52009DC0257

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 3.6.2009

COM(2009) 257 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Kopīgā apņemšanās nodarbinātībai

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Kopīgā apņemšanās nodarbinātībai

1. IEVADS

Vislielāko ietekmi recesija atstāj uz cilvēkiem — patlaban ES svarīgākais uzdevums ir nepieļaut augstu bezdarba līmeni, sekmēt darbavietu radīšanu un sagatavot augsni ekonomikas atjaunošanai, ilgtspējīgai atveseļošanai un izaugsmei. Vienīgais veids, kā to panākt, ir nodrošināt ciešāku sadarbību starp visām iesaistītajām personām, labāk koordinēt politiku un savstarpēju mācīšanos, t.i., kopīgi apņemties izstrādāt un īstenot pareizu politiku un darbības, lai saglabātu ilgtspējīgas darbavietas dzīvotspējīgos uzņēmējdarbības virzienos un palīdzētu iedzīvotājiem būt ražīgi nodarbinātiem, atbalstītu vismazāk aizsargātos iedzīvotājus un sagatavotos nākotnē pieprasītajām darbavietām un prasmēm. Pasākumiem, kas vajadzīgi sociālajā jomā un nodarbinātībā izraisītās nelabvēlīgās ietekmes mazināšanai, jāiet rokrokā ar nepieciešamajām strukturālajām reformām, kas risina ilgtermiņa problēmas — globalizācijas sekas un demogrāfiskās un klimata pārmaiņas.

ES Lisabonas stratēģijā uzsvērts, ka darbavietu radīšana ir atkarīga no nodarbinātības politikas, veselīga makroekonomikas modeļa, investīcijām prasmju attīstīšanā, pētniecībā un infrastruktūrā, labākas pārvaldības, kā arī uzņēmējdarbības veicināšanas un inovācijas. ES ātri reaģēja uz krīzi, izstrādājot Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kurā uzsvēra nepieciešamību cīnīties pret darbavietu krīzes ietekmi; jau minētā plāna pirmie rezultāti ir daudzsološi, un sociālās drošības tīkli rada stabilizējošu ietekmi. Dalībvalstu īstenotie atveseļošanas pasākumi kopumā ir atbilstoši Eiropas Savienības ilgtermiņa reformu mērķiem (skatīt 1. pielikumu).

Tomēr situācija darba tirgos turpina pasliktināties, liecinot par ekonomikas lejupslīdi, tāpēc ir vajadzīgi papildu pasākumi. Kopš Eiropadomes pavasara sanāksmes Komisija, dalībvalstis, Eiropas Parlaments, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji ir centušies izstrādāt labākos risinājumus darbavietu krīzes ietekmes mazināšanai.

2. KOPīGĀ APņEMšANāS NODARBINāTīBAI. GALVENĀS PRIORITĀTES UN DARBĪBAS

Eiropai ne tikai jācenšas apturēt ekonomikas lejupslīdi, bet jāmēģina to uztvert kā izdevību radīt tādu ekonomikas modeli, kas ir ražīgāks, inovatīvāks, ar prasmīgāku darbaspēku un zemām oglekļa emisijām; šāds modelis paredz atvērtus un iekļaujošus darba tirgus, tādējādi radot līdzsvarotāku un vienlīdzīgāku sabiedrības modeli, kā arī darbavietas, kas pielāgotas dažāda vecuma darbiniekiem un atbilst dzimumu līdztiesības un darba/privātās dzīves līdzsvara principiem. Šis mērķis nav sasniedzams ar vienu pasākumu, tas prasa kopīgu rīcību ilgtermiņā.

Krīze pamatīgi mainīs Eiropas darba tirgus. Darba ņēmējiem un uzņēmumiem jādod vajadzīgie līdzekļi, lai veiksmīgi pielāgotos šīm pārmaiņām, proti, saglabātu dzīvotspējīgās darbavietas, uzlabotu prasmes visos līmeņos, no jauna iesaistītu cilvēkus darbā un radītu vajadzīgos apstākļus jaunu darbavietu veidošanai. “Ekoloģiskajām darbavietām” ir potenciāls kļūt par ES nākotnes darba tirgu galveno izaugsmes segmentu. Jau patlaban vairāk nekā 20 miljonu ES darbavietu var uzskatīt par “ekoloģiskām” (10 % no kopējā darbavietu skaita), un jaunākie dati liecina, ka atjaunojamo energoresursu nozarē vien nodarbināto skaitam ir potenciāls divkāršoties, 2020. gadā sasniedzot 2,8 miljonus[1].

Elastdrošība ir pareizā pieeja, lai modernizētu un sekmētu darba tirgu spēju pielāgoties pieprasījumam, palielinātu konkurētspēju un sagatavotos ekonomikas atjaunotnei. Komisija atbalsta ES sociālo partneru vienošanos, kas panākta kopīgajā darba programmā, uzraudzīt ES vienoto elastdrošības principu īstenošanu un savstarpēju pieredzes izmantošanu.

Komisijas paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai”[2] aprakstīti vairāki elementi, kas dalībvalstīm palīdzētu izstrādāt un īstenot piemērotu un efektīvu nodarbinātības politiku. Pamatojoties uz šiem faktiem, pavasara Eiropadome un trīs nodarbinātībai veltītie semināri, kas 2009. gada aprīlī notika Madridē, Stokholmā un Prāgā, palīdzēja definēt trīs galvenās prioritātes : saglabāt nodarbinātību, radīt jaunas darba vietas un veicināt mobilitāti; uzlabot prasmes un pielāgot tās darba tirgus vajadzībām; radīt vairāk darba iespēju. Turklāt 7. maija nodarbinātības sammits ļāva apmainīties ar viedokļiem par šīm prioritātēm, kā arī kopīgi vienoties par 10 darbībām[3].

Balstoties uz minētajiem kopīgajiem centieniem, šajā paziņojumā ierosināta ES kopīga apņemšanās nodarbinātībai, kuras mērķis ir stiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, kā arī starp ES sociālajiem partneriem trīs galvenajās prioritārajās jomās, īpaši pievēršoties konkrētām darbībām un izmantojot visu pieejamo Kopienas instrumentu atbalstu, jo īpaši Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Globalizācijas pielāgošanas fondu. Prioritātes un darbības ir jāpielāgo mainīgajam darba tirgum un katras dalībvalsts budžeta stāvoklim, tām ir jāceļ ES rīcības pievienotā vērtība, atbalstot dalībvalstu un sociālo partneru centienus. Kopīgās apņemšanās uzdevums būs arī palīdzēt Eiropai, darbojoties kā starptautiskās sabiedrības loceklei saistībā ar vispārējiem centieniem panākt ekonomikas atveseļošanos un ilgtspējīgu izaugsmi. Īstenošanas gaita būtu jāapspriež ar Komisiju, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem trīspusējās sociālajiem jautājumiem veltītās augstākā līmeņa sanāksmēs.

2.1. NODARBINāTīBAS SAGLABāšANA, JAUNU DARBA VIETU RADīšANA, MOBILITāTES VEICINāšANA

Darba pārstrukturēšana, uz laiku piemērojot saīsinātu darba laiku, izrādījusies efektīva, lai vairākās dalībvalstīs saglabātu nodarbinātību, īpaši, ja to papildina finansiāls atbalsts par zaudētajiem ienākumiem un apmācība. Šādi pasākumi ir svarīga ES elastdrošības principu un valstu elastdrošības risinājumu daļa. Šādi uzņēmumi var ietaupīt ievērojamas izmaksas, kas saistītas ar atlaišanu un atkārtotu pieņemšanu darbā, nepieļaut uzņēmuma specifiskā cilvēkkapitāla zaudēšanu un vienlaikus uzlabot darba ņēmēju nodarbinātības iespējas. Pasākumiem jābūt pagaidu rakstura un pareizi orientētiem, tie nedrīkst traucēt darbaspēka līdzdalību un konkurētspēju, ir jānodrošina, ka arī MVU un darba ņēmēji ar pagaidu darba līgumiem gūst no tiem labumu.

Darbavietu radīšanai vajadzīga uzņēmējdarbībai piemērota vide, inovācija un pašnodarbinātība, kā arī lielāks atbalsts politikai, kas vērsta uz pieprasījuma pusi. Līdzīgi attīstības scenāriju paredzēšanas pieredze un uzņēmējdarbības pārstrukturizācijas pārvaldība, piedaloties uzņēmumiem, darba ņēmējiem, sociālajiem partneriem un publiskajām iestādēm, var uzlabot konkurētspēju un pielāgošanos, saglabāt karjeras turpināmību darba ņēmējiem, vienlaikus nemainot reģionu un kopienu tautsaimniecības struktūru. Komisija atbalsta ES sociālo partneru kopīgo darbu pārstrukturizācijas jomā un uzskata, ka to varētu izmantot kā pamatu uz zināšanām balstītā praksē. Nolīgumi, kuros iesaistās valsts nodarbinātības dienesti un sociālie partneri, var nodrošināt, ka atlaistie darbinieki saņem vajadzīgo atbalstu, tostarp apmācību, lai atrastu jaunu darbu. Dalībvalstis var piešķirt valsts atbalstu jaunizveidotiem mazajiem uzņēmumiem, kurus vada sievietes uzņēmējas vai kuri atrodas atbalstāmos reģionos. Tiks iesaistīts Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds ( Eurofond ) un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs ( Cedefop ), lai sniegtu informāciju un dalītos pieredzē reformu pārvaldības jautājumos un pieprasīto prasmju prognozēšanā.

Arī šābrīža krīzes laikā visā Eiropā joprojām ir brīvas daudzas vakances, jo darbinieku prasmes neatbilst darba tirgus vajadzībām. Bez darba palikušajiem pilsoņiem jāpiedāvā plašākas iespējas meklēt darbu ārvalstīs, nezaudējot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu savā mītnes valstī; šāda iespēja pastāv, taču parasti tā ir spēkā ierobežotu laiku — tikai trīs mēnešus. Arī mobilitāte līdz šim bijusi visai neliela, tostarp attiecībā uz mācekļiem un praktikantiem, jo dalībvalstu situācijas ir ļoti atšķirīgas un iedzīvotājiem nav pietiekami daudz informācijas par mobilitātes iespējām. Šajā kontekstā lielākā loma ir valsts nodarbinātības dienestiem. Lai efektīvi īstenotu direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā, vajadzīga ciešāka administratīvā sadarbība un labas prakses apmaiņa.

Ierosinātās prioritārās darbības

Saīsināta darba laika risinājumu plašāks izmantojums

- Dalībvalstis ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu izstrādā efektīvas shēmas, lai saglabātu dzīvotspējīgu nodarbinātību un optimizētu pagaidu saīsināta darba laika risinājumu un apmācības rezultātus, izvairoties no negatīviem blakusefektiem (skatīt 2. pielikumu).

Attīstības scenāriju precīzāka prognozēšana un pārstrukturizācijas pārvaldība

- Komisija ir izveidojusi praktisku “pārstrukturēšanas instrumentu”[4]; un uz šā pamata, īstenojot pieredzes apmaiņu starp visām iesaistītajām personām, ar ESF atbalstu varētu izstrādāt labu praksi, lai veicinātu attīstības scenāriju prognozes un uzņēmējdarbības pārstrukturizācijas pārvaldību.

- Lai sekmētu pārstrukturizācijas procesu, sociālie partneri varētu izveidot nozaru partnerības, t.i., īpašus rīcības plānus un izdevumu sloga sadalījuma līgumus ar reģionālajām un vietējām iestādēm, izmantojot ESF finansējumu. Ar Komisijas atbalstu šādas partnerības varētu būt piemērotas nozarēm, kuras sastopas ar visā ES izplatītām problēmām, piemēram, autoražošanas nozare. Turklāt sociālie partneri un vietējās iestādes varētu noslēgt (ja iespējams) apspriežamas vienošanās, lai palīdzētu darba ņēmējiem, kurus plānots atlaist, atrast jaunu darbavietu ar apmācības, treniņu un darba meklēšanas palīdzību — atlaišana šajā gadījumā būtu pēdējais risinājums.

Darbavietu izveide

- Dalībvalstīm intensīvāk jāstrādā, lai radītu uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi, piemēram, pastāvīgi samazinot ar algu nesaistītās darbaspēka izmaksas, tostarp nodokļu maksājumus, investējot pētniecībā un infrastruktūrā, samazinot administratīvos slogus, veicinot labāku pārvaldību un sekmējot MVU izveidi.

- Dalībvalstis kopā ar sociālajiem partneriem ar ESF atbalstu palīdz bezdarbniekiem un jauniešiem sākt privātu uzņēmējdarbību uz ilgtspējīgiem pamatiem, piemēram, nodrošinot apmācību uzņēmējdarbībā un piešķirot sākumkapitālu.

Mobilitātes veicināšana

- Komisija sāks plašu izpratnes veidošanas un informēšanas kampaņu par ES iekšējās mobilitātes iespējām, balstoties uz EURES portālā[5] publicētajiem darba piedāvājumiem. Komisija izveidos arī tiešsaistes pakalpojumu Match and Map , kas izmēģinājuma versijā būs pieejams jau 2009. gada beigās, sniedzot informāciju par profesijām, mācību un apmācības iespējām, lai palīdzētu pielāgot indivīda prasmes pieprasījumam, analizējot darba piedāvājumu prasības visā Eiropā.

- Dalībvalstis tiek aicinātas pagarināt tiesības uz bezdarbnieka pabalstu bez darba palikušajiem pilsoņiem, kuri meklē darbu citā dalībvalstī, uz laiku līdz 6 mēnešiem.

2.2. PRASMJU UZLABOšANA, PIELāGOšANA DARBA TIRGUS VAJADZīBāM

Labklājība Eiropā ir atkarīga no spējas izveidot konkurētspējīgas un ilgtspējīgas darbavietas, kurās vajadzīgs augsti kvalificēts darbaspēks. Kopīgā apņemšanās uzlabot prasmes visos līmeņos ir izšķirīga, vēršoties gan pret krīzes īstermiņa ietekmi uz nodarbinātību, gan radot apstākļus konkurētspējīgai, uz zināšanām balstītai ekonomikai ar zemām oglekļa emisijām.

Izglītība un apmācība ir vairāk jāsaista ar darba tirgus vajadzībām, tostarp arī tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs. Jauniešiem vajadzīgas pieprasītās prasmes, lai izmantotu šābrīža nodarbinātības iespējas, kā arī starpnozaru iemaņas, lai pielāgotos strauji mainīgajam darba tirgum. Nodarbinātības iespējas samazinās, ja darba meklētājam nav iemaņu un zināšanu, kas iegūtas neformālas apmācības gaitā. Sociālajam dialogam ir liela nozīme iemaņu definēšanā, iegūšanā un atzīšanā, īpaši tas attiecas uz jaunām un augošām ekonomikas nozarēm.

Lai izmantotu ekonomikas atveseļošanās iespējas un veicinātu sociālo inovāciju, ir svarīgi apzināt iemaņas, kas vajadzīgas patlaban un būs vajadzīgas nākotnē, kā tas minēts iniciatīvā par jaunām iemaņām jaunām darba vietām. Dažās dalībvalstīs nozares līmeņa padomes, kas nodarbojas ar nodarbinātības un iemaņu jautājumiem, jau tagad veido kontaktus starp uzņēmējiem, sociālajiem partneriem un publiskajām iestādēm, lai apzinātu nākotnes pieprasījumu; dažas partnerības starp universitātēm un uzņēmumiem izveidotas ar mērķi uzlabot mācību programmas izstrādi, uzņēmējdarbības spējas un zināšanu nodošanu. Šādām iniciatīvām vajadzētu kļūt par ierastu praksi un kalpot par pamatu izglītības un apmācības plāniem.

Nepieciešamība modernizēt izglītību un apmācību attiecas ne tikai uz sākotnējo izglītību. Pieredze liecina, ka uzņēmumiem, kuri darbiniekiem nepiedāvā apmācības iespējas, ir divreiz lielāks risks neizdzīvot nekā tiem, kuri iegulda darbinieku apmācībā. Īpaši MVU un inovāciju uzņēmumiem ir vajadzīgs speciāls atbalsts, jo tiem raksturīga vajadzība pēc īpašām iemaņām un ierobežots finansējums, salīdzinot ar lielajiem uzņēmumiem. Publisko iestāžu, uzņēmumu un sociālo partneru vienoti finansēšanas mehānismi varētu sekmēt plašāku un noturīgu līdzdalību apmācībā.

Ekonomikas lejupslīdes dēļ ir samazinājies darba vakanču skaits, tādēļ iedzīvotāji, kas patlaban beidz mācības vai studijas, riskē nonākt bezdarbnieku statusā un ekonomiski neaktīvo skaitā, tādējādi viņu nodarbinātības iespējas arī pēc ekonomikas atveseļošanās var būt traucētas. Dažkārt cilvēkiem trūkst arī elementāru prasmju, un šādā gadījumā ir vēl grūtāk atrast darbu. Jauniešiem, kas patlaban mēģina iekļūt darba tirgū, vajadzīgs labākais iespējamais atbalsts, izmantojot iekārtošanu darbā, praktisku, ar darbu saistītu apmācību vai piekļuvi turpmākām studijām, lai iegūtu tādas zināšanas, kas nākotnē palīdzēs veiksmīgi iekļauties darba tirgū. To var sekmēt šādi: par spīti krīzei saglabāt un veidot jaunas mācekļu vietas uzņēmumos un publiskajā sektorā, balstoties uz pareizi izstrādātiem valsts mērķiem; radīt plašākas iespējas mācību mobilitātei, tostarp mācekļiem un arodizglītības un arodapmācības jomā, kā arī praktikantiem, kas jau pabeiguši studijas; aktīvi rīkoties, lai samazinātu tādu jauniešu skaitu, kuri pāragri pamet skolu vai kuru pamatzināšanas ir neapmierinošā līmenī. Jāizmanto arī ES mūžizglītības programma, lai atbalstītu inovatīvas darbības, kuras pēta, kā uzlabot darbam vajadzīgo prasmju iegūšanu, un jāsekmē partnerības starp uzņēmumiem un izglītības iestādēm.

Ierosinātās prioritārās darbības

Prasmju uzlabošana, mūžizglītības stiprināšana

- Komisija uzsāks programmu “Jaunas iemaņas jaunām darba vietām”. Tā nāks klajā ar pētījumu, kurā pa nozarēm analizēs nākotnē vajadzīgās prasmes, tostarp zemu oglekļa emisiju ekonomikai vajadzīgās prasmes. Tiks izplatīts ceļvedis par mācībām mazajos un vidējos uzņēmumos, kā arī pētītas iespējas izveidot ES līmeņa iemaņu padomes konkrētās nozarēs, lai veidotu kontaktus starp uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un publiskajām iestādēm.

- Dalībvalstīm jāizmanto pieejamais ESF atbalsts, lai nekavējoties stiprinātu savu spēju paredzēt un prognozēt nākotnē vajadzīgās prasmes un lai labāk saskaņotu pieprasītās un piedāvātās prasmes krīzes vissmagāk skartajās jomās un rūpniecības nozarēs. Dalībvalstīm jāturpina uzlabot izglītības un apmācības kvalitāte un pieejamība.

- Dalībvalstīm jāstrādā ar sociālajiem partneriem, turpinot attīstīt un īstenot valsts kvalifikāciju pamatstruktūras, pamatojoties uz mācību rezultātiem un saistībā ar Eiropas kvalifikāciju pamatstruktūru. Tas nozīmē stingrākas shēmas prasmju (tostarp neformālās izglītības gaitā apgūto) apliecināšanai, jo īpaši nozarēs, kurās ir prognozējams liels darbavietu skaita pieaugums, piemēram veselības vai ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu jomā.

- Saskaņā ar jauno stratēģisko pamatprogrammu izglītībai un apmācībai Komisijai kopā ar dalībvalstīm jāstiprina mūžizglītības efektivitāte, sekmējot elastīgus mācību un apmācības risinājumus. Eiropas Savienība nesen atzina, ka līdz 2020. gadam 15 % strādājošo būtu jāpiedalās mūžizglītības programmā un 40 % iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 34 gadiem būtu jāiegūst augstākā izglītība. Lai nodrošinātu strauju progresu darbaspēka prasmju uzlabošanā un sasniegtu plānotos kritērijus, dalībvalstis tiek aicinātas noteikt valsts mērķus jomās, uz kurām attiecas Eiropas kritēriji, ņemto vērā valstu individuālās vajadzības.

Palīdzība jauniešiem jau tagad

Ar Komisijas, ESF un attiecīgā gadījumā sociālo partneru atbalstu dalībvalstis:

- nodrošina, ka līdz 2010. gada beigām vismaz 5 miljoni Eiropas jauniešu var pieteikties uz augstas kvalitātes mācekļu vietām. Uzņēmumiem jāturpina piedāvāt arī prakses vietas, lai uzlabotu studentu nodarbinātības iespējas;

- nekavējoties izstrādā stratēģijas, lai mazinātu pāragru skolas pamešanu un nodrošinātu, ka vairāk jauniešu beidz skolu ar vidusskolas līmeņa atestātu, jo daudzas valstis krietni atpaliek no ES noteiktā kritērija, ka skolu nepabeigušo jauniešu īpatsvars nedrīkst pārsniegt 10 %. To varētu panākt šādi: ieviest pasākumus, kas paredz ilgāk paturēt jauniešus skolā; paaugstināt minimālo vecumu, no kura drīkst pamest skolu; piešķirt skolas apmeklēšanas pabalstus; ieviest elastīgus un alternatīvus izglītības risinājumus skolās un arodizglītības iestādēs;

- stiprināt ES mērķi “Jauns sākums” jauniešiem, kas ir bezdarbnieki: katram indivīdam būtu savlaicīgi jāsaņem iespēja piedalīties apmācībā vai sākt darbu, proti, ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc kļūšanas par bezdarbnieku jauniešiem vecumā no 15-19 gadiem un ne vēlāk kā divus mēnešus — jauniešiem vecumā no 20-24 gadiem; atbalstīt jauniešu organizācijas, nodrošinot apmācību un palīdzot skolu pāragri pametušajiem vai nepabeigušajiem jauniešiem.

2.3. RADīT VAIRāK DARBA IESPēJU

Lai atvieglotu krīzes sociālo ietekmi, ir būtiski saglabāt darba tirgū un no jauna tajā iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku, jo īpaši sievietes, gados vecākus darba ņēmējus un citas grupas, pret kurām vērsta diskriminācija, lai nepieļautu ilgtermiņa bezdarbu un ekonomisko neaktivitāti. Labākais veids, kā izkļūt no sociālās atstumtības, ir nodarbinātība. Proti, sociālā Eiropa sākas ar darbu — arī pirms krīzes pārāk daudziem ES iedzīvotājiem, kuri varēja iesaistīties darba tirgū, netika radītas darba iespējas.

ES vienotie principi aktīvai integrācijai paredz koordinētu programmu nodarbinātības palielināšanai, sociālās atstumtības apkarošanai un sociālās kohēzijas atbalstam, modernizējot sociālās aizsardzības sistēmas. Patlaban vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi ātri īstenot un kontrolēt nesen pieņemto un Padomes apstiprināto Komisijas ieteikumu par aktīvu integrāciju. Krīzes dēļ būs vajadzīgi jauni solidaritātes veidi. Lielākajā daļā dalībvalstu ir spēkā minimālo ienākumu shēmas, kurām varētu būt liela nozīme kā automātiskiem stabilizētājiem, un vajadzības gadījumā tās var pastiprināt, lai saglabātu bez darba palikušo iedzīvotāju pirktspēju, jo īpaši valstīs, kurās bezdarba pabalsta summa vai ilgums ir zems.

Jārīkojas nekavējoties, lai pāreja no viena darba uz citu atmaksātos un tiktu radītas lielākas darba iespējas, — jāsamazina darbā pieņemšanas izmaksas un jāizmanto darbavietu izveides potenciāls, jo īpaši attiecībā uz zemas kvalifikācijas darbaspēku; jāsamazina darba meklēšanas kavēkļi; jāuzlabo nodokļu un pabalstu struktūra, lai darbs atmaksātos, tostarp jāsamazina nodokļu slogs otrajam pelnītājam; bezdarbniekiem jārada stimuli veidot personīgo uzņēmumu, piemēram, piedāvājot apmācību uzņēmējdarbībā un mikrokredītus. Valstīm, kurās krīzes dēļ patlaban vērojama emigrējušo darba ņēmēju atgriešanās, arī jāveicina strauja šo personu integrācija darba tirgū. Sievietes biežāk nekā vīrieši strādā ar nedrošu darba līgumu vai nav iesaistītas darba tirgū, tādēļ ir jāpastiprina pasākumi, lai panāktu dzimumu līdztiesību.

Lai uzlabotu visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas (tostarp legālo trešu valstu imigrantu) iespējas veiksmīgi iekļauties darba tirgū, un palīdzētu atlaistajiem darbiniekiem un bezdarbniekiem pēc iespējas agrīnākā stadijā, ir pamatots iemesls panākt ciešāku sadarbību starp publiskajām iestādēm, valsts un privātajiem nodarbinātības dienestiem, pieaugušo izglītības dienestiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību. Dalībvalstīm un jo īpaši valsts nodarbinātības dienestiem vairāk jāizmanto mācīšanās vienam no otra, lai uzlabotu aktīvas darba tirgus politikas lietderību un efektivitāti.

Ierosinātās prioritārās darbības

Aktivitātes sekmēšana un plašāku darba iespēju radīšana

Dalībvalstīm ievērojamas summas no ESF līdzekļiem jāparedz tam, lai uzlabotu valsts nodarbinātības sistēmu un aktīvas darba tirgus politikas ražīgumu un radītu stimulus izveidot uzņēmējdarbību vai kļūt par pašnodarbināto. Dalībvalstīm jāpastiprina centieni aktīvi īstenot ES vienotos aktīvās integrācijas principus un uzraudzīt to īstenošanu. Saskaņā ar šiem principiem un, ņemot vērā plašās iespējas, ko nodrošina līdzšinējie valsts atbalsta noteikumi, dalībvalstis tiek aicinātas:

- stiprināt ES mērķi “Jauns sākums” pieaugušajiem bezdarbniekiem, lai nodrošinātu tiem jaunu darbu, papildu apmācību, mācekļa vietu vai citu nodarbinātību sekmējošu pasākumu ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc reģistrēšanās valsts nodarbinātības dienestā;

- palīdzēt ilgtermiņa bezdarbniekiem atgriezties darbā, samazinot ar algu nesaistītās darbaspēka izmaksas, piemēram, uz 6 mēnešu laikposmu atceļot sociālā nodrošinājuma iemaksas, ja tiek pieņemts darba ilgtermiņa bezdarbnieks, un piemērojot mazāku šo iemaksu likmi arī turpmākajā periodā;

- veicināt neaizsargātāko grupu un gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātību, izmantojot īpašas darba piemaksas un radot stimulus pieņemt darbā, tostarp ar sociālas ekonomikas palīdzību, vienlaikus neatbalstot agras pensionēšanās shēmas;

- stimulēt pieprasījumu un darbavietas nekvalificētam darbaspēkam, piemēram, ieviešot nodokļu atlaides vai citas iniciatīvas, piemēram, pakalpojumu apmaksa mājsaimniecības un aprūpes pakalpojumiem;

- ar Komisijas atbalstu stiprināt sadarbību un pieredzes apmaiņu starp valsts un privātajiem nodarbinātības dienestiem, lai uzlabotu to spēju tikt galā ar nebijušu un lielu darba meklētāju pieplūdumu.

3. KOPIENAS FONDU LABĀKA IZMANTOŠANA

Vienotā apņemšanās nodarbinātībai jāatbalsta ar visiem pieejamajiem Kopienas instrumentiem. Izmantojot ESF, dalībvalstis jau tagad atbalsta daudzus atveseļošanas pasākumus, kuri ir saskaņā ar šajā paziņojumā nosauktajām galvenajām prioritātēm un darbībām (skatīt 3. pielikumu). Turklāt pēc Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna pieņemšanas ES institūcijas ir vienojušās par vairākām juridiskām pārmaiņām, lai stiprinātu ESF lomu krīzes seku mazināšanā. Pilnā mērā jāizmanto arī Eiropas Reģionālās attīstības fonds, lai atbalstītu pret krīzi vērstās darbības.

Ir vienkāršota gan piekļuve ESF, gan tā līdzekļu izmantošana, kā arī paātrināti un palielināti ESF avansa maksājumi dalībvalstīm — šobrīd jau izmaksāti aptuveni 1,8 miljardi euro. Turklāt ir paplašināta Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) darbības joma, un tagad to var izmantot pilnībā — atbalstu var saņemt visi krīzes dēļ slēgtie uzņēmumi, kuros bijuši nodarbināti vismaz 500 darba ņēmēji, turklāt vienkāršoti arī atbilstības kritēriji.

3.1. VISU PIEEJAMO FONDU MOBILIZĒŠANA, REAĢĒJOT UZ KRĪZI

ESF ir lielisks instruments investīcijām cilvēkos — katru gadu aptuveni 9 miljoni iedzīvotāju saņem tiešu atbalstu no ESF resursiem. Tomēr iespējams darīt vēl vairāk, lai pilnībā izmantotu šīs iespējas. Krīzes izraisīto straujo negatīvo seku dēļ vajadzīga tūlītēja ESF resursu mobilizācija, lai gan parasti līdzekļus izmaksā pakāpeniski 9 līdz 10 gadu laikposmā. Pilnībā izmantojot ES finanšu plānos pieejamo budžetu, Komisija nodrošinās, ka ESF tikai 2009.-2010. gadā vien ir pieejami aptuveni 19 miljardi euro.

Komisija aktīvi atbalstīs dalībvalstis ātra minētā finansējuma piegādē, vienlaikus ievērojot Kopienas valsts atbalsta noteikumus[6], turklāt tā ieviesīs paātrinātu procedūru gadījumiem, kad vajadzīgs pielāgot ESF programmu, samazinot procedūras ilgumu maksimāli līdz 1 mēnesim, kā arī izstrādās darbības pamatnostādnes valstu iestādēm. Komisija arī aicina dalībvalstis paātrināt līdzekļu izlietošanu un likvidēt trūkumus valstu finansējuma piešķiršanas sistēmās, lai ESF maksājumi, kas nonāk valsts kasē, pēc iespējas ātrāk nonāktu pie ESF programmu saņēmējiem. Dalībvalstis tiek arī aicinātas pēc iespējas plašāk izmantot Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizvedumus, lai sekmētu ESF finansējuma izlietojumu valstu ātras ekonomiskās atveseļošanas pasākumu kopumam.

Sociālo partneru iesaistīšanās ir īpaši svarīga, lai nodarbinātības veicināšanas pasākumi izdotos; par to liecina viņu izstrādātie “Kopīgie ieteikumi par ESF atbalstu ekonomikas atveseļošanai”, kas tiek augstu vērtēti. ESF var palīdzēt — no minētā fonda līdzekļiem 1,2 miljardi euro ir rezervēti sociālajiem partneriem atpalikušajos reģionos, kas īpaši paredzēti spēju pilnveidošanai un vienotām rīcībām; sociālajiem partneriem kopā ar dalībvalstīm vajadzētu pilnībā izmantot šo shēmu.

Lai palielinātu ieguvumu no ES un valstu finansiālā atbalsta galvenajām prioritātēm un darbībām, kas aprakstītas šajā paziņojumā, dalībvalstis, piedaloties sociālajiem partneriem, saņems palīdzību, lai ieviestu ātrās reaģēšanas pasākumu kopumus, ESF finansējumu jo īpaši piešķirot šādās jomās:

- palīdzība darba ņēmējiem un uzņēmumiem, kuros notiek pārstrukturizācija , tostarp uzņēmuma iekšējās apmācības shēmas, kas vajadzības gadījumā tiek kombinētas ar stimuliem pieņemt darbā ilgtermiņa bezdarbniekus un stimuliem samazināt mobilitātes izmaksas reģionos, kuros ir darba iespējas (piemēram, subsidējot transporta izmaksas);

- uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības veicināšana , tostarp atbalsts jaunu uzņēmumu veidošanā vai aizņēmuma izmaksu samazināšana; ilgtspējīgu uzņēmējdarbības plānu izstrāde un konsultāciju sniegšana jauniem uzņēmumiem; birokrātijas mazināšana un uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūru vienkāršošana;

- prasmju pielāgošana darba tirgus vajadzībām , tostarp kvalitatīvas apmācības un izglītības sistēmas; jaunu apmācības shēmu vai mācību satura izstrāde par uzņēmējdarbību un ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām, atbalsts pētniekiem, kas sekmē inovāciju; instrumentiem, tostarp IKT, lai veiksmīgāk sekotu līdz darba tirgus vajadzībām un tās prognozētu;

- jauniešiem , tostarp, lai izveidotu vairāk apmācības un formālās izglītības vietu vai piešķirtu stipendijas; stimuli uzņēmumiem piedāvāt prakses un mācekļu vietas vai pieņemt darbā jauniešus; alternatīvu apmācības risinājumu izstrāde skolu pāragri pametušajiem;

- visneizsargātāko grupu atbalstam , tostarp aktivizācijas pasākumiem un lai izveidotu stimulus uzņēmumiem, kuri nodarbinātu darba ņēmējus no visneaizsargātākajām sabiedrības grupām vai pielāgotu darba apstākļus darba un privātās dzīves līdzsvara panākšanai un īpašām vajadzībām (piemēram, gados vecākiem darba ņēmējiem, personām ar invaliditāti);

- valsts nodarbinātības dienestiem , tostarp, lai nodrošinātu pakalpojumus pieaugušajam klientu skaitam, uzlabotu VND personāla iemaņas un veicinātu sadarbību ar citām iesaistītajām personām.

3.2. FINANSĒJUMA PIEŠĶIRŠANAS PAĀTRINĀŠANA, LAI CĪNĪTOS PRET KRĪZI

Divas paātrinātas finansējuma piešķiršanas metodes ievērojami palīdzēs dalībvalstu ekonomikas atveseļošanas pasākumiem.

- Lai atbalstītu ātrās ekonomikas atveseļošanas pasākumu kopuma īstenošanu un kohēzijas politikā paredzētās investīcijas plašākā mērogā, Komisija drīzumā ierosinās grozījumus struktūrfondu regulā, lai dotu dalībvalstīm iespēju laikposmā no 2009.-2010. gadam nenodrošināt līdzfinansējumu . Nemainot finansējuma sadalījumu starp dalībvalstīm vai ES maksājumu apropriāciju finanšu programmas gada maksimālo pieļaujamo summu, finansējuma priekšlaicīgas nodrošināšanas risinājumus, prognozētajā krīzes kulminācijā piemērojot izmaksu atlīdzināšanu no ES līdzekļiem 100 % apmērā, varētu paātrināt projektu īstenošanu, vienlaikus samazinot finanšu grūtības, kas īpaši vērojamas dalībvalstīs, kurās ESF līdzfinansējums veido ievērojamu daļu no kopējiem izdevumiem nodarbinātības jomā. Komisija partnerībā ar dalībvalstīm rūpīgi uzraudzīs ātrās reaģēšanas pasākumu kopuma ietekmi, izmantojot ESF ikgadējās un stratēģiskās ziņošanas sistēmas, kas patlaban tiek izmantotas.

- Lai piedāvāju jaunu iespēju bezdarbniekiem, kā arī pavērtu ceļu uz uzņēmējdarbību dažām Eiropas visneaizsargātākajām sabiedrības grupām, tostarp jauniešiem, Komisija drīzumā ierosinās ES mikrokreditēšanas mehānismu nodarbinātībai , lai attīstītu mikrouzņēmumus un sociālu ekonomiku. Piešķirot 100 miljonus euro no esošā budžeta, varētu piesaistīt finansējumu 500 miljonu euro apmērā, īstenojot kopīgu iniciatīvu ar starptautiskajām finanšu institūcijām, jo īpaši EIB grupu, tādējādi šis jaunais mehānisms paplašinās konkrētiem mērķiem paredzēta finansiālā atbalsta diapazonu arī uz jaunajiem uzņēmējiem, ņemot vērā šābrīža situāciju, proti, ierobežotu kredīta piedāvājumu. Papildus procentu likmju subsīdijām no ESF, mikrouzņēmēji saņems atbalstu arī konsultāciju, apmācības, treniņu un spēju pilnveidošanas veidā.

4. GATAVOŠANĀS NĀKOTNEI

Ja ES pilnībā izmantos Eiropas sociālās tirgus ekonomikas iespējas, īstenojot ilgtermiņa reformu stratēģiju, lai pārveidotu Eiropas Savienību konkurētspējīgākā, inovatīvā ekonomikā ar zemām oglekļa emisijām un atvērtiem darba tirgiem, piedāvājot integrētu sabiedrību un labākas darbavietas, pēc krīzes tā kļūs stiprāka nekā agrāk. Šajā saistībā Eiropai jāinvestē pilsoņu prasmēs un nodarbinātības iespējās, kā arī jānodrošina iekļaujoši un ražīgi darba tirgi, kuri pamatojas uz elastdrošības principiem.

Lai gan šābrīža krīzes ietekme ir nepieredzēta, un pēdējo mēnešu laikā ir likvidētas daudzas darba vietas, vēl vairāk darbavietu tika radītas izaugsmes gados pirms krīzes. Pēdējos divpadsmit gadus ES ir bijusi nozīmīga loma, veicinot progresu darba tirgus politikā un darbībā, pirmkārt ar Eiropas Nodarbinātības stratēģiju (ENS), pēc tam Lisabonas stratēģijas kontekstā; ir apzinātas kopīgās problēmas, prioritātes un laba prakse, noteikti tālejoši kopīgie mērķi un sākta mācīšanās vienam no otra.

Galvenā atbildība par darba tirgu attīstību un sociālo politiku joprojām būs dalībvalstu pārziņā, turklāt daudzveidīgās situācijas dēļ dalībvalstīs un pat valstu iekšienē, var būt vajadzīgas atšķirīgas pieejas. Tomēr kopīgās vērtības — atvērtība, solidaritāte un iespējas —, kuras atbalsta dažādi valstu un ES politikas virzieni un institūcijas, kā arī visaptverošā Kopienas tiesību aktu sistēma, Eiropas pilsoņiem nodrošina reālus ieguvumus un sniedz ES pievienoto vērtību.

Šīm vērtībām joprojām jābūt par pamatu, izstrādājot krīzes seku novēršanas pasākumus. Patlaban Eiropas Savienības nozīme ir daudz lielāka nekā agrāk, jo laikposmā pēc 2010. gada ES stratēģijai nodarbinātības jomā būs vajadzīgi labāki instrumenti, resursi un metodes, kā arī mūsu sabiedrības galveno problēmu skaidra apzināšanās, lai palīdzētu Eiropai un tās pilsoņiem izkļūt no recesijas, kas sasniegusi nebijušus apmērus.

Politikas koordinēšana ENS ietvaros, tostarp sekojot nodarbinātības pamatnostādnēm un individuālām valstīm sniegtajiem ieteikumiem, ir galvenais instruments reformu veicināšanai, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi un darbavietu radīšanu. Tomēr ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un globālās, stratēģiskās, tehnoloģiskās, demogrāfiskās un vides problēmas, nākotnē ir nepieciešami stiprāki politiskie risinājumi un mērķi, lai veicinātu ražīgumu, konkurētspēju un sociālo vienlīdzību.

Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem izaugsmes un darbavietu stratēģijai laikposmam pēc 2010. gada, tai skaitā līdz 2009. gada beigām publicēs nodarbinātības stratēģiju. Priekšlikumos Komisija ņems vērā starp ES institūcijām un visām iesaistītajām personām notiekošās diskusijas, īpaši attiecībā uz vairākām jau apzinātām risinājumu tendencēm.

- Šajā paziņojumā aprakstītās trīs galvenās politiskās prioritātes būs vienlīdz svarīgas nākotnes ENS, jo Eiropas Savienība tiecas mazināt plaisu starp krīzes seku atvieglošanu un sagatavošanos ekonomikas atveseļošanās posmam. ENS ir jāatbalsta darba tirgus politika, kas veicina izaugsmi un nodarbinātību, tai krasi jāuzlabo prasmju līmeņi un jāizmanto pozitīvā ekonomiskā ietekme, ko attiecībā uz nodarbinātības sniegumu panāk ar integrējošu politiku, un finansiālā ilgtspēja.

- Atjaunotajā ES stratēģijā izaugsmei un darbavietām ENS jābūt vienkāršākai, ar precīzāk definētiem mērķiem, lai panāktu labāku konsekvenci.

- Ir jāpastiprina valstu līdzdalība, dalībvalstu reformu programmu izstrādē un pieņemšanā plašāk iesaistot valstu parlamentus, sociālos partnerus un citas ieinteresētās personas. Struktūrfondi, jo īpaši ESF, ir jāizmanto precīzi definētiem mērķiem, lai atbalstītu nodarbinātības politikas īstenošanu.

- Lai veicinātu salīdzināmību starp valstīm un vienotu kritēriju izstrādi, liela nozīme ir koordinēšanai, ko īsteno Komisija un dalībvalstis kopā ar sociālajiem partneriem.

5. SECINĀJUMS

Ar ES kopīgo apņemšanos attiecībā uz šajā ziņojumā aprakstītajām galvenajām prioritātēm jāmēģina palīdzēt Eiropas Savienības vidēja termiņa un ilgtermiņa problēmu risināšanā, kā arī saskaņoti risināt minētās problēmas un veikt īstermiņa ekonomikas atveseļošanas pasākumus.

Komisija aicina Eiropadomi:

- pieņemt trīs prioritātes, kas minētas ES kopīgajā apņemšanās nodarbinātībai;

- Apstiprināt īstenošanas procedūru, ko izpildīs dalībvalstis, Komisija un sociālie partneri, saistībā ar ierosinātajām darbībām attiecībā uz katru prioritāti, ņemot vērā katras dalībvalsts specifisko situāciju.

- Apstiprināt Komisijas priekšlikumus Kopienas fondu labākai izmantošanai, reaģējot uz krīzi.

- Pirms katras pavasara Eiropadomes sasaukt trīspusējās sociālajiem jautājumiem veltītas augstākā līmeņa sanāksmes, lai apspriestu un uzraudzītu progresu, kas panākts, izveidojot un īstenojot kopīgās apņemšanās prioritātes un darbības.

- Ņemt vērā Komisijas priekšlikumu par ES kopīgās apņemšanās īstenošanas uzraudzību sadarbībā ar dalībvalstīm un ES sociālajiem partneriem, kā arī ziņot 2010. gada pavasara Eiropadomei par sasniegto progresu un ietekmi uz ES darba programmu laikposmam pēc 2010. gada.

Pielikumi

1. Jaunākie nodarbinātības veicināšanas pasākumi, ko īstenojušas dalībvalstis.

2. Pārstrukturēšanas veicināšana, uz laiku piemērojot saīsinātu darba laiku.

3. ESF labāka izmantošana.

[1] Skatīt http://ec.europa.eu/energy/renewables/studies/doc/renewables/2009_employ_res_report.pdf.

[2] COM(2009)114, 4.3.2009.

[3] Skatīt http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=103&langId=en&eventsId=173&furtherEvents=yes.

[4] Skatīt http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=103&langId=en.

[5] http://ec.europa.eu/eures/home.jsp?lang=en.

[6] Šodien Komisija pieņēma norādījumus par saderīgu valsts atbalstu apmācībai, kā arī norādījumus par saderīgu valsts atbalstu visneaizsargātākajiem darba ņēmējiem un darba ņēmējiem ar invaliditāti - SEC(2009) 719.