EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52008PC0396

Priekšlikums Padomes regula par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem {SEC(2008) 2098} {SEC(2008) 2099}

/* COM/2008/0396 galīgā redakcija - CNS 2008/0130 */

52008PC0396

Priekšlikums Padomes regula par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem {SEC(2008) 2098} {SEC(2008) 2099} /* COM/2008/0396 galīgā redakcija - CNS 2008/0130 */


[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 25.6.2008

COM(2008) 396 galīgā redakcija

2008/0130 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem

(iesniegusi Komisija) {SEC(2008) 2098}{SEC(2008) 2099}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Vispārīga informācija

Komisijas paziņojumā par vienoto tirgu 21. gadsimta Eiropai[1] uzsvērts, ka nepārtraukti jāuzlabo pamatnosacījumi uzņēmumiem vienotajā tirgū.

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) veido 99,8 % no visiem Eiropas Savienības uzņēmumiem, bet tikai 8 % no tiem ir iesaistīti pārrobežu tirdzniecībā un 5 % ir meitasuzņēmumi vai kopuzņēmumi ārzemēs. Lai arī pēdējos gados ir kļuvis vieglāk uzsākt uzņēmējdarbību visā ES, jāpaveic vēl vairāk, lai uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu pieeju vienotajam tirgum, sekmētu to izaugsmi un atraisītu to uzņēmējdarbības potenciālu.

Eiropas privātā uzņēmuma ( Societas Privata Europaea) statūti ir daļa no pasākumu kopuma, kas paredzēts, lai palīdzētu MVU, un ko sauc par Mazās uzņēmējdarbības aktu (MUA) Eiropai. MUA mērķis ir atvieglot MVU uzņēmējdarbību vienotajā tirgū un tādējādi uzlabot to tirgus rādītājus. Eiropas privātais uzņēmums (SPE) ir viena no prioritārajām iniciatīvām Komisijas darba programmā 2008. gadam[2].

2. Priekšlikuma mērķi

Ar minēto iniciatīvu izveido jaunu Eiropas juridisko formu, lai sekmētu MVU konkurētspēju, atvieglojot to izveidošanu un darbību vienotajā tirgū. Vienlaikus statūti var būt lietderīgi lielākiem uzņēmumiem un grupām.

Priekšlikums SPE statūtiem ir pielāgots mazo un vidējo uzņēmumu konkrētām vajadzībām. Tas ļauj uzņēmējiem nodibināt SPE, ievērojot vienādus, vienkāršus, elastīgus uzņēmējdarbības tiesību noteikumus visās dalībvalstīs.

Minētā priekšlikuma mērķis ir arī samazināt ar atbilstības ievērošanu saistītās izmaksas par uzņēmumu nodibināšanu un darbību, kuras rodas atšķirību dēļ valstu noteikumos gan par uzņēmumu nodibināšanu, gan to darbību.

Priekšlikumā nav noteikts to jautājumu regulējums, kuri saistīti ar darba tiesībām, nodokļu tiesībām, grāmatvedību vai SPE maksātnespēju. Tajā nav izskatīti arī jautājumi par SPE vai akcionāru tādām līgumtiesībām un saistībām, kas nav iekļautas attiecīgās SPE statūtos. Uz minētajiem jautājumiem arī turpmāk attieksies valsts tiesību akti un vajadzības gadījumā — patlaban spēkā esošie Kopienas tiesību instrumenti.

Izvēloties SPE kā juridisku formu uzņēmējdarbības veikšanai ES, nebūtu jāsaskaras ar atšķirībām nodokļu jomā. Tādēļ ir būtiski nodrošināt to, ka Eiropas privātajam uzņēmumam piemēro tādus pašus nodokļu noteikumus kā līdzīgām nacionālajām juridiskajām formām. Šajā nolūkā Eiropas Komisija 2008. gada rudenī plāno sākt apspriedes ar dalībvalstīm, lai iesniegtu priekšlikumu, ar ko Eiropas privāto uzņēmumu paredz iekļaut šādu direktīvu darbības jomā: direktīva par mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem (90/435/EEK)[3], apvienošanas direktīva (90/434/EEK)[4] un direktīva par procentu un honorāru maksājumiem (2003/49/EK)[5]. Komisijas mērķis ir nodrošināt, ka minētie pasākumi tiek piemēroti un ir lietderīgi Eiropas privātajiem uzņēmumiem jau to darbības sākumā.

3. Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma pamatā ir EK dibināšanas līguma 308. pants. Šajā priekšlikumā noteikts juridiskais pamats ES darbībām, kuru mērķis ir sasniegt vienu no Kopienas mērķiem, kam EK līgumā nav konkrēta juridiskā pamata. Līguma 308. pants ir juridiskais pamats pašreizējiem Eiropas uzņēmumu veidiem, tas ir, Eiropas uzņēmējsabiedrībai, Eiropas Ekonomisko interešu grupai un Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai.

4. Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Priekšlikuma mērķis ir padarīt vienoto tirgu pieejamāku MVU, nodrošinot tiem instrumentu, kas atvieglo darbības paplašināšanu citās dalībvalstīs. Tomēr priekšlikumā nenosaka prasību, ka izveidojot SPE, jāveic darbība pārrobežu mērogā (piem., akcionāri no dažādām dalībvalstīm vai pierādījums par pārrobežu darbību). Praksē uzņēmumi parasti uzsāk uzņēmējdarbību savā dalībvalstī un tikai pēc tam to paplašina citās valstīs. Tādējādi sākotnēja prasība par darbību pārrobežu mērogā ievērojami samazinātu minētā instrumenta potenciālu. Turklāt prasību par pārrobežu darbību varētu viegli apiet, un tās uzraudzība un izpilde dalībvalstīm radītu pārmērīgu slogu.

Jārīkojas ES mērogā, lai MVU varētu izmantot vienādu uzņēmuma veidu visā ES. Dalībvalstis vienas pašas nevar sasniegt šo mērķi. Pat ja visas dalībvalstis apņemtos uzņēmējdarbības tiesību aktus padarīt uzņēmējdarbībai draudzīgākus, MVU aizvien būtu jāsaskaras ar 27 atšķirīgiem valstu režīmiem.

Piedāvājot MVU vienotu un juridiski drošu, bet elastīgu uzņēmuma formu, SPE būtu visefektīvākais un mērķtiecīgākais līdzeklis iepriekš minētā mērķa sasniegšanai. Lai sasniegtu minēto mērķi, alternatīvs līdzeklis būtu saskaņot vismaz pamatnoteikumus, kuri paredzēti valsts uzņēmējdarbības tiesību aktos, ko piemēro privātām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Šāds risinājums būtu būtiska un, iespējams, neproporcionāla iejaukšanās dalībvalstu tiesību aktos. Atšķirībā no saskaņošanas šis priekšlikums lielākoties neskar valsts tiesību aktus. Paralēli valsts uzņēmumu veidiem tas nodrošina alternatīvu uzņēmuma formu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Lai izveidotu jaunu Eiropas uzņēmumu juridisko formu, ir vajadzīgs jauns juridisks instruments, kas ir tieši piemērojams, t.i., regula. Vienotu režīmu, kas ir piemērojams visās dalībvalstīs, nevarētu ieviest ne ar ieteikumu, ne ar direktīvu.

5. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Eiropas privātā uzņēmuma statūtus sākotnēji izstrādāja uzņēmumi un akadēmiskās aprindas deviņdesmitajos gados, un laika gaitā tie guva plašāku atbalstu no nozares organizācijām un no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas[6]. Tos kā iespējamo pasākumu ietvēra 2003.-2009. gada Rīcības plānā par uzņēmējdarbības tiesību modernizēšanu un korporatīvās vadības uzlabošanu Eiropas Savienībā[7]. Šo atbalstu apstiprināja 2006. gada sabiedriskajā apspriešanā par Komisijas turpmākajām prioritātēm uzņēmējdarbības tiesību un korporatīvās vadības jomā[8].

2006. gada jūnijā Eiropas Parlamenta Juridisko jautājumu komiteja rīkoja SPE atklātu izskatīšanu un pēc savas iniciatīvas izstrādāja ziņojumu un rezolūciju, aicinot Eiropas Komisiju iesniegt priekšlikumu par SPE līdz 2007. gada beigām[9]. Parlaments atkārtoti pauda atbalstu un ciešu apņemšanos attiecībā uz 2007. gada 25. oktobra rezolūcijā minēto iniciatīvu[10]. Ņemot vērā tā lielo interesi par priekšlikumu, Parlaments jau sākumā cieši jāiesaista darbā pie SPE.

2007. gada jūlijā Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāts uzsāka īpašu sabiedrisku apspriešanu par SPE. Turklāt, iesaistot Eiropas Eksperimentālo uzņēmēju grupu[11], veica apsekojumu uzņēmumos 27 dalībvalstīs.

2008. gada 10. martā Komisija rīkoja konferenci par SPE.

Eiropas Komisijas padomdevēju grupa korporatīvās vadības un uzņēmējdarbības tiesību jautājumos[12] sniedza informāciju par ietekmes novērtējumu un ieteikumus par SPE statūtu saturu. Minētā grupa izstrādā arī SPE statūtos iekļaujamos noteikumu piemērus, kurus darīs pieejamus, lai veicinātu izpratni par statūtu projektu.

6. Ietekmes novērtējums

Nesenie apsekojumi[13] un sabiedriskās apspriešanas liecina par to, ka, lai arī MVU ir spēcīgs potenciāls, tie saskaras ar juridiskiem un administratīviem šķēršļiem, kuri kavē to attīstību vienotajā tirgū. Lai arī visus uzņēmumus, kuri vēlas paplašināt darbību citās valstīs, ietekmē juridiski un administratīvi šķēršļi, proporcionāli tie ir lielāki mazākiem uzņēmumiem, kuri ir mazāk nodrošināti finanšu un cilvēkresursu jomā.

Grūtības, ar kurām uzņēmumi saskaras uzņēmumu veidu dažādības dēļ, ir lielā mērā ar atbilstības nodrošināšanu saistītās izmaksas par uzņēmuma nodibināšanu (piem., prasība par obligāto minimālo kapitālu, reģistrācijas un juridisku pakalpojumu izmaksas, eksperta sniegto juridisko konsultāciju izmaksas), kā arī grūtības un ar atbilstību saistītās izmaksas par uzņēmuma darbību , kas padārdzina ārzemju meitasuzņēmumu ikdienas darbību salīdzinājumā ar iekšzemes meitasuzņēmumiem.

MVU pārrobežu darbības attīstību kavē arī uzticēšanās trūkums konkrētiem ārzemju uzņēmumu veidiem citās dalībvalstīs. Šī problēma attiecas galvenokārt uz mazāk zināmiem uzņēmumu veidiem.

Ietekmes novērtējumā izskatītas četras augsta līmeņa politikas iespējas.

- Nedarīt neko un paļauties uz pašreizējiem tiesību aktiem un tiesu praksi: kaut arī pieliktas pūles, lai uzņēmumu varētu izveidot ātrāk un vienkāršāk visā ES, MVU aizvien ir jāsaskaras ar 27 uzņēmējdarbības tiesību aktu režīmiem.

- Mēģināt saskaņot dalībvalstu uzņēmējdarbības tiesību aktus: lielā mērā būtu jāveic valsts režīmu saskaņošana, lai ievērojami samazinātu uzņēmuma izveidošanas un darbības izmaksas visās dalībvalstīs. Tomēr šajā pieejā paredzētās svarīgākās izmaiņas, kas jāveic valsts tiesību aktos, noteikti nebūtu samērojamas ar priekšlikuma mērķi.

- Uzlabot Eiropas uzņēmuma (SE) statūtus un pielāgot tos MVU vajadzībām: lai SE statūtus padarītu pieejamus maziem un vidējiem uzņēmumiem, tajos būtu jāveic būtiski grozījumi. Šādas iespējas īstenošanai būtu jāpārstrādā un jāapspriež regulu par Eiropas uzņēmumu (SE), pirms to novērtē 2008./2009. gadā.

- Ierosināt SPE statūtus MVU: izveidojot Eiropas juridisko formu maziem un vidējiem uzņēmumiem, vislabāk var atrisināt iepriekš minētās problēmas, piedāvājot uzņēmuma formu, kurai piemēro vienotus noteikumus par dibināšanu visā ES, elastību attiecībā uz iekšējo organizāciju, tādējādi radot izmaksu ietaupījumus. Tā arī ietvertu MVU Eiropas zīmi un tādējādi atvieglotu pārrobežu uzņēmējdarbību.

7. Priekšlikuma skaidrojums

I nodaļa. Vispārīgi noteikumi

Vispārīgajos noteikumos izklāstītas galvenās SPE iezīmes . SPE ir uzņēmums, kas ir juridiska persona un kam ir akciju kapitāls. Tā ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, tas ir, tās akcionāri nevar būt atbildīgi par lielāku summu nekā par to, par ko tie ir parakstījušies. Tā kā SPE ir privāts uzņēmums, SPE akcijas nedrīkst publiski piedāvāt vai laist publiskā apgrozībā vērtspapīru tirgū.

Attiecībā uz SPE dibināšanu ierobežojumu nav. To var nodibināt viena vai vairākas fiziskas personas un/vai uzņēmumi vai sabiedrības saskaņā ar EK līguma 48. pantu. Turklāt SPE dibināšanā var piedalīties SE, Eiropas kooperatīvā sabiedrība, Eiropas Ekonomisko interešu grupa vai cits SPE.

Attiecībā uz statūtu piemērošanas jomu un to saistību ar valsts tiesību aktiem, regulā noteikts šādi.

1. Pirmkārt un galvenokārt, uz SPE attiecas tieši piemērojami regulas obligātie noteikumi. Minētie noteikumi atvieglo SPE dibināšanu un nodrošina vajadzīgo SPE vienotību ES.

2. Regulā paredzēts, ka virkni jautājumu, jo īpaši attiecībā uz SPE iekšējo organizāciju, reglamentē statūti (I pielikums). Lai nodrošinātu elastīgumu, akcionāri var brīvi izlemt, kā reglamentēt minētos jautājumus, uz kuriem attiecas tikai šīs regulas noteikumi.

3. Attiecībā uz jautājumiem, kuri ietverti SPE statūtos, valsts uzņēmējdarbības tiesību akti ir būtiski tikai tad, ja tas norādīts regulā. Uz noteikumiem, kas I pielikumā iekļaujami vai ko var iekļaut statūtos, neattiecas valsts tiesību akti.

Regulas noteikumi un I pielikumā ietvertie jautājumi, kas jāiekļauj statūtos, nosaka ES noteikumu darbības jomu. Priekšlikumā nav iekļauti nekādi standarta noteikumi, kurus piemēro, ja statūti neattiecas uz I pielikumā uzskaitītajiem jautājumiem. Tomēr valsts tiesību aktos jānosaka sankcijas par šādu neiekļaušanu vai par citu attiecīgās regulas noteikumu pārkāpumu.

Valsts tiesību akti reglamentē tos jautājumus, kuri nav iekļauti attiecīgajā regulā vai SPE statūtos, kā paredzēts I pielikumā. Tas jo īpaši attiecas uz jautājumiem, kuri nav minēti I pielikumā, vai uz jomām, kuras neietilpst uzņēmējdarbību tiesību darbības jomā kā tādas (piem., darba, maksātnespējas vai nodokļu tiesības). Attiecīgie piemērojamie tiesību akti ir tās dalībvalsts tiesību akti, kurā SPE ir reģistrēta juridiskā adrese, un kas attiecas uz privātām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Dalībvalstis paziņo Komisijai attiecīgā uzņēmuma veida nosaukumu.

II nodaļa. Dibināšana

Regula neparedz ierobežojumus attiecībā uz veidu, kādā var nodibināt SPE. SPE var nodibināt kā jaunu uzņēmumu saskaņā ar regulas noteikumiem. To var arī izveidot, pārveidojot vai sadalot pašreizējo uzņēmumu, vai apvienojot pašreizējos uzņēmumus. Jebkura veida uzņēmums, kas nodibināts atbilstīgi valsts tiesību aktiem (privātais vai publiskais, kas ir juridiska persona vai kas tāda nav), var kļūt par SPE saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem. SE vai cits SPE arī var piedalīties SPE dibināšanā.

Eiropas privātā uzņēmuma nosaukumam beigās pievieno saīsinājumu „SPE”. SPE juridiskajai adresei un tās centrālajai administrācijai vai galvenajai darbības vietai jābūt vienas dalībvalsts teritorijā. Tomēr saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu Centros lietā[14] SPE var nodibināt arī tad, ja tā juridiskā adrese un centrālā administrācija vai galvenā darbības vieta atrodas dažādās dalībvalstīs. Akcionāri var arī izlemt pārcelt uzņēmuma juridisko adresi uz citu dalībvalsti.

Regulā nav paredzēta konkrēta SPE reģistrācijas procedūra, bet tās pamatā ir noteikumi, kas izklāstīti Pirmajā uzņēmējdarbības tiesību direktīvā (68/151/EEK), vienlaikus noteiktas dažas prasības, lai SPE nodibināšana būtu vieglāka un lētāka. Pirmkārt, jāparedz iespēja pieteikties reģistrēt SPE elektroniski. Otrkārt, regulā iekļauts nepapildināms to dokumentu un datu saraksts, kas dalībvalstīs var būt vajadzīgs SPE reģistrēšanai. Reģistrā jāglabā arī dokumentos un datos veiktās izmaiņas.

Visbeidzot, priekšlikumā paredzēts, ka, reģistrējot SPE, vai nu administratīva vai juridiska iestāde veic vienreizēju likumības pārbaudi, t.i., SPE dokumentu un datu pārbaudi, vai arī tos apstiprina notārs. Nav jāpieprasa, lai SPE dibinātāji izpildītu abus nosacījumus.

III nodaļa. Akcijas

Regulā paredzēts, ka akcionāriem ir plaša izvēles brīvība lemt par akcijām , jo īpaši tām piesaistītajām tiesībām un saistībām. SPE var emitēt parastās akcijas vai priekšrocību akcijas. Ierobežojumus piemēro tikai vajadzības gadījumā trešo personu vai mazākuma akcionāru interesēs.

Visām kapitāla daļām jābūt reģistrētām akcionāru sarakstā , kuru izveido un glabā SPE pārvaldes struktūra. Sarakstu izmanto kā kapitāla daļu pierādījumu, ja vien to nepierāda savādāk. Minēto sarakstu pēc pieprasījuma var pārbaudīt akcionāri vai trešās personas.

Akciju pārvešanas noteikumi jāreglamentē statūtos. Lai noteiktu jebkādu jaunu akciju pārvešanas ierobežojumu vai aizliegumu, lēmums jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu (27. pants). Turklāt, lai aizsargātu mazākuma akcionāru intereses, šādam lēmumam vajadzīga visu to akcionāru piekrišana, kurus ietekmē attiecīgais ierobežojums vai aizliegums.

Ar Regulu akcionāriem nepiešķir tiesības obligāti iegādāties mazākuma akcionāru akcijas ( atsavināšanas tiesības ). Tajā arī nav noteikts pienākums vairākuma akcionāram vai SPE pirkt mazākuma akcionāra akcijas ( atpirkšanas piedāvājuma tiesības ). Šādus noteikumus var pieņemt statūtos. Tomēr regulā noteikts, ka īpašos apstākļos akcionāru var izslēgt no saraksta vai arī tas var izstāties pats.

IV nodaļa. Kapitāls

Lai atvieglotu jaunu uzņēmumu dibināšanu, regulā noteikta prasība par minimālo kapitālu EUR 1 apmērā. Priekšlikums atšķiras no tradicionālās pieejas, kurā prasību par lielu minimālo juridisko kapitālu uzskata par kreditoru aizsardzības līdzekli. Pētījumi norāda, ka mūsdienās kreditori ņem vērā citus aspektus, nevis kapitālu, piemēram, naudas plūsmu, kas ir daudz svarīgāks maksātspējas rādītājs. Mazu uzņēmumu direktori akcionāri bieži vien piedāvā personiskas garantijas saviem kreditoriem (piem., bankām), un arī piegādātāji izmanto citas metodes, lai nodrošinātu savus kredītus, piem., gādājot par to, lai preču īpašumtiesības tiktu piešķirtas tikai pēc maksājuma saņemšanas. Turklāt uzņēmumiem ir atšķirīgas kapitāla vajadzības atkarībā no to darbības, un tādēļ nav iespējams noteikt atbilstošu kapitālu visiem uzņēmumiem. Uzņēmuma akcionāri vislabāk spēj noteikt sava uzņēmuma kapitāla vajadzības.

Regulā nav paredzēts ierobežot dibinātājakcionāru tiesības izlemt, kāda veida atlīdzību nodrošina par akcijām, dibinot SPE vai palielinot kapitālu. Attiecīgi statūtos jāizklāsta, vai dibinātājiem atlīdzība jānodrošina skaidrā naudā vai kā mantiskais ieguldījums. Tie var brīvi izlemt, kādu īpašumu, tiesības, pakalpojumus, u.c., tie pieņem kā atlīdzību par akcijām, un noteikt dienu, kurā tā ir jāizmaksā vai jānodrošina. Tāpat statūtos jānosaka, vai ir vajadzīgs eksperta novērtējums, ja atlīdzību izmaksā ar mantisko ieguldījumu. Akcionāri ir atbildīgi par savu ieguldījumu saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem.

Regulā ietverti vienādi noteikumi attiecībā uz sadali (piem., dividendes, SPE pašu akciju iegāde, aizdevuma piešķiršana) akcionāriem no SPE līdzekļiem. Sadali var veikt tikai tad, ja SPE bilances pārbaude ir apmierinoša, t.i., pēc sadales aktīvi pilnībā sedz tās pasīvus. Priekšlikumā nav definēti „aktīvi” vai „pasīvi”, šajā ziņā piemēro attiecīgos grāmatvedības noteikumus (t.i., Ceturtā direktīva (78/660/EEK) vai Regula (EK) Nr. 1606/2002.).

Tā kā pašreiz sadales maksātspējas pārbaudes sagatavošana notiek tikai dažās dalībvalstīs, šajā priekšlikumā attiecībā uz SPE to nenosaka par obligātu. Tomēr tas nepārprotami ļauj akcionāriem statūtos papildus regulā paredzētajai bilances pārbaudei iekļaut maksātspējas pārbaudi. Ja akcionāri pieprasa pārvaldes struktūrai parakstīt maksātspējas sertifikātu pirms sadales veikšanas, tiem ir arī jānosaka attiecīgās prasības (piem., pamatojums, kritēriji), un sertifikāts ir jāpublisko.

Priekšlikums neliedz SPE noteiktos apstākļos iegādāties pašu akcijas, lai aizsargātu uzņēmuma aktīvus. Pirms uzņēmums iegādājas savas akcijas, SPE jāveic bilances pārbaude un, ja tā noteikts statūtos, arī maksātspējas pārbaude. Akcionāri pieņem lēmumu par iegādi. Tiesības, kas nav saistītas ar finansēm un ir piesaistītas attiecīgajām akcijām (jo īpaši balsstiesības un pirmpirkuma tiesības), tiks apturētas. Statūtos var paredzēt papildu noteikumus un turpmākus ierobežojumus.

V nodaļa. SPE organizācija

SPE akcionāriem ir plaša rīcības brīvība, nosakot SPE iekšējo organizāciju saskaņā ar regulu. Tās 27. pantā noteikts papildināms to lēmumu saraksts, kas jāpieņem akcionāriem . Statūtos jānosaka vajadzīgais vairākums un kvorums balsošanai saskaņā ar 27. pantu, ar ko paredz, ka konkrētiem šādiem lēmumiem vajadzīgs kvalificētais balsu vairākums (t.i., vismaz 2/3 no SPE balsstiesīgo skaita, bet statūtos var noteikt lielāku vairākumu, piem., 3/4).

Nav obligāti jārīko reālas kopsapulces. Akcionāru lēmumu pieņemšanas metode jānosaka statūtos. Akcionāriem ir plašas tiesības uz informāciju par SPE darījumiem. Tiem ir tiesības apstrīdēt kopīgus lēmumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Ar regulu akcionāriem nodrošina divas īpašas mazākumtiesības: tiesības pieprasīt akcionāru lēmumu un tiesības pieprasīt kompetentai tiesai vai administratīvai iestādei iecelt neatkarīgu ekspertu (konkrētāk, neatkarīgu revidentu).

Visi lēmumi, kuri nav uzskaitīti regulā vai statūtos, ir SPE pārvaldes struktūras kompetencē, kura atbild par uzņēmuma vadīšanu. Statūtos nosaka SPE pārvaldes struktūru (viens direktors vai vairāki, vienotās valdes vai divlīmeņu valdes sistēma). Tomēr, ja noteikts, ka SPE piedalās darba ņēmēji, izvēlētajai pārvaldes struktūrai jāļauj īstenot šīs tiesības.

SPE akcionāri lemj par direktoru iecelšanu vai atlaišanu. Statūtos jānosaka direktoru pilnvaru termiņš un visi atbilstības kritēriji. Ar regulu aizliedz SPE direktora amatā ievēlēt personu, kam citā dalībvalstī šādā amatā darboties ir aizliegts.

Regulā paredz, ka direktoriem jārīkojas uzņēmuma interesēs. Attiecīgi direktoriem ir pienākumi pret SPE, un tikai uzņēmums var likt tos izpildīt. Regulā nav paredzēts piešķirt tiesības individuālajiem akcionāriem vai kreditoriem tieši iesūdzēt tiesā pārvaldes struktūras locekļus.

Regulā noteiktas vispārīgas prasības par direktoru rūpību un prasmību, kādas parasti vajadzīgas, lai vadītu uzņēmumu. Šā noteikuma interpretāciju var precizēt valsts tiesa. Lai arī regulā noteikti vissvarīgākie direktoru īpašie pienākumi (piem., ierosināt veikt sadali), statūtos var paredzēt turpmākus pienākumus. Direktoriem jānovērš visi faktiskie vai iespējamie interešu konflikti. Tomēr statūtos var noteikt, ka drīkst pieļaut situācijas, kurās iesaistīti šādi konflikti.

Regulā noteikta direktoru atbildība par jebkuru SPE zaudējumu vai kaitējumu, kas radies regulā, statūtos vai akcionāru lēmumā direktoriem noteikto pienākumu pārkāpuma dēļ. Tomēr citus saistību aspektus, piem., sekas, ko rada pienākumu nepildīšana, vai jebkuru ar uzņēmējdarbību saistītu spriedumu reglamentē valsts tiesību akti.

VI nodaļa. Darba ņēmēju līdzdalība

Darba ņēmēju līdzdalība mazos uzņēmumos pastāv tikai dažās dalībvalstīs (piem., Zviedrijā, Dānijā).

Vispārīgais princips, kas pārņemts no direktīvas par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos (2005/56/EK), nosaka, ka uz SPE attiecas tās dalībvalsts noteikumi par darba ņēmēju līdzdalību, kurā ir reģistrēta uzņēmuma juridiskā adrese. Attiecīgi darba ņēmēju līdzdalības ziņā SPE būs tikpat pievilcīga kā līdzīgi uzņēmumi valstī.

Pārrobežu apvienošanos, kurā iesaistīti SPE, reglamentē direktīva par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos. Tomēr jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz SPE juridiskās adreses pārcelšanu.

VII nodaļa. SPE juridiskās adreses pārcelšana

SPE var pārcelt savu juridisko adresi uz citu dalībvalsti, vienlaikus saglabājot tā juridiskās personas statusu un nepārtraucot darbību. Lai aizsargātu trešo personu intereses, regulā paredzēts, ka SPE juridisko adresi nedrīkst pārcelt laikā, kad tā darbība tiek pārtraukta, likvidācijas procesā vai līdzīgos gadījumos.

Pārcelšanas procedūras pamatā ir regulā par SE paredzētie noteikumi par juridiskās adreses pārcelšanu.

Šajā regulā paredzēts īpašs režīms, kurā SPE, uz kuru attiecas darba ņēmēju līdzdalība, pārceļ savu juridisko adresi uz citu dalībvalsti, kur darba ņēmēju līdzdalības tiesības ir ierobežotas vai tādu nav vispār, vai kur nav noteikts, ka citās dalībvalstīs izvietotu SPE meitasuzņēmumu darba ņēmējiem ir tādas pašas līdzdalības tiesības, kādas tiem bija pirms adreses pārcelšanas. Šādos gadījumos, ja vismaz viena trešā daļa no SPE darba ņēmējiem ir nodarbināti piederības dalībvalstī, jārīko sarunas starp pārvaldes struktūru un darba ņēmēju pārstāvjiem, lai vienotos par darba ņēmēju līdzdalību. Ja vienošanos nepanāk, saglabā piederības dalībvalstī spēkā esošos līdzdalības noteikumus.

VIII nodaļa. Restrukturizācija, darbības izbeigšana un atzīšana par neesošu

Regulā noteikts, ka uz SPE darbības izbeigšanu vai tās pārveidošanu par valsts uzņēmuma veidu attiecas valsts tiesību akti. SPE var arī apvienoties ar citiem uzņēmumiem un tikt sadalīts saskaņā ar noteikumiem, kurus piemēro privātām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību.

IX nodaļa. Papildu un pārejas noteikumi

Ar 42. pantu Eiropas privātajam uzņēmumam, kurš reģistrēts dalībvalstī, kas neietilpst euro zonā, ļauj izteikt savu kapitālu un sagatavot gada pārskatus attiecīgās dalībvalsts valūtā, lai gan šāds SPE var arī izteikt savu kapitālu un/vai sagatavot gada pārskatus euro valūtā.

X nodaļa. Nobeiguma noteikumi

Regulā paredz, ka dalībvalstīm jāpieņem konkrēti noteikumi. Jo īpaši jāpieņem procedūras noteikumi par reģistrāciju, par SPE juridiskās adreses pārcelšanu, kā arī sankcijas par regulas un statūtu noteikumu pārkāpšanu.

2008/0130 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[15],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[16],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[17],

tā kā:

(1) Tiesiskā regulējuma pamatā, saskaņā ar kuru Kopienā veic uzņēmējdarbību, joprojām ir galvenokārt valstu tiesību akti. Tas liek uzņēmumiem saskarties ar daudziem dažādiem valstu tiesību aktiem, uzņēmumu veidiem un uzņēmumu režīmiem. Tuvinot valstu tiesību aktus, izmantojot direktīvas, kuru pamatojums ir Līguma 44. pants, iespējams, var pārvarēt daļu no šīm grūtībām. Šāda tuvināšana tomēr neatbrīvo personas, kas mēģina izveidot uzņēmumus, no pienākuma katrā dalībvalstī pieņemt to uzņēmuma veidu, ko reglamentē attiecīgās dalībvalsts tiesību akti.

(2) Pašreizējie Kopienas uzņēmuma veidi, jo īpaši Eiropas uzņēmums (SE), kura juridisko formu izveidoja ar Padomes 2001. gada 8. oktobra Regulu (EK) Nr. 2157/2001 par Eiropas uzņēmējdarbības (SE) statūtiem[18], ir paredzēti lieliem uzņēmumiem. Minimālā kapitāla prasība SE un ierobežojumi attiecībā uz tā dibināšanu padara minēto uzņēmuma veidu nepiemērotu daudziem uzņēmumiem, jo īpaši maziem uzņēmumiem. Ņemot vērā problēmas, ar kurām šādi uzņēmumi saskaras uzņēmējdarbības tiesību režīmu dažādības dēļ, un SE nepiemērotību maziem uzņēmumiem, ir lietderīgi paredzēt tādu Eiropas uzņēmuma veidu, kas īpaši domāts mazajai uzņēmējdarbībai, ko ir iespējams izveidot visā Kopienā.

(3) Tā kā privāts uzņēmums (turpmāk — SPE), ko var izveidot visā Kopienā, ir paredzēts mazajai uzņēmējdarbībai, jāparedz juridiska forma, kas ir pēc iespējas vienotāka visā Kopienā, un pēc iespējas vairāk jautājumu jāuztic akcionāriem, tiem piešķirot līgumu slēgšanas brīvību, savukārt akcionāriem, darba ņēmējiem un trešām pusēm kopumā jānodrošina augsta līmeņa juridiskā noteiktība. Ņemot vērā to, ka akcionāri varēs lielā mērā elastīgi un brīvi organizēt SPE iekšējos jautājumus, jāatspoguļo arī uzņēmuma privātais raksturs, aizliedzot SPE akcijas piedāvāt publiski vai kapitāla tirgos, tostarp tirgot vai iekļaut biržas sarakstā regulētos tirgos.

(4) Lai uzņēmumi varētu pilnībā izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, jāsniedz iespēja SPE reģistrēt tā juridisko adresi un galveno darbības vietu dažādās dalībvalstīs, kā arī pārcelt tā juridisko adresi no vienas dalībvalsts uz citu vienlaikus ar tā centrālo administrāciju vai galveno darbības vietu vai bez tām.

(5) Lai uzņēmumu darbība kļūtu efektīvāka un tie ietaupītu izmaksas, SPE jābūt pieejamam visās dalībvalstīs pēc iespējas mazāk variantos attiecībā uz uzņēmuma veidu.

(6) Lai nodrošinātu augstu SPE vienotības pakāpi, šajā regulā jāreglamentē pēc iespējas vairāk jautājumu attiecībā uz uzņēmuma veidu, nosakot materiālo tiesību noteikumus vai iekļaujot minētos jautājumus SPE statūtos. Tādēļ ir lietderīgi izstrādāt to jautājumu sarakstu, ko izklāsta pielikumā, par kuriem SPE akcionāriem jāizstrādā noteikumi statūtos. Minētajos jautājumos piemēro tikai Kopienas tiesību aktus, un tādēļ akcionāriem attiecībā uz valsts noteiktiem veidiem privātām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību jāspēj izstrādāt noteikumus, kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri paredzēti tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā SPE ir reģistrēta. Valsts tiesību akti attiecas uz tiem jautājumiem, kurus šajā regulā paredzēts reglamentēt ar valsts tiesību aktiem, un uz visiem citiem jautājumiem, kuri nav ietverti šīs regulas pantos, piemēram, maksātnespēja, nodarbinātība un nodokļi, vai kuri nav paredzēti iekļaušanai statūtos.

(7) Lai SPE padarītu par pieejamu uzņēmuma veidu individuāliem un maziem uzņēmumiem, jābūt iespējai to izveidot vai nu kā jaunu uzņēmumu, vai pārveidojot, apvienojot vai sadalot pašreizējos valsts uzņēmumus. Ja SPE nodibina pārveidojot, apvienojot vai sadalot uzņēmumus, to reglamentē piemērojamie valsts tiesību akti.

(8) Lai samazinātu izmaksas un administratīvo slogu saistībā ar uzņēmuma reģistrāciju, SPE reģistrācijas formalitātēm jāaprobežojas ar prasībām, kuras vajadzīgas, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, un SPE dibināšanas procesā sagatavoto dokumentu derīgums jāpārbauda vienu reizi, ko var veikt pirms reģistrācijas vai pēc tam. Veicot reģistrāciju, ir lietderīgi izmantot reģistrus, ko izveidoja ar Padomes 1968. gada 9. marta Pirmo direktīvu 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses[19].

(9) Tā kā maziem uzņēmumiem bieži vien vajadzīgs ilgtermiņa finansiālais un personiskais ieguldījums, tiem būtu jāspēj pielāgot to pamatkapitāla struktūra un akcijām piesaistītās tiesības īpašiem apstākļiem. Tādēļ SPE akcionāriem jāvar brīvi noteikt to akcijām piesaistītās tiesības, procedūru šādu tiesību izmaiņām, procedūru, kas jāievēro, ja akcijas pārved, un jebkādus šādas pārvešanas ierobežojumus.

(10) Lai aizsargātu gan SPE darbību, gan akcionāru rīcības brīvību, jāsniedz iespēja SPE vērsties tiesā ar prasību izslēgt akcionārus, kuri nopietni kaitē SPE interesēm, un SPE akcionāriem, kuru interesēm nodarīts nopietns kaitējums īpašu notikumu dēļ, jābūt tiesīgiem izstāties no SPE.

(11) Uz SPE nebūtu jāattiecina prasība par lielu minimālo kapitālu, jo tas būtu šķērslis SPE izveidošanai. Tomēr kreditoriem jābūt aizsargātiem no tā, ka akcionāriem izmaksā pārmērīgu atlīdzību, kas varētu ietekmēt SPE spēju samaksāt tā parādus. Šajā nolūkā jāaizliedz tāda peļņas sadale, kura SPE rada saistības tādā apjomā, kas pārsniedz SPE aktīvu vērtību. Tomēr jāsniedz iespēja akcionāriem brīvi pieprasīt SPE pārvaldes struktūrai parakstīt maksātspējas sertifikātu.

(12) Tā kā kreditoriem jānodrošina aizsardzība gadījumā, ja tiek samazināts SPE kapitāls, jāparedz konkrēti noteikumi par to, kad šāds samazinājums stājas spēkā.

(13) Tā kā maziem uzņēmumiem vajadzīgas juridiskas struktūras, kuras var pielāgot to vajadzībām un lielumam un kuras spēj paplašināties, darbībai attīstoties, SPE akcionāriem jāsniedz iespēja noteikt iekšējās organizācijas statūtus, kuri ir vislabāk piemēroti to vajadzībām. SPE var iecelt vienu vai vairākus atsevišķus rīkotājdirektorus un izveidot vienotu vai divlīmeņu valdes struktūru. Tomēr jāievieš obligātie noteikumi, ar ko paredz mazākuma akcionāru aizsardzību, lai novērstu nevienlīdzīgu attieksmi pret akcionāriem, proti, konkrēti galvenie lēmumi jāpieņem ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu no kopējā to balsstiesību skaita, kuras piesaistītas SPE emitētajām akcijām. Lai arī var piemērot ierobežojumu tiesībām pieprasīt lēmumu vai pieprasīt, lai neatkarīgs eksperts izmeklē pārkāpumus, nedrīkst piemērot prasību, ka pieprasītāja īpašumā jābūt vairāk par 5 % SPE balsstiesību, kaut gan SPE statūtos var noteikt zemāku robežvērtību.

(14) Kompetentajām valsts iestādēm jāuzrauga, lai SPE juridiskās adreses pārcelšana uz citu dalībvalsti tiktu pabeigta, kā arī jāpārbauda pārcelšanas likumība. Jānodrošina, ka akcionārus, kreditorus un darba ņēmējus laikus informē par priekšlikumu par juridiskās adreses pārcelšanu, un tie saņem pārvaldes struktūras ziņojumu.

(15) Darba ņēmēju līdzdalības tiesības jāreglamentē tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā SPE ir reģistrējusi juridisko adresi („piederības dalībvalsts”). SPE nevar izmantot šādu tiesību apiešanai. Ja dalībvalstī, uz kuru SPE pārceļ savu juridisko adresi, nav nodrošināts vismaz tāds pats darba ņēmēju līdzdalības līmenis kā piederības dalībvalstī, par darba ņēmēju līdzdalību uzņēmumā pēc pārcelšanas atsevišķos apstākļos var vienoties. Ja vienošanos nevar panākt, pēc pārcelšanas piemēro noteikumus, ko uzņēmumā piemēroja pirms tam.

(16) Darba ņēmēju tiesības, kas nav līdzdalības tiesības, joprojām reglamentē Padomes 1994. gada 22. septembra Direktīva 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās[20], Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu[21], Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā[22] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīva 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā[23].

(17) Dalībvalstīm jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpšanu, tostarp par tā pienākuma pārkāpšanu, ar ko nosaka SPE statūtos reglamentēt ar šo regulu paredzētos jautājumus, un jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu šādu noteikumu īstenošanu. Minētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(18) Eiropas Kopienas dibināšanas līgums šīs regulas pieņemšanai neparedz citas pilnvaras, izņemot tās, kas noteiktas 308. pantā.

(19) Tā kā ierosinātās darbības mērķus, kuri paredz izveidot uzņēmuma formu ar kopīgām iezīmēm visā Kopienā, nevar pietiekamā mērā īstenot tikai dalībvalstu mērogā, un tādējādi, ņemot vērā šo mērķu apjomu, tos var sasniegt labāk Kopienas mērogā; Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAļA VISPāRīGI NOTEIKUMI

1. PANTS Priekšmets

Ar šo regulu ir paredz nosacījumus, ar kuriem Kopienā reglamentē Eiropas privātā uzņēmuma ar ierobežotu atbildību ( Societas Privata Europaea , turpmāk “SPE”) izveidošanu un darbību.

2. pants Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

4. „akcionārs” ir dibinātājakcionārs un jebkura cita persona, kuras vārds ir ierakstīts akcionāru sarakstā saskaņā ar 15.-16. pantu;

5. „labuma sadale” ir jebkāds finansiāls labums, kuru akcionārs tieši vai netieši guvis no SPE saistībā ar sev piederošajām akcijām, tostarp jebkāda naudas pārskaitīšana vai īpašuma nodošana, kā arī parāda rašanās;

6. „direktors" ir jebkurš rīkotājdirektors, jebkurš SPE valdes, administratīvās padomes vai uzraudzības struktūras loceklis;

7. „pārvaldes struktūra” ir viens vai vairāki rīkotājdirektori, valde (divlīmeņu valde) vai administratīvā padome (vienotā valde), kam SPE statūtos noteikts pienākums pārvaldīt SPE;

8. „uzraudzības struktūra” ir uzraudzības padome (divlīmeņu valde), kam SPE statūtos noteikts pienākums uzraudzīt pārvaldes struktūru;

9. „piederības dalībvalsts” ir tā dalībvalsts, kurā SPE ir juridiskā adrese tieši pirms tās pārcelšanas uz citu dalībvalsti;

10. „uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, uz kuru pārceļ SPE juridisko adresi.

2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā definēto labuma sadali var īstenot, iegādājoties īpašumu, veicot atpakaļpirkšanu vai citādi iegādājoties akcijas, vai jebkādā citā veidā.

3. pants Prasības SPE nodibināšanai

1. SPE atbilst šādām prasībām:

11. tā kapitāls ir sadalīts akcijās;

12. akcionārs ir atbildīgs tikai par summu, kas atbilst akcijām, uz kurām viņš parakstījies vai piekritis parakstīties.

13. tam ir juridiskas personas statuss;

14. tā akcijas nepiedāvā publiskā piedāvājumā un publiski netirgo,

15. to var izveidot viena vai vairākas fiziskās personas un/vai juridiskās personas, turpmāk „dibinātājakcionāri”.

2. Šā panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē akcijas uzskata par „publiski piedāvātām”, ja personas par tām jebkādā veidā un ar jebkādiem līdzekļiem informē, šādā informācijā iekļaujot ziņas par piedāvājuma nosacījumiem un piedāvātajām akcijām tā, lai ieguldītājs spētu pieņemt lēmumu par šo akciju iegādāšanos vai parakstīšanos uz tām, tostarp, ja akcijas piedāvā, izmantojot finanšu starpniekus.

3. Šā panta 1. punkta e) apakšpunkta izpratnē „juridiskās personas” ir jebkura uzņēmējsabiedrība vai uzņēmums Līguma 48. panta 2. punkta nozīmē, Eiropas akciju sabiedrība, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 2001/2157, turpmāk „Eiropas uzņēmējsabiedrība” (SE), Eiropas Kooperatīvā sabiedrība, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1435/2003, Eiropas Ekonomisko interešu grupa, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2137/85, un SPE.

4. pants SPE piemērojamie noteikumi

1. SPE reglamentē šī regula un attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajiem jautājumiem — arī tā statūti.

Tomēr, ja kāds jautājums nav ietverts šīs regulas pantos vai I pielikumā, SPE reglamentē tiesību akti, tostarp noteikumi, ar kuriem īsteno Kopienas tiesību aktus, kas attiecas uz privātām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību dalībvalstī, kurā SPE ir juridiskā adrese, turpmāk „piemērojamie valsts tiesību akti”.

II NODAļA DIBINāšANA

5. PANTS Dibināšanas veids

1. Dalībvalstis atļauj dibināt SPE, izmantojot jebkuru no šādiem veidiem:

16. SPE dibināšana saskaņā ar šo Regulu;

17. esoša uzņēmuma pārveidošana;

18. esošu uzņēmumu apvienošana;

19. esoša uzņēmuma sadalīšana.

2. SPE dibināšana, pārveidojot, apvienojot vai sadalot esošus uzņēmumus, notiek saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārveidojamajam uzņēmumam, katram no apvienojamajiem uzņēmumiem vai sadalāmajam uzņēmumam. Dibināšana, izmantojot pārveidošanu, neizraisa uzņēmuma darbības izbeigšanu vai tā juridiskās personas statusa zaudēšanu vai pārtraukumu.

3. Šā panta 1. un 2. punkta izpratnē „uzņēmums” ir jebkāda veida uzņēmums, ko var izveidot saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, Eiropas uzņēmējsabiedrība un attiecīgos gadījumos — SPE.

6. pants Uzņēmuma nosaukums

Aiz SPE nosaukuma pievieno saīsinājumu „SPE”.

Saīsinājumu „SPE” nosaukumam drīkst pievienot tikai SPE.

7. pants Uzņēmuma juridiskā adrese

SPE juridiskā adrese un tā centrālā administrācija vai galvenā darbības vieta atrodas Kopienā.

SPE nav pienākuma centrālo administrāciju vai galveno darbības vietu izvietot dalībvalstī, kurā atrodas tā juridiskā adrese.

8. pants Statūti

1. SPE ir statūti, kuros aptverti vismaz tie jautājumi, kas izklāstīti šajā regulā, kā noteikts tās I pielikumā.

2. SPE statūti ir rakstveidā, un tos paraksta visi dibinātājakcionāri.

3. Statūtus un jebkādus to grozījumus drīkst izmantot šādi:

20. attiecībā uz akcionāriem, SPE pārvaldes struktūru un uzraudzības struktūru, ja tāda ir, sākot ar dienu, kad tie ir parakstīti vai, ja tos groza, sākot ar dienu, kad grozījumi ir pieņemti;

21. attiecībā uz trešām pusēm saskaņā ar piemērojamo valsts tiesību aktu noteikumiem, ar kuriem īsteno Direktīvas 68/151/EEK 3. punkta 5., 6. un 7. pantu.

9. pants Reģistrācija

1. Katru SPE reģistrē tajā dalībvalstī, kurā atrodas tā juridiskā adrese, ierakstot reģistrā, kā paredzēts piemērojamajos valsts tiesību aktos saskaņā ar Direktīvas 68/151/EEK 3. pantu[24].

2. SPE iegūst juridiskās personas statusu dienā, kad to ieraksta reģistrā.

3. Ja notiek apvienošana iegādājoties, tad dienā, kad apvienošanu reģistrē, par SPE kļūst iegūstošais uzņēmums.

Ja notiek sadalīšana iegādājoties, tad dienā, kad sadalīšanu reģistrē, par SPE kļūst iegūstošais uzņēmums.

10. pants Ar reģistrāciju saistītās formalitātes

1. Reģistrācijas pieteikumu iesniedz SPE dibinātājakcionāri vai jebkura to pilnvarota persona. Šādu pieteikumu var iesniegt elektroniski.

2. Saistībā ar SPE reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu dalībvalstis pieprasa tikai šādas ziņas un dokumentus:

22. SPE nosaukums un tā juridiskā adrese;

23. vārdi, adreses un cita informācija, kas vajadzīga, lai identificētu personas, kas pilnvarotas pārstāvēt SPE darījumos ar trešām personām un tiesvedībā vai piedalīties SPE pārvaldē, uzraudzībā vai kontrolē;

24. SPE akciju kapitāls;

25. akciju kategorijas un akciju skaits katrā akciju kategorijā;

26. akciju kopskaits;

27. akciju nominālvērtība vai uzskaites vērtība;

28. SPE statūti;

29. ja SPE ir izveidots, pārveidojot, apvienojot vai sadalot uzņēmumus, lēmums par pārveidošanu, apvienošanu vai sadalīšanu, uz kuru pamatojoties uz kuru izveidots SPE.

3. Šā panta 2. punktā minētos dokumentus un ziņas sniedz valodā, kas paredzēta piemērojamajos valsts tiesību aktos.

4. Uz SPE reģistrēšanu var attiecināt tikai vienu no šādām prasībām:

30. SPE dokumentu likumības pārbaude, ko veic administratīva vai tiesu iestāde;

31. SPE dokumentu un ziņu apliecināšana.

5. SPE iesniedz reģistram jebkādus 2. punkta a) līdz g) apakšpunktā minēto ziņu vai dokumentu grozījumus 14 kalendāro dienu laikā no dienas, kurā grozījumi izdarīti. Pēc katras statūtu grozīšanas SPE iesniedz reģistrā to jaunākās redakcijas pilnu tekstu.

6. SPE reģistrēšanu dara zināmu atklātībai.

11. pants Informācijas atklāšana

1. To dokumentu un ziņu par SPE nodošana atklātībai, kas jādara zināmas atbilstīgi šai regulai, notiek saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvas 68/151/EEK 3. pantu.

2. SPE vēstulēs un pasūtījumu veidlapās neatkarīgi no tā, vai tās ir papīra vai elektroniskas, kā arī tā tīmekļa vietnē, ja tāda ir, jānorāda šādas ziņas:

32. informācija, kas nepieciešama 9. pantā minētā reģistra identificēšanai, un numurs, ar kuru SPE ierakstīta šajā reģistrā;

33. SPE nosaukums, tā juridiskā adrese un, ja vajadzīgs, informācija, ka uzņēmums pārtrauc darbību.

12. pants Atbildība par darbībām, kas veiktas pirms SPE reģistrēšanas

Ja darbības SPE vārdā ir veiktas pirms tā reģistrēšanas, SPE pēc reģistrēšanas var uzņemties saistības, kas izriet no šādām darbībām. Ja SPE neuzņemas minētās saistības, solidāri un atsevišķi bez ierobežojumiem ir atbildīgas personas, kas šīs darbības veikušas.

13. pants Filiāles

SPE filiāles reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kurā attiecīgā filiāle atrodas, tostarp attiecīgie noteikumi, ar kuriem īsteno Padomes Direktīvu 89/666/EEK [25].

III NODAļA AKCIJAS

14. PANTS

Akcijas

1. SPE akcijas ieraksta akcionāru sarakstā.

2. Akcijas, kurām piesaistītas vienādas tiesības un pienākumi, veido vienu kategoriju.

3. Ievērojot 27. panta noteikumus, lai pieņemtu SPE statūtu grozījumus, ar kuriem maina kādai akciju kategorijai piesaistītās tiesības (tostarp jebkādus tās procedūras grozījumus, ar kuru maina akciju kategorijai piesaistītās tiesības), ir vajadzīgs vismaz divu trešdaļu balsu vairākums no tām balsstiesībām, kas piešķirtas šajā kategorijā emitētajām akcijām.

4. Ja akcija pieder vairākām personām, šīs personas uzskata par vienu SPE akcionāru. Šādas personas īsteno savas tiesības, izmantojot kopīgu pārstāvi, un, ja SPE nav paziņots citādi, šīs personas vārds ir ierakstīts kā pirmais kopīgās akcijas akcionāru sarakstā. Šādas personas ir solidāri un atsevišķi atbildīgas par akcijai piesaistītajām saistībām.

15. pants

Akcionāru saraksts

1. SPE pārvaldes struktūra sastāda akcionāru sarakstu. Sarakstā iekļauj vismaz šādu informāciju:

34. katra akcionāra vārds/nosaukums un adrese;

35. attiecīgā akcionāra turēto akciju skaits, to nominālvērtība vai uzskaites vērtība;

36. ja akcija pieder vairākām personām, kopīpašnieku vārdi/nosaukumi un adreses un kopīgā pārstāvja vārds/nosaukums un adrese;

37. akciju iegādāšanās datums;

38. attiecīgā akcionāra katra naudā samaksātā vai maksājamā atlīdzība, ja tāda ir;

39. attiecīgā akcionāra katras ieguldītās vai ieguldāmās mantiskās atlīdzības vērtība un veids, ja tāda ir;

40. datums, kurā akcionārs pārstāj būt SPE dalībnieks.

2. Ja vien nav pierādīts pretējais, akcionāru saraksts ir pierādījums tam, ka 1. punkta a) līdz g) apakšpunkta uzskaitījums ir autentisks.

3. Akcionāru saraksts un jebkādi tā grozījumi glabājas pārvaldes struktūrā, un pēc pieprasījuma ar tiem var iepazīties akcionāri un trešās personas.

16. pants

Akciju pārvešana

1. Ievērojot 27. panta noteikumus, lēmumu par akciju pārvešanas ierobežojumu vai aizliegšanu vai šādu lēmumu grozījumus var pieņemt tikai ar visu to akcionāru piekrišanu, kurus ietekmē attiecīgais ierobežojums vai aizliegums.

2. Visas vienošanās par akciju pārvešanu ir rakstiskas.

3. Saņemot paziņojumu par pārvešanu, pārvaldes struktūra bez liekas kavēšanās ieraksta akcionāru 15. punktā minētajā sarakstā, ja pārcelšana ir notikusi saskaņā ar šo regulu un SPE statūtiem un akcionārs iesniedz pietiekamus pierādījumus par savām likumīgajām tiesībām uz akciju.

4. Saskaņā ar 3. punktu visas akciju pārvešanas stājas spēkā šādi:

41. attiecībā uz SPE — dienā, kad akcionārs informē SPE par pārvešanu;

42. attiecībā uz trešām personām — dienā, kad akcionārs ir ierakstīts 15. pantā minētajā sarakstā.

5. Akciju pārvešana ir spēkā tikai tad, ja tā atbilst šai regulai un statūtiem. Piemēro valsts tiesību aktu noteikumus par to personu aizsardzību, kuras godprātīgi iegādājas akcijas.

17. pants

Akcionāra izslēgšana

1. Pamatojoties uz akcionāru lēmumu un SPE pieteikumu, kompetenta tiesa var pieņemt lēmumu par kāda akcionāra izslēgšanu, ja viņš ir nopietni kaitējis SPE interesēm vai ja viņa turpmāka būšana par SPE locekli kaitē SPE darbībai. Pieteikumu tiesā iesniedz 60 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad akcionāri pieņēmuši attiecīgu lēmumu.

2. Tiesa izlemj, vai kā pagaidu pasākums līdz galīgā lēmuma pieņemšanai ir jāaptur šāda akcionāra balsstiesības un citas nemantiskas tiesības.

3. Ja tiesa nolemj izslēgt akcionāru, tā pieņem lēmumu, vai viņa akcijas jāiegādājas pārējiem akcionāriem un/vai pašam SPE, un par akciju cenas maksāšanu.

18. pants

Akcionāra izstāšanās

1. Akcionāram ir tiesības izstāties no SPE, ja SPE darbības tiek vai ir tikušas veiktas veidā, kas ievērojami kaitē akcionāra interesēm, ko izraisījis viens vai vairāki šādi apstākļi:

43. SPE ir zaudējusi ievērojamu daļu savu aktīvu;

44. SPE juridiskā adrese ir pārcelta uz citu dalībvalsti;

45. SPE darbība ir būtiski mainījusies;

46. dividendes nav izmaksātas vismaz 3 gadus, lai gan SPE finansiālais stāvoklis ir tāds, ka šāda sadale bija iespējama.

2. Akcionārs izstāšanās paziņojumu iesniedz SPE rakstiski, norādot izstāšanās iemeslus.

3. Saņemot 2. punktā minēto paziņojumu, SPE pārvaldes struktūra bez liekas vilcināšanās pieprasa akcionāriem pieņemt lēmumu par to, kas iegādāsies attiecīgā akcionāra akcijas — pārējie akcionāri vai pats SPE.

4. Ja SPE akcionāri nespēj pieņemt 3. punktā minēto lēmumu vai nepieņem akcionāra izstāšanās iemeslus 30 kalendāro dienu laikā no 2. punktā minētā paziņojuma iesniegšanas, pārvaldes struktūra bez liekas vilcināšanās par to informē attiecīgo akcionāru.

5. Ja rodas domstarpības par akciju cenu, to vērtību nosaka neatkarīgs eksperts, kuru ieceļ abas puses, vai, ja tās nespēj vienoties, kompetenta tiesa vai administratīvā iestāde.

6. Saņemot akcionāra pieteikumu, kompetenta tiesa, ja tā uzskata, ka akcionāra interesēm ir nodarīts nopietns kaitējums, var pieņemt lēmumu, ka tā akcijas jāiegādājas pārējiem akcionāriem vai pašam SPE, kā arī par akciju cenu.

Pieteikumu tiesā iesniedz 60 kalendāro dienu laikā pēc 3. punktā minētā akcionāru lēmuma pieņemšanas vai, ja šāds lēmums nav pieņemts 30 dienu laikā pēc tam, kad akcionārs SPE iesniedzis izstāšanās paziņojumu, 60 kalendāro dienu laikā pēc šā termiņa beigām.

IV NODAļA KAPITāLS

19. PANTS

Akciju kapitāls

1. Neskarot 42. pantu, SPE kapitālu izsaka euro.

2. SPE kapitāls ir pilnīgi parakstīts.

3. SPE akcijas nav pilnīgi jāapmaksā, tās emitējot.

4. SPE kapitāls ir vismaz EUR 1.

20. pants

Atlīdzība par akcijām

1. Akcionāriem jāmaksā noteikta atlīdzība naudā vai kā mantisks ieguldījums atbilstoši SPE statūtiem.

2. Izņemot gadījumu, ja notiek akciju kapitāla samazināšana, akcionārus nedrīkst atbrīvot no pienākuma maksāt vai nodrošināt noteikto atlīdzību.

3. Neskarot 1. un 2. punktu, akcionāru pienākumus attiecībā uz samaksāto vai nodrošināto atlīdzību regulē piemērojamie valsts tiesību akti.

21. pants

Labuma sadale

1. Neskarot 24. pantu, SPE, pamatojoties uz pārvaldes struktūras ierosinājumu, var veikt labuma sadali akcionāriem, ja pēc šādas sadales SPE aktīvi pilnīgi nosedz tā saistības. SPE nedrīkst sadalīt akcionāriem tās rezerves, kuras atbilstīgi tā statūtiem sadalīt nedrīkst.

2. Ja tā noteikts statūtos, SPE pārvaldes struktūra papildus tam, ka tiek ievērots 1. punktā noteiktais, pirms sadales paraksta paziņojumu (turpmāk „likviditātes apliecinājums”), apstiprinot, ka SPE spēs samaksāt parādus, kas maksājami uzņēmējdarbības normālas īstenošanas gaitā gada laikā pēc sadales. Akcionāriem likviditātes apliecinājumu izsniedz, pirms pieņem 27. pantā minēto lēmumu par sadali.

Likviditātes apliecinājumu dara pieejamu atklātībai.

22. pants

Sadalītā labuma atgūšana

Jebkuram akcionāram, kas saņēmis sadalīto labumu pretrunā ar 21. pantu, jāatdod šis sadalītais labums SPE, ja SPE pierāda, ka akcionārs zināja par pārkāpumu vai, ņemot vērā apstākļus, viņam būtu vajadzējis apzināties pārkāpumus.

23. pants

Pašu akcijas

1. SPE ne tieši, ne netieši neparakstās uz paša akcijām.

2. Ja SPE iegādājas pats savas akcijas, 21. un 22. pantu piemēro mutatis mutandis . SPE drīkst iegādāties akcijas tikai tad, ja tās ir pilnīgi apmaksātas. SPE vienmēr ir vismaz viena emitēta akcija.

3. Balsstiesības un citas nemantiskās tiesības, kas piesaistītas SPE paša akcijām, aptur, kamēr SPE ir paša akciju reģistrētais īpašnieks.

4. Ja SPE anulē paša akcijas, attiecīgi samazina tā akciju kapitālu.

5. Akcijas, ko SPE iegādājies pretrunā ar šo regulu vai statūtiem, pārdod vai anulē viena gada laikā pēc to iegādes.

6. Saskaņā ar 5. punktu un SPE statūtiem akciju atcelšanu reglamentē piemērojamie valsts tiesību akti.

7. Šo pantu piemēro mutatis mutandis visām akcijām, kuras persona iegādājusies, rīkojoties savā vārdā, bet SPE interesēs.

24. pants

Kapitāla samazināšana

1. Ja tiek samazināts SPE akciju kapitāls, 21. un 22. pantu piemēro mutatis mutandis .

2. Pēc tam, kad lēmums par SPE kapitāla samazināšanu ir paziņots akcionāriem, tie kreditori, kuru prasības ir celtas pirms lēmuma paziņošanas, ir tiesīgi vērsties kompetentā tiesā lēmumam par to, ka SPE jānodrošina tiem pietiekama aizsardzība.

Pieteikumu iesniedz 30 kalendāro dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas.

3. Tiesa var lemt, ka SPE jānodrošina aizsardzība tikai, ja kreditors ticami pierāda, ka kapitāla samazināšanas dēļ ir apdraudēta viņa prasību apmierināšana un ka SPE nav nodrošinājis tam pietiekamu aizsardzību.

4. Kapitāla samazināšana stājas spēkā šādi:

47. ja lēmuma pieņemšanas laikā SPE nav kreditoru, lēmumu pieņemot;

48. ja lēmuma pieņemšanas laikā SPE ir kreditori un neviens no kreditoriem 30 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad lēmums paziņots akcionāriem, nav iesniedzis pieteikumu, trīsdesmit pirmajā kalendārajā dienā pēc minētās informācijas paziņošanas;

49. ja lēmuma pieņemšanas laikā SPE ir kreditori un ja kāds no kreditoriem 30 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad lēmums paziņots akcionāriem, ir iesniedzis pieteikumu, pirmajā dienā, kurā SPE ir izpildījusi visus kompetentas tiesas spriedumus nodrošināt pietiekamu aizsardzību vai, ja agrāk, pirmajā dienā, kurā tiesa attiecībā uz visiem pieteikumiem ir nolēmusi, ka SPE nav jānodrošina nekāda aizsardzība.

5. Ja kapitāla samazināšanas mērķis ir SPE radušos zaudējumu segšana, samazinājuma summu drīkst izmantot tikai šim mērķim, un to nesadala akcionāriem.

6. Kapitāla samazināšanu dara zināmu atklātībai.

7. Ja samazina kapitālu, nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret akcionāriem, kuri ir līdzvērtīgā situācijā.

25. pants Pārskati

1. Attiecībā uz pārskatu sagatavošanu, reģistrēšanu, revīziju un publicēšanu Eiropas privātajam uzņēmumam piemēro piemērojamos valsts tiesību aktus.

2. Pārvaldes struktūra veic SPE grāmatvedības uzskaiti. SPE grāmatvedības uzskaiti reglamentē piemērojamie valsts tiesību akti.

V NODAļA SPE ORGANIZāCIJA

26. PANTS Vispārīgi noteikumi

1. SPE ir pārvaldes struktūra, kas ir atbildīga par SPE pārvaldīšanu. Pārvaldes struktūra drīkst īstenot visas SPE pilnvaras, kuras atbilstīgi šai regulai vai statūtiem nav jāīsteno akcionāriem.

2. Akcionāri nosaka, kāda būs SPE organizācija, ievērojot šajā regulā noteikto.

27. pants Akcionāru lēmumi

1. Neskarot 2. punktu, vismaz šādus jautājumus izlemj akcionāri, pieņemot lēmumu ar balsu vairākumu, kā noteikts SPE statūtos:

50. akcijām piesaistīto tiesību grozīšana;

51. akcionāra izslēgšana;

52. akcionāra izstāšanās;

53. gada pārskatu apstiprināšana;

54. labuma sadale akcionāriem;

55. pašu akciju iegādāšanās;

56. akciju atpakaļpirkšana;

57. akciju kapitāla palielināšana;

58. akciju kapitāla samazināšana;

59. direktoru iecelšana un atcelšana un viņu pilnvaru termiņi;

60. ja SPE ir revidents, revidenta iecelšana un atcelšana;

61. SPE juridiskās adreses pārcelšana uz citu dalībvalsti;

62. SPE pārveidošana;

63. apvienošanas un sadalīšanas;

64. darbības izbeigšana;

65. statūtu grozījumi, neietverot jautājumus, kas minēti a) līdz o) apakšpunktā.

2. Lēmumus par jautājumiem, kas norādīti 1. punkta a), b), c), i), l), m) n), o) un p) apakšpunktā, pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

Pirmajā daļā minētais vajadzībām kvalificēts balsu vairākums nedrīkst būt mazāk kā divas trešdaļas no kopējām balsstiesībām, kas piesaistītas SPE emitētajām akcijām.

3. Lēmumu pieņemšanai nav jāorganizē kopsapulce. Pārvaldes struktūra nodrošina visiem akcionāriem lēmumu priekšlikumus, kā arī sniedz pietiekamu informāciju pamatota lēmuma pieņemšanai. Lēmumus reģistrē rakstiski. Pieņemto lēmumu kopijas nosūta visiem akcionāriem.

4. Akcionāru lēmumi atbilst šajā regulā ietvertajām prasībām un SPE statūtiem.

Akcionāru tiesības apstrīdēt lēmumus reglamentē piemērojamie valsts tiesību akti.

5. Ja SPE ir tikai viens akcionārs, viņš izmanto SPE akcionāru tiesības un pilda pienākumus, kā noteikts šajā regulā un SPE statūtos.

6. Lēmumus par 1. punktā minētajiem jautājumiem dara zināmus atklātībai.

7. Lēmumi stājas spēkā:

66. attiecībā uz akcionāriem, SPE pārvaldes struktūru un uzraudzības struktūru, ja tāda ir, — dienā, kad tos pieņem;

67. attiecībā uz trešām personām — saskaņā ar piemērojamo valsts tiesību aktu noteikumiem, ar kuriem īsteno Direktīvas 68/151/EEK 3. punkta 5., 6. un 7. pantu.

28. pants

Akcionāru tiesības uz informāciju

1. Akcionāriem ir tiesības tikt pienācīgi informētiem un uzdot jautājumus pārvaldes struktūrai par lēmumiem, gada pārskatiem un visiem citiem jautājumiem, kas saistīti ar SPE darbībām.

2. Pārvaldes struktūra drīkst atteikt piekļuvi informācijai tikai tādā gadījumā, ja tas var radīt ievērojamu kaitējumu SPE uzņēmējdarbības interesēm.

29. pants

Tiesības pieprasīt lēmumu un tiesības pieprasīt neatkarīgu ekspertu

1. Akcionāriem, kam pieder 5 % SPE akcijām piesaistīto balsstiesību, ir tiesības pieprasīt pārvaldes struktūrai iesniegt akcionāriem lēmuma priekšlikumu.

Pieprasījumā jānorāda tā iesniegšanas iemesli un jautājumi, uz kuriem būtu jāattiecas šādam lēmumam.

Ja pieprasījums tiek noraidīts vai ja pārvaldes struktūra neiesniedz priekšlikumu 14 kalendāro dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, tad šie akcionāri drīkst iesniegt akcionāriem lēmuma priekšlikumu par attiecīgajiem jautājumiem.

2. Ja ir aizdomas par nopietnu likumpārkāpumu vai SPE statūtu pārkāpumu, akcionāriem, kam pieder 5 % SPE akcijām piesaistīto balsstiesību, ir tiesības pieprasīt kompetentai tiesai vai administratīvajai iestādei iecelt neatkarīgu ekspertu, lai veiktu izmeklēšanu un ziņotu par tās rezultātiem akcionāriem.

Ekspertam jāļauj piekļūt SPE dokumentiem un ierakstiem un pieprasīt informāciju no pārvaldes struktūras.

3. Šā panta 1. un 2. punktā izklāstītās tiesības ar statūtiem var piešķirt atsevišķiem akcionāriem vai akcionāriem, kuriem pieder mazāk nekā 5 % no SPE akcijām piesaistītajām balsstiesībām.

30. pants

Direktori

1. SPE direktors var būt tikai fiziska persona.

2. Personu, kura pilda direktora pienākumus, bet par tādu nav oficiāli iecelta, uzskata par direktoru attiecībā uz visiem direktora pienākumiem un saistībām.

3. Persona, kurai atbilstīgi valsts tiesību aktiem ar dalībvalsts tiesas vai administratīvu lēmumu ir aizliegts pildīt uzņēmuma direktora pienākumus, nedrīkst kļūt par SPE direktoru vai pildīt SPE direktora pienākumus.

4. Aizliegumu personai pildīt SPE direktora pienākumus reglamentē piemērojamie valsts tiesību akti.

31. pants

Direktoru vispārīgi pienākumi un saistības

1. Direktora pienākums ir pēc iespējas labāk darboties SPE interesēs. Veicot uzņēmējdarbību, viņš rīkojas tik rūpīgi un prasmīgi, cik tas saprātīgi sagaidāms.

2. Direktoriem ir pienākumi attiecībā pret SPE.

3. Direktors, kā noteikts SPE statūtos, izvairās no jebkādām situācijām, kuras pamatoti var uzskatīt par tādām, kas var radīt faktisku vai iespējamu konfliktu starp viņa personiskajām interesēm un SPE interesēm vai starp viņa pienākumiem pret SPE un viņa pienākumiem pret jebkuru citu juridisko vai fizisko personu.

4. SPE direktors ir atbildīgs uzņēmuma priekšā par jebkādām darbībām vai bezdarbību, ar ko viņš pārkāpj pienākumus, kas izriet no šīs regulas, SPE statūtiem vai akcionāru lēmuma, un kas SPE rada zaudējumus vai kaitējumu. Ja šādu pārkāpumu ir izdarījuši vairāki direktori, visi attiecīgie direktori ir solidāri un atsevišķi atbildīgi.

5. Neskarot šīs regulas noteikumus, direktoru atbildību reglamentē piemērojamie valsts tiesību akti.

32. pants

Saistīto pušu darījumi

Saistīto pušu darījumus reglamentē piemērojamie valsts tiesību akti, ar kuriem īsteno Padomes Direktīvu 78/660/EEK[26] un 83/349/EEK[27].

33. pants

SPE pārstāvēšana attiecībās ar trešām personām

1. Attiecībās ar trešām personām SPE pārstāv viens vai vairāki direktori. Direktoru rīcība ir saistoša SPE, pat ja tā neatbilst SPE mērķiem.

2. SPE statūtos var būt noteikts, ka direktoriem vispārējās tiesības pārstāvēt uzņēmumu jāīsteno kopīgi. Jebkurus citus direktoru pilnvaru ierobežojumus, kas izriet no statūtiem, akcionāru lēmuma vai pārvaldes struktūras vai uzraudzības struktūras lēmuma, ja tādi ir, nedrīkst izmantot pret trešām personām pat tad, ja tie ir darīti zināmi atklātībai.

3. Direktori atbilstīgi statūtiem drīkst deleģēt tiesības pārstāvēt SPE.

VI NODAļA DARBA ņēMēJU LīDZDALīBA

34. PANTS Vispārīgi noteikumi

1. Uz SPE atbilstīgi šā panta noteikumiem attiecas noteikumi par darba ņēmēju līdzdalību, ja tādi ir, kas piemērojami dalībvalstī, kurā atrodas tā juridiskā adrese.

2. Ja pārceļ SPE juridisko adresi, piemēro 38. pantu.

3. Ja notiek SPE pārrobežu apvienošana ar SPE vai citu uzņēmumu, kas reģistrēts citā dalībvalstī, piemēro tos dalībvalstu tiesību aktu noteikumus, ar kuriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/56/EK[28].

VII NODAļA SPE JURIDISKāS ADRESES PāRCELšANA

35. PANTS Vispārīgi noteikumi

1. SPE juridisko adresi var pārcelt uz citu dalībvalsti saskaņā ar šo nodaļu.

SPE juridiskās adreses pārcelšanas rezultāts nav SPE darbības izbeigšana, SPE juridiskās personas statuss netiek pārtraukts vai zaudēts, kā arī šāda pārcelšana neietekmē nekādas tiesības vai pienākumus saistībā ar līgumiem, kurus SPE noslēdzis pirms pārcelšanas.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro SPE, pret kuriem ir uzsākta tiesvedība par darbības izbeigšanu, likvidāciju, maksātnespēju vai maksājumu apturēšanu, vai SPE, attiecībā uz kuriem kompetentās iestādes veikušas preventīvus pasākumus, lai nepieļautu šādas tiesvedības uzsākšanu.

3. Pārcelšana notiek dienā, kad SPE reģistrē uzņēmējā dalībvalstī. Sākot ar šo dienu, jautājumos, kas ietverti 4. panta 2. punktā, SPE darbību reglamentē uzņēmējas dalībvalsts tiesību akti.

4. Tiesvedības vai administratīvās tiesvedības vajadzībām, kas uzsākta pirms juridiskās adreses pārcelšanas, uzskata, ka pēc 3. punktā minētās reģistrācijas, SPE juridiskā adrese ir piederības dalībvalstī.

36. pants Pārcelšanas procedūra

1. SPE pārvaldes struktūra, kas plāno juridiskās adreses pārcelšanu, sagatavo pārcelšanas priekšlikumu, kurā iekļauj vismaz šādas ziņas:

68. SPE nosaukums un tā juridiskā adrese piederības dalībvalstī;

69. SPE nosaukums un tā piedāvātā juridiskā adrese uzņēmējā dalībvalstī;

70. ierosinātie SPE statūti uzņēmējā dalībvalstī;

71. ierosinātais pārcelšanas laiks;

72. diena, no kuras saskaņā ar ierosinājumu grāmatvedības vajadzībām SPE darījumus uzskata par īstenotiem uzņēmējā dalībvalstī;

73. pārcelšanas ietekme uz darba ņēmējiem un ierosinātie pasākumi attiecībā uz tiem;

74. ja vajadzīgs, sīka informācija par SPE galvenās administrācijas vai galvenās darbības vietas pārcelšanu.

2. Vismaz vienu mēnesi pirms 4. punktā minētā akcionāru lēmuma pieņemšanas SPE pārvaldes struktūra:

75. iesniedz izskatīšanai akcionāriem un darba ņēmēju pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, SPE darba ņēmējiem pārcelšanas priekšlikumu un pārbaudes vajadzībām dara to pieejamu kreditoriem;

76. informē par pārcelšanas ierosinājumu.

3. SPE pārvaldes struktūrvienība sagatavo ziņojumu akcionāriem, kurā izskaidro un pamato ierosinātās pārcelšanas tiesiskos un ekonomiskos aspektus, kā arī izskaidro, kā šī pārcelšana ietekmēs akcionārus, kreditorus un darba ņēmējus. Ziņojumu iesniedz akcionāriem un darba ņēmēju pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, pašiem darba ņēmējiem, vienlaicīgi iesniedzot arī pārcelšanas ierosinājumu.

Ja pārvaldes struktūra savlaicīgi saņem darba ņēmēju pārstāvju atzinumu par pārcelšanu, šo atzinumu iesniedz akcionāriem.

4. Pārcelšanas priekšlikumu iesniedz apstiprināšanai akcionāriem saskaņā ar SPE statūtu noteikumiem, kas attiecas uz statūtu grozījumiem.

5. Ja uz SPE attiecas darba ņēmēju līdzdalības režīms, akcionāri drīkst saglabāt tiesības īstenot pārcelšanu tikai, ja viņi nepārprotami apstiprina pasākumus attiecībā uz darba ņēmēju līdzdalību uzņēmējā dalībvalstī.

6. Jebkādu mazākuma akcionāru aizsardzību, kuri ir pret pārcelšanu, un kreditoru aizsardzību reglamentē piederības dalībvalsts tiesību akti.

37. pants Pārcelšanas likumības pārbaude

1. Katra dalībvalsts izraugās kompetentu iestādi, lai pārbaudītu pārcelšanas likumību, izvērtējot atbilstību 36. pantā izklāstītajai pārcelšanas procedūrai.

2. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde bez liekas vilcināšanās pārbauda, vai ir izpildītas 36. pantā noteiktās prasības un, ja tā ir, izdod apliecinājumu, kas apstiprina, ka visas formalitātes, kas jāievēro saskaņā ar pārcelšanas procedūru, piederības dalībvalstī ir izpildītas.

3. Viena mēneša laikā pēc tam, kad ir saņemta 2. punktā minētais apliecinājums, SPE uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz šādus dokumentus:

77. šā panta 2. punktā minētais apliecinājums;

78. ierosinātie un akcionāru apstiprinātie SPE statūti uzņēmējā dalībvalstī;

79. akcionāru apstiprinātais pārcelšanas priekšlikums.

Minētos dokumentus uzskata par pietiekamiem, lai reģistrētu SPE uzņēmējā dalībvalstī.

4. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde 14 kalendāro dienu laikā pēc 3. punktā minēto dokumentu saņemšanas pārbauda, vai ir izpildīti juridiskās adreses pārcelšanas būtiskie un formālie nosacījumi un, ja tā ir, īsteno nepieciešamos pasākumus SPE reģistrēšanai.

5. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var atteikties reģistrēt SPE tikai tad, ja SPE nav izpildījis visas šajā nodaļā minētās būtiskās un formālās prasības. SPE reģistrē, kad tas ir izpildījis visas šajā nodaļā norādītās prasības.

6. Izmantojot II pielikumā iekļauto paziņošanas veidlapu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās informē kompetento iestādi, kas atbildīga par SPE izslēgšanu no reģistra piederības dalībvalstī.

Izslēgšana no reģistra notiek, tiklīdz un tikai pēc tam, kad ir saņemts paziņojums.

7. Reģistrēšanu uzņēmējā dalībvalstī un izslēgšanu no reģistra piederības dalībvalstī dara zināmu atklātībai.

38. pants Pasākumi darba ņēmēju līdzdalībai

1. Uz SPE, sākot ar tā reģistrēšanas datumu, attiecas uzņēmējā dalībvalstī spēkā esošie noteikumi par pasākumiem darba ņēmēju līdzdalībai, ja šādi noteikumi ir.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja SPE darba ņēmēji piederības dalībvalstī veido vismaz vienu trešo daļu no SPE kopējā darba ņēmēju skaita, ieskaitot SPE meitasuzņēmumus un filiāles jebkurā citā dalībvalstī, un ja ir spēkā viens no šiem nosacījumiem:

80. uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktos nav paredzēts vismaz tāds pats līdzdalības līmenis kā SPE piederības dalībvalstī, pirms tā reģistrēšanas uzņēmējā dalībvalstī. Darba ņēmēju līdzdalības līmeni mēra, izvērtējot proporcionālo darba ņēmēju pārstāvju skaitu pārvaldes vai uzraudzības struktūrvienībā vai tās komitejās, vai vadības grupās, kas ietver SPE peļņu nesošās struktūrvienības, uz kuru attiecas darba ņēmēju pārstāvība;

81. uzņēmējas dalībvalsts tiesību akti neparedz SPE iestāžu darba ņēmējiem, kas atrodas citās dalībvalstīs, tādas pašas iespējas īstenot līdzdalības tiesības, kādas šiem darba ņēmējiem bijušas pirms pārcelšanas.

3. Ja ir izpildīts viens no 2. punkta a) vai b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, SPE pārvaldes struktūra pēc paziņošanas par pārcelšanas ierosinājumu pēc iespējas drīzāk veic nepieciešamās darbības, lai sāktu sarunas ar SPE darba ņēmēju pārstāvjiem ar mērķi panākt vienošanos par pasākumiem darba ņēmēju līdzdalībai.

4. Nolīgumā starp SPE pārvaldes struktūru un darba ņēmēju pārstāvjiem norāda:

82. nolīguma darbības jomu;

83. ja sarunu laikā puses nolemj iedibināt pasākumus līdzdalībai SPE pēc pārcelšanas, šo pasākumu būtību, tostarp, ja vajadzīgs, locekļu skaitu uzņēmuma pārvaldes vai uzraudzības struktūrā, kurus darba ņēmējiem ir tiesības ievēlēt, iecelt, ieteikt vai noraidīt, procedūras, kā darba ņēmēji minētos locekļus var ievēlēt, iecelt, ieteikt vai noraidīt, un viņu tiesības;

84. nolīguma spēkā stāšanās dienu, tā ilgumu un jebkādus gadījumus, kuros nolīgums būtu no jauna jāpārrunā, un šādu sarunu norises gaitu.

5. Sarunas nedrīkst ilgt vairāk kā sešus mēnešus. Puses var vienoties pagarināt sarunas par vēl sešiem mēnešiem. Sarunas reglamentē piederības dalībvalsts tiesību akti.

6. Ja nav panākta vienošanās, saglabā līdzdalības pasākumus, kas ir spēkā piederības dalībvalstī.

VIII NODAļA RESTRUKTURIZāCIJA, DARBīBAS IZBEIGšANA UN UZņēMUMA ATZīšANA PAR NEESOšU

39. PANTS

Restrukturizācija

SPE pārveidošanu, apvienošanu un sadalīšanu reglamentē piemērojamie valsts tiesību akti.

40. pants

Darbības izbeigšana

1. SPE darbību izbeidz šādos apstākļos:

85. beidzoties termiņam, uz kuru tas bijis nodibināts;

86. ja akcionāri pieņem attiecīgu lēmumu;

87. gadījumos, kas noteikti piemērojamajos valsts tiesību aktos.

2. Darbības izbeigšanu reglamentē piemērojamie valsts tiesību akti.

3. Likvidāciju, maksātnespēju, maksājumu apturēšanu un tamlīdzīgas procedūras reglamentē piemērojamie valsts tiesību akti un Padomes Regula (EK) Nr. 1346/2000[29].

4. SPE darbības izbeigšanu dara zināmu atklātībai.

41. pants Uzņēmuma atzīšana par neesošu

SPE atzīšanu par neesošu reglamentē piemērojamie valsts tiesību akti, ar kuriem īsteno Direktīvas 68/151/EEK 11. panta 1. punktu, šās direktīvas 11. panta 2. punkta a), b), c) un e) apakšpunktu, izņemot c) apakšpunkta atsauci uz uzņēmuma mērķiem, un 12. pantu.

IX NODAļA PAPILDU UN PāREJAS NOTEIKUMI

42. PANTS

Valsts valūtas izmantošana

1. Dalībvalstis, uz kurām neattiecas Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) trešā fāze, var pieprasīt, lai SPE, kuru juridiskā adrese atrodas to teritorijā, izteiktu savu kapitālu šīs dalībvalsts valūtā. SPE drīkst arī izteikt savu kapitālu euro. Valsts valūtas/euro maiņas kurss ir tāds, kāds tas bijis tā mēneša pēdējā dienā, kuram seko mēnesis, kurā SPE reģistrēts.

2. Dalībvalstīs, uz kurām neattiecas Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) trešā fāze, SPE var sagatavot un publicēt gada un, attiecīgos gadījumos, konsolidētos pārskatus euro. Tomēr šādas dalībvalstis var arī pieprasīt SPE sagatavot un publicēt gada un, attiecīgos gadījumos, konsolidētos pārskatus valsts valūtā saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

X NODAļA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

43. PANTS

Efektīva piemērošana

Dalībvalstis paredz attiecīgus noteikumus, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu.

44. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis vēlākais līdz 2010. gada 1. jūlijam par šiem noteikumiem paziņo Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas uz tiem attiecas.

45. pants

Paziņojums par privātām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību

Dalībvalstis vēlākais līdz 2010. gada 1. jūlijam paziņo Komisijai par to privātās sabiedrības ar ierobežotu atbildību veidu, kas minēta 4. panta 2. daļā.

Komisija šo informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

46. pants

Par reģistriem atbildīgo iestāžu pienākumi

1. Iestādes, kas atbildīgas par 9. panta 1.punktā minēto reģistru, līdz katra gada 31. martam paziņo Komisijai iepriekšējā gadā reģistrā reģistrēto un no tā izslēgto SPE nosaukumus, juridiskās adreses un reģistrācijas numurus, kā arī reģistrēto SPE kopskaitu.

2. Šā panta 1. punktā minētās iestādes savstarpēji sadarbojas, lai nodrošinātu, ka dokumenti un ziņas par 10. panta 2. punkta uzskaitītajiem uzņēmumiem būtu pieejamas arī caur visu pārējo dalībvalstu reģistriem.

47. pants

Pārskatīšana

Komisija ne vēlāk kā līdz 2015. gada 30. jūnijam pārskata šīs regulas piemērošanu.

48. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

SPE statūti reglamentē vismaz šādus jautājumus.

II nodaļa — Dibināšana

- SPE nosaukums

- SPE dibinātājakcionāru vārdi un adreses un tiem piederošo akciju nominālvērtība vai uzskaites vērtība

- SPE sākuma kapitāls

III nodaļa — Akcijas

- Tas, vai ir atļauta akciju apakšiedalīšana, konsolidācija vai denominācija, un jebkādas piemērojamas prasības

- Akcijām piesaistītās mantiskās un nemantiskās tiesības un pienākumi (akciju kategorijas), jo īpaši:

- a) līdzdalība uzņēmuma akcijās un peļņā, ja tāda ir;

- b) akcijām piesaistītās balsstiesības, ja tādas ir.

- Procedūra, kādā vienojas par jebkādiem akcijām (akciju kategorijām) piesaistīto tiesību un pienākumu grozījumiem, un nepieciešamais balsstiesību vairākums atbilstīgi 14. panta 3. punktam

- Jebkādas pirmpirkuma tiesības vai nu attiecībā uz akciju emitēšanu, vai pārvešanu, ja tādas ir, un jebkādas piemērojamas prasības

- Ja akciju pārvešana ir ierobežota vai aizliegta, sīka informācija par ierobežojumu vai aizliegumu, jo īpaši veids, termiņš, piemērojamā procedūra un noteikumi, kas piemērojami akcionāra nāves vai darbības izbeigšanas gadījumā

- Ja ir vajadzīga SPE vai akcionāru īstenotas akciju pārvešanas apstiprināšana vai ja akcionāriem vai SPE nodrošina citas tiesības attiecībā uz akciju pārvešanu (piemēram, pirmā atteikuma tiesības), termiņš, līdz kuram akciju pārvedējs jāinformē par lēmumu

- Tas, vai papildus 17. pantā minētajām tiesībām akcionāriem ir kādas tiesības pieprasīt citiem akcionāriem pārdot to akcijas un jebkādas piemērojamas prasības

- Tas, vai papildus 18. pantā noteiktajām tiesībām akcionāriem ir tiesības pārdot savas akcijas citiem akcionāriem vai SPE, kuru/kura pienākums ir tās pirkt, un piemērojamās prasības

IV nodaļa — Kapitāls

- SPE finanšu gads un kā to var grozīt

- Tas, vai SPE ir jāizveido rezerves, un, ja tā ir, rezervju veids, apstākļi, kādos tās izveidojamas, un vai tās ir sadalāmas

- Tas, vai mantiskā atlīdzība ir jānovērtē neatkarīgam ekspertam, un jebkādas ievērojamās formalitātes

- Laiks, kad jāveic maksājums vai jāsniedz atlīdzība un jebkādi nosacījumi saistībā ar šādu maksāšanu vai atlīdzināšanu

- Tas, vai SPE var sniegt finansiālu palīdzību, jo īpaši izsniegt avansa līdzekļus, dot aizdevumus vai izsniegt garantijas ar nolūku, lai tā akcijas iegūtu trešās personas

- Tas, vai var tikt izmaksātas starpposmu dividendes, un jebkādas piemērojamas prasības

- Tas, vai pārvaldes struktūrai ir jāparaksta maksātspējas apliecinājums, pirms tiek veikta sadale, un piemērojamās prasības

- Procedūra, kas SPE jāievēro, lai atgūtu jebkādas nelikumīgas sadales

- Tas, vai pašu akciju iegāde ir atļauta, un, ja atļauta, ievērojamā procedūra, tostarp apstākļi, kuros akcijas var turēt, pārvest vai anulēt

- Procedūra akciju kapitāla palielināšanai, samazināšanai vai citādai izmainīšanai un jebkādas piemērojamas prasības

V nodaļa — SPE organizācija

- Akcionāru lēmumu pieņemšanas procedūra

- Akcionāru lēmumu pieņemšanai nepieciešamais vairākums, ievērojot šīs regulas noteikumus

- Lēmumi, kas akcionāriem jāpieņem papildus tiem, kas uzskaitīti 27. panta 1. punktā, kvorums un nepieciešamais balsstiesību vairākums

- Noteikumi par lēmumu ierosināšanu, ievērojot 21., 27. un 29. panta noteikumus

- Termiņš un veids, kādā akcionāri informējami par ierosinājumiem akcionāru lēmumiem un, ja statūtos paredzētas kopsapulces, par kopsapulcēm

- Veids, kādā akcionāri saņem jebkura akcionāru lēmuma priekšlikuma tekstu un jebkādu citu sagatavošanas dokumentu tekstus saistībā ar lēmuma pieņemšanu

- Veids, kādā akcionāriem dara pieejamas pieņemtā lēmuma kopijas

- Ja statūtos paredzēta dažu vai visu lēmumu pieņemšana kopsapulcē, kopsapulces sasaukšanas veids, darba paņēmieni un noteikumi par balsošanu, izmantojot pilnvarojumu

- Procedūra un termiņi, kā SPE jāatbild uz akcionāru iesniegtiem informācijas pieprasījumiem vai jāpiešķir piekļuve SPE dokumentiem un jāpaziņo par akcionāru pieņemtiem lēmumiem

- Tas, vai SPE pārvaldes struktūra sastāv no viena vai vairākiem rīkotājdirektoriem, valdes (divlīmeņu valdes) vai administratīvās padome (vienotā valde)

- Ja ir administratīvā padome (vienotā valde), tās sastāvs un organizācija

- Ja ir valde (divlīmeņu valde), tās sastāvs un organizācija

- Ja ir valde (divlīmeņu valde) vai viens vai vairāki rīkotājdirektori, vai SPE ir uzraudzības struktūra un, ja tāda ir, tās sastāvs, organizācija un saistība ar pārvaldes struktūru

- Direktoru atbilstības kritēriji

- Procedūra direktoru iecelšanai amatā un atcelšanai no amata

- Tas, vai SPE ir revidents, un, ja statūtos noteikts, ka SPE jābūt revidentam, procedūra revidenta iecelšanai amatā, atcelšanai no amata un procedūra, kā revidents atkāpjas no amata

- Jebkādi īpaši direktoru pienākumi, izņemot tos, kas minēti šajā regulā

- Tas, vai ir pieļaujamas situācijas, kas saistītas ar faktisku vai iespējamu direktora interešu konfliktu un, ja ir pieļaujamas, norāde par to, kas var pilnvarot atrašanos šādā interešu konfliktā, un piemērojamās prasības un procedūras attiecībā uz pilnvarojuma sniegšanu

- Tas, vai saistīto pušu darījumiem, kā minēts 32. pantā, ir vajadzīgs pilnvarojums, un piemērojamās prasības

- Noteikumi par to, kā pārvaldes struktūra pārstāv SPE, jo īpaši, ja direktoriem ir tiesības pārstāvēt SPE kopīgi vai atsevišķi, un jebkāda šādu tiesību deleģēšana

- Noteikumi par pārvaldes pilnvaru deleģēšanu citai personai

II PIELIKUMS

PAZIŅOJUMA VEIDLAPA PAR SPE JURIDISKĀS ADRESES PĀRCELŠANAS REĢISTRĀCIJU

PAZIŅOJUMS

par Eiropas privātā uzņēmuma (SPE) juridiskās adreses pārcelšanas reģistrāciju

[Jaunā reģistra/kompetentās iestādes nosaukums un adrese]

ar šo informē

[Iepriekšējā reģistra/kompetentās iestādes nosaukums un adrese],

ka ir reģistrēta šāda SPE juridiskās adreses pārcelšana:

[SPE nosaukums]

[SPE jaunā juridiskā adrese]

[Jaunais reģistrācijas numurs reģistrā]

[Pārcelšanas reģistrācijas datums]

Saskaņā ar Regulu … par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem, saņemot šo paziņojumu, no iepriekšējā reģistra jāizslēdz šāds SPE:

[SPE nosaukums]

[SPE iepriekšējā juridiskā adrese]

[Iepriekšējais reģistrācijas numurs reģistrā]

[Vieta, datums]

[paraksts]

[1] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: „Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropai”, COM(2007) 724, 20.11.2007.

[2] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: „Komisijas likumdošanas un darba programma 2008. gadam”, COM(2007) 640.

[3] Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīva 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 225, 22.9.1990., 6. lpp.).

[4] Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīva 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai (OV L 225, 20.8.1990., 1. lpp.).

[5] Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (OV L 157, 26.6.2003., 49. lpp.).

[6] Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par Eiropas uzņēmuma statūtiem MVU (OV C 125, 27.5.2002., 19. lpp.).

[7] COM(2003), 284.

[8] http://ec.europa.eu/internal_market/company/consultation/index_en.htm

[9] Eiropas Parlamenta ziņojums ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem (2006/2013/INI)), A6-0434/2006, galīgā versija.

[10] Eiropas Parlamenta rezolūcija par četrpadsmito uzņēmējdarbības tiesību direktīvu un Eiropas privāto uzņēmumu (B6-0399/07).

[11] Apspriešanās: http://ec.europa.eu/internal_market/company/epc/index_en.htm EBTP : http://ec.europa.eu/yourvoice/ebtp/consultations/2007_en.htm

[12] http://ec.europa.eu/internal_market/company/advisory/index_en.htm

[13] MVU novērošanas centra apsekojums ( Flash EB Nr.°196), ko pēc Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta pieprasījuma veikusi Gallup Organisation Hungary ; apsekojumu publiskoja Business Europe organizētajā MVU rīcības dienā 2007. gada 21. novembrī.http://www.businesseurope.eu/Content/Default.asp?PageId=496

[14] C-212/97.

[15] OV C […], [...], [...]. lpp.

[16] OV C […], [...], [...]. lpp.

[17] OV C […], [...], [...]. lpp.

[18] OV L 294, 10.11.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

[19] OV L 65, 14.3.1968., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/99/EK (OV L 363, 20.12.2006., 137. lpp.).

[20] OV L 254, 30.9.1994., 64. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/109/EK (OV L 363, 20.12.2006., 416. lpp.).

[21] OV L 225, 12.8.1998., 16. lpp.

[22] OV L 82. 22.3.2001., 16. lpp.

[23] OV L 80, 23.1.2002., 29. lpp.

[24] OV L 65, 14.3.1968., 8. lpp.

[25] OV L 395, 30.12.1989., 36. lpp.

[26] OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.

[27] OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.

[28] OV L 310, 25.11.2005., 1. lpp.

[29] OV L 160, 30.6.2000., 1. lpp.

Top