52008DC0884

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 22.12.2008

COM(2008) 884 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par Pasta direktīvas piemērošanu (Direktīva 97/67/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2002/39/EK) {SEC(2008) 3076}

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par Pasta direktīvas piemērošanu (Direktīva 97/67/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2002/39/EK)

1. Ziņojuma pamatojums un mērķis

Kopienas tiesiskais regulējums attiecībā uz ES pasta pakalpojumiem ir noteikts Direktīvā 97/67/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2002/39/EK (turpmāk tekstā “Pasta direktīva”) [1]. Pasta direktīvas 23. pants nosaka, ka Komisija “katru otro gadu” Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par Pasta direktīvas piemērošanu. Šis pants nosaka arī, ka šajā ziņojumā iekļauj “informāciju” par tirgus attīstību, tai skaitā par tehniskajiem, sociālajiem, nodarbinātības un pakalpojumu kvalitātes aspektiem.

Regulāra tirgus uzraudzība un ziņojumu iesniegšana ir svarīgs pasta iekšējā tirgus pilnīgas izveides elements, lai laicīgi identificētu jebkurus trūkumus un problēmas un nepieciešamības gadījumā varētu veikt atbilstošas (juridiskas) darbības, un ieviest korektīvus pasākumus. Tirgus uzraudzība ir arī būtiska, lai pārredzamā veidā varētu turpināt ES pasta reformu un pabeigt to, ja tā būs radījusi vēlamo efektu un labumus. Ir jāatgādina, ka iepriekšējiem ziņojumiem par piemērošanu ir bijusi nozīmīga loma likumdošanas procesā, izstrādājot Direktīvu 2008/6/EK.

Komisija savu pirmo piemērošanas ziņojumu sniedza 2002. gada novembrī [2], otro piemērošanas ziņojumu 2005. gada martā [3] un trešo piemērošanas ziņojumu 2006. gada oktobrī [4]. Tāpat kā iepriekšējos piemērošanas ziņojumos arī šajā ziņojumā iekļauts plašs novērtējums par Pasta direktīvas transponēšanu dalībvalstīs kopumā, tai skaitā par Pasta direktīvas galveno elementu piemērošanu un tiesiskā regulējuma attīstību, kā arī sīki raksturotas tirgus tendences (tai skaitā ekonomiskie, tehniskie, sociālie, nodarbinātības un pakalpojumu kvalitātes aspekti). Ziņojumā aprakstīti galvenie attīstības notikumi kopš pēdēja piemērošanas ziņojuma pieņemšanas 2006. gada oktobrī un tas attiecas uz 2006. – 2008. gada pārskata periodu.

Ziņojumam pievienots Komisijas darba dokuments, kurā iekļauta sīkāka informācija par tiesiskā regulējuma un tirgus attīstību. Komisijas piemērošanas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam kodolīgi atspoguļo Komisijas darba dokumenta secinājumus. Gan ziņojums, gan Komisijas darba dokumentā iekļautā detalizētā analīze balstās uz ECORYS veikto pētījumu “Galvenās attīstības tendences pasta nozarē” (2006. – 2008. gads) [5].

Pārskata periods ir īpaši svarīgs ES pasta nozarei, jo šajā īsajā laika periodā, uz ko attiecas ziņojums, ir notikuši vairāki izšķiroši notikumi. Pirmkārt, Vācija – neapšaubāmi lielākais atsevišķais (valsts) pasta tirgus ES – 2008. gada 1. janvārī pilnībā liberalizēja savu pasta tirgu. Otrkārt, šobrīd šķiet ir iespējams novērtēt 2006. gada 1. janvārī Apvienotajā Karalistē pilnībā notikušo tirgus atvēršanu, un faktiski neatkarīgi eksperti to šajā valstī arī veic. Treškārt, tagad var tikt novērtēti rezultāti rezervēto pakalpojumu sliekšņa samazināšanai uz 50 gramiem no 2006. gada 1. janvāra visā ES – kas ir pēdējais starpposma pasākums pirms tirgus atvēršanas pilnībā.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, ir jāatgādina, ka 2008. gada februārī Padome un Eiropas Parlaments pieņēma Direktīvu 2008/6/EK, ar kuru tiek izdarīti turpmāki grozījumi Pasta direktīvā (turpmāk tekstā “Trešā pasta direktīva”) [6]. Trešā pasta direktīva nosaka termiņu, kādā jāveic tirgus atvēršana pilnībā līdz 2010. gada 31. decembrim lielākajā daļā dalībvalstu (faktiski, 95% no ES pasta tirgiem apjoma ziņā) un līdz 2012. gada 31. decembrim pārējām dalībvalstīm. Tādejādi Trešā pasta direktīva nosaka tiesisku pamatu pasta pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei. Šis svarīgais lēmums, ko lielā vienprātībā pieņēma Eiropas Parlaments un Padome, ne tikai noslēdz šī ziņojuma pārskata periodu, bet arī būtiski palielina tā perspektīvu. Daudz pieticīgāks runājot, šī ziņojuma mērķis un joma nav sniegt pārskatu par Trešās pasta direktīvas piemērošanu – visām ieinteresētajām personām būs jāpieliek būtiskas pūles, lai tā pilnībā stātos spēkā – bet ziņot par pašreizējās Pasta direktīvas piemērošanu pārskata periodā. Tomēr attiecīgā gadījumā tiks sniegts pārskats un norādītas tendences.

2. Pasta pakalpojumu nozīmīgums un pārmaiņas to darbībā

Pasta pakalpojumi ir ES ekonomikas svarīga nozare. Pasta pakalpojumu ieņēmumi 2004. gadā ES bija apmēram 90 miljardi EUR vai apmēram 1% no ES IK [7]. Pasta pakalpojumu nozare ir arī nozīmīgs darba devējs un 2006. gadā operatori tieši nodarbināja apmēram 1,6 miljonu cilvēku [8].

Sakaru, reklāmas un transporta nozarēm krustojoties, pasta pakalpojumi kopā ar citiem transporta, loģistikas un sakaru pakalpojumiem ir galvenā ES ekonomikas nozare. Papildus tam pasta pakalpojumi līdz ar to nodrošina sociālos labumus, kurus nevar novērtēt ar ekonomiskā ziņā. Tie ir nozīmīgi līdzekļi, ar kuru palīdzību indivīdi var sazināties savā starpā un saņemt informāciju. Pasta pakalpojumi tiek uzskatīti par vispārējas ekonomiskas intereses rakstura pakalpojumiem.

Pasta pakalpojumi būtiski attīstās. Jaunās tūkstošgades pirmās dekādes beigās pasta operatori saskaras ar lielu konkurenci no elektronisko sakaru līdzekļu puses. Tas piespiež viņus pārveidot savu uzņēmējdarbību, lai tā vairāk atbilstu klientu vajadzībām un lai uzlabotu efektivitāti. Turklāt, turpinot pasta pakalpojumu tirgu atvēršanu, ieceltie pasta operatori saskaras arī ar augošo konkurenci no jauno tirgus dalībnieku puses. Reaģējot uz šiem notikumiem, pasta operatori ir būtiski uzlabojuši efektivitāti, pārstrukturējot savu darbību, un tādejādi kontrolējot izmaksas un sniedzot labākas kvalitātes pakalpojumus. Savukārt sūtījumu nosūtīšanas procesu pārstrukturēšanas rezultātā bieži rodas vai tos veicina jaunu produktu un koncepciju izstrāde.

Fizisku sūtījumu aizvien vairāk papildina daudzkanālu piegāde un klientu vajadzībām pielāgoti risinājumi. Viens šāds piemērs ir hibrīdpasta pakalpojumu attīstība, ko tagad piedāvā lielākā daļa pasta operatoru. Daži pasta operatori ir gājuši pat vienu soli tālāk un ieiet blakustirgos, attīstot saviem klientiem piedāvātos IT pakalpojumus. Jaunu un pievienotās vērtības pakalpojumu attīstīšana ir reakcija uz draudiem saistībā ar e-aizstāšanu un iespējām, kas rodas tehnoloģiju attīstības rezultātā.

Pasta pakalpojumi ir ES vienotā tirgus politikas izšķirošs elements, un šie pakalpojumi iekļauti arī Lisabonas stratēģijā par izaugsmi un darbavietu radīšanu, kas fundamentāli atjaunota 2005. gadā [9]. Komisija paziņojumā par Vienoto tirgu 21. gadsimta Eiropai [10] uzsver, ka iniciatīvas saistībā ar tīklu nozarēm, tādās kā pasta pakalpojumi, dod konkrētus rezultātus, kad tās ir pilnībā īstenotas. Tomēr var tikt darīts vairāk. Ir liela vienprātība, kas vispārējas ekonomiskas intereses rakstura pakalpojumu pastāvīga sniegšana, it īpaši saistībā ar pasta nozari un citām liberalizētām tīklu nozarēm, vislabāk var tikt nodrošināta konkurētspējīgā tirgū un attīstot Eiropas vienoto tirgu.

3. Pasta direktīvas piemērošana un regulatīvās norises

Visas dalībvalstis ir transponējušas Direktīvu 97/67/EC, kas grozīta ar Direktīvu 2002/39/EK, ar virkni primāro un sekundāro pasta tiesību aktu. Salīdzinājumā ar 2006. gada piemērošanas ziņojumā aprakstīto situāciju, kad Igaunijā transponēšana vēl tika veikta, arī tā šobrīd ir transponējusi abas direktīvas.

Tomēr formāla transponēšana ir tikai pirmais solis, lai pilnībā īstenotu Kopienas tiesisko regulējumu. Pasta direktīvas noteikumu praktiska piemērošana un tās ietekme uz pasta pakalpojumu operatoriem un nozari ir vienlīdz svarīga.

Pārskata periodā redzama šāda tiesiskā regulējama attīstība.

- Vācija pilnībā atvēra savu pasta tirgu no 2008. gada 1. janvāra. Šobrīd četras dalībvalsti ir atcēlušas rezervētos pakalpojumus pirms Pasta direktīvā noteiktā datuma (Vācija, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste). Vācijas pasta tirgus liberalizācija sakrita ar minimālās algas noteikšanu pasta nozarē Vācijā. Saskaņa ar ECORYS minimālā alga ir būtiski lielāka nekā algas, ko pašreiz maksā alternatīvs(-i) pasta operators(-i), un tās ieviešanai var būt pretējs efekts uz konkurences attīstību.

- Tomēr šķiet, ka ir noteikts palēninājums attiecībā uz turpmāku tirgu atvēršanu. Nīderlande, kurā tika ierosināts pilnībā atvērt tirgu, šobrīd ir atlikusi liberalizāciju, nenosakot nekādu konkrētu datumu tirgus atvēršanai pilnībā. Nīderlandes valdība ir izvirzījusi vairākus argumentus šai nenoteiktajai atlikšanai. Šie argumenti ietver Nīderlandes ieceltā pasta operatora galveno konkurentu sociālos nosacījumus, vienlīdzīgu nosacījumu neesamība pasta operatoriem PVN izņēmumu dēļ [11] attiecībā uz ieceltajiem pasta operatoriem Vācijā un Apvienotajā Karalistē un minimālās algas ieviešana pasta nozarē Vācijā, kas palielina izmaksas jauniem pasta tirgus dalībniekiem. Lai arī šie argumenti var būt pārliecinoši no politiskā viedokļa, veicot juridisko novērtējumu, ir jāaplūko to atbilstība pašreizējam acquis un jo īpaši Pasta direktīvas 7. pantam. Šis pants nosaka, ka dalībvalstis drīkst turpināt pakalpojumu rezervēšanu vispārējo pakalpojumu sniedzējiem, vienīgi lai nodrošinātu vispārējo pakalpojumu uzturēšanu. Šīs noteikums tādejādi neatsaucas uz savstarpības situācijām vai citiem valsts tiesību aktos esošiem elementiem, vai faktisko kontekstu.

- Attiecībā uz konkurences attīstību pasta nozarē, šobrīd ir tendence nodrošināt (obligāti vai sarunu ceļā) konkurentiem pieeju piegādes tīkliem. Lielākajā daļā dalībvalstu ieceltajiem pasta operatoriem ir pienākums nodrošināt pieeju saskaņā ar atbilstošiem noteikumiem un nosacījumiem, ja tādi ir, vispirms nosakot to sarunu ceļā, bet ja tās nav sekmīgas, to var noteikt (vai to nosaka) valsts pārvaldes iestāde.

- Progress attiecībā uz juridisko šķēršļu samazināšanu, lai ienāktu tirgū un izlīdzinātu nosacījumus, ir atšķirīgs. Pasta nozarē noteikto PVN izņēmumu kropļojošā ietekme uz konkurenci lielā mērā ir saglabājusies, lai arī Komisija ierosināja attiecīgus grozījumus Sestajā PVN direktīvā [12] 2003. gadā [13]. Joprojām izšķirošs jautājums dažās dalībvalstīs ir tas, ka konkurējošiem pasta operatoriem nav pieejas pasta kastītēm. Vispārējā pakalpojuma saistību definīcija un to turpmāks finansējums arī var radīt šaubas pasta operatoriem, īpaši ja, īstenojot valsts tiesību aktus, nav noteikts skaidrs juridiskais pamatojums (piemēram, attiecībā uz Vispārējā pakalpojuma saistību jomu). Atļauju izsniegšanas un licencēšanas procedūras un saistītie nosacījumi ne vienmēr veicina konkurences attīstību. Dažos gadījumos nosacījumi, kas attiecas uz atļauju izsniegšanu vai licencēšanu, var pat tikt uzskatīti par aizliegtiem, piemēram, Somijā pasta operatoram, kurš vēlas iegūt licenci, jāsniedz vispārējs pakalpojums pilnībā vai jāmaksā speciāls “nodoklis”, kura apmērs var būt 5 līdz 20% no tā gada apgrozījuma. Faktiski licencēšanas režīms lielā mērā ir bloķējis konkurenci adresēto sūtījumu piegādes jomā Somijā.

Citi 2006. gada piemērošanas ziņojuma apsvērumi un secinājumi paliek spēkā esoši.

Vispārējo pakalpojumu sniedzēju izmaksu datu un grāmatvedības pārskatāmības līmenis joprojām ir ļoti atšķirīgs un tādejādi ļoti neviendabīgs dalībvalstu starpā. Šķiet, ka Pasta direktīvas 14. panta galvenās prasības ir ievērotas (atsevišķs konts katram no rezervētajiem pakalpojumiem no vienas puses, un katram no nerezervētajiem pakalpojumiem no otras puses). Tomēr ir mazāk pārliecinoši, ka ir ievērotas 12. panta prasības, jo īpaši prasība nodrošināt, ka tarifi katram no pakalpojumiem saskaņā ar vispārējo pakalpojumu saistībām ir saskaņoti ar izmaksām.

Kopienas likumdevējs ir apstiprinājis, ka sekmīgi strādājošas valsts pārvaldes iestādes [ National Regulatory Authorities ] (NRA) ir izšķirošas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei. Lai arī visas dalībvalstis ir izveidojušas formāli neatkarīgas NRA, ir novērojams, ka NRA pilnvarojums, resursi un spējas būtiski atšķiras dalībvalstu vidū, un ir pamatotas šaubas, vai visām NRA ir pienācīgs aprīkojums, lai (efektīvi) pildītu savus pienākumus.

4. Tirgus tendences

Adresēto sūtījumu apjomi pasta tirgū ir turpinājuši augt no 2004. gada līdz 2006. gadam [14]. Apjoma pieaugums ir vairāk izteikts jauno dalībvalstu vidū, kuras ES pievienojās 2004. gadā un 2007. gadā, nekā veco dalībvalstu vidū. Laika periodā no 2004. gada līdz 2006. gadam sūtījumu apjoms vidēji pieauga par 6,5% jaunajās dalībvalstīs salīdzinājumā ar vidējo pieaugumu 1,5% pārējās piecpadsmit dalībvalstīs. Pasta tirgus turpina attīstīties vienpusēja izplatīšanas tirgus virzienā, kurā ar uzņēmējdarbību saistīti sūtījumi vidēji rēķinot ir 85% no kopējā sūtījumu apjoma.

Paredzams, ka dalībvalstīs ar mazāk attīstītu pasta tirgu turpināsies patstāvīgs pieaugums, it īpaši ar izteiktu pieauguma potenciālu saistībā ar tiešiem sūtījumiem, jo pakalpojumu kvalitātes līmenis uzlabosies. Dalībvalstīs ar stabiliem pasta tirgiem situācija ir atšķirīga. Dažas no šim dalībvalstīm joprojām var sasniegt viduvējus pieauguma rādītājus, turpretim citas dalībvalstis, tādas kā Apvienotā Karaliste un Nīderlande, jau ir saskārušās ar adresēto sūtījumu apjoma samazināšanos pēdējos gados.

Konkurence vēstuļu pasta tirgū parādās, bet tā joprojām attīstās lēni, un nozīmīga konkurence vēl aizvien nav aizsākusies. Konkurentu tirgus daļas, lai arī palielinās, paliek zemā līmenī pat tādās dalībvalstīs, kas pilnībā ir liberalizējušas savus pasta tirgus. Nepārtrauktas virknes konkurence vairāk nekā vidējā ir līmenī attīstīta Spānijā, Zviedrijā, Vācijā un Nīderlandē. Aprēķinātās konkurentu tirgus daļas šajās dalībvalstīs 2007. gadā svārstās apmēram no 8% Spānijā līdz 9% Zviedrijā, 10% Vācijā un 14% Nīderlandē. Jaunajās dalībvalstīs nepārtrauktas virknes konkurences attīstība ir vērojama Bulgārijā, Čehijas Republikā, Igaunijā un Rumānijā. Lielākajā daļā pārējo dalībvalstu konkurentu tirgus daļas ir zem 2%, ar dažiem izņēmumiem.

Apvienotajā Karalistē, kura savu pasta tirgu liberalizēja pilnībā 2006. gadā, nepārtrauktas virknes konkurence ir gandrīz nebūtiska, bet konkurence ir attīstījusies iepriekšējā posma tirgus daļā, kurā konkurentiem tirgus daļas ir apmēram 20% no kopējā adresēto sūtījumu apjoma. Apvienotās Karalistes NRA Postcomm [ Postal Services Commission ] it īpaši strādājusi attiecībā uz piekļūšanas nosacījumiem un jauno dalībnieku licencēšanas režīma izstrādi. Vairāki piekļūšanas režīma aspekti un piekļuves regulējums ir veicinājis piekļuves konkurences attīstību, nevis nepārtrauktas virknes konkurenci Apvienotajā Karalistē.

Sagaidāms, ka rezervēto pakalpojumu samazināšanai no 100 gramiem līdz 50 gramiem no 2006. gada 1. janvāra, rēķinot, ka papildus atvērti 7% no adresēto sūtījumu tirgus, būs neliela ietekme uz konkurences attīstību, jo apjoma ziņā tas atvēra tikai nelielu pasta tirgus daļu. Sagaidāms, ka noteiktu adresēto sūtījumu tirgus segmentu atvēršana dažās dalībvalstīs būs nozīmīgāka konkurences attīstībai, jo tas konkurentiem atvērs lielākas tirgus daļas, piemēram, tiešo sūtījumu liberalizēšana Nīderlandē, tā sauktā “D licence” Vācijā (atļauj konkurentiem sniegt nākošās dienas piegādes pakalpojumus ar pievienoto vērtību līdz pilnīgai tirgus atvēršanai) un hibrīdpasta liberalizēšana Bulgārijā.

Lēnā konkurences attīstība vispārēji var tikt saistīta ar juridiskiem šķēršļiem, t.i., faktu, ka vairumā dalībvalstu rezervētie pakalpojumi joprojām veido lielāko daļu no pasta apjoma. Tā kā līdzekļu ietaupījumiem ir nozīmīga loma pasta darbībās, pakalpojumu rezervēšana ieceltajiem pasta operatoriem rada grūtības jauniem tirgus dalībniekiem sasniegt pietiekamus apjomus, lai arī gūtu labumu no līdzekļu ietaupīšanas un lai efektīvi konkurētu pasta tirgū.

Neatkarīgi no rezervētajiem pakalpojumiem un jau iepriekš minētiem papildus juridiskiem šķēršļiem, tādiem kā PVN izņēmumi pasta nozarē, pieejas pasta kastītēm vai citiem pasta infrastruktūras elementiem dažās dalībvalstīs un atļauju izsniegšanas un licencēšanas procedūras, var būt arī stratēģiski šķēršļi, kas kavē konkurences attīstību. Stratēģiski šķēršļi var rasties jo īpaši no dominējošā stāvoklī esoša pasta pakalpojumu sniedzēja (šķietami) ļaunprātīgas rīcības, piemēram, līgumi par izņēmuma tiesībām, cenu diskriminācija, lojalitātes prēmijas un “sasaistīšana un komplektēšana”.

5. Pasta direktīvas ietekme uz tirgu

ES pasta reforma sākās 1992. gadā, kad publicēja Zaļo grāmatu par pasta pakalpojumu vienota tirgus attīstību, kurai ir bijusi ļoti nozīmīga ietekme uz pasta pakalpojumu sniegšanu un pasta nozari. Pasta direktīvas rezultātā un, dalībvalstīm to piemērojot, ir uzlabojusies pakalpojumu kvalitāte un ir nodrošināta vispārējo pakalpojumu sniegšana, kas pieejami visiem klientiem. Augstas kvalitātes un finansiāli pieejamu vispārējo pakalpojumu sniegšana tiek nodrošināta vismaz piecas reizes nedēļā visā Eiropā vienīgi ar izņēmumiem ierobežotos gadījumos ģeogrāfisko apstākļu dēļ.

Pasta direktīvas noteikumu tiesiskā regulējuma un to ietekmes uz tirgu, un pakāpeniskas tirgus atvēršanas dēļ konkurence ir attīstījusies vēstuļu pasta tirgū. Konkurentu tirgus daļas adresēto sūtījumu segmentā no 2004. gada līdz 2007. gadam ir ievērojami palielinājušās vairākās dalībvalstīs. Tirgus atvēršana un konkurences ieviešana ir galvenie instrumenti, lai radītu darba vietas un sniegtu labākus pakalpojumus patērētājiem. Tomēr vērā ņemama konkurence joprojām nav aizsākusies un identificētie (vai nākamie) šķēršļi iekļūšanai tirgū ir jāaplūko efektīvā veidā.

Ieceltie pasta operatori Pasta direktīvā paredzētās tirgus pakāpeniskas atvēršanas un konkurences izaicinājumu mudināti pārskata periodā ir turpinājuši modernizēt savas darbības un uzsākuši lielus pārstrukturēšanas pasākumus, lai palielinātu efektivitāti. Pasta operatori aizvien vairāk virzās uz tirgus noteiktu un uz klientiem orientētu pasta pakalpojumu sniegšanu.

Pārskata perioda laikā pakalpojumu kvalitāte vidēji – aprēķinot pēc sniegšanas laika – ir saglabājusies augsta un daudzkārt pārsniedz Pasta direktīvā noteiktos izpildes mērķus, kas ir 85% no ES pārrobežu sūtījumiem jāpiegādā trīs dienu laikā un 97% piecu dienu laikā. 2007. gadā 94% no ES pārrobežu sūtījumiem tika piegādāti trīs dienu laikā, kas būtībā nav mainījies kopš 2006. gada.

6. Secinājumi

Pārskata perioda laikā turpinājās pakāpeniska pasta nozares tirgus atvēršana un Vācija pilnībā liberalizēja savu tirgu. Konkurence ir turpinājusi attīstīties. Tomēr konkurences attīstība ar tās labumiem uzņēmējdarbībai un patērētājiem – lai arī aizsākusies – turpina būt lēnāka nekā paredzēts. Tas, no vienas puses, ir saistīts ar faktu, ka liela daļa pasta tirgus joprojām ir rezervēta ieceltajiem pasta operatoriem. Trešās pasta direktīvas pieņemšana ir jāuzskata par izšķirošo soli šajā sakarā, jo tā nosaka pēdējo likumīgo monopolu atcelšanu un ietver unikālu iespēju pasta nozarei un visai ekonomikai kopumā. Uzsāktā konkurence, kā tas jau ir konstatēts dalībvalstīs, kas pilnībā atvērušas savus tirgus, veicina augstāku kvalitāti un uz klientiem vairāk orientētus pasta pakalpojumus.

Neatkarīgi no rezervētajiem pakalpojumiem, citi (juridiski un stratēģiski) šķēršļi iekļūšanai tirgū joprojām pastāv. Ja vīzija par iekšējo tirgu ar pastāvīgiem un efektīviem pasta pakalpojumiem kļūs realitāte, tad šie tirgus šķēršļi ir jāaplūko efektīvā veidā un jānovērš. Tā ir Komisijas un dalībvalstu, kā arī ieinteresēto personu kopīga atbildība. Ir būtiski, ka efektīva tiesiskā regulējuma sistēma tiek ieviesta visās dalībvalstīs un ka valstu tiesību akti pasta nozarē nerada šķēršļus konkurences rašanai un tās pozitīvai ietekmei uz klientu vajadzībām.

Šajā kontekstā jāatgādina, ka Komisija 2003. gadā iesniedza Padomei priekšlikumu atcelt PVN izņēmumu pasta nozarē un noteikt nodokļu piemērošanu visiem pasta pakalpojumu sniedzējiem. Padome līdz šim tomēr nav spējusi vienoties par šo priekšlikumu un tas nav apspriests kopš 2004. gada. Šī priekšlikuma pieņemšana šobrīd ir vēl vairāk neatliekama, jo Trešā pasta direktīva nosaka galīgo datumu valstu pasta tirgu pilnīgai liberalizēšanai. Varētu būt interesanti papildināt, ka Eiropas Kopienu Tiesā šobrīd ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu par PVN izņēmumu piemērošanas jomu pasta nozarē (lieta C-357/07).

Ir konstatēts, ka NRA ir būtiska loma, lai tiktu realizēti mērķi par iekšējā tirgus izveidošanu un situāciju, kad darbojas vairāki operatori. Galvenie izaicinājumi, ar ko būs jāsaskaras NRA, citu starpā būs sakārtot savstarpējo izmantojamību tirgū, kurā ir vairāki operatori, pieņemt pasākumus pret stratēģiskiem šķēršļiem iekļūšanai tirgū un nodrošināt, ka tarifi ir saskaņoti ar izmaksām. Lai NRA varētu veiksmīgi pildīt savus pienākumus, lielākajā daļā dalībvalstu ir jāpilnveido NRA speciālās zināšanas un personāla atlase. Tas ir elements, kas uzsvērts arī Direktīvā 2008/6/EK.

Nākamajos gados uzsvars uz pasta nozari ir ļoti skaidrs. To nevar balstīt tikai uz Trešās direktīvas transponēšanas procesu. Tirgus uzraudzība un pašreizējās Pasta direktīvas piemērošanas kritiska izvērtēšana ir ļoti nozīmīga. Dalībvalstīm, jo īpaši to NRA, ir jāvelta pilnībā sava uzmanība Trešās pasta direktīvas efektīvai transponēšanai, tajā pat laikā nodrošinot efektīvu tiesisko regulējumu saskaņā ar šobrīd piemērojamo Pasta direktīvu. Šī priekšā esošā fāze – jo tā attiecas uz pāreju no vairākiem tiesiskiem regulējumiem tikai uz vienu – ir ļoti svarīga.

Balstoties uz Kopienu likumdevēja saistībām un pienākumiem, Komisija aktīvi piedalīsies procesā, nodrošinot dalībvalstīm iespēju izveidot labākās regulējuma prakses, un tajā pat laikā turpinot aktīvu un pārskatāmu tirgus uzraudzību, lai nodrošinātu ES pasta reformas mērķus.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp.; Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīva 2002/39/EK ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu turpmāko atvēršanu konkurencei, OV L 176, 5.7.2002., 21. lpp.

[2] Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamenta par Pasta direktīvas piemērošanu (97/67/EK), COM (2002) 632 galīgā redakcija.

[3] Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamenta par Pasta direktīvas piemērošanu (97/67/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2002/39/EK), COM (2005) 102, galīgā redakcija un SEC (2005) 388.

[4] Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamenta par Pasta direktīvas piemērošanu (97/67/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2002/39/EK), COM (2006) 595, galīgā redakcija un SEC (2006) 1293.

[5] Pētījums būs pieejams šādā tīmekļa vietnē:http://ec.europa.eu/internal_market/post/studies_en.htm.

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Direktīva 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi, OV L 52, 27.2.2008, 3. lpp.

[7] “Galvenās attīstības tendences Eiropas pasta sektorā (2004-2006)”, WIK-Consult, 2006. gada maijs.

[8] “Galvenās attīstības tendences Eiropas pasta sektorā (2006-2008)”, ECORYS, 2008.

[9] Prezidentūras secinājumi, Briseles Eiropadome, 2005. gada 22.-23. marts.

[10] Komisijas paziņojums Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komiteja par Vienoto tirgu 21. gadsimta Eiropai , COM(2007) 724, galīgā redakcija:http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/site/en/com/2007/com2007_0724en01.pdf

[11] Vairāk par PVN izņēmuma jautājumu aprakstīts tālāk tekstā un Komisijas darba dokumenta 3.5.3. punktā.

[12] Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, OV 1977 L 145, 1. lpp., kas no 2007. gada 1. janvāra tika aizstāta ar Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp. Pēdējā direktīva ir faktiski pārstrādāta Padomes 1977. gada Sestā direktīva, kas gadu gaitā bija grozīta.

[13] Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, kas noteikts pakalpojumiem, kurus sniedz pasta pakalpojumu nozarē, COM(2003) 234, galīgā redakcija, kas grozīta ar COM (2004) galīgo redakciju.

[14] Jaunākie pieejamie dati ECORYS, 2008.