EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52010DC0404
REPORT FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL The placing on the market of replica firearms
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Šaujamieroču imitāciju laišana tirgū
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Šaujamieroču imitāciju laišana tirgū
/* COM/2010/0404 galīgā redakcija */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Šaujamieroču imitāciju laišana tirgū /* COM/2010/0404 galīgā redakcija */
[pic] | EIROPAS KOMISIJA | Briselē, 27.7.2010 COM(2010)404 galīgā redakcija KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Šaujamieroču imitāciju laišana tirgū KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Šaujamieroču imitāciju laišana tirgū Šis ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 17. pantu Padomes Direktīvā 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvu 2008/51/EK. DIREKTīVA 2008/51/EK, AR KURU GROZA DIREKTīVU 91/477/EEK, UN JAUTāJUMS PAR šAUJAMIEROčU IMITāCIJāM 1. Jautājumi par šaujamieroču imitācijām, kas radās likumdošanas gaitā un kuru rezultātā pieņēma Direktīvu 2008/51/EK, izskaidrojami ar vēlmi drošības jautājumus iekļaut direktīvā, kura iesākumā bija paredzēta civilo šaujamieroču aprites vienkāršošanai iekšējā tirgū, nodrošinot vajadzīgās drošības garantijas. 2. Tomēr, apspriežot direktīvas grozījumus Eiropas Parlamentā, daži parlamentāriešu uzaicinātie policijas eksperti ziņoja, ka noziedzīgos nolūkos var izmantot, piemēram, brīdinājuma pistoles (vai pistoles, kas izveidotas šaušanai ar tukšām patronām), kuras noziedznieki pārveido par īstiem šaujamieročiem. Tiešās sekas bija tās, ka grozītajā direktīvā šaujamieroča definīcijā, kura gandrīz bez pārveidošanas ņemta no “Šaujamieroču protokola”[1], ir ietverti priekšmeti, “ko iespējams pārveidot, lai tie šaujampulvera iedarbības rezultātā raidītu šāviņu, lodi vai lādiņu, ja tiem ir šaujamieroča izskats; un sakarā ar to konstrukciju vai materiālu, no kura tie izgatavoti, tos var šādi pārveidot.” 3. Tāpēc direktīva vairs neattiecas uz citiem ražojumiem, kam ir šaujamieroču izskats, piemēram, uz tādām šaujamieroču imitācijām, kuru definīcija nav ietverta direktīvā. ŠAUJAMIEROčU IMITāCIJAS — ATšķIRīGA šā JēDZIENA NOZīME DAžāDāS DALīBVALSTīS 2.1. “Šaujamieroču protokolā” nav sniegti šajā ziņojumā lietojami kritēriji “šaujamieroča” definēšanai — protokola 3. pantā, kas veltīts šaujamieroča definīcijai, ir uzskaitīti tikai tādi šaujamieročiem pielīdzināmi priekšmeti, kurus “ var viegli pielāgot šīm vajadzībām. ” 2.2. Terminu “imitācija” var attiecināt uz priekšmetiem, kas dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi un ir dažādi pēc veida, sarežģītības un bīstamības pakāpes; tādējādi vairākus priekšmetus lielākā vai mazākā mērā var uzskatīt par šaujamieroču imitācijām. Faktiski terminu šaujamierocis varētu piemērot gan priekšmetiem, kam vienkārši ir līdzība ar šaujamieročiem, gan arī priekšmetiem, kas ir identiski šaujamieročiem. 2.3. Arī citiem terminiem, tādiem kā reproducēšana, imitācija, kopija, var būt līdzīga nozīme. Tāpēc ir jāizveido tādu priekšmetu saraksts, kurus, racionāli spriežot, varētu lielākā vai mazākā mērā pielīdzināt šaujamieročiem. 2.4. Dažos tiesību aktos terminu “imitācija” lieto tikai ieročiem, kas pēc izskata un īpašībām ir projektēti identiski ar īsto ieroci. Ir zināms, ka pieredzējuši amatnieki dažādās pasaules vietās ir spējīgi nokopēt un, zināmā mērā, “klonēt” jebkuru ieroci, par modeli izmantojot īsto ieroci. Ir skaidrs, ka tādu ieroču izgatavošana, glabāšana un vēl jo vairāk lietošana ir nelegāla, ja tie nav izgatavoti saskaņā ar tirdzniecības patentu un, ievērojot visus valsts vai Eiropas Savienības noteikumus. 2.5. Citas “imitācijas” arī zināmā veidā ir īsto ieroču “kloni”. Tomēr atšķirībā no iepriekš nosauktajiem tie ir tā saucamie “inertie” ieroči vai “dekoratīvie ieroči”, vai “butaforijas”. Šaujamieroča rāmis var būt izgatavots no metāla vai plastmasas, pēc svara tas var būt līdzīgs īstajam ierocim vai būt daudz vieglāks par to, bet jebkurā gadījumā šie priekšmeti ir pilnībā nederīgi šaušanai vai munīcijas ielādēšanai. Šādus priekšmetus augstu vērtē galvenokārt nopietni kolekcionāri. 2.6. Dažas pistoles (galvenokārt tie ir rokas šaujamieroči), kas ir īsti šaujamieroči, saskaņā ar īpašu un konkrētu tirdzniecības licenci tiek ietvertas denaturētu ražojumu grupā. Īstas pistoles ražotājs varētu pārdot savu ražošanas licenci citam ražotājam, kas attiecīgo modeli patiešām un likumīgi nokopēs, pārveidojot to par skrošu pistoli un/vai pistoli, kas paredzēta šaušanai ar tukšām patronām, vai brīdinājuma ieroci. 2.7. Vispār brīdinājuma ieroči var bieži būt diezgan patiesas īsto šaujamieroču imitācijas (tomēr tie ne vienmēr ir kāda konkrēta modeļa imitācijas). Pastāvīgā starptautiskā rokas šaujamieroču pārbaudes komisija[2] ( CIP ) par brīdinājuma ieročiem uzskata visus portatīvos ieročus, kas nav projektēti šaušanai ar parastiem šāviņiem. Tādējādi brīdinājuma ierocis var šaut ar tukšām, gāzes un asaru gāzes patronām. CITI IZSTRāDāJUMI, KAM IR LīDZīBA AR šAUJAMIEROčIEM, BET KO NEUZSKATA PAR IMITāCIJāM 3.1. Šaujamieroču vairāk vai mazāk reālistiskas imitācijas izmanto salīdzinoši jaunās izklaides un vaļasprieka nodarbībās, piemēram, “airsoftā” ( airsoft ) , kas ir izklaidējoša spēle, kurā parasti divas komandas cīnās viena pret otru un kurā spēlētāji izmanto ieroču kopijas (parasti izgatavotas no plastmasas), kas ar spiediena vai gāzes mehānisma palīdzību izšauj plastmasas lodītes ar 6 vai 8 mm diametru. Lodītes sākumenerģija parasti ir no 2 līdz 7 džouliem. 3.2. Tā saucamās skrošu pistoles dažreiz var izskatīties kā īstas pistoles (tomēr tās parasti nav kāda konkrēta modeļa imitācija). Šaušanai tajās izmantotas patronas, kas sastāv no mazām tērauda vai svina, vai arī gumijas lodītēm. Tajās izmanto to pašu gāzes mehānisma principu kā “airsofta” pistolēs, vienīgā atšķirība ir izmantotajās patronās. 3.3. Citi priekšmeti ir zināmā mērā līdzīgi šaujamieročiem, bet tie ne vienmēr ir precīzas to imitācijas, piemēram, peintbolā ( paintball ) izmantotās šautenes. “Peintbols” ir izklaides nodarbe, ko spēlē privātās teritorijās pilsētā vai ārpus tās un kurā parasti sacenšas spēlētāji, kas bruņojušies ar gāzes vai pneimatiskiem ieročiem, kā munīciju izmantojot ar krāsu pildītas bumbiņas. Krāsu bumbiņas tiek izšautas ar spēku no 10 līdz 13 džouliem. 3.4. Citi priekšmeti arī var būt zināmā mērā līdzīgi īstajiem šaujamieročiem, piemēram, kautuvēs lietotie apdullinošie ieroči vai arī brīdinājuma vai signalizācijas ieroči. 3.5. Termins “imitācijas” dažās terminoloģijas sistēmās apzīmē arī senlaicīgus ieročus — priekšmetus, kas vairāk vai mazāk precīzi atveido (dažreiz tomēr ļoti precīzi) vēsturisko ieroču modeļus, šim nolūkam izmantojot muzejos atrodamos ieročus, no kuriem tiek izgatavotas kopijas, kuras pārdod kolekcionāriem. 3.6. Visbeidzot, jāatgādina, ka ir īpaša direktīva, kurā skaidri noteikta atšķirība starp šaujamieroča imitāciju un rotaļlietu. Saskaņā ar Direktīvas 88/378/EEK I pielikuma 20. punktu “precīzas īstu šaujamieroču imitācijas” neuzskata par rotaļlietām[3]. Šo izņēmumu precizē un paplašina jaunā Direktīva 2009/48/EK, ar kuru atceļ Direktīvu 88/378/EEK un kura līdz 2011. gada 20. janvārim ir jātransponē dalībvalstu tiesību aktos. ŠAUJAMIEROčU IMITāCIJAS — DAžI VISPāRēJI EKONOMIKAS ASPEKTI 4.1. Eurostat norādēs atsperes, pneimatiskās vai gāzes pistoles, tāpat kā steki ir iekļautas vienā un tajā pašā statistikas kategorijā.[4] 4.2. Šīs kategorijas ES produkcijā pēdējo piecu gadu laikā vērojama relatīvi stabila tendence; tās kopējā vērtība 2008. gadā bija apmēram 190 miljoni euro. Produkcijas apjoma ziņā konstatēts zināms pieaugums – 2008. gadā ir saražotas miljons vienības. Saskaņā ar pieejamajiem statistikas datiem Savienības 4 galvenās ražotājvalstis ir Vācija (šajā valstī ir liels skaits sporta šāvēju — apmēram 1,7 miljoni licenču īpašnieku), Itālija, Apvienotā Karaliste un Spānija. [pic] [pic] 4.3. ES imports no trešām valstīm 2008. gadā bija gandrīz 50 miljoni euro. Eurostat dati liecina, ka galvenie piegādātāji Eiropas tirgum ir Ķīna, Savienotās Valstis, Taivāna un Japāna. Jāpiebilst, ka diezgan liela daļa no skrošu un brīdinājuma ieročiem tiek ražota Turcijā un Krievijā. [pic] ES eksporta apjoms uz trešām valstīm ir apmēram 55 miljoni euro. Šo ražojumu galamērķis ir galvenokārt Amerikas Savienotās Valstis, Krievija, Apvienotie Arābu Emirāti, Saūda Arābija un Ukraina. [pic] 4.4. Tirdzniecība starp ES valstīm 2008. gadā bija relatīvi stabila — apmēram 53 miljonu euro vērtībā. Galvenie piegādātāji ir Vācija un Spānija. Galvenie pircēji ir Francija, Čehija un Itālija. [pic] KOMISIJAS DIENESTU IZSTRāDāTā APTAUJAS ANKETA PAR šAUJAMIEROčU IMITāCIJāM 5.1. Lai pilnīgāk izprastu jautājumu par šaujamieroču imitācijām, Komisijas dienesti izstrādāja aptaujas anketu, ko 2009. gada jūlijā nosūtīja visām dalībvalstīm. 5.2. Uzdotie jautājumi aptvēra pēc iespējas plašu jomu, galvenokārt skarot: 4. drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanas jautājumus (policijas statistikas dati par noziegumiem un pārkāpumiem, kuros izmantotas šaujamieroču imitācijas, ierobežojumi to nēsāšanai vai demonstrēšanai sabiedriskās vietās); 5. jautājumus par tiesību aktiem un noteikumiem, lai konstatētu, kuru dalībvalstu tiesību aktos jau ir nodalīta kategorija “šaujamieroču imitācija”, un, ja tā ir nodalīta, kādi noteikumi uz to attiecas (laišana tirgū, šādu noteikumu piemērošana imitācijām, kas importētas vai pārvestas no citām dalībvalstīm); 6. jautājumus saistībā ar ekonomisko aspektu, lai mēģinātu novērtēt šādu imitāciju nozīmi tautsaimniecībā; 7. jautājumus par iespējamu imitāciju pārveidošanu, piemēram, standarti un procedūras, kas regulē šaujamieroču ražošanu un/vai laišanu apgrozībā un kas paredzēti tam, lai imitācijas nevarētu pārveidot par šaujamieročiem. 5.3. Visas dalībvalstis sniedza atbildes uz šo anketu, un papildu informācija tika iegūta arī tiekoties gan ar šajā jomā atbildīgajām valsts iestādēm (galvenokārt iekšlietu vai tieslietu ministrijas), gan arī ar rūpniecības pārstāvjiem, mazumtirgotājiem vai ar tādām sociāli-profesionālajām kategorijām, kuras ir visvairāk ieinteresētas Direktīvas 91/477/EEK attīstībā. 5.4. Visbeidzot ar Direktīvu 2008/51/EK izveidotās informācijas apmaiņas kontaktgrupas otrajā sanāksmē 2010. gada 8. martā Briselē dalībvalstīm un to pārstāvjiem sniedza īsu izklāstu par rezultātiem, kas no dalībvalstīm iegūti minētajā aptaujā. DALīBVALSTU ATBILDES UZ ANKETAS JAUTāJUMIEM, KAS SADALīTAS TRīS KATEGORIJāS 6.1. Pirmajā kategorijā ietvertas dalībvalstis, kuras savos tiesību aktos neiekļauj vai tikai daļēji iekļauj šaujamieroča imitācijas jēdzienu: Luksemburga, Grieķija, Latvija, Igaunija, Dānija, Kipra, Slovēnija, Bulgārija un Somija. Šīm dalībvalstīm raksturīgi šādi aspekti: - tajās nav liela apjoma sabiedriskās kārtības problēmu, kas būtu saistītas ar imitāciju izmantošanu, - tajās šaujamieroču imitācijas nav iedalītas pēc to enerģijas jaudas džoulos, - iepriekšminētais nav šķērslis, lai šajās valstīs konkrētos apstākļos pieņemtu īpašus sabiedriskās kārtības vai administratīvus pasākumus, piemēram, aizliegumu glabāt vai sabiedriskās vietās nēsāt priekšmetus, kas imitē šaujamieročus. 6.2. Otrajā kategorijā ietvertas 15 dalībvalstis: Francija, Rumānija, Austrija, Beļģija, Čehija, Spānija, Ungārija, Īrija, Itālija, Malta, Lietuva, Polija, Slovākija, Zviedrija un Vācija. Tās ir valstis, kuru tiesību aktos šaujamieroča imitācijas (vai reprodukcijas) jēdziens ir skaidrots precīzāk, tomēr tajos netiek skartas īpašas vai nopietnas problēmas. Jāatzīmē, ka - bieži vien atšķirību starp priekšmetu, kas pielīdzināms imitācijai, un priekšmetu, uz ko attiecas noteikumi par īstajiem šaujamieročiem (piemēram, noteikumi par reģistrēšanu, atļaujām, pārvadāšanu) nosaka robežvērtības, kas izteiktas džoulos, - bieži tiek izmantota 7,5 džoulu robeža, tomēr tiesību aktus par šaujamieročiem var piemērot priekšmetiem gan sākot no 1 džoula, gan arī tikai sākot no 17 džouliem, - robežvērtības izvēle (1, 7,5, 17 J) patiesībā nenozīmē, ka uz imitācijām, kuru enerģijas jauda pārsniedz šo robežu, visos gadījumos attiecas tie paši ierobežojumi, kas piemērojami īstajiem šaujamieročiem; tas nozīmē, ka, piemērojot šaujamieroču tiesību aktus, imitācijas pārdošanu reglamentē deklarācijas vai atļaujas režīms, vai to vienkārši aizliegts pārdot nepilngadīgajiem, - dažreiz tiek piemēroti papildu pasākumi, lai garantētu, ka šis līmenis netiek pārsniegts. Piemēram, Vācijā papildu kontroli veic ar īpašas iestādes ( Physikalish-Technische Bundesantalt) marķējumu[5], kas noteikts konkrētu brīdinājuma pistoļu ražošanā. Zīmogs garantē, ka brīdinājuma pistoles jauda nepārsniedz valstī noteikto robežvērtību — 7,5 džoulus. 6.3. Trešajā grupā ir trīs valstis (Portugāle, Nīderlande, Apvienotā Karaliste), kuru tiesību aktos mēģināts ieviest stingrākus noteikumus attiecībā uz imitāciju/reprodukciju/ “reālistisku kopiju” definīciju. Šīs dalībvalstis arī ir vairāk vai mazāk nobažījušās par iespējām pārveidot un laist tirgū konkrētas imitācijas. - Piemēram, Nīderlandes tiesību aktos ir aizliegta konkrētu šaujamieroču imitāciju pārdošana un laišana tirgū, neatkarīgi no tā, vai šīs imitācijas spēj izšaut lādiņus vai nē, un neatkarīgi no tā, vai tās var pārveidot par īstiem šaujamieročiem; tāpēc nav brīnums, ka muitas un policijas iestādes ir nobažījušās, ka iedzīvotāji varētu šāda veida izstrādājumus iegādāties kaimiņvalstīs, - Apvienotajā Karalistē un Portugālē ir prasība konkrētām imitācijām piemērot īpašu krāsojumu: šaujamieroču “reālistiskām kopijām” — realistic imitation firearms — Apvienotajā Karalistē un ieroču imitācijām izklaides nolūkiem Portugālē (galvenokārt peintbolā vai airsoftā izmantotajām), lai mēģinātu izvairīties no to sajaukšanas ar īstiem šaujamieročiem; šajā gadījumā tātad bīstamības kritērijs vairs nav lādiņa sākumenerģija, nedz arī ieroča pārveidošanas iespējas pakāpe, bet gan imitācijas vai reālisma pakāpe, salīdzinot ar īstu ieroci, - Apvienotā Karaliste turklāt izsaka īpašas bažas, kas izriet no apstākļa, ka kaimiņvalstīs parasti nav tik stingri noteikumi par tādu konkrētu brīdinājuma pistoļu laišanu tirgū, kuru nelegāla pārveidošana tiek uzskatīta par iespējamu. Tā kā šādu brīdinājuma pistoļu laišana tirgū (tātad arī to imports) Apvienotajā Karalistē ir aizliegts, šā aizlieguma kontrolei atbildīgajām iestādēm jāveic papildu pasākumi. GALVENā INFORMāCIJA, KAS IZRIET NO ANKETAS 7.1. Pirmkārt jāatzīmē, ka valsts pārvaldes iestādēm dažreiz pašām ir grūti izprast statistisko īstenību, jo īpaši priekšmetu skaitu, kas atrodas apritē, vai kaitējumu personu īpašumam un drošībai, ko izraisījusi vai atvieglinājusi imitāciju lietošana, un vēl jo vairāk šāda kaitējuma nopietnību[6]. 7.2. Tomēr lielākajā daļā no dalībvalstu ziņotajiem gadījumiem drošības problēmas šķiet visvairāk ir saistītas ar nelegālu brīdinājuma pistoļu pārveidošanu, lai tās varētu šaut ar īstām lodēm. Ziņojumos nav norādes, ka personu drošību būtu apdraudējusi senlaicīgu ieroču vai to imitāciju lietošana. 7.3. Atbildēs uz anketu ir atgādināts, ka priekšmetu, kas ir reālistiska šaujamieroča imitācija (butaforijas ierocis, kas imitē pistoli vai revolveri) var lietot iebiedēšanai un izmantot, izdarot pārkāpumu. Šāds lietojums ir saistīts ar lielāku risku pārkāpējam, jo atbildes reakcija var būt ar īstu šaujamieroci, piemēram, ja policija, uzskatot to par īstu ieroci, pašaizsardzības nolūkos pielieto šaujamieročus. 7.4. Tomēr ziņojumi par gadījumiem, kad brīdinājuma pistoles ir izmantotas nelegāli pārveidotas, un imitācijas ir ļaunprātīgi izmantotas iebiedēšanai vai uzbrukumos, ir jāvērtē, ņemot vērā faktu, ka Eiropas Savienībā apritē ir diezgan liels skaits brīdinājuma pistoļu (vai pistoles, kas var šaut ar tukšām patronām). Ja pie šīm kategorijām pieskaita airsoftā izmantotos ieročus, Vācijā apritē varētu būt 15 līdz 18 miljoni ražojumu. 7.5. Jāatzīmē arī tas, ka dažas imitācijas (jo īpaši brīdinājuma pistoles) var izmantot pašaizsardzības nolūkā; tāpēc to īpašnieki, kam ir vairāk vai mazāk pamatoti iemesli bažām par savu drošību, var izvēlēties neprasīt īsta šaujamieroča nēsāšanas licenci, vai sliktākajā gadījumā nelegāli iegādāties īstu šaujamieroci. 7.6. Daudzās Savienības valstīs šādus priekšmetus neražo, tās neziņo par nopietnām problēmām šajā sakarā, un to rīcībā nav informatīvu statistikas datu par šaujamieroču imitāciju īpašniekiem. 7.7. Dažas dalībvalstis dažkārt noraizējušās par šaujamieroču imitāciju pārvietošanu pāri robežām, jo īpaši gadījumos, kad šo valstu tiesību akti ir ļoti ierobežojoši. Atsevišķas brīdinājuma pistoles, kuras ražo ārpus ES robežām, turklāt rada īpašas raizes saistībā ar to ražošanas procesu, kas šos ieročus padara īpaši viegli pārveidojamus, t.i., derīgus šaušanai ar īstām lodēm. 7.8. Jāatzīmē arī, ka dalībvalstis Pastāvīgajā starptautiskajā rokas šaujamieroču pārbaudes komisijā ( CIP ), kas apvieno lielāko daļu no Eiropas Savienības ieroču ražotājvalstīm, ir noteikušas brīdinājuma pistolēm veida, galveno dimensiju atbilstības, izturības un darbības drošuma apstiprinājumu. IMITāCIJU TURēTāJI 8.1. Imitāciju īpašnieki tikai nelielā mērā ir tie paši, kas šaujamieroču klasiskie lietotāji — galvenokārt mednieki, sporta šāvēji un citas šaujamieroču turētāju kategorijas, kā arī, protams, šaujamieroču ražotāji un tirgotāji. 8.2. Otrā imitāciju turētāju grupa ir ieroču — senlaicīgo vai nesenlaicīgo ieroču un to imitāciju — kolekcionāri. Jāatzīmē, ka daudzi no viņiem kolekcionē brīdinājuma pistoles, kuras ir īsto šaujamieroču imitācijas. Tāpēc uz šo kategoriju var attiekties iespējamie valsts noteikumi par imitācijām. 8.3. Visvairāk valsts noteikumi par imitāciju pārdošanu skar tādu sociāli profesionālo kategoriju kā mazumtirgotāji. Dažās valstīs šādus ieročus drīkst pārdot tikai specializētos ieroču veikalos vai vismaz tos nedrīkst pārdot rotaļlietu veikalos. SECINāJUMI 9.1. Jāņem vērā, ka 9 dalībvalstis imitācijas jēdzienu nav ietvērušas vai ir tikai daļēji ietvērušas savos tiesību aktos, un tās neziņo par liela mēroga sabiedriskās kārtības problēmām, kas saistītas ar imitāciju lietošanu, toties 15 citas dalībvalstis neziņo par īpašām vai nopietnām problēmām, kas saistītas ar šo priekšmetu pārvietošanu vai importu no citām valstīm. Tikai neliels skaits dalībvalstu, kuru tiesību akti par imitācijām ir ierobežojošāki, dažreiz izsaka bažas par šaujamieroču imitāciju kustību pāri robežām. Tādējādi nav daudz elementu, kas norādītu uz to, ka, saskaņojot valstu tiesību aktus par šaujamieroču imitācijām Eiropas līmenī, iekšējā tirgus darbību varētu uzlabot, novācot šķēršļus preču brīvai apritei vai arī novēršot konkurences traucējumus. 9.2. Turklāt dalībvalstīm jau ir patiesa rīcības brīvība, izdodot noteikumus par imitāciju laišanu tirgū un lietošanu[7]. Šajos valsts noteikumos par imitāciju laišanu tirgū un lietošanu ir jāņem vērā princips par preču brīvu apriti (34. līdz 36. pants Līgumā par Eiropas Savienības darbību, LESD), un tie, protams, nedrīkst kaitēt iespējamiem īpašiem policijas sadarbības pasākumiem. LESD 34. pantā ir aizliegti valstu pasākumi, kas tieši vai netieši, faktiski vai potenciāli var kavēt Kopienas iekšējo tirdzniecību. Tāpēc vienas dalībvalsts noteikumi, kas aizliedz importēt, ražot, laist tirdzniecībā vai lietot šaujamieroču imitācijas, varētu radīt šķēršļus tirdzniecībai LESD 34. panta izpratnē. 9.3. Tomēr ir skaidrs, ka šādi noteikumi — šoreiz saskaņā ar LESD 36. pantu — var būt attaisnoti sabiedriskās drošības un personu veselības un dzīvības aizsardzības iemeslu dēļ, tomēr ar nosacījumu, ka attiecīgie noteikumi nav pretrunā ar proporcionalitātes principu. Jo īpaši noteikto mērķi nedrīkst sasniegt ar pasākumiem, kas mazāk ierobežo brīvu tirdzniecību ES iekšienē. 9.4. Tādējādi var gadīties, ka, nosakot pasākuma proporcionalitāti attiecībā uz šaujamieroču imitācijām, jāņem vērā dažādi aspekti — jo īpaši jānosaka, vai aizliegumi ir pilnīgi vai tiem noteikti arī izņēmumi, vai aizliegumi attiecas tikai uz pārdošanu mazgadīgajiem vai uz pārdošanu internetā, vai vienkārši uz tālpārdošanu, vai arī uz to nēsāšanu sabiedriskās vietās. 9.5. Turklāt šaujamieroču brīvu apriti ES nosaka arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 764/2008, ar ko nosaka procedūras, lai dažus valstu tehniskos noteikumus piemērotu citā dalībvalstī likumīgi tirgotiem produktiem, un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 3052/95/EK[8]. Šo regulu piemēro no 2009. gada 13. maija. Ar to nosaka tos noteikumus un procedūras, kas kādas dalībvalsts kompetentajām iestādēm jāievēro, pieņemot vai plānojot pieņemt 2. panta 1. punktā minētu lēmumu, kas kavētu citā dalībvalstī likumīgi tirgotu produktu brīvu apriti, un uz ko attiecas LESD 34. pants. 9.6. Tāpēc LESD 34. un 36. pants, kā arī Regula (EK) Nr. 764/2008 ļauj nodrošināt šo ražojumu brīvu apriti ES, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu bažas par drošības aspektiem. Tāpēc jāatgādina, ka Direktīvas 91/477/EEK mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība. 9.7. Jāatgādina arī, ka, ja nav konkrētāku noteikumu regulās ES līmenī, uz visiem patērētājiem paredzētajiem izstrādājumiem attiecas noteikumi Direktīvā 2001/95/EK par ražojumu vispārējo drošumu [par produktu vispārējo drošumu], kas noteiktos gadījumos ļauj dalībvalstīm atsaukt no tirgus vai izņemt no aprites konkrētus bīstamus ražojumus. 9.8. Turklāt, iekļaujot visas imitācijas Direktīvas 91/477/EEK darbības jomā, uz tām automātiski attieksies visi direktīvas noteikumi. Tomēr ir jāatgādina, ka kopš minētā direktīva grozīta ar Direktīvu 2008/51/EK, tā jau attiecas uz imitācijām, kuras var pārveidot par šaujamieročiem. Tās ir dažas brīdinājuma pistoles (vai dažas imitācijas šaušanai ar tukšām patronām), kuras jau to ārējā izskata un to ražošanas metodes dēļ ir tik līdzīgas šaujamieročiem, ka visas direktīvas prasības (marķējums, izsekojamība, jo īpaši šaujamieroču reģistrs) tām var piemērot bez grūtībām[9]. 9.9. Daudz grūtāk būtu paplašināt minēto direktīvu uz cita veida imitācijām, jo tādā gadījumā šo imitāciju ražotāji, pārdevēji un īpašnieki būtu pakļauti visām šīs direktīvas prasībām. Pašlaik dalībvalstis saskaņā ar LESD 36. pantu jau var pieprasīt atļauju par jebkuru viena vai otra veida imitācijas turēšanu, iegādi vai pārvietošanu. 9.10. Turklāt tādā gadījumā rastos grūti risināmi jautājumi, jo īpaši par to imitāciju iedalījumu, kas ietvertas Direktīvas 91/477/EEK 1. pielikumā sniegtajā nomenklatūrā, kurā šaujamieroči iedalīti dažādās kategorijās. 9.11. Tāpēc nebūtu vēlams Direktīvas 91/477/EEK darbības jomā iekļaut šaujamieroču imitācijas, kurām ir dažādas īpašības un pielietojumi, vēl jo vairāk tāpēc, ka uz tām imitācijām, kas ir pārveidojamas un tātad pielīdzināmas šaujamieročiem, tagad attiecas Direktīva 2008/51/EK. [1] Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokols par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību — http://www.unodc.org/pdf/crime/a_res_55/255e.pdf. [2] CIP ir starptautiska organizācija, kurā apvienojušās 13 valstis, no kurām 11 ir Eiropas Savienības dalībvalstis. [3] Direktīvas 88/378/EEK 1. pants: “Šī direktīva attiecas uz rotaļlietām. “Rotaļlietas” ir visi ražojumi vai materiāli, kas konstruēti vai noteikti paredzēti tam, lai ar tiem rotaļātos bērni, kas jaunāki par 14 gadiem.” [4] Eurostat lieto divas kategorijas — “šaujamieroči” un “citi ieroči”. Šaujamieroči: revolveri un pistoles, medību šautenes, šautenes, karabīnes un pa stobra galu lādējami ieroči (izņemot militāriem mērķiem paredzētos). Citi ieroči: atsperes, pneimatiskās vai gāzes šautenes un pistoles un steki (izņemot militāriem mērķiem paredzētos). [5] Tas ir zīmogs ar burtu kombināciju PTB, ko ietver aplis. [6] Izņemot Nīderlandi, kas sniedz precīzus statistikas datus, kas tomēr attiecas uz mazāk precīziem priekšmetiem kategorijā “līdzīgie”, un izņemot Apvienoto Karalisti, kas ziņo par apmēram 1500 noziegumiem vai pārkāpumiem (“offences”) 2007./2008. gadā, kuri izdarīti ar vairāk vai mazāk reālistiskām šaujamieroču imitācijām. [7] Šajā sakarā ir jāuzsver, ka Direktīvas 91/477/EEK 2. panta 1. punktā sniegts šāds izņēmums: “Šī direktīva neierobežo valstu noteikumu piemērošanu attiecībā uz ieroču nēsāšanu, medībām vai šaušanu mērķī.” [8] OV L 218, 13.8.2008., 21. lpp. Minētās regulas 14. apsvērumā precizēts, ka “ieroči ir produkti, kas var radīt nopietnus draudus personu veselībai un drošībai, kā arī dalībvalstu sabiedriskai drošībai. Lai nodrošinātu veselības aizsardzību, personu drošību un noziedzības novēršanu, vairākiem konkrēta tipa ieročiem, kurus likumīgi tirgo kādā dalībvalstī, citā dalībvalstī varētu piemērot ierobežojošus pasākumus. Šādos pasākumos varētu ietilpt īpašas kontroles un atļaujas, pirms ieročus, kurus likumīgi tirgo vienā dalībvalstī, laiž citas dalībvalsts tirgū. Tādēļ dalībvalstīm būtu jādod atļauja aizkavēt to, ka ieročus laiž to tirgos, kamēr pilnībā nav izpildītas to valsts procesuālās prasības.” [9] Skat. Direktīvas 2008/51/EK 4. apsvērumu “Policijas izlūkdati liecina par pārveidotu ieroču aizvien plašāku izmantošanu Kopienā. Tādēļ ir būtiski nodrošināt, ka šādus pārveidojamus ieročus ietver Direktīvā 91/477/EEK paredzētajā šaujamieroča definīcijā.”