52008DC0626

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 8.10.2008

COM(2008) 626 galīgā redakcija

Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, un Reģionu komitejai

VIETĒJĀS PAŠPĀRVALDES IESTĀDES: ATTĪSTĪBAS LĪDZDALĪBNIECES {SEC(2008) 2570}

KOMISIJAS PAZIņOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIāLO LIETU KOMITEJAI, UN REģIONU KOMITEJAI

VIETēJāS PAšPāRVALDES IESTāDES: ATTīSTīBAS LīDZDALīBNIECES

VIETēJāS PAšPāRVALDES IESTāDES: JAUNA, AUGOšA ATTīSTīBAS POLITIKAS DIMENSIJA

Iniciatīvas ietvaros, kuras mērķis ir Madagaskaras pilsētas Majunga tirgus atjaunošana, Francijas pilsēta Milūza dalās zināšanās un pieredzē ar savu partnerības pilsētu par tirgus darbības pārvaldību un organizāciju. Neliela Itālijas municipalitāte Santa Croce Sull'Arno (13 000 iedzīvotāji) palīdzēja apkopot resursus, lai izveidotu dzimšanas reģistru piecās Burkinafaso pašvaldībās, kurām iepriekš nebija šādas kapacitātes. Ar Burkinafaso Vietējas pārvaldes un decentralizācijas ministrijas atbalstu šo pieredzi pārņems arī citi reģioni.

Kopš deviņdesmitajiem gadiem vietējās pašpārvaldes iestādes aizvien biežāk sāk uzskatīt par attīstības politikas līdzdalībniecēm[1]. Arī Eiropas konsensā par attīstību, pārskatītajā Kotonū nolīgumā, kā arī vairākos ES iestāžu secinājumos, rezolūcijās un atzinumos[2] vēl pavisam nesen atkārtoti tika uzsvērts, ka vietējām pašpārvaldes iestādēm ir ne tikai liela pieredze pakalpojumu sniegšanā, bet tās arī sekmē konfliktu novēršanu, decentralizāciju un vairo ticību attīstības procesam.

Dažās ES dalībvalstīs vietējās pašpārvaldes iestādes attīstībai piešķir ievērojamus finanšu līdzekļus (piemēram, Spānijā gandrīz 15 % no valsts atvēlētajiem līdzekļiem oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP)); lai sniegtu palīdzību, vietējās pašpārvaldes iestādes ir izstrādājušas īpašus instrumentus (programmas, līdzfinansēšanas instrumentus, pilsētu partnerības, tiešus sadarbības nolīgumus).Vienlaikus ES līmenī joprojām trūkst pārdomātas stratēģiskas pieejas, kas apzinātu vietējo pašpārvaldes iestāžu aktīvākas līdzdalības ES attīstības politikā dažādos aspektus un atvieglotu to darbību.

Ņemot vērā šo pastiprināto līdzdalību, mobilizēto finanšu līdzekļu apjomu, pieaugošo dalībnieku skaitu un daudzveidību, minētās norises nepieciešams kvalitatīvi un kvantitatīvi apzināt, lai radītu pamatu saskaņotai pieejai, kas sekmētu vietējo pašpārvaldes iestāžu strukturētu iesaistīšanos attīstības sadarbības politikā. Stratēģiska pieeja ES līmenī sekmēs vietējo pašpārvaldes iestāžu koordinētāku iesaistīšanos ES attīstības politikā, vienlaikus nepārkāpjot subsidiaritātes principu[3].

Tālab šim paziņojumam ir divi mērķi. Pirmkārt, tas tiecas apzināt jaunās parādības nozīmi. Otrkārt, paziņojumā ieskicēti rīcības stratēģijas sākotnējie virzieni, kas radītu iespēju pilnveidot un efektīvāk izmantot vietējo pašpārvaldes iestāžu pieredzi, ko tās ir guvušas attīstības politikas jautājumu risināšanā. Šis paziņojums tiecas sākt procesu, kas sekmētu vietējo pašpārvaldes iestāžu līdzdalību attīstības pasākumu izstrādē un īstenošanā, pieejot šiem jautājumiem saskaņoti un plānveidīgi.

VIETēJāS PAšPāRVALDES IESTāDES: KāPēC TāS IR NOZīMīGAS?

Vietējās pašpārvaldes iestādes Eiropā

Ar terminu "vietējā pašpārvaldes iestāde" apzīmē dažādu līmeņu plašu dalībnieku loku. Vietējās pašpārvaldes iestādes Eiropā ietver vairāk nekā 91 000 vietējā līmeņa iestādes (pašvaldības), 1 150 vidēja līmeņa organizācijas (rajoni, apgabali) un vairāk nekā 100 reģionālās iestādes[4]. Kamēr dažas vietējās pašpārvaldes iestādes ir pilnībā pārņēmušas savas valsts valdības pilnvaras saistībā ar attīstības politiku, citas tajā iesaistās līdztekus centrālās valdības veiktajiem pasākumiem. Ja dažām vietējām pašpārvaldes iestādēm decentralizētā sadarbība ir ārējo attiecību stratēģijas galvenais uzdevums, tad citām – blakusrezultāts to pastiprinātai klātbūtnei starptautiskajā arēnā. Decentralizētu sadarbību visbiežāk īsteno, sadarbojoties vietējiem dalībniekiem (piemēram, NVO, universitātēm), tomēr tas nenozīmē, ka atbalstu nesniedz tieši, vai arī ar daudzpusēju partneru (piemēram, ANO) starpniecību.

Šajā paziņojumā termins "vietējā pašpārvaldes iestāde" tiek lietots visplašākajā nozīmē un ietver dažādus valsts teritoriālā sadalījuma un valsts pārvaldes līmeņus, proti, pilsētas, apdzīvotas vietas, rajonus, apgabalus, provinces, reģionus, utt. Attiecībā uz sadarbību attīstības jomā – jautājumā par pilnvarām, finansēšanas iespējām un uzdevumiem starp minētajiem līmeņiem pastāv būtiskas atšķirības.

Ar terminu "decentralizēta sadarbība" šajā tekstā apzīmē publiski un privāti finansētu atbalstu, ko sniedz ar vietējo pašpārvaldes iestāžu, tīklu un citu vietējo dalībnieku starpniecību.

Tā kā politikas veidotāji un donori ES aizvien vairāk sāk atzīt vietējo pašpārvaldes iestāžu ieguldījumu attīstības procesā, ir pienācis laiks apsvērt, kā šo pieredzi labāk izmantot un nodrošināt dalībnieku efektīvāku saziņu un sadarbību. Darba organizēšanai, lai saskaņotu pasākumus, radītu apjomradītus ietaupījumus, celtu darba efektivitāti, kā arī lai tiktu uzklausītas dažādos līmeņos – vietējā, valsts, Eiropas un starptautiskajā – vietējās pašpārvaldes iestādes ir radījušas dažādas struktūras, proti, apvienības, forumus, reģionālos un valsts novērošanas centrus, tematiskos un reģionālos tīklus, utt.

Vietējās pašpārvaldes iestādes attīstības procesā

Lai gan vietējo pašpārvaldes iestāžu līdzdalībai ārējās sadarbības un attīstības politikā, īpaši pilsētu sadraudzības ietvaros, ir sena vēsture, pēdējos desmit gados būtiski mainījusies šīs līdzdalības būtība. Decentralizētā sadarbība ir kļuvusi par jaunu, nozīmīgu attīstības sadarbības dimensiju. Vietējo pašpārvaldes iestāžu līdzdalība ir vispusīgāka un profesionālāka; tā pamatojas uz institucionalizētiem tīkliem, kas darbojas arī jaunattīstības valstīs; šobrīd visos pasaules reģionos tiek izmantoti dažādi rīki un attiecīgi ir palielinājušies finanšu piešķīrumi (sk. 1. ierāmējumu).

1. ierāmējums - Jauna dimensija – Katalonija, Spānija

Katalonijas attīstības sadarbības aģentūru izveidoja 2003. gadā un tā, pamatojoties uz 4 gadu visaptverošu ģenerālplānu, kurā iekļautas 11 prioritāras valstis, pārvalda Katalonijas valdības attīstības sadarbību tādās jomās kā veselības aprūpe un dzeramā ūdens pieejamība, izglītība, ražošanas jaudas un nodrošinātība ar pārtiku, miera uzturēšana, ar dzimumu saistīti jautājumi, pārvalde, cilvēktiesības un vide. Katalonijas budžets sadarbībai attīstības jomā beidzamajos trīs gados ir pieaudzis divas reizes, no 30,5 miljoniem euro 2004. gadā līdz 60 miljoniem euro 2007. gadā. Katalonijas valdības mērķis ir līdz 2012. gadam panākt, lai piešķirtie līdzekļu apjoms no ienākumiem, kas apliekami ar nodokli, pieaugtu līdz 0,7 %, proti, šī skaitlis būtu nedaudz mazāks par 80 miljoniem euro. Vietējās pašpārvaldes iestādes sekmīgi saskaņo savus pasākumus. Daudzas Katalonijas vietējās pašpārvaldes iestādes ir iesaistījušās decentralizētā sadarbībā; 290 no tām ir izveidojušas Katalonijas sadarbības fondu; vairums no minētajām vietējām pašpārvaldes iestādēm ir pašvaldības, bet to vidū ir arī padomes, delegācijas, citas vietējās struktūras vai NVO un sociālas iestādes.

Vietējo pašpārvaldes iestāžu ieguldījumam attīstības procesā ir būtiska pievienotā vērtība (2. ierāmējums). Papildus konkrētiem pasākumiem jaunattīstības valstīs, tām ir izšķirošā loma, mobilizējot kopējam darbam dažādus dalībniekus un tādējādi izstrādājot kooperatīvas metodes attīstības mērķu sasniegšanai; turklāt vietējās pašpārvaldes iestādes aktīvi popularizē darbu attīstības jomā (pieaug sabiedrības izpratne un tiek piesaistīts papildus atbalsts attīstībai). Pateicoties vietējo pašpārvaldes iestāžu saiknei ar iedzīvotājiem un to teritoriālai klātbūtnei, kā arī to informētībai par vietējām vajadzībām un zināšanām par tādām nozarēm, kas tradicionāli tiek uzskatītas par nozīmīgām nabadzības apkarošanā –urbanizācija, ūdens un kanalizācija, atbalsts mazāk aizsargātām grupām un nabadzīgiem iedzīvotājiem attālos rajonos – vietējām pašpārvaldes iestādēm ir ļoti liela nozīme, lai divpusējo un daudzpusējo donoru iestāžu sniegtā palīdzība attīstības jomā dotu maksimālu rezultātu (3. ierāmējums). Vietējām pašpārvaldes iestādēm ir tieša praktiska pieredze un vērtīgas prasmes teritoriālajā attīstībā, decentralizācijā un demokrātiskas pārvaldības stiprināšanā. Mainoties koncepcijai un izpildei saistībā ar palīdzību attīstības jomā, vēl lielāka uzmanība tiek pievērsta labai pārvaldei un demokratizācijai; tieši šajos procesos vietējās pašpārvaldes iestādēm ir vadošā loma. Turklāt ES vietējās pašpārvaldes iestādes ir ievērojami pastiprinājušas savu klātbūtni starptautiskajā politiskajā arēnā un aizvien plašāk iesaistījušās palīdzības pasākumos.

2. IERāMēJUMS Vietējo pašpārvaldes iestāžu pievienotā vērtība

Plašs darba lauks

Sociālā joma. Barselonas un Puebla (Meksika) sadarbība jautājumos par dzimummotivētu vardarbību. Puebla īstenotos pasākumus varētu pārņemt arī Barselonā, lai tās latīņamerikāņu imigrantu kopienās apkarotu vardarbību, kas saistīta ar dzimumu.

Pilsētu teritoriju un iztikas avotu atjaunošana. Lejassaksija (kopā ar Jayawickreme Foundation ) atbalsta zvejnieku ģimenes Weligama, Šrilankā, kur 2006. gadā cunami nopostīja mājokļus un iznīcināja iztikas avotus (laivas un tīklus).

Veselība. Partnerība starp Ronas-Alpu reģionu un Khammouane / LAOSĀ, kurā ir iesaistījušies dažādi partneri, piemēram, NVO un universitātes. Katalonijas līdzdalība veselības nozares apmaiņas programmā (SWAP) Mozambikā.

Humanitārā solidaritāte. Übach-Palenberg pilsēta un kāds nozīmīgs rūpniecības donors kopīgi apņēmušies uzcelt skolu Šrilankas dienvidos, kurā bez maksas varēs iegūt izglītību meitenes no cunami cietušā reģiona.

Pārmaiņu katalizators . Barselonas pilsēta ir aizsākusi sekmīgu sadarbību starp Palestīnas municipālajām iestādēm un pārstāvjiem no iedzīvotāju vidus, tiem kopīgi īstenojot projektu, kura mērķis ir urbanizēt Gazas pilsētas teritoriju. Turklāt vairākas pilsētas, kas piedalījās sadarbības pasākumos Gazā, kopīgi izveidoja tīklu ( EuroGaza ) un tiekas vismaz reizi gadā, lai koordinētu savu darbību.

Ilgtermiņa partnerattiecības un dvīņošana Leipciga izveidoja partnerattiecības ar Ambalangoda reģionu (Šrilankas dienvidos); šīs attiecības sākās ar līdzekļu vākšanas kampaņu palīdzībai ārkārtas gadījumos, proti, dzeramajam ūdenim un elektrībai; tai sekoja izglītības projekti un pasākumi, kas paredzēti tehniskās un sociālas infrastruktūras rekonstrukcijai.

Rēķināšanās ar vietējām vajadzībām Toskānas reģions ir izveidojis ilgtermiņa sadarbību ar Burkinafaso kooperatīviem. Šīs sadarbības priekšmets ir zaļo pupiņu kultivēšana, pārdošana un piegāde Itālijas lielveikaliem, neizmantojot starpniekus.

Daudzpusēja partnerība Nikaragvas pilsētas Nueva Guinea , un Flandrijas pilsētas Sint-Truiden (Beļģija) sadarbības iniciatori bija šo pilsētu pilsoniskās sabiedrības grupas. Nueva Guinea municipālā padome šo dvīņošanu paplašināja, lai īstenotu projektus, kas saistās ar jaunatni, vidi, izglītību, teritoriālo plānošanu un vadību, un aicināja pilsonisko sabiedrību aktīvāk iesaistīties vietējo iestāžu darbībā.

Izpratnes veicināšana Ronas-Alpu reģions atbalsta vairākus sakaru tīklus, kuru mērķis ir sekmēt godīgu tirdzniecību; Barselonas pilsēta sadarbojas ar Katalonijas reģiona izglītības nodaļu jautājumā par attīstības tēmu iekļaušanu mācību plānos.

Šie piemēri uzskatāmi parāda vietējo pašpārvaldes iestāžu potenciālo lomu attīstības politikā un plašās iespējas. Tai pat laikā, lielais dalībnieku skaits un pasākumu dažādība padara situāciju daudz sarežģītāku un daudzslāņaināku. Tālab īpaši būtiskas ir daudzpusīgās partnerības, jo tās apvieno vietējo pašpārvaldes iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju priekšrocības. Šādu partnerību veicināšana varētu ievērojami pastiprināt vietējo pašpārvaldes iestāžu ieguldījumu. Lai izmantotu šis daudzveidības potenciālu un izvairītos no riska vēl vairāk sadrumstalot palīdzību attīstības jomā, nepieciešams apsvērt, cik lielā mērā vietējo pašpārvaldes iestāžu ieguldījums ietekmē palīdzības pasākumu efektivitāti un iedarbību.

Minētie apstākļi rada iespēju veidot ilgtermiņa partnerības ar stratēģisku redzējumu, kas sakņojas visaptverošos procesos. Īpaši būtiski tas ir šobrīd, laikā kad starptautiskā sabiedrība atturas ieguldīt attīstības finansēšanā un cerības īstenot TAM mērķus nav visai lielas.

Komisija aktīvi atbalsta vietējās pašpārvaldes iestādes ES un partnervalstīs, jo īpaši ar ģeogrāfiskām programmām tieši atbalstot decentralizāciju, kā arī decentralizētu sadarbību ar tematiskās programmas "Nevalstiskie dalībnieki un vietējās iestādes" palīdzību[5]. Efektīvs ieguldījums nabadzības samazināšanā, TAM mērķu sasniegšana un vietējā līmeņa demokrātiskas pārvaldības stiprināšana – tas ir loģiskais pamatojums vietējo pašpārvaldes iestāžu nozīmes stiprināšanai EU sadarbības ietvaros noritošajā attīstības darbā.

Dažas vietējās pašpārvaldes iestādes attīstībai paredz ievērojamus finanšu resursus (skatīt 3. ierāmējumu). Lai gan nav vienkārši iegūt precīzus datus, ir skaidrs, ka atvēlēto līdzekļu apjoms ir pieaudzis, par ko liecina Vācijas piemērs; Vācijas vietējās pašpārvaldes iestādes šādiem pasākumiem 2003. gadā atvēlēja 607 miljonus euro, bet 2006. gadā – 764 miljonus euro.

3. IERāMēJUMS NOZīMīGS FINANSIāLAIS IEGULDīJUMS[6] Konstatēts, ka visā ES aizvien vairāk līdzekļu paredz decentralizētai sadarbībai. Aktuāli, visaptveroši un apkopoti dati par finansiālajiem ieguldījumiem starptautiskās sadarbības pasākumos nav pieejami. Minētā informācija ir fragmentāra un grūti iegūstama, tālab šā ierāmējuma mērķis ir sniegt ieskatu par šīs parādības nozīmi. Tālab 3.3.2. punktā ietvertie pasākumi ir īpaši nozīmīgi. Četras ES dalībvalstis – Spānija, Vācija, Beļģija un Francija – paredz ievērojamas summas palīdzībai attīstības jomā. Citas ES dalībvalstis vai nu neziņo par vietējo pašpārvaldes iestāžu ieguldījumu palīdzībai attīstības jomā, vai arī tās nav iesaistītas regulāros pasākumos. SPāNIJAS VIETēJO PAšPāRVALDES IESTāžU IEGULDīJUMS ATTīSTīBā Oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) vietējās pašpārvaldes iestādes 2006. gadā atvēlēja 442,8 miljonus euro, kas ir aptuveni 14,8% Spānijas OAP; tas liecina par ievērojamu tīro pieaugumu pēdējo piecu gadu laikā. Laikposmā no 2004.-2006. gada iedalījums pa reģioniem ir šāds: Katalonija ir palielinājusi savu decentralizētās sadarbības finansējumu no 18,9 miljoniem euro līdz 44 miljoniem euro, tādejādi dubultojot to; Navarra finansējums ir pieaudzis no 15,5 miljoniem euro līdz 16,4 miljoniem; savukārt Cantabria – no 3,2 miljoniem līdz 4,4 miljoniem. Turklāt 5 pašvaldības īsteno starptautiski noteikto mērķi – līdz 2012. gadam attīstībā ieguldīt 0,7 % no NKI. VāCIJAS VIETēJO PAšPāRVALDES IESTāžU IEGULDīJUMS ATTīSTīBā Vācijas vietējās pašpārvaldes iestādes 2006. gadā ieguldīja 10 % no Vācijas oficiālās attīstības palīdzības (OAP). Vietējo pašpārvaldes iestāžu finansējums decentralizētai sadarbībai ir ievērojami pieaudzis (no 607 miljoniem euro 2003 gadā līdz 764 miljoniem 2006. gadā)[7]. BEļģIJAS VIETēJO PAšPāRVALDES IESTāžU IEGULDīJUMS ATTīSTīBā Beļģijā vērojama līdzīga tendence. Beļģijas vietējās pašpārvaldes iestādes iegulda 4 % no Beļģijas oficiālās attīstības palīdzības (OAP). Vietējās pašpārvaldes iestādes ir ievērojami palielinājušas finanšu piešķīrumus decentralizētai sadarbībai – no 53,5 miljoniem eiro 2003. gadā līdz 58,2 miljoniem eiro 2004. gadā, 63 miljoniem eiro 2005. gadā, līdz pat 64,9 miljoniem euro 2006. gadā. FRANCIJAS VIETēJO PAšPāRVALDES IESTāžU IEGULDīJUMS ATTīSTīBā Francija aizvien vairāk līdzekļu atvēl decentralizētai palīdzībai (2005. gadā – 115 miljoni euro, 2007. gadā – 150 miljoni euro no neto OAP[8], kas ir 1,5 % no Francijas OAP). Iepriekš minētais finansējums ietver pasākumus 115 valstīs, kuros piedalījās 3250 vietējās pašpārvaldes iestādes (reģiona, departamentu, komūnu, starpkopienu), kā rezultātā izveidojās aptuveni 6 000 sadarbības attiecības (no kurām 1983 ir pasākumi saistībā ar sadarbību attīstības jomā). Piemēram, Ronas-Alpu reģions 2003. gadā piešķīra 5,7 miljonus euro, bet 2005. gadā – 6,3 miljonus euro. Ildefransas reģiona finansējums tajā pat laikposmā palielinājās no 4,3 miljoniem euro līdz 5 miljoniem euro. |

VIETēJāS PAšPāRVALDES IESTāDES ATTīSTīBAS DARBā: PāRDOMAS PAR ES STRATēģIJU

Attiecībās ar jaunattīstības valstīm ES ir jāatvieglo plāna izstrāde par vietējo pašpārvaldes iestāžu lomu attīstības darbā. Tādejādi tiktu atzīta šīs jaunās attīstības dimensijas nozīme, ievērota nesenā attīstība palīdzības sniegšanā, atzīts decentralizētās palīdzības svarīgums un atzinīgi novērtēta vietējo pašpārvaldes iestāžu līdzdalība attīstības jomas pasākumos. Tālab Komisija rosina iesaistīt vietējās pašpārvaldes iestādes attīstības politikā un tās pasākumu īstenošanā gan Eiropas, gan vietējā līmenī.

Šajā plānā galvenā uzmanība būtu jāpievērš starptautiskajā līmenī pieņemtajiem vispārējiem principiem, kas paredzēti sadarbībai attīstības jomā, kā arī norādīt, kā šos principus īstenot saistībā ar konkrētiem vietējo pašpārvaldes iestāžu pasākumiem. Pie šiem principiem, cita starpā, pieder: konkrētām valstīm paredzēti pasākumi, proti, tie ir pielāgoti attiecīgās valsts kontekstam; līdzatbildība un partnerība, ievērojot attiecīgajā valstī notiekošos procesus un tās decentralizācijas plānus; elastīgums un pragmatisms, piemērojoties reformu procesu dinamikai, risinot problēmas un nodarbojoties ar prioritātēm; pielāgošana un saskaņošana, tostarp, donoru savstarpējā papildināmība; stratēģisku alianšu veidošana ar mērķi samazināt darījumu izmaksas un partneru administratīvo slogu. Tas būs ilgs un pakāpenisks process, kas prasīs visaptverošu un aizvien ciešāku sadarbību.

Vietējās pašpārvaldes iestādes: strukturēts dialogs

Ievērojot vietējo pašpārvaldes iestāžu klātbūtnes nozīmi un īstenotos pasākumus, vietējām pašpārvaldes iestādēm vajadzētu būt labāk pārstāvētām ES. Vietējās pašpārvaldes iestādes ES un partnervalstīs var saliedēties, lai paustu savu viedokli dažādām starptautiskām, divpusējām un daudzpusējām donoru organizācijām. Vietējām pašpārvaldes iestādēm ir plašāk jāiepazīstina sabiedrība ar pievienoto vērtību, ko tās var sniegt, nodarbojoties ar tādiem jautājumiem kā cīņa pret klimata pārmaiņām, konfliktu risināšana, Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšana, kā arī ar ieguldījumu, ko tās dotu, ja piedalītos konkrētās diskusijās/pasākumos īpaši par palīdzības efektivitāti; līdz šim vietējās pašpārvaldes iestādes netika iesaistītas šādās diskusijās/pasākumos. Piemēram, vietējām pašpārvaldes iestādēm vajadzētu dot iespēju izmantot jau esošus valstu stratēģijas dokumentus vai uzdevumu izpildes ziņojumus un piedalīties vietēja līmeņa darba dalīšanā.

ES līmenī Komisija ierosina sākt strukturētu dialogu ar vietējās pašpārvaldes iestādēm par attīstības politikas jautājumiem . Tas varētu notikt Reģionu komitejas (RK) aizgādībā, kuras uzdevums ir dot iespēju vietējām pašpārvaldes iestādēm un to tīkliem paust savu viedokli ES. Šis dialogs varētu būt kā ikgadēja starptautiska sanāksme, kurā piedalītos visi sadarbības pasākumos iesaistītie dalībnieki; šā dialoga uzdevums būtu pilnveidot tīklus, celt palīdzības efektivitāti un nodrošināt ilgtspējību vienreizējiem un eksperimentāliem pasākumiem. Šāds īpašs dialogs ar Reģionu komiteju neizslēdz iespēju sākt divpusēju vai ad hoc dialogu par īpašiem jautājumiem ar vietējām pašpārvaldes iestādēm vai citām apvienībām.

Šajā sakarā ES varētu izveidot īpašus rīkus, kas ļautu vietējām pašpārvaldes iestādēm piedalīties minētajā strukturētajā dialogā, kas radītu efektīvāku, saskaņotāku, koordinētāku, līdzsvarotāku un savstarpēji papildinošu pamatu to pasākumiem. Vispirms Komisija ierosina pilnveidot operatīvās vadlīnijas, kas sekmētu vietējo pašpārvaldes iestāžu iesaisti palīdzības plānošanā un izpildē un politisko dialogu partnervalsts, reģionālā un ES līmenī, tā papildinot Komisijas pasākumus[9].

Vietējās pašpārvaldes iestādes jaunattīstības valstīs

Partnervalstu vietējām pašpārvaldes iestādēm ir liela nozīme, jo tās – īpaši decentralizācijas procesa kontekstā – ieņem izšķirošo lomu vietējās pārvaldības uzlabošanā un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Liels skaits partnervalstu patlaban ir iesaistītas decentralizācijas procesā. Šie procesi nes līdzi neskaitāmus izaicinājumus; palīdzēt pārvarēt šīs grūtības būtu iespējams, veidojot stiprākas saites starp vietējām pašpārvaldes iestādēm un ES dalībvalstīm.

Vietējām pašpārvaldes iestādēm noteiktos apstākļos varētu būt salīdzinošas priekšrocības vairākās jomās – sākot no vietējās demokrātijas īstenošanas (pilnvaru pārdalīšana vēlētām vietējām instancēm ar relatīvu autonomiju), līdz vietējai pārvaldībai (tostarp pāreja no tikai vertikālas atbildības uz horizontālu un lejup vērstu atbildību, ievērojot līdzdalības, pārredzamības un atbildīguma principus un aktīvi piedaloties pilsoniskajai sabiedrībai) un jaunam vietējās (ekonomiskas) attīstības modelim (kurā vietējām pašpārvaldes iestādēm pieder katalizatora loma); minētās jomas ietver teritoriālo (reģionālo) plānošanu, kas integrē vietējo attīstību plašākā ģeogrāfiskā kontekstā un veicina dažādu valsts un privātā sektora dalībnieku savstarpējo sinerģiju.

Vietējās pašpārvaldes iestādes partnervalstīs ieņem potenciāli nozīmīgu lomu saistībā ar vietējo attīstību un, ņemot vērā izaicinājumus, ar ko tām nākas saskarties, vietējās pašpārvaldes iestādes neapšaubāmi būs tikai ieguvējas, ja par šīm tēmām ES tiks risināts strukturētāks un noturīgāks dialogs un ar sadarbības pasākumiem stiprināta vietējā pārvaldība.

Vietējās pašpārvaldes iestādes un sadarbība: izpratnes izkopšana

Turpmāk uzskaitītie punkti varētu kalpot par pamatu Eiropas pieejai nākotnē

Vietējie dalībnieki – palīdzības efektivitāte un ES vietējās pašpārvaldes iestādes

Sarežģītā, iepriekš aprakstītā daudzlīmeņu pārvaldības sistēma, kurā iesaistīti neskaitāmi dalībnieki no ES un tās partneriem, par centrālo jautājumu diskusijās saistībā ar vietējo pašpārvaldes iestāžu lomu attīstības darbā, uzskata palīdzības efektivitāti . Vajadzību pēc šādiem apsvērumiem vēl vairāk apstiprina fakts, ka tikai dažas vietējās pašpārvaldes iestādes stingri ievēro starptautiski noteiktus mērķus un pamatprincipus, lai sniegtu saskaņotu palīdzību attīstības pasākumos. Lai gan daži ES reģioni un pilsētas ir pievienojušies Parīzes deklarācijai par palīdzības efektivitāti (Parīzes deklarācija), tomēr lielais vairums vēl joprojām paļaujas uz savu pieredzi un prerogatīvām, plānojot pasākumus attīstības jomā. Tālab nepieciešams progress Parīzes deklarācijas dienaskārtības būtiskākajos jautājumos; tas attiecas uz sadarbību attīstības jomā, kas tiek īstenota ar vietējo dalībnieku starpniecību, jo tās ir donora un partnervalsts attiecības. Tāpat tas attiecas uz sadrumstalotības mazināšanu, ievērojot un īstenojot ES Rīcības kodeksu attiecībā uz papildināmību un darba dalīšanu attīstības politikā, valstu sistēmu efektīvāku izmantošanu, demokrātiskās līdzdalības sekmēšanu; tās ir jomas, kurās vietējām pašpārvaldes iestādēm ir liela nozīme.

Tālab Komisija ierosina, lai vietējie dalībnieki ES līmenī vairāk iesaistītos sadarbībā , kas skar attīstības jomu, tādējādi stiprinot vietējo pārvaldību , tostarp vietējās pašpārvaldes iestādes. Šajā gadījumā mērķis, kas būtu jāsasniedz, ir dažādu vietējo dalībnieku saskaņotības un papildināmības palielināšana, kā arī efektivitātes paaugstināšana. Brīvprātīgi varētu tikt ievēroti šādi pamatprincipi un modalitātes: Parīzes deklarācijas par palīdzības efektivitāti principu ievērošana vietējā līmenī, atbalsts vietējai demokrātiskai pārvaldībai, vietējo apstākļu uzlabošana, kas kalpotu par pamatu vietējai pārvaldībai, sociālās un ekonomiskās attīstības veicināšana. Patlaban iesaistītie dalībnieki izstrādā dokumentu par šo tēmu, kura beidzamais uzmetums ir pievienots šim paziņojumam. Par rezultātiem, kas gūti līdzīgā iniciatīvā, ko šobrīd īsteno Āfrikā, būtu iespējams apmainīties dialogā ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības ietvaros par demokrātisku pārvaldību un cilvēktiesībām.

Dalībnieku identificēšana un pasākumi

Vietējo pašpārvaldes iestāžu īstenotā sadarbība attīstības jomā nepārtraukti mainās un datu trūkums par to rada papildus grūtības. Lai noteiktu, cik vajadzīga ir saskaņošana un konstatētu citas vajadzības, kā arī, lai ieteiktu risinājumus, ir jāizveido efektīvāki ziņojumu sniegšanas mehānismi par vietējo pašpārvaldes iestāžu līdzdalību attīstības sadarbībā , kas ļautu labāk identificēt dalībniekus un attiecīgos pasākumus. Tie, piemēram, varētu būt: decentralizētas sadarbības atlants, kas sniegtu pārskatu par pasākumiem, paraugprakses apkopojums vai novērošanas centrs, kas izveidots, pamatojoties uz pašreizējām iespējām.

"Pasākumu birža" - piedāvājuma un pieprasījuma saskaņošana

Sadrumstalotība, dublēšanās, informācijas trūkums – šie šķēršļi visbiežāk mazina vietējo pašpārvaldes iestāžu pasākumu ietekmi un iespējas. Būtu lietderīgi izveidot sistēmu informācijas izplatīšanai, piedāvājuma un pieprasījuma saskaņošanai saistībā ar vietējo pašpārvaldes iestāžu līdzdalību attīstības sadarbības pasākumos, uzlabot ES vietējo pašpārvaldes iestāžu, kas ir iesaistījušās teritoriālajā sadarbībā, tīklu, kā arī veidot partnerības. Komisija ierosina Reģionu komitejas aizgādībā ES atbalstīt īstenošanas un informācijas apmaiņas platformu ("Pasākumu biržu") , kurā tiktu iesaistīti ES, partnervalstu un vietējo pašpārvaldes iestāžu tīkli.

Šī "Pasākumu birža" darbotos kā ES un partnervalstu vietējo pašpārvaldes iestāžu kontaktpunkts un atvieglotu jaunu partnerību veidošanu ES vietējām pašpārvaldes iestādēm, kas meklē partnerus, lai īstenotu decentralizētas sadarbības pasākumus. Šī sistēma turklāt palīdzētu izvairīties no dublēšanās un pievērstos pasākumiem ar pievienoto vērtību.

ES un partnervalstu tīkli – partnerības stiprināšana/vietējo pašpārvaldes iestāžu dvīņošana

ES un partnervalstu vietējo pašpārvaldes iestāžu kultūras un institucionālo struktūru dvīņošanai ir sena un panākumiem bagāta vēsture. Daudzu šo partnerību, uz kurām balstās decentralizētā sadarbība, sākums ir meklējams dvīņošanas procesā. Komisija ierosina, ES atbalstīt intensīvāku šo attīstības partnerību (dvīņošanu) izmantošanu, lai veicinātu pieredzes apmaiņu un radītu ciešākas un ilgstošākas attīstības partnerības.

ES un ES vietējās pašpārvaldes iestādēm ir jāatbalsta vietējo pašpārvaldes iestāžu apvienību loma partnervalstīs , lai tās spētu piedalīties savas valsts politiskajā dialogā (piemēram, kopīgi ar Eiropas Komisiju izstrādājot valstu stratēģijas dokumentus) atbilstīgi līdzatbildības un savstarpējās atskaites principiem. Turklāt vietējo pašpārvaldes iestāžu apvienību atbalsts ES un partnervalstīs ir nozīmīgs arī tālab, lai sekmētu vietējo pašpārvalžu un centrālo valdību iekšējo savstarpējo pārskatatbildību.

PERSPEKTīVA.

Šā paziņojuma mērķis ir parādīt, ka attīstības pasākumos vietējās pašpārvaldes iestādes kļūst aizvien nozīmīgākas un ieskicēt ES līmeņa rīcības stratēģijas sākotnējos virzienus. Tas tiecas uzsākt procesu, kas sekmētu vietējo pašpārvaldes iestāžu līdzdalību attīstības pasākumu izstrādē un īstenošanā, pieejot šiem jautājumiem saskaņoti un stratēģiski.

Tālab Komisija aicina Padomi, dalībvalstu valdību pārstāvjus Padomē, Reģionu komiteju, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Eiropas Parlamentu atbalstīt vienoto pieeju vietējo pašpārvaldes iestāžu jautājumam par to lomu attīstības procesos globālajā, Eiropas un valstu līmenī, izmantojot iepriekš minētos instrumentus.

[1] Vietējo pašpārvaldes iestāžu lomu oficiāli atzina ANO konferencēs (1992. gada konference Riodežaneiro un 1996. gada konference Stambulā) par vidi, attīstību un cilvēku apmetnēm, 2000. gada Tūkstošgades sammitā un 2002. gada Johannesburgas Pasaules sammitā par ilgtspējīgu attīstību.

[2] Paziņojums par pārvaldību un attīstību COM(2003) 615, galīgā redakcija, Reģionu komitejas atzinumi par decentralizētu sadarbību, reformējot ES attīstības politiku 2006/C115/09. Atzinums par pārvaldību Eiropas konsensā par attīstību 2007/C197/09. Eiropas Parlamenta 2007. gada 15. marta rezolūcija par vietējām pašpārvaldes iestādēm un sadarbību attīstības jomā 2006/2235, INI . Āfrikas - ES 2007. gada kopējās stratēģijas un rīcības plāns. EK paziņojums par ES Āfrikas stratēģiju: Mērķis – Eiropas un Āfrikas pakts Āfrikas attīstības paātrināšanai COM 2005, 489, galīgā redakcija.

[3] Subsidiaritātes princips ir princips, kas nosaka, ka jautājumi jāizskata visatbilstošākajā līmenī.

[4] Eiropas Pašvaldību un reģionu padome: Pārskats par Eiropas vietējām un reģionālām iestādēm, 2006./2007. gada izdevums.

[5] Nevalstiskie dalībnieki un vietējās iestādes, COM 2006. 19.

[6] Kopējo līdzekļu daudzumu, ko vietējās pašpārvaldes iestādes ir mobilizējušas attīstības sadarbībai, ir grūti noteikt, jo ir iesaistīti dažādi dalībnieki, atšķiras iniciatīvu raksturs un dinamika, līdzekļi un rīki, kas radīti konkrētam mērķim. Turklāt esošā starptautiskā nomenklatūra un iedalījums kategorijās (piem., OECD/DAC ) nav piemērots šim īpašajam decentralizētās sadarbības veidam.

[7] 90 % no šā finansējuma ir paredzēti izdevumiem saistībā ar ārvalstu studentiem.

[8] OECD/DAC ir deklarēti 60 miljoni euro, lai gan 'Délégation pour l'action extérieur des collectivités locales' (DAECL) lēš, ka kopējā summa ir 115 miljoni euro.

[9] Kopienas atbalstu galvenokārt īstenoja ar ģeogrāfisko un tematisko programmu starpniecību, īpaši ar programmu "Nevalstiskie dalībnieki un vietējās iestādes".