52007DC0574

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 10.10.2007

COM(2007) 574 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Secinājumi pēc apspriešanās par Eiropas jūrniecības politiku

{COM(2007) 575 galīgā redakcija}{SEC(2007) 1278}{SEC(2007) 1279}{SEC(2007) 1280}{SEC(2007) 1283}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Secinājumi pēc apspriešanās par Eiropas jūrniecības politiku

1. Ievads

Gadu ilgusī apspriešanās par ES jūrniecības politiku tika uzsākta 2006. gada 7. jūnijā līdz ar Zaļās grāmatas par jūrniecības politiku pieņemšanu.

Šeit sniegts kopsavilkums par apspriešanās procesu. Tā ir radījusi vēl nepieredzētu rezonansi gan līdzdalības apmēra, gan intensitātes ziņā. Papildus visām Eiropas institūcijām atsauksmes par zaļo grāmatu tieši Komisijai iesniedza arī vairāku valstu un daži reģionālie parlamenti. Starp ieinteresētajām personām un pilsoņiem, kuri pauda viedokli par zaļo grāmatu, bija trešu valstu valdības, privātpersonas, zinātnieki un akadēmisko aprindu pārstāvji, uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas un komercaprindu pārstāvji. Iesniedzot detalizētus komentārus, nostāju ir paudis ievērojams skaits sadarbības un projektu vadības organizāciju, kuras darbojas ar piekrastes un jūras jautājumiem saistītos projektos, kā arī pilsētas un piekrastes reģioni, kas ir ieinteresēti konkrētās jomās, piemēram, tūrismā.

Tika saņemts vairāk nekā 490 atsauksmju un noorganizēts vairāk nekā 230 pasākumu, kuros ar ieinteresētajām aprindām apsprieda jūrniecības politikas jautājumus.

Sīkāka informācija par saņemtajām atsauksmēm, tostarp precīzas atsauces, būs atrodamas jūrlietām veltītajā tīmekļa vietnē šādos dokumentos:

- sīki izstrādāts ziņojums par apspriešanās procesu (atsauce, norāde uz tīmekļa vietni - http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/);

- iesniegto atsauksmju teksts (norāde uz tīmekļa vietni - http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/post_green_en.htm).

2. APSPRIEšANāS PROCESā IZTIRZāTāS TēMAS

2.1. Integrēta jūrniecības politika: centieni radīt pievienoto vērtību

Ieinteresētās aprindas atbalsta integrētu pieeju ES jūrniecības politikai, jo tā ļautu saskaņot savstarpēji saistīto nozaru vajadzības un problēmas, kuras šobrīd risina ar dažādu nozaru politikas pasākumu palīdzību. Rezultāts var būt savstarpēji pretrunīgi pasākumi vai arī iespēja, ka vienas nozares pārstāvju intereses netiek ņemtas vērā pasākumos, kurus veic citās nozarēs. Kā īpaši izteiktu piemēru ostu nozares pārstāvji min vides aizsardzības pasākumu ietekmi uz ostu paplašināšanu. Vairums ieinteresēto aprindu pārstāvju pauž cerību, ka pastiprinātai politikas pasākumu integrācijai būs labvēlīga ietekme.

Vēl viens arguments par labu šai vienotajai pieejai ir tas, ka tā palīdzēs apvienot dažādu tirgus dalībnieku un ieinteresēto aprindu ieguldījumu. Ieinteresēto aprindu pārstāvji min konkrētus praksē īstenotas integrācijas piemērus.

Reģionālās iestādes sniedz aprakstu par jau esošo sadarbību. Tās atzinīgi vērtē iespēju paplašināt kontaktus un sadarbību reģionos, valstīs un visā ES un vēlas lielāku pārredzamību par reģioniem svarīgajiem jautājumiem.

Apspriešanās procesā ir apstiprinājies, ka pastāv iespējas nostiprināt attiecības starp tiem, kas dzīvo un strādā pastāvīgā kontaktā ar jūru ― piemēram, jūrniekiem un zvejniekiem, — un citām saistītajām tautsaimniecības nozarēm. Tas ir apliecinājis arī potenciālu uzņemties kopīgu atbildību ilgtspējības mērķa sasniegšanai. Kā piemērs ir minami zvejnieki, kuru gadsimtiem ilgušo saikni ar jūru ir iespējams vēl padziļināt un piešķirt tai jaunus izpausmes veidus, nodrošinot šīs nozares mijiedarbību ar citām darbības jomām, piemēram, tūrismu vai vides aizsardzību.

Dažu nozaru ieinteresēto aprindu pārstāvji uzsver ekonomiskās priekšrocības, ko radītu integrācija. Instrumenti saskaņotai datu vākšanai un izmantošanai var radīt patiesu pievienoto vērtību. Diskusijas dalībnieki norāda uz nepieciešamību integrēt sistēmas un standartus jūrniecības kontroles un uzraudzības jomā. Pētnieki uzsver ekonomisko izdevīgumu, kas panākams, kopīgi izmantojot viņu darbam vajadzīgās dārgās iekārtas.

Attiecībā uz integrētās pieejas ideju nav saņemts daudz kritikas, bet daži diskusijas dalībnieki savās atsauksmēs runā atsevišķi par pieeju un par instrumentiem. Šie atsauksmju sniedzēji norāda uz to, ka integrētas pieejas izstrādes rezultātam nevajadzētu būt ES pārregulēšanai, pārmērīgai regulēšanai vai pārmērīgai centralizācijai. Ievērojams skaits atsauksmju iesniedzēju nevēlas, lai integrētā politika radītu izmaiņas esošajā konkurences situācijā.

2.2. Kas ar ko nodarbojas? Subsidiaritāte nozīmē atbildību

Zaļajā grāmatā par jūrniecības politiku subsidiaritāte ir minēta kā viens no integrētas pieejas stūrakmeņiem. Tas nozīmē, ka lēmumi ir jāpieņem un pasākumi jānosaka administratīvajā līmenī, kas ir iespējami tuvāks personām un jomām, kuras tie skar, un lēmumu pieņemšanas procesā jāizmanto jau esošā kompetence.

Reakcija uz zaļo grāmatu apstiprina Komisijas uzskatu, ka Eiropas jūrniecības politikai jābūt balstītai uz jau esošo kompetenču sadalījumu Eiropas Savienībā. Eiropas Savienībai šajā procesā jāuzņemas drīzāk koordinatores nevis integrētājas pienākumi.

Kā piemērs minama diskusija par teritoriālo plānošanu. Daudzi pārstāvji no dažādām nozarēm atzīst šādas plānošanas vispārējo lietderību. Vairums uzskata, ka teritoriālā plānošana ir dalībvalstu kompetencē, tomēr norāda uz nepieciešamību pēc šīs plānošanas pārrobežu nepārtrauktības un pēc informācijas par labākajām praksēm.

Vēl viens piemērs ir diskusija par valstu darbībām atklātā jūrā. Atbalsts jautājumā par Eiropas krasta apsardzi nav liels, tomēr ir interese par sadarbību starp dalībvalstu iestādēm, lai līdzīgus mērķus varētu sasniegt bez kompetenču maiņas.

Liels uzsvars ir likts uz nepieciešamību pēc esošās politikas un tiesiskā regulējuma labākas īstenošanas un to saskaņotākas mijiedarbības. Saistībā ar to lielāka uzmanība jāpievērš arī ietekmes novērtējumam. Turklāt diskusijas dalībnieki norāda uz nepieciešamību pēc konkrētām regulatīvām iniciatīvām, lai novērstu nepilnības ES tiesību aktos.

Apspriešanās procesā īpaša uzmanība tika pievērsta sarežģītībai, kas piemīt ar jūru saistītajām darbībām Eiropā. Šīs sarežģītības dēļ ir nepieciešams gan plašs skatījums, gan speciāli attiecīgiem gadījumiem izstrādāti risinājumi, kuros ņemtas vērā reģionālās īpatnības, konkrētu ieinteresēto aprindu vajadzības un to kompetence.

Jūrniecības politikas pasākumi tiešā veidā ietekmē piekrastes reģionus. Vietējo un reģionālo pašvaldību plašā līdzdalība norāda uz vēlmi mācīties no citiem, dalīties pieredzē un savās idejās.

Jūrniecības nozarē vajadzīgs mazāk regulējuma un vairāk pašregulēšanas iespēju. Lai gan uzskata, ka pašregulēšana gan nav optimāls risinājums visos gadījumos, tomēr ar labu rezultātu un labākās prakses apbalvošanu saistītā pozitīvā ietekme var labvēlīgi izpausties jau esošo noteikumu īstenošanā un sagatavot iestrādes standartu uzlabošanai, lai jaunie ierosinātie standarti būtu pieņemami vairumam procesa dalībnieku.

Apspriešanās procesā tika uzsvērts noteikumu īstenošanas un izpildes nozīmīgums. Procesa dalībniekiem apzinoties kopējās problēmas kā savējās un kopīgi uzņemoties atbildību, var tikt veicināta noteikumu īstenošana un izpilde, un tas nozīmē, ka turpmāk ļoti liela nozīme ES jūrniecības politikas iniciatīvās būs gan subsidiaritātei, gan ieinteresēto aprindu iesaistīšanai.

Diskusijā ir kļuvis skaidrs, ka ieinteresētās personas jūtas atbildīgas par tām konkrētajām jūrniecības jautājumu „mozaīkas” jomām, kuras tieši attiecas uz pašām ieinteresētajām personām. Eiropas jūrniecības politikas mērķis ir sakārtot visus mozaīkas gabaliņus to pareizajās vietās, nevis pārveidot katru no jauna.

Diskusija par kompetenču sadalījumu ir apstiprinājusi zaļās grāmatas pamatā esošo vērtējumu, pierādot visu iesaistīto pušu pienākuma apziņu attiecībā uz savu vietu Eiropas jūrniecības nozarē. Eiropas jūrniecības politika būs veiksmīga vienīgi tad, ja tā pratīs izmantot šo ieinteresētību, panākot, lai katra ieinteresētā persona uzņemtos samērīgu atbildības daļu un justos iesaistīta procesā.

2.3. Okeānu pasaule: globālas nozīmes jautājumi un uzdevumi

Apspriešanās process ir radījis priekšstatu par jūrniecības darbību, piemēram, kuģniecības un zvejas, globālo raksturu. Vairāki ieinteresēto aprindu pārstāvji uzskata, ka ES vajadzētu veicināt pasaules ekosistēmas aizsardzībai veltītus pasākumus, tostarp tāljūrā.

Šajā jautājumā vairums ieinteresēto personu ir vienisprātis par nepieciešamību pēc daudzpusējiem noteikumiem un standartiem un to īstenošanas un izpildes. Par to, kā tas būtu panākams, ir pausti atšķirīgi viedokļi; daži diskusijas dalībnieki uzstāj, ka standarti ir jāizstrādā tikai daudzpusējā kontekstā, un nepiekrīt uzskatam, ka tos vispirms izstrādā Eiropas Savienībai. Tomēr ievērojams skaits ieinteresēto personu uzskata, ka ES būtu jāuzņemas svarīgais uzdevums rādīt priekšzīmi citiem.

Diskusijas dalībnieki ir vienisprātis par pozitīvajiem aspektiem, ja ES rādītu labu piemēru citiem. Tomēr tie ieinteresēto aprindu pārstāvji, kuru konkurētspēja ir atkarīga no līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem, iebilst pret ES regulējošu darbību veikšanas pirms attiecīgiem starptautisko organizāciju pasākumiem .

Apspriešanās process no jauna ir pierādījis to, ka nedrīkst ignorēt jūrlietu starptautiskā un daudzpusējā rakstura aspektus. Eiropas Savienībai ir jāsadarbojas ar starptautiskajām organizācijām un jārēķinās ar to pieņemtajiem noteikumiem. Ieinteresēto aprindu pārstāvji atbalsta integrētu pieeju ES jūrniecības politikas starptautiskajam aspektam, tomēr uzsver, ka katrs gadījums ir jāizskata atsevišķi pēc būtības. Tās piekrīt uzskatam, ka ir jābalstās uz jau esošajiem instrumentiem un metodēm, un atbalsta risinājumus, kas veicina pievienotās vērtības radīšanu.

Rādīt citiem ceļu ar labu piemēru nozīmē arī rādīt priekšzīmi jau esošo noteikumu ievērošanā. Vienlīdz svarīga ieinteresēto aprindu pārstāvjiem šķiet nepieciešamība stiprināt starptautisko noteikumu īstenošanu un izpildi no ES dalībvalstu un trešu valstu puses. Šis jautājums ir devis pamatu ierosinājumiem par dialogu, atbalstu un resursu palielināšanu sadarbībā ar ES kaimiņvalstīm un citiem partneriem.

Jo īpaši (bet ne tikai) tie diskusijas dalībnieki, kuri ir ieinteresēti Vidusjūras reģionu skarošos jautājumos, vērš uzmanību uz Eiropas kaimiņattiecību politiku. Daudzi ieinteresēto aprindu pārstāvji piekrīt zaļajā grāmatā izteiktajam apgalvojumam par to, cik svarīgi ir iesaistīt kaimiņvalstis integrētas jūrniecības politikas izstrādē.

Tādējādi apspriešanās process ir apliecinājis to, cik svarīgi ir padziļināt Eiropas jūrniecības politikas starptautisko dimensiju. Ieinteresēto aprindu pārstāvji vēlas būt droši par to, ka, pirms izmēģināt jaunus risinājumus, pilnībā tiks izmantots patlaban spēkā esošās sistēmas potenciāls.

2.4. Ilgtspējīga resursu izmantošana un veiksmīgas pārvaldības nozīme

Apspriešanās procesa gaitā tā dalībnieki vēlreiz pārliecinājās par zaļajā grāmatā konstatēto ciešo saikni starp konkurētspēju un ilgtspējību. Apspriešanās parādīja arī to, ka ieinteresēto aprindu pārstāvji apzinās: ja mēs vēlamies nodrošināt okeānu un jūru nepārtrauktu izmantošanu, nemazinot to vērtību Eiropas un visas cilvēces iedzīvotāju acīs, tad šai saiknei jābūt pozitīvai.

2.4.1. Konkurētspēja

Apspriešanās process ir vērsis tā dalībnieku uzmanību uz to, cik lielā mērā Eiropas labklājība ir atkarīga no drošiem un efektīviem jūras pārvadājumu pakalpojumiem. Ņemot vērā pasaulē notiekošo globalizāciju, šo pakalpojumu efektivitāte ir ārkārtīgi svarīga ES konkurētspējai.

Ieinteresēto aprindu pārstāvji ir vienisprātis par to, ka Eiropas jūras pārvadājumu un ostu nozarēm piemīt liels izaugsmes potenciāls un ka tās ir galvenie elementi Lisabonas stratēģijā, lai padarītu Eiropu par konkurētspējīgāko tirdzniecības struktūru.

Turklāt ieinteresēto aprindu pārstāvji piekrīt tam, ka konkurētspēja jūrlietu nozarēs — gan starptautiskā, gan iekšējā mērogā — ir balstīta uz augstāku kvalitāti, nevis zemākām cenām.

ES jūrniecības nozares uzņēmumu veiksme ― vienalga, vai tie būtu kuģubūves, loģistikas, iekārtu ražošanas vai saistīto pakalpojumu uzņēmumi, ― ir atkarīga no to spējas piemērot novatorisku pieeju. Šis faktors ir būtisks arī citām ar jūru saistītām nozarēm, piemēram, tūrismam kā vienai no nozarēm, kas sekmē piekrastes reģionu ekonomiskās labklājības pieaugumu.

Dažādu jūrlietu jomu savstarpējā saziņa ir uzlabojusies līdz ar jūrniecības nozares grupu izveidošanu visā Eiropas Savienībā, dodot jaunu stimulu jūrniecības ekonomikas izaugsmei.

Saistībā ar to liela nozīme ir zinātnei un pētniecībai. Zinātnieki ir izstrādājuši daudzus priekšlikumus, kā uzlabot sadarbību starp jūrniecības zinātnes un pētniecības iestādēm.

Nākotnes tehnoloģijas būs nozīmīgi pamatelementi ilgtspējīgākas ekonomikas veidošanai, piemēram, tiks attīstīta enerģijas ieguve no atjaunojamiem enerģijas avotiem, jo īpaši vēja un viļņu enerģijas ieguve. Lai būtu vadībā savā tirgus segmentā, piemēram, jūras biotehnoloģiju jomā, ir nepieciešams stabils zinātniskais pamats.

Zināšanas nozīmē arī datus. Ļoti daudzi apspriešanās procesa dalībnieki atbalsta uzskatu, ka ir jāuzlabo veids, kā tiek vākti un izmantoti dati (reālā laika un citi dati) par okeāniem un jūrām, tostarp par tajos veiktajām darbībām, kā arī sociālekonomiskie un statistikas dati par piekrastes reģioniem un jūrniecības ekonomiku.

Ieinteresēto aprindu pārstāvji apliecina, ka standarti viņiem ir ļoti svarīgs jautājums. Ir nepieciešami augsti standarti, lai varētu nodrošināt kvalitāti un līdz ar to arī konkurētspēju, un standarti, kas veicinātu ilgtspējību. Nozares pārstāvji norāda, ka uz augstiem standartiem balstīta konkurētspēja būs efektīva tikai tad, ja šos standartus piemēros visiem tirgus dalībniekiem, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Tie pauž viedokli, ka reizēm uz brīvprātības principu balstīta pieeja var nodrošināt labākus rezultātus nekā obligātu prasību noteikšana. Kā uzskata daudzi ieinteresēto aprindu pārstāvji, lai paaugstinātu standartus visā pasaulē, Eiropas Savienībai var būt jāuzņemas šā procesa vadība. Citi norāda, ka daļa tirgus dalībnieku gan ir uzticami, tomēr daudzi citi nav tik apzinīgi, un līdz ar to saglabājas nepieciešamība nodrošināt noteikumu izpildi un uzraudzību.

Regulējuma neplānota ietekme var izpausties, piemēram, tradicionālo kuģu izmantošanā tūrismam vai nevajadzīgās izmaksās, kas Eiropas kuģniecībai rodas tāpēc, ka kuģu reisi no vienas ES dalībvalsts ostas uz citu dalībvalsts ostu vienmēr tiek uzskatīti par starptautiskiem reisiem, pat tādā gadījumā, ja pārvadātā krava ir iekšējam tirgum paredzētas preces.

Augstāki standarti nozīmē arī augstākas prasības attiecībā uz personālu. Daudzi ES jūrniecības nozares dalībnieki gan var lepoties ar lielisku praksi attiecībā uz personāla pieņemšanu darbā un darba apstākļiem, tomēr vēl ir jāiegulda daudz pūļu, lai uzlabotu personāla situāciju jūrniecības ekonomikā kopumā un sasniegtu kādu citu mērķi, proti, augstākās kvalitātes darbvietas augstākās kvalitātes darbiniekiem. Ieinteresēto aprindu pārstāvji norāda uz to, ka situācija saistībā ar darbinieku prasmēm un apmācību vēl nav optimāla un ka pastāv iespējas kombinēt tradicionālās jūrniecības iemaņas ar modernajām. Pastāv dažādi viedokļi attiecībā uz jautājumu, vai un kādi izņēmumi ES sociālajā likumdošanā ir attaisnojami attiecībā uz jūrniecības jomām, bet vienprātība valda par nepieciešamību nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus visā pasaulē un par ES tiesību aktu iespējamo nozīmi šajā kontekstā.

Vairākās saņemtajās atsauksmēs ir norādīts, ka ārkārtīgi nozīmīga Eiropas jūrniecības nozaru konkurētspējai ir starpnozaru mobilitāte, kas balstīta uz nozares vajadzībām atbilstošiem apmācības un kvalifikācijas pasākumiem, kā arī saistošas daudznozaru karjeras iespējas.

Ekonomisko procesu dalībnieku neatkarība ir minēta kā viens no argumentiem, iebilstot pret publiskā finansiālā atbalsta piešķiršanu saimnieciskajām darbībām. Tomēr ieinteresēto aprindu pārstāvji uzskata, ka darbam ir nepieciešami atbilstoši pamatnosacījumi, un tāpēc pozitīvi vērtē valdības atbalstu, piemēram, augstāku standartu ieviešanai, lai nodrošinātu līdzvērtīgu konkurences apstākļu saglabāšanu un radītu iespēju apbalvot tos uzņēmumus, kuri vislabāk ievēro standartus vai kuru darbība rada vispārēju labumu.

2.4.2. Ilgtspējība

Nepieciešamība noteikt aizsargātas jūras teritorijas praktiski netiek apšaubīta; diskusijas norisinās par to noteikšanas procesu. Katrs šīs diskusijas dalībnieks vēlas tikt uzklausīts lielākā mērā, un tas liecina par to, ka telpas organizācijai ir nepieciešama augšupēja koordinēšana un plānošana .

Ļoti nozīmīgs jautājums ir jūras vides stāvoklis. Tiek minēti tādi riski kā dzīvo resursu saglabāšanas apdraudējums pārzvejas rezultātā un klimata pārmaiņas. Ļoti liela vērība ES klimata politikā ir veltīta okeāna un klimata mijiedarbībai.

Jūras biotehnoloģiju izstrāde vai citi ģenētisko resursu izmantojuma veidi tiek uzskatīti par iespēju, kas skaidri parāda nepieciešamību ar integrētas pieejas palīdzību nodrošināt saikni starp pētniecību, ilgtspējību un starptautisko normatīvo aktu izstrādi.

Ieinteresēto aprindu pārstāvji norāda, ka līdz 80% gadījumu jūras vides piesārņojuma avots atrodas uz sauszemes, un aicina veikt stingrākus pasākumus šajā jomā. Šo problēmu jo īpaši uzsver organizācijas, kuru darbība ir saistīta ar Baltijas jūras reģionu. Daudzas no tām izsaka prasību, lai jaunu projektu izstrādē tiktu ņemti vērā tādi vēsturiski radušies vides riski kā kuģu vraki vai kara laika munīcijas atliekas.

Vairāki ieinteresēto aprindu pārstāvji uzsver jūras videi veltītās tematiskās stratēģijas kā ES jūrniecības politikas „vides pīlāra” nozīmi. Uzmanība tiek vērsta arī uz nepieciešamību pēc iespējas drīzāk pieņemt ierosināto Jūras vides stratēģijas direktīvu.

Apspriešanās procesā tika pieminēts tas, cik nozīmīga ir saikne starp esošajiem vides aizsardzības instrumentiem un jūras videi veltītās tematiskās stratēģijas īstenošanu. Kā ārkārtīgi būtiski faktori visu šo instrumentu piemērošanai tika minētas saskaņotība un atbilstība. Daži ieinteresēto aprindu pārstāvji uzsver nepieciešamību neaprobežoties tikai ar jūras videi veltītās tematiskās stratēģijas skartajiem jautājumiem un aptvert vēl plašākus vides aizsardzības mērķus, savukārt citi vēlas nodrošināt, lai, novērtējot vides aizsardzības pasākumu un tiesību aktu ietekmi, tiktu pienācīgi ņemtas vērā saimnieciskās prioritātes.

Jūras un piekrastes teritoriju ilgtspējīgai pārvaldībai ļoti nozīmīgs ir darbs, kas balstīts uz ekosistēmu un ekoreģionu koncepciju. Ieinteresēto aprindu pārstāvji norāda uz nepieciešamību pēc sadarbības starp piekrastes reģioniem un blakus esošajām dalībvalstīm, kā arī citām kaimiņvalstīm. Vērā ir jāņem katras ekosistēmas un katra reģiona raksturīgās iezīmes. Diskusijas dalībnieki apliecina, ka liela nozīme ir reģionālajām jūras konvencijām.

Diskusijas dalībnieki norāda, ka salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem kuģniecība ir videi nekaitīgāka un ka iekšzemes ūdens transporta un vairākveidu pārvadājumu sistēmas pieaugošajai izmantošanai ir būtisks potenciāls. Tomēr ieinteresēto aprindu pārstāvji piekrīt tam, ka bažas rada kuģu un kuģu demontāžas izraisītais gaisa un jūras piesārņojums. Lai gan pastāv atšķirīgi viedokļi par šīs problēmas risinājumiem, attiecībā uz sasniedzamajiem mērķiem valda vienprātība. Diskusijas dalībnieki dod priekšroku risinājumiem starptautiskā kontekstā, bieži vien pieņemot to, ka rezultāts var būt kavēšanās vai mazāk optimāli risinājumi.

Reģionālās, jo īpaši attālo rajonu, iestādes labi apzinās to, ka nākotnē tādu nozaru kā tūrisma un zvejas (gan rūpnieciskās, gan atpūtas zvejas) izaugsme un ilgtspējība būs atkarīga no nepiesārņotām piekrastes joslām un veselīgām jūras ekosistēmām.

Daudz ir tādu, kas aicina vairāk integrēt ar vidi saistītos jautājumus zivsaimniecības nozarē un zivsaimniecības nozari — jūrniecības politikā. Pēc diskusijas dalībnieku domām, ir nepieciešams labāk uzraudzīt to, kā tiek ievērots zinātniskais ieteikums par kvotu noteikšanu attiecībā uz zivju krājumiem, kā arī zvejā pastiprināti piemērot uz ekosistēmu orientētu pieeju. Ilgtspējīgai zivsaimniecības pārvaldībai ir nepieciešama vienkāršota un efektīva pārraudzības un izpildes uzraudzības sistēma. Domājams, ka, sekmējot vides izpētes un zivsaimniecības zinātniskās pētniecības mijiedarbību, būs iespējams panākt labākus un ilgtspējīgākus rezultātus. Ieinteresēto aprindu pārstāvji norāda, ka ir nepieciešama labāka izpratne par akvakultūras ietekmi uz visu ekosistēmu kopumā.

Apspriežams jautājums ir apmācības, darba apstākļu un darba iespēju uzlabošana zvejniekiem. Kā uzskata ieinteresēto aprindu pārstāvji, bez uzlabojumiem šajā jomā izstrādāt ilgtspējīgu pieeju zivsaimniecības nozarei faktiski nav iespējams, jo svarīgas starptautiskas problēmas (piemēram, nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja) ar jautājumu par nodarbinātības nosacījumiem un darba apstākļiem ir saistītas tikpat lielā mērā kā ar esošo noteikumu izpildes problemātiku.

Daudzi ieinteresēto aprindu pārstāvji aicina izstrādāt instrumentus, kas palīdzētu novērtēt saimniecisko darbību starpnozaru mijiedarbību un ietekmi uz vidi, jo tas dotu iespēju ilgtspējīgākai darbību organizēšanai un plānošanai. Daudzi ieinteresēto aprindu pārstāvji vērš uzmanību uz riskiem un klimata pārmaiņu ietekmi, kas rada arvien lielāku apdraudējumu.

2.5. Jūrniecības pārvaldība: kopīgi instrumenti kopējai politikai

2.5.1. Teritoriālā plānošana

Ieinteresēto aprindu pārstāvji uzsver, ka dažādiem konkurējošajiem jūras izmantošanas veidiem nepieciešama saskaņota pārvaldība un plānošana. Arvien plašākas un lielākā mērā mijiedarbojošās saimnieciskās aktivitātes un pieaugošais ilgtspējības nodrošināšanas instrumentu skaits nozīmē to, ka bez integrētiem plānošanas un pārvaldības pasākumiem būs daudz grūtāk panākt, lai mūsu attiecības ar okeāniem un jūrām attīstītos ilgtspējīgā veidā. Vairums ieinteresēto aprindu pārstāvju ir vienisprātis par to, ka jūras teritoriālā plānošana būtu labs visā Eiropas Savienībā piemērojams instruments, bet ka tai jāpaliek dalībvalstu kompetencē.

Uzskati būtiski atšķiras jautājumā par koncepciju, tās piemērošanas jomu un saikni ar jau esošajiem instrumentiem (piemēram, integrēta piekrastes zonas apsaimniekošana un ierosinātā Jūras vides stratēģijas direktīva). Vairums ieinteresēto aprindu pārstāvju piekrīt, ka ar mūsu jūrām saistītās plānošanas un apsaimniekošanas pamatā jābūt uz ekosistēmu orientētai pieejai.

2.5.2. Dati un pārraudzība

Ierosinājums izveidot Eiropas datu tīklu kopumā tiek uztverts pozitīvi, un ir izteikti daudzi priekšlikumi par to, kā šis uzdevums būtu veicams praksē.

Viens no saņemtajiem ierosinājumiem ir darīt šos datus pieejamus ar interaktīva instrumenta palīdzību, kurš informētu Eiropas iedzīvotājus par visiem aspektiem, kas vieno Eiropas Savienību un jūru. Turklāt, apkopojot datus, piemēram, par kultūrvēsturisko pieminekļu atrašanās vietām, iespējams mazināt risku, jo projektu izstrādātājiem tas palīdz plānošanas darbā.

Noteikumu ievērošanu var nodrošināt efektīvāka jūras satiksmes kontrole un uzraudzība. Tikai nedaudzi ieinteresēto aprindu pārstāvji apšauba to, ka ar standartizācijas palīdzību un nodrošinot mijiedarbību un saziņu starp esošajām nozaru sistēmām, iespējams panākt izmaksu ietaupījumu.

2.5.3. Finansēšana

Apspriešanās process ir palīdzējis izprast to, cik grūti ir noteikt, kura ES strukturālo izdevumu daļa veido ieguldījumu jūrniecības politikas mērķu sasniegšanā.

Tāpēc vairākas ieinteresētās personas, kuru darbība ir orientēta uz reģioniem, tostarp Reģionu komiteja, pieprasa, lai finansējuma pasākumiem piekrastes reģionos ar Eiropas Piekrastes fonda palīdzību piemērotu katram konkrētam gadījumam atbilstošu un mērķtiecīgu pieeju, nodrošinot lielāku pārredzamību un esošo finanšu instrumentu mijiedarbību.

2.6. Eiropas iedzīvotāji un jūra: līdzdalība un iesaistīšanās

Apspriešanās process par ES jūrniecības politiku piesaistīja negaidīti lielu jūrlietās ieinteresēto aprindu interesi.

Iesūtītajās atsauksmēs ir pausta vēlme pēc apspriešanās un dialoga, kā arī norādīts, ka visiem tiem, kurus jūrniecības politika skars, ir jāsaņem vairāk informācijas.

Ekonomikas dalībnieki atzinīgi vērtē integrētas pieejas principu un pauž cerību, ka šādas pieejas rezultāts būs pārredzamāka un efektīvāka politikas veidošana un reglamentējošā darbība Eiropas Savienībā. Tie norāda, ka integrētas jūrniecības politikas izstrāde notiek jūrniecības ekonomikas uzplaukuma un kuģniecības un ostu darbības palielināšanās laikā, un aicina veicināt mijiedarbību starp nozarēm un saistītajām darbībām, veidojot dažādas nozares pārstāvošu segmentu grupas, tostarp visas ES mērogā.

Reģioni ar entuziasmu atbalsta ideju par integrētas pieejas piemērošanu. Tie uzsver, cik liela nozīme ir piekrastes reģioniem, kuri ir jūrniecības ekonomikas mājvieta un daļa no piekrastes un jūras vides un kuri ir atkarīgi no piekrastes ilgtspējīgas apsaimniekošanas. Šie diskusijas dalībnieki cer gūt labumu no ES mēroga pasākumu piesaistīšanas darbībām, ko praksē veic piekrastes reģionos uz vietas, un no dalībvalstu valdību padziļinātas līdzdalības šajā procesā.

Dalībvalstis pozitīvi vērtē jūrniecības jautājumu integrētas pārvaldības principu. Ierosinājumu par integrētu jūrniecības politiku tās skata saistībā ar saviem centieniem nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu attīstību valsts jūrniecības ekonomikai un piekrastes reģioniem. Dalībvalstis vēlas, lai jaunā jūrniecības politika atstātu bez izmaiņām jau uzsāktus labi darbojošos mehānismus, bet veicinātu labākās prakses pārņemšanu.

ES institūcijas un iestādes sniedz nepārtrauktu atbalstu un cenšas savās procedūrās novērst ar atsevišķām nozares jomām saistītus ierobežojumus, lai radītu iespēju sniegt saskaņotu atbildi uz zaļo grāmatu. Eiropas jūrniecības politikas projektu tās skata saistībā ar globalizāciju, okeānu un jūru arvien pieaugošo izmantošanu, vides un klimata pārmaiņām un nepieciešamību pilnībā iesaistīt šajā procesā piekrastes kopienas un jūrniecības aprindas. Daži institūciju priekšlikumi pārsniedz zaļās grāmatas darbības jomu.

Atsevišķu personu un pilsoniskās sabiedrības sniegtās atsauksmes ir ļoti dažādas. Pastāv šaubas par to, vai ES vajadzētu pārņemt valsts vai vietējo pašvaldību kompetences, tomēr kopumā saņemtās atsauksmes atklāj sabiedrības bažas par jūru ekosistēmu un to, ka valstu valdības nerīkojas pietiekami enerģiski, lai apturētu prakses, kuras šai ekosistēmai rada kaitējumu. NVO, kuru darbība saistīta ar vides aizsardzību, aicina ES veikt jūras un piekrastes teritoriju plānošanu, lai nodrošinātu uz ekosistēmu orientētas pārvaldības īstenošanu. Dažādu nozaru politikas pasākumu integrēšana ir līdzeklis, kā nodrošināt vides aizsardzības mērķu saskaņošanu visās nozarēs. Visu ieinteresēto aprindu pārstāvji uzsver to, ka vēlas tikt uzklausīti pastāvīgi, arī ES jūrniecības politikas turpmākās izstrādes un īstenošanas gaitā.

Apspriešanās par jūrniecības politiku ir modinājusi interesi arī tajos diskusijas dalībniekos, kuri paši vēlas sniegt informāciju par mūsu jūrām un okeāniem. Eiropas iedzīvotāju informētība par piekrasti un jūru tiek atzīta par pozitīvu faktoru gan jūrniecības ekonomikā, kuras sasniegumi ir atkarīgi no tās pievilcīguma ieguldītājiem, gan jūras videi, kuras saglabāšana ir atkarīga no iedzīvotāju izpratnes un informētības. Tomēr vienprātība valda jautājumā par to, ka ir jāuzlabo jūrniecības tēls kopumā. Ir ļoti daudz ideju, kā organizēt labākās prakses apmaiņu, konferences, ekspertu piesaistīšanu jūrniecības jomām (piemēram, zvejniecībai) vai neliela mēroga projektiem, kuru mērķis ir informēt vietējās kopienas vai tūristus.

Noslēgumā ir jāsecina, ka apspriešanās process ir „atvēris mums dārgumu lādi” ar idejām un modinājis vēlmi piedalīties pasākumā, kuru vairums uztver kā ilgtermiņa projektu un kura pamatā ir mācīšanās un pastāvīga attīstība. Tādējādi apspriešanās process ir ne vien mudinājis piemērot jaunu, integrētu pieeju ar jūru saistītajām darbībām, bet arī atvēris durvis uz jaunu pieeju politikas veidošanai.

„ Politiskās debates par ES jūrniecības politikas izstrādi bija manas dzīves labākā iespēja sniegt savu ieguldījumu, lai sabiedrība varētu novērtēt okeāna un jūras pētniecības un jauninājumu nozīmi pasaules un vietējā mērogā ”, tā Īrijas (Golvejas) Jūras pētniecības institūta izpilddirektors Dr. Peter Heffernan