52007DC0804

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 11.12.2007

COM(2007) 804 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Priekšlikums 2008.–2010. gada Kopienas Lisabonas programmai

SATURS

1. Ievads. Pretim jaunai Kopienas Lisabonas programmai (KLP) 3

2. KLP uzlabošana un atjaunināšana 3

3. Jaunajai KLP izvirzītie desmit galvenie mērķi četrās prioritārajās jomās 4

3.1. Ieguldījumi cilvēkos un darba tirgus modernizācija 5

3.2. Uzņēmējdarbības potenciāla atraisīšana, jo īpaši attiecībā MVU 7

3.3. Ieguldījumi zinībās un inovācijās 9

3.4. Enerģētika un klimata pārmaiņas 11

4. Ārējā programma 13

5. KLP īstenošanas nodrošināšana 14

PIELIKUMS……………………………………………………. 16

1. IEVADS. CEļā UZ JAUNU KOPIENAS LISABONAS PROGRAMMU (KLP)

Cieša dalībvalstu un Kopienas partnerība ir pats svarīgākais uzdevums, kas saistīts ar Lisabonas ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības atjaunināto stratēģiju. Papildus dalībvalstu īstenotajai politikai, kas saistīta ar valsts reformu programmām , svarīgi rīkoties arī Kopienas līmenī, tādējādi papildinot un uzlabojot rīcību valstu līmenī. Kopienas līmeņa rīcība var nodrošināt, piemēram, kopīgu juridisko un/vai politisko ietvaru. Tā palīdz panākt ar dalībvalstīm koordinētu politiku. Turklāt Kopiena tieši papildina dalībvalstu mazāk attīstīto reģionu resursus, piemēram, ar kohēzijas politikas programmām. Lai Eiropas Savienībā ievērojami pastiprinātu ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību, gan dalībvalstu, gan Kopienas līmenī jāizstrādā attiecīgs nosacījumu ietvars.

Šajā paziņojumā ierosināta Kopienas Lisabonas programma (KLP) 2008.–2010. gadam. Līdzīgi kā dalībvalstu reformu programmā, tajā noteikti galvenie Kopienas līmeņa pasākumi. Priekšlikums jaunai KLP pamatojas uz integrētajām pamatnostādnēm, un tajā saglabātas četras prioritārās jomas, ko noteikusi 2006. gada pavasara Eiropadome. Tajā uzskaitītas Kopienas līmenī veicamās darbības nākamā cikla laikā, kuras Komisijas stratēģiskais ziņojums ierosina pieņemt 2008. gada pavasara Eiropadomē,. KLP noteiktas vairākas ambiciozas, bet realizējamas rīcības , kas Kopienas līmenī jāīsteno līdz 2010. gadam. Lai vienotos par šiem pasākumiem nākamajiem trim gadiem, kas uzlabotu ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību, visās ES iestādēs nepieciešama saskaņota politiska rīcība.

2. KLP uzlabošana un atjaunināšana

ĪSTENOJOT PIRMO KOPIENAS LISABONAS PROGRAMMU 2005.–2008. GADAM, GūTI VēRā ņEMAMI REZULTāTI. PIEMēRAM, PANāKTI UZLABOJUMI vienotā tirgus tiesiskajā regulējumā , pieņemot pakalpojumu direktīvu un īstenojot finanšu pakalpojumu rīcības plānu. Komisija virzījusi labāka regulējuma programmu , lai samazinātu nevajadzīgas izmaksas un likvidētu šķēršļus inovācijām. Izaugsmei un nodarbinātībai kļuvušas pieejamas ievērojami lielāki Kopienas finansējuma apjomi. Jaunajā kohēzijas politikas programmu regulējuma ietvarā ieguldījumiem ekonomiskajā izaugsmē un nodarbinātībā 2007.–2013. gadā būs pieejami aptuveni 210 miljardi eiro, salīdzinājumā ar 2000.–2006. gadu tas ir par 25% vairāk. Līdz 2007. gada vidum pavisam īstenoti vairāk nekā 87 pasākumi no 102, kas bija pieteikti sākotnējā 2005. gada KLP. Lai paātrinātu lēmumu pieņemšanu institūciju starpā, daudz darījusi arī Padome un Eiropas Parlaments. No astoņpadsmit 2006. gada KLP ieviešanas ziņojumā noteiktajiem likumdošanas pasākumiem aptuveni desmit pieņēmusi Padome un Parlaments[1].

Kaut arī sasniegts ir daudz, 2005.–2008. gada KLP ne vienmēr nodrošina pietiekami stingru ietvaru, lai pilnībā panāktu KLP ietverto pasākumu prioritāti un paātrinātu to pieņemšanu un ieviešanu. Bieži tiek uzskatīts, ka KLP ir tikai Eiropas Komisijas reformu programma, lai gan tās īstenošanai ir nepieciešama pilnvērtīga Kopienas iestāžu un dalībvalstu iesaiste.

Jaunā KLP 2008.–2010. gadam ir vērsta uz šo trūkumu novēršanu. Tāpēc Komisija ierosina programmu ar skaidrāk noteiktām prioritātēm, izvirzot tikai 10 galvenos mērķus , ko iespējams sasniegt 2008.–2010. gadā. Visi šie mērķi un ar tiem saistītā ierosinātā rīcība:

- ir ar vērā ņemamu Kopienas līmeņa pievienoto vērtību vai ievērojami papildina dalībvalstu politikas virzienus un/vai citus politikas virzienus, ko īsteno ES līmenī;

- ievērojami ietekmē ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību vai nu tiešā veidā, vai arī atvieglojot pārstrukturēšanos un pielāgošanos,.

3. Jaunajai KLP izvirzītie desmit galvenie mērķi četrās prioritārajās jomās

Komisija ierosina ietvert 2008.–2010. gada KLP desmit galvenos mērķus un tiem atbilstošus pasākumus, pamatojoties uz integrētajām pamatnostādnēm un pilnībā iekļaujoties četrās prioritārajās jomās.

Desmit galvenie mērķi, kas sasniedzami līdz 2010. gadam

1. Līdz 2008. gada vidum Komisija ierosinās atjauninātu darba kārtību sociālajā jomā un palīdzēs mazināt profesionālo iemaņu trūkumu.

2. Komisija 2008. gadā nāks klajā ar priekšlikumiem kopējai imigrācijas politikai.

3. Kopiena pieņems plašu iniciatīvu kopumu mazās uzņēmējdarbības atbalstam, lai atraisītu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izaugsmes potenciālu visā to pastāvēšanas laikā.

4. Kopiena līdz 2012. gadam centīsies sasniegt mērķi samazināt ES administratīvo slogu par 25% un īstenot vērienīgu vienkāršošanas programmu.

5. Kopiena nostiprinās vienoto tirgu, palielinās pakalpojumu konkurenci un rīkosies vēl aktīvāk, lai integrētu finanšu pakalpojumu tirgu.

6. Kopiena padarīs „piekto brīvību” (zinību brīvu apriti) par realitāti un izveidos īstenu Eiropas pētniecības telpu.

7. Kopiena uzlabos nosacījumu ietvaru inovācijām.

8. Kopiena pabeigs iekšējo tirgu enerģētikā un pieņems tiesību aktu paketi par klimata pārmaiņām.

9. Kopiena sekmēs uz ilgtspējīgāku ražošanu un patēriņu vērstu rūpniecības politiku.

10. Kopiena risinās divpusējas sarunas ar galvenajiem tirdzniecības partneriem par jaunām starptautiskās tirdzniecības un ieguldījumu iespējām, un izveidos kopīgu regulējuma un standartu telpu.

Pielikumā iekļauts detalizēts saraksts, kurā pasākumi iedalīti trijās kategorijās:

- pasākumi, kas jāpieņem Eiropas Komisijai;

- pasākumi, kas prioritārā kārtā jāpieņem citām iestādēm;

- pasākumi, kas vēl jāīsteno.

Šis iedalījums skaidri norāda, kas darāms katrai iestādei. Tiek ierosināts visās ES iestādēs šos pasākumus atzīt par prioritāriem.

Komisija uzskata, ka, pilnībā īstenojot KLP, tiktu daudz panākts Lisabonas ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas sekmīgā īstenošanā. KLP iekļauto pasākumu ietekmes analīze ilgākā laika periodā norāda uz to, ka to īstenošana varētu ievērojami ietekmēt ES faktiskā IKP apjomu [2]. Turklāt šis pozitīvais efekts uz reālo IKP un nodarbinātību būtu pastāvīgs un ilgstošs, jo KLP pasākumi sekmētu darba ražīgumu un konkurenci, kā arī uzlabotu spēju pielāgoties.

Lai atbalstītu dažādos šajā dokumentā uzskaitītos Kopienas politikas virzienus katrā no četrām zemāk norādītajām prioritārajām jomām, Kopienas pašu finanšu resursi ir tikuši mobilizēti ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības mērķu finansēšanai, tādejādi uzlabojot priekšnoteikumus straujākai ekonomiskajai izaugsmei un ekonomikas pārstrukturēšanai, it īpaši jaunajās dalībvalstīs un citos ekonomiski nelabvēlīgos reģionos. Šie resursi ietver Eiropas kohēzijas politikas programmas, Eiropas lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), mūžizglītības programmu un Eiropas pielāgošanās globalizācijai fondu. Kohēzijas politikas fondi 2007.–2013. gadam sastāda aptuveni 347 miljardus eiro, un ELFLA — aptuveni 91 miljardu eiro. Asignējumi no struktūrfondiem devuši ievērojamu papildu finansējumu ekonomiskajai izaugsmei un nodarbinātībai. Finansējuma koncentrēšana uz Lisabonas prioritātēm ir cieši jāuzrauga un jāstiprina, lai Kopienas izdevumu kontekstā piesaistītu arvien vairāk finansējuma no dalībvalstīm. Nepieciešamības gadījumā šim mērķim ir jāizmanto 2010. gadā paredzētās kohēzijas politikas programmas un ELFLA vidusposma izvērtēšanas procedūras, nodrošinot lielākus asignējumus jomās ar vislielāko ieguldījumu atdevi. Prioritārās jomas ietver profesionālās kvalifikācijas celšanu (tostarp e-prasmju uzlabošanu), izglītību un apmācību, svarīgākos ieguldījumus infrastruktūrā, privāto ieguldījumu piesaisti un plašāku cilvēku iesaistīšanu informācijas sabiedrībā. Aprēķināts, ka līdz 2015. gadam ar struktūrfondu un kohēzijas fondu atbalstu tiks radīti aptuveni 2 miljoni papildu darba vietu[3].

3.1. Ieguldījumi cilvēkos un darba tirgus modernizācija

1. mērķis. Līdz 2008. gada vidum Komisija ierosinās atjauninātu darba kārtību sociālajā jomā, it īpaši attiecībā uz izglītību, migrāciju un demogrāfiskām pārmaiņām, kā arī palīdzēs atrisināt ar neatbilstošu profesionālo kvalifikāciju saistītos jautājumus, uzlabojot nākotnē nepieciešamo prasmju analīzi un prognozēšanu.

Tikai vairāk ieguldot izglītībā un profesionālajā kvalifikācijā ir iespējams cilvēkiem nodrošināt patstāvīgu dzīvi. Globalizācijas laikmetā Eiropai tas ir ļoti svarīgi, turklāt tas ir viens no visefektīvākajiem veidiem, kā nodrošināt vienādas iespējas un apņēmīgi cīnīties pret nevienlīdzību un nabadzību. Demogrāfiskās tendences nākotnē radīs arvien lielāku spiedienu uz darbaspēka piedāvājumu, nepieciešamo iemaņu pieejamību un valsts sociālo budžetu. Šajā situācijā uzlabot izglītību un profesionālo kvalifikāciju ir ļoti svarīgi kā nodarbinātībai, tā sociālajai kohēzijai. Atjauninātā darba kārtība sociālajā jomā piedāvā Kopienas mēroga risinājumu, tieši ar izglītību, migrāciju un demogrāfiskajām tendencēm saistītām problēmām.

Turpinot ar iniciatīvas „Jaunas iemaņas jaunām darba vietām”[4] pieņemšanu iesākto darbu, Kopiena var arī dot ieguldījumu profesionālās kvalifikācijas un atbilstības darba tirgus vajadzībām uzlabošanā, pienācīgi koordinējot prognozēšanas mehānismus, lai labāk sagatavotos notikumu attīstībai darba tirgū visas ES mērogā ,. Lai gan Komisija jau ir uzsākusi vairākus projektus darba tirgus tendenču un nepieciešamo iemaņu prognozēšanai, tagad ir jāuzlabo šo centienu koordinācija, lai to ietekme būtu maksimāla. Papildus, profesionālās kvalifikācijas attīstīšana tiks atbalstīta ar stratēģiska apmācību politikas ietvara palīdzību ES mērogā, t.sk. ar īpašiem pasākumiem kvalitatīvas profesionālo izglītības nodrošināšanai.

Lai efektīvāk apmierinātu darba tirgus vajadzības un risinātu ar neatbilstošu profesionālo kvalifikāciju saistītās problēmas, Kopienai jālikvidē ievērojamie normatīvie šķēršļi, kas pašlaik apgrūtina vienoto darba tirgu. Svarīgākie no tiem ir nepietiekama kvalifikāciju salīdzināmība un atzīšana, kā arī ierobežojumi pensiju un sociālo pabalstu pārnešanai uz citām dalībvalstīm. Šo šķēršļu likvidēšana papildinās dalībvalstu centienus atvieglot prasmju labāku pielietojumu un mazinās profesionālo kvalifikāciju neatbilstību darba tirgus prasībām.

Pasākumi

- Līdz 2008. gada vidum ierosināt atjauninātu darba kārtību sociālajā jomā.

- Veicināt profesionālo kvalifikāciju pārskatāmību, atzīšanu un salīdzināmību, kā arī uzlabot pensiju un citu sociālo tiesību pārnesamību visā ES.

- Uzlabot prognozēšanas spējas attiecībā uz darba tirgus tendencēm un nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju ES mērogā.

2. mērķis. Komisija 2008. gadā nāks klajā ar priekšlikumiem kopējai imigrācijas politikai.

Lai nākotnē labāk apmierinātu darba tirgus vajadzības, Kopienai jāizstrādā arī kopīga imigrācijas politika . Kaut arī migrācijas neto apjoms katru gadu ir ap 1,5 miljoniem cilvēku, lielākā daļa migrantu ir darbaspēks ar zemu kvalifikāciju. Lai apmierinātu aizvien lielāko pieprasījumu pēc kvalificētākiem strādniekiem un vienlaikus nepieļautu neefektīvu un savstarpēji konkurējošu dalībvalstu shēmu pastāvēšanu līdzās, svarīgi panākt kopīgu ekonomiskās migrācijas politiku. Uzlabojot ES migrantu profesionālās kvalifikācijas kombināciju, varēs labāk apmierināt ES darba tirgus prasības un palīdzēt samazināt profesionālo kvalifikāciju trūkumu. Komisija jau ir sagatavojusi sākotnējos priekšlikumus, tostarp attiecībā uz augsti kvalificēta darbaspēka imigrāciju ES saskaņā ar t. s. zilās kartes shēmu. 2008. gadā Komisija nāks klajā ar visaptverošiem priekšlikumiem kopējai imigrācijas politikai.

Pasākumi

- Virzīties uz ES darba tirgus vajadzībām atbilstošas kopējās imigrācijas politikas pieņemšanu, ieskaitot zilās kartes shēmu, lai piesaistītu augsti kvalificētu darbaspēku.

3.2. Uzņēmējdarbības potenciāla atraisīšana, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)

3. mērķis. Lai atraisītu MVU izaugsmes potenciālu visā to pastāvēšanas laikā, Kopiena pieņems iniciatīvu kopumu Eiropas mazās uzņēmējdarbības atbalstam.

Līdz 2010. gadam Kopienai jāatraisa MVU izaugsmes un nodarbinātības potenciāls ,— tas skartu vairāk nekā 99% no visiem uzņēmumiem un tādējādi varētu nodarbināt 67% no ES darbaspēka. Lai gan daudzi KLP pasākumi sniegs atbalstu arī MVU, ir nepieciešams īpaši risināt jautājumus, kas saistās ar to relatīvi slikto piekļuvi iekšējam un eksporta tirgum, kā arī jāmazina administratīvais slogs. Tādēļ Komisija izstrādās un īstenos iniciatīvu kopumu Eiropas mazās uzņēmējdarbības atbalstam ar noteiktiem principiem un konkrētiem pasākumiem MVU atbalstam visā to pastāvēšanas laikā, t.sk.: īpaši MVU vajadzībām pielāgots privātā uzņēmuma veids; atbrīvojumi no apgrūtinošām tiesību aktu prasībām (piem., par statistikas apkopošanu un dokumentāciju, PVN un grāmatvedības prasībām); vieglāka piekļuve riska kapitālam; intelektuālā īpašuma aizsardzība; atbalsts darbinieku pieņemšanai darbā un pārkvalificēšanai, atvieglota piedalīšanās valsts pasūtījuma konkursos, kā arī pētniecības un attīstības programmās; ciešāka saikne ar augstskolām un pētniecības centriem; atvieglota uzņēmumu nodošana citam īpašniekam un jaunu iespēju nodrošināšana neveiksmi cietušiem uzņēmējiem.

Pasākumi

- Pieņemt iniciatīvu kopumu Eiropas mazās uzņēmējdarbības atbalstam ar noteiktiem principiem un konkrētiem pasākumiem MVU atbalstam visā to pastāvēšanas laikā.

- Rūpīgi izvērtēt visu Kopienas likumdošanas bāzi ( acquis communautaire) no MVU perspektīvas un ieviest atbrīvojumus no ES tiesību aktu administratīvajām prasībām, kad vien iespējams.

4. mērķis. Kopiena pakāpeniski virzīsies uz mērķi samazināt ES administratīvo slogu par 25% līdz 2012. gadam un īstenos vērienīgu vienkāršošanas programmu.

Kopiena pabeigs savu Kopienas likumdošanas bāzes ( acquis) visaptverošo izvērtēšanu, lai vienkāršotu un atceltu nevajadzīgas, uzņēmējdarbību apgrūtinošas prasības , vienlaikus nodrošinot tiesību aktu sākotnējo mērķu sasniegšanu. Šis darbs papildinās dalībvalstu centienus, lai līdz 2012. gadam samazinātu administratīvo slogu par 25%. Samazināts administratīvais slogs ļaus uzņēmumiem, it īpaši MVU, palielināt savus ieguldījumus uzņēmumā un uzlabos stimulus pielāgoties un veikt inovācijas. Īstenojot vienkāršošanas politiku, Kopiena pilnībā ievēros subsidiaritātes principu un principu „vispirms domāt par mazajiem”.

Pasākumi

- Nodrošināt patreizējās pastāvošo Kopienas tiesību aktu vienkāršošanas programmas pilnīgu īstenošanu, lai atceltu nevajadzīgas, uzņēmumus apgrūtinošas prasības.

- Nodrošināt rīcības programmas ar ES tiesību aktiem saistītā administratīvā sloga mazināšanai pilnīgu īstenošanu. Visi 2007. gadā plānotie prioritārie pasākumi jāpabeidz līdz 2008. gada pavasara Eiropadomei.

5. mērķis. Kopiena nostiprinās vienoto tirgu, palielinās pakalpojumu konkurenci un spers papildus soļus finanšu pakalpojumu tirgus integrēšanai.

Ir nepārprotami pierādījumi, ka konkurence pakalpojumu jomā ir mazāka nekā ES preču tirgos. Kopienai jāveicina konkurence un jāpalielina efektivitāte, lai vienoto tirgu pakalpojumu jomā padarītu par realitāti . Svarīgi, lai dalībvalstis ar Komisijas atbalstu pilnīgi un savlaicīgi ieviestu pakalpojumu direktīvu . Tas ievērojami atvieglos pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanu un brīvu pakalpojumu sniegšanu, samazinot administratīvo slogu un likvidējot pašreizējos šķēršļus. Tas uzlabos uzņēmumu, it īpaši MVU piekļuvi tirgum, kā arī palielinās izvēli patērētājiem un to piekļuvi pakalpojumiem. Savlaicīga standartizācija un savietojamība ir svarīgi jautājumi vienotajā tirgū, it īpaši informācijas un komunikāciju tehnoloģiju preču un pakalpojumu tirgū. Šajā ziņā, konkurence var spēlēt papildinošu lomu.

Komisijas veiktā analīze, ieskaitot vienotā tirgus izvērtējumu, liecina par nepieciešamību veltīt īpašu uzmanību vairākām svarīgām tīklveida infrastruktūras nozarēm un pakalpojumiem, t.sk. pasta pakalpojumiem, elektroenerģijai/gāzei, dzelzceļam, finanšu pakalpojumiem, elektroniskajiem sakariem, mazumtirdzniecībai un vairumtirdzniecībai . Sekojoši, Kopienai vajadzētu uzlabot vienotā tirgus politiku un konkurences politiku ar mērķi palielināt darba ražīgumu un samazināt cenas patērētajiem, vienlaikus nodrošinot vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ Kopienai jāuzlabo galveno nozaru tirgus uzraudzība , ieskaitot ietekmi uz patērētājiem, un jāizmanto visi pieejamie instrumenti, tostarp salīdzinošais ziņojums patērētāju aizsardzības jomā, lai nodrošinātu patēriņa tirgu ilgtermiņa uzraudzību. Ir jādara vairāk arī patreizējās likumdošanas piemērošanā, lai nodrošinātu pārskatāmību un garantētu patiesu izvēles iespēju patērētājiem un citiem pircējiem. Kopumā, uzlabojot konkurenci un efektivitāti pakalpojumu jomā, uzlabotos visas ekonomikas konkurētspēja.

Papildus Kopienas centieni ir nepieciešami arī attiecībā uz Eiropas finanšu pakalpojumu tirgus integrēšanu , lai gūtu maksimālu labumu no eiro ieviešanas un nodrošinātu finanšu pakalpojumu lietotājus ar plašu lētāku produktu klāstu un augstu patērētāju aizsardzības līmeni. Neskatoties uz finanšu pakalpojumu rīcības plāna sasniegumiem, daži ES finanšu sistēmas segmenti ir joprojām sadrumstaloti. Vēl ir jāizveido vienotā eiro maksājumu zona, jālikvidē šķēršļi intensīvākai pārrobežu darbībai un konkurencei finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgū, jāpabeidz un jāievieš vienots ietvars finanšu vairumtirdzniecības un investīciju tirgiem.

Ņemot vērā satricinājumus finanšu tirgos un pieaugošo nestabilitāti, steidzami jāpastiprina arī pārrobežu mehānismi finanšu uzraudzībai un krīzes vadībai . Ar efektīvākas finanšu starpniecības palīdzību, finanšu pakalpojumu vienotais tirgus varētu vienlaikus samazināt kapitāla izmaksas aizdevuma ņēmējiem un palielināt ieguldījuma atdevi noguldītājiem. Efektīvs finanšu tirgus ir sevišķi svarīgs eirozonas dalībvalstīm, jo tas atvieglo pārstrukturēšanos un resursu pārdali, tādejādi palielinot to izturību pret satricinājumiem ekonomikā.

Turpināsies darbs to uzņēmumu izmaksu samazināšanas virzienā, kuras vienotajā tirgū rodas saistībā ar likumdošanā noteikto prasību izpildi nodokļu sistēmas sadrumstalotības dēļ, it īpaši MVU, kā arī ES mēroga nodokļa bāzes izvēles nodrošināšanā uzņēmumiem.

Pasākumi

- Stiprināt vienoto tirgu un konkurenci, uzlabot tirgus uzraudzību pa nozarēm un vajadzības gadījumā uzlabot regulējumu, it īpaši koncentrējoties uz svarīgākajiem pakalpojumiem un tīklveida infrastruktūras nozarēm.

- Nodrošināt pilnīgu un savlaicīgu Pakalpojumu direktīvas ieviešanu.

- Nodrošināt vienotas eiro maksājumu zonas izveidi un likvidēt šķēršļus, palielināt konkurenci finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgū un panākt vienotu ietvaru pārrobežu vairumtirdzniecības tirgos un investīciju darījumos.

- Uzlabot patreizējos uzraudzības mehānismus un turpināt attiecīgu instrumentu izstrādi ES finanšu iestāžu pārrobežu krīzes vadībai.

3.3. Ieguldījumi zinībās un inovācijās

Kopiena īstenos dzīvē „piekto brīvību” —brīvu zinību apriti, papildinot ar preču, pakalpojumu, cilvēku un kapitāla apriti saistītās četras brīvības. Šīs „piektās brīvības” īstenošana, izveidojot Eiropas pētniecības un augstākās izglītības telpu un uzlabojot galvenos ietvara nosacījumus inovācijām, ir nepieciešama dalībvalstu pētniecības un inovāciju politikas sadrumstalotības novēršanai. Tikai tā ES kļūs par pasaules līderi pētniecībā un uzlabos nosacījumus investīcijām no privātā sektora puses.

6. mērķis. Kopiena padarīs „piekto brīvību” (zinību brīvu apriti) par realitāti un izveidos īstenu Eiropas pētniecības telpu.

Lai īstenotu dzīvē „piekto brīvību” (zinību brīvu apriti) un izveidotu īstenu Eiropas pētniecības telpu un partnerību ar dalībvalstīm, jānostiprina visas trīs zinību trijstūra sastāvdaļas — pētniecība, inovācijas un izglītība[5]. Kopēja programmu izstrāde un juridiskā ietvara izstrāde ES mēroga pētniecības infrastruktūras izveidei un funkcionēšanai atvieglos arvien lielāku pētniecības resursu apvienošanu dalībvalstu starpā dažnedažādos veidos. Kopienas stratēģijas un ietvara izstrāde starptautiskai sadarbībai zinātnes un tehnoloģijas jomā palielinās arī ES un dalībvalstu sadarbību un ietekmi starptautiskā līmenī.

Pamatojoties uz ideju par Eiropas „pasi”, jāizveido efektīvs Eiropas vienotais pētniecības darba tirgus ar labākām karjeras iespējām pētniekiem, atvieglotu iespēju pieņemt darbā pētniekus no citām valstīm un lielāku mobilitāti pētnieku starpā. Tas papildinās dalībvalstu centienus stiprināt un reformēt augstākās izglītības sektoru, kā arī veicinās kontaktus un uzlabos sadarbību augstskolu, pētniecības organizāciju un uzņēmumu starpā.

Arī Eiropas inovāciju un tehnoloģijas institūts ir svarīgs šīs stratēģijas elements, kas aptvers izglītību, pētniecību un inovācijas. Tādējādi tas kļūs par paraugu atklātai inovāciju un zinību apmaiņai starp valsts sektora pētniecības organizācijām un rūpniecību. Kopumā, Eiropas pētniecības telpas izveidošana nodrošinās labākus rezultātus plašākā mēroga un dažādo pētniecības virzienu efekta dēļ, palīdzēs efektīvāk sadalīt resursus un panāks ievērojamus pārrobežu efektus visu dalībvalstu labumam.

Pasākumi

- Apvienot pētniecības un attīstības resursus to efektīvākas izmantošanas nodrošināšanai, līdz 2008. gada beigām vienojoties par jomām kopīgu programmu īstenošanai un līdz 2010. gadam izsludinot kopējus projektu konkursus.

- Uzlabot pētnieku pārrobežu mobilitāti un karjeras iespējas ar Eiropas „pases” palīdzību.

- Nodrošināt Eiropas inovāciju un tehnoloģijas institūta pilnvērtīgas darbības uzsākšanu.

- Uzsākt jaunas, pasaules mēroga pētniecības infrastruktūras izveidi, līdz 2009. gada beigām izstrādājot ceļvežus kopīgi apstiprinātu projektu uzsākšanai. 2008. gada laikā uzsākt dialogu ar ieinteresētiem starptautiskajiem partneriem par globālā mēroga projektiem.

7. mērķis. Kopiena uzlabos nosacījumu ietvaru inovācijām, it īpaši attiecībā uz riska kapitālu un intelektuālā īpašuma tiesībām.

Īstenojot savu plašā mēroga inovācijas stratēģiju, Kopienai jāuzlabo galvenie satvara nosacījumi inovācijām[6]. Tas iever, piemēram, vadošu tirgu izveidi jaunajās tehnoloģijās, intelektuālā īpašuma tiesību ietvara uzlabošanu un savietojamu standartu paātrinātu pieņemšanu.

Konkrēti, Komisijai jāizveido labvēlīgāki inovāciju finansēšanas nosacījumi , lai veicinātu biežāku augsti inovatīvu MVU veidošanos un vadošo tirgu attīstīšanos jaunajās tehnoloģijās (piemēram, ar zemām CO2 emisijām). ES mēroga režīma izveide riska kapitālam ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem. Kopienai ir cieši jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai likvidētu regulējuma un nodokļu šķēršļus riska kapitāla fondu pārrobežu ieguldījumiem. Nodrošinot riska kapitālu sākumposma finansēšanai, tai arī jāpalīdz novērst ar sākumkapitāla trūkumu saistītās grūtības. Eiropas Investīciju fonda MVU garantiju programma būtu ievērojami jāpaplašina, lai piesaistītu vairāk mikrokredītu un starpfinansējumu (mezzanine finance) [7]. Aprēķināts, ka, palielinot ES vidējo riska kapitāla pielietojumu līdz patlaban veiksmīgāko lietotāju līmenim , riska kapitāla ieguldījumiem būtu pieejami papildus 20 miljardi eiro gadā.

Kopienai jācenšas arī uzlabot nemateriālo aktīvu lietošanu un aizsardzību , it īpaši attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, kas arī palīdz piesaistīt finansējumu. ES patentēšanas sistēma aizvien ir sadrumstalota — tas ir dārgi un apgrūtinoši, kavējot zinību un inovāciju pārnesi un izplatīšanu visā ES[8]. Palielinot sistēmas efektivitāti un izpildi, ir iespējams nodrošināt atdevi no investīcijām pētniecībā un attīstībā, stimulējot pētniecības un attīstības pasākumus, finanšu ieguldījumus un inovāciju ieviešanu tirgū. Uzlabota Kopienas patentu sistēma, t.sk. Kopienas patenta izveide un patentu strīdu izšķiršanas kārtības uzlabošana, ne tikai ievērojami samazinātu patentēšanas izmaksas, bet arī nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību.

Pasākumi

- Veicināt riska kapitāla tirgus rašanos ES mērogā.

- Uzlabot MVU finansējuma apgūšanas spējas un to piekļuvi finansējumam.

- Izveidot Kopienas patentu un uzlabot patentu strīdu izšķiršanas kārtību, ievērojami samazinot patentu reģistrācijas izmaksas un palielinot juridisko noteiktību.

3.4. Enerģētika un klimata pārmaiņas

8. mērķis. Kopiena pabeigs enerģijas iekšējā tirgus izveidi un pieņems klimata pārmaiņu tiesību aktu paketi, lai izveidotu ietvaru siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai vismaz par 20% un atjaunojamās enerģijas patēriņa palielināšanai kopējā enerģijas patēriņā līdz 20% līdz 2020. gadam.

Ņemot vērā pieaugošo globālo konkurenci attiecībā uz enerģijas piegādēm un lai sasniegtu vērienīgos mērķus par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un atjaunojamās enerģijas patēriņa palielināšanu līdz 2020. gadam, ES ir jāizveido patiess enerģijas iekšējais tirgus ES mērogā un plaša mēroga emisiju kvotu tirdzniecības sistēma . Iekšējā enerģijas tirgus izveide veicinās energoefektivitāti un uzlabos energoapgādes drošību. Dalībvalstu enerģijas tirgu nesenā liberalizācija ne vienmēr ir radījusi spēcīgu konkurenci. Ir nepieciešams pilnībā ieviest pastāvošo likumdošanu un efektīvi nodalīt enerģijas ražošanu un piegādi no enerģijas sadales tīklu darbības, lai vēl vairāk palielinātu konkurenci un efektivitāti, ļaujot tirgū ienākt jauniem konkurentiem.. Turklāt ir nepieciešams palielināt enerģijas regulatoru neatkarību un sadarbību, kā arī novērst tehniskos šķēršļus tirgus integrācijai, it īpaši būtiski uzlabojot pārrobežu starpsavienojuma jaudas, lai nodrošinātu dalībvalstu tirgu integrācijai nepieciešamo pārvades jaudu. Šo pasākumu mērķis ir radīt īstenus stimulus 1000 miljardu eiro ieguldījumiem jaunās elektroenerģijas ražošanas stacijās un labākos pārrobežu starpsavienojumos, kas būs vajadzīgi nākamajos 20 gados. Iekšējais enerģijas tirgus jāpapildina ar rentablu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, lai līdz 2020. gadam sasniegtu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus, un ar Kopienas ietvaru rentablai atjaunojamo enerģiju attīstīšanai , lai atjaunojamās enerģijas patēriņš kopējā enerģijas patēriņā sasniegtu 20% līdz 2020. gadam .

Pasākumi

- Līdz 2009. gada maijam pieņemt tiesību aktu paketi iekšējā elektroenerģijas un gāzes tirgus izveides pabeigšanai , lai radītu konkurencei un investīcijām labvēlīgu enerģijas iekšējo tirgu, uzlabotu enerģijas regulatoru neatkarību un sadarbību, kā arī novērstu tehniskos šķēršļus tirgus integrācijai.

- Līdz 2009. gada maijam pieņemt tiesību aktu paketi, lai realizētu ES mērķus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzēm un atjaunojamo enerģiju.

9. mērķis. Kopiena veicinās uz ilgtspējīgāku ražošanu un patēriņu vērstu rūpniecības politiku, koncentrējoties uz atjaunojamo enerģiju, kā arī uz produktiem, pakalpojumiem un tehnoloģijām kas nodrošina zemas CO2 emisijas un efektīvu resursu izmantošanu ražošanas procesa laikā.

Eiropadomes vērienīgie klimata pārmaiņu mērķi 2020. gadam prasīs nebijuša apmēra ieguldījumus jaunās tehnoloģijās ar zemām CO2 emisijām un izraisīs būtiskas pārmaiņas ES ekonomikā. Dinamiska iekšējā tirgus izveidei vides tehnoloģijās, it īpaši tehnoloģijās ar zemām CO2 emisijām un efektīvu enerģijas un citu resursu patēriņu, ir nepieciešama iedarbīga Kopienas rīcība. Dalībvalstu centieniem attīstīt šīs rūpniecības nozares neizbēgami pietrūkst plašu tirgus iespēju un potenciāla saražotās vienības izmaksu samazināšanai uz mēroga rēķina, ko varētu nodrošināt ar ES mēroga tirgus izveides palīdzību videi draudzīgiem produktiem, pakalpojumiem un tehnoloģijām. Tāpēc ir nepieciešama ilgtspējīgas rūpniecības stratēģija Kopienas mērogā, kas būtu virzības uz ekonomiku ar zemām CO2 emisijām un lietderīgāku resursu izmantošanu priekšgalā[9].

Vadošo tirgus stratēģiju īstenošanai tādās jomās kā ilgtspējīga būvniecība, atkritumu pārstrāde, bioprodukti un atjaunojamā enerģija būtu jāstimulē jaunu tirgu izveide. Šādas stratēģijas strauji palielinātu pieprasījumu pēc vides tehnoloģijām, dodot būtiskus ieguvumus vides un ekonomikas jomā. Tas arī ietvertu dinamisku vides standartu savlaicīgu izstrādi ES vienotajam tirgum, nodrošinot vēlākus konkurētspējas uzlabojumus pēc šādu standartu pārņemšanas starptautiskā līmenī. Citi instrumenti ietver marķēšanas prasības un videi nekaitīga iepirkuma veicināšanu. Kopienas fondi jāizmanto arī privātā sektora finansējuma piesaistīšanai uz produktu un tehnoloģiju ar zemām CO2 emisijām vērstai pētniecībai un to ieviešanai tirgū, piemēram, riska kapitāla finansējums videi draudzīgām tehnoloģijām. Papildus emisiju kvotu tirdzniecības sistēmai, enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšanai būtu jānodrošina, lai enerģijas aplikšana ar nodokļiem kļūtu par arvien efektīvāku un noderīgāku ES enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā noteikto mērķu īstenošanas instrumentu un veicinātu šīs politikas rentabilitāti. Turklāt būtu jāizskata iespēja maza enerģijas patēriņa ražojumu veicināšanai izmantot arī citus fiskālus instrumentus, tostarp PVN.

Pasākumi

- Izveidot iekšējo tirgu vides tehnoloģijās un veicināt Eiropas vadošo tirgu izveidi ar zemu enerģijas un resursu patēriņu saistītu tehnoloģiju jomā.

- Pārskatīt enerģijas nodokļu direktīvu, lai to ciešāk sasaistītu ar ES mērķiem enerģijas un vides aizsardzības jomās.

- Pastiprināt pasākumus augstvērtīgu, videi nekaitīgu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu iekļaušanai valsts iepirkuma pasūtījumos, , tostarp attiecībā uz būvēm.

4. ĀRēJāS DARBīBAS PROGRAMMA

10. mērķis. Papildus ar Dohas daudzpusējo tirdzniecības sarunu pabeigšanu saistītajam darbam, Kopiena risinās divpusējās tirdzniecības sarunas ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, lai pavērtu jaunas iespējas starptautiskajai tirdzniecībai un ieguldījumiem, uzlabotu pieeju tirgum, koncentrējoties uz valstīm un nozarēm ar ievērojamiem šķēršļiem, un izveidotu kopīgu regulējuma un standartu telpu.

Kopiena ir apņēmusies arī turpmāk likvidēt šķēršļus tirdzniecībai un ieguldījumiem un cīnīsies pret negodīgu rīcību tirdzniecībā un investīciju jomā, kā arī pret šķēršļiem brīvai konkurencei. Veiksmīga Dohas sarunu noslēgšana ir labākais veids, kā to nodrošināt. Tiks izmantoti visi pieejamie instrumenti, lai saglabātu Eiropas atvērtību un vienlaikus uzlabotu pieeju trešu valstu tirgum. Komisija ik gadu ziņos par tirgus pieeju veicinošiem pasākumiem, apzinot valstis un nozares ar ievērojamiem šķēršļiem un uzsākot konsultācijas ar attiecīgajām valstīm. Pastāvīgu problēmu gadījumā tiks apsvērta iespēja pielietot Kopienas tirdzniecības instrumentus un/vai rīcība PTO mērogā.

Kopiena ir apņēmusies virzīt globalizācijas attīstību tādā gultnē, lai maksimāli palielinātu tās priekšrocības un dalītos tajās ar partneriem. Kopienai ir jāveido ciešākas saites ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, tostarp ar kaimiņvalstīm un valstīm ar strauji augošu ekonomiku, kā arī jāveicina reģionāla ekonomiskā integrācija ar kaimiņu apgabaliem. Divpusēji tirdzniecības nolīgumi ar galvenajiem tirdzniecības partneriem , tostarp kaimiņvalstīm (piemēram, sarunas un detalizēts nolīgums ar Ukrainu) un valstīm ar strauji augošu ekonomiku, ļauj ES padziļināt savu sadarbību ar šīm valstīm ārpus PTO ietvara un iekļaut plašus nosacījumus attiecībā uz sadarbību regulējuma un ar tirdzniecību tikai netieši saistītās jomās. Pašlaik notiek pārrunas par divpusējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar Dienvidkoreju, Indiju un ASEAN valstīm, ir plānotas arī citas pārrunas. Partnerības nolīgums ar Ķīnu ES uzņēmumiem uzlabos pieeju tirgum un vairos konverģenci regulējuma jomā. Šie nolīgumi veicinās starptautisko tirdzniecību un investīcijas, palielinās konkurenci un samazinās cenas patērētājiem. Turklāt sarunas par asociācijas nolīgumiem ar Mercosur valstīm, Andu Kopienu un Centrālameriku skar arī svarīgus ar tirdzniecību un citiem ekonomiskajiem sakariem saistītus jautājumus. Šīs sarunas kopā ar padziļinātu politisko dialogu var arī dot ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības veicināšanā partnervalstīs, veicināt kopīgu vērtību un starptautiski atzītu standartu sociālajā un vides jomā nostiprināšanos, tostarp attiecībā uz cienīgu darbu.

Stabilas kopīgas regulējuma telpas izveide ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, piemēram, ASV (Transatlantiskās ekonomikas padomes ietvaros) aizsāks darbu regulējuma un standartu harmonizēšanas jomā, it īpaši attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām, kas neapšaubāmi dos labumu visām tirdzniecībā iesaistītajām valstīm. Samazinoties netarifu šķēršļiem, uzņēmumiem ievērojami samazināsies izmaksas un uzplauks tirdzniecība. Turklāt jāveic pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību sistēmas piemērošanas efektivitātes uzlabošanai viltojumu novēršanas jomā . Galvenās iniciatīvas ietver ciešāku sadarbību ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, uzlabojot sadarbību muitas jomā un atbalstot sistēmas piemērošanu galvenajās viltojumu izcelsmes valstīs, t.sk., ES un ASV rīcības stratēģiju intelektuālā īpašuma tiesību jomā un sarunu noslēgšanu par jauno tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā ( ACTA ).

Pasākumi

- Veicināt plašus divpusējus nolīgumus ar svarīgiem tirdzniecības partneriem un veicināt ekonomisko integrāciju ar kaimiņvalstīm un kandidātvalstīm, izveidojot kopīgu ekonomikas telpu.

- Iespējama Kopienas tirdzniecības instrumentu izmantošana, pamatojoties uz Komisijas gada pārskatiem par pieeju tirgus.

- Pilnībā attīstīt Transatlantiskās ekonomikas padomes potenciālu un sadarboties ar citiem galvenajiem tirdzniecības partneriem, lai izveidotu kopīgu savietojama regulējošo noteikumu telpu.

- Uzlabot intelektuāla īpašuma tiesību piemērošanas sistēmu attiecībā uz drošību pret viltojumiem, ieskatot daudzpusējo tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā ( ACTA ).

5. KLP īSTENOšANAS NODROšINāšANA

KLP formulē galvenos ekonomikas reformas mērķus laika posmam no 2008. līdz 2010. gadam, kas var sniegt vislielāko ieguldījumu ekonomiskajā izaugsmē un nodarbinātībā Kopienas mērogā, atbalstot un papildinot dalībvalstu centienus nacionālā līmenī. Šai stratēģiskajai darba kārtībai vajadzētu noteikt visu ES iestāžu darbu ar ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas Kopienas dimensiju. Kaut gan citi pasākumi arī var dot ieguldījumu, KLP pasākumi ir tikuši izvēlēti kā steidzamākie un svarīgākie ekonomisko reformu pasākumi 2008. - 2010. gada laika periodam. Lai to panāktu, Komisija ierosina divus pamatelementus KLP īstenošanas nodrošināšanai .

Pirmkārt, ir būtiski svarīgi, lai Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija vienotos par stratēģiskās reformas mērķiem un pasākumiem . Uz tā pamata Eiropas Parlamentam un nākamajām Padomes prezidentvalstiīm vajadzētu Kopienas Lisabonas programmas mērķus un pasākumus uzskatīt par galveno prioritāti.

Otrkārt, KLP ieviešanas cieša uzraudzība ir tās savlaicīgas īstenošanas priekšnoteikums. To varētu panākt, ziņojot par Kopienas ekonomikas reformās paveikto ar ikgadēja ieviešanas ziņojuma palīdzību , kurā tiktu izvērtēta konkrēto pievienotajā tabulā uzskaitīto pasākumu veiksmīga īstenošana. Tas kalpotu par vērā ņemamu papildinājumu daudzpusējā uzraudzības procesa darbā rudenī, ļaujot veikt sistemātisku rezultātu izvērtēšanu Kopienas līmenī vienlaikus ar reformu tematisko izvērtējumu dalībvalstu mērogā. Eiropas Parlaments arī tiktu aicināts izvērtēt paveikto. Šī informācija tiktu atspoguļota Komisijas ikgadējā progresa ziņojumā , sniedzot priekšlikumus attiecībā uz nepieciešamību atjaunināt Kopienas Lisabonas programmu. Uz tā pamata pavasara Eiropadomei tās ikgadējās vispārējās Lisabonas stratēģijas ekonomiskajai izaugsmei un nodarbinātībai izvērtēšanas kontekstā būtu jāapzina paveiktais un nepieciešamības gadījumā jānorāda uz turpmāko rīcību.

Tādēļ Eiropas Komisija aicina:

- Eiropas Parlamentu, Padomi, Ekonomikas un Sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju apstiprināt ierosināto Kopienas Lisabonas programmu 2008. - 2010. gadam, it īpaši:

- apstiprinot 10 Kopienas rīcības pamatmērķus un katram mērķim ierosinātos pasākumus,

- piekrītot katru gadu izvērtēt rezultātus un sniegt ieteikumus,

- nosakot prioritātes attiecībā uz pasākumiem, kas vērsti uz 10 pamatmērķus īstenošanu.

- PIELIKUMS

Guideline 20 (Matching of Labour ,Market needs), 21 (Flexicurity), 23 (Investment in Human Capital), & 24 (Education and training systems) | The Commission will propose a renewed Social Agenda by mid-2008, particularly covering education, migration, and demographic evolutions, and help to address the skills gap by improving the monitoring and forecasting of future skills requirements | Proposal for a DIRECTIVE on Portability of pensions - possible political agreement at the Council (end of 2007 ) |

Ensure progressive removal of transitional restrictions on the free movement of workers from the new Member States (by 2011) |

Revision of REGULATION on Portability of social security rights (2nd half 2009 ) (( | Projected adoption (2nd half 2010) |

Monitor the implementation of the RECOMMENDATION OF THE EIROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on the establishment of the Eiropean Qualifications Framework for lifelong learning (Projected adoption: February 2008): Member States are asked to relate national qualifications systems to the EQF by 2010 |

DIRECTIVE- Monitoring the implementation of the Professional Qualifications Directive – Deadline for implementation by Member States:20 October 2007 |

Ensure the implementation of the basic skills communication (by 2010) |

RECOMMENDATION on EU-wide credit system transfer and accumulation systems for vocational training (March 2008) (( | Projected adoption (March 2010) |

RECOMMENDATION on quality assurance in vocational education and training (March 2008) (( | Projected adoption (March 2010) |

EU-wide inventory and monitoring system for on-going anticipation of future skills requirements in the context of "new skills for new jobs" initiative -Implementation in the course of 2008 and 2009 |

Ensure effective implementation of the Flexicurity common principles including the review "flexicurity: 3 years after". |

Guideline 20 (Matching of Labour ,Market needs) | The Commission will make proposals for a common policy on immigration in 2008 | Proposal for a DIRECTIVE Entry of highly skilled workers; "Blue Card" |

DIRECTIVE setting conditions of entry of seasonal workers (end 2008) (( | Projected adoption (End 2010) |

Guideline 15 (SMEs) | The Community will adopt a Small Business Act to unlock the growth potential of SMEs throughout their life-cycle | Measures following Communication on "Small Business Act" (May /June 2008) (( | Projected adoption (2010) |

Proposal for a Directive on the Small Company Statute (2nd half 2008)(( | Projected adoption (2nd half 2010.) |

Guideline 14 (Better regulation) | The Community will move towards the target to reduce EU administrative burdens by 25 % by 2012 and implement an ambitious simplification programme | Rolling SIMPLIFICATION PROGRAMME (2006-2009) including 109 actions (2009) (( | Pending proposals from SIMPLIFICATION PROGRAMME |

Proposals to reduce administrative burdens following administrative burden mapping and measurement of EC legislation and related transposition measures (2007-2008) in 13 priority areas. Proposals in 2008-2010. (( |

First batch of fast track administrative burden reduction actions | First batch of fast track administrative burden reduction actions in comitology |

Proposal for next batch of fast track actions alongside the strategic review on better regulation (January 2008) (( |

Guideline 9 (Information Society), 12 (Internal Market) &13 (Open Markets) | The Community will strengthen the single market, increase competition in services, and take further steps to integrate the financial services market | Proposal for a DIRECTIVE Revision of the regulatory framework for electronic communications and services Projected adoption (2009) |

Market monitoring in key markets |

DIRECTIVE amending Directive 97/67/EC concerning the full accomplishment of the internal market of Community postal services (Implementation 2011/ 2013) |

DIRECTIVES - Third Package on Rail (Implementation by 2009) |

DIRECTIVE on services in the internal market - Implementation by the MSs 28 December 2009 |

Actions to improve implementation of single market following Communication on the application of Community Law (SMR) |

Proposals to allow companies to choose an EU-wide tax base (3rd Q 2008) (( | Projected adoption (3rd Q 2010) |

Follow up of Retail banking (including payment cards and payment systems) and Business Insurance Sector Inquiries |

Measures to promote the creation of an EU mortgage credit market following a communication (White paper 19/12/07) (( | Projected adoption (2009) |

Proposal for a DIRECTIVE amending Directive 85/611 on EU harmonised investment funds- UCITS (February 2008) (( | Projected adoption (February 2010) |

DIRECTIVE - Monitoring Implementation of MiFiD- Entered in force 1 November 2007 |

Measures to ensure the realisation of Single Payments Area following a communication (2nd Q 2008) (( | Projected adoption (2010) |

Strengthening EU arrangements for financial stability, through review of cooperation obligations, (End 2008) (( | Projected adoption (2010) |

Proposal for a DIRECTIVE Solvency II -on the taking-up and pursuit of the business of Insurance and Reinsurance Projected adoption (End 2008) |

Proposal for a DIRECTIVE - Amendments to Directive 2006/48/EC and 2006/49/EC Capital Requirements (October 2008) (( | Projected adoption (October 2010) |

Guideline 7 (R&D) | The Community will make the "fifth freedom" (the free movement of knowledge) a reality and create a genuine Eiropean Research area. | Framework REGULATION -Legal framework for construction and operation of pan-Eiropean research infrastructures (July 2008) (( | Projected adoption (July 2010) |

Legislative and other proposals following Communication on "Partnership for a Eiropean researchers' passport for mobility and career development" (April 2008) (( | Projected adoption (2010) |

Implementation of legal and financial decision on Eiropean Institute of Innovation and Technology Projected adoption (2nd Q 2008) |

Measures for preparation of joint programming of research following a communication (September 2008) (( | Projected adoption (2010) |

Guideline 8 (Innovation) | The Community will improve the framework conditions for innovation, in particular for venture capital and intellectual property rights. | Measures for mutual recognition process following Communication on "Removing regulatory obstacles to cross-border investments by venture capital funds" (December 2007) (( | Projected adoption ( 2010) |

Proposal for a COUNCIL REGULATION on the Community Patent and additional measures to set up an EU wide jurisdictional system for patent litigation Projected adoption (2010) |

The Joint Eiropean Resources for Micro to Medium Enterprises initiative (JEREMIE) |

EIF - The High Growth and Innovative SME Facility (GIF): risk capital for innovative SMEs in their early stages (GIF1-€ 255m) and in their expansion phase (GIF2-€ 299 m) |

EIF- The SME Guarantee Facility, providing loan guarantees to encourage banks to make more debt finance available to SMEs, (€506 m) |

EIF-The Seed Capital Action and the Partnership Action: helping to reinforce the capacity of financial intermediaries to invest in and lend to SMEs. (€69 m) |

Guideline 11 (Environment), 12 (Internal Market) 13 (Open Markets) & 16 (Infrastructure) | The Community will complete the internal market for energy and adopt the climate change package in order to put in place the framework to achieve at least a 20% reduction in greenhouse gas emissions and reach a 20% renewables energy share by 2020. | Proposal for a DIRECTIVE amending Directive 2003/54/EC concerning common rules for the internal market in electricity Projected adoption (end 2009) |

Proposal for a DIRECTIVE amending Directive 2003/55/EC concerning common rules for the internal market in natural gas Projected adoption (end 2009) |

Proposal for a REGULATION establishing an Agency for the Cooperation of Energy Regulators Projected adoption (end 2009) |

Proposal for a REGULATION amending Regulation (EC) No 1228/2003 on conditions for access to the network for cross-border exchanges in electricity Projected adoption (end 2009) |

Proposal for a REGULATION amending Regulation (EC) No 1775/2005 on conditions for access to the natural gas transmission networks Projected adoption (end 2009) |

Follow up measures to the energy sector inquiry |

Guideline 10 (Industrial Base) & 11 (Environment) | The Community will promote an industrial policy geared towards more sustainable production and consumption, focusing on renewable energies and low-carbon and resource-efficient products, services and technologies. | Proposal for a DIRECTIVE - Amending the Emission Trading Directive, 2003/87/EC (January, 2008) (( | Projected adoption (January 2010) |

Legislative proposal on Carbon Capture and Geological Storage (CCS) (January, 2008) (( | Projected adoption (January 2010) |

Proposal for a DIRECTIVE - Review of the Energy Taxation Directive (4th Q 2008) (( | Projected adoption (4th Q 2010) |

Proposal for a DIRECTIVE on the promotion of renewable energy (January 2008) (( | Projected adoption (January 2010) |

Initially 14 Implementing DIRECTIVES for priority product groups for adoption of minimum energy performance standards (eco-design requirements) (Comitology until 2011) |

Revision of DIRECTIVES on Energy labelling and household appliances (2008) (( | Projected adoption (2010) |

Measures to strengthen the Public Procurement of high-performance environmentally-friendly products, technologies and services-following communication (Green Public Procurement (1st Q 2008 ) (( | Projected adoption (2010) |

- 7th Framework Programme (2007-13): €2.3 billion for energy, €1.8 billion for environment (including climate change) - Competitiveness and Innovation Programme (CIP) (2007-13), Entrepreneurship and Innovation Programme (EIP) € 430 million for eco-innovation and Intelligent Energy for Eirope (IEE) €730 million |

Legislative proposals following the "Sustainable industrial policy/Sustainable consumption policy", notably extension of EUP Directive (March 2008) (( | Projected adoption (March 2010) |

Guideline 13 (Open Markets) | Whilst working to conclude the Doha multilateral trade negotiations, the Community will negotiate bilaterally with key trading partners to open up new opportunities for international trade and investment, improve market access focussing on countries and sectors where significant barriers remain, and create a common space of regulatory provisions and standards. | International Agreement - Conclusion of the most important bilateral FTAs (ASEAN, India, South Korea) |

International Agreement - New Partnership and Cooperation Agreement (PCA) with China |

Bilateral regulatory cooperation with US, Japan, China and Russia |

Multi-party Agreement - Anti Counterfeiting Trade Agreement (ACTA) |

Lifelong learning Programme |

Eiropean Globalisation Adjustment Fund |

[1] „Kopienas Lisabonas programma. Tehniskās izpildes ziņojums 2006”, SEC(2006) 1379.

[2] Sk. Komisijas dienestu darba dokumentu Spillovers and complementarities in the context of the Lisbon Growth and Jobs Strategy including the economic effects of the Community Lisbon Programme , kurā prognozētā KLP pozitīvā ietekme uz ekonomiku līdz 2020. gadam sastāda gandrīz 2¾ procentpunktus no ES faktiskā IKP. Tomēr, interpretējot rezultātus, ir jābūt piesardzīgiem, jo šis pētījums balstās uz dažādiem ekonomiskajiem modeļiem, metodiku, datu avotiem un pieņēmumiem.

[3] Eiropas Komisija (2007). Ceturtais ziņojums par ekonomikas un sociālo kohēziju.

[4] „Jaunas iemaņas jaunām darba vietām”, Izglītības padomes 2007. gada 15. novembra secinājumi.

[5] Pētniecība un attīstība/ inovācijas bija viens no svarīgākajiem uzdevumiem 24 no 25 dalībvalstu 2005. gada valsts reformu programmām.

[6] „Plaša mēroga inovācijas stratēģija. Deviņi stratēģiski pasākumi inovācijai ES līmenī”, Konkurētspējas padomes 2006. gada 4. decembra secinājumi.

[7] EIF 2006. gada programmai bija atvēlēti tikai aptuveni 2 miljardi eiro, un no tiem visā ES sniegts atbalsts aptuveni 180 000 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

[8] Patentu dokumentācijas apstrādes un tulkošanas vidējās izmaksas Eiropas Savienībā ir vairāk nekā desmit reizes lielākas nekā ASV un Japānā.

[9] Komisijas paziņojums „Rūpniecības politikas vidusposma pārskats. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā”, COM(2007) 374, 4.7.2007.