52008DC0823

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 3.12.2008

COM(2008) 823 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Austrumu partnerība

{SEC(2008) 2974}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Austrumu partnerība

1. Jauni laiki

Eiropas Savienība ir būtiski ieinteresēta nodrošināt stabilitāti, labāku pārvaldību un ekonomisko attīstību pie savām austrumu robežām. Vienlaikus mūsu partneri Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā vēlas stiprināt attiecības ar ES. Eiropas Savienības politikai attiecībā uz šiem partneriem ir jābūt proaktīvai un skaidrai – ES šos partnerus atbalstīs to centienos tuvināties ES un, izmantojot Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) īpašo austrumu virzienu[1], sniegs visu tiem nepieciešamo palīdzību saistībā ar šajā nolūkā vajadzīgajām reformām.

Pēdējos 15 gados valstīs pie ES austrumu robežas ir notikušas radikālas izmaiņas. Pēc partnerības un sadarbības nolīgumu noslēgšanas starp Eiropas Savienību un tās austrumu partneriem[2] turpmākās paplašināšanās kārtas tās ir ģeogrāfiski tuvinājušas ES, savukārt EKP ietvaros veiktās reformas šīs valstis ir tuvinājušas ES gan politiski, gan ekonomiski. ES arvien lielākā mērā ir atbildīga par saviem partneriem – tai ir jāpalīdz tiem risināt politiskās un ekonomiskās problēmas un jāatbalsta to centieni izveidot ciešāku saikni ar ES. Ir pienācis laiks ievadīt jaunu posmu attiecībās ar šiem partneriem, neskarot atsevišķu valstu izteikto vēlmi saistībā ar to attiecībām nākotnē ar ES.

Eiropadome 2008. gada 19. un 20. jūnija sanāksmē aicināja Komisiju sagatavot priekšlikumu „Austrumu partnerībai” (AP), uzsverot nepieciešamību pēc diferencētas pieejas, kurā tiek ņemts vērā tas, ka EKP ir vienots un saskaņots politiskais satvars. Eiropadome ārkārtas sanāksmē 2008. gada 1. septembrī lūdza šo darbu paātrināt, jo bija skaidrāk jānorāda ES saistības pēc konflikta Gruzijā un tā plašākajām sekām.

2. Ambiciozāka partnerība

Šajā paziņojumā ir izklāstīti priekšlikumi Austrumu partnerībai. Austrumu partnerībai ir jāsūta ilgtspējīgs politiskais vēstījums par ES solidaritāti, kā arī jāsniedz papildu atbalsts, lai šajās valstīs veiktu demokrātiskas un uz tirgu orientētas reformas un apvienotu to valstiskuma un teritoriālo integritāti. Tas stiprinās ES, tās partnervalstu un patiešām visa kontinenta stabilitāti, drošību un labklājību. Austrumu partnerība tiks īstenota paralēli ES stratēģiskajai partnerībai ar Krieviju.

Ar EKP jau ir sekmīgi veicināta ciešāku attiecību izveide starp ES un tās kaimiņvalstīm. Austrumu partnerība ir jāpaplašina – par vadošo principu ir jāizvirza maksimāli iespējamā atbalsta piedāvāšana, ņemot vērā politisko un ekonomisko situāciju un reformu gaitu attiecīgajā partnervalstī, tā lai katras valsts iedzīvotājiem tiktu sniegti uzskatāmi labumi. AP būtisks elements būs ES apņemšanās aktīvāk atbalstīt atsevišķu partneru centienus veikt reformas.

Šīs partnerības īstenošanā būtiska ir ES dalībvalstu pilnīga politiskā iesaistīšanās. Būtiska loma būs arī aktīvai saziņai starp parlamentiem un informācijas apmaiņai starp tiem.

AP būs balstīta uz savstarpēju apņemšanos ievērot tiesiskumu, labu pārvaldību un cilvēktiesības, ievērot un aizsargāt minoritāšu tiesības, kā arī tirgus ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības principus. Pasākumos, kas tiks veikti, lai veicinātu ES attiecības ar austrumu partneriem, vērā tiks ņemts, cik lielā mērā šīs vērtības ir atspoguļotas valstu praksē un politikas īstenošanā.

Būtiska šajā saistībā ir kopīga atbildība, un abām AP pusēm ir savi pienākumi. Tikai ar abu pušu stingru politisko gribu AP sasniegs savus mērķus saistībā ar politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju.

Lai sasniegtu šos mērķus, jāturpina darbs pie divpusējiem un daudzpusējiem pasākumiem.

– Divpusējo pasākumu uzdevums būs izveidot ciešākas attiecības starp ES un katru no partnervalstīm, lai mūsu kopējās interesēs veicinātu to stabilitāti un labklājību. Tie ietvers līgumattiecību paplašināšanu asociāciju nolīgumos; iespējamās sarunas par padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas ar katru valsti izveidi un lielāku atbalstu ar to saistīto prasību izpildei, tā rezultātā izveidojot brīvās tirdzniecības zonu tīklu, kas ilgākā laikā var kļūt par kaimiņvalstu ekonomisko kopienu; pakāpenisku vīzu režīma atvieglošanu drošā vidē; ciešāku sadarbību, lai uzlabotu ES un tās partneru energoapgādes drošību; un atbalstu ekonomiskajai un sociālajai politikai, kuru nolūks ir mazināt atšķirības katrā atsevišķā partnervalstī un pāri robežām. Lai uzlabotu katras partnervalsts spējas veikt vajadzīgās reformas, būs vajadzīga jauna visaptveroša iestāžu darba uzlabošanas programma.

– Daudzpusējie pasākumi nodrošinās jaunu satvaru kopīgo problēmu risināšanai. Turpmāk tekstā ir ierosinātas četras politiskās platformas saistībā ar demokrātiju, labu pārvaldību un stabilitāti; ekonomikas integrāciju un konverģenci ar ES politikas virzieniem; energoapgādes drošību un cilvēku saskarsmi. Tāpat daudzpusējie pasākumi uz priekšu tiks virzīti ar vairākām galvenajām iniciatīvām, ar kurām tiek atbalstīti AP mērķi un ko finansēs vairāki līdzekļu devēji, starptautiskās finanšu iestādes un privātais sektors.

3. Lielāka divpusējā iesaistīšanās

Partneru mērķi attiecībā uz ES nav vienādi, taču tiem visiem ir kopīga vēlme pēc ciešākām attiecībām ar ES. ES ir jābūt atvērtai šai vēlmei un jāpiedāvā lielāka politiskā apvienošanās un pakāpeniska attiecību stiprināšana galvenajās jomās.

Balstoties uz Komisijas līdzšinējiem priekšlikumiem par EKP stiprināšanu, AP stiprinās sadarbību ar visiem sešiem partneriem, pielāgojot to katra partnera īpašajai situācijai un ambīcijām. Baltkrievijas līdzdalības pakāpe AP būs atkarīga no ES un Baltkrievijas attiecību vispārējās attīstības.

3.1. Jaunas līgumattiecības

Asociācijas nolīgumi var būt atbilde uz partneru centieniem pēc ciešākām attiecībām. Šos nolīgumus par lielāku līdzdalību, ar kuriem aizstāj pašreizējos partnerības un sadarbības nolīgumus, apspriedīs ar tiem partneriem, kuri vēlas un spēj uzņemties no šiem nolīgumiem izrietošās tālejošās saistības attiecībā uz ES. Šie jaunie nolīgumi radīs spēcīgu politisko saikni un veicinās lielāku konverģenci, panākot ciešāku saikni ar ES tiesību aktiem un standartiem. Tāpat tiem jāveicina sadarbība kopējās ārpolitikas un drošības politikas un Eiropas drošības un aizsardzības politikas jomā.

Nolīgumu saturs būs atšķirīgs un tiks pielāgots partnera mērķiem un kapacitātei. Asociācijas nolīgumu īstenošanu veicinās ar dokumentiem, ko izstrādās pēc pašreizējiem EKP rīcības plāniem un kuri vajadzības gadījumā ietvers starpposma mērķus un kritērijus, un ar kuriem atbalstīs iekšējo reformu plānus.

Priekšnoteikums sarunu uzsākšanai un attiecību turpmākai padziļināšanai ir pierādījums, ka panākts pietiekams progress demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību jomā, un jo īpaši pierādījums, ka vēlēšanu tiesību sistēma un prakse atbilst starptautiskajiem standartiem, kā arī nosacījums, ka partnervalstis pilnībā sadarbojas ar Eiropas Padomi, EDSO / Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroju ( ODIHR ) un ANO cilvēktiesību organizācijām.

Lai palīdzētu partneriem izpildīt šos nosacījumus un saistības, kas izriet no asociācijas nolīgumiem, ar katru partneri tiks izstrādāta visaptveroša iestāžu darbības uzlabošanas programma , lai uzlabotu administratīvo kapacitāti visās būtiskajās sadarbības jomās; šī programma tiks līdzfinansēta no Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (EKPI)[3] līdzekļiem.

3.2. Pakāpeniska integrācija ES ekonomikā

Atvērti tirgi un ekonomikas integrācija ir būtiski partneru attīstībai un to uzticībai ciešākai partnerībai ar ES. Tādējādi asociācijas nolīgumi nodrošinās savstarpēju piekļuvi tirgum, kas abām pusēm sniegs jaunas iespējas un stiprinās politisko stabilitāti.

Asociācijas nolīgumi ietvers mērķi par padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas izveidi ar katru no partnervalstīm[4]. Šīs padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības zonas izveidos tikai tad, kad šīs valstis būs pievienojušās PTO[5]. Tās aptvers būtībā visu tirdzniecību, tostarp enerģētikas nozari, un to mērķis būs panākt pēc iespējas lielāku liberalizāciju[6] (liberalizācijas temps būs atkarīgs no partnervalstu ekonomikas). Tie ietvers juridiskas saistības par regulējuma tuvināšanu ar tirdzniecību saistītās nozarēs un tādējādi veicinās partnervalstu ekonomikas modernizāciju un stiprinās vajadzīgās ekonomikas reformas. Tās radīs reālas perspektīvas ilgtermiņā panākt preču lielāku apriti (tas varētu ietvert nolīgumus par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko izstrādājumu atzīšanu, kā arī partneru līdzvērtīguma atzīšanu saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas produktu sanitārajām un fitosanitārajām normām), lielāku kapitāla plūsmu un pakalpojumu sniegšanu (tostarp, piemērojot noteikumus par tiesiskā regulējuma un iestāžu darbības savstarpēju atzīšanu noteiktās nozarēs, labākus nosacījumus uzņēmumu izveidei un lielākas iespējas personām atrasties uz laiku partnervalsts teritorijā uzņēmējdarbības nolūkos).

Dažas partnervalstis asociācijas nolīgumu noslēgšanas brīdī var nebūt gatavas uzsākt sarunas un uzņemties vajadzīgās saistības. Tomēr mērķis par padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas izveidi būs asociācijas nolīgumu neatņemama sastāvdaļa un noteiks par pienākumu uzsākt sarunas par PTO prasībām atbilstošas padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas izveidi, tiklīdz attiecīgajā partnervalstī būs panākts pietiekams progress, lai uzsāktu sarunas, īstenotu un saglabātu plašas liberalizācijas radīto ietekmi. Komisijas EKP progresa ziņojumi un īpaši tehniski ekonomiskie pamatojumi palīdzēs izvērtēt situāciju. Visaptverošā iestāžu darbības uzlabošanas programma palīdzēs partnervalstīm sagatavoties sarunām un to saistību izpildei, kas izriet no padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas.

Ilgāka termiņa mērķis būtu divpusēju nolīgumu tīkla izveide starp partnervalstīm, kā rezultātā, iespējams, tiktu izveidota kaimiņvalstu ekonomiskā kopiena. Šis jautājums ir sīkāk apskatīts 4. iedaļā.

Līdztekus jāpieņem nozaru pasākumi, lai atvieglotu partnervalstu piekļuvi tirgum. Lauksaimniecības nozarē ar partnervalstīm[7] tiks apspriesti nolīgumi par ģeogrāfiskām norādēm , un vajadzības gadījumā var uzsākt dialogu par lauksaimniecību , lai uzlabotu savstarpējo sapratni par ES un tās partnervalstu lauksaimniecības politiku un panāktu saskaņotību. Ar pastiprinātu dialogu un apstiprināšanas nolīgumiem starp partnervalstīm un Eiropas Patentu biroju var uzlabot intelektuālā īpašuma aizsardzību. Lai piemērota tiesiskā regulējuma ietvaros izvērstu saimniecisko darbību, tiks veicināta laba pārvaldība nodokļu jomā.

3.3. Mobilitāte un drošība

Partnervalstis uzsver, ka sadarbībā ar ES noteicošā loma ir mobilitātei, un Austrumu partnerībā par prioritāti jānosaka mobilitātes veicināšana drošā vidē[8]. ES ir jāveicina pilsoņu mobilitāte tajās partnervalstīs, kuras ir apņēmīgas nodrošināt, ka ir ieviesti noteikumi par labi pārvaldītu un drošu mobilitāti.

ES ir jāpiedāvā partnervalstīm „ mobilitātes un drošības” līgumi , kuros tiktu ietverts gan mobilitātes aspekts, gan nosacījumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu drošu vidi. Galvenās politikas jomas, ko šādi līgumi ietvertu, būtu nelegālās imigrācijas apkarošana, patvēruma sistēmu modernizēšana atbilstoši ES standartiem, integrētu robežu pārvaldības struktūru izveide, kas ir saskaņotas ar ES acquis, kā arī policijas un tiesu iestāžu kompetences palielināšana jo īpaši saistībā ar korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu. Šie līgumi uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti, vienlaicīgi veicinot stabilitāti un drošību pašās partnervalstīs, kā arī drošību pie ES robežām. Šie līgumi tiks pielāgoti katrai valstij atsevišķi.

Līgumu mobilitātes aspekts atspoguļotu Komisijas nesen publicēto paziņojumu par vispārējās pieejas migrācijas jautājumiem nostiprināšanu un Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu, ko Eiropadome apstiprināja 2008. gada oktobrī. Galvenais instruments būtu mobilitātes partnerība, kā noteikts vispārējā pieejā migrācijas jautājumiem un ko pašlaik pārbauda ar vairākām valstīm, tostarp Moldovas Republiku (turpmāk tekstā – „Moldova”). Notikumu attīstība vīzu politikas jomā būs šā plašākā jēdziena neatņemama sastāvdaļa.

Vīzu politika tiktu pakāpeniski īstenota, kā rezultātā tiktu panākta vīzu režīma atvieglošana, ievērojot īpašus nosacījumus un īstenojot papildu pasākumus, tostarp sniedzot finansiālu palīdzību mūsu partnervalstīm.

Papildus iepriekš ierosinātajiem priekšlikumiem ES saistībā ar līgumiem ir jāveic turpmāk minētais.

- Pirmkārt, jāuzsāk sarunas par vīzu režīma atvieglošanu ar partnervalstīm, ar kurām nav noslēgta šāda vienošanās. Papildus vīzu režīma atvieglošanas nolīgumiem tiktu noslēgti atpakaļuzņemšanas nolīgumi un vajadzības gadījumā tiktu sniegta tehniska palīdzība vispārējā budžeta ietvaros, lai palīdzētu partnervalstīm izpildīt no šiem nolīgumiem izrietošās saistības.

- Otrkārt, jāpārskata šie nolīgumi, lai ieviestu papildu atvieglojumus, piemēram, visus pilsoņus atbrīvotu no maksas par vīzu[9].

- Jāizstrādā saskaņots plāns, lai uzlabotu dalībvalstu konsulāro pārstāvību attiecīgajā reģionā, iedrošinot dalībvalstis lielākā mērā izmantot pārstāvniecību pakalpojumus un sniedzot finansiālu atbalstu kopīgu vīzu pieteikumu centru izveidei, par paraugu ņemot sekmīgo pieredzi Kišinevā.

- Tiklīdz vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumi būs faktiski īstenoti, ar visām sadarbības partnervalstīm jāuzsāk dialogs par bezvīzu ceļošanu [10]. Ar dialogu palīdzību jānosaka plāns vīzu režīma atcelšanai, kurš aptvertu četras galvenās tēmas – dokumentu drošību; nelegālās migrācijas apkarošanu, tostarp atpakaļuzņemšanu; sabiedriskās kārtības jautājumus un ārējo attiecību jautājumus, tostarp migrantu un citu neaizsargātu grupu cilvēktiesības.

- Komisija uzsāks pētījumu, lai aprēķinātu ES un partnervalstu izmaksas un ieguvumus attiecībā uz darbaspēka mobilitāti un iespējamajiem darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma izlīdzināšanas pasākumiem[11]. Atkarībā no pētījuma rezultātiem ES mērķtiecīgi virzītos uz ES darbaspēka tirgus atvēršanu partnervalstu pilsoņiem, kā arī veiktu pasākumus, lai saistībā ar mobilitātes partnerību veicinātu cirkulāro migrāciju.

- Lai mobilitātei nodrošinātu drošu vidi , ES jāpalīdz partnervalstīm izpildīt politiskās un likumdošanas saistības, ko tās saistībā ar EKP jau ir uzņēmušās tiesiskuma un tiesībaizsardzības jomā. To var panākt ar pastiprinātu tehnisko sadarbību un finansiālo palīdzību, un mērķsadarbības projektu un TAIEX loma ir būtiski jāpalielina.

Saistībā ar līgumiem ES ir jo īpaši

- jāpalīdz partnervalstīm izveidot augsta līmeņa robežu pārvaldību pie tās ārējām robežām,

- saistībā ar divpusējiem nolīgumiem jāpalīdz tām izveidot efektīvu datu aizsardzības režīmu , kas tām ļautu apmainīties ar operatīvu informāciju ar Eiropolu un Eurojust ,

- attiecīgajās ES aģentūrās jāpiešķir partnervalstīm īpašs statuss, kur iespējams,

- jāpalīdz dalībvalstīm pieņemt un efektīvi īstenot valsts stratēģijas atbilstoši ES standartiem, lai efektīvi apkarotu organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību un augsta līmeņa korupciju un novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu; šīs problēmas ir efektīvi jārisina agrīnā posmā.

3.4. Energoapgādes drošība

Austrumu partnerības mērķis būs palielināt ES un tās partnervalstu energoapgādes drošību attiecībā uz energoapgādes nodrošinājumu ilgtermiņā un enerģijas tranzītu[12]. Papildus daudzpusējām iniciatīvām (skatīt 4.3. iedaļu) Komisija, ņemot vērā Otro stratēģisko enerģētikas pārskatu[13], ierosina vairākus divpusējus pasākumus.

- Asociācijas nolīgumos, kas jāapspriež ar partnervalstīm, jāiekļauj „savstarpējās energoatkarības” noteikumi saskaņā ar, cita starpā, ES tirdzniecības, konkurences un enerģētikas politiku, vajadzības gadījumā ņemot vērā spēkā esošos saprašanās memorandus[14].

- Sarunas par Ukrainas un Moldovas dalību Enerģētikas kopienā jāpabeidz pēc iespējas drīzāk. Vajadzības gadījumā jāapsver novērotāja statusa piešķiršana citām partnervalstīm.

- Vajadzības gadījumā kā elastīguma nodrošināšanas papildu instrumenti jānoslēdz saprašanās memorandi par enerģētikas jautājumiem ar Moldovu, Gruziju un Armēniju . Tiem būtu jāietver pasākumi, lai atbalstītu un uzraudzītu energoapgādes drošību un enerģijas tranzītu, tostarp galvenajās enerģētikas infrastruktūrās. Armēnijas gadījumā saprašanās memorandam jāattiecas arī uz Medzamoras kodolspēkstacijas slēgšanu.

- Jāsniedz lielāks atbalsts Ukrainas enerģijas tirgus pilnīgai iekļaušanai ES enerģijas tirgū, atzīstot, cik svarīgi ir saņemt apmierinošu vērtējumu par kodoldrošības līmeni visās Ukrainas darbojošajās kodolspēkstacijās. Par prioritāro jānosaka Ukrainas gāzes un naftas tranzīta tīkla modernizēšana, tostarp uzlabojot Ukrainā ieplūstošās gāzes un naftas uzraudzību. 2009. gadā tiks rīkota konference, lai piesaistītu investīcijas gāzes tranzīta tīkla modernizēšanai un attīstīšanai Ukrainā.

- Jāpalielina politiskā iesaiste Azerbaidžānā , kas ir vienīgā Austrumu partnerības valsts, kura eksportē ogļūdeņradi uz ES, un tās pamatā jābūt Azerbaižānas pakāpeniskai konverģencei ar ES enerģijas tirgu un infrastruktūru integrācijai.

- Jāpabeidz Eiropas Komisijas un Baltkrievijas deklarācija par enerģiju, un tai jābūt par pamatu turpmākai sadarbībai enerģētikas jomā. Šī sadarbība varētu, cita starpā, ietvert ogļūdeņraža tranzītu un enerģētikas nozares reformas.

- Visi partneri jāiedrošina piedalīties programmā „Saprātīga enerģija Eiropai” .

3.5. Ekonomikas un sociālās attīstības veicināšana

Dažām partnervalstīm ir strukturālas problēmas, ko izraisa būtiskas ekonomiskās un sociālās atšķirības starp reģioniem un iedzīvotāju grupām; šīs atšķirības bieži vien nosaka vēsturiskie, kultūras, etniskie un reliģijas aspekti. Visas partnervalstis vēlas sasniegt ekonomisko konverģenci ar ES. Lai risinātu šīs problēmas, Austrumu partnerības valstīm ir jāspēj izmantot ES ekonomikas un sociālajā politikā gūtā pieredze un to mehānismi. Komisija ierosina

- saprašanās memorandus par reģionālo politiku ar partneriem kā pamatu dialoga veidošanai. ES pieredze un tīkli var veicināt administratīvās kapacitātes palielināšanu valsts un vietējā līmenī un atbalstīt valsts attīstības plānus,

- sadarboties ar partnervalstīm saistībā ar izmēģinājuma reģionālajām attīstības programmām , lai segtu vietējās vajadzības pēc infrastruktūras, cilvēku kapitāla un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), balstoties uz ES kohēzijas politiku izmantojot papildu finansējumu (skatīt 5. iedaļu),

- tiešā veidā sadarboties starp ES un partnervalstu reģioniem, tostarp attiecīgajām partnervalstīm līdzdarbojoties pašreizējās starpvalstu sadarbības programmās Dienvidaustrumeiropā, Centrāleiropā un Ziemeļeiropā ,

- attiecināt EKPI finansēto pārrobežu sadarbību , ko pašlaik īsteno pie ES ārējām robežām, arī uz robežām starp partnervalstīm.

4. Jauna sistēma daudzpusējai sadarbībai

Austrumu partnerība piedāvās ES jaunu daudzpusēju sistēmu attiecībām ar tās partnervalstīm. Tā veicinās partnervalstu divpusējās attiecības ar ES, kurās arī turpmāk noteicošais būs diferenciācijas princips un kuras tiks veidotas atbilstoši katras partnervalsts ambīcijām un kapacitātei. Šī sistēma būs forums, kurā var apmainīties ar informāciju un pieredzi par partnervalstu panākumiem saistībā ar pāreju, reformu un modernizēšanu[15], un tā sniegs ES papildu instrumentu šo procesu veicināšanai. Tā veicinās kopīgu nostāju un kopīgu pasākumu izstrādi. Daudzpusējā sistēma veicinās attiecības pašu partneru starpā un būs dabisks forums diskusijām par Austrumu partnerības turpmāko attīstību.

Lai partnervalstis gūtu panākumus saistībā ar tuvināšanos ES, būtiska ir likumdošanas un regulējuma konverģence. Ar ierosināto daudzpusējo sistēmu varēs sistemātiski organizēt šim jautājumam veltītas sanāksmes, kurās piedalīsies attiecīgie Eiropas Komisijas dienesti un vajadzības gadījumā dalībvalstu eksperti un kurās tiks izklāstīti un izskaidroti ES tiesību akti un standarti, kā arī tie tiks salīdzināti ar valsts politiku un tiesību aktiem. Tādējādi ar Austrumu partnerību tiks uzsākts strukturēts tuvināšanas process , kas tiks atbalstīts ar visaptverošu iestāžu darbības uzlabošanas programmu[16].

Starp Austrumu partnerību un Melnās jūras reģiona sinerģiju un citām reģionālām un starptautiskām iniciatīvām pastāv būtiska papildināmība. Šis jautājums ir apskatīts šim paziņojumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

4.1. Darbības struktūra

Komisija daudzpusējo Austrumu partnerības sistēmu iesaka organizēt četros līmeņos.

- Austrumu partnerības valstu un valdību vadītāju sanāksmes jārīko reizi divos gados.

- Austrumu partnerība jāveicina arī ar ES un austrumu partnervalstu, tostarp vajadzības gadījumā Baltkrievijas, ārlietu ministru ikgadējām pavasara sanāksmēm , ko rīko saistībā ar Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomi. Ārlietu ministri izskatīs gūtos panākumus un sniegs politiskās norādes. Darbu atsevišķās nozarēs var uzlabot, rīkojot konkrētās nozares ministru konferences.

- Trešajā līmenī jāizveido četras tematiskās platformas saskaņā ar galvenajām sadarbības jomām (skatīt 4.2. iedaļu). Katrā platformā tiks noteikti vairāki, reāli sasniedzami galvenie mērķi, kuri tiks periodiski atjaunināti, un atbilstoša darba programma, un tiks izskatīti gūtie panākumi. Attiecīgo politikas jomu reformas darbā iesaistīto augstāko amatpersonu sanāksmes tiktu rīkotas vismaz divas reizes gadā. Dalībvalstīm, kurām ir pieredze saistībā ar pāreju, šajā procesā ir jāsniedz īpašs ieguldījums. Par platformu rezultātā gūtajiem panākumiem tiks ziņots ārlietu ministru ikgadējās sanāksmēs. Komisija ciešā sadarbībā ar ES prezidentūru un partnervalstīm sagatavos sanāksmju darba kārtību un vadīs sanāksmes. Platformu darbu laiku pa laikam var veicināt ar konkrētās nozares ministru sanāksmēm.

- Ceturtajā līmenī jāizveido darba grupas, lai veicinātu tematisko platformu darbu konkrētās jomās. To veids un dalībnieki tiks noteikti atbilstoši vajadzībām.

Savukārt Komisija pārskatīs savas iekšējās struktūras, lai nodrošinātu vajadzīgo saskaņošanu, kas ir priekšnoteikums sekmīgai Austrumu partnerības īstenošanai.

4.2. Tematiskās platformas

Demokrātija, laba pārvaldība un stabilitāte

Lai arī atsevišķi reformas posmi partnervalstīs atšķiras, tās saskaras ar līdzīgām problēmām saistībā ar stabilu demokrātisku iestāžu un labi funkcionējošu valsts struktūru izveidi, kas kalpotu valsts pilsoņiem, un to saistību izpildi, kas izriet no dalības Eiropas Padomē un EDSO. Pašreizējo reformu veikšanai vajadzīga arī lielāka pilsoniskās sabiedrības līdzdalība, lai gūtu labāku pārskatu par sabiedriskajiem pakalpojumiem un stiprinātu sabiedrības uzticību tiem. Tādējādi daudzpusēji pasākumi varētu ietvert speciālistu veiktus salīdzinošus pārskatus par pārvaldību un apmainīšanos ar labāko praksi, lai risinātu tādus jautājumus kā vēlēšanu standarti, plašsaziņas līdzekļu regulējums vai korupcijas apkarošana.

Tāpat arī Austrumu partnerībai jāveicina stabilitāte un daudzpusēji uzticības veidošanas pasākumi, lai nostiprinātu partnervalstu suverenitāti un teritoriālo integritāti. Tai ir jāveicina politiskais dialogs kopējo interešu jomās un jāaptver konkrēti jautājumi saistībā ar KĀDP un EDAP, tostarp partnervalstu līdzdalība EDAP misijās un uzdevumos. Jāuzlabo agrīnās brīdināšanas pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot konfliktu zonām.

Ekonomikas integrācija un konverģence ar ES politikas virzieniem

Partnervalstis var gūt labumu no centieniem panākt ekonomikas integritāti un regulējuma konverģenci ar ES saskaņošanas. Kā ilgtermiņa mērķis ES ir jāiedrošina šīs valstis izveidot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu tīklu savā starpā vai reģionālus brīvās tirdzniecības nolīgumus, balstoties uz divpusējām saistībām attiecībā uz padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu ar ES izveidi. Tas ievērojami palielinātu reģionālo tirdzniecību un ekonomikas integrāciju un stiprinātu valstu centienus labāk integrēties ES ekonomikā. Būtisks elements, kas veicina ekonomikas lielāku integrāciju, būtu izcelsmes diagonālā kumulācija. Būtiski ir arī atbalstīt partnervalstu reformas muitas jomā, lai uzlabotu to kapacitāti atbilstoši starptautiskajiem un ES standartiem. Šis process ir īpaši jāpielāgo šo valstu pārejas statusam, un tas jāveicina ar atbilstošiem papildu pasākumiem. Kā nākamo soli ES un tās partnervalstis var apsvērt plašākas pieejas reģionālajai tirdzniecībai izstrādi, ar kuru izveidotu kaimiņvalstu ekonomisko kopienu[17] , vajadzības gadījumā par paraugu ņemot Eiropas Ekonomikas zonu[18]. Šāda kopiena ilgākā laikā sniegtu pilnīgu piekļuvi vienotajam tirgum. Šajā saistībā partnervalstīm ir jāpalielina sava ekonomiskā kapacitāte, lai tās pilnībā spētu izturēt konkurences spiedienu vienotajā tirgū un parādītu, ka tās ne tikai vēlas pieņemt visus vajadzīgos ES acquis elementus, bet arī spēj tos īstenot ar atbilstošiem standartiem un darbībām. Lai sasniegtu šo mērķi, būs vajadzīga ievērojami lielāka tehniskā palīdzība un finansējums.

Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi partnervalstīs, aicinās iesaistīties privāto sektoru. Tiks veikti arī pasākumi, lai palielinātu nodarbinātību, pienācīgu darbu, sociālo kohēziju un vienlīdzīgas iespējas, kam būtu pozitīvi jāietekmē ekonomikas integrācija.

Daudzpusējā sadarbība ir jāattiecina arī uz vides politiku un klimata pārmaiņām , lai risinātu tādus jautājumus kā daudzpusējās konvencijas, stratēģiskā plānošana, vides pārvaldība, īstenošana, konkrēti vides jautājumi, ieguldījumu vides jomā finansēšana reģionālā kontekstā, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, partnervalstu iesaistīšana starptautiskās diskusijās par turpmākiem pasākumiem vides jomā un pieredzes apmaiņa par emisiju tirdzniecību. Austrumu partnerības daudzpusējam procesam jāveicina arī partnervalstu transporta un telekomunikāciju tīklu savstarpējā savienojamība – gan starp pašām partnervalstīm, gan ar ES –, un normatīvās vides saskaņošana. Cieša un daudzveidīga sadarbība reģionālā transporta jomā jau pastāv[19]; Austrumu partnerība varētu veicināt papildu tehniska rakstura sarunas par izvēlētajiem tematiem, piemēram, aviācijas drošību, kuģošanu pa iekšzemes ūdensceļiem, infrastruktūras projektiem, pienācīgi ņemot vērā sarunas, kas risinās citos reģionos. Jāveicina arī attīstītu pētniecības un komunikāciju tīklu izveide.

Energoapgādes drošība

ES un tās partnervalstu energoapgādes drošība ir savstarpēji cieši saistītas, un Austrumu partnerības energoapgādes drošības platformā galvenā uzmanība ir jāpievērš pasākumiem, kuri ir abu pušu interesēs.

Austrumu partnerības mērķis būs izstrādāt un ieviest savstarpēja atbalsta enerģētikas nozarē un energoapgādes drošības mehānismus , tostarp agrīnās brīdināšanas mehānismus un kopīgus pasākumus drošības jomā. Viens no mērķiem būs stiprināt saziņu par energoapgādes drošību un uzlabot sagatavotības līmeni enerģētikas krīzes gadījumā. Lai atbalstītu šo darbu, tiks izveidots energoapgādes drošības darba grupa. Šī darba grupa varētu apsvērt partnervalstu sadarbības ar ES Energoapgādes drošības ekspertu tīklu ( NESCO ) formalizēšanu uz ad hoc pamata, un tās darbs būtu balstīts uz spēkā esošajiem nolīgumiem ar Gāzes koordinācijas grupu un Naftas produktu apgādes darba grupu, un vērā tiktu ņemts darbs, ko veic citos forumos, tostarp vajadzības gadījumā Enerģētikas kopienā.

Turklāt Austrumu partnerība paātrinās partnervalstu enerģētikas politikas un tiesību aktu saskaņošanu ar ES praksi un acquis , cita starpā, elektroenerģijas, gāzes, naftas, atjaunojamo enerģijas avotu un energoefektivitātes jomā. Pastiprināta sadarbība ar galvenajām ieinteresētajām personām (valstu pārvaldes iestādēm, regulatoriem un aģentūrām) šo procesu veicinās.

Vidēji ilgā laikā tiks izveidots arī savstarpēji izdevīgs savstarpēji saistīts un daudzveidīgs enerģijas tirgus starp ES un tās partnervalstīm. Šajā nolūkā ir jāizstrādā enerģētikas infrastruktūras rīcības plāns Austrumu partnerībai, ņemot vērā Otro enerģētikas stratēģijas pārskatu un ES Prioritāru savienojumu plānu[20]. Jāpalielina arī partnervalstu naftas un gāzes uzglabāšanas kapacitāte, tostarp iedrošinot izveidot kopīgu uzglabāšanas sistēmu. Galvenajās infrastruktūrās, kuras saskaras ar palielinātiem nekomerciāla rakstura riskiem, aizvien svarīgāka var būt arī publiskā un privātā sektora partnerību izveide, apvienojot ES un Austrumu partnerības valstis.

Lai nodrošinātu ES un tās partnervalstu energoapgādes drošību, vajadzīga piegādes un tranzīta ceļu daudzveidība . To var labāk panākt, lielākā mērā iesaistot trešās valstis, tostarp Vidusāzijas valstis. Tādēļ Austrumu partnerībai būtu jāveicina Baku procesa kā patiesas partnerības enerģētikas jomā stiprināšana, pilnībā piedaloties Vidusāzijas valstīm kā svarīgam enerģijas ražošanas reģionam un izveidojot Dienvidu koridoru, tostarp Transkaspijas koridoru.

Cilvēku saskarsme

Jāatzīst, ka savstarpēja saskarsme starp ES un tās partnervalstu pilsoņiem, jo īpaši jauniem cilvēkiem, veicina un pārvalda pārmaiņas, un tādēļ tā tiks veicināta. ES ir īpaši atzinusi sadarbības kultūras jomā un starpkultūru dialoga kā visu ārējās politikas pasākumu neatņemamas daļas nozīmi un ir uzsvērusi sadarbības kultūras jomā būtiskumu politisko procesu norisē un problēmu risināšanā[21]. Sadarbības pamatā var būt arī vairākas labi zināmas Kopienas un ārējās palīdzības programmas, jo īpaši izglītības jomā, tostarp valodu apguves, jaunatnes un pētniecības jomā. Jāveicina arī informācijas sabiedrības izveide un plašsaziņas līdzekļu loma cilvēku savstarpējās saskarsmes veicināšanā.

4.3. Galvenās iniciatīvas

Austrumu partnerības mērķu sasniegšanu var veicināt arī ar izvēlētām galvenajām iniciatīvām, kurās galveno uzmanību pievērš daudzpusējai sadarbībai un kuras dara šos mērķus redzamus. Šīm iniciatīvām ir jāveicina vairāku līdzekļu devēju piesaiste, finansējums no dažādām starptautiskām finanšu iestādēm un privātā sektora ieguldījumi. Komisija uzskata, ka tās varētu ietvert integrētas robežu pārvaldības programmu ; MVU mehānismu ; reģionālo elektoenerģijas tirgu, energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu veicināšanu [22]; Dienvidu energoapgādes koridora izveidi; un sadarbību saistībā ar dabas un cilvēku darbības radītu katastrofu novēršanu, sagatavošanos tām un reaģēšanu uz tām .

Komisijas dienestu darba dokumentā ir izklāstīti tematu priekšlikumi, ko apspriest tematiskajās platformās un darba grupās, un ierosināto galveno iniciatīvu apraksts.

4.4. Dalība

Papildus valdību pārstāvjiem un Eiropas Komisijai šajā darbā piedalīsies citas ES iestādes, starptautiskās organizācijas (piemēram, EDSO un Eiropas Padome), starptautiskās finanšu iestādes, parlamenti, uzņēmējdarbības pārstāvji, vietējās iestādes un dažādas ieinteresētās personas nozarēs, kuras ir iekļautas šajās tematiskajās platformās.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš pilsoniskās sabiedrības iesaistei. Komisija ierosina atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju turpmāku attīstību un izveidot Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības forumu , lai sekmētu saziņu starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un dialogu ar valsts iestādēm.

Trešās valstis tematiskās platformas, darba grupas darbā vai darbā pie iniciatīvas varētu tikt iesaistītas atsevišķos gadījumos un, ja ir panākta vienošanās, ka kopējas intereses par attiecīgo tēmu, ģeogrāfiskais tuvums vai pastāvošās ekonomiskās saiknes to sekmētu.

Komisija labprāt saņemtu iniciatīvas no Eiropas Parlamenta, lai parādītu, ka tās izveidotā „ EuroNest” parlamentārā sadarbība ir neatņemama Austrumu partnerības daļa. Turklāt parlamentārais trijnieks – Eiropas Parlaments, EDSO un Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas – varētu stiprināt Austrumu partnerības daudzpusējos aspektus.

Komisija aicina piedalīties Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, jo īpaši darbā saistībā ar tematisko platformu par demokrātiju, labu pārvaldību un stabilitāti un cilvēku saskarsmi . Tāpat arī Komisija aicina Reģionu komiteju izveidot Austrumeiropas un Dienvidkaukāza vietējo un reģionālo asambleju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju piedalīties pilsoniskās sabiedrības forumā.

5. Resursi

Viens no acīmredzamākajiem pierādījumiem tam, ka ES var dot konkrētu solījumu saviem partneriem, ir tāda finansējuma apjoma sasniegšana, kas atbilst partnerības politiskajām ambīcijām. Lai sasniegtu šajā priekšlikumā izklāstītos mērķus, ir vajadzīgi ievērojami lielāki finanšu resursi.

Šos līdzekļus izmantos, lai virzītu uz priekšu Austrumu partnerības reformas darba kārtību ar visaptverošu iestāžu darbības veicināšanas programmu īstenošanu, kuru ietvaros tiks konsultētas un apmācītas valsts pārvaldes iestādes (piemēram, ar mērķsadarbības projektiem un TAEIX ), kā arī to darbībai nepieciešamais aprīkojums un specializēta infrastruktūra (piemēram, laboratorijas). Palielinātos resursus izmantos arī platformu darbību finansēšanai un vairāku galveno iniciatīvu atbalstīšanai. Visbeidzot, šos resursus izmantos, lai, sekmējot iekšējo kohēziju un samazinot sociālekonomiskās atšķirības, atbalstītu tādas partnervalstu reģionālās politikas izveidi, kas veicina stabilitāti.

Partnervalstīm 2008. gadā piešķirtais EKPI finansējums ir aptuveni 450 miljoni euro. Komisija paredz ierosināt pakāpenisku šīs summas palielināšanu, lai 2013. gadā tā sasniegtu aptuveni 785 miljonus euro. Šajā nolūkā pašreizējam EKPI finansējumam papildus plānotajiem līdzekļiem 2010.-2013. gadā būs jāpiešķir jauni līdzekļi 350 miljoni euro apmērā . Turklāt saistībā ar budžeta pārskatīšanu tiks apsvērta turpmāka palīdzības palielināšana, lai atspoguļotu politikas ambīcijas attiecībā uz šiem partneriem.

Lai segtu vissteidzamākās vajadzības, EKPI Reģionālai programmai austrumu reģionā būs jauna virzība – Austrumu partnerības daudzpusējās dimensijas veicināšana. 2009. gada finansējuma ietvaros pieejamos līdzekļus var izmantot, lai uzsāktu steidzamas iniciatīvas, un aptuveni 250 miljonus euro pašreizējā EKPI finansējuma ietvaros var izmantot citiem mērķiem laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam.

Jaunu un pārstrukturizētu līdzekļu apvienošanas rezultātā paziņojumā minētajām jaunajām iniciatīvām paredzētais kopējais resursu apjoms būs 600 miljoni euro .

Lai nodrošinātu efektīvu Austrumu partnerību, papildus lielākai Kopienas piešķīrumu palīdzībai vajadzēs veikt praktiskus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu un līdzekļu devēju labāku koordinēšanu, kā arī lielākus līdzekļus ieguldījumiem, jo īpaši izmantojot EIB un ERAB. EIB ārējo pilnvaru termiņa vidusposma pārskats būs iespēja apsvērt orientējošo maksimālo izdevumu austrumu partnervalstīm palielināšanu un to izmantošanas jomas paplašināšanu. Attiecībā uz lielākiem infrastruktūras projektiem jāapsver valsts / privātā sektora ieguldījumu veicināšana, apdrošinoties pret nekomerciāla rakstura riskiem. Kaimiņvalstu politikas ieguldījumu mehānismu var izmantot, lai novirzītu ES piešķīrumu līdzekļus šādiem projektiem, un Komisija aicina dalībvalstis sniegt finansiālu ieguldījumu Austrumu partnerībā, tostarp palielinot iemaksas Kaimiņvalstu politikas ieguldījumu mehānismā. Sīkāka informācija par šiem jautājumiem ir pieejama šim paziņojumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

Saistībā ar Austrumu partnerības īstenošanu attiecīgajiem Komisijas dienestiem būs jāpiešķir arī atbilstoši cilvēku resursi. Jo īpaši jāpalielina darbinieku skaits EK delegācijās partnervalstīs.

6. Secinājumi

EKP pamatojums, proti, tas, ka Eiropas Savienība ir būtiski ieinteresēta labākas pārvaldības un ekonomiskās attīstības veicināšanā, mērķtiecīgi iesaistoties kaimiņvalstu reģionā, ir aktuāls kā nekad līdz šim. Tādējādi attiecību padziļināšana ar partnervalstīm, izmantojot Austrumu partnerību, ES ir gan stratēģisks mērķis, gan politisks ieguldījums, kas Eiropas pilsoņiem nāks par labu.

Austrumu partnerība veicinās reformu dinamiku, tirgu un sabiedrību integrāciju, stabilitāti un samazinās risku, ka mūsu kontinentā var parādīties jaunas robežas. Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu sniegt stingru politisko un finansiālo atbalstu Austrumu partnerībai.

Komisija ierosina, ka Austrumu partnerība tiek uzsākta augstākā līmeņa sanāksmē 2009. gada pavasarī , iesaistot visu ES dalībvalstu un tās partnervalstu valstu un valdību vadītājus. Šajā "Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmē" pieņems politisko deklarāciju par partnerības izveidi, kurā tiks izklāstīti partnerības galvenie mērķi un principi un noteiktas vispārīgās norādes attiecībā uz turpmāko sadarbības procesu.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Austrumu partnerība (AP)

2. ABM / ABB ( BUDŽETA LĪDZEKļU VADīBA VAI SADALE PA DARBīBAS JOMāM )

19.08. nodaļa – Eiropas kaimiņattiecību politika un attiecības ar Krieviju

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1 Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgās tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas ( ex BA pozīcijas)), norādot nosaukumu

4. pozīcija – ārējās attiecības

19.01.04.02. budžeta pozīcija – Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (ENPI) — Administratīvās pārvaldības izdevumi

19.08.01.03. budžeta pozīcija – Eiropas kaimiņattiecības un partnerība, finansiālā sadarbība ar Austrumeiropas valstīm

3.2 Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Austrumu partnerība papildina Eiropas Kaimiņattiecību politiku. Šī finanšu pārskata finansiālā ietekme attiecas uz laikposmu no 2009. līdz 2013. gadam papildus jau paredzētajiem piešķīrumiem 2007.-2013. gadam.

3.3 Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

19.01.04.02 | Fakult. | Nedif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 4 |

19.08.01.03 | Fakult. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 4 |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1 Finanšu resursi 4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums — miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | Kopā |

Darbības izdevumi (19.08.01.03. budžeta pozīcija) |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1 | a (97 %) | 0 | 24,25 | 51,41 | 109,61 | 154,23 | 339,5 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b[23] | 0 | 4,25 | 14,41 | 46,61 | 85,23 | 150,5 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (19.01.04.02. budžeta pozīcija) |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.)[24] | 8.2.4 | c (3 %) | 0 | 0,75 | 1,59 | 3,9 | 4,77 | 10,5 |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 0 | 25 | 53 | 113 | 159 | 350 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 0 | 5 | 16 | 50 | 90 | 161 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5 | d | 0 | 2,35 | 2,838 | 2,838 | 2,838 | 10,864 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6 | e | 0 | 0,193 | 0,229 | 0,229 | 0,229 | 0,880 |

Kopējās orientējošās izmaksas

KOPĀ – SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a + c + d + e | 0 | 27,543 | 56,067 | 116,067 | 162,067 | 361,744 |

KOPĀ – MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b + c + d + e | 0 | 7,543 | 19,067 | 56,067 | 93,067 | 172,744 |

4.1.2 Saderība ar finanšu plānojumu

( Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

X Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā (rezerves izmantošana)

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[25] (t.i., elastības fonds).

Papildu 350 miljonus euro jāpiešķir no 4. pozīcijas rezerves, kurā 998 miljoni euro ir pieejami saskaņā ar jaunāko finanšu plānojumu (2009. gada provizoriskais budžeta projekts).

4.1.3 Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

X Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus.

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda.

4.2 Cilvēkresursi, izteikti ar pilna laika ekvivalentu, FTE (arī ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) – sīkāk skatīt 8.2.1. un 8.2.2. punktā

Gada vajadzības | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads un turpmākie gadi |

Gadā vajadzīgais kopējais cilvēkresursu skaits[26] | 0 | 18 | 27 | 40 | 50 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1 Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Šajā paziņojumā ir izklāstīti Komisijas priekšlikumi saistībā ar ciešākām attiecībām starp ES un Austrumeiropas kaimiņvalstīs[27], saistībā ar kurām būs vajadzīga papildu Kopienas resursu piesaiste.

Komisija plāno pakāpeniski palielināt EKPI finansējumu austrumu partneriem no 450 miljoniem euro 2008. gadā līdz aptuveni 785 miljoniem euro 2013. gadā. Šajā nolūkā pašreizējam EKPI finansējumam papildus jau plānotajiem piešķīrumiem[28] 2010.-2013. gadā būs jāpiešķir papildu 350 miljoni euro. Šo summu ņems no rezerves zem maksimālās robežas 4. pozīcijā, kurā 998 miljoni euro ir pieejami šim laika periodam.

Turklāt saistībā ar budžeta pārskatīšanu tiks apsvērta turpmāka palīdzības apjoma palielināšana, lai atspoguļotu politikas ambīcijas attiecībā pret šiem partneriem.

5.2 Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Priekšlikuma pamatā ir doma par pieredzes par Eiropas integrāciju apmaiņu ar Austrumeiropas kaimiņvalstīm un to iesaisti ES politikā. EKPI tiesiskais regulējums ir labs pamats, lai veicinātu sadarbības pasākumus, kas būs Austrumu partnerības daļa. Tomēr, lai to panāktu, vienlaicīgi saglabājot plānoto palīdzības apjomu citām (Vidusjūras) EKP valstīm, izmantojot 4. pozīcijas rezervi, būs jāpalielina instrumenta finanšu resursi. Ierosināto palielinājumu jābūt iespējai ieviest bez oficiālas EKPI regulas pārskatīšanas, jo tas paliek 5 % elastības robežās, kas ir atļauta saskaņā ar Iestāžu nolīguma par finanšu plānu[29] 37. punktu.

Tāpat arī citi finanšu instrumenti veicinās Austrumu partnerības īstenošanu, savas darbības jomas ietvaros veicot konkrētus pasākumus.

5.3 Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Mērķi

Austrumu partnerības vispārējais mērķis ir izveidot ciešākas attiecības starp ES un tās kaimiņvalstīm un virzīt uz priekšu to reformu programmu, īstenojot turpmāk minētos darbības mērķus .

1. Ar visaptverošu iestāžu darbības uzlabošanas programmu , kas attiecas uz visām attiecīgajām sadarbības jomām, atbalstīt partnervalstu reformas.

2. Austrumu partnerības daudzpusējā dimensija , tostarp atbalsts ierobežotam skaitam galveno iniciatīvu.

3. Ekonomisko un sociālo atšķirību novēršana starp reģioniem partnervalstī un, atbalstot ekonomisko un sociālo attīstību, to iekšējās kohēzijas palielināšana.

Rezultāti

- Panākumi to reformu īstenošanā, par kurām ir panākta vienošanās

- Tiesību akti, kuriem ir panākta lielāka atbilstība ES acquis

- Iekšējo ekonomisko atšķirību samazināšana

- Lielāka iekšējā stabilitāte

- Funkcionējoša daudzpusēja sistēma

- Galveno iniciatīvu īstenošana

Rādītāji

- Nosacījumu skaits, lai noslēgtu asociācijas nolīgumus, ir izpildīts

- Samazināts korupcijas līmenis

- Galveno iniciatīvu īstenošanas temps

- Sanāksmju skaits un platformās veiktā darba rezultāti

- Mazākas ekonomiskās un sociālās atšķirības

- Mazāki iekšējie konflikti

5.4 Īstenošanas metode (orientējoši)

Papildu finansējums tiks novirzīts caur EKPI valsts un reģionālajām programmām atbilstoši Finanšu regulas noteikumiem.

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1 Uzraudzības sistēma

Komisija progresu saistībā ar ārējo sadarbību uzraudzīs visos līmeņos:

- ieguldījums (jo īpaši finanšu plūsmas: saistības, līgumi un maksājumi);

- darbības / sniegums (projektu un programmu izpilde, iekšējā uzraudzība, ko uz vietas veic Komisijas delegācijas); un

- progress / rezultāti (ārējā, uz rezultātiem vērstā uzraudzība – ROM [30]) un ietekme .

Indikatīvās programmas ietver konkrētos mērķus un gaidāmos rezultātus katrā sadarbības jomā.

Ilgtermiņa ārējās palīdzības plānošana partnervalstīm un reģioniem tiek veikta saistībā ar stratēģijas dokumentu (7 gadus iepriekš) un indikatīvo programmu (3 līdz 4 gadus iepriekš) sagatavošanu. Šie plānošanas dokumenti tiek iekļauti termiņa vidusposma pārskatā, kas nodrošina elastību attiecīgi pielāgot plānošanas prioritātes.

6.2 Novērtēšana

Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem un ņemot vērā paredzēto darbību plašo klāstu, ir izveidota vērtēšanas sistēma, kas aptver dažādos palīdzības līmeņus.

Proti, saskaņā ar Finanšu regulu jāveic visu (noteikta apjoma) darbību regulāra novērtēšana[31]. Plašākas juridiskās saistības, piemēram 3 C ( Coherence, Complementarity, Coordination )[32],arī vajag nepārtraukti izvērtēt.

7. Apkarošanas pasākumi

Kopienas finanšu interešu aizsardzība un cīņa pret krāpšanu un nelikumībām ir neatņemama EKPI regulas sastāvdaļa.

Par līgumu un maksājumu administratīvo uzraudzību būs atbildīgas EK delegācijas saņēmējās valstīs.

Katru darbību, ko finansē saskaņā ar EKPI regulu, delegācijas uzraudzīs visos tās projekta posmos[33].

Īpaša uzmanība jāpievērš izdevumu veidam (izdevumu atbilstības prasībām), budžeta ievērošanai (faktiskie izdevumi) un apstiprinošās informācijas un attiecīgās dokumentācijas pārbaudei (izdevumu pamatojums).

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1 Priekšlikuma mērķi to finansiālo izmaksu izteiksmē papildus pašreizējiem piešķīrumiem

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Mērķi, darbības un rezultāti | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | KOPĀ |

Kopējās aprēķinātās izmaksas | Kopējās aprēķinātās izmaksas | Kopējās aprēķinātās izmaksas | Kopējās aprēķinātās izmaksas | Kopējās aprēķinātās izmaksas |

8.2 Administratīvie izdevumi

8.2.1 Cilvēkresursu daudzums un veidi

Personāls, kas iesaistāms darbības pārvaldībā, izmantojot papildu resursus (amata vietu skaits / pilna laika ekvivalenti) |

Amata veids | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[34] (XX0101) | A*/AD | Galvenais birojs[35] | 0 | 2+3 | 3+5 | 3+5 | 3+5 |

Delegācijas | 0 | 6 | 6 | 6 | 6 |

B*, C*/AST | 0 | 1 | 1 | 1 | 1 |

Personāls, ko finansē[36] atbilstoši XX 01 02. pantam | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Pārējais personāls[37], ko finansē atbilstoši ex BA pozīcijai 19.01.04.02. | 0 | 6 | 12 | 25 | 35 |

Gadā vajadzīgais papildu personāla kopējais skaits | 0 | 18 | 27 | 40 | 50 |

8.2.2 No darbības izrietošie uzdevumi

Komisijas galvenajā birojā tiks izveidota neliela darba grupa (3 AD un 1 AST), lai pārraudzītu četru daudzpusējo tematisko platformu izveidi un saskaņotu to darbību, kā aprakstīts Komisijas dienestu darba dokumentā. Šī darba grupa platformas koordinatoriem palīdzēs plānot, organizēt un vadīt sanāksmes. Tā arī nodrošinās, ka tiek sniegti atbilstoši ziņojumi un ka informācija tiek izplatīta.

Kopumā piecas papildu amata vietas (AD) tiks piešķirtas galvenajiem dienestiem, lai nodrošinātu papildu darba izpildi, kas galvenajam birojam radīsies saistībā ar ierosinātajām divpusējām un daudzpusējām darbībām. Katrā no sešām EK delegācijām partnervalstīs tiks norīkots viens AD ierēdnis (kopā seši).

Papildu līgumdarbinieki (un/vai vietējie) darbinieki un citi pagaidu darbinieki (paredzēts 61 darbinieks) visvairāk būs vajadzīgi[38] delegācijās saistībā ar darbietilpīgiem sadarbības pasākumiem, ko īstenos no Austrumu partnerībai paredzētajiem papildu finanšu resursiem.

8.2.3 Cilvēkresursu plānošana (štatā)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

X Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP / PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP / PBP procedūru attiecīgajam gadam (2009. gadam).

Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības sedz ar piešķīrumu, ko var piešķirt vadošajam ĢD saskaņā ar ikgadējo resursu sadalīšanas procedūru, ievērojot budžeta ierobežojumus.

8.2.4 Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04./05. – administratīvās pārvaldes izdevumi)

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

- iekšējais (intra muros) |

- ārējais (extra muros) |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) |

Vajadzīgais administratīvo izdevumu apmērs, lai veicinātu šo iniciatīvu īstenošanu, ir noteikts 3 % no kopējām saistību apropriācijām. Turklāt ir veikti pasākumi, lai noteiktu, cik daudz darbinieku jāfinansē tās summas ietvaros, kas būs vajadzīga, lai pārvaldītu papildu resursus. Šajā posmā ir grūti turpināt darbu – tamdēļ iepriekšējā tabula nav aizpildīta. Vajadzības gadījumā tiks lūgts administratīvais un tehniskais atbalsts, lai īstenotu iniciatīvas; tas tiks veikts šajā finanšu pārskatā minētajiem administratīvajiem izdevumiem paredzētās maksimālas summas ietvaros.

8.2.5 Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | 0 | 2,350 | 2,838 | 2,838 | 2,838 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u.c.) | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Kopā – cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0 | 2,350 | 2,838 | 2,838 | 2,838 |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki

(Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu.)

2010. gadā:

5 (ierēdņi galvenajā birojā) x EUR 122 000 (budžeta standarta izmaksas) = 610 000

6 (ierēdņi delegācijās) x EUR 290 000 (paredzētās izmaksas) = 1 740 000

( 610 000+ 1 740 000= 2 350 000

2011.-2013. gadā:

9 (ierēdņi galvenajā birojā) x EUR 122 000 (budžeta standarta izmaksas) = 1 098 000

6 (ierēdņi delegācijās) x EUR 290 000 (paredzētās izmaksas) = 1 740 000

( 1 098 000 + 1 740 000= 2 838 000

Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības sedz ar piešķīrumu, ko var piešķirt vadošajam ĢD saskaņā ar ikgadējo resursu sadalīšanas procedūru, ievērojot budžeta ierobežojumus.

8.2.6 Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi | 0,93 | 0,129 | 0,129 | 0,129 | 0,48 |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences | 0,10 | 0,10 | 0,10 | 0,10 | 0,4 |

XX 01 02 11 03 – Komitejas |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2 Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) |

3. Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā – administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (kas NAV ietverti pamatsummā) | 0 | 0,193 | 0,229 | 0,229 | 0,229 | 0,88 |

Aprēķins – citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

Komandējumi

2010. gadā:

6 ierēdņi delegācijās x EUR 8000 (standarta izmaksas gadā) = 48 000

5 ierēdņi galvenajā birojā x 6 komandējumi x EUR 1500 par komandējumu = 45 000

2010.-2013. gadā:

9 ierēdņi galvenajā birojā x 6 komandējumi x EUR 1500 par komandējumu = 81 000

12 ierēdņi delegācijās x EUR 8000 (standarta izmaksas gadā) = 96 000

( 81 000 + 96 000 = 177 000

Konferences:

No 2010. gada: 1 starptautiskā konference gadā Briselē maksās 100 000.

Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības sedz ar piešķīrumu, ko var piešķirt vadošajam ĢD saskaņā ar ikgadējo resursu sadalīšanas procedūru, ievērojot budžeta ierobežojumus.

[1] http://ec.europa.eu/world/enp/index_en.htm.

[2] Austrumu partneri (vai „partneri”) šajā paziņojumā ir Austrumeiropa un Dienvidkaukāza valstis, uz kurām attiecina Eiropas kaimiņattiecību politiku – Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldovas Republika un Ukraina.

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1638/2006.

[4] Komisija padziļinata un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma būtību un priekšrocības ir izklāstījusi savā 2006. gada 4. decembra paziņojumā „Par Eiropas Kaimiņattiecību politikas nostiprināšanu” (COM(2006)726) un 2007. gada 5. decembra paziņojumā “Stipra Eiropas kaimiņattiecību politika” (COM(2007) 774), un jo īpaši savā neoficiālajā dokumentā "EKP — ceļš uz ciešāku ekonomisku integrāciju”, skatīt šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/world/enp/pdf/non-paper_economic-integration_en.pdf.

[5] Pašlaik vienīgi Azerbaidžāna un Baltkrievija vēl nav noslēgušas sarunas par pievienošanos PTO.

[6] Tas, cita starpā, nozīmē to lauksaimniecības produktu skaita ierobežošanu, uz kuriem neattiecas pilnīga liberalizācija, sal. „Stipra Eiropas kaimiņattiecību politika”, 2007. gada 5. decembris – COM(2007)774.

[7] Notiek sarunas ar Ukrainu un Gruziju, un šajā saistībā ir izteikts priekšlikums Moldovai. No tā izrietošie nolīgumi pēc tam tiks iekļauti padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas nolīgumos.

[8] COM(2007)774.

[9] Saskaņā ar 2007. gada statistikas datiem un pieņemot, ka vīzu pieprasījumu skaits paliek nemainīgs, izmaksas par visu sešu partnervalstu atbrīvošanas no maksas par vīzu visām dalībvalstīm, kas ir pievienojušās Šengenas zonai, gadā būtu aptuveni 75 miljoni euro. Dalībvalstis, kas nav pievienojušās Šengenas zonai, arī tiktu aicinātas apsvērt maksas par vīzu atcelšanu.

[10] ES un Ukrainas augstākā līmeņa sanāksmē 2008. gada septembrī tika nolemts uzsākt dialogu par savstarpēju bezvīzu režīmu ilgtermiņa perspektīvā.

[11] Pētījums tiks balstīts uz gaidāmo Komisijas paziņojumu „Par jaunām iemaņām jaunām darba vietām” un to papildinātu.

[12] Galveno ogļūdeņraža produktu tranzīta cauruļvadu tuvums konflikta zonām joprojām rada bažas. Nestabilitāte Dienvidkaukāzā var apdraudēt arī reģiona energoapgādes drošību. Ļoti liela Gruzijas hidroelektroenerģijas stacija atrodas pie Abhāzijas robežām. Gruzija tirgo elektroenerģiju ar Armēniju un Azerbaidžānu. Gāze no Krievijas uz Armēniju tiek piegādāta caur Gruziju. Galvenais gāzes cauruļvads no Krievijas Federācijas uz Balkānu valstīm iet caur Moldovas Piedņestras reģionu. Šie faktori ietekmē ieguldītāju uzticību, ilgtspējīgas enerģijas tranzīta perspektīvu caur Kaukāzu un ES stratēģiju, lai nodrošinātu jaunus piegādātājus Vidusāzijā.

[13] ES energoapgādes drošības un solidaritātes rīcības plāns – COM(2008) 744.

[14] Šajā paziņojumā minētie saprašanās memorandi nav juridiski saistoši instrumenti.

[15] Skatīt Komisijas 2007. gada pavasara neoficiālo dokumentu „EKP – tematiskā dimensija” – http://ec.europa.eu/world/enp/pdf/non-paper_thematic-dimension_en.pdf.

[16] ES tiesību akti un standarti arī turpmāk tiks iesniegti un apspriesti divpusējās tematiskajās apakškomitejās.

[17] Komisijas dienesti vajadzīgo centienu apmēru ir izklāstījuši 2007. gada pavasara neoficiālajā dokumentā "EKP – ceļš uz ciešāku ekonomikas integrāciju” – http://ec.europa.eu/world/enp/pdf/non-paper_economic-integration_en.pdf.

[18] Īslande, Lihtenšteina, Norvēģija un ES dalībvalstis.

[19] Jo īpaši saistībā ar TRACECA .

[20] COM(2006) 846 galīgā redakcija/2, 23.2.2007.

[21] Eiropadomes 2008. gada jūnija sanāksmes ES prezidentūras secinājumi, 78. punkts.

[22] Darbs šajā jomā jau tika uzsākts saistībā ar INOGATE programmu.

[23] Balstoties uz EKPI maksājumu apropriāciju aprēķiniem 2006. gadā.

[24] Administratīvās pārvaldības izdevumi (BA pozīcija) ietver, cita starpā, izdevumus saistībā ar līgumdarbiniekiem delegācijās, kā arī pētījumiem, ekspertu sanāksmēm un informāciju, un publikācijām, kas tieši saistītas ar programmas mērķa sasniegšanu.

[25] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. pantu.

[26] Tas ietver ierēdņus galvenajam birojam, kā arī līgumdarbiniekus finansiālai palīdzībai sešās delegācijās. Sīkāku sadalījumu skatīt 8.2.1. punktā „Cilvēkresursu daudzums un veidi”.

[27] Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina.

[28] Šie skaitļi neietver Komisijas nesen sniegto finansējuma solījumu Gruzijai.

[29] Pastāv pieņēmums, ka papildu resursi, kas piesaistīti, lai risinātu krīzes situācijas (piemēram, okupētajā palestīniešu teritorijā un Gruzijā), netiek ierēķināti 5 %, jo tie ir "atbilde uz objektīviem apstākļiem ilgākā laika posmā, kuriem ir sniegti konkrēti iemesli (..).", un tos gada budžeta plānošanas procesā ir apstiprinājusi Komisija, Padome un Parlaments.

[30] Uz rezultātiem vērsta uzraudzības sistēma ( ROM ) ļauj ātri novērtēt projekta vai programmas sniegumu, kā arī to plašāko ietekmi, un sniedz Komisijai neatkarīgu padomu par projektu klāstu. Viena konsekventa pieeja nodrošina, ka Komisijai ir salīdzināmi dati par visiem reģioniem, kuros tā sniedz ārējo palīdzību.

[31] Tas ir atspoguļots atsevišķo darbību (piemēram, attīstības projektu), programmu (piemēram, valsts stratēģiju) un politikas nozaru vai tēmu (piemēram, transporta vai dzimumu vienlīdzības jautājumi) vērtējumā.

[32] Saskaņotība, savietojamība un koordinēšana.

[33] Tās arī pilnvaro Komisiju ( OLAF) veikt pārbaudes un inspekcijas uz vietas, kā noteikts Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2185/1996.

[34] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[35] Ietver ierēdņus un pagaidu darbiniekus Ārējo attiecību ģenerāldirektorātam un 5 ierēdņus galvenajiem dienestiem.

[36] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[37] Atbilstīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā. Tas ietver līgumdarbiniekus un pagaidu darbiniekus (ex-BA pozīcija 19.01.04.02.).

[38] Reģionālās sadarbības pasākumiem, ko īstenos centrāli, papildu līgumdarbinieki būs vajadzīgi arī galvenajā birojā.

[39] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.