Priekšvārds

Eiropas Savienība strādā no dienas dienā, lai palīdzētu īstenot mūsu 500 miljonu iedzīvotāju centienus. Es ticu, ka tā var kļūt par spēku, kas atjaunos sociālā tirgus ekonomiku ar augstu konkurences līmeni Eiropā un pasaulē. Lai to panāktu, mums vajag inovatīvu budžetu. Budžetu, kas ir pieskaņots jaunajai realitātei, ko nosaka globalizācija. Budžetu, kas spēj risināt šodienas problēmas un rada jaunas iespējas nākotnē.

Šis ir inovatīvs budžets. Es aicinu jūs palūkoties tālāk par tradicionālajiem pozīciju nosaukumiem un pievērst uzmanību tam, kā ar šā budžeta palīdzību mēs sasniegsim mūsu kopīgi nospraustos stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus. Tāpēc mēs atsakāmies no piešķīrumu kultūras, kuras ietekmē dažas valsts iestādes uzskata, ka var tērēt līdzekļus, kā vēlas. Tagad katram pieprasījumam jābūt skaidri saistītam ar mērķiem un prioritātēm, par kuriem kopīgi esam vienojušies. Tas ir ceļš, kā panākt, lai katrs iztērētais eiro kalpotu vairākiem mērķiem. Viens eiro vienlaicīgi var stiprināt kohēziju, uzlabot energoefektivitāti un cīņu ar klimata pārmaiņām, veicināt sociālo mērķu sasniegšanu, palielināt nodarbinātību un samazināt nabadzību. Tā ietekme var būt ievērojama daudzās jomās.

Visā Eiropā valdības, uzņēmumi un ģimenes rūpīgi apsver, kā tērēt naudu. Ir pienācis laiks rūpīgi apdomāt, no kā ir jāatsakās un kurās jomās ir jāiegulda nākotnes vārdā. Mums jābūt nelokāmiem, bet vienlaikus mums ir vajadzīgi ieguldījumi izaugsmei Eiropā.

Eiropas Savienībai ir jādzīvo savu līdzekļu robežās, tomēr ieguldot nākotnē. Mūsu budžets ir nosacīti neliels un veido tikai aptuveni 1 % no Eiropas bagātības (salīdzinot ar NKI), kas atbilst vienai piecdesmitajai daļa no dalībvalstu budžetiem. Taču mums ar to ir ļoti daudz jāsasniedz un pilnībā jāizsmeļ katra eiro iespējas.

Šodien mēs izdarām izvēli attiecībā uz laikposmu no 2014. – 2020. gadam.

Mūsu ierosinātais ES budžets nodokļu maksātājiem neizmaksās vairāk kā pašreizējais. Taču tam būs lielāka atdeve. Mēs modernizējam Eiropas budžetu, lai ietaupījumus atsevišķās jomās mēs varētu izlietot prioritātēm, kam ir īpaša nozīme. Es nododu tālāk izskatīšanai ambiciozu budžetu jomās, kur Eiropa ir spējīga panākt pārmaiņas. Šis ir uz Viseiropas loģiku pamatots budžets, kurā galvenā uzmanība ir pievērsta jautājumam par sinerģijas izmantošanu, apvienojot līdzekļus kopfondā, un kurš finansē darbības, kuru finansēšana atsevišķi valstu līmenī būtu dārgāka.

Jaunais budžets būs vienkāršāks, caurskatāmāks un taisnīgāks. Mēs ierosinām budžetu, kas ir spējīgs piesaistīt privātu finansējumu. Mēs ierosinām mainīt budžeta finansēšanas veidu, veidojot jaunas ienākumu plūsmas, kas daļēji aizvietotu uz dalībvalstu nacionālā kopienākuma balstītās iemaksas. Mēs ticam, ka tādējādi mēs mājsaimniecībām un valdībām piedāvājam izdevīgāku darījumu. Šis solis radīs īstu Eiropas budžetu. Integrācijas budžetu. Budžetu, kas izvairās no dalībvalstu izdevumu dubultošanas, kura pievienotā vērtība izpaužas darbību sinerģijā, kuru mēs varam izlemt Eiropas līmenī un ko nevar īstenot bez šīs Eiropas perspektīvas.

Liela budžeta daļa būs veltīta cilvēku iesaistīšanai darbā un ekonomikas izaugsmei, ciešā sasaistē ar stratēģiju "Eiropa 2020" gudrai, ilgspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Piemēram, "Eiropas Savienošanas" finanšu mehānisms finansēs trūkstošos posmus enerģētikas, transporta un informāciju tehnoloģiju jomā, tādējādi stiprinot iekšējā tirgus integritāti, savienojot austrumus ar rietumiem un ziemeļus ar dienvidiem un radot īstu teritoriālo kohēziju mūsu visu labā. Šis budžets būs ieguldījums Eiropas izcilākajos prātos, palielinot izglītībai, mācībām, pētniecībai un inovācijai atvēlēto līdzekļu apjomu. Šīs jomas ir ārkārtīgi svarīgas Eiropas konkurētspējai pasaulē, lai mēs varētu radīt jaunas darba vietas un nākotnes idejas. Pasaulē, kur mums jākonkurē ar citām apvienībām, Eiropas labākās izredzes ir apvienot visus mūsu rīcībā esošos līdzekļus, lai mēs spētu izveidot sociālā tirgus ekonomiku ar augstu konkurences līmeni, kas atbilst mūsu "Eiropa 2020" mērķiem. Mūsu ekonomikas pašlaik ir tik ļoti atkarīgas viena no otras kā vēl nekad, stiprināt ekonomikas atlabšanu katrā no mūsu dalībvalstīm ir mūsu visu interesēs.

Ieturot šo pašu līniju, lauksaimniecībai paredzētais budžeta līdzekļu apjoms izceļ īstas kopējas Eiropas politikas stratēģisko nozīmi, ņemot vēra, ka 70 % no finansējuma vairs nav valstu pārziņā un vienots ES finansējums ir lētāks nekā 27 valstu lauksaimniecības politikas. Kopējā lauksaimniecības politika tiks modernizēta, lai tā spētu nodrošināt drošu un veselīgu pārtiku, vides aizsardzību un ieguvumu mazajiem lauksaimniekiem. Tas parāda, kā viens eiro var un tam vajag kalpot vairākiem mērķiem.

Pasaule kļūst aizvien mazāka. Jaunas alianses un jaunu politisko spēku parādīšanās nozīmē, ka Eiropai ir vairāk jādara, lai tās balsi joprojām sadzirdētu. Tiks palielināts naudas līdzekļu apjoms, ko ieguldīt, lai palīdzētu Eiropai iesaistīties pasaules norisēs. Vairāk naudas būs paredzēts ne tikai mūsu kaimiņattiecību politikai, bet arī lai palīdzētu īstenot mūsu apņemšanās palīdzēt pasaules nabadzīgākajiem. Ja mums šobrīd ir grūti laiki, tad viņi saskaras ar visu laiku vislielākajām grūtībām.

Solidaritātes tēma caurauž visu šo priekšlikumu – solidaritāte ar nabadzīgākajām dalībvalstīm un reģioniem, solidaritāte, risinot migrācijas problēmas, solidaritāte energoapgādes drošības jomā un solidaritāte ar cilvēkiem trešās valstīs.

Parastais viedoklis, ka Eiropa lielāko daļu savas naudas tērē ierēdņiem un ēkām, neatbilst patiesībai. Šīs izmaksas patiesībā veido tikai 6 % no visa budžeta. Bet es uzskatu, ka arī Eiropas iestādēm laikā, kad visos līmeņos tiek pieprasīta stingra taupība un maksimāla efektivitāte, ir jāizrāda solidaritāte ar Eiropas pilsoņiem. Tieši tāpēc pārvaldes izdevumi nepalielināsies un turpmāko septiņu gadu laikā Eiropas iestāžu darbinieku skaits samazināsies par 5 % .

Es ticu, ka esam iesnieguši vērienīgus, bet atbildības pilnus priekšlikumus. Mēs taupām dažas jomās un palielinām prioritāšu finansējumu. Mēs neesam paļāvušies vilinājumam ieviest nelielus pielāgojumus, kuru rezultāts būtu tāds pats budžets kā iepriekšējie. Taču vairāk par visu mēs vēlamies sasniegt, lai šai naudai ir patiesa atdeve Eiropas pilsoņu labā.

Eiropas Parlamentam, dalībvalstīm un Komisijai tagad ir jāsanāk kopā, lai šis priekšlikums pārvērstos par vienošanos. Turpmākajos mēnešos es sagaidu daudz un nopietnas diskusijas, bet pateicoties iesaistīto pušu patiesam Eiropas garam, es ticu, ka mēs varam vienoties par vērienīgu un inovatīvu budžetu, kas patiešām var mainīt cilvēku dzīvi.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs

Žozē Manuels Durao Barrozu

1. Pamatojums

Sagatavojot priekšlikumus nākošajam Eiropas Savienības budžetam, Komisija ir saskārusies ar problēmu rast finansējumu augošam politikas jomu skaitam, kuros ES var efektīvāk rīkoties ES līmenī, ņemot vērā pašlaik valstu starpā valdošo finanšu taupības un konsolidācijas vidi. Šī iemesla dēļ Komisija ierosina budžetu ar stingru Eiropas mēroga loģiku, kas veidots, lai virzītu izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020”. Šis priekšlikums ir novatorisks attiecībā uz izdevumu priekšlikumu kvalitāti, kā arī attiecībā uz jautājumu par to, kā ES budžets būtu jāfinansē turpmāk, iespējams, samazinot tiešo ietekmi uz valstu budžetiem un padarot to par patiesu Eiropas budžetu.

Pēc ekonomikas uz finanšu krīzes Eiropas Savienība ir spērusi būtiskus soļus, lai uzlabotu ekonomikas izaugsmes koordināciju ekonomikas atveseļošanas atbalstam. Eiropas Parlaments un dalībvalstis ir atzinušas priekšrocības ES pastāvošās savstarpējās atkarības pārvaldīšanai, izmantojot strukturētu pieeju, kas noteikta Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadā. Nākošā ES finanšu shēma ir veidota, lai atbalstītu šo procesu. Tā sniedz ilgtermiņa redzējumu par Eiropas ekonomiku, kas sniedzas tālāk par pašreizējām finanšu grūtībām dažās dalībvalstīs. ES budžets nav budžets "Briselei" – tas ir budžets ES pilsoņiem. Tas ir neliela apjoma budžets, kas tiks ieguldīts dalībvalstīs, lai sniegtu labumu Eiropas Savienībai un tās pilsoņiem. Tas ir daļa no ES izaugsmes stratēģijas, jo tam ir stipra katalizatora ietekme, jo īpaši, kad tas tiks izmantots, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus.

Gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme ir šī priekšlikuma vadmotīvs. Komisija ierosina palielināt summas, kas tiek piešķirtas pētniecībai un inovācijām, izglītībai un MVU attīstībai. Tā ierosina atraisīt vairāk vienotā tirgus potenciāla, piešķirot tam nepieciešamo infrastruktūru, lai darbotos divdesmit pirmajā gadsimtā. Tā ierosina padarīt kopējo lauksaimniecības politiku resursu ziņā efektīvāku, lai tā nodrošinātu ne vien augstas kvalitātes pārtikas produktus, bet palīdzētu arī pārvaldīt mūsu apkārtējo vidi un cīnīties ar klimata pārmaiņām. Solidaritātes tēma caurvij šo priekšlikumu – solidaritāte ar nabadzīgākajām dalībvalstīm un reģioniem, koncentrējot lielāko daļu kohēzijas izdevumu viņu vajadzībām, solidaritāte kopīgi risinot migrācijas problēmjautājumus un reaģējot uz katastrofām, solidaritāte attiecībā uz enerģētisko drošību un solidaritāte ar cilvēkiem trešajās valstīs, kuriem ir nepieciešams mūsu atbalsts neatliekamo humāno vajadzību apmierināšanai un ilgtermiņa attīstībai.

Komisija dala Eiropas Parlamenta bažas[1], ka “veids, kādā ir attīstīta pašu resursu sistēma… rada neproporcionālu uzsvaru uz bilancēm dalībvalstu starpā, tādējādi esot pretrunā ar ES solidaritātes principu, mazinot Eiropas kopējās intereses un lielā mērā ignorējot Eiropas pievienoto vērtību”. Izsakot šos priekšlikumus, Komisija cenšas mainīt ES finanšu virzienu – sākt virzīties prom no budžeta, kurā dominē uz nacionālo kopienākumu balstītas iemaksas, piešķirot ES budžetam daļu no patiesiem “pašu resursiem”, kas būtu atbilstīgāk Līguma noteikumiem, kas nosaka, ka budžetu pilnībā jāfinansē no pašu resursiem.

Izstrādājot šo priekšlikumu par nākošo daudzgadu finanšu shēmu (DFS), Komisija ir izvērtējusi pašreizējo izdevumu instrumentu un programmu ietekmi, tā ir plaši apspriedusies ar ieinteresētajām personām[2] un izvērtējusi iespējas izveidot instrumentus un programmas nākošās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros[3].

2. Ierosinātā daudzgadu finanšu shēma

Izlemjot par kopējo summu, ko ierosināt nākošajai DFS, Komisija ir ņēmusi vērā Eiropas Parlamenta viedokli, ka “ka nākamās DFS iesaldēšana 2013. gada līmenī… nav dzīvotspējīga iespēja…[un ka]… nākamajai DFS ir vajadzīgs resursu palielinājums vismaz par 5 %”[4]. Tā ir paturējusi prātā arī Eiropas Padomes secinājumus[5], ka ir būtiski, “lai budžeta konsolidācijas centieni, ko veikušas dalībvalstis ar mērķi panākt deficīta un parāda saglabāšanu atmaksājamā līmenī, tiktu atspoguļoti arī (..) nākamajā daudzgadu finanšu shēmā. (..) ievērojot dažādo iestāžu pilnvaras, kā arī vajadzību sasniegt Eiropas mērķus…[ir nepieciešams] nodrošināt to, ka izdevumi Eiropas līmenī dod atbilstīgu ieguldījumu šā mērķa sasniegšanā.”

Komisija ir pārliecināta par to, ka izdevumiem ES līmenī ir pievienota vērtība. Pašreizējās DFS izmaksas veido tikai nedaudz vairāk par 1 % no ES NKI, un tās ir nelielas salīdzinājumā ar Eiropas mēroga vajadzībām, ko regulāri konstatē Eiropas Parlamentā un Padomē. Komisija ierosina finanšu shēmu, kurā saistības ir 1,05 % no NKI, kas veido 1 % maksājumos, kas tiek veikti no ES budžeta. Papildu 0,02 % ir iespējamie izdevumi ārpus DFS un 0,04 % ir izdevumi ārpus budžeta, kas kopējo summu palielina līdz 1,11 % - tajā ir ietvertas summas, kas ir rezervētas, lai reaģētu uz krīzēm un ārkārtas situācijām (kuras nevar paredzēt, piemēram, humanitārās intervences), un izdevumi, ko finansē no dalībvalstu ad hoc iemaksām (piemēram, EAF, kura ieguldījumu atslēga ir atšķirīga no ES budžeta ieguldījumu atslēgas). Ierosinot šo shēmu, Komisija ir centusies atrast pareizo līdzsvaru starp vērienīgumu un reālismu, ņemot vērā laikposmu, kurā notiks budžeta sarunas.

Saskaņā ar nostiprināto praksi attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu, Komisija piedāvā savu priekšlikumu, kas ir izteikts nākotnes finanšu saistību veidā. Tā sniedz arī detalizētu informāciju par sagaidāmo maksājumu ritmu, lai nodrošinātu lielāku paredzamību, kas ir īpaši svarīgi budžeta konsolidācijas laikā, kam ir nepieciešama stingra maksājumu līmeņu kontrole katra perioda sākumā.

Komisija ir izlēmusi ierosināt šādu daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2014. - 2020. gadam:

·

3. ES budžeta finansēšana

Nepieciešamība modernizēt finanšu shēmu attiecas ne tikai uz izdevumu prioritātēm un to veidu, bet arī uz ES budžeta finansēšanu, kas pēdējo gadu laikā tiek arvien vairāk apšaubīta. Līgums par Eiropas Savienības darbību vairākkārt atkārto sākotnējo mērķi, ka ES budžets būtu pilnībā jāfinansē no pašu resursiem. Tomēr realitātē pašlaik vairāk nekā 85 % no ES finansējuma ir balstīti uz kopsavilkuma statistikas datiem, kas iegūti no nacionālā kopienākuma (NKI), un PVN. Tie tiek bieži uztverti kā valstu maksājumi, kurus dalībvalstīm būtu jāsamazina. Tas ir radījis attieksmi “es vēlos atgūt savu naudu” neto maksātājās valstīs, deformējot ES budžeta loģisko pamatu un apšaubot ES vispārējo solidaritātes principu. Tas ir izraisījis arī pārlieku lielu koncentrēšanos uz neto maksājumiem un bilancēm un liedzis ES budžetam pilnība pildīt savu lomu – sniegt pievienoto vērtību ES kā vienotam veselumam.

Ir pienācis laiks, lai ES finansēšanu atkal pieskaņotu autonomijas, pārredzamības un taisnīguma principiem un aprīkotu ES, lai tā sasniegtu sev noteiktos politikas mērķus. Mērķis, ierosinot jaunos pašu resursus, ir nepalielināt kopējo ES budžetu, bet gan uzsākt virzību prom no “es vēlos atgūt savu naudu” attieksmes un ieviest sistēmā vairāk pārredzamības. Nav iecerēts piešķirt ES fiskālu suverenitāti, bet gan atgriezties pie mehānismiem, kas ir tuvāki Līgumu sākotnējam mērķim. Tāpēc Komisijas priekšlikuma rezultātā samazinātos tiešās iemaksas no dalībvalstu budžetiem.

Budžeta pārskatīšanā[6], Komisija noteica neizsmeļošu sarakstu ar iespējamiem finansēšanas līdzekļiem, kas varētu pakāpeniski aizstāt valstu iemaksas un atvieglot slogu, kas gulstas uz valstu budžetiem. Tajā tika uzskaitīti arī vairāki kritēriji, kas jāpiemēro tos izvērtējot. Komisija ir veikusi izsmeļošu iespēju izvērtējumu[7] un ir izlēmusi ierosināt jaunu pašu resursu sistēmu, kas balstās uz finanšu darījumu nodokli un jauniem PVN pašu resursiem. Šie jaunie pašu resursi varētu daļēji finansēt ES budžetu un aizvietot pastāvošos sarežģītos uz PVN balstītos pašu resursus, kurus Komisija ierosina likvidēt, un samazināt uz NKI balstīto pašu resursu apjomu. Komisijas priekšlikums Padomes lēmumam par jauniem pašu resursiem ir detalizēti izklāstīts pavadošā tiesību aktā[8]. Šajā saistībā Komisija atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu rīkot starpparlamentu konferenci ar valstu parlamentiem, lai apspriestu šo jautājumu.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija ierosina arī būtiski vienkāršot atmaksu un korekciju problēmu. Mēģinājumi izlīdzināt atšķirības starp dalībvalstu maksājumiem ES budžetā un ieņēmumiem no dažādām ES izmaksu politikām rada traucējumus budžetā un kavē tā spēju nodrošināt pievienoto vērtību. Tādēļ Komisija saskaņā ar 1984. gada Fontenblo Eiropadomes secinājumiem ierosina ierobežot to dalībvalstu maksājumus, kuras citkārt saskartos ar budžeta slogu, kas ir pārmērīgs attiecībā pret šo valstu relatīvo turīgumu.

4. Principi, uz kuriem balstās ES budžets

ES budžets nav tāds kā valstu budžeti. ES nefinansē tiešo veselības aprūpi vai izglītību. Tā nefinansē policiju vai bruņotos spēkus, kā to dara valstu budžeti. Tas balstās uz Eiropas mēroga, nevis valsts līmeņa loģiku. Tā salīdzinoši nelielais apjoms ļauj to koncentrēt tur, kur tas sniedz augstu ES pievienoto vērtību[9]. Nav centienu ar ES budžetu finansēt intervences, ko dalībvalstis varētu finansēt pašas. Tas pastāv, jo ir pasākumi, kuri ir jāfinansē, lai nodrošinātu ES funkcionēšanu, vai tāpēc ka tos var ekonomiskāk un efektīvāk veikt, izmantojot ES budžeta kopīgo finansējumu. ES budžets pastāv, lai:

(a) finansētu kopējās politikas, par kurām dalībvalstis ir vienojušās, ka tām ir jātiek veiktām ES līmenī (piemēram, kopējā lauksaimniecības politika);

(b) izteiktu solidaritāti starp visām dalībvalstīm un reģioniem, lai atbalstītu vājāko reģionu attīstību, kas ļauj ES darboties kā vienotai ekonomikas telpai (piemēram, izmantojot kohēzijas politiku);

(c) finansētu intervences iekšējā tirgus pabeigšanai, kuras pat visturīgākās dalībvalstis nevarētu finansēt vienas pašas. Es budžets sniedz Eiropas mēroga perspektīvu, nevis tikai valsts līmeņa perspektīvu (piemēram, finansējot Eiropas mēroga ieguldījumus infrastruktūrā). Tas palīdz arī izskaust dārgu pārklāšanos starp dažādām valstu shēmām, kurām daļēji ir viens un tas pats mērķis;

(d) nodrošinātu sinerģiju un apjomradītus ietaupījumus, veicinot sadarbību un kopējus risinājumus problēmām, ko dalībvalstis nevar panākt, rīkojoties vienas pašas (piemēram, pasaules līmeņa pētniecība un inovācijas, sadarbība iekšlietās, migrācijas jautājumos un tieslietās);

(e) risinātu pastāvošus un jaunus problēmjautājumus, kam ir nepieciešama kopēja Eiropas mēroga pieeja (piemēram, attiecībā uz vidi, klimata pārmaiņām, humāno palīdzību, demogrāfiskajām pārmaiņām un kultūru).

Ņemot vērā šos apstākļus, veidojot jauno DFS, Komisija ir īstenojusi principus, kas izklāstīti 2010. gada budžeta pārskatīšanā:

· uzsvars uz ES galveno politikas prioritāšu īstenošanu;

· uzsvars uz ES pievienoto vērtību;

· uzsvars uz ietekmi un rezultātiem;

· savstarpēju ieguvumu nodrošināšana visā Eiropas Savienībā.

ES budžets izsaka “politiku skaitļos”. Finansējumam ir jābūt cieši saistītam ar pastāvošo regulatīvo vidi un politikas prioritātēm attiecīgajās jomās. Finansējumam ir jāsniedz gaidāmie rezultāti – publiskām iestādēm nav “tiesību” saņemt finansējumu, lai tērētu to atbilstoši savām vēlmēm – tās saņem ES finansējumu, lai palīdzētu tām sasniegt kopīgi noteiktus ES mērķus. Tāpēc programmas un instrumenti, kas ir ietverti šajā DFS priekšlikumā ir pārveidoti, lai nodrošinātu, ka to rezultāti un ietekme veicina galveno ES politikas prioritāšu sasniegšanu. ES nākošā finanšu programmu un instrumentu kopuma galvenās iezīmes būs uzsvars uz rezultātiem, palielināta nosacītības izmantošana un īstenošanas vienkāršošana.

· Rezultāti būs tieši saistīti ar stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu un tās mērķu sasniegšanu. Tas nozīmē programmu koncentrēšanu uz ierobežotu augsta profila prioritāšu un pasākumu skaitu, kas sasniedz “kritisko masu”. Ir jāizvairās no fragmentācijas un nekoordinētām intervencēm. Kur iespējams, pastāvošas programmas tiks apvienotas (piemēram, tādās jomās kā iekšlietas, izglītība un kultūra) un/vai pārveidotas (tādās jomās kā pētniecība un kohēzija), lai nodrošinātu integrētu plānošanu un vienotu īstenošanas, ziņošanas un kontroles mehānismu kopumu.

· Vienkāršošana: pašreizējie noteikumi par finansēšanu ir veidojušies ne tikai, reaģējot uz nepieciešamību atskaitīties par to, kā tiek izlietoti publiski līdzekļi, bet arī lai ņemtu vērā iepriekš radušās problēmas. Rezultāts ir dažādība un sarežģītība, ko ir grūti īstenot un kontrolēt. Šī sarežģītība uzliek lielu administratīvo slogu saņēmējiem, kā arī Komisijai un dalībvalstīm, kam var būt neplānotais efekts atturēt no piedalīšanās programmās un novilcināt īstenošanu. Pašlaik notiek darbs gan pie vispārējo noteikumu (Finanšu regulas), gan konkrēto nozaru regulējuma vienkāršošanas.

· Nosacījumi: lai palielinātu uzsvaru uz rezultātiem nevis ieguldījumiem, programmās un instrumentos tiks ieviesti nosacījumi. Tas ir jo īpaši svarīgi lielajās izdevumu kategorijās – kohēzijas politikā un lauksaimniecībā, kur dalībvalstīm un saņēmējiem būs jāpierāda, ka saņemtais finansējums tiek lietots, lai veicinātu ES politikas prioritāšu īstenošanu. Kopumā Komisija nodrošinās konsekvenci starp ES vispārējo ekonomikas politiku un ES budžetu, jo īpaši, lai izvairītos no situācijām, kad ES finansējuma efektivitāti apdraud nesaprātīga makrofiskālā politika.

· Piesaistītu līdzekļu izmantošana ieguldījumiem: strādājot ar privāto sektoru pie inovatīvu finanšu instrumentu izveides ir iespējams palielināt ES budžeta ietekmi, ļaujot veikt lielāku skaitu stratēģisku ieguldījumu, tādējādi palielinot ES izaugsmes potenciālu. Pieredze sadarbojoties, jo īpaši ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupu, valstu un starptautiskām publiskām finanšu institūcijām ir bijusi pozitīva un tiks turpināta nākošajā DFS. Garantijas un riska dalīšanas pasākumi var ļaut finanšu sektoram nodrošināt vairāk līdzekļu un aizdot vairāk naudas inovatīviem uzņēmumiem vai infrastruktūras projektiem. Tādējādi šādi finanšu instrumenti var palīdzēt vispārējai finanšu tirgus pēckrīzes attīstībai.

5. Galvenie jaunie elementi

Komisija mērķis nākošajam ES budžetam ir izmantot līdzekļus atšķirīgi, vairāk uzsvaru liekot uz rezultātiem un sniegumu, koncentrējoties uz stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, piemērojot stingrākus nosacījumus attiecībā uz kohēzijas politiku un padarot tiešos maksājumus lauksaimniekiem “zaļākus”. Nākošo budžetu būtu jāmodernizē pārdalot līdzekļus un piešķirot tos prioritārām jomām, piemēram, Eiropas mēroga infrastruktūrai, pētniecībai un inovācijām, izglītībai un kultūrai, ES ārējo robežu nodrošināšanai un ārējo attiecību politikas prioritātēm, piemēram, ES kaimiņattiecībām. Tas pievēršas saistītām politikas prioritātēm, piemēram, vides aizsardzībai un cīņai pret klimata pārmaiņām, kā visu galveno instrumentu un intervenču integrālai daļai. Pilna informācija par pieeju katrā politikas jomā ir iekļauta šī paziņojuma otrajā daļā. Šajā iedaļā ir izklāstītas būtiskākās pārmaiņas, kas tiks izdarītas galvenajās izdevumu jomās.

5.1. Horizon 2020: kopējs stratēģisks satvars pētniecībai, inovācijām un tehnoloģiju attīstībai

ES saskaras ar būtisku “inovāciju plaisu”[10], ko ir nepieciešams risināt, lai ES spētu konkurēt ar citām attīstītām ekonomikām un jaunietekmes ekonomikām, kas atrodas attīstības posmā. ES kopumā atpaliek no Japānas un ASV vairākos būtiskos rādītājos, piemēram, reģistrēto patentu skaita ziņā, vidēji sarežģītu un sarežģītu tehnisku produktu eksporta ziņā un attiecībā uz IKP izdevumiem, kas tiek tērēti pētniecībai un attīstībai.

Pētniecība un inovācijas palīdz radīt darba vietas, labklājību un celt dzīves kvalitāti. Lai gan ES ir pasaules mēroga līderis daudzu tehnoloģiju jomā, tā saskaras ar arvien lielākiem izaicinājumiem no tradicionāliem konkurentiem un jaunietekmes valstīm. Kopīgas pētniecības programmas apvieno centienus pētniecībā un tādējādi rada rezultātus, kurus atsevišķas dalībvalstis nevar sasniegt vienas pašas.

Ir nepieciešams veicināt vairāk ieguldījumu pētniecībā un attīstībā visā ES tā, lai tiktu sasniegts stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķis – ieguldījumi 3 % apmērā no IKP. ES ir jāuzlabo spēja pārvērst zinātniskas atklāsmes par patentētiem procesiem un produktiem, kuri tiek lietoti ne tikai augsto tehnoloģiju nozarē, bet, kas iespējams ir pat vēl svarīgāk – tradicionālajās nozarēs. Tam ir nepieciešami publisko iestāžu, privātā sektora un pētnieku aprindu centieni. Komisija uzsāka būtisku ES pētniecības pārvaldības struktūru pārveidi, izveidojot Eiropas Pētniecības padomi, kas pašlaik rada labus rezultātus. Komisija ierosina spert soli uz priekšu un pārveidot ES pašlaik pastāvošos pētniecības un inovāciju finansēšanas instrumentus (jo īpaši pētniecības pamatprogrammas un Konkurētspējas un jauninājumu programmu), lai radītu ciešu saikni ar noteiktajiem politikas mērķiem un vienkāršotu īstenošanas procedūras. Tas arī atvieglos administratīvo slogu saņēmējiem.

Komisija ierosina turpmāk finansējumu pētniecībai un inovācijām balstīt uz trim galvenajām jomām, kas ir cieši nostiprinātas stratēģijā “Eiropa 2020”:

· zinātniskās bāzes izcilība;

· sabiedrības problēmu risināšana;

· industriālās līderības radīšana un konkurētspējas veicināšana.

Kopējs stratēģisks satvars (ko sauks Horizon 2020) novērsīs sadrumstalotību un nodrošinās vairāk konsekvences, tai skaitā valstu pētniecības programmās. Tas būs cieši saistīts ar galvenajām nozaru politikas prioritātēm, piemēram, veselību, pārtikas drošību un bioekonomiku, enerģētiku un klimata pārmaiņām. Eiropas Tehnoloģiju institūts būs daļa no Horizon 2020 programmas un spēlēs būtisku lomu savienojot “zināšanu trīsstūra” trīs malas – izglītību, inovācijas un pētniecību – izmantojot zināšanu un inovāciju kopienas. Viena jaunās pieejas pētniecības finansēšanai iezīme būs vairāk novatorisku finanšu instrumentu lietošana pēc veiksmīgā Riska dalīšanas finanšu mehānisma piemēra.

Komisija ierosina piešķirt 80 miljardus euro laikposmam no 2014. – 2020. gadam kopējam stratēģiskajam satvaram pētniecībai un inovācijai. Šo finansējumu papildinās būtisks struktūrfondu atbalsts pētniecībai un inovācijām. Piemēram, laikposmā no 2007 – 2013. gadam apmēram 60 miljardi euro tika izdoti pētniecībai un inovācijām visos Eiropas reģionos, un līdzīgi izdevumu apjomi ir sagaidāmi nākotnē.

5.2. Solidaritāte un ieguldījumi ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai

Kohēzijas politika ir būtisks veids solidaritātes izteikšanai ar nabadzīgākajiem un vājākajiem ES reģioniem, taču tā ir vairāk nekā tas. Viena no lielākajām ES veiksmēm ir bijusi spēja celt visu tās pilsoņu dzīves līmeni. ES ir to paveikusi, ne tikai palīdzot nabadzīgākajām dalībvalstīm un reģioniem attīstīties un augt, bet arī izmantojot savu lomu iekšējā tirgus integrācijā, kura izmēri sniedz pieeju tirgum un apjomradītus ietaupījumus visām ES daļām, bagātām un nabadzīgām, lielām un mazām. Komisijas veiktajā iepriekšējo izdevumu novērtējumā ir parādīti vairāki pievienoto vērtību, izaugsmi un darba vietas radošu ieguldījumu piemēri, kas nebūtu varējuši notikt bez ES budžeta atbalsta. Tomēr rezultāti rāda arī zināmu sadrumstalotību un prioritāšu trūkumu. Laikā, kad publiskie resursi ir ierobežoti un izaugsmi veicinoši ieguldījumi ir nepieciešami vairāk nekā jebkad agrāk, Komisija ir nolēmusi ierosināt būtiskus grozījumus kohēzijas politikā.

Kohēzijas politikai arī ir būtiska loma, lai sasniegtu un izpildītu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus visā ES. Komisija ierosina palielināt uzsvaru uz rezultātiem un kohēzijas izdevumu efektivitāti, sistemātiskāk sasaistot kohēzijas politiku ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Tā ierosina arī ieviest jaunu reģionu kategoriju – "pārejas reģionus", lai aizstātu pašreizējo atbalsta pakāpeniskas pārtraukšanas un pakāpeniskas piešķiršanas sistēmu. Šajā kategorijā tiks ietverti visi reģioni, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir starp 75 % un 90 % no ES-27 vidējā rādītāja.

Bezdarbs un pastāvīgi augstais nabadzības līmenis liek rīkoties gan ES, gan valstu līmenī. Tā kā ES saskaras ar pieaugošām problēmām saistībā ar prasmju trūkumu, neapmierinošiem rezultātiem aktīva darba tirgus politikā un izglītības sistēmās, marginalizētu grupu sociālo atstumtību un zemu darbaspēka mobilitāti, ir nepieciešamas gan politikas iniciatīvas, gan konkrēti atbalsta pasākumi. Daudzas no šīm problēmām ir saasinājusi finanšu un ekonomikas krīze, demogrāfijas un migrācijas tendences un straujās tehnoloģiju pārmaiņas. Ja tās netiks risinātas efektīvi, tās var veidot būtisku šķērsli sociālai kohēzijai un konkurētspējai. Tāpēc ir būtiski, lai izaugsmi veicinošus ieguldījumus infrastruktūrā, reģionālajā konkurētspējā un uzņēmējdarbības attīstībā pavadītu saistīti pasākumi attiecībā uz darba tirgus politiku, izglītību, apmācību, sociālo iekļaušanu, darbinieku, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās spējām un administratīvajām spējām.

Šeit būtiska loma ir jāspēlē Eiropas Sociālajam fondam (ESF), un tiek ierosināts dalībvalstīm uzlikt pienākumu noteikt veidu, kādā dažādie finansēšanas instrumenti palīdzēs vispārējo stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanai, tai skaitā, nosakot struktūrfondu atbalsta minimuma daļas ESF katrai reģionu kategorijai (25 % konverģences reģioniem, 40 % pārejas reģioniem, 52 % konkurētspējas reģioniem, balstoties uz Kohēzijas fondu, kas arī turpmāk veidos vienu trešo daļu no kohēzijas politikas piešķīrumiem atbilstīgām dalībvalstīm, un neskaitot teritoriālo sadarbību). Šo daļu piemērošanas rezultātā minimāla vispārējā ESF daļa ir 25 % no budžeta, kas piešķirts kohēzijas politikai, t.i., 84 miljardi euro. ESF papildinās vairāki instrumenti, kurus tieši pārvaldīs Komisija, piemēram, PROGRESS un EURES, lai atbalstītu darba vietu izveidi.

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) ir elastīgs fonds ārpus finanšu shēmas, ar kuru atbalsta darbiniekus, kas zaudē savu darbu, mainoties pasaules tirdzniecības struktūrai, un palīdz tiem atrast citu nodarbošanos, cik ātri vien iespējams. Nepieciešamās summas ir atšķirīgas gadu no gada, tāpēc Komisija ierosina atstāt EGF ārpus finanšu shēmas. EGF var arī izmantot, lai palīdzētu cilvēkiem lauksaimniecības nozarē, kuru iztikas līdzekļus varētu ietekmēt globalizācija.

Lai palielinātu ES izdevumu efektivitāti un saskaņā ar Lisabonas līguma teritoriālo pieeju, Komisija ierosina izveidot kopēju stratēģisku satvaru visiem struktūrfondiem, lai pārvērstu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus par ieguldījumu prioritātēm. Tas tiek darīts, lai iedvestu dzīvību Lisabonas līguma teritoriālās kohēzijas mērķī. Komisija ierosina noslēgt partnerības līgumu ar katru dalībvalsti. Šie līgumi noteiks partneru saistības valstu un reģionālajā līmenī, lai izmantotu piešķirto finansējumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai; tas būs ietvars, attiecībā pret kuru varēs novērtēt sasniegtos panākumus.

Tāpēc būtu jābūt stiprai saiknei ar valstu reformu programmām un stabilitātes un konverģences programmām, ko izstrādājušas dalībvalstis, kā arī konkrētai dalībvalstij adresētajiem ieteikumiem, ko uz šī pamata pieņēmusi Padome. Lai nodrošinātu, ka kohēzijas izdevumu efektivitāti neietekmē nesaprātīga makrofiskālā politika, nosacījumi, kas saistīti ar jauno ekonomikas pārvaldību, papildinās nozares īpašos ex ante nosacījumus, kas noteikti katrā līgumā.

Līgumos būs noteikti skaidri mērķi un rādītāji un noteikts ierobežots nosacījumu skaits (gan ex ante, gan rezultātu sasniegšanai piesaistīti tā, lai tos varētu uzraudzīt); tajos būs noteikts arī pienākums katru gadu sniegt atskaites par sasniegtajiem panākumiem ikgadējos ziņojumos par kohēzijas politiku. Finansējums būs vērsts uz ierobežotu prioritāšu skaitu: konkurētspējīgi un pārejas reģioni galvenokārt veltītu visu sev piešķirto budžeta finansējumu (izņemot ESF) energoefektivitātei, atjaunojamiem enerģijas avotiem, MVU konkurētspējai un inovācijām, savukārt konverģences reģioni veltītu sev piešķirtos līdzekļus plašākam prioritāšu lokam (ja nepieciešams, ieskaitot iestāžu spēju veidošanu).

Snieguma nostiprināšanai tiks ieviesti jauni nosacījumi, lai nodrošinātu, ka ES finansējums ir koncentrēts uz rezultātiem un rada spēcīgus stimulus dalībvalstīm nodrošināt efektīvu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu, izmantojot kohēzijas politiku. Nosacījumi tiks veidoti gan kā "ex ante" nosacījumi, kam ir jābūt spēkā pirms finansējuma izmaksāšanas, gan kā "ex post" nosacījumi, kas padarīs papildu finansējuma izmaksāšanu atkarīgu no snieguma. Panākumu trūkums šo nosacījumu izpildē varēs būt iemesls finansējuma pārtraukšanai vai atsaukšanai.

Nosacījumi tiks balstīti uz rezultātiem un stimuliem īstenot reformas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu efektīvu finanšu resursu izmantošanu. Lai palielinātu uzsvaru uz rezultātiem un stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu, 5 % no kohēzijas budžeta tiks rezervēti un piešķirti starpposma izvērtējuma laikā dalībvalstīm un reģioniem, kuru programmas ir izpildījušas kritērijus attiecībā uz programmas mērķu sasniegšanu, kas ir saistīti ar stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem un uzdevumiem. Kritērijus noteiks saskaņā ar regulējumu, kas attiecas uz kohēzijas politiku.

Pieredze ar pašreizējo finanšu shēmu rāda, ka dalībvalstīm ir grūtības absorbēt lielus ES finansējuma apjomus ierobežotā laikposmā. Kavējumi projektu sagatavošanā, pienākumu izpildē un izdevumos ir cēlonis būtiska apjoma apropriāciju neizmantošanai līdz pašreizējā finansēšanas perioda beigām. Turklāt fiskālā situācija dažās dalībvalstīs ir padarījusi sarežģītāku finansējuma piešķiršanu, lai nodrošinātu valsts līdzfinansējumu. Lai uzlabotu finansējuma absorbciju, Komisija ierosina veikt vairākus pasākumus:

· noteikt kohēzijas piešķīrumu nepārsniedzamās likmes 2,5 % apmērā no NKI;

· atļaut pagaidu kārtībā palielināt līdzfinansēšanas likmi par 5 līdz 10 procentpunktiem, ja dalībvalsts saņem finanšu palīdzību saskaņā ar LESD 136. vai 143. pantu, tādējādi samazinot slogu uz valstu budžetiem fiskālās konsolidācijas laikā, vienlaikus saglabājot to pašu vispārējo finansējuma līmeni;

· ietvert atsevišķus nosacījumus partnerību līgumos attiecībā uz administratīvo spēju uzlabošanu.

Nākošajā DFS Komisija ierosina koncentrēt lielāko kohēzijas finansējuma daļu uz nabadzīgākajiem reģioniem un dalībvalstīm. Tā ierosina arī palīdzēt tiem reģioniem, kas zaudē “konverģences reģiona” statusu, ierobežojot atbalsta intensitātes samazināšanu, kas notiktu, ja šiem reģioniem tiktu uzreiz piešķirts “konkurētspējas reģiona” statuss. Tāpēc Komisija ierosina, ka tiem būtu jāsaglabā divas trešdaļas no iepriekšējiem piešķīrumiem nākamajam DFS periodam. Šie reģioni kopā ar citiem reģioniem, kuriem ir līdzīgs IKP līmenis (starp 75 % un 90 % no ES IKP) veidotu jaunu “pārējas reģionu” kategoriju.

Komisija ierosina piešķirt 376 miljardus euro laikposmam no 2014. – 2020. gadam izmaksām kohēzijas politikas instrumentiem. Šī summa ietver: · 162,6 miljardus euro konverģences reģioniem; · 38,9 miljardus euro pārejas reģioniem; · 53,1 miljards euro konkurētspējas reģioniem; · 11,7 miljardus euro teritoriālai sadarbībai; · 68,7 miljardus euro Kohēzijas fondam un 40 miljardus euro Eiropas savienošanas instrumentam (skat. 5.3. turpmāk). Eiropas Sociālais fonds (balstoties uz 25/40/52 formulu attiecībā uz katru reģionu kategoriju) veidos vismaz 25 % no kohēzijas finansējuma, neņemot vērā Eiropas savienošanas instrumentu, t.i., 84 miljardus euro. Ārpus DFS: · 3 miljardi euro Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam; · 7 miljardi Eiropas Solidaritātes fondam.

5.3. Eiropas savienošana

Pilnībā funkcionējošs vienotais tirgus ir atkarīgs no mūsdienīgas, efektīvas infrastruktūras, kas savieno Eiropu, jo īpaši transporta, enerģētikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomās.

Tiek lēsts, ka ir nepieciešami apmēram 200 miljardi euro, lai pabeigtu Eiropas enerģētikas tīklus, un 540 miljardi euro ir jāiegulda Eiropas transporta tīklā, kā arī vairāk nekā 250 miljardi euro ir jāiegulda IKT laikposmā no 2014. – 2020. gadam. Lai gan tirgus var un tam būtu jānodrošina lielākā daļa no nepieciešamajiem ieguldījumiem, ir nepieciešams risināt tirgus kļūdas – aizpildīt pastāvošus robus, novērst šķēršļus un nodrošināt pienācīgas pārrobežu savienojumus. Tomēr pieredze rāda, ka valstu budžetos nekad netiks piešķirta pietiekami augsta prioritāte daudzvalstu, pārrobežu ieguldījumiem, lai nodrošinātu vienoto tirgu ar nepieciešamo infrastruktūru. Šis ir vēl viens piemērs ES budžeta pievienotajai vērtībai. Tas var nodrošināt finansējumu Eiropas mēroga projektiem, kas savieno centru un perifēriju kopīgam labumam.

Tāpēc Komisija ir nolēmusi ierosināt izveidot Eiropas savienošanas instrumentu, lai paātrinātu ES nepieciešamās infrastruktūras izveidi. Šie izaugsmi veicinošie savienojumi nodrošinās labāku piekļuvi iekšējam tirgum un izbeigs atsevišķu ekonomikas “salu” nošķirtību. Piemēram, tās ES daļas, kas vēl nav savienotas ar galvenajiem elektrības un gāzes tīkliem ir atkarīgas no ieguldījumiem, kas citās dalībvalstīs veikti to enerģijas piegādei. Eiropas savienošanas instruments sniegs būtisku pienesumu enerģētiskajai drošībai, nodrošinot visā Eiropā piekļuvi dažādiem avotiem un piegādātājiem gan no ES, gan ārpus tās. Tas palīdzes arī īstenot jauno teritoriālās kohēzijas konceptu, ko ieviesa Lisabonas līgumā. Ātrdarbīgu IKT tīklu pieejamība visā Eiropā un Eiropas mēroga IKT pakalpojumi arī palīdzēs novērst vienotā tirgus sadrumstalotību un palīdzētu MVU, meklējot izaugsmes iespējas ārpus to vietējā tirgus.

Eiropas savienošanas instruments finansēs iepriekš noteiktus transporta, enerģijas un IKT prioritārus infrastruktūras objektus, gan fizisku, gan informācijas tehnoloģiju infrastruktūru, atbilstoši ilgtspējīgas attīstības kritērijiem. Pagaidu saraksts ar ierosināto infrastruktūru (trūkstošie savienojumi) ir pievienots šim priekšlikumam.

Eiropas savienošanas instruments tiks pārvaldīts centralizēti un to finansēs no īpaša budžeta, izmantojot Kohēzijas fondā transportam īpaši paredzētas summas. Līdzfinansējuma likmes no ES budžeta būs augstākas, ja ieguldījumi notiks “konverģences” reģionos nevis “konkurētspējīgos” reģionos. Vietējā un reģionālā infrastruktūra tiks sasaistīta ar prioritāru ES infrastruktūru, savienojot pilsoņus visā ES, un to varēs (līdz-) finansēt no struktūrfondiem (Kohēzijas fonda un/vai ERAF atkarībā no situācijas katrā dalībvalstī/reģionā). Ņemot vērā infrastruktūras trūkumus jaunajās dalībvalstīs, Komisija ir nolēmusi ierosināt relatīvi negrozītu piešķīrumu Kohēzijas fondam. Tas palīdzēs uzlabot investīcijas transportā atbilstīgos reģionos un atbalstīs saites starp tiem un pārējo ES.

Eiropas savienošanas instruments piedāvā iespējas izmantot novatoriskus finanšu instrumentus, lai paātrinātu un nodrošinātu lielākus ieguldījumus nekā būtu iespējams sasniegt, izmantojot tikai publisku finansējumu. Komisija cieši sadarbosies ar EIB un citām publiskām investīciju bankām, lai kombinētu finansējumu šiem projektiem. Jo īpaši Komisija atbalstīs ES projektu obligāciju[11] izmantošanu, lai veicinātu šo svarīgo projektu īstenošanu.

Dažiem no infrastruktūras projektiem, kas ir ES interesēs, būs jāšķērso kaimiņvalstis un pirmspievienošanās valstis. Komisija ierosinās vienkāršotus līdzekļus lai tos sasaistītu un finansētu, izmantojot jauno instrumentu, lai nodrošinātu konsekvenci starp iekšējiem un ārējiem instrumentiem. Tas nozīmē, ka būtu jāpastāv integrētu noteikumu kopumam, lai attiecīgo projektu finansēšana varētu notikt, izmantojot dažādas ES budžeta izdevumu kategorijas.

Komisija ierosina piešķirt 40 miljardus euro laikposmam no 2014. – 2020. gadam Eiropas savienošanas instrumentam, ko papildinās vēl 10 miljardi euro, kas Kohēzijas fondā īpaši paredzēti ieguldījumiem transportā. Šajā summa ir iekļauts 9,1 miljards euro enerģētikas nozarei, 31,6 miljardi euro transportam (ieskaitot 10 miljardus euro Kohēzijas fonda ietvaros) un 9,1 miljards euro IKT.

5.4. Resursu ziņā efektīva kopējā lauksaimniecības politika

Kopēja lauksaimniecības politika (KLP) ir viens no patiesi kopējiem ES politikas virzieniem. Tā ir veidota, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības nozari Eiropā, palielinot tās konkurētspēju, nodrošinot pienācīgu un drošu pārtikas piegādi, aizsargājot vidi un lauku apvidus, vienlaikus nodrošinot pienācīgu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem. Tā aizstāj 27 dažādās valstu lauksaimniecības politikas un rada ietaupījumus valstu budžetos, jo tiešu atbalstu lauksaimniekiem sniedz no ES budžeta bez valstu līdzfinansējuma.

Ar pārmaiņām, kas ierosinātas KLP finansēšanā, Komisija to pilnīgāk piesaista stratēģijai “Eiropa 2020”, vienlaikus nodrošinot stabilus ienākumu līmeņus Eiropas lauksaimniekiem. Nākotnē lauksaimniecības budžets tiks lietots ne tikai, lai palielinātu lauksaimniecības produktivitāti, nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem, stabilizētu tirgu, nodrošinātu piegāžu pieejamību un nodrošinātu, ka tās sasniedz patērētājus par saprātīgām cenām, bet tā atbalstīs arī ilgtspējīgu dabas resursu pārvaldību un rīcību klimata jomā, kā arī atbalstīs līdzsvarotu teritoriālo attīstību visā Eiropā. Trīs stratēģijas “Eiropa 2020” pavedieni – gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme – tiks savīti kopā nākošajā KLP attīstības posmā.

Komisijas ierosinātie grozījumi ir veidoti, lai īstenotu taisnīgāku un vienlīdzīgāku atbalsta sistēmu visā ES, sasaistot lauksaimniecības un vides politiku ilgtspējīgā lauku apvidu pārvaldībā un nodrošinot, ka lauksaimniecība veicina dzīvotspējīgu lauku apvidu ekonomiku. Gadu gaitā KLP ir ietvertas vairākas saistības un pienākumi, kas drīzāk iederētos citās politikas jomās. Komisija izmantos jaunās DFS sniegto iespēju, lai atkal koncentrētu KLP uz tas pamataktivitātēm un jaunām aktivitātēm. Tāpēc, piemēram, finansējums, kas paredzēts pārtikas drošībai, ir pārvietots uz 3. budžeta izdevumu kategoriju, un turpmāk pārtikas palīdzību trūcīgākajiem iedzīvotājiem finansēs no 1. budžeta izdevumu kategorijas, kas labāk sader ar stratēģijas “Eiropa 2020” nabadzības samazināšanas mērķi. Komisija ierosinās paplašināt Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbību, lai ietvertu palīdzību lauksaimniekiem, kuru iztikas līdzekļus varētu ietekmēt globalizācija.

KLP divu pīlāru pamatstruktūra tiks saglabāta. Galvenie Komisijas ierosinātie grozījumi ir šādi.

“Zaļāki” tiešie maksājumi: lai nodrošinātu, ka KLP palīdz ES sasniegt savus vides un klimata pārmaiņu mērķus ārpus pašlaik spēka esošo tiesību aktu savstarpējās atbilstības prasībām, 30 % no tiešā atbalsta tiks padarīti atkarīgi no to “zaļuma”. Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem būs jāīsteno videi draudzīga prakse, kas tiks noteikta normatīvajos aktos un būs pārbaudāma. Rezultātā lauksaimniecības nozare tiks padarīta būtiski ilgtspējīgāka, lauksaimniekiem saņemot maksājumus par sabiedriska labuma nodrošināšanu saviem līdzpilsoņiem.

Maksājumu konverģence: lai nodrošinātu vienlīdzīgāku tiešā atbalsta sadali, vienlaikus ņemot vērā atšķirības, kas vēl joprojām pastāv algu līmeņos un ieguldījumu izmaksās, tiešā atbalsta līmenis par hektāru tiks pakāpeniski pielāgots. Tas tiks sasniegts šādi: perioda laikā visas dalībvalstis, kuru tiešie maksājumi ir mazāki nekā 90 % no vidējā rādītāja, samazinās vienu trešdaļu no atšķirības starp to pašreizējo līmeni un šo līmeni. Šo konverģenci proporcionāli finansēs visas dalībvalstis, kuru tiešie maksājumi pārsniedz ES vidējo rādītāju. Tāpat lauku atbalsta finansējuma piešķiršana tiks pārskatīta, balstoties uz objektīvākiem kritērijiem, un mērķtiecīgāk novirzīta politikas uzdevumiem. Tas nodrošinās taisnīgāku attieksmi pret lauksaimniekiem, kas veic vienas un tās pašas darbības. Lai KLP varētu reaģēt uz problēmām, kas saistītas ar Eiropas lauksaimniecības ekonomikas, vides un ģeogrāfiskajām īpatnībām 21. gadsimtā, un efektīvi palīdzēt sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, Komisija iesniegs priekšlikumus, kas ieviesīs elastību starp abiem pīlāriem.

Tiešo maksājumu ierobežošana, ierobežojot tiešo ienākumu atbalsta pamatlīmeni, ko var saņemt lieli lauksaimniecības uzņēmumi, vienlaikus ņemot vērā lielāku struktūru apjomradītos ietaupījumus un tiešo nodarbinātību, ko šīs struktūras rada. Komisija ierosina ietaupījumus novirzīt budžeta finansējuma piešķiršanai lauku attīstībai, saglabājot tos to dalībvalstu finansējuma ietvaros, kurās šīs struktūras darbojas.

Komisija uzskata, ka šos jaunos elementus var ieviest pašlaik pastāvošajā KLP divu pīlāru struktūrā. Tādējādi KLP nākotnē ietvers “zaļāku” un taisnīgāk sadalītu pirmo pīlāru un otro pīlāru, kurā lielāks uzsvars būs uz konkurētspēju un inovācijām, klimata pārmaiņām un vidi. Mērķtiecīgākai politikai vajadzētu novest pie efektīvākas pieejamo finanšu resursu izmantošanas. Otrais KLP pīlārs, kas attiecas uz lauku attīstību, turpinās apmierināt valstu un/vai reģionālās vajadzības, vienlaikus atspoguļojot ES prioritātes, un uz to attieksies tie paši stratēģijas "Eiropa 2020" ar sniegumu saistītie nosacījumi, kas attieksies uz citiem struktūrfondiem. Laikposmā pēc 2013. gada Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) tiks iekļauts kopējā stratēģiskā satvarā, kas attieksies uz visiem struktūrfondiem un uz līgumiem, kurus paredzēts noslēgt ar visām dalībvalstīm. Uzsverot sociāli-ekonomiskās attīstības teritoriālo dimensiju un kombinējot visu pieejamo ES finansējumu vienā līgumā, nākotnē visā ES tiks labāk atbalstīta lauku apvidu ekonomikas attīstība.

Visbeidzot, Komisija ierosina pārstrukturēt tirgus pasākumus, kas pašlaik ir iekļauti KLP pirmajā pīlārā. Pašlaik Eiropas lauksaimniecība saskaras ar dažādām problēmām, jo īpaši ar nepieciešamību reaģēt uz neparedzamiem apstākļiem vai pielāgoties starptautiskajiem tirdzniecības līgumiem. Šo iemeslu dēļ Komisija ierosina divu instrumentu izveidošanu ārpus daudzgadu finanšu shēmas, uz kuriem attieksies tā pati paātrinātā procedūra kā uz Rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR): ārkārtas mehānismu, lai reaģētu uz krīzes situācijām (piemēram, pārtikas drošības problēmām), un jaunu darbības jomu Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam.

Komisija ierosina piešķirt 281,8 miljardus euro kopējās lauksaimniecības politikas pirmajam pīlāram un 89,9 miljardus euro lauku attīstībai laikposmam no 2014. – 2020. gadam. Šo finansējumu papildinās vēl 15,2 miljardi euro: · 4,5 miljardi euro pētniecībai un inovācijām pārtikas drošības jomā, bioekonomikā un ilgtspējīgā lauksaimniecībā (kopējā stratēģiskajā satvarā pētniecībai un inovācijām); · 2,2 miljardi euro pārtikas drošībai 3. izdevumu kategorijā; · 2,5 miljardi euro atbalstam vistrūcīgākajām personām 1. izdevumu kategorijā; · 3,5 miljardi euro jaunai rezervei krīzēm lauksaimniecības nozarē; · līdz pat 2,5 miljardi euro Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam.

5.5. Ieguldīšana cilvēkkapitālā

Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi attiecībā uz augstāko izglītību ieguvušo skaita palielināšanu un skolu priekšlaicīgi pametušo skaita samazināšanu netiks sasniegti bez nopietniem ieguldījumiem cilvēkkapitālā. Lielākais ES budžeta devums ieguldījumiem cilvēkos nāk no Eiropas Sociālā fonda. Ārpus tā darbības ir iespējams palielināt ES atbalstu visiem formālās izglītības un apmācības līmeņiem (skolām, augstākajai izglītībai, profesionālajai izglītībai un pieaugušo izglītībai), kā arī neformālai izglītībai un apmācībai. Viens no būtiskākajiem pašreizējās mūžizglītības programmas, Erasmus Mundus un jaunatnes programmu panākumiem ir starpvalstu mobilitātes palielināšanās izglītības jomā. Lai uzlabotu prasmes un palīdzētu novērst jauniešu bezdarba augsto līmeni daudzās dalībvalstīs, pasākumi, kurus pašlaik atbalsta Leonardo programma, kas palīdz cilvēkiem gūt labumu no izglītības un apmācības citā ES valstī, tādās jomās kā sākotnējā profesionālā izglītība, kā arī attīstīt un izplatīt novatoriskus politikas risinājumus no vienas dalībvalsts uz otru, tiks veicināti nākošajā DFS posmā. Pašlaik tikai neliels finanšu atbalsts ir pieejams tiem, kas vēlas citā dalībvalstī studēt maģistrantūras līmenī. Komisija ierosina, iesaistot EIB, attīstīt novatorisku programmu, lai piešķirtu garantijas mobiliem maģistrantūras studentiem. Tāpēc Komisija ierosina nostiprināt ES programmas izglītībai un apmācībai un palielināt finansējumu, kas piešķirts šiem pasākumiem.

ES finansējums kultūrai un plašsaziņas līdzekļu darbībai atbalsta eiropiešu kopīgo kultūras mantojumu un palīdz palielināt Eiropas radošo darbu apriti ES un ārpus tās. Pašreizējām programmām ir unikāla loma, stimulējot pārrobežu sadarbību, veicinot mācīšanos no līdzbiedriem un padarot šos sektorus profesionālākus. Kultūras un radošo industriju nozares pieaugošā loma ekonomikā ir ļoti atbilstoša stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem.

Tomēr pašreizēja programmu un instrumentu uzbūve ir sadrumstalota. Tām ir raksturīgs liels maza mēroga projektu skaits, un dažām no tām trūkst “kritiskās masas”, lai atstātu paliekošu ietekmi. Pastāv arī pasākumu pārklāšanās – tas ir palielinājis pārvaldības izdevumus un mulsinājis potenciālos finansējuma saņēmējus.

Tāpēc Komisija ierosina padarīt pastāvošo struktūru racionālāku un vienkāršāku, piedāvājot vienotu integrētu programmu izglītībai, apmācībai un jaunatnei. Uzsvars būs uz prasmju attīstību un cilvēkkapitāla mobilitāti. Šo pašu iemeslu dēļ sinerģija tiks ieviesta arī ar kultūru saistītās programmās.

Pieteikšanās procedūra, kā arī projektu uzraudzība un novērtēšana tiks vienkāršota, tai skaitā, izmantojot valsts iestāžu veiktu projektu pārvaldību.

Komisija ierosina piešķirt 15,2 miljardus euro izglītības un apmācības jomā un 1,6 miljardus euro kultūras jomā laikposmam no 2014. – 2020. gadam. Šo finansējumu papildinās būtisks atbalsts izglītībai un apmācībai no struktūrfondiem. Piemēram, laikposmā no 2007 – 2013. gadam apmēram 72,5 miljardi euro tika izlietoti izglītībai un apmācībai visos Eiropas reģionos, un līdzīgi izdevumu apjomi ir sagaidāmi nākotnē.

5.6. Migrācijas problēmjautājumu risināšana

Iekšlietu politika, kas aptver drošību, migrāciju un ārējo robežu pārvaldību, pēdējo gadu laikā ir kļuvusi arvien svarīgāka. Šī ir arī viena no jomām, kurā pēc Lisabonas līguma pieņemšanas ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Tās svarīgums ir apstiprināts Stokholmas programmā[12] un tās rīcības plānā[13].

Mērķis radīt telpu, kurā nepastāv iekšējās robežas, kurā ES pilsoņi un trešo valstu pilsoņi, kas ir tiesīgi ieceļot un uzturēties, var ieceļot, pārvietoties, dzīvot un strādāt ar pārliecību, ka viņu tiesības tiks pilnībā ievērotas un viņu drošība garantēta, ir ārkārtīgi svarīgs. Vienlaikus ir pieaugušas sabiedrības bažas par nelegālo imigrāciju. Uz nākotni vērsta legālās imigrācijas politika un integrācijas politika ir neatsverama, lai palielinātu ES konkurētspēju un sociālo kohēziju, bagātinot mūsu sabiedrību un radot iespējas visiem. Drošākas un efektīvākas Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas pabeigšana, kas atspoguļo mūsu vērtības, vēl joprojām ir prioritāte. Kopumā šī ir joma, kurā ES budžeta izmantošanai ir acīmredzama pievienotā vērtība.

Nākamajā daudzgadu finanšu shēmā Komisija ierosina vienkāršot izdevumu instrumentu struktūru, samazinot programmu skaitu un izveidojot divus pīlārus – Migrācijas un patvēruma fondu un Iekšējās drošības fondu. Abiem fondiem būs ārēja dimensija, nodrošināt finansējuma nepārtrauktību, sākot ES un turpinot trešajās valstīs, piemēram, attiecībā uz bēgļu pārcelšanu, atpakaļuzņemšanu un reģionālajām aizsardzības programmām. Komisija paredz arī virzīties no gada plānošanas uz daudzgadu plānošanu, kā rezultāta samazināsies Komisijas, dalībvalstu un galasaņēmēju darba apjoms.

Lisabonas līgums paredz ES sadarbību cīņā pret noziedzīgiem tīkliem, cilvēku tirdzniecību, ieroču un narkotiku kontrabandu, kā arī civilajā aizsardzībā, lai nodrošinātu labāku cilvēku un vides aizsardzību būtisku dabas un cilvēku izraisītu katastrofu gadījumā. Pieaugošais katastrofu skaits, kas ietekmē Eiropas pilsoņus, nozīmē, ka ir nepieciešama sistēmiska rīcība Eiropas līmenī. Tāpēc Komisija ierosina palielināt ES palīdzības katastrofu gadījumos efektivitāti, konsekvenci un redzamību.

Komisija ierosina piešķirt 8,2 miljardus euro laikposmam no 2014. - 2020. gadam iekšlietu jomā un 455 miljonus euro civilajai aizsardzībai un Eiropas reaģēšanas spējām ārkārtas gadījumos.

5.7. ES kā globālo procesu dalībniece

Notikumi ārpus ES robežām var ietekmēt un tieši ietekmē ES pilsoņu labklājību un drošību. Tāpēc ES interesēs ir aktīvi iesaistīties, ietekmējot apkārtējo pasauli, tai skaitā, izmantojot finanšu instrumentus.

Lisabonas līgums ir jauns pavērsiens ES attiecībās ar pārējo pasauli. Augstā pārstāvja amata izveidošana, kas vienlaikus ir arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ar spēcīgu koordinējošu lomu, ir notikusi, lai nodrošinātu vienotu un efektīvu mijiedarbību ar mūsu starptautiskajiem partneriem, kas balstās uz vadošajiem demokrātijas principiem, tiesiskumu, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, cilvēka cieņas neaizskaramību, vienlīdzību un solidaritāti un jo īpaši uz Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtiem un starptautisko tiesību principiem. Es turpinās ārvalstīs veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiju, un tiesiskumu. Tas ir būtisks ES ārējās darbības aspekts, aizsargājot savas vērtības.

Vēl viena būtiska prioritāte ir ievērot ES formālo apņemšanos novirzīt 0,7 % no nacionālā kopprodukta (NKP) ārvalstu attīstībai saglabājot ES budžeta daļu kā daļu no kopīgiem visas ES centieniem līdz 2015. gadam, tādējādi sperot izšķirošu soli Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai. Attīstības un sadarbības instrumenta (ASI) ietvaros tiks radīts Āfrikas mēroga instruments, lai atbalstītu ES un Āfrikas kopējās stratēģijas īstenošanu, liekot uzsvaru skaidru pievienoto vērtību, kas piemīt starpreģionāliem un starpkontinentāliem pasākumiem. Tas būs pietiekami elastīgs, lai uzņemtu ES dalībvalstu, Āfrikas valstu, finanšu institūciju un privātā sektora devumu. Turklāt Attīstības un Sadarbības instruments (ASI) tiks koncentrēts uz nabadzības izskaušanu un Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu attiecīgajos pasaules reģionos.

ES rīcība ir jāpiemēro individuāliem apstākļiem. Mūsu partnervalstu lokā ir gan jaunattīstības valstis, gan vismazāk attīstītās valstis, kurām ir nepieciešama ES palīdzība. Atbilstoši tās nesenajam Eiropas Kaimiņattiecību politikas paziņojumam[14] ES ir apņēmusies ilgtermiņā izveidot stabilitātes, labklājības un demokrātijas telpu tās kaimiņvalstu reģionā. Vēsturiskie notikumi arābu pasaulē arī rada nepieciešamību pēc ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai atbalstītu pārveidi, kas ir nepārprotami gan mūsu, gan viņu interesēs. ES pastiprinās savu darbu krīžu novēršanā, lai saglabātu mieru un stiprinātu starptautisko drošību.

Mūsu instrumenti var arī veicināt ES sadarbību ar trešajām valstīm jautājumos, kas ir visas pasaules mēroga problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, vides aizsardzība, nelegālā migrācija un reģionāla nestabilitāte, un ļaut ES ātri un efektīvi reaģēt uz dabas un cilvēku radītām katastrofām visā pasaulē. ES ir apņēmusies veikt finanšu ieguldījumus, lai izpildītu savas starptautiskās saistības klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jomā. Būtiska instrumentu racionalizācija notika 2003. gadā un tā ir sākusi sniegt efektīvākus rezultātus. Komisija neuzskata, ka ir nepieciešams vēlreiz veikt būtiskus tiesiskā regulējuma grozījumus nākošajam DFS posmam, lai gan tiek ierosināti atsevišķi uzlabojumi un palielināts kopējais ieguldījums.

Lai atspoguļotu notiekošās starptautiskās pārmaiņas, Komisija ierosina pārorientēt programmu finansējumu rūpnieciski attīstītās un jaunietekmes valstīs un tā vietā izveidot jaunu partnerības instrumentu, lai atbalstītu mūsu ekonomiskās intereses pārējā pasaulē. Tas var sniegt lielākas iespējas ES uzņēmumiem, veicinot tirdzniecību un regulatīvo konverģenci tajos gadījumos, kad finansējums var palīdzēt ES ekonomisko attiecību nostiprināšanā visā pasaulē. Tas nodrošinās, ka Eiropas uzņēmumiem būs iespējams gūt labumu no ekonomikas pārveides procesa, kas notiek daudzviet pasaulē un rada nepieredzētas iespējas, bet kura ietvaros pastāv arī ļoti liela konkurence.

ES humānā palīdzība pašlaik Lisabonas līgumā tiek atzīta kā atsevišķa politika ES ārējās darbības jomā, sniedzot augstu pievienotās vērtības līmeni. Konsekventa, papildinoša un koordinēta ES pieeja humānās palīdzības sniegšanai nodrošina, ka ierobežoti resursi tiek lietoti efektīvi, lai apmierinātu konstatētas vajadzības un atbalstītu virzību uz efektīvāku starptautiskas humānās palīdzības sniegšanu. Cilvēku radītu un dabas katastrofu skaita pieaugums un to ietekme uz ekonomiku nozīmē, ka ir nepieciešama sistemātiska rīcība Eiropas līmenī, lai nostiprinātu sagatavotību un palielinātu reaģēšanas spējas gan ES, gan ārpus tās. Komisija ierosina reaģēšanu uz krīzēm, kā arī to novēršanu un pārvaldību veikt, izmantojot Humānās palīdzības instrumentu un Civilās aizsardzības mehānismu, reaģējot uz cilvēku radītām un dabas katastrofām, kas turpināsies, klimata pārmaiņām kļūstot vēl jūtamākām.

Komisija uzskata, ka finansēšanas instrumenti dažās iekšējās politikas jomās, piemēram, izglītībā un migrācijā, būtu jālieto arī, lai atbalstītu pasākumus trešajās valstīs, acīmredzamā labuma dēļ, ko varētu gūt no pieejas vienkāršošanas.

Komisija ierosina piešķirt 70 miljardus euro laikposmam no 2014. – 2020. gadam izmaksām ārējiem instrumentiem. Un ārpus DFS: · Eiropas Attīstības fondam (ĀKK valstīm) – 30 miljardi euro; · Eiropas Attīstības fondam (aizjūras zemēm un teritorijām) – 321 miljoni; · Globālā klimata un bioloģiskās dažādības fonds; · Rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos – 2,5 miljardi euro.

5.8. Posteņi ar īpašu statusu

Pastāv dažādi veidi, kā finansēt pasākumus, ko veic ES vārdā vai kā daļu no ES politikas virzieniem. Vairāku iemeslu dēļ dažus pasākumus finansē, izmantojot atšķirīgu budžeta atslēgu, vai tos finansē tikai dažas dalībvalstis. Šajā DFS priekšlikumā Komisija pievērš uzmanību virknei izdevumu priekšlikumu, kuriem ir īpašs statuss.

5.8.1. Eiropas Attīstības fonds

Eiropas Attīstības fonds (EAF) finansē attīstības palīdzību ES partneriem, kas ir attīstības valstis. Tradicionāli tas ir ticis finansēts ārpus ES budžeta, lai atspoguļotu īpašās vēsturiskās attiecības, kas dažām dalībvalstīm ir ar dažādām pasaules daļām. Komisija uzskata, ka pašreizējos apstākļos, Kotonū nolīguma (pamatojoties uz kuru EAF sniedz atbalstu ĀKK valstīm) darbības termiņam beidzoties 2020. gadā, nav piepildīti nosacījumi, lai EAF pilnībā integrētu budžetā. Tomēr, lai radītu perspektīvu šādai iekļaušanai nākotnē, Komisija apsvērs ierosināt EAF iemaksu atslēgas pielīdzināšanu tai atslēgai, kas tiek izmantota ES budžetam. Tas veicinās arī absolūto summu redzamību, kas tiek sniegtas attīstības palīdzībai. Tiek ierosināts arī uzlabot demokrātisko kontroli pār EAF, saskaņojot to ar ASI, vienlaikus ņemot vērā šī instrumenta īpatnības.

5.8.2. Liela mēroga projekti

Gadu gaitā gūtā pieredze liecina, ka liela mēroga ES interesēs esoši projekti bieži ir neproporcionāli dārgi, ņemot vērā ES budžeta nelielo apmēru. Tā kā to īpašais raksturs nozīmē, ka tie bieži pārsniedz sākotnēji paredzētās izmaksas, pēcāk nepieciešamā papildu finansējuma atrašana rada vajadzību pārdalīt finansējumu, kas jau ir paredzēts citām prioritārām vajadzībām. Tas nav ilgtspējīgs risinājums un tāpēc Komisija ir nolēmusi iesniegt alternatīvus priekšlikumus par to kā turpmāk finansēt liela mēroga zinātniskus projektus, paredzot atšķirību starp Galileo un citiem projektiem.

ES ir Galileo projekta vienīgais īpašnieks un pietiekams budžets tā turpmākajām vajadzībām tiek ierosināts kā daļa no šīs paketes. Būs nepieciešami nepārtraukti centieni, lai saglabātu kontroli pār izmaksām. To nodrošinās regulā, kas nosaka DFS. Projekta pilnīgas izmantošanas posms un darbības posms būtu jāsasniedz nākošās finanšu shēmas darbības sākumā; tad būtu jāizvērtē jauni ilgtermiņa pārvaldības pasākumi.

Projektiem, piemēram, ITER un GMES, kur izmaksas un/vai sākotnēji plānoto izmaksu pārsniegšana ir pārlieku liela, lai to varētu finansēt tikai no ES budžeta, Komisija ierosina paredzēt finansējumu ārpus DFS pēc 2013. gada. Tas ļaus ES turpināt pilnībā izpildīt savas starptautiskās saistības.

6. Instrumenti un īstenošana 6.1. Vienkāršošana, lai uzlabotu sniegumu

ES programmu īstenošanas procedūrām un kontroles prasībām ir jābūt efektīvām, nodrošinot atbildību taču tām ir jābūt arī efektīvām izmaksu ziņā. Gadu gaitā veiktās pārmaiņas ir radījušas sistēmu, kas pašlaik tiek uzskatīta par pārlieku sarežģītu un bieži neveicina dalību un/vai kavē īstenošanu. Šajā kontekstā Komisija ir izlēmusi ierosināt radikālu visas nākošās DFS vienkāršošanu. Šajā saistībā ir būtiski, ka turpmākajos visu nozaru programmu juridiskajos pamatos ir atrasts pareizais līdzsvars starp politikas mērķiem un īstenošanas līdzekļiem, ka arī administrācijas un kontroles izdevumiem. Jo īpaši nosacījumi politikas mērķu sasniegšanai tiks noteikti izmaksu efektīvā veidā, vienlaikus nodrošinot skaidrus atbilstības kritērijus, atbildību un pietiekamu kontroles līmeni, kas ierobežo kļūdu un krāpšanas risku līdz saprātīgam līmenim par saprātīgu cenu.

Jebkurai nozīmīgai ES finansējuma izmantošanas vienkāršošanai būs nepieciešami apvienoti visu iestāžu centieni, pārskatot gan vispārējos Finanšu regulas noteikumus, gan nozaru īpašos noteikumus, kas tiek sagatavoti. Tomēr vienkāršošanas centieni ES līmenī nebūs pilnībā efektīvi, ja tos nepavadīs paralēli centieni valsts līmenī, piemēram, dalītās pārvaldības jomā. Komisija publiskos īpašu paziņojumu par vienkāršošanu 2011. gada beigās, līdzko visi no īpašajiem nozaru priekšlikumiem būs iesniegti.

6.1.1. Programmu skaita samazināšana

Pirmais veids kā sasniegt šo mērķi ir atsevišķu programmu un instrumentu skaita samazināšana: vairākus politikas mērķus var īstenot arī bez īstenošanas instrumentu pavairošanas un bez lielām atšķirībām programmu pārvaldības noteikumos. Kompleksas programmas, kas nav bijušas veiksmīgas tiks vai nu pārveidotas vienkāršākā un efektīvākā formā, vai arī pārtrauktas. Šī pieeja tiek ierosināta atsevišķās jomās – jūrlietās un zivsaimniecībā, tieslietās un pamattiesībās, iekšlietās, izglītībā un kultūrā.

6.1.2. Dažādu instrumentu iekļaušana vienotā satvarā

Vēl viens veids kā vienkāršot programmu pārvaldību ir šo programmu iekļaušana vienotā satvarā ar kopējiem noteikumiem, līdz minumam ierobežojot izņēmumus un īpašu regulējumu. Piemēram:

· Komisija ierosina apvienot trīs lielākos pētniecības un inovāciju finansēšanas avotus (pašreizējo septīto pamatprogrammu, pašreizējās konkurētspējas un inovāciju programmas inovāciju daļu un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu) vienotā kopējā stratēģiskā satvarā pētniecībai un inovācijām (CSF).

· Attiecībā uz fondiem, kas atrodas dalītā pārvaldībā (ERAF, ESF, Kohēzijas fonds Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un nākotnē – Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds), kopējais stratēģiskais satvars aizstās pašreizējo pieeju, ar kuru izveido atsevišķus stratēģisku pamatnostādņu kopumus dažādiem instrumentiem.

6.1.3. Eksternalizācija

Komisija ierosina arī vairāk izmantot pastāvošās izpildaģentūras. Kā to ir noteikusi Revīzijas palāta, šīs aģentūras nodrošina labāku pakalpojumu sniegšanu un palielina ES redzamību. Šis instruments ir īpaši svarīgs, turpinot pašreizējās mazākās programmas, kas vēl nav eksternalizētas un kuras ietver homogēnu un standartizētu darbību kritisko masu, tādējādi nodrošinot apjomradītus ietaupījumus. Tas nenozīmē jaunu izpildaģentūru izveidi, bet gan esošo aģentūru pilnvaru pārskatīšanu. Šī pieeja ir ievērota, piemēram, priekšlikumos par izglītības un kultūras programmām.

6.1.4. Prioritāšu saskaņošana dažādos politikas virzienos

Optimāla mērķu sasniegšana dažās politikas jomās, tai skaitā klimata pārmaiņu, vides, patērētāju aizsardzības, veselības aizsardzības un pamattiesību jomā, ir atkarīga no prioritāšu saskaņošanas ar virkni instrumentu citās politikas jomās. Piemēram, mērķi klimata pārmaiņu un vides jomā ir jāatspoguļo instrumentos, lai nodrošinātu, ka tie palīdz veidot klimata ziņā noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda līmeni, kas veicinās Eiropas konkurētspēju, radīs vairāk un “zaļākas” darba vietas, nostiprinās enerģētisko drošību un sniegs labumu veselības jomā. Attīstības sadarbības, klimata un vides, jo īpaši bioloģiskās dažādības jomā visas attiecīgās programmas tiks saskaņotas.

Tādējādi attiecīgā ES budžeta daļa tiks palielināta efektīvas galveno ES politikas virzienu saskaņošanas rezultātā (piemēram, kohēzija, pētniecība un inovācijas, lauksaimniecība un ārēja sadarbība). Tā kā viens un tas pats pasākums var vienlaicīgi kalpot dažādu politikas mērķu sasniegšanai, vienkāršošana veicinās sinerģiju, lietojot finansējumu dažādām prioritātēm, un radīs izmaksu lielāku konsekvenci un izmaksu efektivitāti.

6.1.5. Efektīvāka administrācija

Administratīvie izdevumi pašlaik veido 5,7 % no pašreizējiem izdevumiem. No šī budžeta tiek finansētas visas Eiropas Savienības iestādes – Eiropas Parlaments (20 %), Eiropadome un Padome (7 %), Komisija (40 %) un mazākās iestādes un struktūras (15 %). Komisija no savas puses aizvadīto desmit gadu laikā ir veikusi būtiskus centienus, lai reformētu tās cilvēkresursu un budžeta resursu pārvaldību un nodrošinātu lielāku efektivitāti to izmantošanā. 2004. gadā veiktās reformas ir ļāvušas ietaupīt 3 miljardus euro kopš 2004. gada un reformu procesa gaitā sniegs vēl 5 miljardus euro ietaupījumu laikposmā līdz 2020. gadam. Komisija, īstenojot savu apņemšanos samazināt ES politikas virzienu administratīvos izdevumus, kopš 2007. gada ir darbojusies, nepalielinot cilvēkresursus.

Komisija ierosina vienkāršot un racionalizēt turpmāko ES iestāžu, aģentūru un struktūru administrāciju, lai padarītu to par modernu, efektīvu un dinamisku organizāciju saskaņā ar stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajiem mērķiem. Saprotot, ka dalībvalstis saskaras ar spiedienu uz to budžetiem, un ņemot vērā administratīvo izdevumu samazināšanu valstu līmenī, Komisija ir pārskatījusi visu iestāžu administratīvos izdevumus, lai noteiktu turpmākas iespējas efektivitātes palielināšanai un izmaksu samazināšanai. Tā nākošās DFS ietvaros ir izlēmusi ierosināt samazinājumu 5 % apmērā attiecībā uz katras iestādes/dienesta, aģentūras un citas struktūras personāla skaitu. Kopā ar citiem ietaupījumiem, tas palīdzēs samazināt administratīvo izdevumu daļu līdz minimumam.

Negaidot līdz 2014. gadam, kad tiks uzsākta nākošās DFS darbība, Komisija ir izlēmusi ierosināt virkni grozījumu nodarbinātības kārtībā, kas attiecas uz ES ierēdņiem ES iestādēs. Šie grozījumi ietver jaunu metodi atalgojuma pielāgošanai, darba laika pagarināšanu (no 37,5 līdz 40 stundām nedēļā) bez kompensējošas algu pielāgošanas, pensionēšanās vecuma paaugstināšanu un dažu laikmetam neatbilstošu nosacījumu modernizāciju atbilstoši līdzīgām tendencēm dalībvalstu administrācijās. Komisija sagatavo regulas projektu, kas tiks vispirms apspriests ar personāla pārstāvjiem parastā sociālā dialoga procedūras ietvaros, un pēc tam formāli iesniegts pieņemšanai Eiropas Parlamentam un Padomei, cik ātri vien iespējams.

7. Daudzgadu finanšu shēmas ilgums, struktūra un elastība

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta pozīciju, Komisija ir izlēmusi ierosināt nākošo DFS septiņu gadu laikposmam. Tas stiprinās saiti ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu laicīgu īstenošanu. Komisija 2016. gadā publiskos finanšu shēmas īstenošanas izvērtējumu, kam, ja nepieciešams, būs pievienoti attiecīgie priekšlikumi. Komisija ierosina 2007. – 2013. gada finanšu shēmā lietotās izmaksu kategorijas pārveidot, lai atspoguļotu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus.

Komisija piekrīt Eiropas Parlamentam, ka ir nepieciešama lielāka elastība budžeta izdevumu kategoriju ietvaros un starp kategorijām, lai ļautu Eiropas Savienībai risināt jaunas problēmas un veicinātu lēmumu pieņemšanas procesu iestādēs. Tāpēc Komisija ierosina piecus instrumentus ārpus finanšu shēmas (Rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos, elastības instrumentu, Solidaritātes fondu, Globalizācijas pielāgošanās fondu un jaunu instrumentu, lai reaģētu uz krīzēm lauksaimniecībā), kā arī dažus papildu grozījumus, kas ir ietverti pievienotajos priekšlikumos DFS Regulai un Iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu vadību. Turklāt, turpmākajos dažādo instrumentu juridiskajos pamatos tiks ierosināts plaši izmantot deleģētos aktus, lai nodrošinātu lielāku elastību politikas virzienu pārvaldībā finanšu perioda ietvaros, vienlaikus ievērojot abu likumdevēja atzaru pilnvaras.

No otras puses, programmu pārvaldībai ir vairāk jāievēro nepieciešamība precīzāk plānot turpmākos izdevumus un jāizvairās no pārlieku lieliem turpmāko maksājumu kavējumiem. Tāpēc Komisija ierosinās pasākumus, lai nodrošinātu stingrākus finanšu plānošanas un ES finansēto programmu pārvaldības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz struktūrfondiem, ņemot arī vērā dalībvalstu atbildību šo fondu pārvaldībā.

8. Secinājumi

Komisija pievienotajos tiesību aktu tekstos ierosina regulu, ar kuru pieņem jaunu daudzgadu finanšu shēmu, iestāžu nolīgumu par budžeta jautājumiem (IN) un pareizu finanšu pārvaldību un lēmumu par pašu resursiem (ar attiecīgajiem īstenošanas tiesību aktiem).

Līdz 2011. gada beigām atlikušajos mēnešos šajā paziņojumā izklāstītā pieeja tiks sīkāk noteikta tiesību aktu priekšlikumos par izdevumu programmām un instrumentiem atsevišķajās politikas jomās.

Eiropas Parlaments un Padome tiek aicināti atbalstīt šajā paziņojumā noteikto virzību un spert nepieciešamos soļus sarunu procesa gaitā, lai nodrošinātu, ka attiecīgie tiesību akti, tai skaitā nozaru izdevumu programmas un instrumenti, tiek laicīgi pieņemti, nodrošinot raitu daudzgadu finanšu shēmas īstenošanu 2014. gada 1. janvārī. Komisija ierosinās nepieciešamos pielāgojumus šai shēma, ja, kā paredzēts, Horvātijas Republika kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti pirms nākamā daudzgadu finanšu shēma stājas spēkā.

[1]               Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcija par ieguldījumu nākotnē: jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai.

[2]               Skat., piemēram, detalizētāku informāciju par apspriešanas procesu pirms ES budžeta pārskatīšanas pieņemšanas, http://ec.europa.eu/budget/reform/issues/read_en.htm.

[3]               Detalizētāka informācija par Komisijas veikto izmaksu novērtējumu, pamatojoties uz 2007. – 2013. gada DFS, un tās izvērtējums par pašreizējo priekšlikumu ietekmi ir izklāstīts pievienotajā Komisijas darba dienestu dokumentā SEC (2011) 868.

[4]               Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcija par ieguldījumu nākotnē: jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai.

[5]               Eiropadomes 2010. gada 29. oktobra secinājumi.

[6]               COM(2010) 700.

[7]               Sīkākai informācijai skatīt pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu SEC (2011) 876.

[8]               COM(2011) 510.

[9]               Piemēri ES izdevumu pievienotajai vērtībai ir ietverti pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā SEC (2011) 867.

[10]             Skat. Innovation Union Competitiveness Report 2011, SEC (2011) 739.

[11]             Sīkākai informācijai skatīt pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu SEC (2011) 868.

[12]             Padomes dokuments 17024/09.

[13]             COM(2010) 171.

[14]             COM(2011) 303.

SATURS

Lauksaimniecība un lauku attīstība................................................................................................. 3

Pilsoņi........................................................................................................................................... 7

Civilā aizsardzība.......................................................................................................................... 9

Klimata politika........................................................................................................................... 12

Konkurētspēja un MVU............................................................................................................. 18

Muitas savienība un nodokļi......................................................................................................... 22

Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija.................................................................................. 25

Izglītība un kultūra....................................................................................................................... 29

Nodarbinātība un sociālās lietas................................................................................................... 33

Vide........................................................................................................................................... 39

Ārējā darbība............................................................................................................................. 44

Krāpšanas apkarošana................................................................................................................ 49

Veselība un patērētāji.................................................................................................................. 51

Iekšējā politika........................................................................................................................... 54

Infrastruktūra — "Eiropas Savienošanas" finanšu mehānisms........................................................ 57

Inovatīvi finanšu instrumenti......................................................................................................... 77

Tieslietas..................................................................................................................................... 80

Jūrlietu un zivsaimniecības un politika........................................................................................... 82

Pētniecība un inovācija................................................................................................................ 85

Administrācija............................................................................................................................. 89

Lauksaimniecība un lauku attīstība

1. Politikas mērķi

Lauksaimnieciski izmantojamās zemes un meži klāj lielāko daļu mūsu teritorijas, un šīm platībām ir būtiska nozīme lauksaimnieciskajā ražošanā un lauku ainavas saglabāšanā. Lauksaimnieki veic dažādus darbus: sākot no pārtikas un nepārtikas ražošanu un beidzot ar lauku apsaimniekošanu, dabas vides saglabāšanu un tūrismu.

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir paredzēta, lai nodrošinātu Eiropā mūsdienīgu, ilgtspējīgu un efektīvu lauksaimniecības nozari. Tās mērķis ir veicināt nozares konkurētspēju, garantēt pienācīgu un drošu apgādi ar pārtiku un saglabāt vidi un ainavas, vienlaikus nodrošinot pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniekiem.

KLP ir patiesi eiropeiska politika. Tā vietā, lai veidotu 27 atsevišķas lauksaimniecības politikas un 27 atšķirīgus budžetus, dalībvalstis apvieno resursus, lai veidotu vienotu Eiropas politiku ar vienotu Eiropas budžetu. Tas dabiski nozīmē, ka KLP ir atvēlēta ievērojama ES budžeta daļa. Tomēr šāda pieeja ir gan efektīvāka, gan arī ekonomiskāka nekā nekoordinēta pieeja atsevišķi pa valstīm.

Šodien Eiropas lauksaimniecībai jārisina dažādas problēmas. Pēdējos gados lauksaimniecības produktu cenas cēlušās par 50 %, bet enerģijas un mēslošanas līdzekļu cenas — attiecīgi par 200 % un 150 %. Rezultātā krasi un ilgtermiņā samazinājās lauksaimniecības ienākumi. Nozares problēmu lokā ir arī klimata pārmaiņu un vides degradācijas seku pārvarēšana, kā arī neatliekamie uzdevumi saistībā ar pārtikas nodrošinājumu, teritoriālo līdzsvaru un ilgtspējīgu izaugsmi.

Lai tiktu galā ar šiem uzdevumiem, KLP pēdējos gados ir ievērojami attīstījusies. Paredzētā reforma šo procesu turpinās un rezultātā radīs mūsdienīgāku un „zaļāku” politiku, lai aktīvi sekmētu „Eiropa 2020” stratēģisko mērķu sasniegšanu, atraisot ekonomisko potenciālu lauku apvidos, attīstot vietējus tirgus un radot vietējas darbavietas, sniedzot palīdzību lauksaimniecības pārstrukturēšanā un atbalstot lauksaimnieku ienākumus, lai visā Eiropā saglabātu ilgtspējīgu lauksaimniecības nozari.

Reformētā KLP sekmēs gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, veicinot resursu efektīvāku izmantošanu, lai saglabātu pārtikas, dzīvnieku barības un atjaunojamās enerģijas ražošanas bāzi visā ES, tā stimulēs darbību, lai mīkstinātu klimata pārmaiņu sekas un pielāgotos tām, aizsargātu ekosistēmas un cīnītos pret bioloģiskās daudzveidības mazināšanos, kā arī atbalstīs ekonomiskās darbības dažādošanos lauku apvidos tā, lai veicinātu līdzsvarotu teritoriālo attīstību.

2. Instrumenti

Komisija ierosina saglabāt pašreizējo KLP divu pīlāru struktūru.

· I pīlārs turpinās sniegt tiešu atbalstu lauksaimniekiem un atbalstīt tirgus pasākumus. Tiešu atbalstu un tirgus pasākumus finansē pilnībā no ES budžeta, lai nodrošinātu kopējās politikas īstenošanu visā vienotajā tirgū un ļaut nodrošināt integrētu pārvaldības un kontroles sistēmu.

· KLP II pīlārs turpinās nodrošināt noteiktus sabiedriskos labumus no vides viedokļa, uzlabot lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspēju un veicināt ekonomiskās darbības dažādošanos un dzīves līmeņa celšanu lauku apvidos. Dalībvalstīm ir rīcības brīvība pasākumu izstrādē, pamatojoties uz konkrētām valsts vai reģionāla mēroga vajadzībām, taču ņemot vērā ES prioritātes. II pīlāra pasākumus līdzfinansē dalībvalstis; tas palīdz nodrošināt pamatmērķu sasniegšanu un palielina lauku attīstības politikas efektivitāti. Palielinot līdzfinansējuma procentuālo daļu ES nabadzīgākajiem reģioniem, II pīlārs veicina arī ES kohēzijas mērķu sasniegšanu.

Divu pīlāru ietvaros politikas izstrāde tiks vispusīgi modernizēta un vienkāršota tā, lai radītu taisnīgāku, zaļāku un „Eiropa 2020” mērķiem atbilstošāku politiku.

Galvenie reformas elementi ir šādi.

· Tiešā ienākumu atbalsta taisnīgāka sadale

Vēsturisku iemeslu dēļ tiešā ienākumu atbalsta likme par hektāru ES lauksaimniekiem dažādās ES dalībvalstīs krasi atšķiras. Tā, piemēram, vidējais tiešā maksājuma likme potenciāli atbilstīgām zemēm par hektāru un vienam saņēmējam 2013. gadā būs EUR 94,7 Latvijā un EUR 457,5 Nīderlandē. Vidēji ES–27 tā ir EUR 269,1.

Reformētajā KLP ietilps „konverģences” sistēma, lai samazinātu šīs atšķirības un veicinātu taisnīgāku finansiālā atbalsta sadali. Atbalsta izlīdzināšana ir reformas būtisks elements, kura mērķis ir efektīvāka budžeta resursu izmantošana, taisnīgāk un mērķtiecīgāk piešķirot tiešos maksājumus, kā arī panākot labāku atbilstību starp turpmāko lauku attīstības atbalsta sadali un politikas mērķiem. To panāks šādā veidā. Visām dalībvalstīm, kurām tiešo maksājumu likme ir zem 90 % no ES–27 vidējā līmeņa, starpība starp pašreizējo līmeni un 90 % no vidējā līmeņa šā perioda laikā tiks samazināta par trešdaļu.

Modernizēs arī lauku attīstības atbalsta sadali, attiecīgās daļas nosakot, pamatojoties uz virkni objektīvu teritoriālu un ekonomisku kritēriju, kas atspoguļo nākotnes ekonomikas, sociālās, vides un teritoriālās politikas mērķus.

· Tiešie maksājumi un vides pasākumi

Reformas fundamentāls pīlārs ir tiešo maksājumu sasaiste ar vides pasākumu īstenošanu. Tā uzlabos nozares ekoloģiskumu; tas skaidri liecina par to, kā reformētā KLP veicinās Savienības prioritāšu paplašināšanu.

Nākotnē 30 % tiešo maksājumu piešķirs ar nosacījumu, ka tiek ievērota virkne videi nekaitīgu audzēšanas paņēmienu, kas pārsniedz prasības par savstarpēju atbilstību.

· Atbalsts aktīvajiem lauksaimniekiem

Lai nodrošinātu KLP resursu efektīvu izmantošanu, tiešo atbalstu varēs saņemt aktīvie lauksaimnieki.

· Tiešo maksājumu apjoma ierobežošana vislielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem

Patlaban lielās lauku saimniecības saņem neproporcionāli lielu tiešā ienākumu atbalsta daļu no KLP. Reformētā KLP ieviesīs mērenu un pakāpenisku tiešā ienākumu atbalsta maksimālā apjoma ierobežošanu vislielākajām lauku saimniecībām, pienācīgi ņemot vērā plašāku struktūru apjomradītu ietaupījumu un tiešās darbavietas, ko šīs struktūras rada.

· Lauku attīstības politika, kas centrēta uz rezultātiem

Lai panāktu iespējami lielāku sinerģiju starp lauku attīstības politiku un pārējiem ES teritoriālās attīstības fondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) iekļaus partnerības līgumos starp Komisiju un katru dalībvalsti. Šos līgumus saistīs ar „Eiropa 2020” stratēģijas mērķiem un valstu reformu programmām. Tajos būs noteikta integrēta stratēģija teritoriālajai attīstībai, ko atbalstīs visi attiecīgie ES struktūrfondi, ieskaitot lauku attīstību. Tajos ietilps uz saskaņotiem rādītājiem, stratēģiskiem ieguldījumiem un virkni nosacījumu pamatoti mērķi.

· Vienkāršota shēma mazajiem lauksaimniecības uzņēmumiem

Daudz tiešā atbalsta saņēmēju ir sīkzemnieki; vienkāršots atbalsta piešķiršanas mehānisms būtiski samazinās administratīvo slogu dalībvalstīm un lauksaimniekiem, vienlaikus neietekmējot ES budžetu.

· Tirgus izdevumi un krīzes mehānisms

Šodien Eiropas lauksaimniecībai jārisina dažādas problēmas, jo īpaši jāprot reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem, kas stipri ietekmē lauksaimnieku ienākumus, vai jāveic vajadzīgie pasākumi, lai atvieglotu pielāgošanos/pārorientāciju, ko prasa starptautiski tirdzniecības nolīgumi.

Šo iemeslu dēļ tiek ierosināts pārstrukturēt tirgus pasākumus, kas patlaban apvienoti I pīlārā, radīt un paplašināt divus instrumentus, kuri neietilpst daudzgadu finanšu plānā. Ārkārtas mehānisms reaģēšanai uz krīzes situācijām (ko varētu radīt pārtikas nekaitīguma problēma vai pēkšņas tirgus apstākļu izmaiņas) tiks radīts, lai sniegtu lauksaimniekiem tūlītēju atbalstu ar paātrinātu procedūru. Procedūra šā fonda mobilizēšanai būs tā pati, ko izmanto ārkārtas palīdzības rezerves mobilizēšanai.

Tiek ierosināts arī paplašināt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda pasākumu piemērošanas jomu, iekļaujot tajā pagaidu atbalsta sniegšanu lauksaimniekiem, lai tie varētu pielāgoties jauniem tirgus apstākļiem, kas rodas globalizācijas netiešā ietekmē. Turklāt Komisija ierosina vistrūcīgākajām personām sniegto pārtikas atbalsta finansējumu pārcelt uz 1. pozīciju, lai apvienotu darbības nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai, un pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas pasākumu finansēšanu apvienot ar pasākumiem veselības aizsardzības jomā.

3. Īstenošana

Ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) radīšanu KLP juridiskais pamats ir pārstrukturēts, lai pielīdzinātu abus KLP pīlārus. Laikposmā pēc 2013. gada ir ierosināts saglabāt abu fondu pielīdzinājumu cik vien ilgi iespējams.

Priekšlikums izveidot jaunu finanšu regulas pantu par dalītu pārvaldību atbilst pašreizējām pārvaldības un kontroles sistēmām, ko piemēro ELGF un ELFLA.

Ar Vienoto Kopējā tirgus organizāciju (KTO, Regula (EK) Nr. 1234/2007) ir uzsākta arī lielāka ES tiesību aktu racionalizēšana lauksaimniecības tirgu organizācijas jomā, lai noteikumus, kas attiecas uz nozaru KTO, apvienotu vienā regulā.

Laikposmam pēc 2013. gada tiek veikta visu KLP juridisko pamatu pārskatīšana, lai nodrošinātu, ka vienkāršošana tiek turpināta visur, kur tā vajadzīga un iespējama.

4. Budžeta piešķīrumi

Summas nemainīgās 2011. gada cenās

Kopējais 2014.–2020. gada budžets, no kura: · I pīlāram — tiešajiem maksājumiem un tirgus izdevumiem · II pīlāram — lauku attīstībai · pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai · vistrūcīgākajām personām · krīzes rezervei lauksaimniecības nozarē · Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam · pētniecībai un inovācijai pārtikas nodrošinājuma jomā || 386,9 miljardi euro 281,8 miljardi euro 89,9 miljardi euro 2,2 miljardi euro 2,5 miljardi. euro 3,5 miljardi euro līdz 2,5 miljardiem euro 4,5 miljardi euro

Pilsoņi

1. Politikas mērķi

Lisabonas līgums pilnvaro pilsoņus un pilsoņu apvienības pilnībā piedalīties ES demokrātiskajā dzīvē.

Programma „Eiropa pilsoņiem” atbalsta starptautiskus projektus pilsoņu līdzdalības un Eiropas identitātes jomā. Lai gan dažādās politikas jomās pastāv konkrēti pasākumi, programma „Eiropa pilsoņiem” ir vienīgais līdzeklis, kas ļauj pilsoņiem pievērsties vispārīgiem Eiropas jautājumiem – vai tie būtu institucionāli, piemēram, ES līgumi vai Eiropas Parlamenta vēlēšanas, vai transversāli.

Saziņa, t. i., plašas sabiedrības informēšana par ES politikas virzieniem, ir vēl viens veids, kā nostiprināt pilsoņu izpratni par Eiropas lietām un savām tiesībām. Tāpēc saziņas darbības palielina izpratni par Savienības politiskajām prioritātēm un sniedz tām atbalstu.

2. Instrumenti

Programmas „Eiropa pilsoņiem” lielākā daļa atbalsta starptautiskas pilsētu sadraudzības partnerības. Programma sniedz arī strukturālu atbalstu ES līmeņa pilsoniskās sabiedrības jumta organizācijām un ideju laboratorijām. Šīs stratēģiskās partnerības nodrošina, ka Eiropas sabiedrības interešu organizācijas var dot savu ieguldījumu ES mēroga debatēs. Tas nostiprina atbildību par ES darba kārtību pilsoniskās sabiedrības un ES pilsoņu vidū un veicina pilsoņu līdzdalības kultūru ES un dalībvalstu labā. Programma veicina arī kopējas izpratnes veidošanu par Eiropas vēsturi (īpaši saistībā ar holokaustu un staļinismu), atbalstot atceres projektus.

· Kopš 2007. gada aptuveni 1 miljons Eiropas pilsoņu gadā ir tieši piedalījušies programmas atbalstītajos pasākumos.

· No 2007. līdz 2010. gadam bija aptuveni 800 pilsoniskās sabiedrības un atceres projektu un vairāk nekā 4000 pilsētu sadraudzības projektu.

· Programma atbalsta arī vairāk nekā 50 lielākās ES līmeņa ideju laboratorijas, jumta organizācijas un tīklus, kas ir ES iestāžu un viedokļa izplatītāju galvenie sarunu partneri.

Papildus šai konkrētajai programmai ir nepieciešama lielāka efektivitāte saziņā ar plašu sabiedrību un spēcīgākas sinerģijas starp Komisijas saziņas darbībām, lai nodrošinātu Savienības politisko prioritāšu efektīvu paziņošanu. Tāpēc noteikums par saziņu, tostarp korporatīvo komunikāciju, tiks iekļauts katrā juridiskajā pamatā 2014.–2020. gada juridisko instrumentu jaunajā paaudzē.

3. Īstenošana

Programmu „Eiropa pilsoņiem” centrāli vada Komisija, kurai palīdz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA). Tās atbalsta programmas komiteja, kurā ir dalībvalstu valdību pārstāvji. „Eiropa pilsoņiem” kontaktpunkti tika izveidoti lielākajā daļā iesaistīto valstu, lai palīdzētu saņēmējiem valstu līmenī un sniegtu atsauksmes par programmas īstenošanu Eiropas Komisijai. Programmas ietvaros tiek organizēts regulārs dialogs ar ieinteresētajām personām.

Sinerģijas un resursu apvienošana no dažādajiem juridiskajiem pamatiem saziņai nodrošinās lielāku konsekvenci, apjomradītus ietaupījumus un resursu labāku izlietošanu saziņas darbībām, kas paredzētas plašai sabiedrībai.

4. Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.–2020. gadam

Visi skaitļi nemainīgās 2011. gada cenās

Kopā ierosinātais budžets 2014.–2020. gadam || 203 miljoni euro

Civilā aizsardzība

1. Politikas mērķi

ES sadarbības civilās aizsardzības jomā vispārīgie mērķi ir nodrošināt cilvēku, vides, īpašuma un kultūras mantojuma labāku aizsardzību lielu dabas, tehnoloģisko un cilvēku izraisītu katastrofu gadījumā.

Dabas un cilvēku izraisītu katastrofu skaita un intensitātes palielināšanās un to ekonomiskā ietekme rada nepieciešamību pēc sistemātiskas rīcības Eiropas līmenī, lai nostiprinātu sagatavotību un uzlabotu reaģēšanas spējas gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Eiropas sadarbība un solidaritāte ļauj ES kopumā būt kopīgi sagatavotai lielu katastrofu gadījumā un dod iespēju dalībvalstīm un citām iesaistītajām valstīm (Norvēģijai, Lihtenšteinai, Islandei un Horvātijai) apvienot resursus un reaģēt ar kopīgiem spēkiem, kas palielina reaģēšanas uz katastrofām ietekmi un samazina cilvēku un materiālu zaudējumus. Kad ES vai trešās valstīs notiek katastrofa, ietekmētās valsts iestādes var saņemt tūlītēju un materiālu palīdzību ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību.

ES sadarbības civilās aizsardzības jomā mērķi ir:

– veicināt ātru un efektīvu reaģēšanu uz krīzēm;

– nodrošināt civilās aizsardzības nodrošinātāju pietiekamu sagatavotību ārkārtas situācijām un

– izveidot pasākumus katastrofu novēršanai.

ES ir izstrādājusi integrētu pieeju katastrofu pārvarēšanai, kas vērsta uz reaģēšanas, sagatavotības un novēršanas darbībām. 2010. gadā Komisija pieņēma un Padome apstiprināja paziņojumu „Eiropas reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos”[1]. Galvenais mērķis ir uzlabot ES reaģēšanas spēju efektivitāti, saskaņotību un redzamību. Tas tiks veikts, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta dabas katastrofās Eiropā un ārpus ES 2010. gada laikā (piemēram, vētra „Ksintija”, plūdi Austrumeiropā, mežu ugunsgrēki Dienvideiropā, sarkano dubļu noplūde Ungārijā, zemestrīce Haiti, plūdi Pakistānā).

Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas izveide galvenokārt pamatosies uz esošajām dalībvalstu spējām, tādējādi izvairoties no papildu izmaksām. ES līmenī Eiropas Ārkārtas reaģēšanas centra izveide ar pastiprinātām plānošanas un koordinācijas funkcijām būs ieguvums visai ES, radot tādus ietaupījumus dalībvalstu līmenī, kam jāpārsniedz ES budžeta izmaksas, lai gan, protams, katastrofu gadījumos ātras un efektīvas reaģēšanas ieguvumus izglābto cilvēku dzīvību izteiksmē nevar izmērīt tīri finansiālā izteiksmē.

Novēršanas un sagatavotības politikas pasākumi, kā izklāstīts Komisijas paziņojumos un Padomes secinājumos[2], ietver atbalstu apmācībai un mēģinājumiem, ekspertu apmaiņai un sadarbības projektiem, kuros izmēģina jaunas pieejas, lai samazinātu katastrofu risku. Neatkarīgi pētījumi organizācijām, tostarp Pasaules Bankai, ir parādījuši, ka katastrofu novēršanā veikto ieguldījumu ienesīgums ir no 400 % līdz 700 %.

2. Instrumenti

Komisija ierosina atjaunot civilās aizsardzības finanšu instrumentu (CPI), lai sniegtu finansiālu atbalstu darbībām, kas vērstas uz katastrofu pārvarēšanas cikla dažādajiem aspektiem, proti, saskaņotāku un labāk integrētu reaģēšanu ārkārtas situācijās, labāku sagatavotību katastrofu pārvarēšanai un novatoriskas darbības, lai samazinātu katastrofu risku. CPI tiks izmantots arī Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas izveidei, pamatojoties uz dalībvalstu civilās aizsardzības līdzekļu brīvprātīgu apvienošanu, lai uzlabotu rentabilitāti, izmantojot koordinētu civilās aizsardzības līdzekļu pieejamību.

Pārskatītais CPI papildus stiprinās un palielinās ES spējas katastrofu pārvarēšanai, izmantojot pāreju uz prognozējamām un iepriekš plānotām sistēmām. Tas tiks veikts ar reālā laika informācijas par katastrofām visaptverošāku apkopojumu, dalībvalstu civilās aizsardzības līdzekļu labāku kartēšanu un koordinētu pieeju, veicinot personāla un materiālu ātru izvietošanu katastrofas skartajā apgabalā. Tas atbalstīs arī sagatavotības darbības, kas vērstas uz apmācības kvalitātes paaugstināšanu, apmācības jomas paplašināšanu, lai iekļautu novēršanu, un apmācības un mēģinājumu integrēšanu. Tas atbalstīs arī dalībvalstu centienus nostiprināt riska pārvaldības plānošanu un izveidot novatoriskus finansēšanas mehānismus (piemēram, reģionālās apdrošināšanas apvienošana).

3. Īstenošana

CPI atjaunošanā tiks ņemti vērā novērtēšanas rezultāti un civilajā aizsardzībā ieinteresēto personu priekšlikumi par to, kā vienkāršot procedūras un finansēšanas mehānismus, kā arī pieredze, kas gūta izmēģinājuma projektos un sagatavošanas darbībās par ātru reaģēšanu.

Civilās aizsardzības darbības, ko īsteno dalībvalstu civilās aizsardzības struktūras, tiks atbalstītas un papildinātas ar ES darbībām, tostarp veicinot koordinētu rīcību. Tas notiks tādu darbību veidā kā resursu brīvprātīga apvienošana, apmācība un atbalsts transportēšanas izmaksu segšanai, lai nogādātu līdzekļus ārkārtas situāciju vietās.

Tas veicinās to procedūru vienkāršošanu, ko izmanto pašreizējā instrumenta ietvaros, un optimizēs administratīvās procedūras, īpaši dotāciju jomā, ņemot vērā pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principus. Vērtētie varianti attiecas uz atbalstāmo darbību veidu – apmācību, mēģinājumiem saistībā ar ārkārtas situācijām, transporta atbalstu dalībvalstīm ārkārtas situācijā, sadarbības projektiem par katastrofu novēršanu un sagatavotību tām.

4. Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.–2020. gadam

Visi skaitļi nemainīgās 2011. gada cenās

Kopā ierosinātais budžets 2014.–2020. gadam civilās aizsardzības instrumentam, tajā skaitā || 455 miljoni euro

Civilā aizsardzība – iekšējā || 245 miljoni euro

Civilā aizsardzība – ārējā un Eiropas ārkārtas reaģēšanas spēja || 210 miljoni euro

Klimata politika

1. Politikas mērķi

Klimata pārmaiņu problēmas risināšana ir viens no svarīgākajiem ES un tās starptautisko partneru uzdevumiem. Nepieciešamība steidzami rīkoties ir skaidri atspoguļota stratēģijā “Eiropa 2020” un ES vērienīgajos 20–20–20 mērķos, proti:

– par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (par 30 %, ja būs piemēroti apstākļi);

– palielinot energoefektivitāti, par 20 % samazināt enerģijas patēriņu; un

– apmierināt 20 % no enerģijas vajadzībām, izmantojot atjaunojamus enerģijas avotus.

Tādas ekonomikas veidošana, kurai raksturīgs zems oglekļa līmenis un noturība pret klimata pārmaiņām, palielinās Eiropas konkurētspēju, tiks radītas jaunas, videi draudzīgākas darbavietas, pieaugs energoapgādes drošība un, pateicoties tīrākam gaisam, uzlabosies cilvēku veselība.

Lai sasniegtu 2020. un turpmāko gadu klimata un enerģētikas politikas mērķus, būs vajadzīgs neatlaidīgs darbs un ieguldījumi. ES bija svarīga loma šo mērķu uzraudzībā un īstenošanā. Piemēram, jāstrādā daudz intensīvāk, lai sasniegtu 20 % energoefektivitātes mērķi (pašreizējās aplēses liecina, ka tiks sasniegti mazāk par 10 %), kā rezultātā siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinātos par 25 %. Komisija ir ieplānojusi pasākumus, kuri ļautu ES līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80–95 %[3].

ES budžetam ir svarīga loma klimata politikas popularizēšanā visās Eiropas tautsaimniecības nozarēs un īpašo ieguldījumu veicināšanā, kuri būs vajadzīgi, lai sasniegtu klimata jomā noteiktos mērķus un nodrošinātu klimata noturību. Šie ieguldījumi ir saistīti ar visdažādākajām tehnoloģijām, kuras uzlabo energoefektivitāti, ar atjaunojamiem enerģijas avotiem un saistītajām infrastruktūrām, kā arī ieguldījumiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

Ietekmes mazināšanas ieguldījumu izmaksas, kas laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam tiek lēstas aptuveni 125 miljardu apmērā gadā[4], galvenokārt būtu jāuzņemas privātiem ieguldītajiem, bet ES budžets var kalpot par stimulu valstu tēriņiem un nodrošināt ilgtermiņa prognozējamību privātajiem ieguldītājiem. Visdaudzsološākās jomas ir ēku atjaunošana, inovācija transporta jomā un jaunu tehnoloģiju, piemēram, viedo tīklu un atjaunojamās enerģijas, izvēršana.

Minētajiem ieguldījumiem piemīt milzīgs potenciāls veicināt konkurētspēju un izaugsmi visā ES. ES budžets var nodrošināt īpaši lielu ES pievienoto vērtību, sekmējot ieguldījumus dalībvalstīs, kurās ir lielas iespējas rentabli samazināt emisijas, bet salīdzinoši nelielas spējas veikt ieguldījumus. Veicot ieguldījumus šo dalībvalstu energoefektivitātē, tiks palielināts arī vispārējais ražīgums, sekmēta energoapgādes drošības un enerģijas trūkuma problēmu risināšana. Atbalstot šos ieguldījumus, ar ES budžeta starpniecību var ievērojami samazināt kopējās izmaksas, kas saistītas ar ES klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu.

2. Instrumenti 2.1. Klimata pasākumu integrācija

Mūsdienās klimata pasākumi ir integrēti daudzās politikas jomās, piemēram, bioloģiskās daudzveidības un klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanas politikā, un tos īsteno, izmantojot virkni instrumentu, kuri sekmē vairāku ES mērķu īstenošanu. Jau tagad daļa ES budžeta ir saistīta ar klimata pasākumu integrāciju, tādējādi sekmējot Eiropas pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kura ir noturīga pret klimata pārmaiņām. Pamatojoties uz ietekmes novērtējumā gūtajiem faktiem un saņemot ieguldījumu no citam politikas jomām, Komisija plāno palielināt šo īpatsvaru vismaz līdz 20 %.

Lai sasniegtu “Eiropa 2020” mērķus un palīdzētu citām pasaules valstīm paātrināt klimata pārmaiņu apkarošanas centienus, turpmāk ES budžetā ievērojami jāpalielina tā daļa, kura ir saistīta ar klimata jautājumiem, tostarp ieguldījumi projektos, kuri attiecas ne tikai vienīgi uz klimatu, bet kuros ir ievērojama klimata komponente.

Lai to panāktu, klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumi tiks integrēti visās lielākajās ES programmās.

· Kohēzijas, enerģētikas un transporta politika ir cieši saistītas ar klimata jautājumiem. Attiecībā uz kohēzijas politiku, pievēršot lielu uzmanību rezultātiem un stingrāku nosacījumu ieviešanai, tiks nodrošināts, ka projekti, kurus atbalsta no ES budžeta līdzekļiem, aktīvi sekmēs ES mērķu sasniegšanu klimata jomā. Lai veicinātu un uzraudzītu ieguldījumus 20–20–20 mērķu īstenošanā, tiks izmantoti partnerattiecību nolīgumi ar dalībvalstīm. Integrācijai būtu jātiecas nodrošināt arī klimata pārmaiņu aspektu ievērošanu ieguldījumos. Kohēzijas politikai, īstenojot darbības programmas visā ES, ir būtiska loma centienu paātrināšanā, lai sasniegtu 20 % energoefektivitātes mērķi.

· Pētniecība un inovācija. Klimata politika būs pētniecības un inovācijas kopējā stratēģiskā pamata svarīgs pīlārs, kas tādās jomās kā transports, enerģētika, izejvielas, pētniecība un ilgtspējīga bioekonomika atbalstīs pasākumus, kuriem ir tieša vai netieša pozitīva ietekme uz klimatu. Energotehnoloģiju stratēģiskā plāna aplēses liecina, ka 2010.‑2020. gadā būs vajadzīgi ap 50 miljardi euro tehnoloģijas attīstībai, lai risinātu klimata pārmaiņu jautājumus, nodrošinātu ES energoapgādes drošību un konkurētspēju. Lai novērstu trūkumus saistībā ar inovatīvu zema oglekļa emisiju līmeņa un pielāgošanās tehnoloģiju ieviešanu tirgū[5], ievērojama budžeta līdzekļu daļa būtu jāiegulda ar finanšu instrumentu (parāda un pašu kapitāla) starpniecību.

· Viens no svarīgākajiem Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas elementiem būs tiešo maksājumu lauksaimniekiem padarīšana par videi nekaitīgākiem. Papildus pašreizējām savstarpējās atbilstības prasībām 30 % no maksājumiem lauksaimniekiem būs atkarīgi no vairāku labas vides prakses aspektu izpildes, kas veicinās klimatam labvēlīgāku lauksaimniecību. Tādējādi pārveidotā KLP dos svarīgu ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā — gan seku mazināšanas ziņā (piemēram, palielinot organisko vielu saturu augsnē, samazinot mākslīgo un organisko mēslu izmantošanas radītās emisijas), gan pielāgošanās jomā (piemēram, palielinot noturību pret kaitēkļiem, atrisinot jautājumu par ūdens mazāku pieejamību).

· Turklāt lauku attīstības politika arvien vairāk tiks piesaistīta pasākumiem klimata jomā. Integrējot klimata un vides jautājumus, tiks radīti spēcīgi stimuli lauksaimniekiem nodrošināt ES sabiedriskos labumus un uzlabot efektīvas tehnoloģijas ieviešanu, lai veidotu videi un klimatam nekaitīgāku un noturīgāku lauksaimniecības nozari.

2.2. LIFE + programma

Papildus klimata politikas un vides mērķu integrācijai Komisija ierosina turpināt LIFE + programmu un to stingrāk saskaņot ar “Eiropa 2020” mērķiem, ietverot vairāk pasākumu klimata jomā. LIFE + arī turpmāk kalpos par platformu paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm un darbosies kā katalizators ieguldījumu efektivitātes palielināšanai. Tā arī veicinās augšupvērstu pieeju klimata politikai — gan spēju veidošanas projektu izstrādei vietējā/reģionālā līmenī, gan atbalstam privātajiem dalībniekiem neliela mēroga pielāgošanās un zema oglekļa emisiju līmeņa tehnoloģiju testēšanai, īpaši, ja to veic MVU.

Gan pielāgošanās, gan ietekmes mazināšanas eksperimentālajiem projektiem ir vajadzīgs sākuma kapitāls, lai nodrošinātu mācības un politikas dziļāku izstrādi saistībā ar šīm jaunajām ES prioritātēm. Klimata jomas apakšprogramma pievērsīsies eksperimentāliem projektiem un neliela mēroga demonstrācijas projektiem. Tiks izmantoti arī integrēti projekti, piemēram, lai popularizētu pielāgošanās pārrobežu stratēģijas teritorijās, kuras pakļautas plūdu riskam.

Klimata jomas apakšprogramma jo īpaši atbalstīs centienus šādu mērķu sasniegšanā.

(1) Ietekmes mazināšana. Atbalsts siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai. Pasākumi eksperimentālo projektu izveidei, kurus var izmantot, lai pārbaudītu inovatīvas pieejas, tostarp izmantojot atbalstu MVU, lai uzlabotu zināšanu bāzi un atvieglotu klimata acquis īstenošanu.

(2) Pielāgošanās. Atbalsts centieniem panākt noturību pret klimata pārmaiņām. Pasākumi valstu/reģionālo/vietējo pielāgošanās stratēģiju izstrādes un īstenošanas atbalstam. Pasākumi, kuri ļauj lēmumu pieņēmējiem efektīvi izmantot zināšanas un informāciju par klimata pārmaiņu ietekmi, īpaši plānošanā, kas saistīta ar pielāgošanos.

(3) Pārvaldība un informētība. Atbalsts, lai veicinātu informētību, komunikāciju, sadarbību un informācijas izplatīšanu par ietekmes mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem. Pasākumi informētības palielināšanai ES iedzīvotāju un ieinteresēto personu vidū, tostarp par attieksmes maiņu.

2.3. Starptautiskā dimensija

Ar Lisabonas līgumu par īpašu ES mērķi tika noteikta klimata pārmaiņu apkarošana starptautiskā līmenī. ES kā pasaulē lielākā līdzekļu devēja un priekšgājēja uz tirgu balstītu mehānismu ziņā var dalīties unikālās specialajās zināšanās. Finanšu iemaksas un dalība starptautisko instrumentu pārvaldes struktūrās un fondos arī turpmāk nodrošinās ES svarīgu lomu nākotnes starptautiskās klimata politikas veidošanā. ES ir apņēmusies pildīt starptautiskās saistības attiecībā uz finansējumu klimata pārmaiņu apkarošanai.

Klimata politika tiks integrēta un plašāk izmantota ģeogrāfiskajos ārējās politikas instrumentos, lai ārējās politikas budžeta pozīcijā ievērojami palielinātu ar klimatu saistīto finansējumu; attiecībā uz attīstības sadarbības instrumenta tematiskajiem instrumentiem ES būtu jācenšas no vispārējo sabiedrisko labumu programmas ne mazāk kā 25 % izlietot klimata pārmaiņu un vides mērķiem. No ES budžeta tiks veiktas iemaksas klimata pasākumu starptautiskajā finansējumā, kas UNFCCC sarunās paredzēts jaunattīstības valstīm līdz 2020. gadam (100 miljardi euro gadā).

Papildus klimata politikas integrācijai ārējās politikas budžetā, Komisija apsver ārpusbudžeta mehānisma/fonda izveidi, lai apvienotu dalībvalstu un ES budžeta iemaksas.

3. Īstenošana 3.1. Integrācija

Integrācija maksimāli palielina sinerģijas starp klimata politikas virzieniem un citām jomām, bet tai ir jābūt pamanāmai un elastīgai. Tā tiks papildināta ar transversālu pienākumu apzināt jomas, kurās ar programmām popularizē klimata politikas pasākumus vai energoefektivitāti, lai ES varētu skaidri noteikt, cik liela daļa no tās tēriņiem ir saistīta ar klimata politiku.

Tiek ierosināts noteikt skaidrus salīdzinošos rādītājus un uzraudzības un ziņošanas noteikumus visiem attiecīgajiem ES politikas instrumentiem. Šai struktūrai ir jābūt vienkāršai un pragmatiskai un jāietver divi virzieni: 1) vienotas izsekošanas procedūras attiecībā uz tēriņiem, kas saistīti ar klimata jautājumiem, un 2) mērķu noteikšana visās attiecīgajās politikas jomās un rezultātu uzraudzība.

Ar klimatu saistīto līdzekļu izlietojuma izsekošana tiks integrēta pašreizējā metodikā, ko izmanto ES programmu rezultātu mērīšanai. Visos instrumentos iekļaus īpašu mērķi, kas saistīts ar klimatu, pievienojot tam rezultātu rādītāju.

Visi izdevumi tiks iedalīti vienā no trim kategorijām: vienīgi ar klimata jautājumiem saistītie (100 %), tādi, kas lielā mērā saistīti ar klimata jautājumiem (40 %), un ar klimata jautājumiem nesaistītie izdevumi (0 %). Šī pieeja ir balstīta uz ESAO metodiku (“Rio politikas rādītāji”), bet neizslēdz precīzāku metožu izmantošanu politikas jomās, kur tās ir pieejamas.

Uzraudzība pār rezultātu sasniegšanu nodrošinās integrācijas efektivitāti nākamajā budžeta ciklā. Tas arī palīdzēs noteikt dažādu izdevumu programmu un tām piesaistīto nosacījumu efektivitāti.

3.2. LIFE +

Pašreizējo LIFE + programmu pārvalda Komisija tiešas centralizētas pārvaldības režīmā. Komisija uzskata, ka arī nākamā programma ir jāpārvalda centralizēti, bet pārvaldības uzdevumus lielā mērā var deleģēt kādai no pašreizējām izpildaģentūrām. Deleģēšanas noteikumos jāņem vērā tas, ka Komisijai ir jāuztur ciešas politiskās saites attiecībā uz integrētajiem projektiem.

4. Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam

Skaitļi norādīti nemainīgās 2011. gada cenās. Nav iekļauti līdzekļi, kas paredzēti integrācijai; tie ietverti budžeta piešķīrumos nozaru finansēšanas instrumentiem.

LIFE + programma (klimata politikas apakšprogramma) || 800 miljoni euro

Konkurētspēja un MVU

1. Politikas mērķi

Svarīgi stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi ir ES rūpniecības konkurētspējas veicināšana (īpaši mazo un vidējo uzņēmumu jeb MVU) un palīdzības sniegšana, lai pielāgotu ražošanas un pakalpojumu procesus resursu ziņā efektīvai un pret klimata pārmaiņām noturīgai ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. ES strādā pie tā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un atbalstītu tādas spēcīgas un diversificētas rūpnieciskās bāzes izveidi, kura spēj konkurēt globālā mērogā.

Vajadzīgi īpaši centieni, lai sekmētu MVU attīstību. MVU ir viens no lielākajiem ekonomiskās izaugsmes un darbavietu radīšanas avotiem ES un nodrošina vairāk nekā 67 % darbavietu un vairāk nekā 58 % no ES kopējā apgrozījuma. Apstākļu radīšana MVU uzplaukumam ir daļa no ES izaugsmes un darbavietu radīšanas stratēģijas, kā aprakstīts Komisijas “Eiropa 2020” paziņojumā par rūpniecības politiku[6].

ES paredzēta svarīga loma MVU izaugsmes potenciāla atraisīšanā, tostarp mērķtiecīgi izmantojot ES budžetu. Pasākumi šajā jomā ir vērsti uz to, lai novērstu galvenās tirgus nepilnības, kuras ierobežo MVU izaugsmi, piemēram, saistībā ar piekļuvi finansējumam, un nodrošinātu, ka MVU var pilnībā izmantot Eiropas vienotā tirgus milzīgo potenciālu.

ES budžeta stratēģiska un inovatīva izmantošana būtiski palīdzēs īstenot šos centienus. ES budžetu izmantos, lai palīdzētu nodrošināt tik ļoti nepieciešamo parādu un kapitāla finansējumu, izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus, un atbalstītu visdažādākos pasākumus MVU attīstības veicināšanai ES līmenī. Visi šie pasākumi kopā būtiski sekmēs MVU uzplaukumu.

2. Instrumenti

Eiropas rūpniecības konkurētspējas un MVU stratēģijas uzmanības centrā būs MVU labvēlīgu pasākumu veicināšana visās ES politikas jomās un izdevumu programmās un mērķtiecīga atbalsta un pakalpojumu sniegšana, atspoguļojot Eiropas līmenī konkrētās MVU vajadzības.

2.1. Rūpniecības konkurētspējas veicināšana un atbalsts MVU

Visu ES politikas virzienu un finansēšanas programmu plānošanā ir svarīgi ņemt vērā MVU īpašās intereses un situāciju.

Konkrēti, turpmākā finanšu shēma tiks veidota tā, lai atvieglotu mazo uzņēmumu dalību finansēšanas programmās, piemēram, vienkāršojot noteikumus, samazinot dalības izmaksas, paātrinot līdzekļu piešķiršanas procedūras un nodrošinot “vienas pieturas aģentūru” sistēmu, lai atvieglotu dzīvi ES finansējuma saņēmējiem.

2.2. Īpaša programma rūpniecības konkurētspējai un MVU

Papildus MVU interešu sekmēšanai un pasākumiem, ko veic, lai pastiprinātu finansēšanas programmu koordināciju un vienkāršošanu, no ES budžeta tiks sniegts arī mērķtiecīgs finansiāls atbalsts MVU. Komisija ierosina izveidot īpašu Konkurētspējas un MVU programmu, ar kuru turpinātu pašreizējās Konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammas (KIP) to daļu, kura nav saistīta ar inovāciju. Viss MVU paredzētais atbalsts pētniecībai un inovācijai (tostarp KIP inovācijas daļai) tiks iekļauts pētniecības un inovācijas kopējā stratēģiskajā pamatā. Konkurētspējas un MVU programmas galvenā uzmanība tiks pievērsta pasākumiem, lai veicinātu dinamiskākus un starptautiski konkurētspējīgus MVU. Tiks veikti šādi pasākumi.

2.2.1. Piekļuves nodrošināšana finansējumam — izaugsmes finanšu instrumenti

Izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus, izaugsmes finanšu instrumenti atvieglos MVU piekļuvi finansējumam jomās, kurās tas nav paredzēts pētniecības un inovācijas kopējā stratēģiskajā pamatā. Šajos instrumentos tiks pilnībā izmantotas priekšrocības, ko sniedz jaunās kapitāla un aizdevumu garantiju mehānismi. Pētniecības un inovācijas kopējā stratēģiskajā pamatā inovatīviem uzņēmumiem un MVU tiks paredzēti arī finanšu instrumenti sākotnējiem un izaugsmes posma ieguldījumiem, īpaši riska kapitāla ieguldījumiem. Konkurētspējas un MVU programmā būs ietverti šādi instrumenti.

(1) Kapitāla mehānisms izaugsmes posma ieguldījumiem, kuri nodrošinās komerciāli orientētu, atmaksājamu kapitāla finansējumu, kurš galvenokārt būs riska kapitāla veidā un ko sniegs, izmantojot MVU finanšu starpniekus. Paredzēti divi pasākumi:

– ieguldījumi riska kapitāla fondos, kuri darbojas pāri robežām ES ietvaros un ir vērsti uz ieguldījumiem uzņēmumos, kas orientēti uz izaugsmi, tādējādi atbalstot ES mēroga riska kapitāla tirgus attīstību;

– “fondu fonds” (jeb “Eiropas fonds”), kurš pāri robežām veic ieguldījumus riska kapitāla fondos, kuri pēc tam iegulda līdzekļus uzņēmumos, īpaši to starptautiskās paplašināšanās posmā.

(2) Aizdevumu mehānisms, kas nodrošina tiešos vai citus mehānismus riska dalīšanai ar finanšu starpniekiem, lai segtu aizdevumus MVU. Šis mehānisms radītu lielu sviras efektu un nodrošinātu pārrobežu aizdevumus vai aizdevumus, kuros iesaistītas vairākas valstis un kurus nebūtu viegli panākt, izmantojot valsts līmenī esošos mehānismus.

Lai nodrošinātu savstarpēju papildināmību, šos pasākumus stingri koordinēs ar tiem, ko dalītā pārvaldībā veic kohēzijas politikas ietvaros.

2.2.2. ES rūpniecības konkurētspējas un ilgtspējības palielināšana

Šis Konkurences un MVU programmas virziens atbalstīs šādus pasākumus.

· Pasākumi Eiropas konkurētspējas uzlabošanai. ES pasākumi šajā jomā būs vērsti uz atbalstu īstenošanas saskaņotībai un konsekvencei, kā arī ar informāciju pamatotas politikas veidošanai Eiropas līmenī. Tas uzlabos saimniecisko un regulatīvo vidi, izmantojot salīdzinošo vērtēšanu un paraugprakses apmaiņu un nozaru iniciatīvas.

· MVU politikas izstrāde un MVU konkurētspējas veicināšana saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības akta (MUA) mērķiem. ES pasākumi ietvers principa “vispirms domāt par mazākajiem” plašāku piemērošanu ES un dalībvalstu politikas veidošanā, paraugprakses apzināšanu un apmaiņu, lai sekmētu MUA īstenošanu, vienota piekļuves punkta ES politikas jomām — Mazo uzņēmumu portāla — uzturēšanu un atbalstu MVU, lai tie varētu izmantot vienotā tirgus potenciālu.

· Tūrisms. ES tūrisma pasākumi inter alia būs orientēti uz ticamas informācijas sniegšanu par tūrisma pieprasījuma tendencēm Eiropas līmenī, konkurētspējas attīstību tūrisma nozarē un IKT ieviešanas veicināšanu tūrisma uzņēmumos, tūrisma sezonas rakstura novēršanu, ilgtspējīgu tūrisma pakalpojumu un galamērķu sekmēšanu, prasmju un kompetenču sistēmas izstrādi nozares darbiniekiem un darba devējiem, un paraugprakses apmaiņas un partnerību veidošanas veicināšanu. Saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem ES tūrisma pasākumi veicinās sadarbību starp dalībvalstīm, diversificējot starptautiskā tūrisma piedāvājumu, koordinējot valstu centienus palielināt Eiropas pamanāmību trešo valstu tirgos un kopīgi popularizējot jaunus, netradicionālus Eiropas galamērķus.

· Jaunas uzņēmējdarbības koncepcijas ilgtspējīgu, lietotāju vajadzībām atbilstošu un augstvērtīga dizaina ražojumu nodrošināšanai. Šī iniciatīva būs orientēta uz attiecīgo koncepciju un ideju komerciālu izmantošanu tekstilizstrādājumu, apavu un sporta preču un citu patēriņa preču nozarēs.

2.2.3. Piekļuve tirgiem

Paredzēti šādi pasākumi.

· Uz izaugsmi orientētu uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu sniegšana Eiropas uzņēmumu tīklā. Eiropas uzņēmumus tīkls kā vienas pieturas aģentūra ar 600 partneru organizācijām 49 valstīs turpinās sniegt MVU šādus plašus un integrētus pakalpojumus:

– informēšanas un konsultāciju pakalpojumi par ES jautājumiem;

– pārrobežu partnerību veicināšana, uzturot datubāzi ar 13 000 aktīvu sadarbības pieprasījumu un piedāvājumu;

– internacionalizācijas pakalpojumi ES, kuru rezultātā katru gadu tiks noslēgti 2500 partnerību nolīgumi uzņēmējdarbības sadarbības un tehnoloģiju un pētniecības un attīstības jomā;

– MVU informēšana par ES tiesību aktiem un ES finansēšanas programmu, tostarp pētniecības un inovācijas kopējā stratēģiskā pamata, popularizēšana;

– divvirzienu kanāla nodrošināšana komunikācijai starp MVU un Komisiju, kurā iesaistīti 10 000 MVU;

– atbalsts MVU zināšanu uzlabošanai finanšu jomā; un

– MVU piekļuves nodrošināšana zināšanām par energoefektivitāti, klimatu un vidi.

· Uzņēmējdarbības atbalsts MVU tirgos ārpus ES. Lai sekmīgi piekļūtu trešo valstu tirgiem, MVU ir vajadzīgas atbilstošas prasmes un zināšanas par trešo valstu tiesisko regulējumu. Šajā jomā ierosinātie pasākumi ir pakalpojumu pieprasījuma salīdzināšana un pakalpojumu pašreizējo piedāvājumu, tiešsaistes portāla izveide un atsevišķos gadījumos tur, kur tas ir vajadzīgs — atbalsta noteikšana un/vai turpināšana ES MVU centriem sadarbībā ar Eiropas un dalībvalstu vietējām uzņēmējdarbības organizācijām. ES MVU centri sniegs visaptverošus atbalsta pakalpojumus MVU, kuri darbojas tirgos ārpus ES.

· Starptautiskā sadarbība rūpniecības nozarē. Pasākumu mērķis būs samazināt atšķirības ES un tās lielāko tirdzniecības partneru un to valstu regulatīvajā un uzņēmējdarbības vidē, uz kuram attiecas Eiropas Kaimiņattiecību politika, risinot starpvaldību regulatīvo dialogu un dialogus starp uzņēmumiem un īstenojot “tiešos pasākumus” ar trešām valstīm, piemēram, tematiskos seminārus un konferences.

2.2.4. Uzņēmējdarbības veicināšana

Pasākumi šajā jomā ietvers administratīvo procedūru vienkāršošanu un uzņēmējdarbības prasmju un attieksmes veidošanu, īpaši uzņēmēju, jauniešu un sieviešu vidū. Visiem pasākumiem būs izteikta Eiropas dimensija.

Apmaiņas programma “Erasmus uzņēmējiem” piedāvā iespēju jaunajiem vai perspektīvajiem uzņēmējiem līdz pat sešiem mēnešiem strādāt kopā ar pieredzējušiem uzņēmējiem kādā citā ES valstī. Eiropas mobilitātes shēmas mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbību un atbalstīt ES mikro un mazo uzņēmumu internacionalizāciju un konkurētspēju.

3. Īstenošana

Jaunās Konkurētspējas un MVU programmas pārvaldība lielā mērā tiks nodota ārējām struktūrām, konkrēti, EIB grupai attiecībā uz “Izaugsmes finanšu instrumentiem” un Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūrai (EACI) (tās pēctecei) — attiecībā uz citiem pasākumiem, kas saistīti ar MVU.

4. Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam

Visi skaitļi norādīti nemainīgās 2011. gada cenās

Konkurētspējas un MVU programma || 2,4 miljardi euro

Muitas savienība un nodokļi

1. Politikas mērķi

Viens no iekšējā tirgus stūrakmeņiem ir muitas savienība. Tā ļauj darboties iekšējam tirgum bez robežām, nodrošinot, ka, ievedot un laižot apgrozībā preces, kuru izcelsme ir trešās valstīs, tās atbilst saskaņotajiem noteikumiem un tādējādi var brīvi apritēt iekšējā tirgū. Muitas savienība ir arī kopējās tirdzniecības politikas darbības atzars, ar kuru īsteno divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumus, iekasē nodevas, piemēro tirdzniecības pasākumus (piemēram, izcelsmes noteikumus), embargo un citus ierobežojumus.

Turklāt muitai ir arvien lielāka aizsardzības funkcija, piemēram, piegādes ķēdes drošības sekmēšana, cīņa pret terorismu un starptautisko noziedzību (piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, narkotisko vielu prekursoriem un ieroču nelikumīgu tirdzniecību) un intelektuālā īpašuma tiesību piemērošana uz robežas. Tā sekmē vienlīdzīgus konkurences nosacījumus, nodrošinot importēto preču atbilstību tiem pašiem tehniskajiem, veselības un drošuma standartiem kā ES precēm noteiktie.

Pakāpeniski paplašinās starptautiskā tirdzniecība, un efektīvi importa un eksporta procesi ir ļoti svarīgi ES ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanai. Tajā pašā laikā palielinās drošības un drošuma riski. Tāpēc ES ir divējāds uzdevums, kurš noteiks tās nākotnes prioritātes: atvieglot preču plūsmu likumīgajiem tirgotājiem, vienlaikus aizsargājot iedzīvotājus pret draudiem to drošumam un drošībai.

Valstu muitas darbinieki ir atbildīgi par muitas savienības nevainojamu ikdienas darbību. Šim nolūkam ir vajadzīgi intensīvi operatīvie kontakti starp muitas iestādēm, tostarp augsti attīstīta IT infrastruktūra un sistēmas, kas ļauj tiem darboties kā vienotai pasaules līmeņa muitas iestādei. Ekonomiski izdevīgāk ir dažus pasākumus finansēt no ES budžeta, nevis atsevišķām valstu programmām. Šā iemesla dēļ šos kontaktus un sadarbību dažādos praktiskos veidos atbalsta ES finansētā muitas sadarbības programma.

ES uzņēmumi un iedzīvotāji, iesaistoties pārrobežu darbībā, sastopas ar daudziem ar nodokļiem saistītiem šķēršļiem. Minētos šķēršļus rada tas, ka dažādās dalībvalstīs pastāv sadrumstalotība un atšķirības vienu un to pašu darījumu apstrādē. Tāpēc viena no prioritātēm, cenšoties nostiprināt un padziļināt vienoto tirgu, ir šo šķēršļu novēršana un nodokļu lielāka saskaņošana starp dalībvalstīm, pilnībā ievērojot dalībvalstu kompetences šajā jomā.

ES un dalībvalstīm nopietna problēma bija un joprojām ir krāpšana nodokļu jomā, īpaši laikā, kad ļoti svarīga ir fiskālā disciplīna. Tāpēc ES nodokļu politikas darba kartībā svarīgu vietu ieņem krāpšanas apkarošana nodokļu jomā vienotajā tirgū. Lai cīnītos pret krāpšanu vienotajā tirgū, ir vajadzīgi stingri administratīvās sadarbības noteikumi starp dalībvalstu nodokļu iestādēm un efektīva informācijas apmaiņa par darījumiem, uzņēmumiem vai krāpšanas shēmām. Piemēram, cīņu pret krāpšanu ar PVN un akcīzes nodokļiem ievērojami atvieglo sistēmas, kuras ļauj ātri apmainīties ar informāciju starp iestādēm.

ES ir neaizstājama loma palīdzības sniegšanā, lai dalībvalstis varētu izveidot sistēmas un procesus, kas vajadzīgi efektīvai pārrobežu sadarbībai. Īpaši svarīga loma šīs sadarbības veicināšanā ir sadarbības programmai Fiscalis, kura nodrošina papildu vērtību dalībvalstu centieniem šajā jomā.

2. Instrumenti

Komisija ierosina jaunas paaudzes muitas (“Muita 2020”) un nodokļu (“Fiscalis 2020”) programmas.

Abas šīs programmas tiks izmantotas, lai turpmākajos desmit gados atbalstītu un nostiprinātu iekšējo tirgu. Labumu gūs visas ieinteresētās personas — tiks radīta efektīvāka un drošāka uzņēmējdarbības vide, lielāka drošība un aizsardzība iedzīvotājiem, un efektīvāk un iedarbīgāk tiks īstenota valstu politika.

Šīs programmas palīdzēs efektīvāk sadarboties dalībvalstu nodokļu un muitas iestādēm, saņemot atbalstu, ko nodrošina modernas un efektīvas informācijas apmaiņas sistēmas, kuras atvieglo likumīgu tirdzniecību, vienlaikus apkarojot krāpniecisku darbību. Minētos Eiropas mēroga mehānismus visefektīvāk un izdevīgāk var nodrošināt ES līmenī. Piemēram, drošs visas Eiropas mēroga datortīkls, kas savieno muitas un nodokļu iestādes, dalībvalstīm dod 35 miljonus euro lielu ietaupījumu gadā, bet centrālajā ES līmenī izmaksā tikai 11 miljonus euro.

Ar šīm programmām atbalstīs šādus pasākumus.

· Eiropas mēroga IT sistēmas datu un procesu apmaiņai starp valstu muitas un nodokļu iestādēm, izmantojot sadarbspējīgas IT lietojumprogrammas, kuras šīm iestādēm ļauj sadarboties un rīkoties kā vienotam veselumam un nostiprināt e-pārvaldi, ko izmanto gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji.

· Ciešāki savstarpējie kontakti un kompetenču veidošana, lai veicinātu praktisko sadarbību un zināšanu apmaiņu, apzinātu un izplatītu paraugpraksi un nodrošinātu mācības valstu muitas darbiniekiem, nodokļu iestāžu darbiniekiem un tirdzniecības pārstāvjiem.

· Infrastruktūras resursu veidošana, lai līdzfinansētu īpaša operatīvā aprīkojuma iegādi muitas kontroles un uzraudzības uzdevumu izpildei pie ES ārējām robežām, kas ir visu dalībvalstu interesēs.

3. Īstenošana

Programmas Muita un Fiscalis tiek īstenotas prioritārā kārtā. Kopā ar ieinteresētajām personām tiek veidotas darba programmas, kurās nosaka prioritātes konkrētam laikposmam. Šo programmu juridiskais pamats tiks pārstrādāts, lai no ikgadējām padarītu tās par daudzgadu darba programmām un vienkāršotu pašreizējos noteikumus.

Tiks saglabāts un pilnībā racionalizēts pašreizējais abu programmu tiešās centralizētās pārvaldības režīms, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku efektivitāti ikdienas pārvaldības atbalsta ziņā Komisijas un valstu līmenī un visām ieinteresētajām personām ļautu labāk izprast īstenošanas noteikumus.

Iepirkuma līgumus, kuriem paredzēta programmu budžeta lielākā daļa, galvenokārt īstenos Komisija saskaņā ar ES noteikumiem un izmantojot vienotus kvalitātes nodrošināšanas un pieņemšanas noteikumus.

Abas programmas ir veidotas tā, lai, strauji mainoties situācijai, ES spētu pienācīgi un ātri reaģēt. Programmu rīcībā būs īpaši izveidoti instrumenti un elastīgi mehānismi priekšlikumu iesniegšanai, kas ļaus efektīvi īstenot programmu pasākumus.

Šī ir nepārprotama iespēja piemērot alternatīvākas finansēšanas metodes, lai segtu dalības un organizatoriskās izmaksas. Pašreizējo faktisko izmaksu piemērošanas sistēmu Komisija aizstās (vismaz daļēji) ar vienreizējiem maksājumiem.

4. Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam

Visi skaitļi norādīti nemainīgās 2011. gada cenās

Kopā ierosinātais budžets 2014.-2020. gadam, “Muita 2020” un “Fiscalis 2020” || 690 miljoni euro

Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

1. Politikas mērķi

ES kohēzijas politikas primārais mērķis ir mazināt krasās ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, kādas pastāv starp Eiropas reģioniem. Neko nedarot, lai šīs atšķirības mazinātu, nozīmētu graut dažus ES stūrakmeņus, ieskaitot tās vienoto tirgu un tās valūtu — euro.

Kohēzijas politikai ir arī būtiska nozīme „Eiropa 2020” stratēģijas mērķu sasniegšanā. Lietderīgi izlietoti kohēzijas līdzekļi var radīt reālu pievienoto vērtību, stimulējot izaugsmi un radot darbavietas Eiropas reģionos. Saskaņā ar piekto ziņojumu par kohēziju[7] Komisija ierosina stiprināt koncentrēšanos uz rezultātiem un ES pievienoto vērtību, sistemātiskāk saistot kohēzijas politiku ar „Eiropa 2020” mērķiem.

Konkrētāk, Komisija ierosina nozīmīgus grozījumus kohēzijas politikas izstrādes un īstenošanas jomā. Finansējums tiks koncentrēts uz mazāku skaitu prioritāšu, gūtie panākumi apstiprināto mērķu sasniegšanā tiks pamatīgāk kontrolēti un partnerības līgumiem ar dalībvalstīm tiks izvirzīti stingrāki nosacījumi. Tas ļaus ES kohēzijas politikai dot lielāku iespējamo ieguldījumu ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā, kā arī radīt izaugsmi un darbavietas.

2. Instrumenti 2.1. Kopējs stratēģisks pamats

Komisija ierosina apvienot Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu vienā kopējā stratēģiskajā pamatā, kurā ietilps arī Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonds. Tas nodrošinās lielāku kohēziju starp finansēšanas avotiem un vairāk akcentēs „Eiropa 2020” stratēģijas prioritātes.

2.2. Lielāka koncentrēšanās uz „Eiropa 2020” stratēģijas prioritātēm

Lai palielinātu kohēzijas izdevumu efektivitāti, turpmāk finansējumu sniegs par ierobežota daudzuma mērķu īstenošanu, kuri saistīti ar „Eiropa 2020” stratēģijas prioritātēm.

Kohēzijas finansēšana turpināsies koncentrēties uz mazāk attīstītiem reģioniem un dalībvalstīm. Tomēr, ievērojot grūtības, ar kādām sastopas dalībvalstis struktūrfondu līdzekļu apgūšanā un vajadzīgā līdzfinansējuma atvēlēšanā, Kohēzijas fonda piešķīrums nepārsniegs 2,5 % no NKI.

Tiks ieviesta jauna reģionu kategorija — „pārejas reģioni” —, lai aizstātu pašreizējo atbalsta pakāpeniskas atcelšanas un ieviešanas sistēmu. Šajā kategorijā ietilps visi reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 90 % no ES–27 vidējā līmeņa, un jo īpaši:

· reģioni, kuri pašlaik ir atbilstīgi saskaņā ar konverģences mērķi, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 75 % no 27 ES valstu vidējā līmeņa. Drošības labad šie reģioni saglabās divas trešdaļas no to pašreizējā piešķīruma, kā arī

· reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 90 % no ES–27 vidējā līmeņa, kaut arī tie pašlaik nav atbilstīgi saskaņā ar konverģences mērķi. Atbalsta apjoms būs mainīgs atkarībā no IKP, tā lai reģioni, kuros IKP ir tuvu 90 % no ES vidējā līmeņa, saņemtu atbalstu, kura apjoms būs līdzīgs tam, kādu saņem visattīstītākie reģioni.

Konkurētspējas reģioni, kuros IKP pārsniedz 90 % no ES vidējā līmeņa, turpinās saņemt kohēzijas politikas atbalstu ierobežota skaita prioritātēm.

Pārejas reģioniem un konkurētspējas reģioniem tiks prasīts visu Kohēzijas fonda piešķīrumu (izņemot ESF) veltīt pirmām kārtām energoefektivitātei un atjaunojamiem enerģijas avotiem, kā arī MVU konkurētspējai un inovācijai. Šajos reģionos ieguldījumi energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas iegūšanā būs vismaz 20 %. Konverģences reģioni savu piešķīrumu veltīs lielākam skaitam mērķu, kas saistīti ar plašākām attīstības vajadzībām.

Visbeidzot, teritoriālā sadarbība saglabās savu nozīmi, sniedzot palīdzību reģioniem grūtību pārvarēšanā, kuras saistītas ar to iekšējo vai ārējo robežu izvietojumu, veicinot tālejošas kaimiņpolitikas veidošanu un risinot kopējas pārrobežu un starptautiskas problēmas.

Kohēzijas instrumentus izmantos, lai īstenotu atšķirīgus, bet savstarpēji papildinošus mērķus.

· Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ERAF mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā, mazinot tās reģionu attīstības atšķirības. ERAF atbalsta reģionāla un vietēja mēroga attīstību, finansējot ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās, klimata pārmaiņu seku pārvarēšanā un vides aizsardzībā, MVU atbalstā, vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumos, telekomunikācijās, enerģētikas un transporta infrastruktūrās, veselības aizsardzībā, izglītībā un sociālajās infrastruktūrās, kā arī ilgtspējīgā pilsētu attīstībā.

Pretstatā pašreizējam periodam visu šo veidu ieguldījumus turpmāk varēs finansēt ne tikai ar dotācijām, bet arī ar finanšu instrumentiem (kapitālieguldījumu fondi, vietējās attīstības fondi utt.).

· Eiropas Sociālais fonds

Eiropas Sociālā fonda mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju, atbalstot nodarbinātības veicināšanu, ieguldījumus prasmju pilnveidošanā, izglītībā un mūžizglītībā, sociālajā integrācijā un cīņā pret nabadzību, kā arī iestāžu spēju un efektīvas administratīvās pārvaldes stiprināšanu.

Nelielas Eiropas Sociālā fonda līdzekļu daļas tiks atvēlētas katras kategorijas reģioniem (25 % konverģences reģioniem, 40 % pārejas reģioniem un 52 % konkurētspējas reģioniem), un Eiropas Sociālā fonda mērķis tiks paplašināts tā, lai segtu aprīkojuma izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumiem cilvēkkapitālā un sociālajā kapitālā.

· Kohēzijas fonds

Kohēzijas fonds palīdz dalībvalstīm, kurās NKI ir mazāk par 90 % no ES–27 vidējā līmeņa, veikt ieguldījumus TEN-T transporta tīklos un vides aizsardzībā. Daļa Kohēzijas fonda piešķīruma (10 mljrd. euro) tiks atvēlēta galveno transporta tīklu finansēšanai saskaņā ar „Eiropas Savienošanas” finanšu mehānismu (skatīt arī pievienoto lapu). Kohēzijas fonds atbalstīs arī ar enerģētiku saistītus projektus, ja vien būs skaidrs, ka tie labvēlīgi ietekmēs vidi, piemēram, veicinot energoefektivitāti un atjaunojamu energoresursu izmantošanu.

3. Īstenošana 3.1. Dalīta pārvaldība

Kohēzijas politikas sniegto atbalstu (izņemot „Eiropas Savienošanas” finanšu mehānismu, kuru pārvaldīs centralizēti) arī turpmāk dalīti pārvaldīs Eiropas Komisija un dalībvalstis, tā ir prasība līdzfinansējuma saņemšanai. Valstīm, kas saņems finanšu atbalstu saskaņā ar LESD 136. vai 143. pantu, būs iespēja saņemt augstāku līdzfinansējuma likmi.

3.2. Partnerības līgumi

Partnerības līgumos starp Komisiju un ikvienu dalībvalsti būs noteiktas partneru saistības valsts un reģiona līmenī, kā arī Komisijas līmenī. Šos līgumus saistīs ar „Eiropa 2020” stratēģijas mērķiem un valstu reformu programmām. Tajos būs noteikta integrēta teritoriālās attīstības stratēģija, kuru atbalsta visi attiecīgie ES struktūrfondi, un tajos būs iekļauti uz saskaņotiem rādītājiem, stratēģiskiem ieguldījumiem un virkni nosacījumu pamatoti mērķi. Tajos ietilps saistības ik gadu sniegt pārskatu par panāktajiem rezultātiem gada ziņojumos par kohēzijas politiku un citos publiskos ziņojumos.

3.3. Integrēta plānošana

Dalībvalstis turpmāk tiks rosinātas izmantot vairākfondu programmas ar vispārpieņemtām izstrādes, sarunu, pārvaldības un īstenošanas procedūrām, jo īpaši tad, ja ļoti vajadzīga uzlabota koordinācija ieguldījumiem cilvēkresursos un infrastruktūrā.

Ja būs vajadzīgs, tiks izveidots „līderfonds”, kas saistīts ar programmas darbības jomu vai jomām. „Līderfonda” pasākumus papildinās citu struktūrfondu pasākumi, tā lai sniegtu saskanīgu atbalstu dažādu kohēzijas politikas spraustu tematisko mērķu sasniegšanai.

3.4. Nosacījumi

Tiks ieviesti jauni noteikumi par nosacījumiem, ka ES finansējums ir cieši saistīts ar rezultātiem un rada spēcīgu stimulu dalībvalstīm nodrošināt efektīvu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu saskaņā ar kohēzijas politiku. Un, lai nodrošinātu, ka kohēzijas izdevumu efektivitāti negrauj nestabila makrofiskālā politika, ar jauno ekonomikas pārvaldību saistītie nosacījumi papildinās nozaru īpašos ex ante nosacījumus, kas noteikti katrā līgumā.

Nosacījumi būs divējādi — gan „ex ante” nosacījumi, kuriem jābūt izpildītiem jau pirms fonda līdzekļu pārskaitīšanas, gan arī „ex post” nosacījumi, saskaņā ar kuriem papildu fondu līdzekļu piešķiršana būs atkarīga no iepriekš noteiktu rezultātu sasniegšanas. Lai to panāktu, tiks noteikti skaidri orientieri un rādītāji, un par sasniegtajiem rezultātiem vajadzēs sniegt stingrus pārskatus gada ziņojumos. Ja rezultātu nebūs, finansēšanu apturēs vai pat pārtrauks.

3.5. Snieguma rezerve

Lai vairāk koncentrētos uz rezultātiem un „Eiropa 2020” stratēģijas mērķu sasniegšanu, 5 % kohēzijas budžeta līdzekļu pārskaitīs rezervē un vidusposma rezultātu izskatīšanas laikā piešķirs dalībvalstīm un reģioniem, kuru programmas jau būs sasniegušas savus orientierus programmas mērķu panākšanā saistībā ar „Eiropa 2020” mērķiem. Šos orientierus noteiks saskaņā ar kohēzijas politikas regulām.

3.6. Novatoriski finansēšanas mehānismi

Līdztekus finansēšanai ar dotācijām ierosināts, ka uzņēmumiem un projektiem, no kuriem sagaidāms, ka tie varētu radīt būtiskus finansiālus ienākumus, kohēzijas atbalstu sniegtu ar novatoriskiem finansēšanas mehānismiem. (Skatīt arī pievienoto lapu par novatoriskiem finansēšanas mehānismiem.)

4. Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.–2020. gadam

Summas nemainīgās 2011. gada cenās

Kopējais ierosinātais 2014.–2020. gada budžets, no kura: || 376 miljardi euro

· konverģences reģioniem · pārejas reģioniem · konkurētspējas reģioniem · teritoriālajai sadarbībai · Kohēzijas fondam · papildu dotācijai attālākajiem reģioniem un mazapdzīvotiem reģioniem || 162,6 miljardi euro 39 miljardi euro 53,1 miljardi euro 11,7 miljardi euro 68,7 miljardi euro 926 miljoni euro

· „Eiropas Savienošanas” finanšu mehānismam transporta, enerģētikas un IKT nozarē || 40 miljardi euro plus 10 miljardi euro, kas īpaši izdalīti Kohēzijas fonda iekšējiem mērķiem

Izglītība un kultūra

1. Politikas mērķi

Izglītībai un mācībām ir ļoti svarīga vieta Eiropas ekonomikas attīstībā un izaugsmē, un tām būs būtiska nozīme kopīgajos centienos sasniegt “Eiropa 2020” mērķus. Lielāki ieguldījumi cilvēku kapitālā un izglītības un mācību sistēmu modernizācija palīdzēs ES kļūt par viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku.

Lielu daļu šo ieguldījumu veiks valstu līmenī. Tomēr tā kā arvien vairāk Eiropas iedzīvotāju meklē izglītības un mācību iespējas ārpus savas valsts robežām, ES ir svarīga loma, lai nodrošinātu, ka vienotā tirgus piedāvātās iespējas ir pieejamas visiem.

ES strādā pie tā, lai visdažādākajos veidos popularizētu izglītību un mācības. Lielus panākumus ir guvušas programmas starptautiskās mobilitātes popularizēšanai mācību jomā, piemēram, Erasmus programma, ar kas palīdz apgūt jaunas prasmes, kuras būs vajadzīgas nākotnes darbā. Atvieglojot pārrobežu apmaiņu ar idejām un paraugpraksi, lielāka mobilitāte var veicināt arī izglītības un mācību sistēmu reformas. Izmantojot dažādas mērķtiecīgas finansējuma programmas un apvienojot tās ar citiem finansējuma avotiem, piemēram, ar struktūrfondiem, ES budžets spēj nodrošināt reālu pievienoto vērtību, sekmējot mobilitāti, atvieglojot sadarbību un paraugprakses apmaiņu, kā arī sniedzot atbalstu dalībvalstīm to izglītības un mācību sistēmu modernizācijā.

Viens no mūsu lielākajiem spēka avotiem ir Eiropas kultūras daudzveidība, kas bagātina un iedvesmo iedzīvotājus un sniedz reālas ekonomiskas priekšrocības. Kultūras un radošo nozaru saimnieciskā un sociālā loma kļūst arvien pamanāmāka — 2008. gadā tās nodrošināja 4,5 % no Eiropas IKP, un šajās jomās tika nodarbināti aptuveni 3,8 % no darbaspēka. ES šajā jomā cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, lai izmantotu vienotā tirgus potenciālu un radītu atbilstošus apstākļus kultūras un radošo nozaru uzplaukumam.

Novēršot tirgus sadrumstalotību, nostiprinot konkurētspēju kultūras un audiovizuālajā nozarē un orientējoties uz spēju veidošanas pasākumiem un atbalstu kultūras darbu izplatīšanai, ar nākamo programmu paaudzi, ko finansēs no ES budžeta, vērsīsies pret trūkumiem, kuri ierobežo šīs nozares izaugsmes potenciālu.

2. Instrumenti

Komisija ierosina no ES budžeta atbalstīt izglītības un kultūras politiku, izmantojot divus galvenos instrumentus.

2.1. Izglītības, mācību un jaunatnes programma “Izglītība Eiropai”

Šajā programmā tiks apvienotas Mūžizglītības programmas pašlaik atsevišķās apakšprogrammas un augstākās izglītības starptautiskie aspekti, tostarp “Erasmus Mundus” un “Jaunatne kustībā”. Tas nodrošinās lielāku efektivitāti, stratēģisko orientāciju un sinerģijas, kas izmantojamas starp programmas dažādajiem aspektiem.

Lai gan pašreizējie ES mobilitātes instrumenti nodrošina visefektīvāko izglītības pakāpi inovatīvām darbavietām un pētniecībai, tie nav pielāgoti maģistrantūras studentiem. Visrentablākais veids, kā sasniegt šo studentu kategoriju, ir izmantot ES budžetu privātā sektora, galvenokārt valstu banku, līdzekļu piesaistīšanai, lai garantētu studējošo kredītu un stipendiju pārnesamību.

Cenšoties novērst jauniešu bezdarbu, tiks sekmēti pasākumi, kurus atbalsta Leonardo programma, un Komisija sadarbosies ar EIB, lai sniegtu aizdevumu garantijas maģistrantūras studentiem, kuri vēlas studēt maģistrantūrā kādā citā dalībvalstī.

Jaunā programma pievērsīsies šādiem aspektiem:

– mērķtiecīgu starptautisko mācīšanās iespēju nodrošināšana;

– prasmju pielāgošana darba tirgus pieprasījumam, lai sekmētu jauniešu nodarbināmību, uzņēmējdarbības garu un iesaistīšanos;

– brīvprātīgais darbs, kā arī neformālā izglītība; un

– atbalsts plaši izplatītām reformām un izglītības un mācību sistēmu modernizācijai visā Eiropā un ārpus tās.

Konkrēti, programmā būs ietverti trīs galvenie darbības virzieni.

(1) Starptautiskā mobilitāte mācību jomā — iespēja palīdzēt katru gadu kļūt mobiliem līdz pat 80 000 ES iedzīvotāju, galvenokārt studentiem.

(2) Atbalsts sadarbības pasākumiem starp izglītības iestādēm un darba dzīvi, lai veicinātu izglītības modernizāciju, inovāciju un uzņēmējdarbību.

(3) Tiks sniegts politikas atbalsts, lai apkopotu pierādījumus par ieguldījumu efektivitāti izglītībā un palīdzētu dalībvalstīm īstenot efektīvu politiku.

Ļoti augstu Eiropas pievienoto vērtību palīdzēs nodrošināt stingri kvalitātes noteikumi attiecībā uz mobilitāti, orientācija uz galvenajiem politikas mērķiem jomās, kur iespējams sasniegt kritisko masu, un papildināmība ar citām ES programmām.

Programmā “Izglītība Eiropai” tiks ietvertas pašreizējās starptautiskās programmas, piemēram, “Erasmus Mundus”, “Tempus”, “Alfa” un “Edulink”, un saskaņā ar šo pašu instrumentu programmas sadarbībai ar industrializētajām valstīm; un tā palīdzēs sasniegt dažādus mērķus (Eiropas augstākās izglītības telpas pievilcība, izcilība, solidaritāte un vienlīdzība).

Ar šo pieeju tiks izbeigta to ES instrumentu sadrumstalotība, kuri atbalsta starptautisko sadarbību augstākās izglītības jomā; šī sadrumstalotība apgrūtina studentiem un augstskolām piekļuvi informācijai par augstākās izglītības iespējām Eiropā un ES augstākās izglītības pamanāmību pasaules mērogā.

2.2. Sports

Programmas “Izglītība Eiropai” ietvaros ierosinātā sporta apakšprogramma pievērsīsies:

· tādu sportam raksturīgu starptautisku draudu novēršanai kā dopings, vardarbība, rasisms un neiecietība, vai arī jautājumiem, kuri saistīti ar sacensību un sportistu integritāti;

· Eiropas sadarbības veidošanai, piemēram, sniedzot norādes par divējādas karjeras iespējām atlētiem vai labas pārvaldības kritērijus sporta organizācijām; un

· atbalsta sniegšanai masu sporta organizācijām, kuras var būt nozīmīgas tādu plašāku sociālekonomisko problēmu risināšanā kā, piemēram, sociālā iekļaušana.

Šī programma nodrošinās ES pievienoto vērtību jautājumiem, kuri izriet no sporta specifikas, piesaistot privātā sektora finansējumu no sporta jomas dalībniekiem un atbalstot organizācijas, kuras atrodas nevis sporta piramīdas augšējā, profesionālajā līmenī, bet tās pamatā.

2.3. Kultūras un audiovizuālās nozares programma “Radošā Eiropa”

Šajā programmā tiks apvienotas pašreizējās programmas “Kultūra”, “MEDIA” un “MEDIA Mundus”, lai orientētu atbalstu uz “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu un palīdzētu atbrīvot darbavietu radīšanas potenciālu kultūras un radošajās nozarēs. Šī programma papildinās citas ES programmas, konkrēti pievēršoties to kultūras un radošo jomu vajadzībām, kuras grib izvērst darbību pāri valstu robežām, un tā būs cieši saistīta ar kultūras un valodu daudzveidības popularizēšanu. Tiks ņemtas vērā katras nozares īpatnības, tostarp ar īpašu budžeta piešķīrumu starpniecību, bet cita budžeta sadaļa nodrošinās horizontālo atbalstu radošajām un kultūras nozarēm, izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus.

3. Īstenošana

Jauno programmu īstenošana tiks lielā mērā vienkāršota.

Atceļot apakšprogrammas, samazinot pasākumu kopējo skaitu un vairāk izmantojot vienreizējus maksājumus, ar jauno programmu “Izglītība Eiropai” tiks ievērojami vienkāršoti pasākumi un noteikumi.

Tāpat kā tas pašlaik notiek attiecībā uz programmām “Kultūra” un “MEDIA”, programmu “Radošā Eiropa” centralizēti pārvaldīs Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA). Nelielu skaitu pasākumu pārvaldīs Komisija (piemēram, “Eiropas Kultūras galvaspilsētas”, ES kultūras balvas, kopīgie pasākumi ar starptautiskajām iestādēm).

Lai nodrošinātu parādu un kapitāla finansējumu kultūras un radošajām nozarēm, programmas “Radošā Eiropa” daļas “Kultūra” un “MEDIA” tiks papildinātas ar inovatīvu finanšu instrumentu, ko pārvaldīs EIB grupa. Tas atrisinās jautājumu par vienu no galvenajiem šķēršļiem kultūras un radošā satura attīstībai — piekļuvi finansējumam — un attieksies uz tām kultūras un radošajām nozarēm, kuras nesaņem atbalstu no citam ES programmām.

4. Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam

Visi skaitļi norādīti nemainīgās 2011. gada cenās

Kopā ierosinātais budžets 2014.-2020. gadam, no kura || 16,8 miljardi euro

· Izglītība Eiropai || 15,2 miljardi euro

· Radošā Eiropa || 1,6 miljardi euro

Nodarbinātība un sociālās lietas

1. Politikas mērķi

Eiropas Savienībā notiek būtiskas pārmaiņas nodarbinātības un sociālo lietu jomā. Pašlaik gandrīz 23 miljoni iedzīvotāju ir bezdarbnieki un lēš, ka nabadzības vai atstumtības riska grupā[8] ir vairāk nekā 113 miljoni iedzīvotāju. Eiropas pilsoņiem galvenokārt rūp sociālie un nodarbinātības jautājumi, un tā ir joma, kurā no Savienības gaida visvairāk. Neskatoties uz nesenajiem uzlabojumiem ekonomikas attīstības perspektīvās, nodarbinātības izredzes vidējā termiņā joprojām ir dažādas, tas, cita starpā, ir dalībvalstu nevienmērīgās situācijas un paredzētā pasaules ekonomikas spiediena uz ekonomikas pārstrukturēšanu dēļ.

Lai risinātu bezdarba un pastāvīgi augstā nabadzības līmeņa jautājumu ir nepieciešama visaptveroša rīcība. Ir jāpārskata un jānostiprina jau īstenotās politikas, jo Savienība saskaras ar steidzami risināmām problēmām: prasmju līmeņu trūkumi, aktīvas darba tirgus politikas un izglītības sistēmu potenciāla nepietiekama izmantošana, nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociālā atstumtība un zema darbaspēka mobilitāte. Daudzas no šīm problēmām saasināja finanšu un ekonomikas krīze, demogrāfijas un migrācijas tendences un tehnoloģiju pārmaiņu straujais ritms. Ja tās pienācīgi nerisinās, tās var kļūt par sociālās kohēzijas un konkurētspējas nopietnu draudu.

Galvenā atbildība par darba tirgus attīstību un sociālo politiku joprojām ir dalībvalstu pārziņā. Taču ES to rīcībai rada pievienoto vērtību, darbojoties kā katalizators, lai veicinātu un vienkāršotu reformas, sniedzot finansējumu (īpaši caur Eiropas Sociālo fondu) un pilnvarojot sociālos partnerus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citas ieinteresētās personas, kuriem ir būtiska nozīme reformas īstenošanā.

2. Instrumenti

Eiropas nodarbinātības un sociālās iekļaušanas iniciatīvu veidos ar kopīgu rīcību izglītības un arodmācību, nodarbinātības un iekļaušanas jomās. Šajā nozarē finansējumu galvenokārt piešķirs ar trīs galvenajiem instrumentiem. Tie būs pilnībā saskaņoti ar “Eiropa 2020” mērķiem un to sniegumu uzlabos ar labāku papildināmību ar citiem instrumentiem un attiecīgo procedūru vienkāršošanu.

2.1. Eiropas Sociālais fonds

Eiropas Sociālais fonds (ESF) sniegs finansējumu strukturālajām darbībām ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai. Finansējumu galvenokārt izmantos stratēģijas “Eiropa 2020” galvenajām prioritātēm, jo īpaši caur četrām “investīcijas rubrikām”:

– nodarbinātības veicināšana;

– ieguldījumi prasmēs, izglītībā un mūžizglītībā;

– sociālā iekļaušana un cīņa pret nabadzību; un

– institucionālās spējas un efektīvas publiskās pārvaldes veicināšana.

Šajās rubrikās EFS sniegs ieguldījumu arī citos politikas mērķos, piemēram, vienkāršojot pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni un efektīvu resursu izmantojumu, veicinot pētniecību un inovācijas, jo īpaši sociālajā jomā, stiprinot dzimumu līdztiesību un apkarojot diskrimināciju. Ir ierosināts pārgrupēt rīcību, jo īpaši sociālās iekļautības labā, pārtikas piegādes sistēmu vismazāk nodrošinātajiem cilvēkiem pārceļot uz EFS.

Laikposmā pēc 2013. gada EFS būs iekļauts struktūrfondu kopējā stratēģiskajā sistēmā (CSF)[9]. Finansējums tiks plānots kā partnerības līgumu daļa, par ko vienosies ar dalībvalstīm. Noteiktos mērķus saskaņos ar valsts reformu programmām un tie saskaņotos mērķus pārvērtīs par lēmumiem par ieguldījumiem.

Lai nostiprinātu orientāciju uz rezultātiem un lai maksimāli palielinātu ietekmi uz ES budžetu, kā arī lai izraisītu un atbalstītu nepieciešamās reformas dalībvalstīs, tiks ieviests nosacījumu mehānisms, kas balstās uz visaptverošu ex-ante noteiktu prasību kopumu.

Lai ESF varētu veikt reālu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanā gan ES līmenī, gan darbības programmu līmenī ir nepieciešama finansējuma kritiskā masa. Nepieciešamo minimālo ESF piešķirto kohēzijas politikas investīciju daļu īpaši paredzēs dažādām reģionu kategorijām, kas atspoguļo dažādo saņemtā atbalsta intensitāti un risināmās problēmas: to panāks nosakot struktūrfondu atbalsta katrai reģionu kategorijai minimālo daļu ESF (25 % konverģences reģioniem, 40 % pārejas reģioniem, 52 % konkurētspējas reģioniem, pamatojoties uz Kohēzijas fondu, kas joprojām pārstāv vienu trešo daļu no kohēzijas politikas piešķīrumiem attiecīgajās dalībvalstīs, neskaitot teritoriālo sadarbību). Šo daļu piemērošanas rezultātā ESF minimālā kopējā daļa ir 25 % no kohēzijas politikai piešķirtā budžeta.

2.2. Nodarbinātības, sociālās politikas un iekļaušanas integrētā programma

Nodarbinātības, sociālās politikas un iekļaušanas integrētā programma veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” un tās savstarpēji saistīto un papildinošo pamatmērķu īstenošanu, atbalstot darbības augsta nodarbinātības līmeņa un atbilstīgas sociālās aizsardzības veicināšanai, apkarojot sociālo atstumtību un nabadzību un uzlabojot darba apstākļus. Programma būs kā katalizators pārmaiņām dalībvalstīs un tā sastāv no šādiem elementiem:

· Eiropas mēroga savstarpējās pieredzes apmaiņas procesu platforma, lai apkopotu faktu materiālu reformas plānošanai un īstenošanai un veicinātu ieinteresēto personu dalību politikas veidošanā, stiprinot ES nodarbinātības, sociālās politikas un iekļaušanas mērķu īpašumtiesības, balstoties uz veiksmīgu progresa programmas pieredzi;

· Veicināt uz pierādījumiem balstītu sociālo inovāciju, lai stiprinātu dalībvalstu centienus modernizēt valsts sociālo un nodarbinātības politikas sistēmu, izmantojot pierādītas plānošanas, īstenošanas un inovācijas novērtēšanas metodes un efektīvāku informācijas izplatīšanu;

· Veicināt ES iekšējo darbaspēka mobilitāti un uzlabot piekļuvi nodarbinātības iespējām, jo īpaši jauniešiem, balstoties uz EURES tīkla darbību;

· Atbalstīt uzņēmējdarbību un pašnodarbinātību kā darbavietu radīšanas sociālās atstumtības apkarošanas līdzekli, ar progresa mikrofinansēšanas instrumentu palielinot mikrofinansēšanas pieejamību un piekļūstamību neaizsargātām grupām, mikrouzņēmumiem un sociālo ekonomiju.

2.3. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds

Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds sniegs īpašu atbalstu darbiniekiem, kas atlaisti būtisku strukturālu pārmaiņu rezultātā.

Ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu ES turpinās palīdzēt dalībvalstīm, sniedzot īpaši paredzētu atbalstu darbiniekiem, kas atlaisti būtisku strukturālu pārmaiņu rezultātā, ko izraisījusi aizvien pieaugošā ražošanas un tirdzniecības modeļu globalizācija. Turklāt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds risinās darbinieku skaita masveida samazināšanas problēmas, kas radušās nopietnu vietējās, reģionālās vai valsts ekonomikas traucējumu rezultātā, ko radījusi pēkšņa un negaidīta krīze. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds centīsies panākt, ka 50 % darbinieku, kam tiek sniegta palīdzība, atrod jaunu un stabilu darbu 12 mēnešu laikā[10].

Komisija piedāvās paplašināt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda darbības jomu, lai tas noteiktos gadījumos varētu kompensēt globalizācijas radītās sekas konkrētās lauksaimniecības nozarēs.

2.4. Autonomas budžeta pozīcijas

Papildus jau minētajiem instrumentiem un saskaņā ar Līgumu tai piešķirtajām pilnvarām, Komisijas turpinās īstenot autonomās budžeta pozīcijas[11], lai tādējādi:

– veicinātu Eiropas sociālo dialogu, kas ir Eiropas sociālā modeļa neatņemama sastāvdaļa;

– analizētu un novērtētu valstu tiesību aktu tendences personu brīvas pārvietošanās jautājumos un veicinātu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju; un

– analizētu sociālo situāciju un demogrāfisko pārmaiņu ietekmi.

3. Īstenošana

Finanšu instrumentu un budžeta pozīciju samazināšanas, kā arī pārvaldes un īstenošanas metožu un sistēmu racionalizēšanas rezultātā būs labāka integrācija starp instrumentiem un panākta būtiska vienkāršošana, jo īpaši saņēmējiem.

3.1. Eiropas Sociālais fonds

ESF īstenošana būs galvenokārt vērsta uz stingrāku uz rezultātiem orientētu pieeju, iekļaujot EFS visu dalītās pārvaldības instrumentu kopējā stratēģiskajā sistēmā un partnerības līgumos, par kuriem panākta vienošanās ar dalībvalstīm.

Īstenošana arī būs vienkāršota. Tiks biežāk izmantotas vienkāršotās izmaksu iespējas, jo īpaši attiecībā uz maziem projektiem, tādējādi samazinot dalībvalstu un reģionu administratīvo slogu un veicinot vietējo iniciatīvu piekļuvi finansējumam. Pamatojoties uz kopējiem rīcības plāniem būs iespējama stingrāka maksājumu sasaistīšana ar partnerības līgumos iepriekš noteikto mērķu īstenošanu.

Visbeidzot tiks ieviesti uz rezultātiem orientēti veicinoši mehānismi, lai atbalstītu veiksmīgās programmas un pasākumus un stimulētu veikt pārmaiņas tajās, kas neizmanto visu savu potenciālu.

3.2. Nodarbinātības, sociālās politikas un iekļaušanas integrētā programma (tiešā pārvaldība)

Komisija tieši pārvaldīs jaunu nodarbinātības un iekļaušanas integrēto programmu. Galvenās procedūras ir uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus, uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un kopīgā pārvaldības, jo īpaši attiecībā uz mikrofinansēšanas instrumenta īstenošanu sadarbībā ar Eiropas Investīciju fondu. Jaunā programma galvenokārt būs vērsta uz lieliem projektiem ar skaidru ES pievienoto vērtību, lai sasniegtu kritisko masu un samazinātu administratīvo slogu. Tiks ieviesti saskaņoti un vienkāršoti noteikumi un procedūras, lai vienkāršotu piekļuvi programmai, īpaši mazām organizācijām.

Turklāt izveidos arī daudzgadu plānošanu, lai noteiktu ilgtermiņa politikas mērķus līdz ar ikgadējo finansējumu, tādējādi nodrošinot, ka programma ir patiess uz politiskiem kritērijiem balstīts instruments. Programmu īstenos, izmantojot uz rezultātiem orientētu pārvaldības pieeju, kuras pamatā ir regulāra attīstības uzraudzība attiecībā uz skaidriem rādītājiem.

3.3. Atbalsts atlaistajiem darbiniekiem

Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanai joprojām nepieciešams budžeta lēmējinstitūcijas lēmums. Komisija turpinās meklēt risinājumus, lai Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda darbība kļūtu vienkāršāka un tas varētu labāk reaģēt uz mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem.

3.4. Autonomas budžeta pozīcijas

Autonomo budžeta pozīciju īstenošanu pilnībā koordinēs ar abiem instrumentiem, lai novērstu pārklāšanos un palielinātu sinerģiju. To skaits tiks samazināts un prioritāte tiks dota lielākiem projektiem, lai sasniegtu kritisko masu un samazinātu administratīvo slogu.

4. Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam

Visi skaitļi ir nemainīgās 2011. gada cenās

Kopējais ierosinātais budžets 2014.-2020. gadam, kas sadalīts: || 88,3 miljardi euro

· Eiropas Sociālais fonds (pamatojoties uz 25/40/52 formulu pēc reģionu kategorijas, kas ir 25 % no kohēzijas budžeta, neskaitot Eiropas savienošanas mehānismu) || 84 miljardi euro

· Nodarbinātības, sociālās politikas un iekļautības integrētā politika || 850 miljoni euro

· Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds || 3 miljardi euro

· Autonomās budžeta pozīcijas || 400 miljoni euro

Vide

1. Politikas mērķi

Eiropas Savienības vides aizsardzības politika sekmē programmas “Eiropa 2020” viedas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķu sasniegšanu. Ieguldījumi vides aizsardzībā nozīmē ieguldījumus mūsu sabiedrības modernizācijā, un tie palīdzēs pārvērst Eiropu par resursu ziņā efektīvu ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām. Tie ir nepieciešami, lai saglabātu, aizsargātu un uzlabotu vides kvalitāti.

Ekonomikas padarīšana par videi nekaitīgāku nozīmē vides izmaksu samazināšanu, efektīvāk izmantojot resursus un tādējādi veicinot izaugsmi, konkurētspēju un darbavietu radīšanu. Aizsargājot savu dabas kapitālu — bioloģisko daudzveidību — un pastiprinot ekosistēmu noturību, mēs dosim būtisku ieguldījumu ilgtspējīgas izaugsmes mērķu sasniegšanā. Ekosistēmas nodrošina pārtiku, saldūdeni, izejvielas un daudzus citus labumus, tādējādi veicinot ražīgumu un dzīves kvalitāti un samazinot sabiedrības veselības izmaksas. Nodrošinot jaunas prasmes, darbavietas un uzņēmējdarbības iespējas, sekmējot inovāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām un veicinot to radīto problēmu mazināšanu, ekosistēmu atjaunošana un to sniegtie pakalpojumi veicina videi nekaitīgu ekonomiku.

Tiek plaši atzīta pievienotā vērtība, ko dod kopīgs darbs Eiropas līmenī, lai sasniegtu kopīgos vides mērķus, jo vides jautājumi sniedzas pāri valstu robežām. Videi nekaitīgākas Eiropas priekšnoteikums ir cieša sadarbība ar ES kaimiņvalstīm un strauji augošām pasaules ekonomikas valstīm. Vides ilgtspējība ir arī viens no Tūkstošgades attīstības mērķiem, kurus apņēmusies īstenot ES.

Papildus priekšrocībām Eiropas vides tiesību aktu jomā ar ES budžeta līdzekļiem var veicināt vides mērķu sasniegšanu — gan ar īpašu programmu starpniecību, gan nodrošinot, ka vides mērķi ir stingri iekļauti visos pasākumos, kurus atbalsta no ES budžeta.

2. Instrumenti 2.1. Integrācija

Vides politikas prioritātes tiks integrētas visos lielākajos ES finansēšanas instrumentos, tostarp kohēzijas, lauksaimniecības, jūrlietu un zivsaimniecības, pētniecības un inovācijas instrumentos, kā arī ārējā atbalsta programmās. Šī pieeja nodrošinās maksimālu sinerģiju starp vides politiku un citām jomām, atzīstot, ka ar tiem pašiem pasākumiem var un vajag īstenot dažādus savstarpēji papildinošus mērķus. Šī pieeja arī palīdzēs izvairīties no programmu skaita palielināšanas un samazināt administratīvo slogu.

· Lauksaimniecība. Svarīgs Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas mērķis ir sekmēt vides mērķu sasniegšanu, padarot par videi nekaitīgākiem tiešos maksājumus lauksaimniekiem. Papildus pašreizējām savstarpējās atbilstības prasībām 30 % tiešo maksājumu būs atkarīgi no tā, vai ir ievērota virkne paraugprakses aspektu vides jomā. Turklāt lauku attīstība saskaņā ar KLP tiks vairāk pārorientēta uz sabiedrisko labumu nodrošināšanu, tostarp izmantojot agrovides pasākumus. Šie pasākumi palīdzēs uzturēt ES lauksaimniecības nozares ilgtspējību un tās kā svarīga vides sabiedrisko labumu, piemēram, tīra ūdens, bioloģiskās daudzveidības, augsnes aizsardzības, tīrāka gaisa un ainavu aizsardzības, nodrošinātājas lomu. Tas arī sekmēs ES mērķu sasniegšanu klimata jomā — gan saistībā ar ietekmes mazināšanu, gan pielāgošanos klimata pārmaiņām.

· Zivsaimniecība un jūrlietu politika. Jūrlietu un zivsaimniecības turpmākās politikas pamatā būs vides ilgtspējība. To panāks inter alia, samazinot pārzveju un jaudas pārpalikumu un mazinot tiešo ietekmi (piemēram, piezveju vai ietekmi uz jūras dzīlēm), kā arī atbalstot aizsargājamās jūras teritorijas. Atbilstīgi Jūras stratēģijas pamatdirektīvai integrētās jūrlietu politikas ietvaros tiks precizētas ilgtspējības robežas tām cilvēka darbībām, kuras ietekmē jūras vidi.

· Kohēzijas politika. Kohēzijas politika tiks vairāk orientēta uz “Eiropa 2020” prioritātēm, tostarp uz to, lai padarītu ES tautsaimniecību resursu ziņā efektīvāku, videi nekaitīgāku un konkurētspējīgāku. To panāks, pievēršot lielāku uzmanību rezultātiem un nosacījumu izpildi, tostarp attiecībā uz vides mērķiem. Šie mērķi ietver vides acquis (ūdens, atkritumu, jūras, nitrātu, Rūpniecisko emisiju direktīvas, gaisa kvalitātes un plūdu tiesību aktu) īstenošanas sekmēšanu un saistītās infrastruktūras finansēšanu, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunošanu un ekosistēmas pakalpojumus, tostarp attīstot videi nekaitīgas infrastruktūras un novēršot pārtuksnešošanos. Kohēzijas politikas ietvaros tiks pastiprināti vides kontroles aspekti.

· Pētniecība un inovācija. Jaunais pētniecības un inovācijas kopējais stratēģiskais pamats sekmēs nozīmīgus zinātniskus un tehnoloģiskus atklājumus, kuri vajadzīgi, lai pārietu uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku. Turpinot plašāku finansiālo atbalstu ekoinovācijai, tiks sekmēta arī vieda un ilgtspējīga izaugsme. Inovācijas partnerības tiešā veidā ietekmēs resursu efektivitāti, piemēram, attiecībā uz ūdeni, ekosistēmām, izejvielām un viedām pilsētām.

· Ārējās darbības jomā Pirmspievienošanās instruments palīdzēs kandidātvalstīm finansēt vides infrastruktūru un vajadzīgo spēju veidošanu, lai ievērotu ES acquis. Ar politikas dialoga starpniecību reģionālā un valstu līmenī Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros Komisija turpinās integrēt vides atbalstu. Vides politika būtu arī dziļāk jāintegrē jaunattīstības valstu palīdzības programmās. Svarīgi sabiedriskie labumi ir bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, un tās tiks iekļautas vispārējiem sabiedriskajiem labumiem un uzdevumiem veltītajā tematiskajā programmā. Ar Lisabonas līgumu ES ir piešķirta svarīgāka loma daudzpusējos nolīgumos par vides jautājumiem un vides starptautiskajā pārvaldībā, un tas atspoguļosies lielākā finansējumā.

2.2. Īpašs instruments rīcībai vides un klimata jomā

Papildus integrācijai Komisija ierosina turpināt LIFE + programmu un to stingrāk saskaņot ar “Eiropa 2020” mērķiem. Līdzīgi tam, kā notiek pašreizējā plānošanas periodā, ar jauno instrumentu vienā programmā tiks iekļauti vairāki vides un klimata jomas pasākumi.

Vides apakšprogrammā[12] šis instruments pievērsīsies divu veidu projektiem: jauniem integrētiem projektiem, kuru skaits un finansiālais īpatsvars pakāpeniski pieaugs programmas darbības laikā, un “tradicionāliem” projektiem. Komisija uzskata, ka integrētiem projektiem var būt nozīmīga katalizatora loma tādu mērķu sasniegšanā kā bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana, “Natura 2000” tīkla efektīva pārvaldība, vides pārvaldības veicināšana un atkritumu un ūdens apsaimniekošana, un tie var efektīvi mobilizēt pārējo līdzekļu izmantošanu šiem mērķiem. Projekti arī turpmāk tiks izvēlēti, pamatojoties uz to ES pievienoto vērtību un zinātības nodošanas potenciālu.

Integrētie LIFE projekti ir veidoti tā, lai atspoguļotu ar svarīgākajām ES vides direktīvām (Biotopu direktīva vai Ūdens pamatdirektīva) saistīto vides rīcības plānu[13] ilgtspējīgu īstenošanu. Integrēti projekti atbalstīs virkni īpašu darbību un pasākumu. Papildu finansējums šiem projektiem tiks sniegts no citām finansēšanas ES programmām, kā arī valstu, reģionālajiem un privātā sektora līdzekļiem, un tas tiks kopīgi virzīts uz vides mērķu īstenošanu. LIFE programmas finansējums tādējādi darbotos kā katalizators, kas nodrošina saskaņotību un stratēģisku orientāciju uz vidi, pilnībā izmantojot sinerģijas, un ar kopējā stratēģiskā pamata starpniecību tiks izveidota strukturizētāka sadarbība ar citiem ES fondiem.

Vides apakšprogramma tiks organizēta saskaņā ar šādām prioritātēm.

(a) Lai gan life bioloģiskās daudzveidības prioritāte būs vērsta uz “Natura 2000” un paraugprakses attīstību un apmaiņu attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, ar tās palīdzību risinās bioloģiskās daudzveidības uzdevumus kopumā saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi uzturēt un atjaunot ekosistēmas un to pakalpojumus.

(b) LIFE vides prioritāte būs atbalsts publiskā un privātā sektora veiktajai ES vides politikas īstenošanai un īpaši to vides tiesību aktu īstenošanai, kuri saistīti ar “Eiropa 2020” resursu efektivitātes mērķiem (piemēram, Ūdens pamatdirektīva vai Atkritumu pamatdirektīva).

(c) LIFE pārvaldības prioritāte būs atbalsts paraugprakses apmaiņas platformu veidošanai, lai nodrošinātu ES vides politikas prioritāšu stingrāku ievērošanu un piemērošanu, politikas attīstību un informētu lēmumu pieņemšanu (piemēram, projektu rezultātu plaša izplatīšana), liekot uzsvaru uz labu pārvaldību. Šis virziens arī nodrošinās atbalstu vides NVO un veicinās informētību, vides interešu aizstāvību un vides informācijas izplatīšanu, jo gan viena, gan otra ir nesaraujami saistītas ar labas pārvaldības un pilnīgas īstenošanas un atbilstības nodrošināšanu.

2.3. Bioloģiskās daudzveidības finansēšana

Lai finansētu ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam[14], bioloģiskā daudzveidība ir jāintegrē visā ES budžetā, gan izmantojot galvenos finansēšanas instrumentus, gan ārējās darbības finansējumu. Lai palielinātu ES izdevumu efektivitāti, ir svarīgi arī panākt maksimālu sinerģiju ar klimata finansējumu, ko var panākt, finansējot uz ekosistēmām balstītus pielāgošanās un seku mazināšanas projektus, kuri nodrošina arī ekosistēmas pakalpojumus kopumā — gan ES, gan ārpus tās.

“Natura 2000” aizsargāto teritoriju efektīva pārvaldība un atjaunošana ir svarīga, lai sasniegtu Eiropadomes 2010. gada sanāksmē noteikto “Eiropa 2020” mērķi apturēt un pavērst pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības samazināšanos ES. ES līmenī stabilu pamatu “Natura 2000” jaunajai finansēšanas stratēģijai apvienojumā ar LIFE bioloģiskās daudzveidības sadaļas līdzekļu palielinājumu nodrošinās stingrāka integrēta pieeja, saskaņā ar kuru izmanto dažādus ES nozaru fondus, nodrošinot to saskaņotību ar “Natura 2000” prioritārās rīcības plāna prioritātēm.

Starptautiskā mērogā ES kopā ar pārējām pusēm, kuras piedalās Konvencijā par bioloģisko daudzveidību, tās konferences 10. sanāksmē (CBD COP10), kas notika Nagojā 2010. gada oktobrī, apņēmās līdz 2020. gadam ievērojami palielināt finanšu līdzekļu izmantošanu bioloģiskās daudzveidības veicināšanai pasaulē. Finansējums no ES budžeta tiks nodrošināts, izmantojot ES ārējās politikas programmu ģeogrāfiskos un reģionālos piešķīrumus, kā arī vispārējo sabiedrisko labumu programmu.

Papildus bioloģiskās daudzveidības integrācijai ārējās politikas budžetā Komisija arī ierosina izveidot mehānismu / ārpusbudžeta fondu, lai apvienotu dalībvalstu iemaksas un ES budžeta līdzekļus.

3. Īstenošana 3.1. Integrācija

Integrācija tiks nodrošināta, izmantojot struktūras un instrumentus, kas aprakstīti citos nozaru politikas dokumentos. Lai nodrošinātu rezultātus, tiks noteikti skaidri salīdzinošie rādītāji un visu attiecīgo ES politikas instrumentu uzraudzības un ziņošanas noteikumi ar atbilstošiem rādītājiem.

Lai nodrošinātu maksimālu sinerģiju starp dažādiem politikas mērķiem, paredzēta ar bioloģisko daudzveidību saistīto izdevumu izsekošanas procedūra, kura ir līdzīga tai, kas ierosināta attiecībā uz līdzekļu izlietojumu saistībā ar klimatu.

Attiecībā uz bioloģisko daudzveidību “Rio politikas rādītāji”, ko noteica ESAO un kurus Komisija jau izmanto ārējās politikas instrumentos, tiks iekļauti ES programmu rezultātu mērīšanas pašreizējā metodikā. Tie arī skaidrāk parādīs papildu ieguvumus, ko dod izdevumi klimatam un bioloģiskajai daudzveidībai, un uzsvērs papildu ieguvumus no klimata izdevumiem REDD+ (mežu izciršanas un mežu degradācijas rezultātā radīto emisiju apjomu samazināšanai).

3.2. Īpašs instruments rīcībai vides un klimata jomā

Pašreizējo LIFE + programmu pārvalda Komisija tiešas centralizētas pārvaldības režīmā. Komisija uzskata, ka arī nākamā programma ir jāpārvalda centralizēti, bet pārvaldības uzdevumus lielā mērā var deleģēt kādai no pašreizējām izpildaģentūrām. Deleģēšanas apjomā un noteikumos jāņem vērā tas, ka Komisijai ir jāuztur ciešas politiskās saites attiecībā uz integrētajiem projektiem.

4. Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam

Visi skaitļi norādīti nemainīgās 2011. gada cenās. Nav iekļauti līdzekļi, kas paredzēti integrācijai; tie ietverti budžeta piešķīrumos nozaru finansēšanas instrumentiem.

LIFE + programma (vides politikas apakšprogramma) || 2,4 miljardi euro

Ārējā darbība

1. Politikas mērķi

Eiropas Savienība ir globāla dalībniece, pateicoties tās iedzīvotājiem un ekonomiskajai ietekmei. Ar 500 miljoniem iedzīvotāju tā veido vairāk nekā 25 % pasaules iekšzemes kopprodukta un piektdaļu pasaules tirdzniecības. Savienība ir arī aktīva politiska dalībniece ar reģionālām (jo īpaši savās kaimiņvalstīs) un globālām drošības interesēm un pienākumiem. Tā jo īpaši pauž solidaritāti, sniedzot vairāk nekā pusi no visas starptautiskās palīdzības attīstības jomā, un ir pasaules lielākā humānās palīdzības sniedzēja. Tā ir aktīvi iesaistīta cilvēktiesību aizsardzībā, atbilstīgu darba kārtību, citu vispārēju vērtību veicināšanā un starptautisko vides un sociālo konvenciju ievērošanā.

ES arvien vairāk iesaistās konfliktu novēršanā, krīzes pārvarēšanā un miera veidošanā, izmantojot ES vadītas krīzes pārvarēšanas misijas un ES reaģēšanu uz krīzēm un stabilizācijas instrumentus. ES atbalsta arī ANO un Āfrikas Savienības miera uzturēšanas un miera atjaunošanas misijas nestabilās vai kara plosītās valstīs. Turklāt ES ir apņēmusies atbalstīt daudzpusējo sistēmu un tās reformu, Dohas daudzpusējās tirdzniecības sarunas, UNFCCC (Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām) sarunas par klimata pārmaiņām, KBD (Konvencija par bioloģisko daudzveidību) sarunas par bioloģisko daudzveidību, sarunas par citiem daudzpusējiem nolīgumiem, G-8 un G-20 valstu reformas un globālo pārvaldības darba kārtību.

Tāpēc ārpolitika ir ES galvenā rīcības joma, kas ir nostiprināta Lisabonas līguma jaunajā institucionālajā satvarā.

ES izmanto finanšu instrumentus ārējām attiecībām, lai atbalstītu ārpolitikas īstenošanu, jo īpaši:

(1) ES vērtību sekmēšana un aizstāvēšana ārvalstīs. Izvirzot centrā cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, nesenie notikumi dažādās pasaules daļās rada nepieciešamību pārskatīt ES palīdzību pārejas un demokrātiskiem procesiem un pilsoniskai sabiedrībai;

(2) ES politikas virzienu plānošana, lai atbalstītu tādu galveno globālo problēmu risināšanu kā klimata pārmaiņu apkarošana, bioloģiskās daudzveidības zuduma novēršana un globālo sabiedrisko labumu un resursu aizsardzība, jāstiprina turpmāk. Komisija ierosina izstrādāt proaktīvu darba kārtību ES un savstarpējām interesēm ar trešām valstīm, īpašu uzmanību pievēršot stratēģiskiem partneriem;

(3) ES sadarbības attīstības jomā ietekmes palielināšana ar galveno mērķi palīdzēt izskaust nabadzību. ES koncentrēs palīdzību tajās jomās, kurās ES ir īpašas zināšanas, diferencējot partneru valstis un reģionus, lai nodrošinātu, ka palīdzības resursi tiek piešķirti atbilstīgi vajadzībām, spējām, interesēm un saistībām, uzlabotu palīdzības koordināciju un politikas saskaņotību attīstībai un nodrošinātu pietiekamu finansējumu attīstībai. Tiks izveidots Āfrikas instruments, lai atbalstītu Āfrikas un Eiropas kopīgās stratēģijas īstenošanu, koncentrējot uzmanību uz vairāku reģionālo un kontinentālo darbību skaidru pievienoto vērtību. Tas būs pietiekami elastīgs, lai saņemtu ieguldījumus no ES dalībvalstīm, Āfrikas valstīm, finanšu iestādēm un privātā sektora;

(4) ieguldīšana ES kaimiņvalstu ilgtermiņa labklājībā un stabilitātē. Stabilitātes, labklājības un demokrātijas telpas izveides mērķis tiks sasniegts, gan sagatavojot (potenciālās) kandidātvalstis dalībai, gan izmantojot mūsu atjaunoto kaimiņattiecību politiku. ES aktīvi atbalstīs demokrātijas vērtības un principus savās kaimiņvalstīs un izaugsmes ieguvumu taisnīgāku sadali, izmantojot plašāku politisko sadarbību un dziļāku ekonomisko integrāciju uz dienvidiem un austrumiem;

(5) Eiropas solidaritātes palielināšana pēc dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām. Atbalstot cilvēktiesību jomā esošo tiesību aktu starptautiski saskaņotos principus un uzlabojot spēju humānās palīdzības un civilās aizsardzības jomā no ES budžeta tiks atbalstītas darbības, lai prognozētu, novērstu katastrofas, sagatavotos tām un reaģētu uz tām ātrāk un elastīgāk iesaistītos attīstības darbībās nolūkā izkļūt no krīzes un veidot elastīgumu nākotnē;

(6) krīzes novēršanas un atrisināšanas uzlabošana. Tiks palielināta ES rīcība krīzes novēršanā un atrisināšanā, miera saglabāšanā un starptautiskās drošības nostiprināšanā, tostarp ES sagatavotības krīzei spēju uzlabošanā.

Atvērta Eiropa, kas darbojas saskaņā ar starptautisku regulējumu, ir labākais veids, kā izmantot globalizācijas sniegtos ieguvumus, kuri veicinās izaugsmi un nodarbinātību.

2. Instrumenti

Komisija ierosina šādu struktūru ES turpmākiem ārējās darbības instrumentiem.

2.1. Sadarbība attīstības jomā

Komisija ierosina balstīties uz pašreizējo attīstības sadarbības instrumentu (ASI) attiecībā uz tā ģeogrāfisko un tematisko darbības jomu. Tā ierosina, ka Eiropas Attīstības fondam (EAF), kas attiecas uz sadarbību ar ĀKK (Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm) un AZT (aizjūras zemēm un teritorijām), jāpaliek ārpus budžeta nākamās daudzgadu finanšu shēmas periodā.

2.2. Instruments paplašināšanās valstīm

Tiek ierosināts viens integrēts pirmspievienošanās instruments kā paplašināšanās stratēģijas finanšu pīlārs, kas ietver visas iekšpolitikas dimensijas un tematiskos jautājumus. Mērķis būs nodrošināt, lai kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis būtu pilnībā sagatavotas iespējamai pievienošanai. Uzsvars būs uz sociālekonomisko attīstību, reģionālo sadarbību, acquis pieņemšanu un īstenošanu un sagatavošanos iekšpolitikas vadībai pēc pievienošanās. Tas tiks īstenots ar valstu/daudzu saņēmēju programmām, kas saskaņotas ar saņēmējiem, un atspoguļos arī struktūrfondus, Kohēzijas fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), tostarp to pārfokusēšanu uz sabiedrisko labumu nodrošināšanu. Turklāt politiskie un ar finanšu krīzi saistītie instrumenti (makrofinansiāls atbalsts, stabilitātes instruments) joprojām būs pieejami izmantošanai paplašināšanās valstīs, kad tas būs nepieciešams.

2.3. Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI)

Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI) dos ieguvumu ES kaimiņvalstīm, atbalstot dziļāku politisko sadarbību, ciešāku ekonomisko integrāciju ar ES un atbalstu efektīvai un ilgtspējīgai pārejai uz demokrātiju. Sadarbība ar ES kaimiņvalstīm būs balstīta uz principu „lielāki līdzekļi lielākai atdevei” atbilstīgi secinājumiem Komisijas paziņojumā „Jauna atbilde pārmaiņu skartajām kaimiņvalstīm”. EKI nodrošinās lielāko daļu ES finansējuma kaimiņvalstīm, un nepieciešamības gadījumā to papildinās citi ārējie instrumenti.[15]

2.4. Partnerības instruments

Šī jaunā programma nodrošinās speciālu atbalstu sadarbībai ar visām trešām valstīm (valstīm, kas nav jaunattīstības valstis, un jaunattīstības valstīm), īpašu uzmanību pievēršot stratēģiskiem partneriem/jaunietekmes ekonomikām. Tā finansēs darbības, lai atbalstītu ES politikas virzienu plānošanu ārvalstīs, izmantojot divpusējo sadarbību un kopīgas pieejas problēmām, ekonomiskās partnerības un uzņēmumu sadarbību, valsts diplomātijas darbības un tīklus, cilvēku savstarpējās saiknes, politikas diskusijas un kopīgas darbības ar atsevišķām partnervalstīm, kā arī tirdzniecības, ieguldījumu un regulējuma konverģences veicināšanu ar stratēģiskiem partneriem.

2.5. Cilvēktiesību veicināšana pasaulē

Nostiprināts Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR) būs vērsts uz divām darbībām. Pirmkārt, tiks pastiprināts atbalsts plaukstošu pilsonisko sabiedrību attīstībai un to konkrētajai lomai kā pārmaiņu dalībniekiem un cilvēktiesību un demokrātijas atbalstam. Tas ietvers nostiprinātas ES spējas ātri reaģēt uz cilvēktiesību ārkārtas situācijām, kā arī lielāku atbalstu starptautiskiem un reģionāliem cilvēktiesību novērojumiem un mehānismiem. Otrkārt, atbalsts tiks sniegts vēlēšanu novērošanas misijām un vēlēšanu procesu uzlabošanai.

2.6. Solidaritāte un palīdzība iedzīvotājiem, kurus skārušas dabas un cilvēku izraisītas katastrofas

Humānā palīdzība un civilā aizsardzība tiks pastiprināta un joprojām ievēros pieeju, kas ir balstīta uz vajadzībām un principiem.

– Humānās palīdzības instruments nodrošinās reaģēšanu uz dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, pamatojoties uz tiesību aktu cilvēktiesību jomā starptautiskajiem principiem un izmantojot specializētas organizācijas.

– Civilās aizsardzības mehānisms nodrošinās reaģēšanu uz dabas un cilvēku izraisītām katastrofām trešās valstīs, izmantojot ES dalībvalstu civilās aizsardzības aģentūru koordināciju.

2.7. Krīžu novēršana un pārvarēšana

ES darbam šajā jomā ir vairāki virzieni:

· reaģēšana uz krīzēm, izmantojot stabilitātes instrumentu, tostarp dabas katastrofām, pievēršoties konfliktu novēršanai, miera veidošanai un valsts veidošanai. Tā ilgtermiņa spējas novērsīs tādus globālus un starpreģionālus draudus kā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, cīņa pret terorismu un organizēto noziedzību, nelikumīgas tirdzniecības novēršana utt.

· To valstu īstermiņa finansējuma vajadzību apmierināšana, uz kurām attiecas stabilizācijas un pielāgošanas programmas, izmantojot makrofinansiālu atbalstu.

· Kodoldrošības veicināšana, atbalstot starptautiskus noteikumus ar instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā. Mērķis būs atbalstīt augsta līmeņa kodoldrošības veicināšanu, aizsardzību pret radiāciju un kodolmateriālu efektīvu aizsargpasākumu piemērošanu trešās valstīs.

· Turklāt no kopējās ārpolitikas un drošības politikas budžeta tiks atbalstītas darbības bez militāras un aizsardzības saistības.

3. Īstenošana

Jauno programmu īstenošana tiks papildus vienkāršota, jo īpaši, lai ietvertu palīdzības efektivitāti. Jaunie instrumenti attiecīgajā gadījumā ietvers savstarpēju pārskatatbildību līdzekļu piešķiršanā un izmaksāšanā. Tiks meklēta sinerģiju palielināšana ārējo līdzekļu izmantošanā vairākiem ES politikas mērķiem, piemēram, lai izpildītu ES finanšu saistības nabadzības samazināšanas, klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā.

Tiks ierosināta arī ārējo darbību lielāka elastība. Tiks nostiprināti budžeta mehānismi ārpus finanšu shēmas lielu neparedzētu notikumu gadījumā (rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, elastības instruments).

Vienkāršošana tiks panākta ar skaidru attēlojumu un pārklāšanās samazināšanu starp instrumentiem, lai tos noteiktu atsevišķi ar skaidri definētiem politikas mērķiem. Tiks ierosināta arī noteikumu un procedūru vienkāršošana ES palīdzības sniegšanai, īpaši lai plānošana sekmētu kopīgu rīcību ar dalībvalstīm.

Tiek ierosināta novatorisku finanšu instrumentu turpmāka izmantošana visu instrumentu ietvaros (jo īpaši ar reģionāliem ieguldījumu mehānismiem), kam jāļauj savienot lielāku daļu dotāciju ar aizdevumiem, lai izmantotu papildu finansējumu partnervalstu ieguldījumu vajadzību segšanai.

Tiek uzskatīts, ka jāuzlabo ārējā atbalsta demokrātiska pārbaude. To varētu panākt, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu atsevišķiem programmu aspektiem, ne tikai nodrošinot likumdevēju līdztiesīgu piedalīšanos, bet arī nodrošinot lielāku plānošanas elastību. Attiecībā uz EAF tiek ierosināts pārbaudi pielīdzināt ASI, vienlaikus ņemot vērā šā instrumenta specifiku.

4. Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.–2020. gadam

Visi skaitļi nemainīgās 2011. gada cenās

Kopā ierosinātais budžets 2014.–2020. gadam, tajā skaitā || 70 miljardi euro

· Attīstības sadarbības instruments || 20,6 miljardi euro

· Pirmspievienošanās instruments || 12,5 miljardi euro

· Eiropas kaimiņattiecību instruments || 16,1 miljards euro

· Partnerības instruments || 1 miljards euro

· Stabilitātes instruments || 2,5 miljardi euro

· Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments || 1,4 miljardi euro

· Kopējā ārpolitika un drošības politika || 2,5 miljardi euro

· Humānās palīdzības instruments || 6,4 miljardi euro

· Civilā aizsardzība un ārkārtas reaģēšanas spēja || 0,2 miljardi euro

· Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss || 0,2 miljardi euro

· Instruments sadarbībai kodoldrošības jomā || 0,56 miljardi euro

· Makrofinansiāls atbalsts || 0,6 miljardi euro

· Ārējo darbību garantiju fonds || 1,26 miljardi euro

Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos || 2,45 miljardi euro

Kopā ierosinātais budžets 11. EAF ietvaros || 30,3 miljardi euro

Krāpšanas apkarošana

1. Politikas mērķi

Krāpšanas apkarošanas ES politikas mērķis ir aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses, novēršot, atturot, izmeklējot un nodrošinot tiesvedību par krāpšanu pret ES budžetu. Politiku īsteno Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), kas ir daļa no Komisijas, bet veic izmeklēšanu pilnīgi neatkarīgi.

Kā Komisijas dienests OLAF administrē turpmāk aprakstītās programmas, lai atbalstītu Savienības politiku krāpšanas apkarošanas jomā. Krāpšanas apkarošanas darbības konkrēts virziens ir euro aizsardzība pret banknošu un monētu viltošanu; tas ir svarīgi vienotās valūtas darbībai.

2. Instrumenti

Trīs programmas ir paredzētas, lai koordinētu dalībvalstu rīcību krāpšanas pret budžetu apkarošanā atbilstīgi LESD 325. pantā paredzētajam pienākumam par ciešu un regulāru sadarbību.

· Hercule II programma veicina krāpšanas apkarošanas darbību, uzlabojot starptautisku un daudznozaru sadarbību, apmācību, speciālistu juridiskus pētījumus, citu speciālistu pakalpojumu krāpšanas apkarošanas jomā sniegšanu dalībvalstu iestādēm, kam ir pienākumi šajā jomā (policija un muitas iestādes, prokurori utt.), profesionālu tīklu veidošanu, iekļaujot pievienošanās valstis un kandidātvalstis, un tehniskā aprīkojuma finansēšanu dalībvalstīm. Hercule programmai ir īpaša loma, atbalstot cīņu pret cigarešu kontrabandu.

· Informācijas sistēma krāpšanas apkarošanai (AFIS) nodrošina drošu infrastruktūru ar krāpšanu saistītas informācijas apmaiņai dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm un Komisiju. Šī infrastruktūra dod iespēju arī veikt kopīgas muitas operācijas, iesaistot dalībvalstis un trešās valstis, kas koordinē dažādu dienestu resursus ar kopīgas intereses un augsta riska mērķiem.

· Pericles programma, kas veltīta euro aizsardzībai pret viltošanu, nodrošina darbinieku apmaiņas, palīdzību un mācību programmas. Cīņa pret euro viltošanu ir bijusi sekmīga saskaņota pasākumu kopuma rezultātā, liekot uzsvaru uz ciešu sadarbību starp visiem dalībniekiem, kas iesaistīti valstu un Eiropas līmenī, kā arī apmācību un izpratnes palielināšanu.

Papildus konkrētajai izdevumu programmai krāpšanas apkarošanas jomā krāpšanas apkarošanas noteikumu lielāka saskaņotība visā izdevumu programmu diapazonā palīdzēs nodrošināt, ka tiek efektīvi īstenota Savienības apņemšanās apkarot krāpšanu. Tāpēc krāpšanas apkarošanas noteikumi tiks iekļauti katrā juridiskajā pamatā jaunajai programmu paaudzei 2014.–2020. gadā.

3. Īstenošana

Iepriekšējo Hercule programmu novērtējumi ir liecinājuši par būtisku ietekmi dalībvalstu izmantotā tehniskā aprīkojuma līmeņa, pārrobežu operāciju atvieglošanas un pierādījumu kvalitātes uzlabojumu ziņā. Ir nostiprinātas saiknes starp speciālistiem – tiesībaizsardzības amatpersonām. Juridiski pētījumi, kas vērsti uz konkrētiem jautājumiem saistībā ar krāpšanas apkarošanas pārrobežu operācijām, ir nostiprinājuši sadarbības pamatu.

AFIS izmantošana dalībvalstīs ir būtiski palielinājusies pēc jaunas tehnoloģijas ieviešanas 2010. gadā. Tiek plānoti papildu uzlabojumi, jo īpaši tādi, kas veicina riska analīzi. Tiks palielinātas spējas veikt kopīgas muitas operācijas.

Pericles programma ir veicinājusi euro banknošu un monētu samērā nelielo viltošanas apmēru un sekmīgas darbības, lai apturētu viltojumus pat pirms to nonākšanas apgrozībā. Ar aptuveni 110 darbībām un gandrīz 6000 apmācītu amatpersonu Pericles ir to pasākumu kopuma svarīga daļa, kas aizsargā euro pret viltošanu.

Šīs programmas tiek īstenotas, izmantojot dotācijas un publisko iepirkumu.

Priekšlikums attiecībā uz visām trim programmām ir uzlabot pašreizējo pieeju, ņemot vērā pieredzi, atbilstīgi Komisijas stratēģijai krāpšanas apkarošanas jomā, vienlaikus saglabājot atbilstīgus izdevumu līmeņus.

4. Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.–2020. gadam

Visi skaitļi nemainīgās 2011. gada cenās

Kopā ierosinātais budžets 2014.–2020. gadam HERCULE, PERICLES un AFIS vajadzībām || 150 miljoni euro

Veselība un patērētāji

1. Politikas mērķi

Eiropas Savienības politika veselības un patērētāju aizsardzības jomā ir vērsta uz jautājumiem, kas ir īpaši svarīgi visiem Eiropas iedzīvotājiem, – viņu veselību un drošību, kā arī pārtikas un patēriņa preču plaša klāsta pieejamību efektīvā un drošā iekšējā tirgū. ES politika šajā jomā ir paredzēta, lai pilnvarotu Eiropas patērētājus, aizsargātu un uzlabotu Eiropas iedzīvotāju veselību, nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu un veselīgumu un aizsargātu augu veselību un dzīvnieku labturību un veselību.

Komisijai ir īpašs pienākums palīdzēt aizsargāt un uzlabot dzīvnieku, jo īpaši produktīvo dzīvnieku, veselības stāvokli un apstākļus Kopienā, vienlaikus sekmējot Kopienas iekšējo tirdzniecību un dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu saskaņā ar atbilstīgajiem veselības aizsardzības standartiem un starptautiskām saistībām. Tāpat ES uzrauga augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecību un izmantošanu un nosaka standartus pesticīdu atlieku uzraudzībai un kontrolei. Tā īsteno preventīvus pasākumus, lai aizsargātu pret tādu organismu ievešanu un izplatību Eiropas Savienībā, kas ir kaitīgi augiem vai augu produktiem. Tā nodrošina arī kvalitātes nosacījumus sēklu un pavairošanas materiāla pārdošanai Eiropas Savienībā. Šis uzdevums tiek veikts efektīvāk un ekonomiskāk, izmantojot ES budžetu, nevis 27 dažādus valstu budžetus.

Labas veselības veicināšana ir gudras un iekļaujošas izaugsmes mērķu neatņemama sastāvdaļa stratēģijā „Eiropa 2020”. Cilvēku veselības un aktivitātes ilgākai saglabāšanai ir pozitīva ietekme uz produktivitāti un konkurētspēju. Inovācija veselības aprūpē palīdz risināt ilgtspējas problēmu nozarē demogrāfisko izmaiņu kontekstā.

Tāpat patērētāju aizsardzības politika būtiski palielina Eiropas ekonomikas efektivitāti, pilnvarojot pilsoņus uzņemties pilnvērtīgu lomu vienotajā tirgū un nostiprinot viņu spēju un paļāvību iegādāties preces un pakalpojumus pāri robežām, jo īpaši tiešsaistē. Patēriņa izdevumiem veidojot 56 % no ES IKP, efektīva patērētāju aizsardzības politika var aktīvi veicināt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu.

Veselības un patērētāju aizsardzības ES politikas ietvaros finansētās programmas veicina Eiropas iedzīvotāju labklājību. Veselības un patērētāju aizsardzības ES programmu pievienotā vērtība ir to spēja risināt jautājumus, ko tik efektīvi nevarētu risināt dalībvalstis, darbojoties atsevišķi. Piemēram, darbībām, lai veicinātu pārrobežu iepirkšanos vai reaģētu uz nozīmīgākajām problēmām, slimībām vai pandēmijām, kas ietekmē vairākas dalībvalstis, ir nepieciešama koordinēta un saskaņota rīcība. Tāpat dzīvnieku un augu slimības pārsniedz valstu robežas. Dzīvnieku veselības un pārtikas nekaitīguma vienota un augsta līmeņa nodrošināšana Eiropas Savienībā dod iespēju dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu brīvai apgrozībai, kas ir svarīga vienotā tirgus darbībai, ir ieguvums patērētājiem, nodrošinot lielāku izvēli un sīvāku konkurenci, un ļauj ES pārtikas ražotājiem izmantot apjomradītus ietaupījumus.

2. Instrumenti

Komisija ierosina šādas programmas, lai atbalstītu veselības un patērētāju aizsardzības ES politikas īstenošanu.

2.1. Veselība 2.1.1. Programma „Veselība izaugsmei”

Jaunā programma „Veselība izaugsmei” būs orientēta uz darbībām ar skaidru ES pievienoto vērtību atbilstīgi stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un jaunām juridiskām saistībām. Galvenais mērķis ir sadarboties ar dalībvalstīm, lai aizsargātu iedzīvotājus pret veselības pārrobežu apdraudējumiem, palielinātu veselības aprūpes pakalpojumu ilgtspēju un uzlabotu iedzīvotāju veselību, vienlaikus veicinot inovāciju veselības aprūpes jomā. Piemēram, programma atbalstīs veselības aizsardzības politiku, izstrādājot paraugpraksi un pamatnostādnes retu slimību diagnosticēšanai un ārstēšanai, atbalstot Eiropas references tīklus par slimībām, izstrādājot paraugpraksi un pamatnostādnes vēža skrīningam un izveidojot kopīgu ES pieeju veselības aprūpes tehnoloģijas novērtējumiem un e-Veselībai. Pētniecības un inovācijas darbības veselības aprūpes jomā tiks atbalstītas Vienotā stratēģiskā satvarā pētniecībai un inovācijai.

2.1.2. Dzīvnieku un augu veselība un pārtikas nekaitīgums

Dzīvnieku un augu veselības un pārtikas nekaitīguma programma ir vērsta uz dzīvnieku slimību izskaušanu, ārkārtas veterināro fondu un tādām saistītām darbībām kā ES references laboratoriju, mācību programmu un vakcīnu banku finansēšana. Turpmākā programma turpinās šīs darbības ar pastiprinātu uzsvaru uz rezultātiem. Programma finansēs arī papildu un ļoti nepieciešamo rīcību, lai novērstu augu veselību apdraudošos kaitēkļus un slimības, kas kļūst aizvien vairāk izplatītas Eiropas Savienībā.

2.2. Patērētāji

Patērētāju programma

Patērētāju programma veicinās patērētāju pilnvarošanu kā galveno līdzekli, lai sasniegtu augsta līmeņa aizsardzību vienotajā tirgū. Programma būs vērsta uz patērētājiem paredzētās informācijas plūsmas uzlabošanu un patērētāju interešu pārstāvēšanu. Tā atbalstīs patērētāju aizsardzības noteikumu efektīvu piemērošanu, izmantojot sadarbību starp iestādēm un organizācijām, kas ir atbildīgas par to īstenošanu, informēšanu, izglītošanu un strīdu izšķiršanu. Jaunā programma būs balstīta uz pašreizējās programmas pozitīvajiem rezultātiem, veicot nelielu pārfokusēšanu, lai pievērstos jaunām pamatprioritātēm. Komisija jo īpaši ierosina palielināt resursus, kas atvēlēti alternatīvai strīdu izšķiršanai un spēju veidošanai, lai konsultētu patērētājus pārrobežu iepirkšanās gadījumos.

3. Īstenošana

Veselības un patērētāju aizsardzības budžeta izpildi veic ar tiešu un netiešu centralizētu vadību. Pārtikas un barības budžeta lielākās daļas izpildi veic ar centralizētu tiešu vadību, īpaši izmantojot dotācijas dalībvalstu iestādēm.

2004. gadā Komisija izveidoja Veselības un patērētāju izpildaģentūru, lai vadītu Sabiedrības veselības programmu. 2008. gadā aģentūras mandāts tika paplašināts, lai ietvertu Patērētāju programmas un pārtikas nekaitīguma mācību pasākumu īstenošanu, ko finansē no pārtikas un barības budžeta. Šajā jomā darbojas vairākas citas regulatīvas aģentūras – Kopienas Augu šķirņu birojs (CPVO), Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA). CPVO ir pilnībā pašfinansēts no maksām. ECDC un EFSA tiek finansēti ar gada budžeta subsīdiju, turpretim EMA saņem budžeta subsīdiju kopā ar maksām no privātā sektora. Šīs struktūras tiks izmantotas, lai īstenotu jaunās programmas to kompetences jomās.

4. Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.–2020. gadam

Visi skaitļi nemainīgās 2011. gada cenās

Kopā ierosinātais budžets 2014.–2020. gadam, tajā skaitā || 2,75 miljardi euro

· Pārtikas nekaitīgums || 2,2 miljardi euro

· Programma „Veselība izaugsmei” || 396 miljoni euro

· Patērētāju programma || 175 miljoni euro

Iekšējā politika

1. Politikas mērķi

Eiropas Savienības iekšlietu politikas mērķis ir izveidot telpu bez iekšējām robežām, kurā cilvēki var brīvi ieceļot, pārvietoties, dzīvot un strādāt, būdami pārliecināti, ka tiks pilnībā ievērotas viņu tiesības un gādāts par viņu drošību.

ES ir izšķiroša loma nopietnu noziegumu un organizētās noziedzības, kibernoziegumu un terorisma draudu novēršanā, nodrošinot ES ārējo robežu efektīvu pārvaldību un ātri reaģējot uz krīzes situācijām, ko izraisījusi cilvēku darbība vai dabas katastrofas. Globalizācijas jomā, kur pieaug draudi un palielinās to starptautiskā dimensija, neviena dalībvalsts nespēj efektīvi reaģēt viena pati. Lai nodrošinātu tiesībaizsardzības iestāžu efektīvu darbību pāri robežām un jurisdikcijām, ir vajadzīga saskaņota un visaptveroša Eiropas reakcija.

Sadarbība un solidaritāte ES līmenī jau ir ļāvušas panākt būtisku progresu atvērtākas un drošākas Eiropas veidošanā. ES arī turpmāk saskarsies ar svarīgām problēmām, kuras nebūt neaprobežosies ar iedzīvotāju novecošanos un darbaspēka samazināšanos. Lai palielinātu ES konkurētspēju un sociālo kohēziju, bagātinātu mūsu sabiedrību un radītu iespējas ikvienam, ļoti svarīga ir tālredzīga legālās imigrācijas un integrācijas politika. Mums ir jārisina nelegālās imigrācijas problēma un jāapkaro cilvēku tirdzniecība un citas mūsdienu verdzības formas. Tajā pašā laikā ES jāturpina apliecināt solidaritāti ar tiem, kuriem vajadzīga starptautiska aizsardzība. Joprojām prioritāte ir izveidot drošāku un efektīvāku Kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, kura atspoguļo mūsu vērtības.

ES budžeta atbalsts var nodrošināt patiesu pievienoto vērtību šajā jomā. ES finansējums ir solidaritātes un kopīgas atbildības taustāms apliecinājums, un tās ir vajadzīgas mūsu kopīgo problēmu risināšanai. Piemēram, brīvas pārvietošanās pamatnosacījums ir ES ārējo robežu kontrole, ko visas ES interesēs un tās vārdā veic dažas dalībvalstis. Turklāt ES būtu jāspēj sniegt pienācīgu atbalstu gadījumos, kad kādā no dalībvalstīm rodas ārkārtēja situācija uz tās robežām. Tāpat arī tām dalībvalstīm, kurām to ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ migrācijas plūsmu rezultātā rodas nesamērīgas izmaksas, būtu jāsaņem atbilstošs finansiālais atbalsts no ES budžeta.

ES finansējums arī var palīdzēt veicināt efektivitāti, apvienojot resursus un pastiprinot starptautisko praktisko sadarbību starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Tas ir īpaši svarīgi iekšējās drošības jomā, kur finansiālais atbalsts tādām kopīgām operācijām kā kopīgas izmeklēšanas grupas veicina sadarbību starp policijas, muitas, robežsardzes un tiesu iestādēm.

Papildus atbalstam iekšlietu politikas virzienu iekšējiem aspektiem jānodrošina arī pietiekams ES finansējums iekšlietu politikas ārējās dimensijas nostiprināšanai, to pilnībā saskaņojot ar ES ārējo politiku. Tas panākams, piemēram, sniedzot atbalstu atpakaļuzņemšanas nolīgumu un mobilitātes partnerību īstenošanai, palīdzot trešām valstīm attīstīt savas robežuzraudzības spējas vai nodrošinot finansējumu cīņai pret starptautiskajiem kriminālajiem tīkliem, cilvēku tirdzniecību un ieroču un narkotiku kontrabandu.

2. Instrumenti

Komisija ierosina vienkāršot ES finansējuma struktūru šajā jomā, samazinot finanšu programmu skaitu līdz divām programmām.

– Migrācijas un patvēruma fonds atbalstīs pasākumus, kas saistīti ar patvērumu un migrāciju, trešo valstu valstspiederīgo integrāciju un atgriešanos.

– Iekšējās drošības fonds sniegs finansiālu atbalstu iniciatīvām ārējo robežu un iekšējās drošības jomā.

Abiem fondiem ir vajadzīga ievērojama ārējā dimensija, lai nodrošinātu, ka ES rīcībā ir līdzekļi iekšlietu politikas prioritāšu īstenošanai attiecībās ar trešām valstīm, un lai aizstāvētu ES intereses. Lai nodrošinātu finansēšanas teritoriālo nepārtrauktību, finansiālais atbalsts sākotnēji būs pieejams ES un tiks turpināts trešās valstīs. Piemēram, attiecībā uz bēgļu izmitināšanu, atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, reģionālajam aizsardzības programmām, cīņu pret nelegālo migrāciju, robežpārvaldības pastiprināšanu un policijas sadarbību ar kaimiņvalstīm.

Instrumenti arī nodrošinās ātru reaģēšanu ārkārtas situācijās, fondu(-s) plānojot tā, lai ES varētu atbilstoši reaģēt, strauji mainoties situācijai.

3. Īstenošana

Samazinot programmu un attiecīgi to īstenošanas noteikumu skaitu, tiks racionalizētas procedūras, un visām ieinteresētajām personām būs vieglāk saprast noteikumus.

Tur, kur tas iespējams, pārejot no tiešās uz dalīto pārvaldību, tiks samazināts nevajadzīgais birokrātiskais slogs. Tiešā pārvaldība tiks saglabāta konkrētiem starptautiskiem vai īpaši inovatīviem projektiem un nevalstisko dalībnieku atbalstam, kā arī pasākumu un pētījumu popularizēšanai. To saglabās arī attiecībā uz elastīgo ārkārtas reaģēšanas mehānismu un ārējo dimensiju.

Attiecībā uz dalīta pārvaldībā esošiem līdzekļiem tiek ierosināts pāriet uz sistēmu, kuras pamatā ir uz rezultātiem orientēta daudzgadu plānošana, nevis ikgadējas programmas. Tas sekmēs stingrāku orientāciju uz mērķiem un rezultātiem, samazinot darba slodzi visām ieinteresētajām personām un saīsinot laiku, kas vajadzīgs valstu programmu apstiprināšanai, līdz ar to paātrinot līdzekļu piešķiršanu.

ES darbu šajā jomā atbalsta vairākas aģentūras, tostarp Eiropols, Frontex, Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, Eiropas Policijas akadēmija, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs un IT aģentūra. Lai nodrošinātu, ka aģentūras efektīvi atbalsta praktisko sadarbību starp dalībvalstīm, ir iespējams un nepieciešams uzlabot sinerģiju un saskaņotību starp Komisijas un tās aģentūru veiktajiem pasākumiem.

Šajā jomā ievērojama daļa budžeta paredzēta liela mēroga IT sistēmām (piemēram, SIS II un VIS). Tās nodrošina lielu ES pievienoto vērtību. Šīs sistēmas pašlaik pārvalda Komisija, bet to pārvaldība tiks pakāpeniski nodota turpmākajai IT aģentūrai, kura sāks darbību 2012. gadā. IT aģentūra arī būs atbildīga par turpmāko IT sistēmu attīstību un pārvaldību šajā jomā.

4. Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam

Visi skaitļi norādīti nemainīgās 2011. gada cenās

Kopā ierosinātais budžets 2014.-2020. gadam, no kura || 8,23 miljardi euro

· Migrācijas un patvēruma fonds || 3,4 miljardi euro

· Iekšējās drošības fonds || 4,1 miljards euro

· IT sistēmas || 730 miljoni euro

Infrastruktūra — "Eiropas Savienošanas" finanšu mehānisms

1. Politikas mērķi

Eiropas ekonomikas nākotnes perspektīvā ir vajadzīgi viedi, ilgtspējīgi un savstarpēji pilnībā savienojami transporta, enerģētikas un digitālie tīkli. Tie ir nepieciešams nosacījums Eiropas vienotā tirgus pilnveidei. Tie arī palīdzēs sasniegt stratēģijā "Eiropa 2020" izvirzītos ES ilgtspējīgas izaugsmes mērķus un ES vērienīgos "20-20-20" mērķus enerģētikas un klimata pārmaiņu politikas jomā[16].

Lai gan paredzams, ka tirgus ar piemērotu investīciju un cenu veidošanas mehānismu palīdzību lielā mērā nodrošinās vajadzīgo infrastruktūru, tomēr bez pienācīgas publisko līdzekļu piesaistes (tostarp no ES budžeta) dažas investīcijas infrastruktūrā netiks veiktas vai tiks atliktas uz laikposmu ilgi pēc noteiktā termiņa beigām 2020. gadā.

Enerģētikas sektorā Komisija 2010. gadā ir noteikusi prioritāros transporta koridorus elektroenerģijai (četrus), gāzei (trīs) un naftai. Tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam būs vajadzīgas aptuveni 200 miljardu euro investīcijas gāzes cauruļvados un energotīklos. 100 miljardus euro no šo investīciju kopsummas tirgum jānodrošina saviem spēkiem, savukārt publisko iestāžu rīcība būs vajadzīga, lai rastu pārējos 100 miljardus euro un papildinātu vajadzīgo privāto kapitālu.

Transporta sektora infrastruktūra jāplāno tā, lai pēc iespējas labvēlīgāk ietekmētu ekonomikas izaugsmi un mazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. ES austrumu un rietumu daļā transporta infrastruktūra ir attīstīta nevienlīdzīgi, un tā ir jāizlīdzsvaro. Eiropā ir vajadzīgs Eiropas mēroga pamattīkls, ko veido koridori, pa kuriem kravas un pasažieru pārvadājumi notiek ar lielu efektivitāti un zemu emisijas līmeni, plaši izmantojot pieejamo infrastruktūru, veidojot iztrūkstošos savienojumus, mazinot satiksmes pārslogotību un izmantojot izdevīgākus pakalpojumus, kas apvieno dažādus transporta veidus. Šo pamattīklu atbalstīs "Eiropas savienošanas" finanšu mehānisms un papildinās plašs valstu infrastruktūras tīkls (kam var sniegt atbalstu no ES struktūrfondiem). Pamattīklu veidos, izmantojot Eiropas mēroga plānošanas metodes. Papildus esošo aktīvu uzturēšanai visaptverošais tīkls pamatotos uz pašreizējo TEN-T un aptvertu dalībvalstu esošo un plānoto infrastruktūru. Aplēsts, ka izmaksas, kas nepieciešamas ES infrastruktūras attīstīšanai, lai apmierinātu pieprasījumu pēc transporta, pārsniedz 1,5 triljonus euro laikposmā no 2010. līdz 2030. gadam. TEN-T tīkla pilnveidei līdz 2020. gadam vajadzīgi aptuveni 500 miljardi euro, un 250 miljardi euro no šiem līdzekļiem tiktu veltīti galveno "vājo vietu" novēršanai.

Digitālie tīkli — gan fiziskā aspektā, gan uz tiem balstīto pakalpojumu izteiksmē — ir viedas izaugsmes galvenā panākumu atslēga. Digitalizācijas programmā iestrādāts mērķis līdz 2013. gadam nodrošināt, ka visiem Eiropas iedzīvotājiem ir pieejami platjoslas sakaru pamatpakalpojumi, un līdz 2020. gadam — īpaši ātrdarbīgi platjoslas sakari. Komisija 2010. gada septembrī ieskicēja pasākumus, ko tā un dalībvalstis var veikt, lai palīdzētu rast investīcijas 180 līdz 270 miljardu euro apmērā, kas vajadzīgas, lai no 2020. gada katrā mājsaimniecībā būtu pieejami ātrdarbīgi platjoslas sakari. Mērķtiecīga publiska intervence vajadzīga, lai veicinātu privātās investīcijas gadījumos, kad ar tirgus spēkiem vien nepietiek. Eiropai kļūstot mūsdienīgākai, digitālo pakalpojumu kopējās arhitektūras risinājumi atbalstīs iedzīvotāju aizvien lielāko mobilitāti, pavērs iespēju veidot digitālo pakalpojumu vienoto tirgu, veicinās pārrobežu pakalpojumu pieaugumu un mazinās darījumu izmaksas uzņēmumiem, it sevišķi MVU, kas meklē izaugsmes iespējas ārpus pašmāju tirgus.

2. Instrumenti

Komisija ierosina izdevumu kategorijā, kurā apvienoti visi pasākumi, ar ko atbalsta ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju, izveidot "Eiropas savienošanas" finanšu mehānismu, ar kuru veicinātu "transporta pamattīkla", "enerģētikas prioritāro koridoru" un digitālās infrastruktūras izveidi, kas ES nepieciešama stabilas konkurētspējas nodrošināšanai nākotnē. Ar to atbalstīs infrastruktūru Eiropas un vienotā tirgus dimensijā, virzot ES atbalstu uz prioritārajiem tīkliem, kas jāizveido līdz 2020. gadam un kur Eiropas rīcība ir visvairāk vajadzīga. Tīkli kļūst aizvien sarežģītāki, tāpēc efektīvu saskaņošanu, kas pēc iespējas samazinās izmaksas visiem iedzīvotājiem, var panākt vienīgi Eiropas mērogā.

Izvirzīts arī uzdevums veidot privātajām investīcijām labvēlīgu vidi un izstrādāt instrumentus, kas spētu piesaistīt specializētos infrastruktūras investorus. Dalībvalstīm un Eiropas Savienībai jāizveido nosacījumi, kas veicina privātās investīcijas, un arī pašām jāpieliek lielākas pūles, neraugoties uz to un tieši tāpēc, ka visas publiskās iestādes šobrīd saskaras ar finansiālām grūtībām. Lai šādi instrumenti būtu pēc iespējas iedarbīgi, tiem jāaptver vairākas nozares un vairākas valstis, tādējādi palielinot diversifikāciju un attiecīgi mazinot risku. To var panākt vienīgi Eiropas mērogā, pamatojoties uz precīzi noteiktiem koridoriem un mērķtiecīgām investīcijām noteiktās jomās. Piesaistot ietaupījumus izaugsmi uzlabojošām ilgtermiņa investīcijām, izdosies stimulēt ekonomiku, radīt darbavietas, palielināt patēriņu un atbalstīt mērķus, par kuriem panākta vispārēja vienošanās stratēģijā "Eiropa 2020".

"Eiropas savienošanas" finanšu mehānisms atbalstīs Eiropas mēroga projektus, kuros saskaņota un optimizēta pieeja samazinās kolektīvās izmaksas vai novērsīs nevienmērīgu ieņēmumu problēmu. Turklāt, kopīgi veidojot finanšu instrumentus, tas būs līdzeklis privātā sektora finansējuma piesaistīšanai gan no ES, gan no ārvalstīm. Tādējādi projektu finansējums papildinās un uzlabos ES līdzekļu izmantošanu. "Eiropas savienošanas" finanšu mehānisms izmantos arī materiālās infrastruktūras sinerģiju (piemēram, kopīgi īstenojot lielus transporta un enerģētikas pārrobežu savienojumus un transporta un enerģētikas infrastruktūrā ieviešot viedās informācijas tehnoloģijas).

3. Īstenošana

Infrastruktūras mehānismam 2014.−2020. gadā būs atvēlēts vienots finansējums 40 miljardu euro apmērā. No šīs summas īpašu finansējumu piešķirs enerģētikas, transporta un digitālajiem tīkliem. Mehānismu centralizēti pārvaldīs Komisija, ko atbalstīs izpildaģentūra (tāda kā pašreizējā TEN-T izpildaģentūra) un finanšu starpnieki. Projektu faktiskā tehniskā īstenošana uz vietas (piemēram, iepirkums un konkursa procedūra) būs projektu attīstītāju pārziņā. Mehānismu papildinās 10 miljardi euro, kas Kohēzijas fondā nodalīti attiecīgām investīcijām transporta infrastruktūrā.

Atkarībā no sektora, projektu ģeogrāfiskās atrašanās vietas un veida piemēros dažādas līdzfinansējuma likmes, līdzsvarojot nepieciešamību maksimāli palielināt atbalstu un būtiski paātrināt projekta īstenošanu. Maksimālās līdzfinansējuma likmes modulēs, pamatojoties uz katra projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, budžeta līdzekļu pieejamību un nepieciešamību maksimāli palielināt ES finansējuma sniegto atbalstu. Piemērojamās līdzfinansējuma likmes ietekme trijos sektoros lielā mērā atkarīga no attiecīgo valstu ekonomikas/attīstības stāvokļa[17]. Konkrēti attiecībā uz enerģētiku Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā (EEAP) pierādīts, ka lielāka līdzfinansējuma likme nepieciešama, lai rosinātu energoapgādes drošības uzlabošanas projektus[18].

Lai finansējumam būtu vislabvēlīgākā ietekme, "Eiropas savienošanas" finanšu mehānisms apvienos uz tirgu balstītus instrumentus un ES tiešo atbalstu. Novatorisku finanšu instrumentu ievērojamais sviras efekts (kas var sasniegt, piemēram, 1:25 projektu obligācijām) un ES tiešā atbalsta sekmīga absorbcija (kā to jau pierādījis EEAP vai TEN-T programma) ļaus ievērojami mazināt riskus un vienkāršos kapitāla pieejamību lielu investīciju vajadzībām.

Galvenās prioritāro tīklu vajadzības, kas attiecas uz visu Eiropu, Komisija attiecīgi apzinājusi pārskatītajās TEN-T pamatnostādnēs (kas jāpieņem 2011. gada septembrī), Enerģētikas infrastruktūras dokumentu kopumā (COM(2010) 677), ko Eiropadome apstiprināja 2011. gada 4. februārī, un Eiropas digitalizācijas programmā (COM(2010) 245).

Pielikumā pievienots to savienojumu saraksts, kuriem ierosināts piešķirt finansējumu.

4. Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam

Visi skaitļi nemainīgās 2011. gada cenās.

"Eiropas savienošanas" finanšu mehānisms, no kura || 40 miljardi euro

· enerģētika || 9,1 miljards euro

· transports || 21,7 miljardi euro

· IKT/digitālās tehnoloģijas || 9,2 miljardi euro

· summas, kas Kohēzijas fondā rezervētas transporta infrastruktūrai || 10 miljardi euro

· Kopā || 50 miljardi euro

Eiropas mobilitātes koridoru un transporta galveno tīklu projektu provizorisks saraksts

Horizontālās prioritātes

Novatoriska pārvaldība & pakalpojumi || Vienotā Eiropas gaisa telpa (SESAR)

Novatoriska pārvaldība & pakalpojumi || Satiksmes pārvaldības sistēmas autoceļiem, dzelzceļam un iekšējiem ūdensceļiem (ITS, ERTMS, RIS)

Novatoriska pārvaldība & pakalpojumi || Galvenā tīkla ostas un lidostas

|| || ||

Eiropas koridori

Projektu plūsma TEN-T galvenā tīkla koridoros || Posmi, kas jāfinansē līdz 2020. gadam || veids || Galvenie datumi

1. Baltijas – Adrijas koridors - Helsinki – Tallinn – Riga – Kaunas – Warszawa – Katowice - Gdynia – Katowice - Katowice – Ostrava – Brno- Wien - Katowice – Žilina – Bratislava – Wien - Wien – Graz – Udine (including Koralm) – Venezia - Graz – Maribor – Ljubljana – Trieste / Koper – Venezia - Venezia – Bologna - Ravenna || || ||

|| Tallinn - Riga - Kaunas - Warszawa || Multimodāls || priekšizpēte ir pabeigta, esošās līnijas modernizācija jāpabeidz līdz 2015. gadam, jaunas līnijas būvdarbi jāuzsāk līdz 2020. gadam

Multimodāls savienojums Gdynia - Katowice || Multimodāls || notiek modernizācija ātrumam 160 km/h

Katowice - Ostrava - Brno & Katowice - Žilina - Bratislava || Dzelzceļš || notiek modernizācija

Dzelzceļa savienojums Bratislava - Wien lidosta - Wien || Dzelzceļš || tiek būvēts savstarpējs savienojums ar lidostu

Dzelzceļa savienojums Wien - Graz - Klagenfurt (Semmering, Koralm) || Dzelzceļš || notiek sīkāka izpēte Semmering, turpinās celtniecība Koralm līdz 2024. gadam

Dzelzceļa savienojums Klagenfurt - Udine (Pontebbana) || Dzelzceļš || jāizveido satiksmes pārvaldības sistēmas

Dzelzceļa savienojums Graz - Maribor || Dzelzceļš || jāpabeidz pēc 2020. gada

Dzelzceļa savienojums Maribor - Ljubljana - Trieste || Dzelzceļš || notiek izpēte un daļēja modernizācija

Koper dzelzceļa savienojums || Dzelzceļš || notiek modernizācija

Venezia – Bologna - Ravenna || Dzelzceļš || jāizvērš satiksmes pārvaldības sistēmas, modālā savstarpējā savienojuma modernizācija

|| || ||

2. Varšavas – Berlīnes – Amsterdamas koridors - Amsterdam (Rotterdam) – Hannover – Berlin – Poznań – Warzsawa || || ||

|| Multimodāls savienojums Warszawa - Poznań -DE robeža || Multimodāls || notiek ceļu un dzelzceļa modernizācija, notiek izpēte ātrgaitas dzelzceļa ierīkošanai

Dzelzceļa savienojums PL robeža - Berlin - Hannover - Amsterdam || Dzelzceļš || notiek izpēte, jāizvērš satiksmes pārvaldības sistēmas

Amsterdam slūžas || Iekšējie ūdensceļi || notiek izpēte

|| || ||

3. Vidusjūras koridors - Algeciras – Madrid – Tarragona - Valencia – Tarragona - Tarragona – Barcelona – Perpignan – Lyon – Torino – Milano - Milano – Venice - Ljubljana – Budapest – UA robeža || || ||

|| Dzelzceļa savienojums Algeciras - Madrid || Dzelzceļš || notiek izpēte, būvdarbi jāuzsāk līdz 2015. gadam, jāpabeidz līdz 2020. gadam

Dzelzceļa savienojums Valencia - Taragona - Barcelona || Dzelzceļš || celtniecība 2014.-2020. gada laikposmā

Barcelona - Perpignan || Dzelzceļš || notiek būvdarbi, jāpabeidz līdz 2015. gadam

Perpignan – Montpellier tiešais dzelzceļa savienojums || Dzelzceļš || apvadam Nîmes – Montpellier jābūt ekspluatācijā 2017. gadā, Montpellier – Perpignan 2020. gadā

Dzelzceļa savienojums Lyon - Torino || Dzelzceļš || būvdarbi jāpabeidz 2025. gadā

Milano - Brescia || Dzelzceļš || notiek modernizācija

Brescia - Venezia - Trieste || Dzelzceļš || būvdarbi vairākos posmos jāuzsāk līdz 2014. gadam

Trieste - Divača || Dzelzceļš || notiek izpēte un daļēja modernizācija

Maribor - Budapest – Záhony || Dzelzceļš || notiek būvdarbi

|| || ||

4. Hamburgas – Rostokas – Konstantas – Burgasas – Pirejas – Lefkosijas koridors - Hamburg – Berlin - Rostock – Berlin - Berlin – Praha – Brno – Bratislava – Budapest - Arad - Arad – Bucureşti – Constanţa - Arad – Timişoara – Sofia – Burgas - Sofia – Thessaloniki – Piraeus – Lefkosia || || ||

|| Hamburg - Berlin & Rostock – Berlin - Dresden || || jāizvērš satiksmes pārvaldības sistēmas

Dresden - Praha || || jāizvērš satiksmes pārvaldības sistēmas, notiek izpēte ātrgaitas dzelzceļa ierīkošanai

Děčín slūžas || Iekšējie ūdensceļi || notiek izpēte

multimodāls savienojums Bratislava – Budapest (ieskaitot Budapest apli) || Multimodāls || notiek būvdarbi

Multimodāls savienojums Budapest - Bucureşti – Constanţa, Arad - Timişoara - Calafat || Multimodāls || modernizācija HU gandrīz pabeigta, vēl notiek RO

Multimodāls savienojums Calafat - Sofia - Burgas Sofia - Thessaloniki || Multimodāls || notiek izpēte Calafat - Sofia- Thessaloniki, notiek modernizācija Sofia - Burgas

Ieguldījumi ostās & multimodāli savienojumi CY || Multimodāls || jāizvērš satiksmes pārvaldības sistēmas, modālā savstarpējā savienojuma modernizācija

|| || ||

5. Helsinku – Valetas koridors - Helsinki – Turku – Stockholm – Malmö – København – Hamburg (ieskaitot Fehmarn) - Hamburg – Hannover – Nurnberg – München – Verona (ieskaitot Brenner bāzes tuneli) – Bologna – Roma – Napoli – Bari – Valletta || || ||

|| Helsinki - Turku || Multimodāls || notiek būvdarbi

Stockholm – Malmö (Ziemeļu trīsstūris) || Multimodāls || notiek būvdarbi

tikai Fehmarn || Multimodāls || notiek izpēte, Fehmarn celtniecības darbi laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam

multimodāls savienojums København - Hamburg caur Fehmarn pievadceļiem || Multimodāls || pievadceļi DK jāpabeidz līdz 2020. gadam, pievadceļi Vācijā jāpabeidz 2 posmos (2020.-2027.)

Dzelzceļa sastrēgumi starp Hamburg un München || Dzelzceļš || paredzēts pabeigt ap 2017. gadu

München - Wörgl: piekļuve Brenner bāzes tunelim un pārrobežu posmam || Dzelzceļš || uzsākta izpēte

Brenner bāzes tunelis || Dzelzceļš || galvenā tuneļa būvdarbi 2010. -2024.

Brenner bāzes tuneļa pievadceļi Verona || Dzelzceļš || notiek izpēte

Verona - Bologna - Roma - Napoli || Dzelzceļš || modālā savstarpējā savienojuma modernizācija

Napoli - Bari - Valletta || Dzelzceļš || notiek izpēte

Ieguldījumi ostās & multimodāli savienojumi MT || Multimodāls || jāizvērš satiksmes pārvaldības sistēmas, modālā savstarpējā savienojuma modernizācija

|| || ||

6. Dženovas – Roterdamas koridors - Genova – Milano/Novara – Basel – Mannheim – Köln - Köln– Düsseldorf – Rotterdam - Köln– Liège – Bruxelles/Brussel– Zeebrugge || || ||

|| Terzovalico - Milano/Novara - Genova || Dzelzceļš || notiek izpēte un būvdarbi

Dzelzceļa savienojums Karlsruhe - Basel || Dzelzceļš || būvdarbi jāpabeidz līdz 2020. gada beigām

Dzelzceļa savienojums Frankfurt - Mannheim || Dzelzceļš || notiek izpēte

Dzelzceļa savienojums Rotterdam - Oberhausen || Dzelzceļš || būvdarbi jāpabeidz līdz 2017. gadam

Jūras slūžas Zeebrugge || Jūras ceļš || notiek izpēte

|| || ||

7. Atlantijas koridors - Sines / Lisboa – Madrid - Valladolid - Lisboa - Aveiro - Oporto - Aveiro – Valladolid – Vitoria – Bordeaux – Paris || || ||

|| Ātrgaitas dzelzceļš Sines/Lisboa - Madrid || dzelzceļš || notiek izpēte un būvdarbi, modālā savstarpējā savienojuma modernizācija

Ātrgaitas dzelzceļš Porto - Lisboa || Dzelzceļš || notiek izpēte

Dzelzceļa savienojums Aveiro - ES || Dzelzceļš || notiek pārrobežu būvdarbi

Dzelzceļa savienojums Bergara - San Sebastián - Bayonne || Dzelzceļš || paredzams, ka tiks pabeigt ES 2016. gadā un FR 2020. gadā

Bayonne - Bordeaux || Dzelzceļš || notiek sabiedriskā apspriešana

|| || ||

8. Dublinas – Londonas – Parīzes – Briseles koridors - Belfast – Dublin - Dublin – Holyhead - Holyhead – Birmingham – London – Lille – Brussel/Bruxelles - Lille – Paris (tostarp Canal Seine – Escaut) || || ||

|| Dzelzceļa savienojums Dublin - Belfast || Dzelzceļš || būvdarbi notiek līdz 2018. gadam

Multimodāli savienojumi Anglijā (tostarp High Speed Line 2) || multimodāls || jāpabeidz līdz 2025. gadam

Kanāls Seine - Escaut || Iekšējie ūdensceļi || projekts pabeigts, uzsākts konkursa dialogs, kopumā jāpabeidz līdz 2018. gadam

Ūdensceļu modernizācija Wallonia || Iekšējie ūdensceļi || notiek izpēte

|| || ||

9. Antverpenes – Lionas - Bāzeles koridors - Rotterdam – Antwerp – Brussel/Bruxelles – Luxembourg - Luxembourg – Dijon – Lyon - Luxembourg – Strasbourg – Basel || || ||

|| Maas modernizācija || Iekšējie ūdensceļi || jāpabeidz līdz 2015. gadam

Slūžu modernizācija Terneuzen || Iekšējie ūdensceļi || notiek izpēte

Jūras slūžas Antwerp || Jūras ceļš || notiek izpēte

Eurocaprail || Dzelzceļš || notiek būvdarbi

Dzelzceļa savienojumi Luxembourg Dijon Lyon (TGV Rhin - Rhône) || Dzelzceļš || notiek izpēte

Kanāls Saône - Moselle || Iekšējie ūdensceļi || notiek izpēte

Strasbourg - Mulhouse - Basel || multimodāls || notiek izpēte un modernizācija

|| || ||

10. Sēnas - Donavas koridors - Le Havre – Paris – Strasbourg – Stuttgart – München – Wien || || ||

|| Ātrgaitas savienojums Le Havre - Paris || Dzelzceļš || notiek izpēte

Dzelzceļa savienojums Paris Strasbourg 2ème phase LGV Est || Dzelzceļš || jāpabeidz līdz 2016. gadam

Dzelzceļa savienojums Strasbourg - Kehl Appenweier || Dzelzceļš || jāpabeidz līdz 2016. gadam

Karlsruhe - Stuttgart - München || Dzelzceļš || notiek izpēte un būvdarbi

Dzelzceļa savienojums München - Salzburg || Dzelzceļš || notiek izpēte un būvdarbi

Dzelzceļa savienojums Wels - Wien || Dzelzceļš || paredzēts pabeigt līdz 2017. gadam

Danube modernizācija || Iekšējie ūdensceļi || notiek izpēte un būvdarbi

|| || ||

Citi posmi galvenajā tīklā

|| || ||

Pārrobežu posmi || Dzelzceļa savienojums Sofia - Plovdiv - Istanbul || Dzelzceļš || notiek modernizācija

Pārrobežu posmi || Dzelzceļa savienojums Sofia - Bucureşti caur Ruse || Autoceļš || notiek izpēte

Pārrobežu posmi || Autoceļu un dzelzceļa savienojums Sofia - Skopje || Multimodāls || notiek izpēte

Pārrobežu posmi || Autoceļu un dzelzceļa savienojums Timişoara - Belgrade || Multimodāls || notiek izpēte

Pārrobežu posmi || Dzelzceļa savienojums Nürnberg - Praha || Dzelzceļš || notiek izpēte un būvdarbi

Pārrobežu posmi || Autoceļu un dzelzceļa savienojums Wrocław - Dresden || Multimodāls || notiek modernizācija

Pārrobežu posmi || Multimodāls savienojums Nürnberg - Linz || multimodāls || notiek būvdarbi

Sastrēgumu posms || Dzelzceļa tīkls Spānijas ziemeļrietumos un Portugālē || Dzelzceļš || notiek būvdarbi

Sastrēgumu posms || Dzelzceļa savienojums Frankfurt - Fulda - Erfurt - Berlin || Dzelzceļš || notiek izpēte

Sastrēgumu posms || Halle - Leipzig - Nürnberg || Dzelzceļš || būvdarbi turpinās, jāpabeidz līdz 2017. gadam

Sastrēgumu posms || HSL Provence - Côte d'Azur || Dzelzceļš || notiek izpēte

Sastrēgumu posms || Dzelzceļš Egnathia (EL) || Dzelzceļš || notiek izpēte

Sastrēgumu posms || Iekšzemes ūdensceļi Dunkerque - Lille || Iekšējie ūdensceļi || notiek izpēte

Sastrēgumu posms || Paralēla ātrgaitas dzelzceļa līnija Paris- Lyon || Dzelzceļš || notiek priekšizpēte

Cits galvenais tīkls || Galvenā tīkla ātrgaitas savienojumi starp Zaragoza - Pamplona - Logrono, Valladolid - La Coruña || Dzelzceļš || notiek daļēji būvdarbi

Cits galvenais tīkls || Dzelzceļa savienojums Shannon - Cork - Dublin || Dzelzceļš || notiek izpēte

Cits galvenais tīkls || Dzelzceļa uzlabojumi un ātrgaitas savienojums starp lielākajām PL pilsētām (tostarp Warszawa, Łódź, Wrocław, Poznań, Kraków) || Dzelzceļš || notiek izpēte

Cits galvenais tīkls || Dzelzceļa savienojums uz Wilhelmshaven un Bremerhaven || Dzelzceļš || notiek izpēte

Prioritāro enerģijas koridoru provizorisks saraksts

Horizontālās prioritātes

Viedo tīklu ieviešana || Ieguldījumi liela mēroga projektos pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvarošanai, izmantojot viedo tīklu risinājumus augstsprieguma un vidēja sprieguma elektrotīkliem plašos pārrobežu reģionos ar ievērojamu elektroenerģijas ražošanu no mainīgiem energoresursiem.

|| || ||

Eiropas elektroenerģijas koridori

|| Mērķis, kas sasniedzams līdz 2020. gadam || Iesaistītās valstis || Galvenie īstermiņa traucējumi

1. Jūras elektrotīkli ziemeļu jūrās || Integrēts jūras tīkls ziemeļu jūrās, kas savieno plānotos 40 GW no atjaunojamu energoresursu avotiem un pārvada uz patēriņa centriem || BE, DE, DK, FR, IE, LU, NL, SE, UK (NO) || - Optimāli tīklu risinājumi, izmantojot zemūdens radiālos vai centrālo platformu savienojumus ar krastu un T-veida savienojumus ar starpsavienojumiem Ziemeļjūrā, Īrijas jūrā un Lamanša reģionā

- sauszemes tīklu nostiprināšana, lai nodrošinātu elektroenerģijas plūsmas uz galvenajiem patēriņa centriem valstīs, kas atrodas pie ziemeļu jūrām

- lielāka piekļuve ūdens un citām uzglabāšanas jaudām rezerves un līdzsvarošanas nolūkā

|| || ||

2. Elektrotīklu starpsavienojumi Eiropas dienvidrietumos || Savstarpēji savienojumi Dienvidrietumu reģionā starp ES dalībvalstīm un ar Vidusjūras reģiona trešām valstīm. || ES, FR, IT, MT, PT (CH, Ziemeļāfrikas valstis) || - starpsavienojumi starp Ibērijas pussalu un Franciju

- tālāki savienojumi Viduseiropas virzienā

- starpsavienojumi starp Itāliju/Spāniju un Ziemeļāfrikas valstīm, ņemot vērā to atjaunojamo energoresursu potenciālu

- pietiekami Maltas savienojumi ar Itāliju

|| || ||

3. Elektrotīklu savienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos || Reģionālā elektrotīkla nostiprināšana ziemeļu-dienvidu un austrumu-rietumu elektroenerģijas plūsmas virzienos, lai pabeigtu iekšējo tirgu un integrētu atjaunojamu energoresursu avotus ar savstarpēju savienojumu un iekšējo līniju palīdzību || AT, BG, CZ, DE, GR, HU, IT, PL, RO, SI, SK (AL, BA, FYROM, HR, ME, SP) || - iekšējo tīklu pastiprināšana Polijā, Čehijā, Rumānijā, Slovākijā, Horvātijā un Bulgārijā, kā arī Austrijā un Vācijā ziemeļu-dienvidu virzienā

- jauni starpsavienojumi starp Vāciju un Poliju, Slovākiju un Ungāriju

- palielināt pārvades jaudas starp Rumāniju, Bulgāriju un Grieķiju, tostarp ar Enerģētikas kopienas līguma valstīm

- savienojumi starp Itāliju un Enerģētikas kopienas valstīm (jo īpaši Melnkalni, bet arī Albāniju un Horvātiju)

|| || ||

4. Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns elektroenerģijas jomā (BEMIP) || Izbeigt triju Baltijas valstu izolāciju un palielināt to sistēmu neatkarību no Krievijas elektrotīkla. Ilgākā laika posmā tās sinhroni pievienot Eiropas kontinentālajai sistēmai, uz ko attiecas ENTSO-E || DE, DK, EE, FI, LT, LV, PL, SE (NO) || - elektrosavienojumi no trim Baltijas valstīm uz Zviedriju, Somiju un Poliju

- nostiprināt attiecīgi katras Baltijas valsts iekšējo tīklu, jo īpaši Latvijā

- turpmāki Latvijas un Igaunijas starpsavienojumi, lai virzītos uz sistēmas neatkarību

- pastiprināt Polijas tīklu ziemeļaustrumos, kā arī papildu pārrobežu jaudu starp Poliju un Lietuvu, lai sagatavotos sinhronam savienojumam

Eiropas gāzes koridori

5. Dienvidu gāzes koridors || Atvērt ceturto gāzes piegādes koridoru ES virzienā, kas var savienot Eiropu ar gāzes piegādēm no Kaspijas jūras un Tuvo Austrumu baseina (90,6 triljoni kubikmetri pierādītu rezervju). || Tieši: IT, EL, BG, RO, AT, HU Netieši: DE, CZ, PL, FR (AL, BA, FYROM, HR, ME, SP; Gruzija, Irāka, Turcija, Kaspijas jūras reģiona valstis) || - cauruļvadi, kas ļautu izveidot ES teritorijas tiešu savienojumu ar gāzes atradnēm Kaspijas jūras reģionā un Tuvajos Austrumos

- Ir apsvērtas vairākas iespējas un cauruļvadu konfigurācijas, tostarp specializēts cauruļvads caur Turcijas teritoriju un zemūdens cauruļvadi Kaspijas jūras un Melnās jūras gultnē (Turkmenistāna-Azerbaidžāna un Gruzija-ES)

|| || ||

6. Ziemeļu-dienvidu gāzes koridors Rietumeiropā || Jauni starpsavienojumi uz ziemeļu-dienvidu ass Rietumeiropā, lai labāk savstarpēji savienotu Vidusjūras reģionu ar ziemeļrietumu gāzes reģionu, tādējādi nodrošinot turpmāku dažādošanu no Itālijas un Spānijas un konkurenci visā reģionā, sniedzot piekļuvi piegādēm no Āfrikas, Norvēģijas un Krievijas, kā arī palielinot visa ES gāzes tīkla elastību || BE, CY, DE, ES, FR, IE, IT, LU, MT, NL, PT, UK (Ziemeļāfrikas valstis) || - palielināt starpsavienojumu jaudas starp Ibērijas pussalu un Franciju un novērst iekšējos sastrēgumus

- palielināt starpsavienojumu jaudas Itālijas ziemeļos ar Austriju un dienvidos – ar Ziemeļāfrikas reģionu

- pienācīgi sašķidrinātās dabasgāzes/ saspiestās dabasgāzes/ cauruļvadu risinājumi Kiprā un Maltā

- attīstīt infrastruktūras, lai palielinātu jaudas UK un IRL (piemēram, uzglabāšana/ sasšķidrinātā dabasgāze)

|| || ||

7. Ziemeļu-dienvidu gāzes savienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos || Gāzes savienojumi starp Baltijas jūras reģionu un Adrijas un Egejas jūrām un tālāk līdz Melnajai jūrai, lai palielinātu piegādes drošību un piegādes avotu dažādošanu reģionā. Otrajā posmā šis integrācijas process būs jāizvērš arī Enerģētikas kopienas līguma dalībvalstīs ar pietiekamas starpsavienojumu jaudas palīdzību. || BG, HU, CZ, PL, RO, SK, AT, GR, SI (HR, Enerģētikas kopienas valstis) || - ziemeļu-dienvidu savienojumi valstīs un to starpā, jo īpaši modernizācija vai jauni cauruļvadi Polijā, Bulgārijā un Rumānijā, starpsavienojumi starp Poliju un Slovākiju, kā arī Slovākiju un Ungāriju

- palielināt pārrobežu jaudu vai atļaut divvirzienu plūsmas starp Poliju un Čehiju, Poliju un Vāciju, kā arī Rumāniju un Ungāriju

- jauna infrastruktūra gāzes importam no jauniem avotiem un to savienošana ar reģionālo gāzes tīklu ziemeļos un dienvidos ar jaunu cauruļvadu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu palīdzību Polijā, Horvātijā un Rumānijā, kas apkalpotu plašāku reģionu

|| || ||

8. Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns gāzes jomā (BEMIP) || Izbeigt triju Baltijas valstu un Somijas izolāciju, pieliekot punktu atkarībai no viena piegādātāja, kā arī pastiprināt piegādes drošību visā Baltijas jūras reģionā, palielinot piegāžu dažādošanu no Norvēģijas || DK, EE, FI, LT, LV, PL, SE, DE (NO) || - starpsavienojumi, kas savieno Somiju un Igauniju, Poliju un Lietuvu, kā arī reģionālais sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Baltijas reģiona austrumos

- iekšējās sistēmas modernizācija, lai panāktu pietiekamu jaudu, kas pieļautu brīvu gāzes plūsmu visos virzienos

- Baltijas reģiona rietumos attīstīt starpsavienojumu iespējas starp Norvēģijas un Dānijas sistēmām, starpsavienojumu starp Poliju un Dāniju, kā arī palielināt divvirzienu jaudas starp Vāciju un Dāniju

Platjoslas mērķa teritoriju un Eiropas digitālo pakalpojumu infrastruktūru koridoru provizorisks saraksts

Horizontālās prioritātes

Novatoriska pārvaldība & pakalpojumi || Eiropas platjoslas infrastruktūras kartēšanas gaitā tiks attīstīta attiecīgo teritoriju nepārtraukta sīka fiziska apsekošana un dokumentēšana, piekļuves tiesību analīze, esošā aprīkojuma modernizācijas potenciāla izvērtēšana u.c.

Novatoriska pārvaldība & pakalpojumi || Tehniskās palīdzības pasākumi, tostarp projektu un ieguldījumu plānošana un priekšizpēte ieguldījumu pasākumu un finanšu instrumentu atbalstam.

|| || ||

                                                 Platjoslas mērķa teritorijas

Projektu plūsma attiecībā uz prioritārajām platjoslas mērķa teritorijām || Mērķa teritoriju, ko paredzēts finansēt līdz 2020. gadam, apraksts || Nozīme/Galvenie datumi

1. Ģeogrāfiski dažādota platjoslas projekta izstrāde, kas sniegtu ieguldījumu Eiropas digitalizācijas programmā izklāstīto mērķu sasniegšanā || Ģeogrāfiski dažādots platjoslas projektu portfelis, kas atbilst platjoslas mērķa teritorijām, kas galvenokārt noteiktas kā piepilsētas teritorijas, par kurām portfelī iekļautiem uzņēmumiem tiks nodrošināta piekļuve šim mērķim paredzētiem finanšu instrumentiem, kuru vajadzībām piešķirts finanšu ieguldījums 1 miljarda euro apmērā no ES budžeta. Paredzams, ka šis finanšu ieguldījums palīdzēs piesaistīt citus resursus no publiskā vai privātā sektora, kas varētu kopā veidot ieguldījumus 6-15 miljardu euro apmērā platjoslas jomā atkarībā no pamatā esošo ieguldījumu finanšu vajadzībām un riska profila. Paredzams, ka platjoslas mērķa teritoriju projektu pirmajā posmā esoši telekomunikāciju uzņēmumi (uzņēmumi vai operatori) ieguldīs teritorijās, kurās ir jūtams spiediens no kabeļtelevīzijas sabiedrībām. Sagaidāms, ka pārējie komunālo pakalpojumu (ūdensapgādes, kanalizācijas, elektroapgādes) uzņēmumi veiks ieguldījumus pasīvajos platjoslas tīklos vieni paši vai partnerībā ar operatoriem. Vairāki operatori (kas bieži darbojas fiksēto vai mobilo sakaru tirgos) var apvienoties, lai attīstītu jaunas paaudzes infrastruktūras. Partnerības pēc būtības rada lielāku risku nekā atsevišķi aizņēmēji. || Ar lielākiem platjoslas ātrumiem tiek saistīti ievērojami ekonomiskie un sociālie ieguvumi. Tieša ietekme uz nodarbinātību tiek saistīta ar ātrdarbīgas platjoslas izveidi un ieviešanu. Tieša ietekme vidējā laika posmā būs saistīta ar izmaksu efektivitātes uzlabošanos uz IKT balstītiem pakalpojumiem (piemēram, viedie tīkli, e-valdība, ieguvumi patērētājiem saistībā ar veselības pakalpojumu sniegšanu). ESAO pētījumā ir atklājies, ka platjoslas pakalpojumu izplatības rādītāji, kas ir augstāki par 5 procentu punktiem, nozīmē darbaspēka produktivitātes pieauguma rādītāju, kas ir augstāks par 0,07 procentu punktiem. Ilgākā laika posmā tas veidos ilgtspējīgu ietekmi uz IKP.

|| || ||

                                       Eiropas digitālo infrastruktūru koridori

            Projektu plūsma attiecībā uz prioritārajām infrastruktūrām || Pakalpojumu infrastruktūru, ko paredzēts finansēt līdz 2020. gadam, apraksts || Nozīme/Galvenie datumi

1. Piekļuves nodrošināšana Eiropas kultūras mantojuma digitālajiem resursiem (Europeana) || Pakalpojumu infrastruktūra, lai izzinātu Eiropas muzeju, bibliotēku, arhīvu un audiovizuālo kolekciju digitālos resursus. Šās infrastruktūras mērķis ir nodrošināt viegli lietojamu vienotu piekļuvi Eiropas kultūras saturam tiešsaistē, un tā padarīs Eiropas kultūras resursus par paliekošu vērtību digitālajai ekonomikai, kas apvienojumā ar noteiktiem mērķiem paredzētu tiesību infrastruktūru kalpos kā mezgls radošajām nozarēm un kultūras materiāla novatoriskam pielietojumam. Tās pamatā ir Europeana, un tā ietver iepriekš neizmantotas kolekcijas visās dalībvalstīs. || Europeana sekmē piekļuvi zināšanām, kultūras daudzveidībai un radošajam saturam, un tās mērķis ir veicināt kultūras darbu digitalizāciju un izplatību Eiropā. Par Europeana nostiprināšanu tika nolemts Padomes 2010. gada maija secinājumos. Kultūras un radošā joma ir viena no Eiropas dinamiskākajām nozarēm un veido 3,3 % no ES IKP un 3 % nodarbinātības. Eiropas spēcīgais kultūras mantojums nodrošina stingru pamatu satura nozarei. Visiem publiskās jomas meistardarbiem ir jābūt pieejamiem 2016. gadā. Satura tālāka paplašināšana turpinās no 2016. gada.

|| || ||

2. Savstarpēji izmantojama droša elektroniskā identifikācija un autentiskuma noteikšana visā Eiropā || Pakalpojumu infrastruktūra elektroniskās identifikācijas (eID) pārrobežu izmantošanai, tostarp autentiskuma noteikšanai visā Eiropā, kas dod pilsoņiem un uzņēmumiem piekļuves iespējas digitālajiem pakalpojumiem jebkurā dalībvalstī, kur viņi dzīvo vai uz kuru ceļo. Elektroniskās identitātes un autentiskuma noteikšanas pakalpojumi attiecas uz visām dalībvalstīm, kuras piedalās šajā pakalpojumu infrastruktūrā, un ir integrēti papildu augstāka līmeņa pakalpojumos (elektroniskais iepirkums, uzņēmumu mobilitāte, tiesu informācijas elektroniska apmaiņa). || Vairākas citas pakalpojumu infrastruktūras būtu atkarīgas no pārrobežu eID pakalpojumu infrastruktūras pielietošanas, piemēram, Pakalpojumu direktīvas vienas pieturas aģentūra, sodāmības informācijas vai pacientu veselības informācijas apmaiņa u.c. Pasākumi pakalpojumu koncepcijas pierādīšanai darbībā ierobežotā vidē ir jāveic līdz 2014. gadam. Pilna mēroga darbībām jānotiek no 2014. gada.

|| || ||

3. Savstarpēji izmantojami pārrobežu elektroniskā iepirkuma pakalpojumi || Pakalpojumu infrastruktūra, kuras mērķis ir dot iespēju jebkuram uzņēmumam ES atsaukties uz publisko iepirkumu Eiropā no jebkuras dalībvalsts un nodrošina elektroniskā iepirkuma darbības pirms un pēc līguma piešķiršanas. Ietver visas dalībvalstis un integrē tādas darbības kā virtuālo uzņēmumu dokumentāciju, e-katalogus, e-pasūtījumus un e-rēķinus. || Elektroniskais publiskais iepirkums paplašina tirgu uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm un stiprina piedāvājumu konkurenci, kas potenciāli varētu radīt ietaupījumus 1 % vai 2 % apmērā no kopējā publiskā iepirkuma (EUR 2000 miljardi), pielietojot efektīvākas un konkurētspējīgākas iepirkuma metodes. No 2014. gada pakalpojumu infrastruktūra aptvertu visas dalībvalstis, pamatojoties uz balto grāmatu par to, kā savstarpēji savienot elektroniskā iepirkuma kapacitāti visā vienotajā tirgū.

|| || ||

4. Elektroniskās procedūras uzņēmējdarbības uzsākšanai citā Eiropas valstī (Pakalpojumu direktīvas kontekstā) || Pakalpojumu infrastruktūra, kas paredzēta pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas piedāvāt profesionālus pakalpojumus ārpus savas mītnes zemes. Tās mērķis ir nodrošināt nevainojamas pārrobežu elektroniskās procedūras uzņēmējdarbības uzsākšanai citā Eiropas valstī, lai nokārtotu visas vajadzīgās administratīvās procedūras elektroniski pāri robežām ar vienotu kontaktpunktu palīdzību Pakalpojumu direktīvas kontekstā. || Savstarpēji izmantojama pakalpojumu infrastruktūra, kas pamatojas Pakalpojumu direktīvā. Pasākumi, lai atceltu administratīvos šķēršļus, ar kuriem, piedāvājot pakalpojumus ārvalstīs, saskaras Eiropas uzņēmumi, tiek veikti līdz 2014. gadam ierobežotā vidē. Pilna mēroga darbībām jānotiek no 2014. gada, izvēršot tās visās dalībvalstīs.

|| || ||

5. Savstarpēji izmantojams elektroniskais atbalsts veselības aprūpei visās valstīs ārpus ES || Pakalpojumu infrastruktūra, kuras mērķis ir savienot veselības aprūpes iestādes un pārvarēt valodas, administratīvos un tehniskos šķēršļus e-veselības risinājumiem. Pakalpojumi ietvertu pacientu pārskatu un elektronisko recepšu apmaiņu visā Eiropā un nodrošinātu atbalstu telemedicīnas pakalpojumu pārrobežu izmantošanai. || Infrastruktūra atbalstīs īstenošanas mehānismu, kas minēts 14. pantā direktīvā par pacienta tiesībām uz pārrobežu veselības aprūpi ar e-veselības starpniecību, pieņemot kopīgus noteikumu kopumus par pacienta veselības karšu semantiku un procedūrām. Pasākumi pakalpojuma ieviešana darbībā ierobežotā vidē ir jāveic līdz 2015. gadam. Pilna mēroga darbībām jānotiek no 2015. gada.

|| || ||

6. Data.eu || Pakalpojumu infrastruktūra, kuras mērķis ir vienotā piekļuves punktā sakopot datu kopumus, kurus rada publiskā sektora struktūras dalībvalstīs valsts, reģionālā vai vietējā mērogā, un ES iestādes, datu izmantošanai un atkārtotai izmantošanai lietotnēs. Data.eu portāls nodrošina meklēšanu/piekļuvi datu kopumiem jebkurā valodā, ko izmanto publiskās struktūras dalībvalstīs, vaicājumiem un vizualizēšanai. Tas ikvienam nodrošina brīvi pieejamus rīkus infrastruktūras izmantošanai (datu meklēšana, statistikas apkopošana, datu lejupielāde) jaunu uzņēmumu attīstīšanai. || Publiskā sektora informācija (PSI) ir ne vien primārs datu avots, bet arī svarīgs līdzeklis novatorisku pakalpojumu radīšanai (pakalpojumi, kuru pamatā ir atrašanās vieta, finanšu pakalpojumi, tirgdarbība, vides uzraudzība). Tiek lēsts, ka 2009. gadā ģeogrāfiskās informācijas pasaules tirgus kā PSI nozares vērtība bija USD 5,3 miljardi. Notiek portāla paraugprojekts ierobežotā vidē. Eiropas brīvi pieejamu datu infrastruktūras pakāpeniska pielietošana visās publiskās pārvaldes iestādēs Eiropas Savienībā no 2014. gada.

|| || ||

7. Drošāks internets bērniem || Pakalpojumu infrastruktūra, lai labāk pasargātu jaunākus lietotājus tiešsaistē. Tā piedāvās ES platformu resursu, informācijas sistēmu un programmatūras rīku kopīgai izmantošanai. Savienoti Drošāka interneta centri nodrošinās izglītojošu saturu, tiešsaistes drošības informāciju, sabiedrības informēšanas rīkus un integrējošas tehnoloģijas piekļuvei vecāku kontroles rīkiem, minimālā vecuma pārbaudei, saskaņošanai ar nozares prakses kodiem (piemēram, spēles tiešsaistē), novatoriska satura radīšanas rīkiem un savstarpēji izmantojamiem "baltajiem sarakstiem", lai uzlabotu drošas interneta vides attīstību jaunākiem bērniem un veicinātu piekļuvi vecumam piemērotam un kvalitatīvam saturam. || Šī infrastruktūra palīdz sasniegt Komisijas mērķus attiecībā uz bērnu aizsargāšanu tiešsaistē saskaņā ar Eiropas digitalizācijas programmu. Platformas un rīku ieviešana un izmantošana dažādiem pakalpojumiem no 2014. gada. Integrācija un paplašināšana no 2018. gada.

|| || ||

8. Daudzvalodu pakalpojumi || Pakalpojumu infrastruktūra, kuras mērķis ir nodrošināt e-uzņēmumiem (e-komercijas piedāvātājiem) netraucētu piekļuvi vairākkārt izmantojamiem daudzvalodīgiem elementiem, kas vērsti uz tulkošanu tiešsaistē, interaktīviem uz runu pamatotiem pakalpojumiem un daudzvalodīga satura meklēšanu. Infrastruktūra satur un nodrošina piekļuvi datu resursiem ES valodām ar pievienoto vērtību (piemēram, tulkotie materiāli, daudzvalodu krājumi, vārdu krājumi un terminoloģijas datu bankas), saistītiem metadatiem, rīkiem un standartiem, kā arī ļauj apkopot, kopīgi lietot un tirgot valodas resursus (gan datus, gan rīkus) ar izcelsmi gan publiskajā, gan privātajā sektorā. || Valodas barjeru pārvarēšana palīdz izveidot vienmērīgu un efektīvu pārrobežu digitālo vienoto tirgu. Saskaņā ar 2009. gada pētījumu tiek lēsts, ka ES valodu nozares vērtība 2008. gadā bija EUR 8,4 miljardi, ietverot rakstisko un mutisko tulkošanu, programmatūru tulkošanu, valodas tehnoloģijas rīku izstrādi, konsultācijas un mācības, un tiek lēsts, ka šīs nozares gada pieauguma rādītājs tuvākajos gados būs vismaz 10 %. Infrastruktūras veidošana tiks uzsākta, savienojot un paplašinot esošās iniciatīvas (piemēram, TAUS, ELRA, LCD, tādi ES tīkli kā META-NET), un tā tiek izvērsta tālāk no 2016. gada.

|| || ||

9. Publiskais Eiropas pamattīkls (“pusceļš”) || Pakalpojumu infrastruktūra, kuras mērķis ir sasaistīt galvenos publiskā sektora pakalpojumus ar visas Eiropas mēroga ātrgaitas pamattīklam, uz kura varētu nodrošināt citus augsta līmeņa pakalpojumus un uz kura varētu veidot pamatu Eiropas mēroga publiskajiem pakalpojumiem. Tādējādi tiks apkopots pieprasījums, ka rezultātā samazināsies izmaksas un ātrāk tiks sasniegta kritiskā masa pakalpojumu nodrošināšanā. || Primārās iesaistītās personas ir publiskā sektora iestādes, kas pārvalda pakalpojumu, kurš gūtu labumu no ātrgaitas tīkla (piemēram, veselības aprūpes pakalpojumi, publisko datu krātuves, statistikas biroji, vides uzraudzības aģentūras, civilā aizsardzība, kultūras iestādes). No 2014. gada šādu Eiropas mēroga pakalpojumu varētu izmantot ar pietiekamu blīvumu 2-4 gadus. Otrajā posmā notiktu konkrētu trūkumu novēršana ģeogrāfiskās un/vai tematiskās jomās. Sākuma punkts šai Eiropas pakalpojumu infrastruktūrai ir sTesta.

Inovatīvi finanšu instrumenti

1. Politikas mērķi

Inovatīvu finanšu instrumentu izmantošana piedāvā alternatīvu tradicionālajai subsīdiju finansēšanai, kas saistīta ar ES budžetu, un var nodrošināt svarīgu jaunu finansējuma plūsmu stratēģiskiem ieguldījumiem. Inovatīvo finanšu instrumentu svarīga priekšrocība ir tā, ka šie instrumenti var radīt vairākkārtīgu ietekmi uz ES budžetu, atvieglojot un piesaistot citu publisko un privāto finansējumu ES nozīmes projektiem.

Projektiem, kuriem piemīt komerciāls potenciāls, ES līdzekļus var izmantot partnerībā ar privāto sektoru un banku nozari, īpaši ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) starpniecību, lai palīdzētu pārvarēt tirgus nepilnības projektu un tādu pasākumu finansēšanā, kuri ir ES un tās iedzīvotāju stratēģiskās interesēs.

Šos instrumentus ir iespējams plašāk izmantot plaša politikas virzienu spektra atbalstam. Vairāk nekā desmit gadus ES budžetā tika izmantoti tādi finanšu instrumenti kā garantijas un kapitāla ieguldījumi MVU. Sadarbībā ar EIB pašreizējā finanšu shēmā tika ieviesta jauna finanšu instrumentu paaudze, piemēram, Riska dalīšanas finanšu mehānisms (RSFF) saskaņā ar Septīto pētniecības un attīstības pamatprogrammu vai aizdevumu garantiju mehānisms TENT-T projektiem (LGTT). Lai nodrošinātu kapitāla ieguldījumus jaunattīstības valstīs, pasākumiem ārpus ES tika izveidots Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds. Struktūrfondu jomā izveidoti finanšu instrumenti, lai atbalstītu uzņēmumus, pilsētu attīstību un energoefektivitāti, izmantojot apgrozības fondus.

Šie instrumenti bija sekmīgi, bet tie tika izstrādāti eksperimentālā veidā. Tāpēc turpmākās finanšu shēmas ietvaros Komisija ierosina ieviest racionalizētāku un standartizētāku pieeju inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanai, ar kuru palīdzēs nodrošināt, ka ES līdzekļi tiek iespējami efektīvi izmantoti ES politikas virzienu atbalstam.

2. Instrumenti

Tiek ierosināts racionalizēt pašreizējos finanšu instrumentus, lai nodrošinātu vienotus noteikumus kapitāla un parāda instrumentiem sniegtu vienotu skatījumu par finanšu instrumentu izmantošanu ES un valstu/reģionālā līmenī. Tās racionalizēs attiecības ar finansēšanas partneriem, īpaši ar EIB un starptautiskajām finanšu institūcijām. Tās nodrošinās pārredzamību attiecībā pret tirgiem saistībā ar to, kā ES sniedz atbalstu ar kapitāla un parāda instrumentiem, padarot pamanāmāku ES intervenci.

Komisija ierosina jauna veida instrumentu, proti, ES projektu obligāciju iniciatīvu, kuru izmantos, lai nodrošinātu līdzekļu ieguldīšanu infrastruktūras projektos, kuri kalpo svarīgām ES stratēģiskajām interesēm. Ieguldījumu no ES budžeta izmantos projektu atbalstam, palielinot to kredītreitingu un tādējādi piesaistot EIB, citu finanšu iestāžu un privātā kapitāla tirgus ieguldītāju finansējumu. Finanšu instrumenti neietver lielāku risku kā subsīdijas, jo ES budžeta risks vienmēr ir stingri ierobežots līdz budžeta ieguldījuma apjomam. ES budžetā deficīts nav pieļaujams.

Ārējās politikas jomā tiek izstrādāta īpaša ES platforma ārējai sadarbībai un attīstībai, kurā apvienotas Komisijas, dalībvalstu un to Eiropas divpusējo un daudzpusējo finanšu iestāžu (īpaši EIB) attiecīgās stiprās puses, kuras darbojas ārējās sadarbības un attīstības jomā. Platforma veicinās ES darbības saskaņotību, iedarbīgumu, efektivitāti un pamanāmību ārējā finansējuma jomā, vienlaikus ņemot vērā ES ārējo partneru raksturīgās īpatnības.

3. Īstenošana

Finanšu instrumenti būs ES budžeta intervences sastāvdaļa dažādās politikas jomās, īpaši tajās, kur īsteno šādus mērķus.

(1) Sekmēt privātā sektora spēju nodrošināt izaugsmi, darbavietu radīšanu un/vai inovāciju: atbalsts jaunizveidotiem uzņēmumiem, MVU, uzņēmumiem ar vidēju kapitālu, zināšanu nodošanai, ieguldījumiem intelektuālajā īpašumā.

(2) Veidot infrastruktūras, izmantojot publiskās un privātās partnerības shēmas, lai palielinātu ES konkurētspēju un ilgtspējību transporta, enerģētikas un IKT nozarē.

(3) Atbalstīt mehānismus, kuros izmanto privātos ieguldījumus, lai nodrošinātu sabiedriskos labumus, piemēram, klimata un vides aizsardzību, citās jomās.

Veidojot šos instrumentus, vadīsies pēc šādiem principiem.

· Elastīgs pārvaldības režīms — parāda un kapitāla platformām būs izveidotas elastīgas pārvaldības struktūras, lai nodrošinātu efektīvu ES pārraudzību pār finanšu darbībām un ieguldījumiem, kā arī politikas mērķu sasniegšanu.

· Finansēšana no dažādam budžeta pozīcijām — budžetā netiks paredzēta īpaša summa minēto instrumentu finansēšanai; tā vietā finanšu instrumentus finansēs no konkrētu politikas jomu budžeta pozīcijām apvienojumā ar atbilstošajiem kapitāla vai parāda instrumentiem.

· Instrumenti, kas izveidoti saskaņā ar Finanšu regulu — abu platformu galvenie principi tiks iestrādāti Finanšu regulā, kuru pašlaik pārskata Padome un Eiropas Parlaments. Tas ievērojami veicinās racionalizāciju un standartizāciju.

· Vienotu kapitāla un parāda noteikumu izmantošana būs obligāta iekšējā politikā, un tā būs horizontāli piemērojama instrumentiem visās šajās politikas jomās. Pašreizējie inovatīvie finanšu instrumenti tiks saskaņoti ar šiem vienotajiem noteikumiem. Kohēzijas politikas gadījumā tiks ievērots dalītās pārvaldības princips ar dalībvalstīm, tāpēc ES modeļus piedāvās kā fakultatīvus paraugprakses modeļus apvienojumā ar spēcīgiem stimuliem dalībvalstīm īstenot ES līmeņa pieeju. Ārējās politikas jomā lielāko daļu ES subsīdiju (attiecīgā gadījumā izmantojot reģionālo ieguldījumu mehānismus) apvienos ar aizdevumiem vai izmantos kapitāla vai riska dalīšanas instrumentos. Tas palīdzēs piesaistīt papildu finansējumu, tostarp no privātā sektora, ES prioritāšu atbalstam un mūsu partnervalstu ieguldījumu vajadzību apmierināšanai. To atvieglos ierosināto Finanšu regulas jauno noteikumu stāšanās spēkā attiecībā uz finanšu instrumentiem un vienotu principu noteikšana minētajiem instrumentiem tādā mērā, kā tas ir saskaņā ar vides un ārējo politiku.

· Finanšu iestāžu veiktā pārvaldība. Finanšu instrumentu pārvaldība un īstenošana kopumā tiks deleģēta EIB grupai, citām starptautiskajām finanšu iestādēm vai publiskajām finanšu iestādēm, kurās akcionārs ir vismaz viena dalībvalsts. Pārvaldību arī var nodrošināt, izmantojot ieguldījumu mehānisma struktūru, ko izveido saskaņā ar valstu tiesību aktiem un kurā apvieno resursus no dažādiem publiskā un privātā sektora avotiem. Būtu iespējama arī tālāka deleģēšana privātiem finanšu jomas dalībniekiem.

Tieslietas

1. Politikas mērķi

ES tieslietu, pamattiesību, pilsonības un vienlīdzības politika ir balstīta uz tādām ES pamatvērtībām un principiem kā brīvība, iecietība, diskriminācijas aizliegums un tiesiskums. Šī politika atbalsta tiesiskuma, tiesību un taisnīguma Eiropas mēroga telpas izveidi visu ES iedzīvotāju labā.

Mūsdienu Eiropā miljoniem iedzīvotāju gan privātajā dzīvē, gan darbā, studijās vai kā patērētāji ir iesaistīti pasākumos, kuri veido tiltus pāri robežām. Komisija cenšas rast praktiskus risinājumus gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu pārrobežu problēmām — lai iedzīvotāji varētu justies ērti, dzīvojot, ceļojot vai strādājot citā dalībvalstī, un būt pārliecināti, ka viņu tiesības tiek aizsargātas neatkarīgi no tā, kurā vietā ES viņi atrodas, un lai uzņēmumi varētu pilnībā izmantot iespējas, ko nodrošina vienotais tirgus.

Galvenais rīks ES tiesiskuma telpas izveidei ir tiesību akti, un Komisija ir izstrādājusi vērienīgu programmu ES mēroga standartu noteikšanai, lai iedzīvotāji varētu paļauties uz tādu pašu tiesiskuma pamatlīmeni (piemēram, ja tie kļūst par nozieguma upuri) un jebkur Eiropā saņemt nediskriminējošu attieksmi. Lisabonas līgums piedāvā jaunas iespējas tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietas un civillietās un uzdod ES atvieglot tiesu iestāžu pieejamību visā ES. Tajā arī paredzēts visās ES politikas jomās un pasākumos integrēt dzimumu līdztiesību un nediskriminējas aizliegumu rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

Lai šīs tiesības un tiesību akti darbotos praksē, tie ir pareizi jāīsteno, un cilvēkiem — gan iedzīvotājiem, gan tiesnešiem — tie ir jāsaprot un jāzina, kā tos izmantot. Tādēļ Komisija īsteno virkni īpašu finanšu programmu, lai atbalstītu savus tiesību aktus un politikas virzienus, pievēršot uzmanību pārrobežu jautājumiem, kurus var pienācīgi atrisināt vienīgi ar saskaņotu ES līmeņa rīcību.

2. Instrumenti

Komisija ierosina racionalizēt šīs jomas programmas Tiesiskuma programmā un Tiesību un pilsonības programmā. Šī pieeja ļaus vienkāršot finansēšanas nosacījumus un nodrošinās lielāku saskaņotību un konsekvenci starp visiem finansējamiem pasākumiem. Integrētajās programmās tiks pievērsta uzmanība virknei tematisku prioritāšu, un ar to starpniecību finansēs pasākumus, kuri nodrošina skaidru ES līmeņa pievienoto vērtību, piemēram, šādus:

· mācības juridisko profesiju pārstāvjiem (piemēram, tiesnešiem un prokuroriem), lai nodrošinātu viņiem rīkus ES tiesību un tiesiskuma īstenošanai praksē un radītu savstarpēju uzticēšanos, kas ir brīvības, drošības un tiesiskuma telpas pamats;

· kontaktu nostiprināšana, proti, ES mēroga organizāciju izveide, kuras palīdzētu sagatavot turpmākās iniciatīvas šajā jomā, kā arī sekmētu to saskaņotu īstenošanu visā Eiropā;

· pārrobežu sadarbība tiesību aktu piemērošanas jomā, piemēram, izveidojot sistēmu brīdināšanai par bērnu pazušanu, koordinējot operatīvo sadarbību un pārrobežu sadarbību narkotiku apkarošanā; un

· informācija un sabiedrības informētības palielināšana, tostarp atbalsts valstu un Eiropas mēroga kampaņām, lai informētu cilvēkus par viņu tiesībām, kā to garantē ES tiesību akti, un par to, kā šīs tiesības piemērot praksē.

Tur, kur tas iespējams, programmās potenciāli varēs piedalīties arī kandidātvalstis un, iespējams, citas trešās valstis.

3. Īstenošana

Samazinot finansēšanas programmu skaitu un pievēršoties prioritāšu finansēšanai, vienu un to pašu noteikumu kopumu varēs piemērot visās jomās, un būs iespējams racionalizēt procedūras.

Tas ļaus uzlabot efektivitāti gan attiecībā uz Komisiju, gan ES finansējuma saņēmējiem. Samazinot juridiskā pamata apjomu un budžeta pozīciju skaitu, būs iespējama lielāka elastība, kas ļaus pievērst vairāk uzmanības ES politikas prioritātēm un uzlabot budžeta izpildi.

Komisija ierosina turpināt finansēt tiesiskuma un pamattiesību jomas pašreizējās aģentūras, jo tās visas nodrošina ievērojamu pievienoto vērtību politikas virzienu attīstībai un īstenošanai šajā jomā. Šīs aģentūras ir EUROJUST, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra.

4. Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam

Visi skaitļi norādīti nemainīgās 2011. gada cenās

Kopā ierosinātais budžets 2014.-2020. gadam, no kura Tiesiskuma programma Pamattiesību un pilsonības programma || 802 miljoni euro 416 miljoni euro 387 miljoni euro

Jūrlietu un zivsaimniecības un politika

1. Politikas mērķi

Veselīga jūras vide ir svarīgs bioloģiskās daudzveidības avots, kurš nodrošina plašu klāstu saimniecisko, sociālo un vides priekšrocību. Tas ir arī uzturvielām bagātu un nekaitīgu jūras velšu avots, ko mēs, eiropieši, tik labprāt lietojam uzturā Piekrastes apkaimes, kur nozīmīga loma ir zvejai, to dzīvesveida, kultūras, tradīciju un laika gaitā uzkrāto zināšanu dēļ ir atkarīgas no darbavietām, kuras saistītas ar zvejniecību — zvejas flotē, akvakultūrā, pārtikas pārstrādes nozarē vai zvejas ostās. Zivsaimniecību un piekrastes zonas arī ļoti ietekmē klimata pārmaiņas, tostarp plūdi, krasta erozija un jūras līmeņa celšanās.

ES ir apņēmusies panākt ilgtspējīgu, uz ekosistēmām balstītu zivsaimniecības pārvaldību. Pēc visaptverošas pārskatīšanas Komisija drīz ierosinās kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) kardinālu reformu, kuras rezultātā tiks būtiski mainīts veids, kā tiek pārvaldīta zivsaimniecība, lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un Eiropas zivsaimniecības nākotni. Reformu papildinās finansējuma būtiska novirzīšana Kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) un Integrētajai jūrniecības politikai (IJP), kura ietvers:

· neefektīvu flotes subsīdiju pārdalīšanu saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, tostarp stimulus zivsaimniecības nozares reformai, lai veiktu inovācijas un nodrošinātu ilgtspējīgu zveju;

· novatorisma plaisas pārvarēšanu starp zivsaimniecību un citām tautsaimniecības nozarēm, lai ES zvejas flotes kļūtu dzīvotspējīgas un konkurētspējīgas un lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību kopienās, kuras atkarīgas no zivsaimniecības;

· pārejas sekmēšanu uz zivsaimniecību ar zemu ietekmi — brāķēto lomu izskaušanu un nelielu ietekmi uz jūras ekosistēmām;.

· jūras ekosistēmu un ekosistēmu, kuras atkarīgas no akvakultūras, ilgtspējīgas pārvaldības veicināšanu;

· palielinātu atbalstu kolektīvai rīcībai, tostarp tirdzniecībai un ražošanai, nostiprinot ražotāju organizāciju lomu;

· stingrāku orientāciju uz to piekrastes un iekšējo ūdeņu tuvumā esošo kopienu dzīvotspēju, kuras ir atkarīgas no zvejas, tostarp pievienojot vērtību pasākumiem, kuri saistīti ar zivsaimniecību, un diversificējot to uz citām jūrniecības ekonomikas nozarēm;

· konkurētspējīgu un ilgtspējīgu akvakultūru, kura nodrošina ES patērētājiem veselīgus un barības vielām bagātus produktus;

· pastiprinātu kontroli un datu vākšanu, tādējādi nodrošinot tiesību aktu labāku ievērošanu un pilnvērtīgu politiku, kas balstīta uz zināšanām;

· integrētu jūrniecības politiku, kura orientēta uz ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanu jūrniecības nozarēs un reģionos.

2. Instrumenti

Pārveidotās jūrlietu un zivsaimniecības politikas uzmanības centrā būs jauns Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF), kas balstīts uz 4 pīlāriem.

· Vieda, videi nekaitīga zivsaimniecība (dalīta pārvaldība), lai sekmētu pāreju uz ilgtspējīgu zvejniecību, kura ir selektīvāka, rada mazāk brāķēto lomu, nodara mazāku kaitējumu jūras ekosistēmām, tādējādi sekmējot jūras ekosistēmu ilgtspējīgu pārvaldību, kā arī lai sniegtu atbalstu, kas orientēts uz inovāciju un pievienoto vērtību, padarot zivsaimniecības nozari ekonomiski dzīvotspējīgāku un noturīgāku pret ārējiem apdraudējumiem un trešo valstu radīto konkurenci.

· Vieda, videi nekaitīga akvakultūra (dalīta pārvaldība), lai radītu ekonomiski dzīvotspējīgu, konkurētspējīgu un videi nekaitīgu akvakultūru, kura spēj stāties pretī starptautiskai konkurencei un nodrošināt ES patērētājiem produktus ar augstu uzturvērtību.

· Ilgtspējīga un iekļaujoša teritoriālā attīstība (dalīta pārvaldība), lai, piešķirot lielāku vērtību zvejai un ar to saistītām darbībām un diversificējot to uz citām jūrniecības ekonomikas nozarēm, pavērstu pretējā virzienā daudzu tādu piekrastes un iekšējo ūdeņu tuvumā esošo kopienu panīkumu, kuras atkarīgas no zvejas.

· Integrēta jūrniecības politika (tieša centralizētā pārvaldība), lai atbalstītu tās transversālās prioritātes, kurām piemīt reāls potenciāls radīt ietaupījumus un nodrošināt izaugsmi, bet ko dalībvalstis neīsteno pašas, piemēram, zināšanas par jūru, teritoriālā plānošana, piekrastes zonu integrēta pārvaldība un integrēta kuģošanas pārraudzība un pielāgošanās klimata pārmaiņu radītajai negatīvajai ietekmei piekrastes zonās.

Papildus šiem četriem pīlāriem EJZF ietvers papildu pasākumus tādās jomās kā datu vākšana un zinātniskās konsultācijas, kontrole, pārvaldība, zivsaimniecības tirgi (tostarp nomaļos reģionos), brīvprātīgās iemaksas zivsaimniecības pārvaldības reģionālajām organizācijām (ZPRO) un tehniskā palīdzība. Tās pamatā būs pasākumi, kuri saistīti ar zivsaimniecības un jūrlietu politiku, kurus atbalstīs saskaņā ar pētniecības un inovācijas kopējo stratēģisko pamatu.

Šo politiku papildinās divi starptautiski instrumenti:

· zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi, kuri nosaka juridisko, ekonomisko un vides sistēmu zvejas darbībām, ko veic ES zvejas kuģi tādu trešo valstu ūdeņos, kuras pašas nespēj ilgtspējīgi pilnībā izmantot savus zivju krājumus;

· zivsaimniecības pārvaldības reģionālās organizācijas — starptautiskas struktūras, kurās ietilpst valstis, ekonomiskās integrācijas reģionālās organizācijas (ES) un zvejas uzņēmumi, kas izveidoti, lai nodrošinātu zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējību atklātā jūrā.

3. Īstenošana

Lielā mērā tiks vienkāršota to tiesību aktu struktūra, uz kuriem balstītas šīs programmas. Tiks izveidots vienots EJZF, kur vienā struktūrā būs integrēti visi pašreizējie zivsaimniecības un jūrniecības instrumenti, izņemot starptautiskos zivsaimniecības nolīgumus un ES dalību ZPRO. Šī pieeja ļaus panākt lielāku sinerģiju un samazināt administratīvo slogu gan dalībvalstīm, gan Komisijai plānošanas, pārvaldības, uzraudzības un vērtēšanas ziņā.

Turklāt kopējais stratēģiskais pamats, kurš attiecas uz visiem struktūrfondiem, ļaus pasākumus, kuri atbalsta jūrlietu un zivsaimniecības politiku, ieplānot pārējos fondos, uz kuriem attiecas šis pamats.

Tiks palielināts dalītā pārvaldībā esošo izdevumu jomu skaits, nodrošinot dalībvalstīm lielāku elastību un ilgāka termiņa stratēģisko perspektīvu. Uz ZPRO attieksies pētniecības un inovācijas kopējais stratēģiskais pamats un partnerības nolīgumi, kuri attiecas uz visiem dalītā pārvaldībā esošajiem ES līdzekļiem.

4. Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam

Visi skaitļi norādīti nemainīgās 2011. gada cenās

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) un starptautiskie zivsaimniecības nolīgumi / ZPRO || 6,7 miljardi euro

Pētniecība un inovācija

1. Politikas mērķi

Eiropā ir vajadzīga avangardiska pētniecība un inovācija, kas pārsniedz valstu robežas, apvieno dažādas zinātnes disciplīnas, tehnoloģijas un uzņēmējdarbības pieredzi un piesaista talantus no visas pasaules. Pētniecība un inovācija ir nozīmīgs aspekts, kas palīdz nostiprināt ES stāvokli šodienas strauji mainīgajos, globalizētajos tirgos un droši raudzīties nākotnē. Investējot pētniecībā un inovācijā, Eiropā tiks radītas jaunas nodarbinātības iespējas un ilgtermiņā nodrošināta Eiropas izaugsme un konkurētspēja.

Zinātnes sasniegumi, jaunas tehnoloģijas un novatoriskas idejas vajadzīgas arī, lai risinātu neatliekamas sabiedrībai aktuālas problēmas, kā klimata pārmaiņas, sabiedrības novecošana un resursu nepietiekamība. Šie ir vērienīgi izaicinājumi, un uz tiem jāatbild ar ievērojamiem pētniecības un inovācijas sasniegumiem, no kuriem dažus var panākt vienīgi ar Eiropas mērogā saskaņotu rīcību. ES finansēta pētniecība savulaik, piemēram, deva iespēju apvienot Eiropas vadošo pētniecības centru pieredzi, un rezultātā tika atklāts novatorisks veids, kā diagnosticēt un ārstēt Alcheimera slimību. Šādi panākumi ievērojami ietekmēs eiropiešu dzīvi, jo uzlabosies veselības aprūpes kvalitāte, veidosies jauni darba un privātās dzīves modeļi un stabilizēsies iztikas līdzekļu avoti. Sekmīgas inovācijas šo problēmu risinājumu meklējumos pavērs plašas iespējas uzņēmumu izaugsmei un jaunu darbavietu izveidei.

Tomēr, neraugoties uz pētniecības un inovācijas nenoliedzamo svarīgumu, Eiropas veikums šajā ziņa atpaliek no ASV un Japānas, bet Ķīna, Brazīlija un Indija strauji pietuvinās. Lai mainītu pašreizējās tendences, stratēģijā "Eiropa 2020" izvirzīts mērķis līdz 2020. gadam palielināt izdevumus pētniecībai un izstrādei līdz 3 % no IKP. Īpaša prioritāte ir palielināt uzņēmējdarbības vajadzību virzītu pētniecību un inovāciju, piemēram, izmantojot publisko finansējumu privāto investīciju atbalstam.

Runājot par publiskā un privātā sektora finansējumu, ES budžets var dot svarīgu ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā un Eiropas pētniecības un inovācijas sasniegumu veicināšanā.

2. Instrumenti

ES pētniecības un inovācijas programmu modernizācijas panākumu atslēga ir vienā vienotā stratēģiskā satvarā pētniecībai un inovācijai (VSS) apvienot trīs galvenās pašreizējās iniciatīvas un finansējuma avotus:

– Septīto pamatprogrammu (PP7),

– Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas (KJP) jauninājumu daļu un

– Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EIT).

VSS tiks izvirzīti stratēģiskie mērķi visām ES pētniecības un inovācijas finansēšanas darbībām. Šis satvars būs racionālāks nekā pašreizējās finansēšanas shēmas, un to īstenos ar saskaņotu noteikumu un procedūru palīdzību. Tādējādi pētniecības un inovācijas darbības tiks apvienotas konsekventāk, un palielināsies ES finansējuma ietekme. VSS, veidojot pētniecībai un inovācijai nepieciešamo resursu, zināšanu un izcilības kritisko masu, ko nav iespējams panākt atsevišķas valsts mērogā, palielinās ES iesaistīšanās pievienoto vērtību.

Padarot ES pētniecības finansēšanu vienkāršāku un saskaņotāku, VSS arī būs pieejamāks MVU un atvērts jauniem dalībniekiem. Tas uzlabos inovācijai un politikas veidošanai vajadzīgās zinātības izplatīšanu. Tas ļaus Kopīgajam pētniecības centram efektīvāk piedalīties politikas veidošanā. Tas piešķirs stratēģiskāku virzību starptautiskajai sadarbībai un būs Eiropas Pētniecības telpas balsts.

Šajā vispārējā satvarā VSS attieksies uz tiešo un netiešo pētniecību, un katra no šīm jomām tiks strukturēta ap trijiem atsevišķiem blokiem, kas tomēr pastiprinās cits citu, atbilstīgi stratēģijas "Eiropa 2020" prioritātēm.

(1) Zinātniskās bāzes izcilība. Šis bloks nostiprinās ES zinātnes izcilību pasaules līmenī, Eiropā audzinot pašmāju talantus un piesaistot Eiropai vadošos pētniekus. Uzsvars tiks likts uz spēcīgāku atbalstu progresīvajai pētniecībai (ar Eiropas Pētniecības padomes starpniecību), nākotnes un jaunākajām tehnoloģijām, pētnieku prasmju, mācību un karjeras attīstību (Marijas Kirī vārdā nosauktā rīcības programma) un prioritāro pētniecības infrastruktūru (arī e-infrastruktūru) tīkla veidošanu, to pieejamību un attīstību.

(2) Sabiedrībai aktuālu problēmu risināšana. Lai tieši atbildētu uz izaicinājumiem, kas apzināti stratēģijā "Eiropa 2020", ar šo bloku atbalstīs darbības, kuras aptver visu spektru no pētniecības līdz tirgum. Tajā integrēs inovācijas darbības (eksperimentāli projekti, demonstrējumi, izmēģinājuma laboratorijas, atbalsts novatorisku risinājumu publiskajam iepirkumam un nonākšanai tirgū), starpdisciplīnu pieeju un sociālekonomisko un humanitāro pētniecību. Uzmanības centrā būs veselība, demogrāfiskās tendences un labklājība; pārtikas nodrošinājums un uz bioloģisko ražošanu balstīta ekonomika; droša, tīra un efektīva enerģija; vieds, videi draudzīgs un integrēts transports; izejvielu resursi; resursu efektivitāte un klimata politika, kā arī iekļaujoša, inovatīva un droša sabiedrība (ietverot kiberdrošību un centienus uzlabot drošību internetā). EIT ar tā Zināšanu un inovācijas kopienu starpniecību ievērojami palīdzēs risināt šīs problēmas, izmantojot nozīmīgi palielinātu budžetu.

(3) Rūpniecības līderpozīciju un konkurētspējīgu sistēmu veidošana. Šā bloka mērķis ir atbalstīt un veicināt lietišķo pētniecību un inovāciju pamattehnoloģiju jomā, kā arī pakalpojumus un jaunas nozares, lielu vērību veltot atbalstam, ko sniedz privātā sektora investīcijām pētniecībā un izstrādē, un risināt MVU specifiskās problēmas. Prioritārās darbības būs palielināt stratēģiskās investīcijas un nostiprināt līderpozīcijas mūsdienu un nākotnes pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju un pakalpojumu jomā, īpašu atbalstu sniedzot IKT (ietverot mikroelektroniku, nanoelektroniku un fotoniku), nanotehnoloģijai, novatoriskiem materiāliem, progresīvām ražošanas sistēmām, rūpnieciskajai biotehnoloģijai, izplatījuma pētniecībai un inovācijai, zemu oglekļa emisiju tehnoloģijām un pielāgošanās tehnoloģijām, un it sevišķi tiecoties nodrošināt integrētu pieeju galvenajām pamattehnoloģijām; kā arī nodrošināt riska finansējuma un riska kapitāla vienkāršāku pieejamību (pamatojoties uz PP7 riska dalīšanas finanšu mehānismu un KJP finanšu instrumentiem) un ES mēroga atbalstu inovācijai mazos un vidējos uzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu.

Šī pieeja ietvers gan plānotas darbības, gan atvērtākas iespējas pretendentiem ierosināt novatoriskus projektus un avangardiskus risinājumus.

3. Īstenošana

Atbilstīgi VSS koncepcijai īstenošana būs vienkāršota un standartizēta. Vienkāršošana skars gan finansēšanas shēmas, gan administratīvos noteikumus par dalību un rezultātu izplatīšanu. Visiem trijiem VSS blokiem piemēros jaunu vienotu noteikumu kopumu, vienlaikus ņemot vērā EIT specifiku (un tam vajadzīgo regulatīvo elastīgumu) un MVU specifiku. VSS galvenās darbības iezīmes būs šādas.

· Visā VSS izmantos racionalizētu finansēšanas shēmu un instrumentu kopumu, no pašreizējām programmām pārņemot tos, kas darbojas sekmīgi, apvienojot tos, kuru mērķi ir līdzīgi, un atsakoties no tiem, kas vairs nav piemēroti mērķa sasniegšanai. Līdztekus finansējuma piešķiršanai plašāk izmantos novatoriskus finanšu instrumentus. Tiks apsvērtas arī iespējas izmantot pirmskomerciālu iepirkumu un piešķirt balvas.

· It visur izmantos vienotu noteikumu kopumu, kas attiecas uz atbilstību, grāmatvedību, pārskatiem un revīziju. Tiks rasts jauns līdzsvars starp uzticēšanos un kontroli, starp riska uzņemšanos un izvairīšanos no riska. Lai atvieglotu administratīvo slogu, kas gulst uz atbalsta saņēmējiem (stipendiātiem), ieviesīs radikāli vienkāršotu pieeju izmaksu atlīdzināšanai, kuras pamatā būs atbalsta saņēmēju parasto grāmatvedības un pārvaldības metožu pēc iespējas plašāka atzīšana un kopsummu un vienotu likmju plašāka izmantošana. No atbalsta saņēmējiem prasīs izmantot rezultātus vai darīt tos sabiedrībai pieejamus ar attiecīgu izplatīšanas līdzekļu palīdzību.

· Projektus varēs uzsākt agrāk, jo atlases posms un sarunu posms pēc izvērtēšanas būs daudz īsāks. Īpašā IT portālā pretendentiem un dalībniekiem būs pieejami vienkāršāki ieteikumi un padomi. Turklāt tiks racionalizētas atbalsta struktūras dalībvalstīs, VSS sistēmā veidojot vienotu kontaktpunktu visām darbībām, kas būs pieejams valstu valodās. Ieviesīs īpašus pasākumus, ar ko palīdzēs talantīgiem pētniekiem un novatoriem, kuriem trūkst pieredzes ES finansējuma iegūšanas procesā. Visā VSS izmantos vienotu revīzijas pieeju.

· VSS īstenošanas kvalitāti, efektivitāti un konsekvenci uzlabos ievērojama eksternalizācija, kuras pamatā būs pašreizējo programmu panākumi. Lai gūtu apjomradītus ietaupījumus, tiks attīstītas saskaņā ar pašreizējām programmām izveidotās izpildaģentūras. Turpinās izmantot publiskā un privātā sektora partnerību ar rūpniecību un publisko sektoru partnerību ar dalībvalstu programmām, tostarp izmantojot pārskatītajos finanšu noteikumos paredzētās jaunās iespējas. Šādas partnerības pamatā būs visu iesaistīto pušu stingra apņemšanās apvienot resursus, lai veicinātu investīcijas stratēģiskās jomās un novērstu centienu sadrumstalotību.

· ES, valsts un reģionālo resursu stratēģiska izlīdzināšana, veidojot kopīgas programmas ar dalībvalstīm, palielinās kopējo investīciju pievienoto vērtību un ietekmi.

· Plašāk izmantojot novatoriskus finanšu instrumentus, būs iespējams atbalstīt privātā sektora investīcijas pētniecībā un inovācijā, tostarp investēt riska kapitālu novatoriskos progresīvo tehnoloģiju uzņēmumos, it sevišķi MVU. Šos instrumentus saskaņā ar parastajiem kredīta un pašu kapitāla noteikumiem ārēji pārvaldīs Eiropas Investīciju bankas grupa vai citas starptautiskas finanšu iestādes vai publisko finanšu iestādes, kur vismaz viena dalībvalsts ir akcionāre.

Tādējādi ir gaidāms, ka aptuveni divas trešdaļas VSS budžeta varētu īstenot ārēji (pašreizējā laikposmā — aptuveni puse), sadalot starp dažādiem atbalsta mehānismiem. Eksternalizācijas pakāpe un būtība jānosaka, ņemot vērā, cita starpā, ietekmi uz efektivitāti un pārvaldāmo kopējo budžetu, un tas var ietvert ārējai pārvaldībai piemērojamo noteikumu turpmāku vienkāršošanu. Tiešā pārvaldība tomēr joprojām būtu Komisijas pienākums, it sevišķi jomās, kas saistītas ar kompetenci galvenajos politikas virzienos.

Papildināmību un sinerģiju ar pētniecības un inovācijas finansējumu no kohēzijas politikas nodrošinās, skaidri nošķirot intervences mērķus un metodes. Pētniecība un inovācija ir būtisks visu ES reģionu uzplaukuma un labklājības virzītājspēks, tāpēc visu dalībvalstu interesēs ir veidot izcilas, spēcīgas un efektīvas pētniecības un inovācijas sistēmas. VSS intervence veicinās šo procesu, finansējuma piešķiršanā pamatojoties uz pētniecības un inovācijas izcilību neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Kohēzijas politikas intervence tiks paplašināta, jo tā ir vissvarīgākais līdzeklis pētniecības un inovācijas spējas veidošanai, tostarp pētniecības infrastruktūras attīstībai, reģionu līmenī, piešķirot iepriekš noteiktu finansējumu atbilstīgiem reģioniem. Partnerattiecību līgumi ar dalībvalstīm, darbojoties līdztekus VSS, atbalstīs gudras specializācijas stratēģijas, kas vērstas uz VSS noteiktajām prioritātēm un pamatojas uz reģionālo/vietējo apstākļu novērtējumu. Tam vajadzētu nodrošināt "kāpnes uz izcilību" un laika gaitā dot iespēju no reģioniem (it sevišķi no konvereģences reģioniem) izvirzīties lielākam skaitam izcilu pētnieku un novatoru, kuri spētu veidot programmas, kas pilnībā saskaņotas ar VSS, kā arī paplašināt visu reģionu iespējas pilnībā izmantot savu inovācijas potenciālu. Tiks veidota attiecīga saskarne ar KLP, lai atbalstītu pētniecību un inovāciju lauksaimniecībā, kā arī saskarne ar atbilstīgām darbībām izglītības nozarē un ar citām ES programmām, tostarp drošības jomā.

4. Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam

Skaitļi nemainīgās 2011. gada cenās.

Vienotais stratēģiskais satvars pētniecībai un inovācijai || 80 miljardi euro

Administrācija

No ES budžeta administrācijas pozīcijas finansē visu ES iestāžu — Eiropas Parlamenta (aptuveni 20 %), Eiropadomes un Padomes (7 %), Komisijas (40 %) un tādu iestāžu pasākumus kā Eiropas Tiesa, Ārējās darbības dienests vai Eiropas Ombuds (15 %), kā arī pensijas (16 %) un Eiropas skolas (2 %).

Administrācijai atvēlēta salīdzinoši neliela daļa ES budžeta — 5,7 % no pašreizējās DFS. Neraugoties uz visu laiku lielāko ES paplašināšanos, visā ES izvietoto iestāžu un struktūru pieaugošo skaitu, papildu uzdevumiem, kuru rezultātā, protams, pieaug darbinieku un vēlāk arī pensionāru skaits, pēdējos gados šis īpatsvars nav būtiski mainījies. Budžeta administratīvā sadaļa tiek izmantota algu un pensiju izmaksām, tādām kārtējām izmaksām kā ēkas, ekspertu sanāksmes, komandējumu izmaksas, IT sistēmas un citi saistītie izdevumi. No tās sedz Savienības darbības izmaksas, kas saistītas ar rakstisko un mutisko tulkojumu nodrošināšanu 23 valodās. No šīs budžeta daļas arī sedz izmaksas, kas saistītas ar Eiropas skolu sistēmu, kur skolas atrodas vairākās dalībvalstīs.

Tā kā pensiju un Eiropas skolu uzturēšanas izdevumi ir atšķirīgi un tos ietekmē ilgtermiņa tendences, Komisijas DFS priekšlikumā kā V izdevumu kategorijas apakškategorija (izņemot pensijas un Eiropas skolas) ir ietverti administratīvie izdevumi, kuri vajadzīgi, lai ES iestādes varētu darboties atsevišķi.

Komisija uzskata, ka administratīvo izmaksu (budžeta V pozīcija) pieauguma ierobežošana nākamajā plānošanas periodā, balstoties uz 2013. gada maksimālajām robežām, ir sarežģīts, bet paveicams uzdevums. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam tas nozīmētu, ka, neskarot papildu izmaksas, kuras saistītas ar turpmākajām paplašināšanās kārtām, darbības administratīvie izdevumi netiek palielināti.

Eiropas Savienība 2004. gadā veica civildienesta reformu un padarīja par tobrīd modernākajiem savus civildienesta noteikumus. Jauna, uz rezultātiem orientēta un uz sasniegumiem balstīta karjeras struktūra, jauna veida līgumattiecības ar darbiniekiem, kuri veic papildfunkcijas, pensiju sistēmas reforma, jaunas darba metodes un ģimenēm labvēlīgi darba apstākļi — tās ir tikai dažas no daudzajām izmaiņām kopš 1968. gada, kuras ieviesa ar pirmo vispusīgo Eiropas civildienesta tiesību aktu reformu. Šī reforma skāra ne tikai iestādes, bet arī ES struktūras un aģentūras, kuras izveidotas gandrīz visās dalībvalstīs. Šī reforma līdz šim ir ļāvusi ES ietaupīt aptuveni 3 miljardus euro. Līdz 2020. gadam tā turpinās dot ietaupījumus ES budžetā aptuveni 5 miljardu euro apmērā.

Nesenās norises pasaules ekonomikā, kā arī no tām izrietošā vajadzība konsolidēt publiskās finanses, nosaka, ka visām valsts pārvaldes iestādēm un to darbiniekiem ir jāuzlabo efektivitāte un jāpielāgojas mainīgajai ekonomiskajai un sociālajai situācijai. Tas attiecas arī uz Eiropas civildienestu un Eiropas iestāžu pārvaldes struktūrām. Komisija pēdējos gados ir pildījusi šo uzdevumu, ievērojot darbinieku skaita nepalielināšanas politiku, ar darbinieku iekšējās pārcelšanas starpniecību īstenojot jaunas politiskās prioritātes, ieviešot rīkus un procedūras iekšējās organizatoriskās struktūras un efektivitātes uzlabošanai un pavisam nesen — iesniedzot priekšlikumu iesaldēt 2012. gada administratīvos izdevumus.

Papildus šiem administratīvajiem pasākumiem Komisija nolēma ierosināt izmaiņas pašreizējos Civildienesta noteikumos, kas ļaus visām iestādēm, struktūrām un aģentūrām vēl vairāk paaugstināt efektivitāti un gūt ietaupījumus, vienlaikus nodrošinot pievilcīgu, visaugstākajiem standartiem atbilstošu ES civildienestu, kurā nodarbināti visu dalībvalstu pilsoņi.

Komisija uzskata, ka visās iestādēs, struktūrās un aģentūrās ir vajadzīgi un iespējami papildu ietaupījumi. Lai īstenotu šo mērķi, Komisija ir nolēmusi ierosināt visās iestādēs, struktūrās un aģentūrās par 5 % samazināt darbinieku skaitu. Šis būs viens no galvenajiem elementiem ietaupījumu nodrošināšanā, un tas ir ietverts vispārējā stimulā visām iestādēm palielināt efektivitāti. Šī darbinieku skaita samazināšana jākompensē, palielinot darbalaiku, bet neveicot kompensējošas algu korekcijas.

Tomēr būs vajadzīgas papildu izmaiņas ES darbinieku tiesiskajā regulējumā, lai atrisinātu problēmu, kas saistīta ar administratīvo izdevumu pastāvīgu pieaugumu. Komisija plāno veikt šādus konkrētus pasākumus.

· Grozīt algu korekciju metodi, tajā pašā laikā pagarinot termiņu pašreizējām īpašajām iemaksām, ko veic visi darbinieki un kurām pašlaik tiek piemērota maksimālā likme 5,5 % apmērā.

· Atbilstoši demogrāfiskajām norisēm Eiropā paaugstināt pensionēšanās vecumu no 63 līdz 65 gadiem un priekšlaicīgas pensionēšanās vecumu — no 55 līdz 58 gadiem, vienlaikus padarot pievilcīgu iespēju turpināt strādāt līdz 67 gadu vecumam.           Arī pensijas iemaksu likmes aprēķināšanas metodika tiks saskaņota ar uzkrājumu starptautiskajiem standartiem. Minēto grozījumu mērķis būs nodrošināt iestādēm un dalībvalstīm stabilāku pensiju iemaksu likmi, kuru mazāk ietekmētu īstermiņa procentu likmju svārstības un līdz ar to arī izmaiņas.

· Izveidot skaidru saikni starp pienākumiem un pakāpi — karjeras virzība AST funkciju grupā tiks pārstrukturēta tā, lai divas augstākās pakāpes (AST 10 un 11) varētu rezervēt ierēdņiem ar visaugstāko pienākumu līmeni šajā kategorijā saistībā ar atbildību par darbiniekiem, finansēm un koordināciju.

· Administratīvo personālu un sekretārus pieņemt darbā pastāvīgu līgumdarbinieku statusā nevis kā ierēdņus ar mūža līgumu. Lai izvairītos no funkciju pārklāšanās starp līgumdarbiniekiem un ierēdņiem, kuri veic tos pašus uzdevumus, tiks pakāpeniski likvidētas ierēdņu administratīvās funkcijas.

· Palielināt darba stundu skaitu nedēļā no 37,5 līdz 40, vienlaikus saglabājot pašreizējo maksimālo skaitu 42 stundas nedēļā. Šī darba stundu skaita palielināšana ļaus kompensēt darbinieku skaita samazināšanu par 5 %.

· Pielāgot ceļa izdevumu kompensācijas aprēķināšanu.

Attiecībā uz aģentūrām Komisija ierosina dažus grozījumus personāla noteikumos, lai nodrošinātu civildienesta noteikumu saskaņotāku un vienmērīgāku īstenošanu, vairāk ņemot vērā aģentūru specifiku. Atkarībā no tā, kādus secinājumus izdarīs iestāžu darba grupa aģentūru jautājumos, turpmāk varētu iesniegt priekšlikumus papildu pasākumiem, lai vēl vairāk ietaupītu aģentūru administratīvos izdevumus; tie būtu jāņem vērā atbilstošajā ES budžeta pozīcijā.

Komisija ierosinās īstenot pasākumus, sākot no 2013. gada, proti, pirms 2014.-2020. gada plānošanas perioda.

Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam

Skaitļi norādīti nemainīgās 2011. gada cenās

Administrācija, tai skaitā: || 62,6 miljardi euro

· Pensiju un Eiropas skolu izdevumi || 12,2 miljardi euro

· Iestāžu administratīvie izdevumi || 50,45 miljardi euro

[1]               COM(2010) 600 galīgā redakcija – pieņemts 2010. gada 26. oktobrī.

[2]               COM(2009) 82 galīgā redakcija un Padomes 30.11.2009. secinājumi par Kopienas sistēmu, lai Eiropas Savienībā novērstu katastrofas, un Padomes 14.11.2008. secinājumi par Eiropas mēroga apmācībām katastrofu pārvarēšanā.

[3]               COM(2011) 112: Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g., 2011. gada 8. marts.

[4]               Pamatojoties uz ceļvedī 2050. gadam ietverto ietekmes novērtējumu.

[5]               Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar “NER 300” programmu, kurai laikposmā no 2011. līdz 2015. gadam, paredzams, tiks izlietoti aptuveni 10 miljardi euro (tostarp 4 līdz 5 miljardi euro no ETS kvotu izsoles ieņēmumiem), lai sekmētu oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas un atjaunojamās enerģijas demonstrācijas projektus.

[6]               COM(2010) 614.

[7]               COM(2010) 642.

[8]               Eurostat 2011. gada 10. maija ziņojums par bezdarbu un Eurostat dati par “Eiropa 2020” rādītājiem, 2011. gada 20. maijs.

[9]               CSF attiecas uz ESF, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu.

[10]             Līdzšinējā pieredze liecina, ka reintegrācijas rādītājs ir apmēram 40 % pēc 12 mēnešiem un ilgākā laika posmā ir vērojams vēl labāks rezultāts.

[11]             Kā noteikts Finanšu regulā, šo darbību īstenošanai nav nepieciešama īpašs pamatakts. To finansējumu katru gadu piešķir budžeta lēmējinstitūcija.

[12]             Ierosināto klimata apakšprogrammas raksturojumu skatīt atsevišķā dokumentā par klimata politiku.

[13]             Vides rīcības plāni ir konkrētas vides politikas plāni vai programmas, kas noteiktas ES vides direktīvās (piemēram, Biotopu direktīvas prioritārās rīcības plāns, Ūdens pamatdirektīvas upju baseinu apsaimniekošanas plāns, Atkritumu pamatdirektīvas atkritumu daudzuma samazināšanas plāns, gaisa piesārņojuma samazināšanas plāns CAFÉ tiesību aktos paredzēto gaisa kvalitātes prasību izpildei u. c.) vai ko iestādes izstrādājušas saskaņā ar ES ieteikumiem (piemēram, ilgtspējīgas pilsētvides plāns, integrētas piekrastes zonu pārvaldības plāni u. c.).

[14]             COM(2011) 244.

[15]             Krievija turpinās saņemt pārrobežu un reģionālās sadarbības atbalstu EKI ietvaros.

[16]             Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums par 20 %, 20 % atjaunojamās enerģijas avotu īpatsvars ES enerģijas galapatēriņā un 20 % energoefektivitātes uzlabojums līdz 2020. gadam.

[17]             Transporta projektiem līdzfinansējuma likmes dažādiem transporta veidiem atšķirsies atkarībā no projekta finansējuma pieejamības. Pārrobežu projektiem paredzēs lielākas līdzfinansējuma likmes. Konvereģences reģionos līdzfinansējuma likmes pamatosies uz investīciju līdzfinansējuma likmēm, kas noteiktas jaunajās Kohēzijas fonda un struktūrfondu regulās.

[18]             Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, tiek lēsts, ka parasti var būt nepieciešams līdzfinansējums līdz 30 % apmērā, lai rosinātu pieņemt galīgo lēmumu par investēšanu un sāktu īstenot sarežģītus pārrobežu projektus. Ja projekts nav komerciāli dzīvotspējīgs, bet tā mērķis ir uzlabot energoapgādes drošību vai izbeigt atsevišķu dalībvalstu nošķirtību, vajadzīgā līdzfinansējuma likme var būt pat lielāka (līdz 80 %).