EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52007DC0806
Communication from the Commission to the Council, the European Parliament and the European Court of Auditors - Prevention of fraud by building on operational results: a dynamic approach to fraud-proofing {SEC(2007) 1676}
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM UN EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTAI Krāpšanas novēršana, pamatojoties uz operatīvajiem rezultātiem – dinamiska pieeja aizsardzībai pret krāpšanu
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM UN EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTAI Krāpšanas novēršana, pamatojoties uz operatīvajiem rezultātiem – dinamiska pieeja aizsardzībai pret krāpšanu
[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 17.12.2007 COM(2007) 806 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM UN EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTAI Krāpšanas novēršana, pamatojoties uz operatīvajiem rezultātiem – dinamiska pieeja aizsardzībai pret krāpšanu {SEC(2007) 1676} 1. IEVADS Krāpšanā, korupcijā un citās nelikumīgās darbībās, kas ietekmē Eiropas Savienības finanšu intereses, izmanto ES līdzekļu pārvaldes un kontroles procesu trūkumus vai mēģina apiet šos procesus. Lai novērstu krāpšanu un korupciju visās ES budžeta jomās – gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā[1] –, ir ļoti svarīgi, lai atbildīgie dienesti ar OLAF atbalstu finanšu pārvaldības ietvaros[2] turpinātu uzlabot krāpšanas novēršanu. Šajā paziņojumā izklāstīta Komisijas jaunā pieeja tiesību aktiem par aizsardzību pret krāpšanu, līgumiem un vadības un kontroles sistēmām. Tas aizstāj Komisijas paziņojumu par tiesību aktu un līgumu vadības aizsardzību pret krāpšanu[3], ko Komisija pieņēma 2001. gada 7. novembrī, lai īstenotu Baltās grāmatas Komisijas reforma 94. pasākumu [4] . 2. PRIEKšVēSTURE 2.1. OLAF un reforma Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai ( OLAF ) izveidoja 1999. gadā. Tas pilda savu krāpšanas apkarošanas uzdevumu, veicot izmeklēšanas kā neatkarīgs birojs un dodot savu ieguldījumu ES krāpšanas apkarošanas stratēģijas veidošanā un vajadzīgo iniciatīvu sagatavošanā, lai kā Komisijas struktūrvienība izstrādātu vai nostiprinātu tiesību aktus. Komisija 2000. gadā uzsaka administratīvo reformu[5]. Finanšu vadības sistēma tika modernizēta, paplašinot kredītrīkotāju pienākumus un pastiprinot to atbildību. Baltajā grāmatā Komisijas reforma bija ietverti pasākumi, lai labāk izmantotu speciālās zināšanas, kas pieejamas iestādēs, nolūkā uzlabot pārkāpumu un krāpšanas novēršanu. Novēršanas politika tika sīkāk izstrādāta Komisijas paziņojumā Kopienas finanšu interešu aizsardzība – Krāpšanas apkarošana - Par kopēju stratēģisku pieeju [6]. Ar Baltās grāmatas 94. pasākumu „Tiesību aktu un līgumu vadības aizsardzība pret krāpšanu” ieviesa šādas saistības. „ Lai padarītu efektīvāku pašreizējo sistēmu aizsardzībai pret krāpšanu, ierosinot jaunus tiesību aktus, kuri var ietekmēt Kopienas budžetu, Komisijas dienestiem priekšlikumu projekti būs jāiesniedz OLAF riska novērtēšanai dienestu savstarpējās apspriedēs. OLAF palīdzēs Budžeta ģenerāldirektorātam pārskatīt Komisijas līgumu vadības sistēmas (piemēram, standarta līgumus, līgumu centrālo datubāzi, pārvaldības instrumentus). OLAF arī visā likumdošanas procesā konsultēs par aizsardzību pret krāpšanu.” 2.2. Informēšana par tiesību aktu un līgumu vadības aizsardzību pret krāpšanu Nolūks 2001. paziņojumam par aizsardzību pret krāpšanu bija sasniegt Baltajā grāmatā izvirzītos reformu mērķus un mērķus, kas iekļauti Komisijas paziņojumā par kopēju stratēģisku pieeju korupcijas apkarošanai. Šie mērķi bija izveidot novēršanas kultūru un nostiprināt juridisko pamatinstrumentu spēju pretoties krāpšanai un jebkurai citai nelegālai rīcībai. Novēršanas mehānismā, kas izklāstīts 2001. gada paziņojumā, ietverti divi aspekti - tiesību akti un līgumu vadība. Likumdošanas aizsardzība pret krāpšanu aprobežojās ar tiesību aktu visneaizsargātākajiem punktiem. Iepriekš apzinot Eiropas politikas virzienu vismazāk aizsargātās jomas, bija iespējams labāk virzīt konsultāciju procedūru. Ar paziņojumu ieviesa sadarbības procesu, kas iedalīts četros posmos: 1. kritēriju definēšana, lai apzinātu augsta riska nozares, 2. augsta riska nozaru apzināšana, 3. to likumdošanas iniciatīvu apzināšana, kurām pirms pieņemšanas ir vajadzīga analīze attiecībā uz aizsardzību pret krāpšanu, un 4. iepriekšējas konsultācijas ar OLAF . Otro aspektu 2001. gada paziņojumā – krāpšanas un pārkāpumu novēršanu līgumu vadībā – veica divos līmeņos. 5. Tika saskaņota iepirkuma standarta līgumu un dotāciju standarta līgumu izstrāde centrālā līmenī (Budžeta ģenerāldirektorāts), iepirkumu līgumu un dotāciju nosacījumi un procedūras - tika sagatavoti līgumu un standarta nolīgumu projekti izmantošanai visās Komisijas struktūrvienībās un publicēti palīglīdzekļi un vadlīnijas (rokasgrāmatas, apkārtraksti u.c.). 6. Līgumu vadības struktūrvienību līmenī bija jāizstrādā dažādi instrumenti Komisijas struktūrvienību patstāvīgai lietošanai. Daži no tiem ietilpst individuālu interešu jomā, piemēram, standarta līgumi un vietējās datubāzes, kas var arī neveidot saskarni ar Komisijas vispārējo uzskaites datubāzi. 2.3. Vajadzība pēc jaunas pieejas aizsardzībai pret krāpšanu Procedūras aizsardzībai pret krāpšanu mērķi ir sasniegti. OLAF bija cieši iesaistīts to tiesību aktu secīgā pārskatīšanā, ko piemēro ES budžeta izpildei, un to pamataktu un standarta instrumentu pieņemšanā, kurus izstrādāja Komisijas struktūrvienības, lai izpildītu ES budžetu. Plašāku informāciju skatīt ziņojumā par procedūras aizsardzībai pret krāpšanu panākumiem. Vissvarīgākie finanšu nosacījumi turpmākajiem gadiem jau ir nodrošināti pret krāpšanu, izmantojot formālo procedūru aizsardzībai pret krāpšanu vai arī konsultācijas starp dienestiem. Tika sagatavots standarta noteikumu projekts aizsardzībai pret krāpšanu, un stabilizācijas posmā ir tiesiskais regulējums, kurā paredzēti ES finanšu pārvaldības noteikumi. Līdz ar to pašreizējā kontekstā preventīvais mehānisms, kas paredzēts 2001. gada paziņojumā, šķiet mazāk piemērots. Turklāt jaunā pieeja veicinās to pašu mērķu sasniegšanu, ko nodrošina Efektīvas pārvaldības iekšējās kontroles standarti, īpaši 2., 7. un 8. standarts. Turklāt Komisija atbalsta „vienkāršošanas” politiku, kas daļēji paredzēta tam, „lai turpinātu stiprināt, racionalizēt un vienkāršot iekšējās procedūras un darba metodes efektivitātes un lietderības nodrošināšanai un panākt lielāku līdzsvaru starp riska līmeni un kontroles izmaksām”[7]. Tāpēc ir lietderīgi padarīt elastīgākas OLAF iepriekšējās konsultācijas. 3. JAUNā PIEEJA 3.1. Jaunās pieejas koncepcija Jaunā pieeja aizsardzībai pret krāpšanu galvenokārt būs balstīta uz mācību, kas gūta OLAF operatīvajā praksē. Izmantojot operatīvos rezultātus, tiks izveidota jauna saikne starp īstenošanas pieredzi un pasākumiem, ko pieņēmušas dažādās iestādes, lai izvairītos no krāpšanas un pārkāpumiem. OLAF labāk izmantos zināšanas, ko tas guvis operatīvajos un ziņu vākšanas pasākumos, un darīs tās pieejamas citām Komisijas struktūrvienībām un ES iestādēm un struktūrām. Jaunā pieeja nozīmē, ka ir jāapzina mācība, ko var gūt no izmeklēšanas darbībām un ziņu vākšanas analīzes, un jāinformē par to attiecīgās iestādes. Piemēram, OLAF atbalstīs struktūrvienības, kas īsteno Kopienas politikas virzienus, to centienos aizsargāt Kopienu finanšu intereses un sniegs ieteikumus, lai panāktu visaugstāko iespējamo drošību pret krāpšanu, korupciju un pārkāpumiem. Lai šī pieeja būtu efektīva, kompetentajām iestādēm/struktūrvienībām ir jāturpina šie pasākumi. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sistemātiskiem pārkāpumiem un trūkumiem, īpaši gadījumos, kad ir iespējami tieši risinājumi ar zemām izmaksām (piemēram, tādu standarta šablonu un dokumentu pilnveidošana kā deklarācijas par interešu konflikta neesamību, datu apmaiņa starp dažādām struktūrvienībām, rokasgrāmatu grozījumi u.c.). 3.2. Paredzamie uzlabojumi Paredzams, ka pārskatītās pieejas aizsardzībai pret krāpšanu rezultāti pastiprinās izmeklēšanas krāpšanas, korupcijas, pārkāpumu un citu nelikumīgu darbību novēršanai, kuras ietekmē ES finanšu intereses. Rezultātā tiks izveidota aktīvāka, uz piedāvājumu balstīta informācijas plūsma. Šī informācijas plūsma būs neatkarīga no Komisijas starpdienestu konsultācijām par iniciatīvām, kas saistītas ar finanšu pārvaldību. OLAF paplašinās savu atbalsta jomu, lai attiecinātu to uz citām Komisijas struktūrvienībām, piedāvājot mērķtiecīgu analīzi, kas balstīta uz tā izmeklēšanas un ziņu vākšanas darbībām. Aizsardzības pret krāpšanu rezultāti būs pieejami visām attiecīgajām struktūrvienībām, ES iestādēm un struktūrām (skatīt 5.1., 5.2. un 5.3. punktu). 3.3. Pašreizējā konsultāciju procesa pieejamība Pašreizējais konsultāciju process par tiesību aktu projektiem, kas paredzēts 2001. gada paziņojumā (un par īpašiem riskiem un šaubām, ko konstatējusi struktūrvienība, kas ir atbildīga par priekšlikumu), joprojām būs pieejams Komisijas struktūrvienībām pēc pieprasījuma. Pārskats par instrumentu veidiem, uz kuriem attiecas šis process, ir iekļauts pievienotajā Komisijas darba dokumentā par 2001. gada paziņojumā minētajiem sasniegumiem. Iepirkuma standarta līgumu un dotāciju standarta līgumu pieņemšanai tiks saglabāta iepriekšēju konsultāciju pieeja. Pamatojoties uz pieredzi un pārskatītajiem tiesību aktiem, Budžeta ģenerāldirektorāts turpinās atjaunināt spēkā esošos standarta līgumus un dotāciju līgumus/lēmumus un vajadzības gadījumā izstrādās jaunus modeļus. 4. JAUNāS PIEEJAS īSTENOšANAS PROCESS Saskaņā ar šo pieeju izmeklēšanas darbības tiks iekļautas rezultātos, ko nosūtīs attiecīgajām Komisijas struktūrvienībām, ES iestādēm un struktūrām, bet ziņu vākšanas darbības nodrošinās tematisko risku novērtējumu aizsardzībai pret krāpšanu. Aizsardzība pret krāpšanu un ziņu vākšana papildinās viena otru – aizsardzības pret krāpšanu procesā tiks apzināti jautājumi, kuriem vajadzīga visaptveroša tematiska pieeja, kas jāīsteno, izmantojot ziņu vākšanas metodes, bet ziņu vākšanas rezultātā iegūs datus, ko varēs izmantot, lai gūtu rezultātus aizsardzībā pret krāpšanu. 4.1. Liels informācijas kopums Pieejas īstenošana aizsardzībai pret krāpšanu neizslēdz jebkuru informācijas avotu. OLAF analizēs savas izmeklēšanas darbības strukturētā un daudznozaru veidā. Šī analīze ietvers informāciju, ko sniedz iekšējās un ārējās izmeklēšanas un citas operatīvās darbības, kuras veic OLAF . Papildus juridiskajam pienākumam informēt Komisiju un OLAF par jebkādām konkrētām norādēm uz aizdomām par krāpšanu jaunā pieeja aizsardzībai pret krāpšanu nodrošinās labāku informācijas plūsmu starp kontroles struktūrām. Revīzijas darba rezultātus iekļaus informācijas kopumā, īpaši Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) attiecīgos revīzijas konstatējumus. Šis dienests informēs biroju par iespējamiem sistemātiskiem pārkāpumiem, kas varētu radīt krāpšanas risku, kuri konstatēti tā veiktajās revīzijās. Gan iekšējās revīzijas vienībām ( IAC ), gan operatīvo struktūrvienību pēckontroles struktūrām tā pati informācija par iespējamiem sistemātiskiem pārkāpumiem ( ABAC revīzijas instrumenta dati) ir jāsniedz OLAF . Vajadzības gadījumā analīzi aizsardzībai pret krāpšanu papildinās Eiropas Revīzijas palātas ziņojumi un konstatējumi un atbildīgo ģenerāldirektorātu ziņojumi. Analīzi noslēgs gada darbības ziņojumi un citi vadības pārskati, kuros skaidri konstatēti apdraudējumi un pasākumi, kas pieņemti pēc OLAF ieteikumiem. Informāciju, kas saņemta no dalībvalstu iestādēm, tostarp revīzijas un kontroles struktūrām, izmantos, lai dotu turpmāku ieguldījumu jaunās pieejas īstenošanā. Pārkāpumi, par kuriem saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem[8] ziņo valstu iestādes, sniedz norādes par iespējamiem riskiem. No analīzes aizsardzībai pret krāpšanu netiks izslēgta valstu tiesu prakse, kas tieši saistīta ar ES finanšu interešu aizsardzību. 4.2. Procesa aizsardzībai pret krāpšanu galvenie pasākumi Procesa galvenie pasākumi ir šādi. 7. Vāc informāciju no izmeklēšanām un citiem operatīvajiem rezultātiem, un no ārējiem avotiem (minēti 4.1. punktā). Informācija, ko savāc no atsevišķām lietām, būs pilnībā anonīma, lai izvairītos no personas datu, konfidenciālu vai slepenu datu atklāšanas. 8. Apkopotās informācijas analīze, lai konstatētu iespējamos trūkumus/neaizsargātību tiesību aktos, līgumos vai vadības/kontroles sistēmās, un lietu kopuma analīze. 9. Ieteikumu apzināšana, lai izvairītos no konstatētajiem trūkumiem vai uzlabotu aizsardzību pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām. 10. Konstatējumus un ieteikumus nosūta attiecīgajām Komisijas struktūrvienībām, ES iestādēm un struktūrām. 11. No Komisijas struktūrvienībām un no ES iestādēm un struktūrām saņem atgriezenisko saiti. 5. IETEIKUMI UN CITI INFORMāCIJAS APMAIņAS INSTRUMENTI Aprakstītais process ir paredzēts, lai sniegtu ieteikumus un gūtu rezultātus aizsardzībā pret krāpšanu. Tos tieši adresēs attiecīgajām Komisijas struktūrvienībām, ES iestādēm un struktūrām individuāli vai kolektīvi, īpaši attiecībā uz politikas virzienu grupām. OLAF sniegtajiem ieteikumiem nebūs saistoša rakstura. Vajadzības gadījumā tos apspriedīs atklātā un elastīgā dialogā ar adresātiem. To īstenošana, tostarp izmaksu/ieguvumu un minētās īstenošanas administratīvā sloga novērtēšana ir attiecīgo Komisijas struktūrvienību, ES iestāžu un struktūru atbildības jomā. 5.1. Ieteikumi katrā konkrētā gadījumā OLAF sniegs ad hoc ieteikumus gadījumos, kad ES finanšu interešu aizsardzībai būs vajadzīga struktūrvienības, ES iestādes vai attiecīgās struktūras konkrēta rīcība. Attiecīgo struktūrvienību aicinās apsvērt piemērotas rīcības pieņemšanu un/vai īstenošanu, lai novērstu vai mazinātu konkrētus riskus vai apdraudējumus, ko konstatējis OLAF . Turklāt attiecīgās Komisijas struktūrvienības informēs OLAF par veiktajiem pasākumiem, lai novērstu kaitējumu ES finanšu interesēm, un to darīt pieprasīs ES iestādēm un struktūrām. 5.2. Vispārīgi ieteikumi un visizplatītāko gadījumu apkopojums Ieteikumi būs arī plaši pieejami ieinteresētajām personām, pamatojoties uz riska analīzi un krāpšanas modeļiem, kas izriet no tādu visizplatītāko gadījumu kopuma pārskatīšanas, kur vērojamas līdzības konstatētajos pārkāpumos. Komisijas attiecīgās struktūrvienības sniegs OLAF atgriezenisko saiti par pasākumiem, ko tas pēc tam veic, lai izvairītos no līdzīgas situācijas savā atbildības jomā, un to darīt pieprasīs ES iestādēm un struktūrām. Turklāt tiks sagatavots un, pamatojoties uz informācijas vajadzību, Komisijas struktūrvienībām (un vajadzības gadījumā citām iestādēm) būs pieejams anonīmu gadījumu apkopojums, ieskaitot krāpšanas aprakstu un pārkāpumu modeļus, un darbības veidu. 5.3. Norādījumi par krāpšanas novēršanu Komisijas iniciatīvu par finanšu pareizu un efektīvu vadību[9] ( SEM 2000) uzsāka 1995. gadā. Divi pirmie posmi bija paredzēti, lai uzlabotu finanšu vadību Komisijā, bet trešā posma galvenais mērķis bija uzlabot tās Kopienas budžeta daļas vadību (vairāk nekā 80 %), kuru pārvalda dalībvalstis. Kā darbību pēc SEM 2000 ieteikuma Nr. 7[10] Komisija pieņēma „Norādījumus par krāpšanas apdraudējuma pārbaudēm”[11]. Šie norādījumi, ko publicēja Komisijas Ģenerālsekretariāts, vēl arvien ir pieejami, lai sniegtu palīdzību tiem Komisijas darbiniekiem, kas ir iesaistīti finanšu vadībā un ES finanšu interešu aizsardzībā. Jauna norādījumu versija, ko Komisija publicēs OLAF pārziņā, būs plaši pieejama visām ieinteresētajām personām, tostarp dalībvalstīm. Tās pamatā būs informācija, kas iegūta aizsardzības pret krāpšanu procesā, un tā būs veidota kā tīmekļa rīks. Vajadzības gadījumā norādījumus var sadalīt un sniegt atsevišķi katrai nozarei vai politikas virzienu grupai. 5.4. Informācija kontroles un revīzijas struktūrām Īstenojot jauno pieeju aizsardzībai pret krāpšanu, īpaša uzmanība tiks pievērsta strukturāliem vai regulāriem trūkumiem, kurus vēl nav analizējušas revīzijas un kontroles struktūras vai kas nav konstatēti, veicot citas sistemātiskas kontroles. Par minētajiem sistēmas trūkumiem vai iespējamām nepilnībām vadības sistēmās, kas atklātas ES iestādēs, papildus informēs vadību, IRD, attiecīgās iekšējās revīzijas vienības vai citu ES iestāžu un struktūru iekšējos revidentus. 5.5. Jaunās pieejas elastīgums Lai kļūtu par pastāvīgu papildu šķērsli krāpniekiem un dotu pretsitienu regulāriem pārkāpumiem, jaunā politika aizsardzībai pret krāpšanu ir jāveido kā elastīgs rīks, kas spēj ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. OLAF pastāvīgi izvērtēs vajadzību pārorientēt aizsardzībai pret krāpšanu paredzētās darbības īpašās jomās un pielāgot analīzes procesu tā, lai maksimāli palielinātu tā efektivitāti. Atkarībā no konstatētajiem riskiem un apdraudējumiem un pieejamiem līdzekļiem kādā posmā varētu būt nepieciešams pievērst tā darbības konkrētām ES budžeta jomām. Sākotnēji aizsardzībai pret krāpšanu paredzētajā procesā uzmanība tiks pievērsta tiešo izdevumu jomai. 6. SECINāJUMS Jaunā politika aizsardzībai pret krāpšanu, ko izveido ar šo paziņojumu, ir paredzēta tam, lai uzlabotu krāpšanas un korupcijas novēršanu, balstoties uz mācību, kas gūta OLAF izmeklēšanas un citu operatīvo darbību rezultātā. Šā jaunā procesa rezultātus adresēs attiecīgajām Komisijas struktūrvienībām un pārējām iestādēm, un ar tiem savstarpēji apmainīsies ar dalībvalstīm, kuras iesaistītas ES ieņēmumu vai izdevumu vadībā un/vai kontrolē. Pirmie rezultāti, kuri gaidāmi 2008. gada otrajā pusgadā, būs ad hoc ieteikumi un visizplatītāko gadījumu apkopojuma sagatavošana. Pēc trīs gadu pārbaudes laika tiks veikts šajā paziņojumā izklāstītās pieejas novērtējums. Komisija par saviem pasākumiem aizsardzībai pret krāpšanu ziņos Komisijas gada ziņojumā par cīņu pret krāpšanu, ko publicē saskaņā ar Līguma 280. pantu. 7. PIELIKUMI 12. PR ocesa diagramma. 13. Personāla darba dokuments par to mehānismu panākumiem, kas izveidoti aizsardzībai pret krāpšanu saskaņā ar Komisijas paziņojumu par tiesību aktu un līgumu vadības aizsardzību pret krāpšanu, ko pieņēma 2001. gada 7. novembrī. [pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic] [1] Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp. [2] Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2006. gada 13. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006. [3] Komisijas paziņojums par tiesību aktu un līgumu vadības aizsardzība pret krāpšanu, SEC(2001) 2029, 7.11.2001. – OV nav publicēts. Tomēr skatīt 3.3. punktu. [4] Komisijas reforma – Baltā grāmata – I daļa (COM/2000/0200 galīgā redakcija). [5] Baltā grāmata „Komisijas reforma”, II daļa (Rīcības plāns), 5.4.2000., COM (2000) 200 galīgā redakcija/2. [6] COM(2000) 358 galīgā redakcija. [7] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei „Ziņojums par sasniegto Komisijas reformā – stāvoklis pēc reformas”, COM (2005) 668 galīgā redakcija, 21.12.2005. [8] Komisijas 1994. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1681/94 par pārkāpumiem struktūrpolitikas finansēšanā un nepareizi izmaksātu nodokļu atgūšanu un par informācijas sistēmas izveidi šajā jomā, OV L 178, 12.7.1994., 43.-46. lpp., un Komisijas Regula (EK) Nr. 1848/2006 par pārkāpumiem un par tādu summu atgūšanu, kas nepareizi izmaksātas saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu un informācijas sistēmas organizēšanu šajā jomā, kā arī par Regulas (EEK) Nr. 595/91 atcelšanu. [9] Komisijas iniciatīva „Pareiza un efektīva vadība” ( SEM 2000). Eiropas Komisijas vispārējs pārskats par 1995. gadu, 976. punkts. [10] Pieejams tikai franču valodā, iekšējs lēmums, kas saņemts no iepriekšējām arhivēšanas sistēmām. Communication de la Commission adoptée sur communication de Mme Gradin . Etanchéité de la législation à la fraude : mise en œuvre de la recommandation n°7 de SEM 2000, phase 2, SEC (1996) 1802/4, 1996. gada 11. oktobris. [11] Dokuments SG/C/3/ED D96, 1996. gada 6. maijs, OV nav publicēts.