52013DC0179

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Otrais ziņojums par ES iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu

1.           Ievads

1.1.        Iekšējā drošība šodienas kontekstā

ES iekšējās drošības stratēģija ir izstrādāta, lai ļautu Eiropai risināt pašreizējās problēmas un vērsties pret jauniem apdraudējumiem saskaņā ar dalītu pieeju, kas ietver tiklab ES, kā dalībvalstu un vietējā līmeņa dalībnieku iesaisti.

Stratēģijas pamatā ir mūsu kopējās vērtības — pamattiesību un tiesiskuma ievērošana, solidaritāte un savstarpējs atbalsts. Komisija turpinās nodrošināt, lai šīs vērtības, jo īpaši Eiropas Pamattiesību hartā paustās vērtības, tiktu pilnīgi ievērotas.

Viens no lielākajiem iekšējās drošības apdraudējumiem ir organizētā noziedzība un tās nelabvēlīgā ietekme uz ES ekonomiku, tostarp iekšējā tirgus darbības traucējumi.

Piemēram, saskaņā ar ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) aplēsēm 2009. gadā noziedzīgi iegūtu līdzekļu kopējā summa bija aptuveni 3,6 % no pasaules IKP jeb apmēram 2,1 triljons ASV dolāru. Korupcija, krāpniecība un kontrabanda rada ES dalībvalstu valdībām milzīgus zaudējumus laikā, kad tām ir ļoti svarīgi nodrošināt stabilus ieņēmumus un nodokļu bāzi, lai novērstu valsts budžeta deficītu.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu izsekošana un atgūšana joprojām ir viens no galvenajiem ES organizētās noziedzības tīklu sagraušanas stratēģijas mērķiem.

Komisija jau ir ierosinājusi iniciatīvas un instrumentus, lai sasniegtu šo mērķi, piemēram, direktīvu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā, ceturto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas direktīvu un direktīvu par ES finanšu interešu aizsardzību.

Saskaņā ar administratīvo pieeju, kas nodrošina iespējas atklāt noziedznieku iefiltrēšanos ekonomikā un uz to reaģēt, tiek atbalstīts arī mērķis novērst nelīdzsvarotību, kuras cēlonis ir arī organizētā noziedzība, un radīt apstākļus iekšējā tirgus uzplaukumam. Eiropolā nesen izveidotā Eiropas Kibernoziedzības centra (EC3) mērķis ir stiprināt Eiropas spēju aizsargāt iedzīvotājus, uzņēmumus un valdības un to infrastruktūru pret kiberuzbrukumiem, kas var radīt pārsteidzoši lielus ekonomiskus zaudējumus.

Iekšējās drošības stratēģijas pamatā ir pieci stratēģiski mērķi, proti, sagraut starptautiskos noziedznieku tīklus, novērst terorismu, uzlabot kiberdrošību, stiprināt robežu drošību un palielināt izturētspēju krīžu un katastrofu gadījumos. Cīņa pret organizēto noziedzību un kibernoziedzību 2011. gada ziņojumā par iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu ir atzītas par diviem galvenajiem uzdevumiem, kas jārisina nākamajā gadā. Kopš tā laika kopā ar pasākumiem saskaņā ar stratēģijas pārējiem mērķiem ir paveikts daudz.

2.           Iekšējās drošības stratēģija pagājušajā gadā

2.1.        Pirmais stratēģiskais mērķis — sagraut starptautiskos noziedznieku tīklus

Tiek uzskatīts, ka organizētās noziedzības tīklu darbība pašlaik ir sarežģītāka un daudzveidīgāka nekā jebkad agrāk un notiek plašākā starptautiskā mērogā. Piemēram, līdz ar platjoslas interneta un mobilo ierīču pieaugošo izmantošanu palielinās organizētās noziedzības draudi internetā.

ES Politikas cikls smagas un organizētas noziedzības apkarošanai palīdz koordinēt operatīvo sadarbību visai ES būtisku noziedzības veidu apkarošanā. Dalībvalstis rīkojas kopīgi, lai ar ES aģentūru un iestāžu palīdzību apkarotu par prioritāriem atzītus pārrobežu noziedzības veidus. Prioritāros noziedzības veidus nosaka saskaņā ar apdraudējuma novērtējumiem (jo īpaši SOCTA), ko izstrādā Eiropols, pamatojoties uz dalībvalstu ieguldījumu. Pirms pilnā politikas cikla, kas ilgs no 2013. līdz 2017. gadam, pašlaik eksperimentāli tiek īstenots īsais politikas cikls, kas aptver 2011.–2013. gadu.

Komisija 2013. gada sākumā ir pieņēmusi priekšlikumu ceturtajai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas direktīvai[1] kopā ar priekšlikumu regulai par naudas līdzekļu pārskaitījumiem[2]. Regulas priekšlikums 2013. gadā tiks papildināts ar priekšlikumu direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kriminalizēšanu. Šajā paketē īpaša uzmanība tiks pievērsta jaunu risku un apdraudējumu novēršanai, palielinot juridisku personu pārredzamību. Turklāt Ārējās darbības dienests sadarbībā ar reģionālajām platformām Āfrikā un Latīņamerikā izstrādā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vērstus pasākumus ārpus ES.

2013. gada sākumā ir pieņemts arī priekšlikums direktīvai par valūtu aizsardzību pret viltošanu[3]. Šajā priekšlikumā ir paredzēti jauni kriminālsodi. Vēl viena svarīga iezīme ir dalībvalstīm uzliktais pienākums valūtu viltošanas gadījumu atklāšanai nodrošināt efektīvus izmeklēšanas līdzekļus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kurus izmanto organizētās noziedzības un citu smagu noziegumu apkarošanā.

Priekšlikums direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības[4], un priekšlikums direktīvai par kriminālsankcijām iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas un tirgus manipulāciju gadījumā[5] ir krimināltiesību papildinstrumenti, kas pievēršas attiecīgi ar tirdzniecību iekšējā tirgū un finanšu tirgos saistītajām svarīgākajām vājajām vietām.

Komisija ir turpinājusi veicināt jaunu stratēģisku ES iniciatīvu pretkorupcijas jomā. Tajā ievērota divējāda pieeja: ES pretkorupcijas ziņojums, lai regulāri novērtētu dalībvalstu pretkorupcijas centienus, un lielākas uzmanības pievēršana korupcijai ES iekšpolitikas un ārpolitikas jomās. Lai sagatavotu pirmo ES pretkorupcijas ziņojumu, kas jāiesniedz 2013. gadā, ir izveidota 17 korupcijas ekspertu grupa un visu dalībvalstu vietējo pētniecības korespondentu tīkls.

Transparency International 2012. gadā pabeidza Komisijas līdzfinansēto Eiropas valstiskā godaprāta sistēmu (European National Integrity Systems — ENIS) novērtējuma projektu, kas aptvēra 23 ES dalībvalstis, Norvēģiju un Šveici. Katrā valstī tika analizēta un novērtēta kopskaitā 13 iestāžu un nozaru spēja tikt galā ar korupciju. Transparency International publicēja katras valsts novērtējumu un salīdzinošu analītisku pārskatu. ENIS novērtējumu ieteikumi un secinājumi ir daži no avotiem, kas tiek ņemti vērā, gatavojot ES pretkorupcijas ziņojumu.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija ir efektīvs veids, kā apkarot noziedzību, jo tā vājina noziedznieku finansiālo stimulu, aizsargā ekonomiku pret noziedznieku iefiltrēšanos un korupciju un palīdz atjaunot sociālo taisnīgumu. Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu direktīvai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju ES[6], lai, piemērojot kopējus minimālos noteikumus, Eiropas Savienībā atvieglotu smagas un organizētas noziedzības rezultātā iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju un tādējādi aizsargātu legālo ekonomiku.

Pūliņi ES līmenī iet roku rokā ar dalībvalstu iniciatīvām, piemēram, jaunu līdzekļu atguves dienestu un komandu izveidi Austrijā, Rumānijā un Igaunijā, un Eiropola atbalstu dalībvalstīm ar Eiropola Noziedzīgi iegūto līdzekļu biroja starpniecību. Dažas dalībvalstis turklāt ir ieviesušas mehānismus, lai konfiscētus līdzekļus atkārtoti izmantotu sabiedriskiem un sociāliem nolūkiem.

Projektā, ko ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu īstenoja Spānijas Līdzekļu atgūšanas izcilības un mācību centrs (CEART), tika izstrādāta Baltā grāmata par līdzekļu atguves dienestiem, kurā sīki aprakstīta katra dienesta darbība. CEART projekts ietvēra arī līdzekļu atgūšanai un finanšu izmeklēšanai veltītus starptautiskus mācību kursus, kas bija vieni no pirmajiem Eiropas līmeņa kursiem, kuri bija pieejami līdzekļu atguves jomā praktizējošiem speciālistiem.

Eiropas Savienība ir noslēgusi jaunus nolīgumus ar ASV un Austrāliju par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu un pārsūtīšanu[7] un ir gandrīz pabeigusi sarunas ar Kanādu. Šie nolīgumi ļauj mūsu partneriem analizēt datus, lai novērstu, atklātu un izmeklētu smagus pārrobežu noziegumus, tostarp teroristu nodarījumus. PDR dati palīdz ātrāk un efektīvāk sagraut noziedznieku tīklus jo īpaši tāpēc, ka tie ļauj identificēt personas, kas tiesībaizsardzības iestādēm iepriekš bijušas nezināmas, bet rada drošības risku.

ES Stratēģijā cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā, kas pieņemta 2012. gada jūnijā, galvenā uzmanība pievērsta cilvēku tirgotāju aktīvākai kriminālvajāšanai, palīdzības sniegšanai cilvēku tirdzniecībā cietušajiem un viņu aizsardzībai un cilvēku tirdzniecības novēršanai, paplašinot un papildinot 2011. gadā pieņemto direktīvu[8]. Stratēģijas īstenošanā galvenā atbildība par koordinācijas un saskaņotības uzlabošanu attiecīgo dalībnieku starpā ir uzticēta ES koordinatoram cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā. Operatīvais rīcības plāns cīņai pret cilvēku tirdzniecību, ko virza Apvienotā Karaliste un Nīderlande, ir viena no ES Politikas cikla smagas un organizētas noziedzības apkarošanai astoņām prioritārajām jomām. Lai ar cilvēku tirdzniecības izskaušanu saistītā ES darba ārējā dimensijā pastiprinātu uzsvaru un saskaņotību, dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un ES aģentūrām ir vienojušās par prioritāro trešo valstu sarakstu.

Smagas un organizētas noziedzības apkarošanā būtiska nozīme ir pārrobežu informācijas apmaiņai ES. Šajā jomā ir iespējami uzlabojumi. Paziņojumā par Eiropas Informācijas apmaiņas modeli (EIXM) Komisija ir izklāstījusi plānu par pastāvošo ES instrumentu labāku īstenošanu, Eiropola kanāla sistemātiskāku izmantošanu informācijas apmaiņai un dalībvalstu vienotajiem kontaktpunktiem, kas apvieno galvenos informācijas apmaiņas kanālus[9].

Jaunajā ES narkomānijas apkarošanas stratēģijā 2013.–2020. gadam ir arī pievērsta uzmanība dinamikai nelegālo narkotiku tirgos, tostarp narkotiku tirdzniecības ceļu mainīgumam, pārrobežu noziedzībai un jauno komunikācijas tehnoloģiju izmantojumam nelegālo narkotiku un jaunu psihoaktīvu vielu izplatīšanas atvieglošanai. Stratēģijai ir vairāki mērķi, tostarp palīdzēt ievērojami samazināt pieprasījumu pēc narkotikām, atkarību no narkotikām un ar narkotikām saistītus veselības un sociālos riskus un kaitējumu; sniegt ieguldījumu nelegālo narkotiku tirgus sagraušanā un nelegālo narkotiku pieejamības ievērojamā samazināšanā; veicināt koordināciju, īstenojot aktīvu diskusiju un notikumu un problēmu analīzi narkotiku jomā ES un starptautiskā līmenī.

2013. gada janvārī publicētais ziņojums par ES narkotiku tirgu ir liels solis uz priekšu koordinācijā starp iekšlietu jomas aģentūrām, kas piedalās organizētās noziedzības un nelegālo narkotiku tirdzniecības apkarošanā. Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) un Eiropola kopīgi sagatavotajā ziņojumā ir izgaismotas vairākas jaunas tendences, tostarp amfetamīna un ekstazī ražošana pārvietojamās laboratorijās un ārkārtīgi straujš jaunu psihoaktīvu vielu izplatīšanas pieaugums, izmantojot agresīvu, uz jauniešiem vērstu tirgvedību internetā. Eiropas mēroga sadarbība un skaidra izpratne par narkotiku tirgus attīstību ir būtiski efektīvas tiesībaizsardzības nosacījumi šajā strauji mainīgajā jomā.

Eiropolam ir svarīga loma pārrobežu informācijas apmaiņas atvieglošanā ES, nodrošinot informācijas apmaiņas un uzglabāšanas sistēmas un dažādus operatīvā atbalsta pakalpojumus un analītiskus produktus. Līdz 2012. gada trešā ceturkšņa beigām Eiropols bija palīdzējis dalībvalstīm apmainīties ar vairāk nekā 200 000 operatīvo ziņojumu, un bija ierosinātas gandrīz 12 000 lietu. Eiropols ir atbalstījis pieaugošu skaitu[10] augsta līmeņa operāciju dalībvalstīs, nodrošinot operatīvā atbalsta pakalpojumus un vairāk nekā 600 operatīvās analīzes ziņojumu. Pēc ES Politikas cikla kontekstā saskaņoto prioritāšu īstenošanas datu apjoms, ko analīzes darba datnēm iesniegušas dalībvalstis, kopumā ir palielinājies par 40 %, bet attiecībā uz cilvēku tirdzniecību datu pieaugums sasniedz 60 %.

Pārrobežu sadarbību un informācijas apmaiņu atbalsta arī Cepol rīkotie ES līmeņa mācību pasākumi. Cepol 2012. gadā ir apmācījis gandrīz 6 000 dalībnieku, rīkojot vairāk nekā 100 dažādu mācību pasākumu par dažādām tēmām — finanšu noziegumiem un narkotiku tirdzniecību, kopējām izmeklēšanas grupām, cilvēku tirdzniecību un kibernoziedzību.

Tiesu iestāžu sadarbības jomā krimināllietās svarīgs dalībnieks joprojām ir Eurojust. Eurojust darbā ar lietām prioritāte ir bijusi un paliek cīņa pret smagu un organizētu noziedzību. Par organizētām noziedzīgām grupām var runāt ne vien kā par atsevišķa parādību, bet arī kā par transversālu iezīmi, kas piešķir nopietnāku dimensiju citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Salīdzinājumā ar 197 lietām 2011. gadā 2012. gadā Eurojust ir reģistrēta 231 ar organizēto noziedzību saistīta lieta.

Vēl viens efektīvs noziedznieku izsekošanai izmantojams instruments ir kopējās izmeklēšanas grupas (KIG). Eurojust piešķirtais finansējums atvieglo ar operatīvām vajadzībām saistītu KIG izveidi arī īsā laikā. Līdz 2013. gada februārim Eurojust ar otrā KIG finansēšanas projekta starpniecību, pamatojoties uz 252 saņemtiem finansējuma pieteikumiem, ir atbalstījis 87 dažādas KIG. Vairākums KIG izmeklē narkotiku un cilvēku tirdzniecības gadījumus, bet tās ir pievērsušās arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, krāpniecībai, korupcijai un organizētai laupīšanai.

KIG „Tokijas lietā” izveidoja Beļģija, Francija un Apvienotā Karaliste, piedaloties Eurojust un Eiropolam, lai veiktu izmeklēšanu saistībā ar kurjeru tīklu, kurus vervēja organizētās noziedzības banda Beļģijā un Francijā starptautiskai narkotiku kontrabandai no Brazīlijas un dažām Centrālāfrikas valstīm caur Londonu uz Japānu. Tika veikta kopīga operācija ar vairākiem arestiem Beļģijā un Apvienotajā Karalistē. Divām personām vēlāk attiecīgi piesprieda brīvības atņemšanas sodu uz astoņiem gadiem un naudas sodu 3 780 euro apmērā un brīvības atņemšanas sodu uz sešarpus gadiem un naudas sodu 30 000 euro apmērā.

Turpmākā rīcība 2013. gadā

Komisija:

· publicēs pirmo ES pretkorupcijas ziņojumu, tostarp ieteikumus dalībvalstīm;

· iesniegs priekšlikumu direktīvai par kriminālsankcijām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumā;

· iesniegs priekšlikumu par Eurojust reformu;

· izstrādās politisku iniciatīvu par šaujamieroču nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu, lai aizsargātu ES iekšējo drošību;

· iesniegs priekšlikumus diviem leģislatīviem aktiem, ar ko groza Padomes 2005. gada 10. maija Lēmumu 2005/387/TI par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un kontroli attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām un Padomes 2004. gada 25. oktobra Pamatlēmumu 2004/757/TI, ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisku vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā;

· iesniegs regulu par Eiropas Prokuratūras izveidi, lai labāk aizsargātu Eiropas Savienības budžetu un uzlabotu kriminālvajāšanu šajā jomā;

· pieņems paziņojumu par visaptverošu stratēģiju cigarešu kontrabandas apkarošanai.

Dalībvalstis ir aicinātas:

· strauji virzīt uz priekšu sarunas par priekšlikumu Eiropola un Cepol reformai apvienojumā ar lielāku uzsvaru uz tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācību, lai stiprinātu pārrobežu sadarbību;

· pabeigt diskusijas ar Eiropas Parlamentu par Direktīvu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju ES un Direktīvu par PDR datu izmantošanu tiesībaizsardzības mērķiem;

· turpināt attīstīt līdzekļu atguves dienestu resursus un pilnvaras;

· ievērot paziņojumā par Eiropas Informācijas apmaiņas modeli (EIXM) minētos ieteikumus;

· rīkoties saskaņā ar ES stratēģijām, lai risinātu cilvēku un narkotiku tirdzniecības problēmas;

· ievērot 2013. gadā gaidāmajā pirmajā ES pretkorupcijas ziņojumā minētos ieteikumus;

· īstenot politikas cikla operatīvos rīcības plānus attiecībā uz cilvēku tirdzniecību, ceļojošām organizētām noziedzīgām grupām, preču kontrabandu, izmantojot konteinerus, sintētiskajām narkotikām, narkotiku kontrabandas Rietumāfrikas izcelsmes maršrutiem un Rietumbalkānu izcelsmes noziedzību.

2.2.        Otrais stratēģiskais mērķis — novērst terorismu un risināt ar radikalizāciju un vervēšanu saistītos jautājumus

Lai gan saskaņā ar Eiropola datiem kopējais teroristu uzbrukumu skaits ES dalībvalstīs pēdējos gados ir samazinājies, terorisma draudu ziņā aina pašlaik ir ļoti daudzveidīga („Al Qaeda” iedvesmots, labējā un kreisā spārna aktīvistu un anarhistu, separātistu un „viena jautājuma” terorisms) ar iespējamu teroristu vientuļnieku un mazu, autonomu grupu radītā apdraudējuma pieaugumu. Drošības stāvokli Eiropā turklāt ietekmēs ģeopolitiskie notikumi Vidējos Austrumos, Sāhelas reģionā un Āfrikas Ragā. Jo īpaši ES turpinās apdraudēt radikalizēti ES pilsoņi (t. s. ārvalstu kaujinieki), kas dodas uz konfliktu zonām, piedalās kaujās un atgriežas Eiropā ar konfliktu zonās gūtu pieredzi.

Cīņa pret terorismu ir bijusi viena no Eiropas Savienības prioritātēm arī gadā, kad uzbrukumi Tulūzā un Burgasā kļuva par traģisku apliecinājumu tam, ka terorisma draudi ir reāli.

Pēc uzbrukuma Burgasā Eiropols sniedza Bulgārijas iestādēm atzinīgi novērtētu operatīvu atbalstu. Turklāt ES AirPol tīkls, kurā ietilpst par drošību lidostās un to apkārtnē atbildīgās policijas iestādes, izdeva vadlīnijas par jauniem drošības pasākumiem un procedūrām, lai turpmākajās 24 stundās novērstu līdzīgus uzbrukumus.

AirPol tīkls, kura uzdevumi tika noteikti saskaņā ar Komisijas lēmumu pēc 2010. gada uzbrukumiem Jemenas kravas lidmašīnām, darbojas, lai apmainītos ar paraugpraksi un iesaistītos spēju veidošanā, pamatojoties uz Komisijas noziedzības profilakses un apkarošanas programmu (ISEC).

Cīņa pret terorismu joprojām ir viena no Eurojust[11] operatīvā darba prioritātēm. Turklāt 2012. gadā Eurojust turpināja izstrādāt koncepciju un saturu izdevumam Terrorism Convictions Monitor (TCM), kas sniedz pārskatu par dalībvalstīs pieņemtiem spriedumiem ar terorismu saistītās lietās, kā arī atsevišķu lietu juridisko analīzi.

Eurojust un Eiropols 2012. gada decembrī rīkoja kopīgu darbsemināru, kurā piedalījās praktizējoši pretterorisma speciālisti no Indijas un ES. Semināra mērķis bija veicināt tiesu iestāžu sadarbību, definējot kopīgas intereses un daloties pārdomās par standartiem.

Eiropas pretterorisma politikas pamatā ir profilakse. ES tīkls izpratnes veicināšanai par radikālismu (Radicalisation Awareness Network — RAN) tika izveidots, lai savienotu dalībniekus, kas visā Eiropā ir iesaistīti praktiskā cīņā pret radikālismu un vardarbīgu ekstrēmismu (praktizējošus ierindas speciālistus, jomas ekspertus, sociālos darbiniekus, akadēmiķus, NVO utt.). RAN astoņas tematiskās grupas sniedz dalībniekiem unikālu iespēju apmainīties ar pieredzi un rezultātiem. RAN darbības līdzšinējie rezultāti ir paziņoti arī politikas veidotājiem un apspriesti 2013. gada janvāra beigās rīkotā augsta līmeņa konferencē.

RAN ieteikumi, jo īpaši darba grupas ar ārvalstu kaujiniekiem saistītos jautājumos sniegtie ieteikumi, palīdzēs īstenot arī ES centienus stiprināt sinerģiju starp iekšējās un ārējās drošības politiku.

ISEC programmas atbalsts ir piešķirts projektiem, kas risina radikalizācijas un vardarbīga ekstrēmisma problēmu, jo īpaši pievēršoties praktizējošu speciālistu apmācības un informētības uzlabošanai, izkļūšanai no teroristu tīkliem un radikalizācijas apkarošanai, pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības reaģētspējas palielināšanai, terora aktos cietušo liecību izplatīšanai un terorisma propagandas apkarošanai. Šos projektus īsteno iesaistītās organizācijas no Beļģijas, Dānijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes u. c. valstīm.

Vēl viens ES terorisma novēršanas centienu piemērs ir ar Regulu par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu[12] izveidotā pasaules mērogā modernākā sistēma, lai nepieļautu piekļuvi sprāgstvielu prekursoriem, ko varētu izmantot teroristi.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm pašlaik izstrādā jaunus priekšlikumus par ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodoldrošību (CBRN-E) ES līmenī. Galvenā uzmanība tiek pievērsta svarīgākajiem pasākumiem, kas jāīsteno turpmākajos gados, un sinerģijas panākšanai ar darbu, kas paveikts CBRN-E jomās, tostarp apdraudējumu atklāšanas jomā, pamatojoties uz diviem progresa ziņojumiem, kas publicēti 2012. gadā.

Komisija ir sākusi pārskatīt Kritiskās infrastruktūras aizsardzības direktīvu[13], lai 2013. gada pirmajā pusgadā ierosinātu jaunu pieeju. Tās mērķis ir nodrošināt, lai nepārtrauktu darboties sabiedrībai vitāli svarīgi pakalpojumi. Kritiskās infrastruktūras zaudējums vai atteice sabiedrībai varētu radīt smagas sekas.

Saskaņā ar Kritiskās infrastruktūras aizsardzības programmu līdzfinansētajā projektā „Poseidon” ir apzināti kritiskās infrastruktūras un lēmumu pieņemšanas mehānismu apdraudējumi un vājās vietas, lai uzlabotu pasažieru pārrobežu pārvadājumu drošību Baltijas jūras reģionā. Pilotpētījumā (Terorisma novēršana piejūras reģionos — projekta „Poseidon”) gadījumu analīze) iekļautie rezultāti attiecas, piemēram, uz pretterorisma stratēģijām saistībā ar prāmju satiksmi.

Iekšējie savienojumi starp dažādiem transporta veidiem prasa spēcīgu pretterorisma stratēģiju, lai aizsargātu tirdzniecības stabilitāti un saglabātu pārliecību par transporta tīkla drošību un drošumu. Komisija 2012. gadā ir publicējusi dokumentu par transporta drošību[14], izgaismojot vairākas efektīvai terorisma draudu mazināšanai būtiski svarīgas jomas. Dokumentā ir arī ierosināts izveidot transporta operatoriem paredzētu vispārēju drošības sistēmu, kas ietvertu, piemēram, drošības programmas, mācības un vingrinājumus izpratnes vairošanai par drošību un situatīvo un pēcavārijas atkopšanas plānošanu.

Attīstība aviācijas drošības jomā ir orientēta uz apdraudējumiem, un atklāšanas tehnoloģijas nedrīkst atpalikt no teroristu grupējumu nerimstošās izdomas. Pašlaik tuvojas beigām saskaņotas ES lidostu pārbaudes iekārtu sertifikācijas sistēmas izveide un turpinās starptautiska koordinēšana, lai racionalizētu zinātnisko darbu. Komisija un dalībvalstis aktīvi atbalsta inovatīvo tehnoloģiju izmēģinājumus, lai uzlabotu dažādu apdraudējumu atklāšanu (piemēram, kravā, bagāžā un pie personām).

Papildus vairākiem ar inovatīvu tehnoloģiju testēšanu saistītiem pētnieciskiem pasākumiem Komisija kopīgi ar dalībvalstīm ir sākusi īstenot aktīvus apdraudējumu atklāšanas pasākumus, veicot vairākus operatīvus izmēģinājumus gan Eiropas 2012. gada futbola čempionāta laikā, gan sabiedriskā transporta un sabiedrisko ēku drošības jomā, lai izstrādātu pašus efektīvākos drošības modeļus.

Piemēram, Komisija īsteno ITRAP (Illicit Trafficking Radiation Assessment Programme), lai sniegtu neatkarīgu novērtējumu par tirgū pieejamām radiācijas atklāšanas iekārtām, ko izmanto kodolmateriālu un radioaktīvu materiālu atklāšanai un identificēšanai.

Mācības ir drošības sistēmu efektīvas īstenošanas stūrakmens. Kā konkrēta, ar Komisijas atbalstu īstenota pasākuma piemēru šajā jomā var minēt Eiropas Drošības mācību centra (EUSECTRA) izveidi ar mērķi izstrādāt tiesībaizsardzības aprindām paredzētu drošības mācību programmu.

Komisijas izveidotais un kopš 2008. gada saskaņā ar ISEC programmu finansētais ES pretterorisma intervences spēku tīkls ATLAS uzlabo sadarbību ES īpašo intervences vienību starpā un atbalsta to darbību krīzes situācijās (piemēram, teroristu uzbrukumu vai ķīlnieku sagrābšanas gadījumos), ja dalībvalstīm nepieciešama palīdzība. Tas veido arī kopējas platformas mācībām, aprīkojuma kopīgai izmantošanai un ciešai sadarbībai dalībvalstu pierobežā.

Turpmākā rīcība 2013. gadā

Komisija:

· atjauninās ES pieeju cīņā pret vardarbīgu ekstrēmismu, saskaņā ar dalībvalstu paraugpraksi izstrādājot Eiropas „rīku komplektu”;

· ierosinās pasākumus CBRN-E jomās;

· izstrādās instrumentus, tostarp aviācijas drošības standartus, lai uzlabotu terorisma draudu atklāšanas iespējas visās jomās;

· ierosinās jaunu pieeju Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Dalībvalstis ir aicinātas:

· pastiprināt centienus, lai novērstu un apkarotu vardarbīgu ekstrēmismu;

· īstenot rīcības plānu par kravu gaisa pārvadājumu drošību;

· izveidot regulas par sprāgstvielu prekursoriem īstenošanai vajadzīgās administratīvās struktūras.

2.3.        Trešais stratēģiskais mērķis — uzlabot iedzīvotāju un uzņēmumu drošību tiešsaistē

Arvien pamanāmākas kļūst dažādas ar krāpniecību internetā saistītas darbības, tostarp nelikumīgi darījumi internetā, t. s. „naudas mūļu” un viltus tīmekļa vietņu izmantošana. Pēdējos divos gados ir pieaudzis arī nesankcionētas piekļuves gadījumu un nelikumīgu darbību skaits internetā.

Cīņa pret kibernoziedzību nav vienīgi noziedzības mazināšana tiešsaistes vidē — tā ir arī drošības garantēšana kibertelpā, radot apstākļus saimnieciskās un sociālās darbības uzplaukumam. Tā joprojām ir viena no Komisijas un dalībvalstu prioritātēm, kas paredzēta arī Eiropas digitalizācijas programmā. Lai uzlabotu kibernoziedzības profilaksi un pastiprinātu reaģēšanas spēju, svarīga nozīme ir resursu apvienošanai ES līmenī. Tiklab stratēģiskā, kā operatīvā līmenī ir veikti svarīgi pasākumi.

2013. gada februārī pieņemtajā Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģijā[15] ir izklāstīts vispusīgs redzējums un ierosinātas nepieciešamās darbības, pamatojoties uz iedzīvotāju tiesību efektīvu aizsardzību un veicināšanu, lai padarītu ES tiešsaistes vidi par drošāko pasaulē. Stratēģijas mērķi ir noturības un tīklu un informācijas drošības stiprināšana, kibernoziedzības krasa samazināšana, ES kiberaizsardzības politikas izstrāde, rūpniecisko un tehnoloģisko resursu veidošana kiberdrošības vajadzībām, pētniecības un izstrādes veicināšana un ES starptautiskās kibertelpas politikas paplašināšana.

Stratēģijā ir uzsvērta vajadzība pēc ciešākas sadarbības un informācijas apmaiņas attiecīgo dalībnieku starpā, lai nodrošinātu incidentu agrīnu atklāšanu un saskaņotāku reaģēšanu uz tiem. Stratēģijas mērķi savstarpēji pastiprina viens otru. Piemēram, noturības un tīklu un informācijas drošības mērķis ietver darbības, kuru mērķis ir publiskā un privātā sektora partnerību stiprināšana un dalībvalstu datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT) veidošana. Tas savukārt palīdz cīņā pret kibernoziedzību.

Šie mērķi ir uzsvērti stratēģijai pievienotajā priekšlikumā direktīvai par tīklu un informācijas drošību[16]. Priekšlikuma galvenais mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus netraucētu darbību. Priekšlikuma mērķi ir paaugstināt dalībvalstu gatavību, stiprināt ES līmeņa sadarbību un nodrošināt, lai pamata pakalpojumu sniedzēji un infrastruktūras apsaimniekotāji atbilstoši pārvaldītu riskus un par nopietniem incidentiem ziņotu valsts kompetentajām iestādēm.

Svarīgs solis cīņā pret kibernoziedzību bija Eiropas Kibernoziedzības centra (EC3) izveide Eiropolā 2013. gada sākumā. Centrs ciešā sadarbībā ar Eurojust stiprinās ES spēju vērsties pret pieaugošo un sarežģīto apdraudējumu, ko rada kibernoziedzība, un kļūs par kontaktpunktu ar kibernoziedzību saistītos jautājumos. Tas nodrošinās labākas operatīvā atbalsta spējas ES līmenī, lai vērstos pret pārrobežu kibernoziedzību, specializētus stratēģiskus un apdraudējuma novērtējumus un mērķtiecīgākas mācības un pētniecību un izstrādi, lai radītu speciālus instrumentus kibernoziedzības apkarošanai. Centrs turklāt veidos sadarbību ar visām ieinteresētajām personām, tostarp tādām, kas nepieder pie tiesībaizsardzības aprindām. Ņemot vērā kibernoziedzības fenomenam raksturīgo pārrobežu aspektu un vajadzību pēc starptautiskas sadarbības, EC3 varēs nodrošināt ES tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību ar citiem starptautiskiem dalībniekiem, piemēram, Interpolu, un izmantot citu dalībnieku, piemēram, IKT nozares vai Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporācijas (ICANN) pūliņu augļus.

EC3 ar Komisijas starpniecību varēs paust bažas un izteikt ierosinājumus par jautājumiem, kas attiecas uz interneta pārvaldību. EC3 uzturēs sakarus arī ar Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA), kas vāc informāciju un veic tīklu un informācijas drošības analīzi, palīdz dalībvalstīm izstrādāt saskaņotas pieejas ziņošanai par pārkāpumiem, veidot CERT spējas un paaugstināt galalietotāju izpratni. Paredzētā ENISA pilnvaru atjaunošana nozīmē, ka tās atbalsts dalībvalstīm un Komisijai būs pieejams arī turpmākajos gados.

Kā vēl vienu 2012. gadā sāktu stratēģisku iniciatīvu piemēru var minēt ES un ASV iniciatīvu par Pasaules alianses pret seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē izveidi. Alianse, kurā sākotnēji ietilpst 48 valstis no visas pasaules, palīdzēs veicināt pasaules mēroga sadarbību cīņā pret bērnu pornogrāfiju tiešsaistē. Paredzams, ka, apvienojot valstis kopīgu mērķu un uzdevumu kopuma īstenošanai, alianse palīdzēs apzināt un izglābt vairāk cietušo bērnu, nodrošinās efektīvāku vainīgo saukšanu pie atbildības, uzlabos noziedzīgu nodarījumu profilaksi un palīdzēs samazināt tādu attēlu pieejamību tiešsaistē, kuros atainota seksuāla vardarbība pret bērniem. Eiropas stratēģijā „Bērniem labāks internets”[17] preventīvie pasākumi ir nostiprināti vēl vairāk, iekļaujot bērnu drošībai paredzētas darbības, kuru pamatā ir iespējas un aizsardzība, un tādējādi rosinot bērnus internetu izmantot atbildīgi.

Eiropas Parlamentā un Padomē pašlaik notiek sarunas par priekšlikumu direktīvai par uzbrukumiem informācijas sistēmām[18], kuras mērķis ir tuvināt dalībvalstu krimināltiesību noteikumus kibernoziedzības jomā un kurā ir definēta nelikumīga piekļuve informācijas sistēmām, nelikumīga iejaukšanās sistēmā un datos un nelikumīga pārtveršana un noteiktas par šiem pārkāpumiem piemērojamās sankcijas. Turklāt saskaņā ar priekšlikumu šo nodarījumu izdarīšanai paredzētu rīku ražošana, pārdošana, iepirkšana izmantošanai, imports un izplatīšana ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums. Tikai sešas ES dalībvalstis vēl nav ratificējušas Budapeštas konvenciju par kibernoziedzību.

Kibernoziedzība turklāt ir viena no astoņām operatīvās sadarbības jomām ES Politikas ciklā organizētas un smagas starptautiskas noziedzības apkarošanai. Starp konkrētiem pasākumiem, kas dalībvalstīm Rumānijas vadībā jāveic, ir valsts sistēmu izveide visās dalībvalstīs ziņošanai par datu aizsardzības pārkāpumiem / kiberincidentiem / kibernoziegumiem, ko izdarījušas juridiskas personas un iedzīvotāji, interneta pārvaldības pastiprināšana, lai dalībvalstu iestādes likumīgos tiesībaizsardzības nolūkos varētu identificēt lietotājus kibertelpā, un tādu rīku (robottīklu) radīto draudu mazināšana, kuri atvieglo liela mēroga kiberuzbrukumus.

ISEC programma nodrošina līdzfinansējumu, lai palīdzētu dalībvalstīm veidot spējas cīņai pret kibernoziedzību un veicinātu pārrobežu un publiskā un privātā sektora sadarbību. Starp nesen īstenotiem veiksmīgiem projektiem var minēt dalībvalstu izcilības centru tīkla izveidi, lai veicinātu pētniecības, akadēmisko aprindu un tiesībaizsardzības iestāžu praktizējošo speciālistu sadarbības iniciatīvas, kuru rezultāts ir taustāmi instrumenti, kas palīdz izprast, atklāt un apkarot kibernoziegumus. Pašlaik izveidoti astoņi šādi centri, kas saņem Komisijas finansējumu. Dalībvalstu mācību un pētniecības spēju veidošanā saistībā ar cīņu pret kibernoziedzību Komisija līdz šim ir ieguldījusi gandrīz 5 miljonus euro.

Turpmākā rīcība 2013. gadā

Komisija:

· nodrošinās, lai Eiropola Eiropas Kibernoziedzības centrs (EC3) veiktu svarīgus pasākumus, kas nepieciešami, lai tas sāktu darboties pilnā apjomā;

· īstenos Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģiju;

· atbalstīs ierosinātās direktīvas par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā ES, pieņemšanu un īstenos ENISA jaunās pilnvaras;

· turpinās atbalstīt, attīstīt un paplašināt Pasaules aliansi pret seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē.

Dalībvalstis ir aicinātas:

· cieši sadarboties ar Eiropas Kibernoziedzības centru (EC3);

· cieši sadarboties ar Eurojust un ENISA;

· īstenot politikas cikla operatīvo rīcības plānu kibernoziedzības apkarošanai;

· īstenot Pasaules alianses pret seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē kopīgos politiskos mērķus un veikt konkrētus pasākumus to sasniegšanai;

· atbalstīt Eiropas Padomes Budapeštas konvencijas par kibernoziedzību ratifikāciju un īstenošanu.

2.4.        Ceturtais stratēģiskais mērķis — drošības stiprināšana, izmantojot robežu pārvaldību

Komisija 2011. gada decembrī iesniedza leģislatīva akta priekšlikumu par Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (Eurosur) izveidi. To paredzēts pieņemt 2013. gadā, un ar to dalībvalstīm un ES aģentūrām tiks nodrošināta vienota sistēma gandrīz reāllaika informācijas apmaiņai un starpaģentūru sadarbībai dalībvalstu un Eiropas līmenī, lai cīnītos pret nelegālo migrāciju un pārrobežu noziedzību. Eurosur palīdzēs arī uzlabot migrantu dzīvību aizsardzību un glābšanu.

Astoņpadsmit Šengenas valstis, kas atrodas pie dienvidu un austrumu ārējām robežām un kas pirmās pievienosies Eurosur, ir izveidojušas valsts robežuzraudzības koordinācijas centrus, iesaistot vairākas valsts iestādes, piemēram, robežsardzi, policiju, krasta apsardzi un jūras kara floti. Frontex eksperimentālā kārtā ir savienojis šos 18 valsts koordinācijas centrus ar Eurosur tīklu.

Ārējo robežu fonds (ĀRF) Eurosur ietvaros ir finansējis svarīgas reģionālas uzraudzības sistēmas, kas ļauj labāk kontrolēt Šengenas zonas ārējās robežas. ĀRF finansējums ir piešķirts Spānijas integrētajai uzraudzības sistēmai SIVE (Sistema Integrado de Vigilancia Exterior), ko izmanto galvenokārt Gibraltāra šaurumā, Kanāriju un Baleāru salās un Vidusjūras dienvidu piekrastē. ĀRF ir ieguldījis ievērojamus līdzekļus arī Francijas krasta uzraudzības sistēmā.

Komisija 2013. gada sākumā ir pieņēmusi divus leģislatīvu aktu priekšlikumus: par Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS) un Reģistrēto ceļotāju programmas (RCP) izveidi jeb t. s. „viedrobežu paketi”, kurai ir divējāds mērķis, proti, uzlabot drošību pie robežām un atvieglot ceļošanu un piekļuvi trešo valstu valstspiederīgajiem.

Pēc daudzu gadu izstrādes un testēšanas pilnā apjomā sāks darboties otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēma (SIS II), nodrošinot papildu līdzekļus robežu pārvaldībai. Vienlaikus tiks pabeigta vīzu informācijas sistēmas (VIS) ieviešana visā pasaulē, vēl vairāk nostiprinot drošību.

Komisija palīdz Grieķijai īstenot rīcības plānu par patvēruma un migrācijas pārvaldību, kurā iekļauts arī robežu pārvaldības komponents, lai uzlabotu Grieķijas spēju nodrošināt labāku robežkontroli pie ārējām robežām, jo īpaši pie ārējās robežas ar Turciju.

Muitas robežu pārvaldības jomā ir turpinājies darbs pie vienotās riska pārvaldības sistēmas īstenošanas un Komisija ir iesniegusi paziņojumu par riska pārvaldību un piegādes ķēdes drošību[19]. Šā paziņojuma mērķis ir veicināt debates ar muitas iestādēm par ieteikumiem, lai nodrošinātu nosacījumus kolektīvai pašreizējā stāvokļa uzlabošanai. Turklāt pēc augsta līmeņa plāna par kravu gaisa pārvadājumu drošību pieņemšanas turpinās darbs ar transporta iestādēm un tirgotājiem, lai nodrošinātu to datu kvalitātes uzlabošanu, kurus muita jau saņem.

Frontex ir atbalstījis drošību ar dažādiem pasākumiem, kuru īstenošanu ir atvieglojušas tā nostiprinātās pilnvaras. Ciešā sadarbībā ar dalībvalstu robežu pārvaldības dienestiem tas ir turpinājis attīstīt Frontex riska analīzes tīklu un nodrošinājis regulāru un ad hoc riska analīzi saistībā ar nelegālo migrāciju pie ES ārējām robežām. Visos galvenajos karstajos punktos pie ārējām robežām ir veiktas kopīgas operācijas. Frontex ir īstenojis operatīvu sadarbību ar citām attiecīgām ES aģentūrām, piemēram, Eiropolu, Eiropas Patvēruma atbalsta biroju un Pamattiesību aģentūru. Frontex ir arī palīdzējis dalībvalstīm organizēt kopīgas atgriešanās operācijas saskaņā ar ES atgriešanās politiku.

Pēc veiksmīgās sadarbības pret nelegālo migrāciju un narkotiku kontrabandu vērstajā kopīgajā operācijā INDALO, kas tika veikta 2011. un 2012. gadā un ko koordinēja Frontex, Komisija mudināja Frontex, Eiropolu, Vidusjūras Narkotiku apkarošanas koordinācijas centrs (Centre de Coordination pour la Lutte Antidrogue en Méditerranée, CeCLAD-M) un Narkotiku jūras ceļu izpētes un operatīvo centru (MAOC-N) noformēt sadarbību oficiāli saskaņā ar ierosināto Eurosur regulu.

Turklāt pēc grozītās Frontex regulas stāšanās spēkā 2011. gada beigās Komisija mudināja Frontex un Eiropolu pabeigt nepieciešamās formalitātes, lai Frontex varētu sūtīt Eiropolam personas datus saistībā ar pārrobežu noziedzīgām darbībām, kas sekmē nelegālo migrāciju un cilvēku tirdzniecību.

2012. gadā ir panākts ievērojams progress pārskatītās Frontex regulas jauno noteikumu par cilvēktiesību ievērošanu īstenošanā. Ir izveidots un sācis darboties Pamattiesību forums un ir iecelta pamattiesību amatpersona.

Arī 2012. gadā svarīgs darbības lauks bija centieni uzlabot robežsardzes un muitas sadarbību. To mērķis ir atvieglot tirdzniecību un ceļošanu un uzlabot ES drošību, izmantojot, inter alia, sinhronizētas pārbaudes, informācijas apmaiņu, mācības, kopīgu riska analīzi un kopīgas operācijas. Dažās dalībvalstīs jau ir rasti progresīvi risinājumi, ko var izmantot kā paraugpraksi. Piemēram, Somijā ir izveidotas policijas, muitas un robežsardzes izlūkošanas, izmeklēšanas un analīzes vienības, kas palīdz nodrošināt lielāku efektivitāti cīņā pret smagu noziedzību.

Ārējo robežu fonds ir atbalstījis dalībvalstu centienus cīņā pret viltotu un falsificētu personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu izmantošanu, palīdzot iegādāties īpašas iekārtas, ko robežsardze un konsulārie dienesti izmanto, lai pārliecinātos par dokumentu autentiskumu. ĀRF ir palīdzējis izstrādāt arī interneta rīku FADO (viltotu un autentisku dokumentu informācijas sistēmu), kas atvieglo informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm par konstatētiem dokumentu viltošanas gadījumiem.

Turpmākā rīcība 2013. gadā

Komisija:

· atbalstīs Eurosur darbības sākšanu 2013. gada 1. oktobrī;

· gādās, lai pavasarī pilnā apjomā sāktu darboties otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēma (SIS II).

Dalībvalstis ir aicinātas:

· nodrošināt, lai visas par robežuzraudzību atbildīgās valsts iestādes sadarbotos ar valsts koordinācijas centru starpniecību;

· strauji virzīt uz priekšu sarunas par priekšlikumiem par Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS) un Reģistrēto ceļotāju programmas (RCP) izveidi;

· vienoties par kopīgiem ieteikumiem un paraugpraksi attiecībā uz robežsardzes un muitas sadarbību, lai pie visām ES ārējām robežām garantētu vienādu drošības un pakalpojumu līmeni un samazinātu pārbaužu izmaksas;

· apspriesties un vienoties par kopīgiem ieteikumiem muitas riska pārvaldības un piegādes ķēdes drošības uzlabošanai;

· īstenot politikas cikla operatīvo rīcības plānu cīņai pret nelegālo imigrāciju.

Ieteikumi aģentūrām:

· turpināt veidot ciešāku sadarbību, lai pie ārējām robežām atklātu un novērstu nelegālo migrāciju un pārrobežu noziedzību (Frontex, Eiropols, MAOC-N un CeCLAD-M);

· veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai Frontex saskaņā ar grozīto Frontex regulu varētu sūtīt Eiropolam personas datus (Frontex un Eiropols).

2.5.        Piektais stratēģiskais mērķis — uzlabot Eiropas izturētspēju krīzes un katastrofu gadījumos

ES ir uzlabojusi savu riska pārvaldības spēju dabas un cilvēka radītu risku jomā, lai efektīvāk sadalītu resursus un pastiprinātu ES preventīvo un gatavības potenciālu.

Priekšlikums par solidaritātes klauzulas (LESD 222. pants) īstenošanas kārtību nodrošinās vispārēju satvaru saistībā ar ārkārtēju draudu vai postījumu situācijām, kas pārsniedz skarto dalībvalstu reaģēšanas spējas. Komisijas un Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgais priekšlikums par solidaritātes klauzulas īstenošanas kārtību tika pieņemts 2012. gada decembrī[20].

Lai nodrošinātu drošības risku efektīvu pārvaldību, jāizstrādā un jāpiemēro uzticama riska novērtēšanas metodika. Šo drošības risku novērtēšanai ES izstrādā dalītu metodisko pieeju. Ievērojams darbs ir paveikts ar apzināti ļaunprātīgiem apdraudējumiem saistītu risku novērtēšanas jomā, jo īpaši aviācijas drošības jomā (kravu gaisa pārvadājumi, aizliegums attiecībā uz šķidrumiem). Padome 2012. gada decembrī aicināja Komisiju paplašināt šo metodisko pieeju, attiecinot to uz visu aviācijas drošību.

Saistībā ar ēku izturētspēju dabas un cilvēka izraisītu katastrofu gadījumā ir veikti vairāki pasākumi, lai īstenotu ES katastrofu riska pārvaldības politikas pamatprincipus[21]. Dalībvalstu panākumi, veicot valsts riska novērtējumus saskaņā ar Komisijas 2010. gada vadlīnijām[22], ir bijuši atšķirīgi. Līdz šim dažādas detalizācijas pakāpes informāciju par valsts riska analīzi Komisijai ir sniegušas 12 valstis, kas piedalās ES civilās aizsardzības mehānismā (Čehijas Republika, Dānija, Igaunija, Vācija, Ungārija, Itālija, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Slovēnija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste), un no šīs informācijas izriet vajadzība pēc pārdomātākas pieejas katastrofu datu un salīdzināmu risku pārvaldībā. Tāpēc Komisija pašlaik gatavo un 2013. gadā plāno publicēt pirmo starpnozaru pārskatu par dabas un cilvēka radītiem riskiem, ar kuriem Savienībai būs jāsaskaras nākotnē. Tam 2014. gadā varētu sekot plašāks pētījums, aptverot dziļākus drošības riskus.

Komisijas priekšlikumā par jauna Savienības Civilās aizsardzības mehānisma izveidi[23] novēršanas darbības svarīguma ziņā ir vēl vairāk pielīdzinātas darbībām gatavības un reaģēšanas jomā un ir iekļauti noteikumi par turpmāku riska novērtējuma izstrādi civilās aizsardzības politikā.

Komisija ir arī konsekventi atbalstījusi salīdzinošas izvērtēšanas izmantošanu, uzskatot to par efektīvu veidu, kā apmainīties ar pieredzi un uzlabot pārvaldību un politikas izstrādi katastrofu riska pārvaldības jomā. Apvienotā Karaliste bija pirmā valsts, kas 2012. gadā brīvprātīgi piekrita piedalīties eksperimentālā salīdzinošā izvērtēšanā, ko veica vērtētāji no trim valstīm (Itālijas, Somijas un Zviedrijas), bet šo pasākumu atbalstīja un sekmēja Komisija sadarbībā ar UNISDR un ESAO. Ir gaidāms, ka 2013. gada pavasarī tiks sagatavots ziņojums par atzinumiem, ietverot paraugpraksi, jomas, kurās iespējami uzlabojumi, un ieteikumus turpmāka progresa panākšanai. Rezultāti tiks izmantoti arī vadlīnijās katastrofu novēršanai, pamatojoties uz paraugpraksi, ko Komisija pašlaik izstrādā.

Komisija 2013. gadā atklās arī Ārkārtas reaģēšanas centru, kas tiks veidots uz pašreizējā Uzraudzības un informācijas centra (ECHO ģenerāldirektorātā) bāzes un vēl vairāk palielinās ES spēju reaģēt uz katastrofām.

Ir paveikts ievērojams darbs, lai labāk racionalizētu un stiprinātu sinerģiju starp ES dažādajiem krīzes pārvaldības resursiem. Pārskatīto ES krīzes situāciju koordinācijas mehānismu procedūru un integrētas izpratnes un analīzes struktūras izveides mērķis ir integrētākas un efektīvākas pieejas nodrošināšana.

2012. gadā ir veikti vairāki svarīgi pasākumi, lai pastiprinātu daudznozaru un atsevišķu nozaru centru tīklošanu Komisijā un attiecīgajās aģentūrās. Pie tiem pieder nolīgumu slēgšana par sadarbību riska un krīzes situāciju pārvaldībā un jaunu augstas efektivitātes un izturētspējīgu komunikācijas līdzekļu izveide. Komisijas Stratēģiskās analīzes un reaģēšanas centrs, kas 2012. gadā tika izveidots Iekšlietu ģenerāldirektorātā, ļauj izstrādāt jaunas drošības riska novērtēšanas un pārvaldības metodes un praksi, apkopojot attiecīgu Komisijas departamentu un ekspertu kopienu zināšanas, piemēram, transporta un enerģētikas jomā, un izmantot ES Izlūkošanas centra, ES aģentūru un dalībvalstu dienestu veiktos apdraudējuma novērtējumus.

Lai palielinātu ES krīzes pārvaldības un riska novērtēšanas spēju, ir jābūt iespējai apmainīties ar klasificētu informāciju. Šajā ziņā ievērojams solis uz priekšu ir tāda tiesiskā regulējuma izveide, kas dod ES aģentūrām iespēju apmainīties ar klasificētu informāciju.

Turpmākā rīcība 2013. gadā

Komisija:

· atbalstīs centienus uzlabot riska novērtēšanas metodiku un ar riska pārvaldības pasākumiem saistītas pieredzes apmaiņu un nodošanu ES dalībvalstu starpā, iesaistot arī trešās valstis;

· publicēs ES pirmo starpnozaru pārskatu par dabas un cilvēka radītiem riskiem;

· publicēs vadlīnijas katastrofu novēršanai, pamatojoties uz paraugpraksi;

· turpinās atbalstīt ES drošības risku novērtēšanas spējas palielināšanu.

Dalībvalstis ir aicinātas:

· pabeigt un regulāri atjaunināt valsts riska novērtējumus un uzņemties iniciatīvas ar mērķi uzlabot izpratni par katastrofu un drošības riskiem, veicināt riska pārvaldības plānošanu, aizsargāt pret katastrofām ES atbalstītus infrastruktūras ieguldījumus un brīvprātīgi veikt valsts riska pārvaldības politikas salīdzinošu izvērtēšanu;

· pieņemt priekšlikumu par solidaritātes klauzulas īstenošanas kārtību.

3.           Drošības politikas īstenošanas pilnveidošana un racionalizēšana

Iekšējās drošības politikas pamatā ir kopīgi uzdevumi, kuru īstenošanā iesaistīti visi dalībnieki — ES iestādes, dalībvalstis un ES aģentūras. Eiropas Parlaments 2012. gadā publicēja pirmo atzinumu par iekšējās drošības stratēģiju, galvenajos vilcienos atbalstot stratēģijas piecus mērķus[24].

Stājoties pretī ES iekšējās drošības apdraudējumiem, liela nozīme ir dalībvalstu sadarbībai. Resursu apvienošana un darbību koordinācija ES līmenī var būt efektīvāka un izmaksāt mazāk nekā atsevišķu dalībvalstu rīcība. Šajā ziņā īpaša loma ir ES aģentūrām.

3.1.        Darbības pilnveidošana

Komisija 2013. gada martā ir iesniegusi priekšlikumu par Eiropola un Cepol reformu, ierosinot apvienot abas aģentūras, un paziņojumu par Eiropas Tiesībaizsardzības apmācību shēmu (LETS).

Eiropola un Eurojust reformas galvenais mērķis ir uzlabot šo aģentūru darbības efektivitāti un rezultativitāti, vēršoties pret drošības apdraudējumu, ko rada smaga un organizēta noziedzība un terorisms. Eiropola spēju noziedzības draudu un tendenču kartēšanā uzlabošana pastiprinās pret noziedznieku tīkliem un to nelabvēlīgo ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku vērstos ES un dalībvalstu pasākumus, uzlabojot atbalstu, ko Eiropols var sniegt dalībvalstīm, sekmējot koordināciju un sinerģiju starp dalībvalstu veiktajām operācijām un uzlabojot atbalstu ES Politikas ciklam smagas un organizētas noziedzības apkarošanai.

Cepol un Eiropola uzdevumi ir savstarpēji papildinoši — Cepol atbalsta ES tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības kultūras attīstību ar mācību pasākumiem. Ierosinātās Cepol un Eiropola apvienošanas rezultātā mācību pasākumi kļūtu mērķtiecīgāki un būtu vairāk pielāgoti faktiskajām mācību vajadzībām, kā minēts vienlaikus ar priekšlikumu pieņemtajā Komisijas paziņojumā par Eiropas Tiesībaizsardzības apmācību shēmu (LETS). Ierobežotie finanšu un cilvēkresursi tiktu apvienoti, ļaujot ES kopumā piedāvāt vairāk mācību kursu. Padarot Eiropola pakalpojumus operatīvākus un pielāgojot mācību pasākumus ES prioritārajām vajadzībām, dalībvalstu līmenī rastos iespēja atbrīvot un pēc vajadzības pārorientēt resursus.

Eiropas Kibernoziedzības centrs ir vēl viens piemērs darbības pilnveidošanai, lai efektīvāk apkarotu kibernoziedzību. Ar krāpniecību tiešsaistē un vardarbību pret bērniem saistītu lietu un citu noziedzīgu nodarījumu izmeklētājiem regulāri nākas vienlaikus saskarties ar simtiem cietušo un aizdomās turētām personām, kas atrodas dažādās pasaules malās. Dalībvalstu policijas spēki vieni paši nespēj veiksmīgi īstenot šāda mēroga operācijas. Neviena cita noziedzīga darbība nav iespējama, tik vienkārši ignorējot robežas, kā kibernoziedzība, liekot tiesībaizsardzības iestādēm īstenot saskaņotu pārrobežu sadarbību, vienlīdz iesaistot arī ieinteresētās personas no valsts un privātā sektora.

Finansēšanas kārtības pilnveidošana ir veids, kā nodrošināt resursu mērķtiecīgāku izmantošanu. Komisija 2012. gadā pieņēma priekšlikumus par Iekšējās drošības fondu saskaņā ar jaunajiem, 2014.–2020. gada finanšu plāniem. Viens no ierosinātajiem jauninājumiem ir dalītas pārvaldības principa piemērošana visiem fondiem (ISEC fonds iepriekš nebija iekļauts), kas nozīmē, ka dalībvalstis tieši pārvaldītu arvien lielāku pieejamo resursu daļu.

3.2.        Konsekvences nodrošināšana starp drošības iekšējo un ārējo dimensiju

Ņemot vērā, ka daļa apdraudējumu rodas aiz ES robežām, veiksmīga drošības politika nav iedomājama bez ciešākas sadarbības ar ārējās drošības struktūrām, trešām valstīm un organizācijām.

Īstenojot plašākus centienus ar mērķi panākt lielāku konsekvenci starp drošības iekšējo un ārējo dimensiju, ar Politikas un drošības komitejas (PDK) un Pastāvīgās komitejas operatīvai sadarbībai iekšējās drošības jautājumos (COSI) starpniecību ir turpinājies darbs, lai īstenotu pasākumus, kas paredzēti ceļvedī par saišu stiprināšanu starp kopējās drošības un aizsardzības politikas un brīvības, drošības un tiesiskuma jomas procesu dalībniekiem, un turpinātu veidot sinerģiju citās jomās, piemēram, kiberdrošības, kritiskās infrastruktūras aizsardzības un pretterorisma jomā. Ir izveidotas ciešākas saites arī starp EĀDD un attiecīgajām aģentūrām (piemēram, Eiropolu un Frontex). Divās PDK un COSI sanāksmēs, kas tika rīkotas 2012. gadā, tika apspriesti ar informācijas apmaiņu par ES darbības ģeogrāfiskajiem aspektiem (Rietumbalkāniem, Sāhelu un Lībiju) saistīti jautājumi, bet PDK un COSI sanāksmē, kas notika 2013. gada februārī, galvenā uzmanība bija veltīta drošības stāvoklim Mali.

Uzturot politisko dialogu ar attiecīgām trešām valstīm un organizācijām, darba kārtībā pašlaik sistemātiski tiek iekļauti iekšējās drošības jautājumi, kas tiek risināti arī attiecīgās stratēģiskās partnerībās un nolīgumos. Dialogu uzsākšana par mobilitātes, migrācijas un drošības partnerībām ar Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm paver citas iespējas ciešākas sadarbības veidošanai ar ārējiem partneriem iekšējās drošības jautājumos. Arī pirmspievienošanās process un jo īpaši iesāktais darbs saistībā ar uzraudzības mehānismu pēc vīzu režīma liberalizācijas ar piecām Rietumbalkānu valstīm, ceļvedī par vīzu režīma liberalizāciju ar Kosovu noteikto prasību izpilde un pozitīvā darba kārtība attiecībās ar Turciju ir būtiski faktori, kas var palīdzēt trešām valstīm pielāgot savu tiesisko regulējumu un operatīvās spējas ES acquis un standartiem drošības jomā.

Saskaņā ar ES Stabilitātes instrumentu arī ārpus ES tiek finansēti īpaši globāla apdraudējuma novēršanas pasākumi, kas uzlabo ES iekšējo drošību.

3.3.        Gatavošanās nākotnei — Septītās pamatprogrammas drošības pētniecības programma un turpmākie pasākumi

Kopš 2007. gada Komisija Septītās pamatprogrammas drošības pētniecības programmai ir piešķīrusi līdz 1,4 miljardiem euro. Ir finansēti vairāk nekā 250 projekti ar ievērojamu ieinteresēto personu iesaisti. Projekti aptver lielāko daļu no šajā ziņojumā aplūkotajiem tematiem, piemēram, sprāgstvielu izplatīšanas apkarošanas pasākumus, pasākumus CBRN jomā, radikalizāciju un robežu drošību.

Komisija 2012. gada jūlijā publicēja paziņojumu „Rūpniecības politika drošības nozarē — Inovatīvas un konkurētspējīgas drošības nozares rīcības plāns”[25]. Rīcības plānā ir paredzēti turpmāki pasākumi ES drošības tirgus saskaņošanai un plaisas likvidēšanai starp pētniecību un tirgu, veicot standartizācijas pasākumus CBRN aizsardzības, robežu drošības un krīzes pārvaldības / civilās aizsardzības jomā.

4.           Secinājumi

Iekšējās drošības stratēģijas īstenošana ir uzņēmusi apgriezienus. Kā redzams šajā ziņojumā, attiecībā uz pieciem stratēģiskajiem mērķiem ir paveikts daudz. Taču mums vēl ir daudz darāmā. Organizētā noziedzība 2013. gadā vēl arvien tiek uzskatīta par vienu no galvenajām ES iekšējās drošības problēmām, kam jāpievērš uzmanība. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, korupcija, nelikumīga tirdzniecība un ceļojošas organizētas noziedzīgas grupas ir tikai daži no paredzamajiem apdraudējumiem. Īpašas bažas joprojām rada kibernoziedzība. Vēl viens svarīgs 2013. gadā paveicams uzdevums ir instrumentu pilnveidošana, lai efektīvāk apkarotu arvien pieaugošo vardarbīgo ekstrēmismu.

Nākamo un pēdējo ziņojumu par iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu Komisija iesniegs 2014. gada vidū. Tajā būs izvērtēts, vai ir sasniegti iekšējās drošības stratēģijas mērķi, un aplūkoti arī turpmākie uzdevumi iekšējās drošības jomā.

1. pielikums. Grafisks pārskats par visām 2011.–2014. gadā plānotajām darbībām

[1]               COM(2013) 45/3.

[2]               COM(2013) 44/2.

[3]               COM(2013) 42 final.

[4]               COM(2012) 363 final.

[5]               COM(2011) 654 galīgā redakcija.

[6]               COM(2012) 85 final.

[7]               OV L 186, 14.7.2012., 4. lpp. (Austrālija) un OV L 215, 11.8.2012., 5. lpp. (ASV).

[8]               Direktīva 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību.

[9]               COM(2012) 735 final.

[10]             Par 43 % vairāk salīdzinājumā ar 2011. gadu.

[11]             Pavisam 2012. gadā Eurojust ir reģistrētas 32 ar terorismu saistītas lietas, tostarp lietas, kas attiecas uz terorisma finansēšanu.

[12]             2010/0246 (COD).

[13]             Direktīva 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību.

[14]             SWD(2012) 143 final.

[15]             JOIN(2013) 1 final.

[16]             COM(2013) 48 final.

[17]             COM (2012) 196.

[18]             COM(2010) 517 galīgā redakcija.

[19]             COM(2012) 793 final.

[20]             JOIN(2012) 39 final.

[21]             Izklāstīta paziņojumā „Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai”, COM(2009) 82 galīgā redakcija.

[22]             SEC(2010) 1626 galīgā redakcija, pieejams: http://ec.europa.eu/echo/civil_protection/civil/pdfdocs/prevention/COMM_PDF_SEC_2010_1626_F_staff_working_document_en.pdf

[23]             COM(2011) 934 galīgā redakcija.

[24]             R. Borsellino ziņojums, Eiropas Parlamenta 2012. gada 22. maija rezolūcija par Eiropas Savienības iekšējās drošības stratēģiju ((2010)2308 (INI)).

[25]             COM(2012) 417 final.