dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņotu par noteiktām valsts līmenī veiktām tirgus uzraudzības darbībām. Īpaši problemātiski tas ir attiecībā uz iepriekš minētajām ražojumu kategorijām, kas pārklājas. Saskaņā ar jauno regulu abas procedūras tiek saliedētas vienā procedurālā plūsmā, un noteiktu notikumu gadījumā tiek laists klajā vienots paziņojums citām dalībvalstīm un Komisijai (šo paziņojumu veic vai nu pārbaudītajā ātrās brīdināšanas sistēmā RAPEX, vai — saskaņā ar nodalījumu, kas ieviests ar šo regulu, — Tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmā).

Attiecībā uz ražojumiem, uz kuriem attiecina nozarēm specifiskus Savienības saskaņošanas tiesību aktus, ja dalībvalstīm par kādas dalībvalsts rīcību ir nesaskaņas, priekšlikums pilnvarotu Komisiju lemt, vai pasākumi, ko veikusi sākotnējā ziņotāja dalībvalsts, ir saprātīgi, nepieciešami un samērīgi un vai vienotā tirgus interesēs tādi būtu jāveic visām dalībvalstīm. Šādi tirgus uzraudzības procesam ir iespējams panākt konkrētu iznākumu. Tas neattiecas uz ražojumiem, ko nereglamentē nozarēm specifiski Savienības saskaņošanas tiesību akti, jo šādus lēmumus nav iespējams pieņemt, ja attiecīgajiem ražojumiem nav izvirzītas pamatprasības, kuras noteiktas ar minētajiem tiesību aktiem.

Steidzamās situācijās Komisija ir pilnvarota apstiprināt pagaidu vai pastāvīgus pasākumus, kas gadījumos, kur risku nevar apmierinoši novērst viena vai vairākas atsevišķas dalībvalstis, pieprasa visā ES teritorijā konsekventi rīkoties attiecībā uz ražojumiem, kas rada nopietnu risku.

· Kā padarīt tiesību aktus piekļūstamākus un lietotājam ērtākus

Spēkā esošie tirgus uzraudzības noteikumi ne vien ir izkaisīti ES trīspakāpju tiesību aktos (un, attiecībā uz direktīvām, arī valstu īstenošanas pasākumos), bet tajos arī nav paredzēta hronoloģiska notikumu secība, kas risinātos no brīža, kad tirgus uzraudzības iestādes identificē ražojumu, kurš var radīt risku, līdz riska novērtēšanai, saimnieciskās darbības veicēju iesaistīšanai, valstu iestāžu darbībai, paziņošanai citām dalībvalstīm un tā līdz pat iespējamai visu dalībvalstu rīcībai visas Savienības mērogā un, vajadzības gadījumā, Komisijas veiktai Savienības līmeņa izvērtēšanai un lemšanai. Tā vietā tirgus uzraudzības iestādēm un saimnieciskās darbības veicējiem tiesību aktos ir jāmeklē noteikumi, kas attiektos tieši uz tiem.

Jaunajā regulā hronoloģiski un secīgi ir izklāstīts viss tirgus uzraudzības process. Tā ir vesela notikumu ķēde, kurā ietilpst attiecīgi noteikumi, kas skar dabisko tiesību aspektus, informācijas publicēšanu, paziņošanu u. tml. katrā procedūras posmā. Šāda pieeja būtiski uzlabo tiesību aktu piekļūstamību, nodrošina lietotājam vairāk ērtību un tādējādi ceļ efektivitāti.

Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 33., 114. un 207. pants.

Subsidiaritāte

Tirgus uzraudzība ir darbība, ko veic Savienības dalībvalstu iestādes. Tas tā arī paliks. Tomēr, lai tirgus uzraudzība būtu produktīva, tās darbībai visā Savienībā jābūt vienveidīgai. Ja tirgus uzraudzība dažās Savienības daļās ir “maigāka” nekā citās, tiek radītas pavājinātas uzraudzības vietas, tādējādi apdraudot sabiedrības intereses un radot netaisnīgus tirdzniecības nosacījumus. Turklāt lielu daļu riska, ko ražojumi rada dažādajām sabiedrības interesēm, kuru aizstāvību cenšas panākt ar Savienības tiesību aktiem, rada ražojumi, ko Savienībā ieved no trešām valstīm. Tirgus uzraudzība iedarbīgi jāīsteno gar visu Savienības ārējo robežu.

Tāpēc ir nepieciešami tādi Savienības tiesību akti, kas attiecībā uz veicamo darbību, piešķiramajiem resursiem un tirgus uzraudzības iestāžu pilnvarām un pienākumiem rada vienāda veida saistības. Tāpat ir jānosaka pienākums sadarboties un koordinēt tirgus uzraudzību un ir jāizveido tādi mehānismi un rīki, ar kuriem varētu īstenot un atvieglot šos centienus. Arī jautājumi par sodiem, finansēšanu un ziņošanu ir jārisina Savienības līmenī.

Proporcionalitāte

Saskaņā ar proporcionalitātes principu ierosinātie grozījumi paredz vienīgi to, kas ir nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai. Ar šo regulu ieviestie grozījumi nozarei nerada nevajadzīgu slogu vai izmaksas, un šajā aspektā īpaši ņemti vērā ir mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī civildienesti. Daudziem spēkā esošā tiesiskā regulējuma grozījumiem mērķis ir padarīt šo regulējumu skaidrāku un labāk izmantojamu, neieviešot būtiskas jaunas ar izmaksām saistītas prasības. Attiecībā uz grozījumiem, kas rada slogu vai izmaksas, ietekmes analīzē ir norādīts, ka tas ir pats samērīgākais veids, kā risināt apzināto problēmu.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Ietekme uz budžetu jau ir ņemta vērā esošās vai ierosinātās programmās, un attiecībā uz šo ietekmi ir ievērots Komisijas jaunās daudzgadu finanšu shēmas priekšlikums. Iniciatīvu finansēs, pārgrupējot līdzšinējos resursus. Sīkāk izstrādāta informācija sniegta šā priekšlikuma pielikumā iekļautajā finanšu pārskatā.

2013/0048 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

kas attiecas uz ražojumu tirgus uzraudzību un ar ko groza Padomes Direktīvu 89/686/EEK un Direktīvu 93/15/EEK, un direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 1999/5/EK, 2000/9/EK, 2000/14/EK, 2001/95/EK, 2004/108/EK, 2006/42/EK, 2006/95/EK, 2007/23/EK, 2008/57/EK, 2009/48/EK, 2009/105/EK, 2009/142/EK, 2011/65/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011, Regulu (EK) Nr. 764/2008 un Regulu (EK) Nr. 765/2008

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33., 114. un 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

nosūtījuši leģislatīvā akta projektu valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[7],

apspriedušies ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Lai Savienībā nodrošinātu ražojumu brīvu apriti, ir nepieciešams gādāt, lai tie atbilstu prasībām, kas nodrošina augsta līmeņa aizsardzību sabiedrības interesēm, piemēram, veselībai un drošībai kopumā, veselībai un drošībai darba vietā, patērētāju aizsardzībai un vides un sabiedriskās drošības aizsardzībai. Šo prasību stingrai izpildei ir būtiska nozīme pienācīgā šo interešu aizsargāšanā un tādu apstākļu izveidošanā, kas ir labvēlīgi godīgai konkurencei Savienības preču tirgū. Tāpēc ir nepieciešami noteikumi par tirgus uzraudzību un par tādu ražojumu kontroli, kas Savienībā tiek ievesti no trešām valstīm.

(2)       Tirgus uzraudzības darbība, ko aptver šī regula, nebūtu jāorientē tikai uz veselības un drošības aizsardzību, bet būtu jāattiecina arī uz to Savienības tiesību aktu izpildi, kuru mērķis ir citu sabiedrības interešu aizsargāšana, piemēram, ar tādiem līdzekļiem kā reglamentēta mērījumu pareizība, elektromagnētiskā saderība un energoefektivitāte.

(3)       Attiecībā uz tirgus uzraudzību vajadzētu izveidot tādu vispārēju noteikumu un principu sistēmu, kurai nebūtu jāskar spēkā esošo Savienības tiesību aktu būtiskie noteikumi, kas izstrādāti, lai aizsargātu sabiedrības intereses, piemēram, veselību un drošību, patērētāju tiesību aizsargāšanu un vides aizsargāšanu, bet kuras mērķim vajadzētu būt uzlabot šo noteikumu darbību.

(4)       Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību[8], tika pieņemta, lai izveidotu tādu tirgus uzraudzības sistēmu, kas papildinātu un nostiprinātu spēkā esošos Savienības saskaņošanas tiesību aktu noteikumus, kuri attiecas uz tirgus uzraudzību, un šo noteikumu izpildi.

(5)       Lai nodrošinātu Savienības saskaņošanas tiesību aktu līdzvērtīgu un konsekventu izpildi, ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 tika ieviesta Savienības tirgus uzraudzības sistēma, kurā ir noteikts prasību minimums attiecībā uz dalībvalstīm sasniedzamajiem mērķiem un paredzēta administratīvās sadarbības sistēma, arī informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm.

(6)       Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvā 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību[9] ir paredzēti noteikumi, kas gādā par patērētājiem paredzētu vai tiem lietojamu ražojumu drošumu. Ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 tirgus uzraudzības iestādēm ir saglabāta minētās direktīvas pavērtā iespēja izmantot specifiskākus pasākumus.

(7)       Eiropas Parlaments 2011. gada 8. marta rezolūcijā par produktu vispārējas drošības direktīvas pārskatīšanu un tirgus uzraudzību[10] norāda, ka vienu vienotu tirgus uzraudzības sistēmu, ko attiecina uz visiem ražojumiem, var īstenot tikai ar vienu vienotu regulu, un tāpēc aicina Komisiju noteikt vienu vienotu tirgus uzraudzības sistēmu, kura attiektos uz visiem ražojumiem un kuras pamatā būtu viens tiesību akts, kas aptvertu gan Direktīvu 2001/95/EK, gan Regulu (EK) Nr. 765/2008.

(8)       Tāpēc ar šo regulu noteikumi, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 765/2008, Direktīvā 2001/95/EK un vairākos nozarēm specifiskos Savienības saskaņošanas tiesību aktos, kuri attiecas uz tirgus uzraudzību, būtu jāapvieno vienā regulā, kas reglamentētu ražojumus gan jomās, kurās Savienības tiesību akti ir saskaņoti, gan jomās, kurās tie nav saskaņoti, turklāt bez izšķirības attiektos uz to izmantošanu vai iespējamu izmantošanu gan patērētāju, gan profesionālu lietotāju lokā.

(9)       Ar Savienības tiesību aktiem, kurus piemēro produktiem un procesiem pārtikas aprites ķēdē, un jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem[11], ir nodibināta visaptveroša sistēma oficiālo kontroļu un citu oficiālu darbību veikšanai ar mērķi verificēt atbilstību tiesību aktiem, kuri attiecas uz pārtikas un barības jomu, un noteikumiem par dzīvnieku veselību un labturību, ģenētiski modificētiem organismiem, augu veselību, augu pavairojamo materiālu, augu aizsardzības līdzekļiem un pesticīdiem. Tādēļ uz minētajām jomām šī regula nebūtu attiecināma.

(10)     Savienības tiesību aktos par zālēm, medicīniskām ierīcēm, in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un cilvēkcilmes vielām ir īpaši noteikumi, kas, jo īpaši pamatojoties uz nozarei specifiskām vigilances un tirgus uzraudzības sistēmām, gādā par drošumu pēc laišanas tirgū. Tādēļ arī minētie produkti būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, par izņēmumu uzskatot tās noteikumus par Savienības tirgū ievesto produktu kontroli, kas būtu jāpiemēro tiktāl, ciktāl attiecīgajos Savienības tiesību aktos nav paredzēti konkrēti noteikumi par robežkontroles organizēšanu.

(11)     Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 16. jūnija Direktīva 2010/35/ES par pārvietojamām spiediena iekārtām[12] ir piemērojama ne vien jaunām pārvietojamām spiediena iekārtām ar mērķi tās darīt pieejamas tirgū, bet attiecībā uz regulārām pārbaudēm, starpposma pārbaudēm, ārkārtas pārbaudēm un izmantošanu arī noteiktām citām pārvietojamām spiediena iekārtām. Tajā paredzēta īpaša “pi zīme” un Savienības drošības procedūra, un konkrētas procedūras: valsts līmeņa procedūra attiecībā uz pārvietojamām spiediena iekārtām, kuras rada risku, procedūra attiecībā uz atbilstīgām pārvietojamām spiediena iekārtām, kuras apdraud veselību un drošību, un procedūra attiecībā uz formālu neatbilstību. Tādēļ ar šo regulu noteiktās ražojumu kontroles procedūras nebūtu jāpiemēro pārvietojamām spiediena iekārtām, ko reglamentē Direktīva 2010/35/ES.

(12)     Ar šo regulu būtu jāiedibina visaptveroša Savienības tirgus uzraudzības sistēma. Regulā vajadzētu definēt tās reglamentēto ražojumu tvērumu un to, kādi ražojumi šajā tvērumā neietilpst, noteikt dalībvalstīm pienākumu organizēt un īstenot tirgus uzraudzību, pieprasīt, lai dalībvalstis ieceltu tirgus uzraudzības iestādes un konkretizētu to pilnvaras un pienākumus, un paredzēt, ka dalībvalstis ir atbildīgas par vispārīgu un nozarēm individuālu tirgus uzraudzības programmu izstrādāšanu.

(13)     Dažos Savienības saskaņošanas tiesību aktos ir paredzēti noteikumi par tirgus uzraudzību un drošības klauzulas. Tie var būt pamatoti uz atsauces noteikumiem par tirgus uzraudzību un drošības klauzulām, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmumā Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu[13]. Šai regulai būtu jāaptver visi tirgus uzraudzības noteikumi, kas piemērojami ražojumiem, kuri ietilpst tās tvērumā. Tādēļ šai regulai būtu jāaptver Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzētie atsauces noteikumi, kas attiecas uz tirgus uzraudzību, un tajā paredzētās drošības klauzulas. No minētajiem saskaņošanas tiesību aktiem būtu jāsvītro ar tirgus uzraudzību un drošības klauzulām saistītie noteikumi gan tajos spēkā esošajos Savienības tiesību aktos, kas izstrādāti pirms Lēmuma Nr. 768/2008/EK pieņemšanas, gan tajos, kas pamatoti uz tajā paredzētajiem atsauces noteikumiem, ja vien šie ar tirgus uzraudzību un drošības klauzulām saistītie noteikumi nav jāsaglabā nozarēm specifisku iemeslu dēļ. Uz ražojumiem, kurus reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), uz noteikta veida armatūru, kuru reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/142/EK, noteiktām spiediena iekārtām, kuras reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 29. maija Direktīva 97/23/EK, un noteiktām spiedtvertnēm, kuras reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/105/EK, būtu jāattiecina drošības klauzulu izņēmums.

(14)     Lai visu tirgus uzraudzības procesu gan tirgus uzraudzības iestādēm, gan saimnieciskās darbības veicējiem padarītu pārredzamu un viegli izsekojamu, ar šo regulu būtu nepārprotami jānosaka minētā procesa hronoloģiskie posmi no brīža, kad tirgus uzraudzības iestādes identificē ražojumu, par kuru uzskata, ka tas var radīt risku, līdz radītā riska novērtēšanai, koriģējošiem pasākumiem, kas norādītā periodā veicami attiecīgajam saimnieciskās darbības veicējam, un pasākumiem, kas veicami pašām tirgus uzraudzības iestādēm, ja saimnieciskās darbības veicēji nerīkojas atbilstīgi vai ja gadījums ir steidzams.

(15)     Tirgus uzraudzībai vajadzētu balstīties uz ražojuma radītā riska novērtēšanu, ko veic, ņemot vērā visus būtiskos datus. Būtu uzskatāms, ka ražojumi, uz ko attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, kuri paredz pamatprasības attiecībā uz noteiktu sabiedrības interešu aizsardzību, šīs intereses neapdraud, ja atbilst minētajām pamatprasībām.

(16)     Būtu arī uzskatāms, ka ražojumi, uz ko attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, kuri pamatprasības neparedz, taču ir izstrādāti tā, lai nodrošinātu noteiktu sabiedrības interešu aizsardzību, šīs intereses neapdraud, ja atbilst minētajiem tiesību aktiem.

(17)     Līdzīgi būtu jāuzskata, ka veselību un drošību neapdraud ražojumi, uz ko neattiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, taču kas atbilst valsts noteikumiem par cilvēku veselību un drošību vai Eiropas standartiem, uz kuriem ievietota atsauce Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(18)     Attiecībā uz šo regulu riska novērtēšana būtu jāveic, lai identificētu ražojumus, kas var negatīvi ietekmēt sabiedrības intereses, kuras aizsargā [Regula (ES) Nr. xxxx (par patēriņa preču drošumu)], nozarei specifiski Savienības saskaņošanas tiesību akti un citi Savienības tiesību akti par ražojumiem, ko reglamentē šī regula. Novērtējumā būtu jāiekļauj dati par riskiem, kas attiecībā uz minēto ražojumu īstenojušies agrāk, ja šādi dati ir pieejami. Būtu jāņem vērā arī visi pasākumi, ko risku mazināšanai var būt veikuši attiecīgie saimnieciskās darbības veicēji. Būtu jāņem vērā, ka salīdzinājumā ar profesionāliem lietotājiem patērētāji var būt relatīvi mazāk aizsargāti, un jāņem vērā arī, ka īpaši mazaizsargāti ir noteiktu kategoriju patērētāji, piemēram bērni, gados vecāki cilvēki vai invalīdi.

(19)     Gan jaunus, gan lietotus ārpussavienības izcelsmes ražojumus tirgū laist var tikai pēc tam, kad tie laisti brīvā apgrozībā. Uz Savienības ārējās robežas nepieciešama rezultatīva kontrole, lai novērstu, ka brīvā apgrozībā laiž ražojumus, kurus laižot Savienības tirgū pirms tirgus uzraudzības iestāžu veiktas izvērtēšanas un to galīgā lēmuma, varētu rasties risks.

(20)     Tādēļ, nosakot, ka par Savienības tirgū ievesto ražojumu kontroli atbildīgajām iestādēm ir pienākums veikt pietiekama mēroga kontrolpārbaudes, tiek sekmēta Savienības ražojumu tirgus drošība. Lai šādas kontrolpārbaudes būtu iedarbīgākas, minēto iestāžu un tirgus uzraudzības iestāžu vidū būtu jāstiprina sadarbība un informācijas apmaiņa attiecībā uz ražojumiem, kas rada risku.

(21)     Tirgus uzraudzības iestādēm, ja šīs iestādes uzskata to par nepieciešamu un samērīgu nodrošināšanai, ka šādas preces turpmāku apdraudējumu nevar radīt, vajadzētu būt pilnvarotām ražojumus iznīcināt, padarīt neizmantojumus vai dot rīkojumu par to iznīcināšanu attiecīgajam saimnieciskās darbības veicējam.

(22)     Par Savienības tirgū ievesto ražojumu kontroli atbildīgajām iestādēm nebūtu saskaņā ar šo regulu jāaptur tādi ražojumi vai jāaizliedz ievest tādus ražojumus, ko faktiskā valdījumā personiskai nekomerciālai lietošanai ieved personas, kuras ieceļo Savienībā.

(23)     Dalībvalstīm savstarpēji un tām ar Komisiju būtu produktīvi, ātri un precīzi jāapmainās ar informāciju. Tādēļ šādai apmaiņai vajag paredzēt produktīvus instrumentus. Savu rezultativitāti un efektivitāti ir apliecinājusi Savienības ātrās ziņošanas sistēma (RAPEX). RAPEX dod iespēju pasākumus attiecībā uz ražojumiem, kas rada risku, veikt visas Savienības, ne tikai vienas dalībvalsts teritorijā. Lai izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās, minētā sistēma būtu jāizmanto visiem brīdinājuma paziņojumiem, kas pieprasīti ar šo regulu un attiecas uz ražojumiem, kuri rada risku.

(24)     Lai tirgus uzraudzība visā Savienības teritorijā darbotos saskanīgi un izmaksu ziņā efektīvi, vajadzētu arī panākt, ka visa būtiskā informācija par valstu darbību šajā saistībā — arī atsauces uz paziņojumiem, kas pieprasīti ar šo regulu — būtu labi strukturēta, visā pilnībā arhivēta un ka dalībvalstis ar to apmainās, tādējādi veidojoties pilnīgai tirgus uzraudzības informācijas datubāzei. Komisija ir izveidojusi datubāzi “Tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēma”, kas šim nolūkam ir piemērota un tāpēc būtu jālieto.

(25)     Savienības preču tirgus ir liels un tajā nav iekšēju robežu, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes vēlētos un spētu savstarpēji produktīvi sadarboties un koordinēt kopīgu atbalstu un rīcību. Tātad būtu jāizveido savstarpējās palīdzības mehānismi.

(26)     Lai atvieglotu tirgus uzraudzību attiecībā uz ražojumiem, ko Savienības tirgū ieved no trešām valstīm, šai regulai būtu jānodrošina sadarbības pamats dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm un šo trešu valstu iestādēm.

(27)     Būtu jānodibina Eiropas Tirgus uzraudzības forums, kurā būtu tirgus uzraudzības iestāžu pārstāvji. Ar Foruma palīdzību visas attiecīgās ieinteresētās personas, arī profesionālās organizācijas un patērētāju organizācijas, vajadzētu iesaistīt tā, lai tirgus uzraudzības programmu veidošanā, īstenošanā un atjaunināšanā būtu iespējams izmantot pieejamu tirgus uzraudzībai būtisku informāciju.

(28)     Komisijai būtu jāatbalsta sadarbība starp tirgus uzraudzības iestādēm un jāpiedalās Forumā. Šajā regulā būtu jāizklāsta Forumam veicamo uzdevumu saraksts. Foruma sanāksmes vajadzētu organizēt izpildsekretariātam, kam būtu jāatbalsta Foruma uzdevumu pildīšana arī ar citām darbībām.

(29)     Ja vajadzīgs, būtu jādibina references laboratorijas ar mērķi sniegt objektīvas tehniskas konsultācijas ekspertu līmenī un veikt ražojumu testēšanu, kas nepieciešama sakarā ar tirgus uzraudzības darbībām.

(30)     Ar šo regulu vajadzētu nodrošināt, lai pārredzamība, kas izriet no iespējami liela informācijas apjoma publiskošanas, būtu līdzsvarota ar konfidencialitātes saglabāšanu, piemēram, tādu apsvērumu dēļ kā valstu spēkā esošu tiesību aktu noteikumos par konfidencialitāti vai, attiecībā uz Komisiju, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[14] paredzētie personas datu aizsardzība, komercnoslēpumi vai izmeklēšanas darbības aizsardzība. Šīs regulas kontekstā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[15] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[16].

(31)     Uz informāciju, ar ko savstarpēji apmainās kompetentās iestādes, būtu attiecināmas visstingrākās konfidencialitātes garantijas un profesionāls noslēpums, un tā jāapstrādā tādā veidā, lai netiktu traucēta izmeklēšana vai nodarīts netaisnīgs kaitējums saimnieciskās darbības veicēju reputācijai.

(32)     Dalībvalstīm attiecībā uz savu iestāžu veiktiem ierobežojošiem pasākumiem būtu jānodrošina tiesiskās aizsardzības līdzekļi kompetentās tiesās un tribunālos.

(33)     Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, lai tie tiktu īstenoti. Sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.

(34)     Tirgus uzraudzība vismaz daļēji būtu jāfinansē ar maksām, ko iekasē no saimnieciskās darbības veicējiem gadījumos, kad tirgus uzraudzības iestādes tiem prasa veikt koriģējošus pasākumus vai kad šīm iestādēm pasākumi jāveic pašām.

(35)     Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, Savienībai būtu jāpalīdz finansēt darbību, kas nepieciešama, lai īstenotu rīcībpolitiku tirgus uzraudzības jomā, piemēram, vadlīniju izstrādāšanu un atjaunināšanu, priekšdarbus vai papilddarbus, kas saistīti ar Savienības tiesību aktu īstenošanu un tehniskās palīdzības programmām, un sadarbību ar trešām valstīm, kā arī ar rīcībpolitikas aktivizēšanu Savienības un starptautiskā līmenī.

(36)     Savienības finansējums būtu jāpiešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam[17], atkarībā no finansējamās darbības veida, jo īpaši attiecībā uz atbalstu Eiropas Tirgus uzraudzības foruma (EMSF) izpildsekretariātam.

(37)     Lai šīs regulas īstenošanai nodrošinātu vienādus nosacījumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz valsts pasākumiem, ko kāda dalībvalsts ir pieņēmusi un paziņojusi saistībā ar ražojumiem, kurus reglamentē Savienības saskaņošanas tiesību akti, un attiecībā uz Savienības references laboratoriju dibināšanu.

(38)     Lai šīs regulas īstenošanai nodrošinātu vienādus nosacījumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras, ar kurām nodrošinātu vienādus nosacījumus kontrolpārbaužu veikšanai saistībā ar konkrētām ražojumu kategorijām vai nozarēm, arī attiecībā uz veicamo pārbaužu mērogu un pārbaudāmo paraugu izlašu pietiekamību. Īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir arī attiecībā uz kārtību, kādā saimnieciskās darbības veicēji tirgus uzraudzības iestādēm sniedz informāciju, proti, lai būtu paredzēti vienādi nosacījumi to gadījumu identificēšanai, kuros šādu informāciju nevajag sniegt. Turklāt īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir attiecībā uz to kārtību un procedūrām, ko ievēro informācijas apmaiņā ar sistēmas RAPEX starpniecību, un vajadzības gadījumā attiecībā uz pagaidu vai pastāvīgiem tirgus ierobežojumiem, ko pieņem attiecībā uz ražojumiem, kuri rada nopietnu risku, visos gadījumos, kad citos Savienības tiesību aktos attiecīgo risku novēršanai konkrēta procedūra nav paredzēta, norādot, tieši kādus kontrolpasākumus dalībvalstīm nepieciešams pieņemt, lai īstenošana būtu rezultatīva. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[18].

(39)     Komisijai būtu jāpieņem tūlītēji piemērojami īstenošanas akti, ja pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz ražojumiem, kas rada nopietnu risku, to prasa nenovēršami un neatliekami iemesli.

(40)     Ar šo regulu pārklājas tirgus uzraudzības noteikumi, kas paredzēti Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvā 89/686/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem[19], 1993. gada 5. aprīļa Direktīvā 93/15/EEK par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu laišanu tirgū un pārraudzību[20], Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 23. marta Direktīvā 94/9/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē[21], Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 16. jūnija Direktīvā 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem[22], Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 29. jūnija Direktīvā 95/16/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz liftiem[23], Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 29. maija Direktīvā 97/23/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz spiediena iekārtām[24], Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvā 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu[25], Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/9/EK par trošu ceļu iekārtām cilvēku pārvadāšanai[26], Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvā 2000/14/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām[27], Direktīvā 2001/95/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. ada 15. decembra Direktīvā 2004/108/EK[28] par to, kā tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvā 2006/42/EK par mašīnām[29], Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvā 2006/95/EK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās[30], Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Direktīvā 2007/23/EK par pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū[31], Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā[32], Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīvā 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu[33], Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvā 2009/105/EK par vienkāršām spiedtvertnēm[34], Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/142/EK par iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo[35], Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvā 2011/65/ES par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās[36], Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regulā (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus[37], un Regulā (EK) Nr. 765/2008. Tādēļ minētās normas būtu jāsvītro. Attiecīgi būtu jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 764/2008, ar ko nosaka procedūras, lai dažus valstu tehniskos noteikumus piemērotu citā dalībvalstī likumīgi tirgotiem produktiem, un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 3052/95/EK[38].

(41)     Ņemot vērā, ka šai regulai izvirzīto mērķi — nodrošināt, ka ražojumi, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti, atbilst prasībām, kas augstā līmenī nodrošina veselības un drošības un citu sabiedrības interešu aizsardzību, vienlaikus ar integrētas tirgus uzraudzības sistēmas nodrošināšanu garantējot iekšējā tirgus darbību, — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tā sasniegšanai nepieciešams, lai visu dalībvalstu visas kompetentās iestādes iesaistītos ļoti augsta līmeņa sadarbībā, mijiedarbībā un vienāda veida darbībā, un ka šā mērķa mērogs un ietekme nozīmē, ka tas labāk ir sasniedzams Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz tikai tādus pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(42)     Šajā regulā tiek respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un šīs regulas mērķis visnotaļ ir nodrošināt, lai pilnībā tiktu respektēts pienākums augstā līmenī nodrošināt cilvēku veselības un patērētāju tiesību aizsardzību, kā arī pilnībā respektēta darījumdarbības brīvība un tiesības uz īpašumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka sistēmu, kurā verificē, vai ražojumi atbilst prasībām, kas augstā līmenī nodrošina cilvēku veselības un drošības aizsardzību kopumā, veselības un drošības aizsardzību darba vietā, patērētāju tiesību, vides, sabiedriskās drošības un citu sabiedrības interešu aizsardzību.

2. pants

Darbības joma

1.           Šīs regulas I, II, III, V un VI nodaļu piemēro visiem ražojumiem, ko reglamentē Regula (ES) Nr. […par patēriņa preču drošumu] vai Savienības saskaņošanas tiesību akti, arī ražojumiem, kuri tiek komplektēti vai ražoti paša ražotāja lietošanai, turklāt tās piemēro tikai tiktāl, ciktāl Savienības saskaņošanas tiesību aktos nav kādas īpašas normas ar tādu pašu mērķi.

2.           Šīs regulas I un IV nodaļu un 23. pantu piemēro visiem ražojumiem, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti, ciktāl citos Savienības tiesību aktos nav īpašu normu, kas būtu saistītas ar ārējās robežas kontroles organizāciju vai par kontroli uz ārējās robežas atbildīgo iestāžu sadarbību.

3.           Regulas II, III, V un VI nodaļu nepiemēro šādiem produktiem:

(a) cilvēkiem paredzētām zālēm vai veterinārām zālēm;

(b) medicīniskām ierīcēm un in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm;

(c) asinīm, audiem, šūnām, orgāniem un citām cilvēkcilmes vielām.

4.           Šīs regulas III nodaļu nepiemēro pārvietojamām spiediena iekārtām, kas ir reglamentētas ar Direktīvu 2010/35/ES.

5.           Šīs regulas 11. un 18. pantu nepiemēro šādiem ražojumiem:

(a) produktiem, ko reglamentē Regula (EK) Nr. 1907/2006;

(b) armatūrai, kā definēts Direktīvas 2009/142/EK 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

(c) spiediena iekārtām, ko reglamentē Direktīvas 97/23/EK 3. panta 3. punkta noteikumi;

(d) vienkāršām spiedtvertnēm, ko reglamentē Direktīvas 2009/105/EK 3. panta 2. punkta noteikumi.

6.           Šo regulu neattiecina uz jomām, ko reglamentē Savienības tiesību akti par oficiālām kontrolēm un citām oficiālām darbībām, ko īsteno, lai verificētu atbilstību šādiem noteikumiem:

(a) noteikumi, ar kuriem visos pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos reglamentē pārtiku un pārtikas nekaitīgumu, arī tie noteikumi, kuru mērķis ir garantēt taisnīgu tirdzniecības praksi un aizsargāt patērētāju intereses un ar tiem saistīto informāciju;

(b) noteikumi, ar kuriem reglamentē saskarei ar pārtiku paredzētu materiālu un izstrādājumu ražošanu un izmantošanu;

(c) noteikumi, ar kuriem reglamentē ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē;

(d) noteikumi, ar kuriem visos barības ražošanas, pārstrādes, izplatīšanas un izmantošanas posmos reglamentē barību un barības nekaitīgumu, arī tie noteikumi, kuru mērķis ir garantēt taisnīgu tirdzniecības praksi un aizsargāt patērētāju intereses un ar tiem saistīto informāciju;

(e) noteikumi, ar kuriem paredz prasības attiecībā uz dzīvnieku veselību;

(f) noteikumi, ar kuriem paredzēts novērst un iespējami mazināt riskus, ko cilvēku un dzīvnieku veselībai rada dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti;

(g) noteikumi, ar kuriem paredz dzīvnieku labturības prasības;

(h) noteikumi par aizsargpasākumiem, kas vērsti pret augiem kaitīgiem organismiem;

(i) noteikumi par to, kā tirgū laišanai paredzētu augu pavairojamo materiālu ražot un laist tirgū;

(j) noteikumi, ar kuriem paredz prasības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un lietošanu un attiecībā uz pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu;

(k) noteikumi, ar kuriem reglamentē ekoloģisko ražošanu un ekoloģisko produktu marķēšanu;

(l) noteikumi par to, kā izmantot un marķēt aizsargātus cilmes vietas nosaukumus, aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un produktus ar garantētām tradicionālām īpatnībām.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1) “ražojums” ir ražošanas procesā iegūts produkts;

(2) “darīt pieejamu tirgū” ir, veicot komercdarbību, par samaksu vai bez maksas piegādāt kādu ražojumu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū;

(3) “laist tirgū” ir ražojumu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

(4) “ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu ražojumu vai ir pasūtījis šā ražojuma konstruēšanu vai ražošanu un šo ražojumu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi laiž tirgū;

(5) “pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un kas ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvarojumu rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

(6) “importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un Savienības tirgū laiž kādas trešas valsts ražojumu;

(7) “izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ne ražotājs, ne importētājs un kas dara produktu pieejamu tirgū;

(8) “saimnieciskās darbības veicējs” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

(9) “atbilstības novērtēšana” ir atbilstības novērtēšana, kā definēts Regulā (EK) Nr. 765/2008;

(10) “atbilstības novērtēšanas struktūra” ir atbilstības novērtēšanas struktūra, kā definēts Regulā (EK) Nr. 765/2008;

(11) “tirgus uzraudzība” ir darbība un pasākumi, ko publiskas iestādes veic, lai nodrošinātu, ka ražojumi neapdraud veselību, drošību vai nevienā citā aspektā neapdraud sabiedrības interešu aizsardzību, un attiecībā uz ražojumiem, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību aktu darbības joma, — ka tie atbilst minētajos tiesību aktos izvirzītajām prasībām;

(12) “tirgus uzraudzības iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kas ir atbildīga par tirgus uzraudzības veikšanu tās teritorijā;

(13) “ražojums, kas rada risku” ir ražojums, kas cilvēku veselību un drošību kopumā, veselību un drošību darba vietā, patērētāju tiesības, vidi, sabiedrisko drošību un citas sabiedrības intereses var negatīvi ietekmēt tā, ka ir pārsniegta pakāpe, kuru var uzskatīt par saprātīgu un pieņemamu parastos vai saprātīgi paredzamos attiecīgā ražojuma lietošanas apstākļos, pie kā pieder arī tā lietošanas ilgums un, attiecīgā gadījumā, prasības, kuras attiecas uz laišanu ekspluatācijā, uzstādīšanu un apkopi;

(14) “ražojums, kas rada nopietnu risku” ir ražojums, kas rada risku, kura dēļ ir nepieciešama steidzama iejaukšanās un pēckontrole, arī tādos gadījumos, kur sekas var nebūt tūlītējas;

(15) “atsaukšana” ir jebkāds pasākums ar mērķi saņemt atpakaļ ražojumu, kas jau darīts pieejams tiešajiem lietotājiem;

(16) “izņemšana” ir jebkāds pasākums, kas paredzēts, lai novērstu, ka ražojums no piegādes ķēdes tiek darīts pieejams tirgū;

(17) “laišana brīvā apgrozībā” ir procedūra, kas noteikta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92[39] 79. pantā;

(18) “Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo ražojumu tirdzniecības nosacījumus;

(19) “Eiropas standarts” ir Eiropas standarts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1025/2012[40] 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

(20) “saskaņotais standarts” ir saskaņots standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

II NODAĻA

Savienības tirgus uzraudzības sistēma

4. pants

Tirgus uzraudzības pienākums

1.           Dalībvalstis veic tirgus uzraudzību attiecībā uz ražojumiem, ko reglamentē šī regula.

2.           Tirgus uzraudzība saskaņā ar šo regulu tiek organizēta un īstenota tā, lai nodrošinātu, ka Savienības tirgū nedara pieejamus ražojumus, kas rada risku, un, ja šādi ražojumi ir darīti pieejami, tiek veikti iedarbīgi pasākumi ražojuma radītā riska novēršanai.

3.           Tirgus uzraudzības darbību un kontroļu uz ārējās robežas īstenošanu pārrauga dalībvalstis, kas par šīm darbībām un kontrolēm katru gadu ziņo Komisijai. Ziņotajā informācijā ietilpst statistika par veikto kontroļu skaitu, un šo informāciju paziņo visām dalībvalstīm. Par publiski piekļūstamajiem rezultātiem dalībvalstis var izdarīt kopsavilkumu.

4.           Saskaņā ar 3. punktu veikto tirgus uzraudzības darbību pārraudzīšanas un novērtēšanas rezultātus dara publiski pieejamus elektroniski un attiecīgā gadījumā ar citiem līdzekļiem.

5. pants

Tirgus uzraudzības iestādes

1.           Katra dalībvalsts izveido vai nozīmē tirgus uzraudzības iestādes un definē to pienākumus, pilnvaras un organizatorisko struktūru.

2.           Tirgus uzraudzības iestādēm piešķir tām paredzēto uzdevumu pienācīgai izpildei nepieciešamās pilnvaras un uztic attiecīgus resursus un līdzekļus.

3.           Katra dalībvalsts izveido atbilstīgus mehānismus, kas nodrošina, ka tās izveidotās vai nozīmētās tirgus uzraudzības iestādes apmainās ar informāciju, kopīgi veic un koordinē darbību gan savā starpā, gan ar iestādēm, kuras atbildīgas par ražojumu kontrolēm uz Savienības ārējām robežām.

4.           Katra dalībvalsts Komisiju informē par savām tirgus uzraudzības iestādēm un to kompetences jomām, darot zināmu vajadzīgo kontaktinformāciju, un Komisija šo informāciju nodod citām dalībvalstīm un publicē tirgus uzraudzības iestāžu sarakstu.

5.           Dalībvalstis informē sabiedrību par valsts tirgus uzraudzības iestāžu esamību, pienākumiem un identitāti, kā arī par to, kādā veidā ar tām sazināties.

6. pants

Tirgus uzraudzības iestāžu vispārīgie pienākumi

1.           Tirgus uzraudzības iestādes pietiekami plašā mērogā un ar pietiekamu regularitāti pienācīgi pārbauda ražojumu īpašības, veicot dokumentāras kontrolpārbaudes un, ja nepieciešams, fiziskas un laboratoriskas kontrolpārbaudes, kurās izmanto pietiekamas paraugu izlases. Šīs kontrolpārbaudes tās dokumentē tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmā, kas minēta 21. pantā.

Ja ir zināms, ka saistībā ar šīs regulas 1. pantā izklāstītajiem mērķiem attiecībā uz konkrētu ražojumu vai uz ražojumu kategoriju pastāv kāds zināms risks vai rodas kāds jauns risks, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz vienādus nosacījumus kontrolpārbaudēm, ko attiecībā uz šo konkrēto ražojumu vai ražojumu kategoriju un uz zināmā vai jaunā riska īpatnībām veic viena vai vairākas tirgus uzraudzības iestādes. Šajos nosacījumos var ietilpt prasības par īslaicīgu veicamo pārbaužu mēroga paplašināšanu un to biežuma palielināšanu, kā arī paraugu izlašu pietiekamības pārbaudīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.           Ja vajadzīgs, tirgus uzraudzības iestādes savā teritorijā laikus brīdina lietotājus par ražojumiem, attiecībā uz kuriem iestādes konstatējušas, ka tie rada risku.

Tās sadarbojas ar saimnieciskās darbības veicējiem, lai novērstu vai mazinātu risku, ko rada šo saimnieciskās darbības veicēju ražojumi, kuri ir darīti pieejami [tirgū]. Šajā nolūkā tās rosina un atbalsta saimnieciskās darbības veicēju brīvprātīgu darbību, attiecīgā gadījumā veicinot arī labas prakses kodeksu izstrādi un ievērošanu.

3.           Tirgus uzraudzības iestādes savus pienākumus veic neatkarīgi, neitrāli un objektīvi un pilda no šīs regulas izrietošās saistības; savas pilnvaras attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem tās īsteno, ievērojot proporcionalitātes principu.

4.           Ja to pienākumu izpildei tas ir vajadzīgs un attaisnojams, tirgus uzraudzības iestādes drīkst ierasties saimnieciskās darbības veicēju telpās un paņemt vajadzīgos ražojumu paraugus.

5.           Tirgus uzraudzības iestādes:

(a) patērētājiem un citām ieinteresētām personām dod iespēju iesniegt sūdzības par jautājumiem, kas saistīti ar ražojumu drošumu, tirgus uzraudzības darbībām un riskiem, kuri rodas ražojumu sakarā, un šīs sūdzības pienācīgi apseko;

(b) verificē, vai ir veikti koriģējoši pasākumi;

(c) seko zinātnes un tehnikas atziņām par ražojumu drošumu un pārzina jomas jaunākās norises.

6.           Tiek izveidotas un publiskotas atbilstīgas procedūras, kas tirgus uzraudzības iestādēm nodrošina spēju pildīt šos pienākumus.

7.           Neskarot valstu tiesību aktus konfidencialitātes jomā, tiek sargāta tirgus uzraudzības iestāžu saņemtās un apkopotās informācijas konfidencialitāte. Tiek saglabāta tās informācijas konfidencialitāte, ar ko konfidenciāli savstarpēji apmainās valstu tirgus uzraudzības iestādes, kā arī šīs iestādes un Komisija, ja vien tās atklāšanai nav piekritusi informācijas izcelsmes iestāde.

8.           Konfidencialitātes aizsargāšana neliedz piegādāt tirgus uzraudzības iestādēm informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu rezultatīvu tirgus uzraudzību.

7. pants

Tirgus uzraudzības programmas

1.           Katra dalībvalsts izstrādā vispārīgu tirgus uzraudzības programmu un šo programmu pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina vismaz reizi četros gados. Programma attiecas uz tirgus uzraudzības organizēšanu un ar to saistītajām darbībām, un programmas ietvaros Savienības saskaņošanas tiesību aktu un Regulas (ES) Nr. [../..] [par patēriņa preču drošumu] īstenošanā tiek ņemtas vērā uzņēmējdarbības vispārīgās vajadzības un MVU konkrētās vajadzības un paredzētas norādes un palīdzība. Tā aptver:

(a) atbilstoši 5. panta 1. punktam nozīmēto iestāžu nozarisko un ģeogrāfisko kompetenci;

(b) iestādēm piešķirtos finanšu resursus, personālu, tehniskos līdzekļus un citus līdzekļus;

(c) norādes par dažādo iestāžu prioritārajām darba jomām;

(d) mehānismus, ar ko dažādās iestādes koordinē darbību savstarpēji un ar muitas iestādēm;

(e) iestāžu līdzdalību informācijas apmaiņā, ko īsteno saskaņā ar V nodaļu;

(f) iestāžu līdzdalību pa nozarēm īstenotā vai uz projektiem orientētā Savienības līmeņa sadarbībā;

(g) līdzekļus 6. panta 5. punkta prasību izpildei.

2.           Katra dalībvalsts izstrādā individuālas nozaru programmas un šīs programmas pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina katru gadu. Šīs programmas aptver visas nozares, kurās iestādes veic tirgus uzraudzības darbību.

3.           Vispārīgās programmas un individuālās nozaru programmas, un to atjauninājumus paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai un saskaņā ar 6. panta 6. punktu dara publiski piekļūstamas elektroniski un attiecīgā gadījumā ar citiem līdzekļiem.

8. pants

Saimnieciskās darbības veicēju vispārīgie pienākumi

1.           Visu to dokumentāciju un informāciju, kas tirgus aizsardzības iestādēm vajadzīga savas darbības īstenošanai, saimnieciskās darbības veicēji un attiecīgā gadījumā atbilstības novērtēšanas struktūras dara pieejamu minētajām iestādēm šīm iestādēm viegli saprotamā valodā.

2.           Saimnieciskās darbības veicēji tirgus uzraudzības iestādēm dara pieejamu visu nepieciešamo informāciju, arī informāciju, ar kuras palīdzību ražojums ir precīzi identificējams un kura palīdz nodrošināt tā izsekojamību.

III NODAĻA

Ražojumu kontrole Savienībā

9. pants

Ražojumi, kas rada risku

1.           Ja 6. panta 1. punktā minēto kontrolpārbaužu veikšanas laikā vai sakarā ar kādu saņemtu informāciju tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams pamats uzskatīt, ka ražojums, kas ir laists vai darīts pieejams tirgū vai ko izmanto pakalpojuma sniegšanā, var radīt risku, tās šim ražojumam veic riska novērtēšanu, ņemot vērā 13. pantā izklāstītos apsvērumus un kritērijus.

Tirgus uzraudzības iestādes pienācīgi ņem vērā visus tādus viegli pieejamus testēšanas rezultātus un riska novērtējumus, ko kāds saimnieciskās darbības veicējs vai jebkāda cita persona vai iestāde, arī citu dalībvalstu iestādes, jau veikuši vai publiskojuši attiecībā uz šo ražojumu.

2.           Attiecībā uz ražojumu, ko reglamentē Savienības saskaņošanas tiesību akti, formāla neatbilstība minētajiem tiesību aktiem ir pietiekams pamats, lai tirgus uzraudzības iestādes jebkurā no turpmāk minētajiem gadījumiem uzskatītu, ka ražojums var radīt risku:

(a) CE zīme vai citas Savienības saskaņošanas tiesību aktos prasītas zīmes nav piestiprinātas vai ir piestiprinātas nepareizi;

(b) ir vajadzīga ES atbilstības deklarācija, taču tā nav izstrādāta vai ir izstrādāta kļūdaini;

(c) tehniskā dokumentācija nav pilnīga vai nav darīta pieejama;

(d) vajadzīgais marķējums vai lietošanas norādījumi nav pilnīgi vai to nav.

Neatkarīgi no tā, vai riska novērtēšana liecina, ka ražojums tiešām rada risku, tirgus uzraudzības iestādes pieprasa, lai saimnieciskās darbības veicējs novērstu formālo neatbilstību. Ja saimnieciskās darbības veicējs to neizdara, tirgus uzraudzības iestādes nodrošina, ka šādu ražojumu no tirgus izņem vai atsauc.

3.           Neskarot 10. panta 4. punktu, ja tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka ražojums tiešām rada risku, tās nekavējoties norāda, kādi koriģējoši pasākumi norādītā periodā attiecīgajam saimnieciskās darbības veicējam jāveic riska novēršanai. Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgajam saimnieciskās darbības veicējam var ieteikt vai ar to saskaņot, kādi koriģējoši pasākumi ir veicami.

Saimnieciskās darbības veicējs nodrošina, lai saistībā ar visiem attiecīgajiem ražojumiem, kurus tas darījis pieejamus jebkur Savienības tirgū, tiktu veikti visi nepieciešamie koriģējošie pasākumi.

Saimnieciskās darbības veicējs saskaņā ar 8. pantu tirgus uzraudzības iestādēm sniedz visu nepieciešamo informāciju, konkrētāk, šādu:

(a) pilnīgu aprakstu par ražojuma radīto risku,

(b) aprakstu par visiem koriģējošiem pasākumiem, kas veikti riska novēršanai.

Ja iespējams, tirgus uzraudzības iestādes identificē ražojuma ražotāju vai importētāju un rīkojas ne vien attiecībā uz izplatītāju, bet arī attiecībā uz minēto saimnieciskās darbības veicēju.

4.           Koriģējoši pasākumi, kas saimnieciskās darbības veicējiem veicami saistībā ar ražojumu, kurš rada risku, citu starpā var būt šādi:

(a) attiecībā uz ražojumu, ko reglamentē Savienības saskaņošanas tiesību aktos noteiktas vai no tiem izrietošas prasības, veic pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu ražojuma atbilstību minētajām prasībām;

(b) attiecībā uz ražojumu, kas risku var radīt tikai noteiktos apstākļos vai tikai noteiktām personām, ja šāda riska rašanās nav novērsta ar Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām:

(i)      ražojumam piestiprina tādus piemērotus, skaidri formulētus, viegli saprotamus brīdinājumus par ražojuma radītiem varbūtējiem riskiem, kas izstrādāti tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā ražojums darīts pieejams tirgū,

(ii)      izvirza noteikumus, kuri jāievēro, pirms ražojums tiek tirgots,

(iii)     piemērotā formā un laikus brīdina apdraudētās personas par risku, arī publiskojot īpašus brīdinājumus;

(c) attiecībā uz ražojumu, kas var radīt nopietnu risku, uz laiku, līdz kļūst pieejams riska novērtējums, liedz ražojumu laist tirgū vai darīt pieejamu tirgū;

(d) attiecībā uz ražojumu, kas rada nopietnu risku:

(i)      liedz ražojumu laist tirgū vai darīt pieejamu tirgū,

(ii)      ražojumu izņem vai atsauc, un brīdina sabiedrību par radušos risku,

(iii)     ražojumu iznīcina vai citādi dara neizmantojamu.

5.           Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka kārtību, kādā sniedzama informācija saskaņā ar 3. punkta trešo daļu, turklāt nodrošinot sistēmas produktīvu un pienācīgu darbību. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

10. pants

Tirgus uzraudzības iestāžu veiktie pasākumi

1.           Ja tirgus uzraudzības iestādēm attiecīgo saimnieciskās darbības veicēju identificēt nav iespējams vai ja saimnieciskās darbības veicējs norādītajā periodā saskaņā ar 9. panta 3. punktu nepieciešamos koriģējošos pasākumus nav veicis, visus pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu ražojuma radīto risku, veic tirgus uzraudzības iestādes.

2.           Piemērojot 1. punktu, tirgus uzraudzības iestādes var likt attiecīgajiem saimnieciskās darbības veicējiem arī veikt jebkurus no 9. panta 4. punktā minētiem koriģējošiem pasākumiem vai arī attiecīgā gadījumā pašas veikt šādus pasākumus.

Ja tirgus uzraudzības iestādes to uzskata par nepieciešamu un samērīgu, tās var iznīcināt vai citādi padarīt neizmantojamu ražojumu, kas rada risku. Tās var pieprasīt, lai minētās rīcības izmaksas segtu attiecīgais saimnieciskās darbības veicējs.

Pirmā daļa neliedz dalībvalstīm dot tirgus uzraudzības iestādēm iespēju veikt citus papildu pasākumus.

3.           Pirms saskaņā ar 1. punktu veikt jebkādus pasākumus pret saimnieciskās darbības veicēju, kas nav veicis nepieciešamos koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes tam atvēl vismaz desmit dienas, kurās tikt uzklausītam.

4.           Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka ražojums rada nopietnu risku, tās veic visus nepieciešamos pasākumus un var šādi rīkoties, vispirms nepieprasot, lai saimnieciskās darbības veicējs saskaņā ar 9. panta 3. punktu veiktu koriģējošus pasākumus, un nedodot saimnieciskās darbības veicējam iespēju iepriekš tikt uzklausītam. Šādos gadījumos saimnieciskās darbības veicēju uzklausa iespējami drīz.

5.           Visus saskaņā ar 1. vai 4. punktu veiktos pasākumus:

(a) kopā ar informāciju par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, nekavējoties paziņo attiecīgajam saimnieciskās darbības veicējam;

(b) precīzi pamato;

(c) nekavējoties atceļ, ja saimnieciskās darbības veicējs ir pierādījis, ka prasīto pasākumu ir veicis.

Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, ja saimnieciskās darbības veicējs, kam pasākums ir paziņots, nav attiecīgais saimnieciskās darbības veicējs, par pasākumu informē ražotāju, kas atrodas Savienībā, vai importētāju, ja vien tirgus uzraudzības iestādēm ir zināma to identitāte.

6.           Informāciju par ražojuma identifikāciju, riska īpatnībām un pasākumiem, kas veikti, lai minēto risku novērstu, samazinātu vai likvidētu, tirgus uzraudzības iestādes tik pilnīgā apjomā, kāds nepieciešams, lai Savienībā aizstāvētu ražojuma lietotāju intereses, publisko tam īpaši paredzētā tīmekļa vietnē. Šādu informāciju nepublisko, ja komercnoslēpumu aizsargāšana, personas datu droša glabāšana saskaņā ar valstu un Savienības tiesību aktiem vai netraucēta pārraudzības un izmeklēšanas darbības veikšana prasa, lai noteikti būtu ievērota konfidencialitāte.

7.           Uz visiem pasākumiem, kas ir veikti saskaņā ar 1. vai 4. punktu, ir attiecināmi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, arī vēršanās kompetentajās valsts tiesās.

8.           Pasākumu veikšanai saskaņā ar 1. vai 4. punktu tirgus uzraudzības iestādes no saimnieciskās darbības veicējiem var iekasēt maksu, kas pilnīgi vai daļēji sedz to darbības izmaksas, arī riska novērtēšanas vajadzībām veiktas testēšanas izmaksas.

11. pants

Savienībā kontrolētu ražojumu, uz kuriem attiecas saskaņošanas tiesību akti, Savienības mēroga novērtējums

1.           Sešdesmit dienu laikā pēc tam, kad Komisija saskaņā ar 20. panta 4. punktu paziņojusi dalībvalstīm par pasākumiem, kurus sākotnējā paziņotāja dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar 10. panta 1. vai 4. punktu, dalībvalsts var iebilst pret šiem pasākumiem, ja tie skar ražojumu, uz ko attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti. Dalībvalsts izklāsta iebildumu pamatojumu, norāda visas atšķirības savā novērtējumā par ražojuma radīto risku un min visus īpašos apstākļus un jebkādu papildu informāciju, kas attiecas uz konkrēto ražojumu.

2.           Ja neviena dalībvalsts nepauž iebildumus saskaņā ar 1. punktu un ja Komisija neuzskata, ka valsts pasākumi ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, sākotnējās paziņotājas dalībvalsts pieņemtie pasākumi uzskatāmi par pamatotiem un visas dalībvalstis nodrošina, ka nekavējoties tiek pieņemti ierobežojoši pasākumi saistībā ar attiecīgo ražojumu.

3.           Ja kāda dalībvalsts pauž iebildumus saskaņā ar 1. punktu vai ja Komisija uzskata, ka valsts pasākumi, iespējams, ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties uzsāk apspriešanos ar attiecīgo saimnieciskās darbības veicēju vai attiecīgajiem saimnieciskās darbības veicējiem un izvērtē valsts pasākumus, ņemot vērā visus pieejamos zinātniskos vai tehniskos pierādījumus.

4.           Pamatojoties uz saskaņā ar 3. punktu veiktās izvērtēšanas rezultātiem, Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt lēmumu par to, vai valsts pasākumi ir pamatoti un vai visām dalībvalstīm, kas to vēl nav izdarījušas, būtu jāveic līdzīgi pasākumi. Šajā gadījumā tā adresē lēmumu attiecīgajām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to visām dalībvalstīm un attiecīgajam saimnieciskās darbības veicējam vai attiecīgajiem saimnieciskās darbības veicējiem.

5.           Ja Komisija pieņem lēmumu, ka valsts pasākumi ir pamatoti, visas dalībvalstis nekavējoties veic vajadzīgos ierobežojošos pasākumus. Ja tā pieņem lēmumu, ka valsts pasākums nav pamatots, sākotnējā paziņotāja dalībvalsts un visas citas dalībvalstis, kuras veikušas līdzīgu pasākumu, atsauc pasākumu un paziņojumu, kas veikts ātrās ziņošanas sistēmā saskaņā ar 20. pantu.

6.           Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un ja tiek konstatēts, ka ražojums neatbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, jo attiecīgajos saskaņotajos standartos ir nepilnības, Komisija informē attiecīgo Eiropas standartizācijas organizāciju un var iesniegt atbilstīgu pieprasījumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantu.

12. pants

Savienības rīcība pret ražojumiem, kas rada nopietnu risku

1.           Ja ir skaidrs, ka ražojums vai konkrēta ražojumu kategorija vai grupa, to lietojot paredzētajam nolūkam vai pamatoti paredzamos apstākļos, rada nopietnu risku, Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt jebkādus atbilstīgus pasākumus atkarā no situācijas nopietnības, tostarp, ja risku nav iespējams pietiekami ierobežot ar attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgo dalībvalstu veiktiem pasākumiem vai ar jebkādu citu procedūru saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, pasākumus, ar ko aizliedz, aptur vai ierobežo šādu ražojumu laišanu tirgū vai pieejamību tirgū vai paredz īpašus nosacījumus to tirdzniecībai, lai augstā līmenī nodrošinātu sabiedrības interešu aizsardzību. Ar minētajiem īstenošanas aktiem Komisija var noteikt atbilstīgus kontroles pasākumus, kas dalībvalstīm jāveic, lai nodrošinātu to rezultatīvu īstenošanu.

Pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ja steidzamība ir pienācīgi pamatota ar neatliekamiem iemesliem, kas saistīti ar personu veselību un drošību kopumā, veselības aizsardzību un drošību darba vietā, patērētāju tiesību aizsardzību, vides un sabiedrisko drošību un citām sabiedrības interesēm, Komisija pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 32. panta 3. punktā minēto procedūru.

2.           Saistībā ar ražojumiem un riskiem, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1907/2006, lēmums, kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir spēkā līdz diviem gadiem, un šo termiņu var pagarināt uz papildu laikposmiem, kas nepārsniedz divus gadus. Šāds lēmums neskar minētajā regulā noteiktās procedūras.

3.           Ražojumu, ko ar pasākumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu, aizliegts laist Savienības tirgū vai darīt pieejamu Savienības tirgū, ir aizliegts eksportēt no Savienības, ja vien tas nav nepārprotami atļauts ar minēto pasākumu.

4.           Jebkura dalībvalsts var iesniegt Komisijai pamatotu pieprasījumu izskatīt nepieciešamību pieņemt 1. punktā minēto pasākumu.

13. pants

Riska novērtējums

1.           Riska novērtējuma pamatā ir pieejamie zinātniskie vai tehniskie pierādījumi.

Ražojumiem, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1907/2006, riska novērtēšanu atbilstīgi veic saskaņā ar minētās regulas I pielikuma attiecīgajām daļām.

2.           Riska novērtējuma kontekstā tirgus uzraudzības iestādes ņem vērā, cik lielā mērā ražojums atbilst turpmāk minētajam:

(a) visām ražojumam piemērojamām prasībām, kuras noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos vai no tiem izriet un kuras saistītas ar izskatāmo iespējamo risku, pilnībā ņemot vērā testēšanas ziņojumus vai sertifikātus, kas apliecina atbilstību un ko izsniegusi atbilstības novērtēšanas struktūra;

(b) ja nav prasību, kuras noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos vai no tiem izriet − īpašiem noteikumiem, ar ko šādiem ražojumiem nosaka veselības un drošuma prasības tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā ražojumu dara pieejamu tirgū, ja šādi noteikumi ir saskaņā ar Savienības tiesībām;

(c) visiem Eiropas standartiem, atsauces uz kuriem publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.           Atbilstība 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem rada pieņēmumu, ka ražojums pienācīgi aizsargā sabiedrības intereses, uz ko attiecas šie kritēriji. Tomēr tas neliedz tirgus uzraudzības iestādēm rīkoties saskaņā ar šo regulu, ja ir jauni pierādījumi, ka ražojums rada risku, neraugoties uz šādu atbilstību.

4.           Tas ka ir iespējams panākt attiecīgo sabiedrības interešu aizsardzības augstāku līmeni vai tas ka ir pieejami citi ražojumi, kas rada mazāku risku, tomēr nevar būt iemesls uzskatīt, ka ražojums rada risku.

IV NODAĻA

Savienībā ievesto ražojumu kontrole

14. pants

Kontrolpārbaude un laišanas brīvā apgrozībā apturēšana

1.           Dalībvalstu iestādēm, kuras atbild par ražojumu kontroli uz Savienības ārējās robežas, ir pilnvaras un resursi, kas nepieciešami, lai atbilstīgi veiktu savus uzdevumus. Tās ražojumiem veic attiecīgas dokumentāras un, ja nepieciešams, fiziskas un laboratoriskas kontrolpārbaudes pirms šo ražojumu laišanas brīvā apgrozībā.

2.           Ja dalībvalstī par tirgus uzraudzību vai kontroli uz ārējās robežas atbild vairākas iestādes, šīs iestādes savstarpēji sadarbojas, apmainoties ar informāciju, kas ir būtiska to funkcijām.

3.           Ievērojot 17. pantu, iestādes, kuras atbild par kontroli uz ārējās robežas, aptur ražojuma laišanu brīvā apgrozībā Savienības tirgū, ja, veicot 1. punktā minētās kontrolpārbaudes, tām ir pamats uzskatīt, ka ražojums var radīt risku.

Ražojuma, kuram jāatbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, kad tas ir laists brīvā apgrozībā, formāla neatbilstība minētajiem tiesību aktiem dod dalībvalstu iestādēm pietiekamu pamatu uzskatīt, ka ražojums var radīt risku, jebkurā no šādiem gadījumiem:

(a) tam nav tiesību aktos prasīto pavaddokumentu;

(b) tam nav minētajiem tiesību aktiem atbilstīga marķējuma vai etiķetes;

(c) tam ir CE zīme vai cita Savienības saskaņošanas tiesību aktos prasīta zīme, kas piestiprināta nepareizi vai maldinoši.

4.           Iestādes, kuras atbild par kontroli uz ārējās robežas, nekavējoties paziņo tirgus uzraudzības iestādēm par visiem apturēšanas gadījumiem saskaņā ar 3. punktu.

5.           Ja ražojumi ir ātrbojīgi, iestādes, kuras atbild par kontroli uz ārējās robežas, iespējami cenšas nodrošināt, lai jebkuras prasības, ko tās varētu izvirzīt attiecībā uz ražojumu uzglabāšanu vai pārvadājumam izmantoto transportlīdzekļu novietošanu stāvvietā, nebūtu nesaderīgas ar šo ražojumu saglabāšanu.

6.           Ja attiecībā uz ražojumiem, kas nav deklarēti laišanai brīvā apgrozībā, iestādēm, kuras atbild par kontroli uz ārējās robežas, ir pamats uzskatīt, ka minētie ražojumi rada risku, tās nodod visu attiecīgo informāciju galamērķa dalībvalsts iestādēm, kuras atbild par kontroli uz ārējās robežas.

15. pants

Laišana brīvā apgrozībā

1.           Ražojumu, kura laišanu brīvā apgrozībā iestādes, kas atbild par kontroli uz ārējās robežas, apturējušas saskaņā ar 14. pantu, laiž brīvā apgrozībā, ja trīs darbdienās pēc tam, kad apturēta laišana brīvā apgrozībā, tirgus uzraudzības iestādes nav pieprasījušas minētajām iestādēm turpināt apturēšanu vai ja tirgus uzraudzības iestādes tās informējušas, ka ražojums nerada risku, un ar nosacījumu, ka ir izpildītas visas citas prasības un formalitātes saistībā ar šādu laišanu brīvā apgrozībā.

2.           Ja tirgus uzraudzības iestādes secina, ka ražojums, kura laišana brīvā apgrozībā apturēta formālas neatbilstības dēļ saskaņā ar 14. panta 3. punkta otro daļu, faktiski nerada risku, saimnieciskās darbības veicējam pirms ražojuma laišanas brīvā apgrozībā tomēr jānovērš formālā neatbilstība.

3.           Tāda atbilstība jebkādu Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām, ko piemēro ražojumam, kad to laiž brīvā apgrozībā, un kas attiecas uz izskatāmo iespējamo risku, kurā pilnībā ņemti vērā testēšanas ziņojumi vai sertifikāti, kas apliecina atbilstību un ko izsniegusi atbilstības novērtēšanas struktūra, rada tirgus uzraudzības iestāžu pieņēmumu, ka ražojums nerada risku. Tomēr tas neliedz minētajām iestādēm dot norādījumu iestādēm, kuras atbild par kontroli uz ārējās robežas, nelaist ražojumu brīvā apgrozībā, ja ir pierādījumi, ka ražojums faktiski rada risku, neraugoties uz šādu atbilstību.

16. pants

Atteikums laist brīvā apgrozībā

1.           Ja tirgus uzraudzības iestādes secina, ka ražojums rada risku, tās dod norādījumu iestādēm, kuras atbild par kontroli uz ārējās robežas, nelaist ražojumu brīvā apgrozībā un ražojumam pievienotajā rēķinā un jebkurā citā attiecīgā pavaddokumentā ietvert šādu atzīmi:

"Ražojums rada risku – Nav atļauts laist brīvā apgrozībā – Regula (ES) Nr. XXX/XXXX".

2.           Ja šo ražojumu pēc tam deklarē muitas procedūrai, kas nav laišana brīvā apgrozībā, un ja tirgus uzraudzības iestādes neiebilst, tad saistībā ar šo procedūru izmantotajos dokumentos arī ietver 1. punktā noteikto atzīmi saskaņā ar 1. punktā norādītajiem nosacījumiem.

3.           Tirgus uzraudzības iestādes vai, attiecīgā gadījumā, iestādes, kuras atbild par kontroli uz ārējās robežas, var iznīcināt vai citādi padarīt neizmantojamu ražojumu, kas rada risku, ja tās uzskata, ka šāds pasākums ir vajadzīgs un samērīgs. Šāda pasākuma izmaksas sedz persona, kas ražojumu deklarējusi laišanai brīvā apgrozībā.

4.           Tirgus uzraudzības iestādes sniedz iestādēm, kuras atbild par kontroli uz ārējās robežas, informāciju par ražojumu kategorijām, par kurām saskaņā ar 1. punktu konstatēts, ka tās rada risku.

5.           Uz visiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1. vai 3. punktu, ir attiecināmi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, arī vēršanās kompetentajās valsts tiesās.

6.           Tirgus uzraudzības iestādes var iekasēt maksas, kas pilnībā vai daļēji sedz to darbības izmaksas, tostarp riska novērtēšanai veikto testu izmaksas, ja tās veic pasākumus saskaņā ar 1. punktu.

17. pants

Ievešana personiskai lietošanai

1.           Ja ražojumu Savienībā ieved fiziska persona un tas ir šīs personas faktiskā valdījumā un ja pamatoti var pieņemt, ka ražojumu paredzēts izmantot minētās personas personiskām vajadzībām, izlaišanu neaptur saskaņā ar 14. panta 3. punktu, izņemot gadījumus, kad ražojuma izmantošana var apdraudēt personu, dzīvnieku vai augu veselību un dzīvību.

2.           Uzskata, ka ražojumu paredzēts izmantot tās fiziskās personas personiskām vajadzībām, kura ražojumu ieved Savienībā, ja šādai ievešanai ir gadījuma raksturs un ja ražojumu paredzējusi izmantot vienīgi attiecīgā persona vai tās ģimene, un ja ražojuma veids vai daudzums nenorāda uz kādu komerciālu nolūku.

18. pants

Savienībā ievestu ražojumu, uz kuriem attiecas saskaņošanas tiesību akti, Savienības mēroga novērtējums

1.           Sešdesmit dienu laikā pēc tam, kad Komisija saskaņā ar 20. panta 4. punktu paziņojusi dalībvalstīm par jebkādu sākotnējās paziņotājas dalībvalsts atteikumu laist ražojumu brīvā apgrozībā, dalībvalsts var iebilst pret šādu atteikumu, ja tas skar ražojumu, uz ko attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti. Dalībvalsts izklāsta iebildumu pamatojumu, norāda visas atšķirības savā novērtējumā par ražojuma radīto risku un min visus īpašos apstākļus un jebkādu papildu informāciju, kas attiecas uz konkrēto ražojumu.

2.           Ja neviena dalībvalsts nepauž iebildumus saskaņā ar 1. punktu un ja Komisija neuzskata, ka valsts pasākumi ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, sākotnējās paziņotājas dalībvalsts atteikums uzskatāms par pamatotu un visas dalībvalstis nodrošina, ka nekavējoties tiek pieņemti ierobežojoši pasākumi saistībā ar attiecīgo ražojumu.

3.           Ja kāda dalībvalsts pauž iebildumus saskaņā ar 1. punktu vai ja Komisija uzskata, ka atteikums, iespējams, ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties uzsāk apspriešanos ar attiecīgo saimnieciskās darbības veicēju vai attiecīgajiem saimnieciskās darbības veicējiem un izvērtē atteikumu, ņemot vērā visus pieejamos zinātniskos vai tehniskos pierādījumus.

4.           Pamatojoties uz saskaņā ar 3. punktu veiktās izvērtēšanas rezultātiem, Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt lēmumu par to, vai atteikums ir pamatots un vai visām dalībvalstīm, kas to vēl nav izdarījušas, būtu jāveic līdzīgi pasākumi. Šajā gadījumā tā adresē lēmumu attiecīgajām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to visām dalībvalstīm un attiecīgajam saimnieciskās darbības veicējam vai attiecīgajiem saimnieciskās darbības veicējiem.

5.           Ja Komisija pieņem lēmumu, ka atteikums ir pamatots, visas dalībvalstis nekavējoties veic vajadzīgos ierobežojošos pasākumus. Ja tā pieņem lēmumu, ka atteikums nav pamatots, sākotnējā paziņotāja dalībvalsts un visas citas dalībvalstis, kuras veikušas līdzīgu pasākumu, atsauc pasākumu un paziņojumu, kas veikts sistēmā RAPEX saskaņā ar 20. pantu.

6.           Ja atteikums tiek uzskatīts par pamatotu un ja tiek konstatēts, ka ražojums neatbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, jo attiecīgajos saskaņotajos standartos ir nepilnības, Komisija informē attiecīgo Eiropas standartizācijas organizāciju un var iesniegt atbilstīgu pieprasījumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantu.

V NODAĻA

Informācijas apmaiņa

19. pants

Savienības ātrās ziņošanas sistēma RAPEX

1.           Komisija uztur ātrās ziņošanas sistēmu (RAPEX). Dalībvalstis izmanto RAPEX, lai apmainītos ar informāciju par ražojumiem, kas rada risku, saskaņā ar šo regulu.

2.           Katra dalībvalsts nozīmē vienu RAPEX kontaktpunktu.

3.           Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt kārtību un procedūras informācijas apmaiņai sistēmā RAPEX. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.           Dalība sistēmā RAPEX ir atvērta pieteikuma iesniedzējām valstīm, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām to nolīgumu satvarā, kuri ir noslēgti starp Savienību un šīm valstīm vai organizācijām, un saskaņā ar šiem nolīgumiem. Visos šādos nolīgumos ievēro savstarpīguma principu, un tajos iekļauj konfidencialitātes noteikumus, kas atbilst Savienībā piemērojamiem noteikumiem.

20. pants

Paziņošana sistēmā RAPEX par ražojumiem, kas rada risku

1.           RAPEX kontaktpunkts nekavējoties paziņo Komisijai informāciju par jebkuru no šādiem gadījumiem:

(a) jebkurš koriģējošs pasākums, ko saimnieciskās darbības veicēji veikuši saskaņā ar 9. panta 3. punktu;

(b) jebkurš pasākums, ko tirgus uzraudzības iestādes veikušas saskaņā ar 10. panta 1. vai 4. punktu, ja vien tas neskar ražojumu, uz kuru attiecas paziņošana saskaņā ar a) apakšpunktu;

(c) jebkurš atteikums laist ražojumu brīvā apgrozībā saskaņā ar 16. pantu.

Pirmo daļu nepiemēro, ja RAPEX kontaktpunktam ir pamats uzskatīt, ka ražojuma radītā riska ietekme nepārsniedz attiecīgās dalībvalsts teritoriju.

RAPEX kontaktpunkts nekavējoties informē Komisiju par visiem attiecīgajiem pirmajā daļā minēto koriģējošo pasākumu vai tirgus uzraudzības iestādes veikto pasākumu atjauninājumiem, grozījumiem vai atsaukumiem.

2.           Informācijā, ko sniedz saskaņā ar 1. punktu, iekļauj visu pieejamo informāciju, kas attiecas uz risku, un vismaz šādu informāciju:

(a) riska veids un līmenis, ietverot riska novērtēšanas rezultātu kopsavilkumu;

(b) jebkāda veida neatbilstība Savienības saskaņošanas tiesību aktiem;

(c) ražojuma identifikācijai vajadzīgie dati;

(d) ražojuma izcelsme un piegādes ķēde;

(e) iestādes pasākuma vai koriģējošā pasākuma pieņemšanas datums un tā ilgums;

(f) veiktā iestādes pasākuma vai koriģējošā pasākuma veids, norādot, vai tas ir brīvprātīgs, apstiprināts, obligāts;

(g) vai saimnieciskās darbības veicējam ir dota iespēja tikt uzklausītam.

Pirmajā daļā minēto informāciju nosūta, izmantojot standarta paziņojuma veidlapu, kuru Komisija dara pieejamu sistēmā RAPEX.

3.           Ja paziņojums attiecas uz ražojumu, par kuru konstatēts, ka tas neatbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, sniegtajā informācijā iekļauj arī norādi par to, vai neatbilstība radusies dēļ kāda no turpmāk minētajiem iemesliem:

(a) ražojuma neatbilstība piemērojamo tiesību aktu prasībām;

(b) nepilnības šajos tiesību aktos minētajos saskaņotajos standartos, kas pamato pieņēmumu par atbilstību minētajām prasībām.

Ja 1. punktā minētais iestādes pasākums vai koriģējošais pasākums skar ražojumu, kura atbilstības novērtēšanu veikusi paziņotā struktūra, tirgus uzraudzības iestādes nodrošina, ka attiecīgo paziņoto struktūru informē par veikto iestādes pasākumu vai koriģējošo pasākumu.

4.           Saņēmusi paziņojumu, Komisija to nosūta citām dalībvalstīm. Ja paziņojums neatbilst 1., 2. un 3. punkta prasībām, Komisija var to apturēt.

5.           Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par darbībām vai pasākumiem, kas veikti pēc paziņojuma saņemšanas, un sniedz jebkādu papildu informāciju, arī par jebkādu veikto testu vai analīžu rezultātiem vai par iespējamajām viedokļu atšķirībām. Šo informāciju Komisija nosūta citām dalībvalstīm.

21. pants

Tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēma

1.           Komisija uztur tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmu (ICSMS), kurā vāc un strukturēti saglabā informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar tirgus uzraudzību, it sevišķi šādu informāciju:

(a) tirgus uzraudzības iestādes un to kompetences jomas;

(b) tirgus uzraudzības programmas;

(c) tirgus uzraudzības darbību novērošana, pārskatīšana un novērtēšana;

(d) sūdzības vai ziņojumi par jautājumiem, kas saistīti ar ražojumu radīto risku;

(e) jebkāda neatbilstība Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, izņemot pasākumus vai koriģējošos pasākumus, par kuriem paziņo sistēmā RAPEX saskaņā ar 20. pantu;

(f) visi dalībvalstu iebildumi, kas pausti saskaņā ar 11. panta 1. punktu vai 18. panta 1. punktu, un turpmākie pasākumi.

ICSMS reģistrē atsauces uz tiem paziņojumiem par pasākumiem vai koriģējošiem pasākumiem, kuri nosūtīti sistēmā RAPEX saskaņā ar 20. pantu.

Ja ir nepieciešams vai lietderīgi, ICSMS var arī darīt pieejamu izmantošanai iestādēm, kuras atbild par kontroli uz ārējās robežas.

2.           Piemērojot 1. punktu, dalībvalstis ievada ICSMS visu to rīcībā esošo informāciju, kura nav jau paziņota saskaņā ar 20. pantu, par ražojumiem, kas rada risku, it sevišķi informāciju par riska identifikāciju, veiktās testēšanas rezultātiem, veiktajiem ierobežojošajiem pasākumiem, kontaktiem ar attiecīgajiem saimnieciskās darbības veicējiem un darbības vai atturēšanās no darbības pamatojumu.

3.           Tirgus uzraudzības iestādes atzīst to testēšanas ziņojumu derīgumu, kurus sagatavojušas citu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes vai kuri tām sagatavoti un ievadīti ICSMS, un izmanto minētos testēšanas ziņojumus.

22. pants

Konfidenciālas informācijas starptautiska apmaiņa

Komisija un dalībvalstis var apmainīties ar konfidenciālu informāciju, tostarp sistēmā RAPEX nosūtītu informāciju, ar trešo valstu regulatīvajām iestādēm vai starptautiskām organizācijām, ar kurām Komisija un dalībvalsts vai dalībvalstu grupa uz savstarpīguma pamatiem ir noslēgusi divpusējas vai daudzpusējas vienošanās par konfidencialitāti.

VI NODAĻA

Sadarbība

23. pants

Savstarpēja palīdzība

1.           Starp dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm, starp dažādām iestādēm katrā dalībvalstī un starp tirgus uzraudzības iestādēm un Komisiju, un attiecīgajām Savienības aģentūrām notiek efektīva sadarbība un informācijas apmaiņa par tirgus uzraudzības programmām un visiem jautājumiem, kuri saistīti ar ražojumiem, kas rada risku.

2.           Tirgus uzraudzības iestādes, saņēmušas pienācīgi pamatotu pieprasījumu no citas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes, sniedz visu attiecīgo informāciju vai dokumentus un veic kontrolpārbaudes, inspicēšanu vai izmeklēšanu un ziņo pieprasījumu iesniegušajai iestādei par tām un par visiem veiktajiem turpmākajiem pasākumiem.

Informāciju, dokumentus un ziņojumus, kas minēti pirmajā daļā, izmanto vienīgi attiecībā uz jautājumu, par kuru tie tika pieprasīti, un iespējami ātrāk apstrādā ar elektroniskiem līdzekļiem.

24. pants

Sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm

1.           Tirgus uzraudzības iestādes var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm nolūkā apmainīties ar informāciju un sniegt tehnisku atbalstu, veicināt un atvieglot piekļuvi Savienības informācijas apmaiņas sistēmām, tostarp sistēmai RAPEX saskaņā ar 19. panta 4. punktu, un sekmēt ar atbilstības novērtēšanu un tirgus uzraudzību saistītu darbību.

2.           Sadarbību ar trešo valstu kompetentajām iestādēm īsteno arī kā 27. pantā minētos darbības veidus. Dalībvalstis nodrošina savu kompetento iestāžu dalību minētajā darbībā.

25. pants

Eiropas Tirgus uzraudzības forums

1.           Izveido Eiropas Tirgus uzraudzības forumu (EMSF).

2.           Katru dalībvalsti EMSF sanāksmēs pārstāv dalībvalsts izraudzīta persona vai personas, kam ir īpašas zināšanas un pieredze, kas vajadzīga saistībā ar attiecīgajā sanāksmē izskatāmo jautājumu.

3.           EMSF sanāk regulāri un vajadzības gadījumā pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma.

4.           EMSF iespējami cenšas panākt vienprātību. Ja panākt vienprātību neizdodas, EMSF pieņem nostāju ar dalībnieku vienkāršu balsu vairākumu. Foruma dalībnieki var pieprasīt, lai to viedoklis un tā pamatojums tiktu oficiāli reģistrēts.

5.           EMSF var uzaicināt ekspertus un citas trešās personas piedalīties sanāksmēs vai sniegt rakstisku ieguldījumu.

6.           EMSF var izveidot pastāvīgas vai pagaidu apakšgrupas, kas ietver tirgus uzraudzības administratīvās sadarbības grupas, kuras izveidotas Savienības saskaņošanas tiesību aktu īstenošanai. Organizācijas, kas Savienības mērogā pārstāv nozares, mazo un vidējo uzņēmumu, patērētāju, laboratoriju un atbilstības novērtēšanas struktūru intereses, var uzaicināt piedalīties šādās apakšgrupās kā novērotājas.

7.           EMSF izstrādā savu reglamentu, kas stājas spēkā, kad saņemts labvēlīgs Komisijas atzinums.

8.           EMSF sadarbojas ar Ieviešanas informācijas apmaiņas forumu, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006.

26. pants

Komisijas atbalsts un izpildsekretariāts

1.           Komisija atbalsta tirgus uzraudzības iestāžu sadarbību. Tā piedalās EMSF un tā apakšgrupu sanāksmēs.

2.           EMSF veikt 27. pantā noteiktos uzdevumus palīdz izpildsekretariāts, kas sniedz tehnisku un loģistisku atbalstu EMSF un tā apakšgrupām.

27. pants

EMSF uzdevumi

EMSF ir šādi uzdevumi:

(a) veicināt apmaiņu ar informāciju par ražojumiem, kas rada risku, riska novērtēšanu, testēšanas metodēm un testu rezultātiem, jaunākajām zinātnes atziņām un citiem aspektiem, kas skar kontroles darbību;

(b) koordinēt 7. pantā minēto vispārīgo un nozarēm individuālo tirgus uzraudzības programmu sagatavošanu un īstenošanu;

(c) organizēt kopīgu tirgus uzraudzību un kopīgus testēšanas projektus;

(d) apmainīties ar zināšanām un labāko praksi;

(e) organizēt apmācības programmas un valstu ierēdņu apmaiņu;

(f) palīdzēt veikt 4. panta 3. punktā aprakstītās uzraudzības darbības;

(g) organizēt informācijas kampaņas un kopīgu apmeklējumu programmas;

(h) uzlabot sadarbību Savienības mērogā attiecībā uz to, ka izseko, izņem un atsauc ražojumus, kas rada risku;

(i) nodrošināt vienkāršu piekļuvi tirgus uzraudzības iestāžu savāktajai informācijai par ražojumu drošumu, šādas informācijas izguvi un koplietošanu, ietverot informāciju par sūdzībām, negadījumiem, ziņojumus par ievainojumiem un izmeklēšanas un testu rezultātus;

(j) palīdzēt tādu vadlīniju izveidē, kas nodrošina šīs regulas rezultatīvu un vienādu īstenošanu, pienācīgi ņemot vērā uzņēmumu, it sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu, un citu ieinteresēto personu intereses;

(k) pēc Komisijas pieprasījuma to konsultēt un tai palīdzēt novērtēt jebkādus ar šīs regulas īstenošanu saistītus jautājumus;

(l) palīdzēt attiecībā uz tirgus uzraudzību dalībvalstīs veidot vienādu administratīvu praksi.

28. pants

Eiropas Savienības references laboratorijas

1.           Konkrētiem ražojumiem vai ražojumu kategorijai vai grupai, vai konkrētiem riskiem, kas saistīti ar kādu ražojumu kategoriju vai grupu, Komisija ar īstenošanas aktiem var nozīmēt Savienības references laboratorijas, kuras atbilst 2. punktā norādītajiem kritērijiem.

2.           Katra Savienības references laboratorija atbilst šādiem kritērijiem:

(a) tai ir pienācīgi kvalificēts personāls, kas atbilstīgi apguvis analītiskās metodes, kuras izmanto attiecīgajā kompetences jomā, un kam ir atbilstīgas zināšanas par standartiem un praksi;

(b) tai ir uzticēto uzdevumu veikšanai vajadzīgais aprīkojums un standartmateriāls;

(c) tā objektīvi un neatkarīgi rīkojas sabiedrības interesēs;

(d) tā nodrošina, ka personāls respektē konkrētu jautājumu, rezultātu vai ziņojumu konfidencialitāti.

3.           Savienības references laboratorijām to nozīmējuma jomā attiecīgā gadījumā ir šādi uzdevumi:

(a) veikt ražojumu testēšanu saistībā ar tirgus uzraudzības darbībām un izmeklēšanu;

(b) palīdzēt izšķirt strīdus starp dalībvalstu iestādēm, saimnieciskās darbības veicējiem un atbilstības novērtēšanas struktūrām;

(c) sniegt neatkarīgas tehniskas vai zinātniskas konsultācijas Komisijai un dalībvalstīm;

(d) izstrādāt jaunus analīžu veikšanas paņēmienus un metodes;

(e) izplatīt informāciju un veikt apmācību.

VII NODAĻA

Finansēšana

29. pants

Darbību finansēšana

1.           Saistībā ar šīs regulas piemērošanu Savienība var finansēt šādas darbības:

(a) dalība tirgus uzraudzības vadlīniju izstrādāšanā un atjaunināšanā;

(b) tehnikas un zinātnes atziņu nodošana Komisijai, lai tai palīdzētu īstenot tirgus uzraudzības administratīvo sadarbību un Savienības mēroga novērtēšanas procedūras, kas minētas 11. un 18. pantā;

(c) priekšdarbu vai palīgdarbu izpilde tādu tirgus uzraudzības darbību īstenošanai, kas saistītas ar Savienības tiesību aktu piemērošanu, piemēram, pētījumi, programmas, izvērtējumi, vadlīnijas, salīdzinošā analīze, savstarpēji kopīgi apmeklējumi, pētniecības darbs, datubāzu izstrāde un uzturēšana, apmācība, laboratorijas darbs, kvalifikācijas pārbaude, starplaboratoriju pārbaudes un atbilstības novērtēšanas darbs, kā arī Eiropas tirgus uzraudzības kampaņas un līdzīgas darbības;

(d) darbības, kuras veic saskaņā ar tehniskās palīdzības programmām, sadarbību ar trešām valstīm un Eiropas tirgus uzraudzības politikas un sistēmu paplašināšanu un popularizēšanu ieinteresēto personu vidū Eiropas un starptautiskā mērogā;

(e) funkcionējoša tirgus uzraudzības iestāžu sadarbība un izpildsekretariāta tehnisks un loģistisks atbalsts EMSF un tā apakšgrupām.

2.           Savienības finansiālo palīdzību šajā regulā norādītajām darbībām īsteno saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 vai nu tieši, vai netieši, deleģējot budžeta īstenošanas uzdevumus Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādītajām struktūrām.

3.           Apropriācijas, ko piešķir šajā regulā minētajām darbībām, katru gadu nosaka budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi spēkā esošajai finanšu shēmai.

4.           Apropriācijas, ko budžeta lēmējinstitūcija nosaka tirgus uzraudzības darbību finansēšanai, var segt arī izdevumus, kuri attiecas uz sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kas vajadzīgas darbību pārvaldībai saskaņā ar šo regulu un šo darbību mērķu sasniegšanai, it sevišķi izdevumus pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanai un saziņai, tostarp korporatīvai saziņai par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar tirgus uzraudzības darbību vispārīgajiem mērķiem, izdevumus saistībā ar informācijas tehnoloģiju tīkliem, kas paredzēti galvenokārt informācijas apstrādei un apmaiņai, kopā ar visiem citiem tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumiem, kas radušies Komisijai, pārvaldot darbības, kas izriet no šīs regulas.

5.           Komisija līdz [pieci gadi pēc piemērošanas datuma] un pēc tam reizi piecos gados izvērtē Savienības finansējumu saņemošo tirgus uzraudzības darbību atbilstību Savienības rīcībpolitikas un tiesību aktu prasību kontekstā un informē Eiropas Parlamentu un Padomi par šīs izvērtēšanas rezultātiem.

30. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1.           Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot rezultatīvas kontrolpārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.

2.           Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot kontrolpārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus, apakšuzņēmējus un citas trešās personas, kuras saņēmušas Savienības finansējumu saskaņā ar šo regulu.

3.           Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt kontrolpārbaudes uz vietas un inspekcijas attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā ar Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96[41] noteiktajām procedūrām, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas prettiesiskas darbības, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses.

4.           Neskarot 1. un 2. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un dotāciju nolīgumos, dotāciju lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, Komisijai, Revīzijas palātai un OLAF nepārprotami ir dotas tiesības veikt revīzijas, kontrolpārbaudes uz vietas un inspekcijas.

VIII NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

31. pants

Sankcijas

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas, ja tiek pārkāpti šīs regulas noteikumi, ar kuriem nosaka saimnieciskās darbības veicēju pienākumus, un ja tiek pārkāpti jebkuru Savienības saskaņošanas tiesību aktu, kas attiecas uz šīs regulas darbības jomā ietvertajiem ražojumiem, noteikumi, ar kuriem nosaka saimnieciskās darbības veicēju pienākumus, ja minētajos tiesību aktos nav paredzētas sankcijas, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis šos noteikumus paziņo Komisijai līdz [ierakstīt datumu − 3 mēneši pirms šīs regulas piemērošanas datuma] un nekavējoties paziņo par jebkādiem turpmākiem tos ietekmējošiem grozījumiem.

Pirmajā daļā minētajās sankcijās ņem vērā uzņēmumu lielumu un it sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu stāvokli. Sankcijas var palielināt, ja attiecīgais saimnieciskās darbības veicējs iepriekš izdarījis līdzīgu pārkāpumu, un tajās var ietvert kriminālsodu par smagiem pārkāpumiem.

32. pants

Komitejas procedūra

1.           Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.

2.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu kopā ar tās 5. pantu.

33. pants

Izvērtēšana

Ne vēlāk kā [piecus] gadus pēc piemērošanas datuma Komisija izvērtē šīs regulas piemērošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei izvērtējuma ziņojumu. Minētajā ziņojumā novērtē, vai šī regula ir sasniegusi savus mērķus, it sevišķi, vai tā ir nodrošinājusi ražojumu drošuma noteikumu un Savienības saskaņošanas tiesību aktu rezultatīvāku un efektīvāku izpildi, pilnveidojusi sadarbību starp tirgus uzraudzības iestādēm, pastiprinājusi Savienībā ievesto ražojumu kontroli un uzlabojusi personu veselības un drošības aizsardzību kopumā, veselības aizsardzību un drošību darba vietā, patērētāju tiesību aizsardzību, vidi, sabiedrisko drošību un citu sabiedrības interešu aizsardzību, ņemot vērā regulas ietekmi uz uzņēmumiem un it sevišķi uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

34. pants

Grozījumi

1.           Tiek svītroti šādi noteikumi:

(a) Direktīvas 2011/65/ES 18. pants;

(b) Padomes Direktīvas 89/686/EEK 7. pants;

(c) Direktīvas 93/15/EEK 7. panta 2. un 3. punkts un 8. pants;

(d) Direktīvas 94/9/EK 7. pants;

(e) Direktīvas 94/25/EK 7. pants, 10. panta 4. punkts un 11. pants;

(f) Direktīvas 95/16/EK 7. un 11. pants;

(g) Direktīvas 97/23/EK 8., 16. un 18. pants;

(h) Direktīvas 1999/5/EK 9. pants;

(i) Direktīvas 2000/9/EK 14., 15. un 19. pants;

(j) Direktīvas 2000/14/EK 5. pants;

(k) Direktīvas 2001/95/EK 6. panta 2. un 3. punkts, 8., 9., 10., 11., 12. un 13. pants un II pielikums;

(l) Direktīvas 2004/108/EK 10. un 11. pants;

(m) Direktīvas 2006/42/EK 4. panta 3. un 4. punkts un 11., 17. un 20. pants;

(n) Direktīvas 2006/95/EK 9. pants;

(o) Direktīvas 2007/23/EK 14. panta 5. un 6. punkts un 15., 16. un 17. pants;

(p) Direktīvas 2008/57/EK 13. panta 5. punkts un 14. pants;

(q) Direktīvas 2009/48/EK 39., 40. un 42. līdz 45. pants;

(r) Direktīvas 2009/105/EK 7., 15. un 17. pants;

(s) Direktīvas 2009/142/EK 7., 11. un 12. pants;

(t) Regulas (ES) Nr. 305/2011 56. līdz 59. pants.

2.           Regulas (EK) Nr. 764/2008 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a) Regulas (ES) Nr. […] [par ražojumu tirgus uzraudzību] 10. pantu;"

3.           Regulu (EK) Nr. 765/2008 groza šādi:

(a) svītro Regulas (EK) Nr. 765/2008 1. panta 2. un 3. punktu, 2. panta 14., 15., 17., 18. un 19. punktu, III nodaļu un 32. panta 1. punkta e) apakšpunktu;

(b) Regulas (EK) Nr. 765/2008 nosaukumu aizstāj ar šādu:

"Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas prasības un CE zīmes izmantošanas vispārīgos principus un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93".

Atsauces uz Regulas (EK) Nr. 765/2008 15. līdz 29. panta noteikumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar pielikumā sniegto atbilstības tabulu.

35. pants

Pārejas noteikumi

Procedūras, kas valsts vai Savienības līmenī uzsāktas saskaņā ar jebkuru no šīs regulas 34. pantā vai Direktīvas 2001/95/EK 6. līdz 9. pantā minētajiem noteikumiem, turpina reglamentēt minētie noteikumi.

36. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā [ierakstīt datumu − tas pats datums kā Regulā (ES) Nr. […/…] [par patēriņa preču drošumu]].

To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 765/2008 || Šī regula

15. panta 1., 2. un 5. punkts || 2. pants

15. panta 3. punkts || -

15. panta 4. punkts || 3. panta 1. punkts

16. panta 1. punkts || 4. panta 1. punkts

16. panta 2. punkts || 4. panta 2. punkts, ko lasa kopā ar 3. panta 12. punktu; 17. panta 1. punkts un 26. panta 5. punkts

16. panta 3. punkts || -

16. panta 4. punkts || -

17. panta 1. punkts || 5. panta 4. punkts

17. panta 2. punkts || 26. panta 1. punkts

18. panta 1. punkts || 5. panta 3. punkts

18. panta 2. punkts || 6. panta 6. punkts

18. panta 3. punkts || 5. panta 2. punkts

18. panta 4. punkts || 6. panta 4. punkts

18. panta 5. un 6. punkts || 4. panta 3. punkts, 6. panta 7., 8. un 9. punkts un 26. panta 2. punkts

19. panta 1. punkta pirmā daļa || 6. panta 1. punkts

19. panta 1. punkta otrā daļa || 6. panta 5. punkts un 7. pants

19. panta 1. punkta trešā daļa || 8. panta 1. punkta otrā daļa

19. panta 2. punkts || 6. panta 2. punkts

19. panta 3. punkts || 9. panta 5. punkta a) apakšpunkts

19. panta 4. punkts || 6. panta 3. punkts

19. panta 5. punkts || 26. panta 5. punkts un 27. pants

20. panta 1. punkts || 9. panta 4. punkts un 18. panta 1. punkta b) apakšpunkts

20. panta 2. punkts || 12. pants

21. pants || 6. panta 4. punkts un 9. pants

22. panta 1., 2. un 3. punkts || 18. panta 1. un 2. punkts

22. panta 4. punkts || 17. pants

23. panta 1. un 2. punkts || 19. pants

23. panta 3. punkts || 27. pants

24. panta 1. un 2. punkts || 20. pants

24. panta 3. punkts || 19. panta 1. punkts

24. panta 4. punkts || 18. panta 2. punkts un 19. panta 2. punkts

25. pants || 22. līdz 24. pants

26. pants || 21. pants

27. pants || 13. pants

28. pants || 14. pants

29. pants || 15. pants

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.        Mērķi

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.     Trešo personu dalība finansējumā

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ražojumu tirgus uzraudzību

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[42]

2. sadaļa. Uzņēmējdarbība — 02 03. nodaļa. Iekšējais preču tirgus un nozaru politika

17. sadaļa. Veselība un patērētāju aizsardzība — 17 02. nodaļa. Patērētāju politika

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības paplašināšanu

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Iekšējais preču tirgus un nozaru politika: uzlabot vienotā tirgus darbību un augstā līmenī nodrošināt patērētāju, citu lietotāju un citu sabiedrības interešu aizsardzību;

Drošība un pilsoniskums — patērētāju politika.

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

ĢD ENTR konkrētais mērķis: pastāvīgi pārskatīt spēkā esošo iekšējā tirgus acquis un vajadzības gadījumā ierosināt jaunus leģislatīvus vai neleģislatīvus pasākumus.

ĢD SANCO konkrētais mērķis: ar rezultatīvu tirgus uzraudzību visā Savienībā nostiprināt un palielināt ražojumu drošumu.

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām

Šīs iniciatīvas paredzamais rezultāts ir uzlabojumi tirgus uzraudzības sistēmā, kas Savienībā vēl aizvien ir sadrumstalota. Ar šo priekšlikumu Regulas (EK) Nr. 765/2008 un Produktu vispārējas drošības direktīvas noteikumi par tirgus uzraudzību ir apvienoti vienā tiesību aktā, kas attiecas uz ražojumiem gan saskaņotajā, gan nesaskaņotajā acquis neatkarīgi no tā, vai tos paredzēts izmantot vai būtu iespējams izmantot patērētājiem vai profesionāliem lietotājiem. Priekšlikuma ietekme skars saimnieciskās darbības veicējus un valstu iestādes, kas tiks labāk informēti par to pienākumiem saistībā ar tirgus uzraudzības darbībām. Nodrošinot ar ražojumiem saistīto prasību rezultatīvāku izpildi, priekšlikums arī uzlabos patērētāju un ražojumu citu lietotāju aizsardzību.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

- Tādu paziņojumu skaits, kas informācijas sistēmā GRAS-RAPEX sniegti par nedrošiem ražojumiem

- Tādu RAPEX paziņojumu procentuālā daļa, kuriem seko vismaz viens reaģēšanas gadījums (citās dalībvalstīs)

- Reaģēšanas gadījumu skaita attiecība pret paziņojumu skaitu (nopietna riska gadījumi)

- To datu apjoms un kvalitāte, ar kuriem apmainās vispārējā informatīvā atbalsta sistēmā ICSMS

- Kopīgu tirgus uzraudzības darbību skaits un rezultāti

- Darba dalīšana un resursu koplietošana

- Ražojumu drošuma prasību izpildes rādītāji (budžeti, inspekcijas, testēšana laboratorijā, veiktie pasākumi u.c.)

1.5.        Priekšlikuma pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Šīs iniciatīvas vispārīgais mērķis ir uzlabot vienotā tirgus darbību un augstā līmenī nodrošināt patērētāju, citu lietotāju un citu sabiedrības interešu aizsardzību, mazinot nedrošu vai neatbilstīgu ražojumu skaitu.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Neraugoties uz Eiropas vienotā tirgus pastāvēšanu, ražojumu drošuma prasību izpildes nodrošināšana ir dalībvalstu kompetencē. Vēl aizvien rodas problēmas, ko izraisījušas dalībvalstīs pastāvošās valsts tirgus uzraudzības organizācijas atšķirības un valsts tirgus uzraudzības iestāžu savstarpējā atkarība. ES uz LESD 114. panta pamata ir tiesības rīkoties, lai nodrošinātu patēriņa preču vienotā tirgus pienācīgu darbību un lai uzlabotu tirgus pārrobežu uzraudzības efektivitāti. LESD 169. panta 1. punkts papildina šīs tiesības rīkoties. Tajā noteikts, ka, lai atbalstītu patērētāju intereses un nodrošinātu augstu līmeni patērētāju tiesību aizsardzībā, Savienība cita starpā veicina patērētāju veselības, drošības un ekonomisko interešu aizsardzību. Tomēr, lai būtu ievērots subsidiaritātes princips, šis priekšlikums neietekmē dalībvalstu kompetenci īstenot procedūras un pasākumus pret konkrētiem ražojumiem, kas rada risku.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Lai gan ES ir izveidots vienotais tirgus un brīva preču aprite ir vislabāk attīstītā un visstabilāk iedibinātā no četrām brīvībām, kuras ir iekšējā tirgus pamatā, tomēr viss vēl nav paveikts. Sabiedrības veselības aizsardzība un drošība darba vietā, patērētāju tiesību aizsardzība, vides un citu sabiedrības interešu aizsardzība var tikt apdraudēta, jo daži tirgotāji neievēro likumus un laiž tirgū bīstamus ražojumus. Tirgus uzraudzība izveidota, lai reaģētu uz visām šīm problēmām. Tomēr tirgus uzraudzība ir atpalikusi no norisēm Savienības tiesiskajā regulējumā. Tai jābūt ļoti labi saskaņotai un spējīgai uz ātru reaģēšanu visā ES. Jāatzīmē, ka ar Produktu vispārējas drošības direktīvas un Regulas (EK) Nr. 765/2008 īstenošanu ir panākts progress, tomēr tirgus uzraudzības noteikumu sadrumstalotība pa dažādiem ES tiesību aktiem (Produktu vispārējas drošības direktīvu, Regulu (EK) Nr. 765/2008 un daudzām nozaru direktīvām) ir radījusi neskaidrības gan saimnieciskās darbības veicējiem, gan valstu iestādēm un mazinājusi tirgus uzraudzības rezultativitāti Savienībā. Tāpēc šis vienas patstāvīgas tirgus uzraudzības regulas priekšlikums būtu svarīgs elements šo problēmu risināšanā.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Šī iniciatīva ir pilnībā saderīga ar brīvas preču aprites acquis, it sevišķi ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīvu 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvu 2011/65/ES par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās, Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA), Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīvu 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/95/EK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/142/EK par iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo[43].

Šis priekšlikums ir saderīgs arī ar līdztekus iesniegto priekšlikumu regulai par patēriņa preču drošumu, kura aizstās Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību.

Šis priekšlikums veido sinerģiju attiecībā uz ziņošanu par nedrošiem ražojumiem un par aizsardzības pasākumiem, kas izriet no nozaru tiesību aktiem, un paredzēts, ka pārskatītajā sistēmā RAPEX turpmāk par šiem ražojumiem un pasākumiem būs jāziņo tikai vienu reizi.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi

X Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

X Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

· X          izpildaģentūrām

· ¨         Kopienu izveidotām struktūrām[44]

· ¨         valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

¨      personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā "Piezīmes".

Piezīmes

Šai iniciatīvai nav vajadzīgi jauni budžeta resursi, bet to finansēs, pārdalot esošos resursus. Dažas darbības pārvaldīs Veselības un patērētāju izpildaģentūra (EAHC). Saskaņā ar Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus[45], īstenošanas uzdevumus attiecībā uz 2007.–2013. gada Kopienas rīcības programmas patērētāju tiesību aizsardzības politikas jomā pārvaldību Komisija ir uzticējusi[46] Veselības un patērētāju izpildaģentūrai. Tāpēc Komisija var nolemt Veselības un patērētāju izpildaģentūrai uzticēt arī īstenošanas uzdevumus, lai tā pārvaldītu 2014.–2020. gada Patērētāju tiesību aizsardzības programmu, kurai pēc tās pieņemšanas jākļūst par juridisko pamatu attiecībā uz iepirkumu un dotācijām ražojumu drošuma jomā. Ar paredzēto programmas deleģēšanu paplašinās EAHC jau uzticētos uzdevumus.

Turklāt šai iniciatīvai nav vajadzīgi budžeta resursi izmaksām, kas saistītas ar abu IT sistēmu, proti, GRAS-RAPEX un ICSMS, pārvaldību, uzturēšanu un pielāgojumiem, papildus resursiem, kuri jau iekļauti ĢG SANCO un ĢD ENTR darbības budžetos, kas ierosināti daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam.

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Veidojamais tirgus uzraudzības forums (EMSF) nākotnē būs platforma diskusijām par gaidāmās regulas pienācīgu īstenošanu.

Nobeiguma noteikumos arī ierosināts Komisijai piecus gadus pēc regulas stāšanās spēkā veikt tās izvērtēšanu un sagatavot ziņojumu par tās īstenošanu. Tādējādi būtu iespējams apzināt regulas varbūtējās problēmas un nepilnības, un tas varētu būt izejas punkts turpmākai rīcībai, iespējams, arī regulas grozījumu priekšlikumam, nolūkā turpināt tirgus uzraudzības sistēmas uzlabošanu.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Ar RAPEX pienācīgu darbību saistītie riski (piemēram, tādu ziņojumu skaita palielināšanās, kuri novērš uzmanību no patiesi bīstamiem ražojumiem vai mazina sistēmas ticamību; ar IT saistītas problēmas, piemēram, sistēmas atteice, konfidencialitātes jautājumi).

Ar ICSMS darbību saistītie riski galvenokārt attiecas uz problēmām, kas saistītas ar IT, piemēram, iespējama sistēmas atteice un konfidencialitātes jautājumi.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Paredzētās kontroles metodes ir noteiktas Finanšu regulā un piemērošanas noteikumos.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Komisijai ir jānodrošina Savienības finansiālo interešu aizsardzība, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot rezultatīvas kontrolpārbaudes un atgūstot nepareizi izmaksātas summas, kā arī, ja atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus saskaņā ar Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95, (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (EK) Nr. 1073/1999. Kompetentie Komisijas dienesti piemēros visus regulatīvos kontroles mehānismus un papildus tiem izstrādās Komisijas jaunajai 2011. gada 24. jūnijā pieņemtajai stratēģijai krāpšanas apkarošanai (CAFS) atbilstošu krāpšanas apkarošanas stratēģiju, lai cita starpā nodrošinātu, ka iekšējie kontroles pasākumi, kuri saistīti ar krāpšanas apkarošanu, pilnībā atbilst CAFS un ka tās pieeja krāpšanas riska apkarošanā ir orientēta uz krāpšanas riska jomu konstatēšanu un atbilstīgu reaģēšanu. Attiecīgā gadījumā tiks izveidotas grupas, kas strādā tīklā, un attiecīgi IT rīki, kuri paredzēti ar Patērētāju tiesību aizsardzības programmu saistītu krāpniecības gadījumu analizēšanai. Konkrētāk, tiks īstenoti vairāki pasākumi, piemēram:

· lēmumi, nolīgumi un līgumi, kas izriet no Patērētāju tiesību aizsardzības programmas īstenošanas, Komisijai, tostarp OLAF, kā arī Revīzijas palātai nepārprotami sniegs tiesības veikt revīzijas, kontrolpārbaudes uz vietas un inspekcijas;

· uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus / konkursa izvērtēšanas posmā priekšlikumu iesniedzēji un pretendenti tiks pārbaudīti, ņemot vērā publicētos izslēgšanas kritērijus, kuru pamatā ir deklarācijas un agrīnās brīdināšanas sistēma (ABS);

· noteikumus par izmaksu attaisnojamību vienkāršos saskaņā ar Finanšu regulas normām;

· visiem līgumu pārvaldībā iesaistītajiem darbiniekiem, kā arī revidentiem un kontrolieriem, kuri uz vietas verificē finansējuma saņēmēju deklarācijas, tiks nodrošināta regulāra apmācība ar krāpšanu un pārkāpumiem saistītos jautājumos.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs: [Apraksts…………………………………….] || Dif./nedif. ([47]) || no EBTA valstīm[48] || no kandidātvalstīm[49] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

Nr. 1 Iekšējais preču tirgus un nozaru politika || 02 03 01 || Dif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

Nr. 3 Drošība un pilsoniskums || 17 01 04 01 Administratīvie izdevumi 2014.–2020. gada Patērētāju tiesību aizsardzības programmas atbalstam || Nedif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs: [Izdevumu kategorija………………………...] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

Nr. 3 Drošība un pilsoniskums || 17 02 01 Patērētāju tiesību aizsardzības programma 2014.–2020. gadam || Dif. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums[50]

Miljonos EUR pašreizējās cenās (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 1 || Iekšējais preču tirgus un nozaru politika

ĢD ENTR || || || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs 02 03 01 || Saistības || (1) || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 7,800

Maksājumi || (2) || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 7,800

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas  no konkrētu programmu piešķīrumiem[51] || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Budžeta pozīcijas numurs: || Saistības || (1a) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Maksājumi || (2a) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

|| || || || || || ||

KOPĀ — ĢD ENTR apropriācijas || Saistības || =1+1a || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 7,800

Maksājumi || =2+2a || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 7,800

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (3) || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 7,800

Maksājumi || (4) || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 7,800

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (5) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 2. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =3+ 5 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 7,800

Maksājumi || =4+ 5 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 1,300 || 7,800

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 3 || Drošība un pilsoniskums

 ĢD SANCO || || || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs 17 02 01 || Saistības || (1) || 3,000 || 3,060 || 3,121 || 3,184 || 3,247 || 3,312 || 18,924

Maksājumi || (2) || 1,500 || 3,030 || 3,091 || 3,152 || 3,215 || 4,936 || 18,924

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas  no konkrētu programmu piešķīrumiem[52] || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs 17 01 04 01 || Saistības || (1a) || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,600

Maksājumi || (2a) || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,600

|| || || || || || || || ||

KOPĀ — ĢD SANCO apropriācijas || Saistības || =1+1a || 3,100 || 3,160 || 3,221 || 3,284 || 3,347 || 3,412 || 19,524

Maksājumi || =2+2a || 1,600 || 3,130 || 3,191 || 3,252 || 3,315 || 5,036 || 19,524

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (3) || 3,000 || 3,060 || 3,121 || 3,184 || 3,247 || 3,312 || 18,924

Maksājumi || (4) || 1,500 || 3,030 || 3,091 || 3,152 || 3,215 || 4,936 || 18,924

ŸKOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (5) || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,600

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 3. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =3+ 5 || 3,100 || 3,160 || 3,221 || 3,284 || 3,347 || 3,412 || 19,524

Maksājumi || =4+ 5 || 1,600 || 3,130 || 3,191 || 3,252 || 3,315 || 5,036 || 19,524

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (6) || 4,300 || 4,360 || 4,421 || 4,484 || 4,547 || 4,612 || 26,724

Maksājumi || (7) || 2,800 || 4,330 || 4,391 || 4,452 || 4,515 || 6,236 || 26,724

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (8) || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,600

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas (atsauces summa) 1. līdz 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =6+ 8 || 4,400 || 4,460 || 4,521 || 4,584 || 4,647 || 4,712 || 27,324

Maksājumi || =7+ 8 || 2,900 || 4,430 || 4,491 || 4,552 || 4,615 || 6,336 || 27,324

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || Administratīvie izdevumi

Miljonos EUR pašreizējās cenās (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| || || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

ĢD ENTR || || ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0,786 || 0,786 || 0,786 || 0,786 || 0,786 || 0,786 || 4,716

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,079 || 0,079 || 0,079 || 0,079 || 0,079 || 0,079 || 0,474

ĢD SANCO || || || || || || ||

Ÿ Cilvēkresursi || 1,048 || 1,048 || 1,048 || 1,048 || 1,048 || 1,048 || 6,288

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi (komandējumi, sanāksmes) || 0,079 || 0,079 || 0,079 || 0,079 || 0,079 || 0,079 || 0,474

KOPĀ || Apropriācijas || 1,992 || 1,992 || 1,992 || 1,992 || 1,992 || 1,992 || 11,952

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 1,992 || 1,992 || 1,992 || 1,992 || 1,992 || 1,992 || 11,952

Miljonos EUR pašreizējās cenās (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| || || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 6,392 || 6,452 || 6,513 || 6,576 || 6,639 || 6,704 || 39,276

Maksājumi || 4,892 || 6,422 || 6,483 || 6,544 || 6,607 || 8,328 || 39,276

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR pašreizējās cenās (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

||

Rezultāta veids[53] || Rezultāta vidējās izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Kopējais rezultātu skaits || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS[54]: pastāvīgi pārskatīt spēkā esošo iekšējā tirgus acquis un vajadzības gadījumā ierosināt jaunus leģislatīvus vai neleģislatīvus pasākumus || || || || || || || || || || || || || || ||

Vadlīnijas un savstarpējas salīdzināšanas darbības || || 0.050 || 1 || 0.050 || 1 || 0.050 || 1 || 0.050 || 1 || 0.050 || 1 || 0.050 || 1 || 0,050 || 6 || 0.300 ||

Tehniskas zināšanas un palīdzība || || 0.600 || 1 || 0.600 || 1 || 0.600 || 1 || 0.600 || 1 || 0.600 || 1 || 0.600 || 1 || 0,600 || 6 || 3.600 ||

Eiropas tirgus uzraudzības rīcībpolitikas veicināšana || || 0.050 || 1 || 0.050 || 1 || 0.050 || 1 || 0.050 || 1 || 0.050 || 1 || 0.050 || 1 || 0.050 || 6 || 0.300

Sadarbība ar trešām valstīm || || 0.100 || 1 || 0.100 || 1 || 0.100 || 1 || 0.100 || 1 || 0.100 || 1 || 0.100 || 1 || 0.100 || 6 || 0.600

Tirgus uzraudzības iestādēm sniegts atbalsts (ietverot ICSMS) || || 0.500 || 2 || 0.500 || 2 || 0.500 || 2 || 0.500 || 2 || 0.500 || 2 || 0.500 || 2 || 0.500 || 12 || 3.000

Starpsumma — ENTR konkrētais mērķis || 6 || 1.300 || 6 || 1.300 || 6 || 1.300 || 6 || 1.300 || 6 || 1.300 || 6 || 1.300 || 36 || 7.800

KONKRĒTAIS MĒRĶIS: SANCO || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || ||

Tirgus uzraudzības un izpildes darbības (kopīgas darbības, amatpersonu apmaiņas vizītes, Tirgus uzraudzības foruma sekretariāta finansējums) || || 2,357 || 3 || 2,242 || 3 || 2,287 || 3 || 2,333 || 3 || 2,380 || 3 || 2,427 || 3 || 2,425 || 18 || 14,144

RAPEX (it sevišķi IT lietojumu) turpmāka pilnveidošana un pārvaldība || || 0,797 || 1 || 0,758 || 1 || 0,773 || 1 || 0,788 || 1 || 0,804 || 1 || 0,820 || 1 || 0,837 || 6 || 4,780

|| || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — SANCO konkrētais mērķis || 4 || 3,000 || 4 || 3,060 || 4 || 3,121 || 4 || 3,184 || 4 || 3,247 || 4 || 3,312 || 24 || 18,924

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 4,300 || || 4,360 || || 4,421 || || 4,484 || || 4,547 || || 4,612 || || 26,724

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR pašreizējās cenās (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || ||

Cilvēkresursi ENTR || 0,786 || 0,786 || 0,786 || 0,786 || 0,786 || 0,786 || 4.716

Cilvēkresursi SANCO (FTE vidējās izmaksas 131.000 €) || 1,048 || 1,048 || 1,048 || 1,048 || 1,048 || 1,048 || 6,288

Pārējie administratīvie izdevumi ENTR || 0,079 || 0,079 || 0,079 || 0,079 || 0,079 || 0,079 || 0,474

Pārējie administratīvie izdevumi SANCO || 0,079 || 0,079 || 0,079 || 0,079 || 0,079 || 0,079 || 0,474

Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 1,992 || 1,992 || 1,992 || 1,992 || 1,992 || 1,992 || 11,952

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[55] || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 ||

Pārējie administratīvie izdevumi SANCO || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,600

Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,600

KOPĀ || 2,092 || 2,092 || 2,092 || 2,092 || 2,092 || 2,092 || 12,552

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR pašreizējās cenās (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020

02 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) – ENTR || 0,786 || 0,786 || 0,786 || 0,786 || 0,786 || 0,786

17 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) – SANCO (FTE vidējās izmaksas 131.000 €) || 1,048 || 1,048 || 1,048 || 1,048 || 1,048 || 1,048

XX 01 01 02 (Delegācijas) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

XX 01 04 yy[56] || - Galvenā mītne[57] || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

- Delegācijas || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

KOPĀ (ENTR, SANCO) || 1,834 || 1,834 || 1,834 || 1,834 || 1,834 || 1,834

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot jebkādus papildu resursus, kas vadošajam ĢD varētu tikt piešķirti gada budžeta sadales procedūrā, un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Nepieciešamie resursi norādīti, neņemot vērā uzdevumus, kurus veiks izpildaģentūra. Priekšlikumā nav paredzēts palielināt resursus, kas jau ir piešķirti izpildaģentūrai.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Administratoru uzdevumi: Tirgus uzraudzības jomā nodrošināt un uzraudzīt ES rīcībpolitikas pienācīgu īstenošanu un piemērošanu, kā arī par to iesniegt ziņojumus Piedalīties salīdzinošās novērtēšanas instrumentu izveidē un salīdzinošajā novērtēšanā par to, kā dalībvalstis izpilda Tirgus uzraudzības regulu Piedalīties sistēmas RAPEX darbībā, tostarp paziņojumu un reakcijas novērtēšanā Pārvaldīt un pilnveidot ICSMS platformu un attiecīgās vadlīnijas Sekot līdzi politikas izmaiņām tirgus uzraudzības jomā un dalībvalstu informācijas apmaiņai Piedalīties un pārstāvēt Komisiju ekspertu grupās, kuru darbs saistīts ar tirgus uzraudzību Iecerēt jaunas darbības vai esošo darbību pilnveidojumus un pārdomāt koncepcijas Izstrādāt un nodrošināt dalībvalstu tirgus uzraudzības koordināciju un kopīgas darbības Piedalīties pārskatīto RAPEX vadlīniju un pārskatīto riska novērtēšanas vadlīniju izstrādāšanā, pieņemšanā un sekojošā īstenošanā Asistentu uzdevumi: Kā RAPEX iekšējās struktūrvienības dalībniekam sniegt administratīvu palīdzību saistībā ar sistēmas RAPEX darbību Brīdināt par paziņojumu iespējamu nekonsekvenci vai pārklāšanos un sniegt palīdzību RAPEX kontaktpunktu sanāksmēs Ja konstatēta paziņojuma formāla neatbilstība, atbildīgā administratora pārraudzībā piedalīties turpmākos pasākumos saistībā ar RAPEX paziņojumiem Palīdzēt sagatavot iknedēļas ziņojumu par validētajiem paziņojumiem Koordinēt un apstiprināt tulkojumu pieprasījumus sistēmā Poetry Veicināt iekšējās kontroles standartu īstenošanu un izpildi, it sevišķi nodrošināt RAPEX brīdināšanas struktūrvienības koordinatora un vadības darbības nepārtrauktību gadījumos, kad vajadzīga to iesaistīšanās Koordinēt informācijas un dokumentu pārvaldību saistībā ar paziņojumu validēšanu un reaģēšanu sistēmā RAPEX Rūpīgi izstrādāt un pārvaldīt statistiku un ziņojumus saistībā ar RAPEX Rūpīgi izstrādāt iekšējās procedūras saistībā ar GRAS RAPEX pārvaldību un piedalīties attiecīgu rokasgrāmatu sagatavošanā

Ārštata darbinieki ||

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikums ir saderīgs ar jauno Komisijas ierosināto daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

Priekšlikums neparedz trešo personu līdzfinansējumu

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus.

[1]               Saskaņošanas noteikumu mērķis ir nodrošināt brīvu apriti, augstā līmenī aizstāvot sabiedrības intereses, ko dalībvalstis pretējā gadījumā varētu argumentēt par attaisnojumu ierobežojumiem, kas noteikti tirdzniecībai ar ražojumiem.

[2]               Saskaņā ar ES starptautiskiem nolīgumiem ar EBTA valstīm un Turciju.

[3]               OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

[4]               OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

[5]               COM(2011) 206 galīgā redakcija.

[6]               COM(2012) 573 final.

[7]               OV C , , . lpp.

[8]               OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

[9]               OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

[10]             2010/2085 (INI).

[11]             OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

[12]             OV L 165, 30.6.2010., 1. lpp.

[13]             OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.

[14]             OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

[15]             OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[16]             OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[17]             OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

[18]             OV L 55, 28.2.2011., 11. lpp.

[19]             OV L 399, 30.12.1989., 18. lpp.

[20]             OV L 121, 15.5,1993., 20. lpp.

[21]             OV L 100, 19.4.1994., 1. lpp.

[22]             OV L 164, 30.6.1994., 15. lpp.

[23]             OV L 213, 7.9.1995., 1. lpp.

[24]             OV L 181, 9.7.1997., 1. lpp.

[25]             OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp.

[26]             OV L 106, 3.5.2000., 21. lpp.

[27]             OV L 162, 3.7.2000., 1. lpp.

[28]             OV L 390, 31.12.2004., 24. lpp.

[29]             OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.

[30]             OV L 374, 27.12.2006., 10. lpp.

[31]             OV L 154, 14.6.2007., 1. lpp.

[32]             OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.

[33]             OV L 170, 30.6.2009., 1. lpp.

[34]             OV L 264, 8.10.2009., 12. lpp.

[35]             OV L 330, 16.12.2009., 10. lpp.

[36]             OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.

[37]             OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.

[38]             OV L 218, 13.8.2008., 21. lpp.

[39]             OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

[40]             OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

[41]             OV L 292, 14.11.1996., 2. lpp.

[42]             ABM — budžeta vadība pa darbības jomām, ABB — budžeta līdzekļu sadale pēc darbības jomām.

[43]             Nozaru tiesību aktu pilns saraksts atrodams šīs regulas pielikumā.

[44]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[45]             OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

[46]             Komisijas 2008. gada 9. septembra Lēmums C(2008) 4943.

[47]             Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[48]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[49]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[50]             Summas atkarīgas no tā, kādi rezultāti ir Komisijas priekšlikumam par jauno daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

[51]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[52]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[53]             Rezultāti ir attiecīgie produkti un pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros u.c.).

[54]             Kā aprakstīts 1.4.2. iedaļā "Konkrētie mērķi".

[55]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[56]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[57]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).