52009DC0228

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 15.5.2009

COM(2009) 228 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Kopienas epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkla agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (ABRS) darbība 2006. un 2007. gadā (Lēmums 2000/57/EC)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

SATURS

1. Ievads 3

2. Ziņotie notikumi 2006. gadā 3

3. Reaģēšana un turpmākie pasākumi attiecībā uz galvenajiem 2006. gadā ziņotajiem notikumiem 3

3.1. Čikungunja Reinjonā 3

3.2. Masalas 4

3.3. Lasas drudzis 4

3.4. Clostridium difficile 027 4

3.5. Putnu gripa cilvēkiem 4

4. Ziņotie notikumi 2007. gadā 5

5. Reaģēšana un turpmākie pasākumi attiecībā uz galvenajiem 2007. gadā ziņotajiem notikumiem 5

5.1. Tuberkuloze 5

5.2. Čikungunja Itālijā 6

5.3. Masalas Beļģijā 6

5.4. Leģioneloze 6

6. Saņemto ziņojumu novērtējums attiecībā uz ziņošanas kritērijiem 7

7. Jaunie starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi (SVAN) 8

8. ABRS pāreja uz ESPKC 9

9. Secinājumi 9

1. IEVADS

Ar šo ziņojumu paredzēts informēt Padomi un Parlamentu par infekcijas slimību izraisītiem Kopienas nozīmes notikumiem, par kuriem saskaņā ar Padomes un Parlamenta Lēmumu 2119/98/EK[1] un Komisijas Lēmumu 2000/57/EK 2006. un 2007. gadā saņemti ziņojumi agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā.

2. ZIņOTIE NOTIKUMI 2006. GADā

Visa 2006. gada garumā tika nosūtītas 138 ziņas (2,6 ziņas nedēļā) ar 223 komentāriem. No minētajām 138 ziņām 37 bija informatīvas ziņas, 47 bija aktivitātes 1. līmeņa ziņas, 22 bija aktivitātes 2. līmeņa un 2 bija aktivitātes 3. līmeņa ziņas. No pavisam 30 atbildes ziņām uz konkrētiem notikumiem 16 ziņas bija par pasākumu pieņemšanu, 9 ziņas par pasākumu koordināciju un 5 - par paredzētajiem vai plānotajiem pasākumiem. Pēc valsts piederības vai notikuma vietas ziņas iedalāmas šādi: Vācija (10 ziņoti notikumi), Francija (8), Itālija, Spānija, Zviedrija un Dānija (katrā 7), Apvienotā Karaliste un Austrija (6), Beļģija un Slovēnija (5), Latvija un Izraēla (4), Polija, Lietuva un Turcija (3), Portugāle, Igaunija, Grieķija, Nīderlande, Norvēģija un Sjerraleone (2) un Ungārija, Čehijas Republika, Slovākija, Rumānija, Fēru salas (Dānija), Reinjona (Francija aizjūras departamenti un teritorijas), Sv. Helēnas sala (Apvienotā Karaliste), Horvātija, Krievijas Federācija, Mauritānija, Ēģipte, Tunisija, Irāka, Indija un Taizeme (katrā pa 1). Septiņi notikumi noritēja vairāk nekā vienā ES valstī, un divi notikumi noritēja vairāk nekā vienā valstī ārpus ES. Četros notikumos ģeogrāfiskā izcelsme nav noteikta. Četrdesmit astoņas ziņas saistībā ar 16 notikumiem tika nosūtītas, izmantojot selektīvo apmaiņas kanālu.

Četrdesmit trīs notikumi bija saistīti ar gripu; astoņpadsmit – ar akūtu caureju; astoņi ar caureju un salmonelozi; septiņi ar masalām; seši ar leģionelozi; pieci ar tuberkulozi; divi ar holēru, neizskaidrotas izcelsmes nāvi, drudzi, saindēšanos ar pārtiku, hemorāģisko drudzi, hepatītu, hemolītiski urēmisko sindromu, epidēmisko parotītu vai Kreicfelda-Jakoba slimības variantu ( vCJD ); un pa vienam gadījumam, kas saistīts ar kampilobakteriozi, leptospirozi, listeriozi, septicēmiju, šigelozi, mīksto audu infekciju, seksuāli transmitētu infekciju un vēdertīfu. Astoņas ziņas tika klasificētas kā “nav piemērojama” un piecas kā “sarakstā neiekļauta”.

3. REAģēšANA UN TURPMāKIE PASāKUMI ATTIECīBā UZ GALVENAJIEM 2006. GADā ZIņOTAJIEM NOTIKUMIEM

3.1. Čikungunja Reinjonā

Francija 2006. gada februārī ziņoja par Čikungunjas vīrusa uzliesmojumu aizjūras departamentā Reinjonā. Slimība strauji izplatījās citās Indijas okeāna salās un sasniedza Indiju. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ESPKC) novērtēja risku saistībā ar Čikungunjas vīrusa parādīšanos ES, lai sniegtu dalībvalstīm iespēju nodrošināt augstāku sagatavotības pakāpi. Sagatavoja un izsūtīja dalībvalstīm riska novērtējuma informāciju ceļotājiem uz un no vīrusa skartajiem rajoniem. Tika pētīts arī inficēšanās risks no asins donoriem, kuri atgriezušies no vīrusa skartajiem rajoniem, un tika brīdinātas par asins drošības jautājumiem atbildīgās valsts veselības iestādes, lai tām dotu iespēju piemērot asins donoriem nogaidīšanas politiku.

3.2. Masalas

Vācija 2006. gada martā ziņoja par vairākiem reģionāliem masalu saslimšanas uzliesmojumiem valsts dienvidos un rietumos. Tika ziņots par slimības uzliesmojumiem, tajā skaitā 58 gadījumiem Štutgartes apkaimē un 149 gadījumiem Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē. Papildu izmeklēšanā konstatēja 1018 gadījumus, par kuriem no 2006. gada 1. janvāra līdz 3. maijam ziņots veselības iestādēm Ziemeļreinā-Vestfālenē, kuros pārsvarā slimība skārusi lielākus bērnus un pusaudžus. Reaģējot uz minētajiem notikumiem, tika sagatavoti specifiski sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi (informācija visām vietējām veselības iestādēm, paplašināta vakcinācija, informācijas kampaņas skolām, pirmsskolas izglītības iestādēm, vecākiem un ģimenes ārstiem).

3.3. Lasas drudzis

Vācija 2006. gada 21. jūlijā ziņoja par Lasas drudža pacientu, kurš no Frītaunas (Sjerraleone) caur Abidžanu (Kotdivuāra) un Briseli atceļojis uz Frankfurti. Pacientam lidojumu laikā bija slikta dūša, kā arī disfunkcionāls urīnceļu katetrs, ko kura uz lidmašīnas sēdekļa, segām un pacienta drēbēm izdalījās urīns. Tā kā ESPKC atzina, ka citu pasažieru saslimšanas risks ir neliels, vienojās par kontaktu izsekojuma procedūrām attiecībā uz personām ar augstāku inficēšanās risku, kā arī tika ieviests koordinācijas mehānisms, kurā iesaistīta Eiropas Komisija, ESPKC, Roberta Koha institūts ( Robert Koch Institute ), Beļģijas sabiedrības veselības iestādes, SABENA Airlines un PVO. Īsā laikā tika publiskoti dokumenti un instrumentu kopums. Tika meklēti 92 cilvēki, no kuriem 43 bija no ES dalībvalstīm (Beļģijas, Vācijas, Itālijas, Polijas, Apvienotās Karalistes, Francijas un Spānijas). Katra no minētajām valstīm saņēma personu sarakstu, kuras jāizseko, izmantojot agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā (ABRS) pieejamo informācijas selektīvās apmaiņas instrumentu. Tika saskaņots paziņojums presei, lai dalībvalstis, ja tās uzskatīs par nepieciešamu informēt sabiedrību, varētu sniegt saskaņotu paziņojumu. Lai gan netika konstatēts sekundārās inficēšanās gadījums, notikums skaidri norādīja koordinācijas mehānisma būtiskumu un atklāja papildu vajadzības, lai reaģētu uz līdzīgiem notikumiem nākotnē.

3.4. Clostridium difficile 027

Francija 2006. gada 28. aprīlī ziņoja par pirmo ar toksinotipa III klasteri, PCR- ribotipa 027 Clostridium difficile saistīto saslimšanu slimnīcā valsts ziemeļos. Informācija norādīja uz klastera līdzību epidēmiskajiem celmiem, kuri jau izdalīti no smagiem ar Clostridium difficile saistītas slimības uzliesmojumiem citās valstīs. Kopš 2003. gada Kanādā un ASV noteiktais PCR- ribotipa 027 Clostridium difficile tika novērots uzliesmojumos slimnīcās Apvienotajā Karalistē 2004. gadā un Beļģijā un Nīderlandē 2005. gadā. Francijā 2006. gada 21. martā infekcijas kontroles nodaļa īstenoja kontroles pasākumus, un kopš 2006. gada 11. aprīļa turpmāki saslimšanas gadījumi nav novēroti. Francija valsts līmenī gūto pieredzi un atziņas nodeva citām dalībvalstīm, un tika apspriestas atbilstošas reaģēšanas iespējas. Kopš 2006. gada Clostridium difficile 027 ir izdalīts arī Polijā, Luksemburgā un Dānijā.

3.5. Putnu gripa cilvēkiem

Būtisku ziņu plūsmu izraisīja cilvēku inficēšanās ar H5N1 gripas vīrusu Turcijā. Gadījumam, ja slimība iespējami izplatītos uz citiem reģioniem, epidemioloģisko situāciju regulāri atjaunoja. Lai gan par putnu gripu reģistrēts vairāk ziņu nekā par citiem notikumiem (43 ziņas jeb 31,1 %), lielākā informācijas daļa bija par putnu saslimšanas gadījumiem ES un par valsts līmenī veiktajiem pasākumiem, lai informētu ceļotājus par slimības skartajiem rajoniem.

4. ZIņOTIE NOTIKUMI 2007. GADā

Visa 2007. gada garumā tika nosūtītas 85 ziņas (1,6 ziņas nedēļā) ar kopumā 300 komentāriem. No minētajām 85 ziņām 26 bija informatīvas ziņas, 32 bija aktivitātes 1. līmeņa ziņas, trīs bija aktivitātes 2. līmeņa un viena bija aktivitātes 3. līmeņa ziņa. Divdesmit trīs ziņas bija saistītas ar pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz specifisko situāciju (12 ziņas par pieņemtajiem pasākumiem, astoņas par pasākumu koordināciju un 3 par plānotajiem pasākumiem). Notikumu ģeogrāfiskā izcelsme iedalāma šādi: Itālija (9); Apvienotā Karaliste (8); Indija (6); Spānija, Vācija, Īrija un Ungārija (katrā 4); Francija, Zviedrija, Portugāle, Polija, Igaunija, Vjetnama, Čehijas Republika, Kanāda, Malta un Bulgārija (2); Dānija, Beļģija, Lietuva, Turcija, Latvija, Norvēģija, Ēģipte, Somija, Taizeme, Rumānija, Dominikānas Republika, Nigērija, Luksemburga, Ķīna un Uganda (katrā viens). Četri notikumi noritēja vairāk nekā vienā ES valstī un viens notikums noritēja vairāk nekā vienā Eiropas valstī, kura nav ES dalībvalsts. Vienā notikumā ģeogrāfiskā izcelsme nav noteikta. 159 ziņas saistībā ar 14 notikumiem tika nosūtītas, izmantojot selektīvo apmaiņas kanālu.

Desmit notikumi bija saistīti ar tuberkulozi un gripu; septiņi ar leģionelozi; pieci ar caureju un salmonelozi; četri ar holēru un masalām; trīs ar akūtu caureju; divi ar drudzi, saindēšanos ar pārtiku, hemorāģisko drudzi un multirezistento tuberkulozi; un pa vienam gadījumam saistībā ar kriptosporidiozi, laringītu, melioidozi, meningītu, epidēmisko parotītu, pneimoniju, trakumsērgu, septicēmiju, šigelozi, sifilisu, trihinozi un vCJD . Sešpadsmit ziņojumi tika klasificēti kā “nav piemērojams” un viens kā “sarakstā neiekļauts”.

5. REAģēšANA UN TURPMāKIE PASāKUMI ATTIECīBā UZ GALVENAJIEM 2007. GADā ZIņOTAJIEM NOTIKUMIEM

5.1. Tuberkuloze

2007. gadā saņemti desmit ziņojumi saistībā ar tuberkulozi. Četri gaidījumi bija saistīti ar lidojumiem, kas pārsniedz 8 stundas (Francija, Itālija (2) un Vācija). Vienā gadījumā bija skarta persona, kas strādāja pirmskolas izglītības iestādē bērniem no dažādām ES valstīm (Luksemburga). Viens gadījums attiecas uz pacientu, kurš apmeklēja vasaras kursus starptautiskā koledžā (Itālija). Divi gadījumi bija saistīti ar multirezistento tuberkulozi ( MDR-TB ), ceļojot ar autobusu (Zviedrija un Francija). Divi gadījumi attiecās uz īsiem pārlidojumiem: viens attiecībā uz MDR-TB (Malta) un otrs uz īpaši rezistentu tuberkulozi ( XDR-TB ) (Īslande).

Ziņoto notikumu vidū bija XDR-TB gadījums ASV pilsonim, kurš ceļoja pa Eiropu, par kuru 25. maijā ziņoja Itālijas veselības iestādes. Pacients bija lidojis liela attāluma avioreisā no Atlantas (ASV) uz Parīzi (Francija). Viņš atgriezās Kanādā ar Czech Airlines avioreisu no Prāgas uz Monreālu un iebrauca ASV ar mašīnu. Pacientam martā diagnosticēja tuberkulozi un, ceļojot pa Eiropu, informēja, ka viņš saslimis ar īpaši rezistento tuberkulozi. ESPKC izdeva apdraudējuma novērtējumu, kurā secināja, ka pacienta risks inficēt citus ir ļoti zems un ka nav pierādījumu tam, ka XDR-TB būtu lipīgāka nekā nerezistentā tuberkuloze. Tomēr, ņemot vērā XDR-TB nopietnību, ESPKC kā piesardzības pasākumu ieteica piemērot PVO vadlīnijas “Tuberkuloze un aviopārlidojumi” transatlantiskiem pārlidojumiem (ilgāk nekā 8 stundu lidojumiem). Komisija vadīja vairākas koordinācijas sanāksmes ar iesaistītajām dalībvalstīm, ESPKC, PVO, ASV, Kanādu un Komisijas delegācijām ASV un Kanādā, kā arī tika ieviesti saskaņoti kontaktu izsekojuma pasākumi. Ņemot vērā ļoti lielo plašsaziņas līdzekļu uzmanību, tika saskaņots paziņojums presei. Notikums iezīmēja vajadzību stiprināt pastāvošo kontaktu izsekojuma mehānismu un nepieciešamības gadījumā ieņemt vienotu pozīciju ar plašsaziņas līdzekļiem.

Citu notikumu izvērtējums pievērsa uzmanību šādiem jautājumiem: i) datu aizsardzības jautājumi; ii) ES “lidmašīnu pasažieru melno sarakstu” izveides potenciāls; iii) aviopārvadātāju un ceļojumu uzņēmumu atbildība vākt, sniegt un uzglabāt ceļotāju personīgos datus tādiem sabiedrības veselības pasākumiem kā kontaktu izsekojums; iv) pasažieru informācijas nodošana valsts veselības iestādēm saskaņā ar PVO vadlīnijām; un v) kontaktu izsekojums vienīgi MDR/XDR-TB gadījumos.

5.2. Čikungunja Itālijā

Itālijas valsts veselības iestāde konstatēja Čikungunjas vīrusa uzliesmojumu Ravennas rajonā un 2007. gada 30. augustā ziņoja par notikumu. Ziņošanas brīdī saslimšanas gadījumu skaits bija 131 un epidēmiskā līkne samazinājās. Šis ir pats pirmais ziņojums par vietēju inficēšanos ar Čikungunjas vīrusu Itālijā un Eiropā. Uzliesmojumu saistīja ar ceļotāju, kurš atgriezās no Indijas. Vietēja inficēšanās bija iespējama, rajonā mītošā Aedes albopictus moskīta dēļ. Straujā Itālijas veselības iestādes reakcija īsā laikā apstādināja uzliesmojumu. Informāciju ātri izplatīja pa ABRS, un Komisija kopā ar ESPKC palīdzēja dalībvalstīm kāpināt sagatavotības līmeni, uzlabot agrās brīdināšanas un uzraudzības kārtību, paplašināt Čikungunjas vīrusa diagnosticēšanas spējas, ieviest mērķorientētus asins drošības pasākumus un vairot pārbaudes tādām importētām precēm kā Dracaena sanderiana augi un lietotām riepām (iespējamie transporta līdzekļi slimības pārnēsātāju importam).

5.3. Masalas Beļģijā

Beļģija 2007. gada 30. oktobrī paziņoja par 22 masalu gadījumiem ortodoksālo jūdaistu kopienā Antverpenē. Par references gadījumu uzskatīja 17 gadu vecu amerikāņu studentu, kurš mācās Londonā un bija ieradies apciemot radiniekus Antverpenē. Bija saņemti ziņojumi par iepriekšējiem masalu saslimšanas uzliesmojumiem galēji ortodoksālās jūdaistu kopienās Apvienotajā Karalistē un Izraēlā (kur tā nonākusi no Apvienotās Karalistes). Visticamāk slimības uzliesmojuma iemesls ir zemais masalu vakcinēšanās līmenis galēji ortodoksālo jūdaistu kopienā. Beļģija strauji izplatīja informāciju plašai auditorijai. Būtiska loma bija ciešai sadarbībai ar Eiropas Ebreju padomi, kas palīdzēja Eiropas Savienībā informēt saslimšanas riskam pakļauto grupu, kura parasti pienācīgi neapzinās ar zemu vakcinēšanās līmeni saistīto saslimšanas risku.

5.4. Leģioneloze

Janvārī ABRS kontaktpersona Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā ziņoja par četriem leģionāru slimības gadījumiem, kas diagnosticēti viesiem, kuri uzturējušies vienā un tanī pašā viesnīcā Puketā (Taizemē). Par visiem gadījumiem ziņoja Eiropas Darba grupai par legionella infekcijām (EDGLI). Tika publicēts paziņojums presei par Somijas veiktajiem pasākumiem. Ziemeļvalstu institūti strādāja ciešā sadarbībā ar EDGLI un tūrisma operatoriem, kuri informēja atbildīgo vietējās varas iestādi, lai konstatētu un izārstētu infekcijas avotu, tādejādi novēršot tālāku izplatību. Nekavējoties tika ieviesta kontaktu izsekojuma procedūra: identificēja un iespēju robežās sazinājās ar 284 Eiropas tūristiem no 11 ES dalībvalstīm. Personas, ar kurām sazinājās, informēja par iespējamu inficēšanos un, gadījumā, ja tām parādītos leģionelozei raksturīgi simptomi, aicināja viņas konsultēties ar ārstu. Pēc leģionāru slimības klastera 2007. gada jūlijā Bulgārijas viesnīcā veica līdzīgus pasākumus.

6. SAņEMTO ZIņOJUMU NOVēRTēJUMS ATTIECīBā UZ ZIņOšANAS KRITēRIJIEM

Komisija lūdza ESPKC izvērtēt, vai saskaņā ar Lēmumu 2119/98/EK ziņotie notikumi atbilst Lēmuma 2000/57/EK I pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Tas darīts nolūkā sniegt Komisijai un dalībvalstīm zinātniskus pierādījumus, lai stiprinātu ziņošanas kārtību saskaņā ar esošajiem ES tiesību aktiem par infekcijas slimībām un radītu pamatu efektīvākai IT instrumentu izmantošanai. ESPKC iepazīstināja ar novērtējuma ziņojumu, kā arī diskutēja par to ar dalībvalstīm; ziņojums pieejams pēc pieprasījuma. Turpmāk apkopoti svarīgākie skaitļi.

Trīs ESPKC eksperti neatkarīgi izskatīja kopumā 195 notikumus (aktivitātes 1., 2., un 3. līmenis), par kuriem no 2004. gada maija līdz 2007. gada decembrim ziņots, izmantojot ABRS. Izvērtēja, vai katrs notikums atbilst Lēmuma 2000/57/EK četriem I pielikuma[2] kritērijiem.

No ienākušajām 195 ziņām 163 (83,6 %) atbilda vismaz vienam no I pielikuma četriem kritērijiem. Trīsdesmit divas (16,4 %) neatbilda nevienam kritērijam. Lielākā daļa notikumu (104 – 53,3 %) atbilda tikai vienam kritērijam. Nosūtīto ziņu sadalījums pēc atbilstības kritēriju skaitam sniegts turpmākajā tabulā.

Ziņojuma tips | I pielikuma kritērijiem atbilstošais ziņu skaits | Kopā |

0 | 1 | 2 | 3 |

ABRS aktivitātes 1. līmenis | 22 | 85 | 30 | 4 | 141 |

ABRS aktivitātes 2. līmenis | 10 | 17 | 21 | 48 |

ABRS aktivitātes 3. līmenis | 2 | 4 | 6 |

Kopā | 32 | 104 | 55 | 4 | 195 |

No nosūtītajām 195 ziņām 11 ziņas (5,6 %) atbilda 1. kritērijam, 87 ziņas (44,6 %) atbilda 2. kritērijam, 36 ziņas (18,5 %) atbilda 3. kritērijam un 92 ziņas (47,1 %) atbilda 4. kritērijam.

Četri galvenie ziņošanas iemesli bija šādi: 66 ziņas (33,8 %) tika nosūtītas starptautisku izplatīšanās potenciālu norādošu faktoru dēļ; 35 ziņas (17,9 %) tika nosūtītas, lai uzzinātu, vai epidemioloģiski saistīti tās pašas slimības gadījumi konstatēti vai par tiem nesen ziņots kādā citā valstī; 26 (13,3 %) ziņu mērķis bija uzzināt, vai par slimības uzliesmojuma avotu uzskatāms kāds pārtikas produkts vai kāda cita prece, kas importēta no vai eksportēta uz citām valstīm; un 23 (11,8 %) ziņas iesniegtas, jo notikums piesaistījis vai varētu piesaistīt padziļinātu starptautisko plašsaziņas līdzekļu vai politisko interesi.

Lai gan arvien iespējams veikt būtiskus uzlabojumus, ziņu atbilstība Lēmuma 2000/57/EK ziņošanas kritērijiem uzskatāma par labu. Novērtējumā konstatēja nelielas grūtības izvērtēt, vai ziņotie notikumi atbilst ABRS kritērijiem, pamatojoties vienīgi uz pamatziņā sniegto informāciju. Divi galvenie ar ziņošanas procesu saistītie kritēriji ir slimības gadījumu ar izplatīšanās risku Kopienas dalībvalstīs sakopojums laikā vai telpā (2. kritērijs) un tādas slimības parādīšanās, kas varētu prasīt koordinētu un savlaicīgu Kopienas rīcību, lai apturētu slimības izplatīšanos (4. kritērijs). Interesanti, ka viens no galvenajiem ziņošanas iemesliem ir politiska vai plašsaziņas līdzekļu uzmanība, ko notikums var piesaistīt. Būs vajadzīgs papildu laiks, lai analizētu ziņotā notikuma tendenci laika gaitā (un nevis tikai ziņu), lai iegūtu sīkāku informāciju par ziņošanas procesa īstenošanas progresu un lai sniegtu Komisijai un dalībvalstīm iespējas to uzlabot. Turpmākam to notikumu, par kuriem nav ziņots izmantojot ABRS, izvērtējumam būs centrāla nozīme, lai gūtu pilnīgu ieskatu un lai izvērtētu atbilstību Padomes un Parlamenta Lēmumam 2119/98/EK un Komisijas Lēmumam 2000/57/EK.

7. JAUNIE STARPTAUTISKIE VESELīBAS AIZSARDZīBAS NOTEIKUMI (SVAN)

Pasaules veselības asambleja 2005. gada 22. maijā pieņēma jaunos starptautiskos veselības aizsardzības noteikumus (SVAN), kas stājās spēkā 2007. gada 15. jūnijā. Lai piemērotu esošos ES tiesību aktus par infekcijas slimībām jaunajiem SVAN, ir grozīti Lēmuma 2119/98/EK, Lēmuma 2000/96/EK un Lēmuma 2000/57/EK pielikumi. Konkrēti, saskaņā ar SVAN tika ieviests pienākums ziņot, izmantojot ABRS, par visiem notikumiem saistībā ar infekcijas slimībām, par kurām informēta PVO. Lai panāktu saskaņotību starp paziņojumiem Kopienas tīklā un dalībvalstu paziņojumiem PVO saskaņā ar jaunajiem SVAN, agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā izveidota IT funkcija PVO informēšanai par saskaņā ar Lēmumu 2119/98/EK ziņotajiem notikumiem.

Lai apmierinātu dalībvalstu izteikto vēlmi izveidot diskusiju forumu SVAN ieviešanas praktisko aspektu saskaņošanai, Komisija līdztekus ABRS kontaktpunktiem Eiropas Savienībā izveidoja nacionālos SVAN koordinācijas centrus, kuru pirmā sanāksme notika 2007. gada 31. maijā Stokholmā. Lielākā dalībvalstu daļa (23 no 27), Norvēģija un Īslande par nacionālajiem SVAN koordinācijas centriem nozīmēja tās pašas iestādes, kuras norādītas kā ABRS kontaktpunkti. Komisija divreiz gadā vada minētās grupas sanāksmes; PVO piedalās sanāksmēs, kas sniedz iespēju pārskatīt notikumus, par kuriem ziņots ABRS, un apspriest to ietekmi ziņošanai izmantojot SVAN. Komisija paredz piedāvāt papildu risinājumus SVAN ziņošanas stiprināšanai, kas būs ciešā saiknē ar esošajām ES elektroniskajām paziņošanas sistēmām un kuru PVO pilnībā atzīs.

8. ABRS PāREJA UZ ESPKC

Atbilstoši regulai, ar kuru izveido ESPKC, tā kopš 2007. gada 17. novembra strādā ar ABRS lietojumprogrammu. Tāpat kā iepriekš Komisija paliek atbildīga par citiem aspektiem, tostarp par “lietotāja vadības apstiprinājums”. Vēl aizvien ABRS kontaktpunktus dalībvalstīs formāli ieceļ, caur pastāvīgajām pārstāvniecībām nosūtot Komisijai norādes un lūgumus piešķirt pieeju.

Esošā lietojumprogramma neatšķiras no iepriekšējām ABRS lietojumprogrammām, tādējādi sistēmas lietošanā nav atšķirību, izņemot paroles un pieteikumvārdus, jo jaunā paroļu politika ieviesta, lai stiprinātu drošību (jaunā lietojumprogramma ir pieejama tīmeklī). Kopš 2007. gada 17. novembra jaunā lietojumprogramma pieejama: https://ewrs.ecdc.europa.eu.

9. SECINāJUMI

ABRS 2006. un 2007. gada skaitļi apstiprina iepriekšējo gadu tendences. Iesūtīto ziņu skaits un tipoloģija bija samērojama ar 2004. un 2005. gadu. Lielāko ABRS ziņu daļu veidoja “informācijas līmeņa” ziņas. Kopumā 2007. gadā apritē bijis mazāk ziņu nekā 2006. gadā. Visticamāk tas saistīts ar lielu ziņu skaitu attiecībā uz putnu gripu 2006. gadā nevis ar izmaiņām ziņošanas procesā. Ir paredzēta papildu to ziņu analīze, kas iesūtītas kopš ABRS IT instrumenta ieviešanas (1999. gadā); šādai analīzei vajadzētu sniegt papildu pierādījumus par ABRS izmantošanas tendenci laika gaitā un tā būs nozīmīga sistēmas izmantošanas racionalizēšanā, lielāku uzmanību pievēršot pārvaldes nevis novērtējuma jautājumiem.

Tāpat kā iepriekšējos gados Komisijas mēroga sadarbība bija nepieciešama tikai ierobežotam daudzumam no 2006. un 2007. gadā ziņotajiem notikumiem. Šajā ziņojumā galvenā uzmanība vērsta uz notikumiem, kuri izsauca minēto reakciju dažādos līmeņos un kuri norādījuši uz vairākām īpašām jomām, kam nepieciešama papildu uzmanība.

Čikungunjas uzliesmojums Itālijā norādīja uz klimata pārmaiņu potenciālo lomu mainot pārnēsājamu slimību epidemioloģiju ES, kā arī reģionālas pieejas nepieciešamību šādu slimību uzraudzībai un reaģēšanai uz tām (piemēram, Rietumnīlas drudzis). Minētais gadījums jo īpaši norādīja, ka slimība, par kuru ES nekad nav ziņots, vienmēr spēj sagādāt grūtības reaģēt un sadarboties Kopienas līmenī.

Pieaugošā inficēšanās ar masalām, par ko ziņojušas vairākas dalībvalstis, norāda uz to, cik būtiska ir saskaņota pieeja augstu vakcinācijas līmeņu sasniegšanai un uzturēšanai visā Eiropā nolūkā līdz 2010. gadam izskaust masalas.

Vairākos gadījumos tika īstenotas kontaktu izsekojuma procedūras. Spriežot pēc rezultātiem, lai gan sadarbības procedūras tika ieviestas strauji, mehānismi vēl jāstiprina, lai iesaistītās personas varētu nekavējoties izsekot un tajā pat laikā šie mehānismi atbilstu esošajiem tiesību aktiem par personas datu aizsardzību. Vēl aizvien pastāv lielas grūtības iegūt datus no aviopārvadātājiem.

Vairākos gadījumus bija jāvienojas par plašai publikai adresētu plašsaziņas līdzekļu paziņojumu. ABRS iestāžu sadarbības sanāksmes dalībvalstīs bija īpaši lietderīgas kopēju nostāju apmaiņai, ko ieturēt saziņā ar plašsaziņas līdzekļiem; tomēr ir skaidrs, ka jāiegulda papildu pūles strukturētākas reaģēšanas izveidei.

Komisija un dalībvalstis, palīdzot arī ESPKC, ātri pielāgojās jauno SVAN radītajai situācijai. Esošie tiesību akti par infekcijas slimībām jau ir pielāgoti un 2010. gadā tiem sekos juridisku instrumentu kopums par neinfekcijas slimību izraisītiem veselības apdraudējumiem. Īsā laika periodā tiks piedāvāti specifiski instrumenti, lai stiprinātu kontaktu izsekojumu sabiedrības veselības mērķiem. Nepieciešamības gadījumā tika aktivizēti mehānismi, ar kuru palīdzību uzmanība tika vērsta uz globāla mēroga notikumiem, par kuriem ziņots ārpus ES, bet kuriem iespējams varētu būt ietekme arī Kopienas līmenī, lai sekmētu un stiprinātu to notikumu pārvaldi, kas apkopo pieejamos resursus, kā piemēram, Eiropas Intervences epidemioloģijas apmācības programma ( EPIET ), kuru patlaban koordinē ESPKC ciešā sadarbībā ar PVO.

Lai panāktu saskaņotību ar jaunajām komunikācijas platformām, kuras izstrādā Komisija un ESPKC, ir plānots būtisks ABRS IT lietojumprogrammas uzlabojums. Konkrēti, saikne ar ESPKC EPIS platformu[3] nodrošinās stabilu pamatu epidemioloģiskas informācijas apmaiņai par specifiskiem notikumiem. Komisijas instruments dalībvalstu datu un informācijas apmaiņai krīzes situācijās palīdzēs ABRS netraucēti darboties vienmēr, kad sistēmas apritē vērojams liels ziņu skaits.

Visbeidzot ir vajadzīgas dažas nebūtiskas izmaiņas lietojumprogrammas “vienkāršajā meklēšanā" (notikumu slēgšana, ziņas saturs, sindroms/slimība, patogēns, ziņošanas iemesls un izcelsmes valsts), kas arī drīz tiks ieviesti. Šādu nelielu izmaiņu vajadzību atzīmēja arī iepriekšējā ziņojumā, taču ABRS pārejas fāze aizkavēja šāda veida uzlabojumu īstenošanu. [pic][pic]

[1] OV L 268, 3.10.1998., 1. lpp.

[2] Par notikumu jāziņo ABRS, ja tas atbilst vienam vai vairākiem no šādiem kritērijiem:1. Infekcijas slimību uzliesmojumi, kas izplatās vairāk nekā vienā Kopienas dalībvalstī.2. Līdzīga veida slimības gadījumu sakopojums laikā vai telpā, ja iespējamais cēlonis ir patogēns ierosinātājs un ja ir izplatīšanās risks Kopienas dalībvalstīs.3. Līdzīga veida slimības gadījumu sakopojums laikā vai telpā ārpus Kopienas, ja iespējamais cēlonis ir patogēns ierosinātājs un ja ir risks, ka slimība var izplatīties uz Kopienu.4. Infekcijas slimības vai infekcijas izraisītāja parādīšanas vai atjaunošanās, kas prasa savlaicīgu, saskaņotu Kopienas rīcību, lai apturētu slimības izplatīšanos.

[3] .