52007DC0569

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 3.10.2007

COM(2007) 569 galīgā redakcija

KOMISIJAS DARBA DOKUMENTS

Priekšlikums IESTĀŽU NOLĪGUMAM Partnerība komunikācijā par Eiropu

{COM(2007) 568 galīgā redakcija}{SEC(2007) 1265}{SEC(2007) 1267}

KOMISIJAS DARBA DOKUMENTS

PriekšlikumsIESTĀŽU NOLĪGUMAMPartnerība komunikācijā par Eiropu

Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Kopienu Komisija (turpmāk tekstā „trīs iestādes”),

Ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (turpmāk tekstā „līgumi”),

Ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Partnerība komunikācijā par Eiropu”, kas pieņemts 2007. gada 3. oktobrī COM(2007) 568.

tā kā:

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību un šīs tiesības ietver viedokļu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju vai idejas bez valsts varas iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valstu robežām.

Pilsoņi vēlas saņemt objektīvu un visus viedokļus aptverošu informāciju par Eiropas jautājumiem, ko kā sabiedrisko pakalpojumu sniedz ES iestādes un dalībvalstis.

Saskaņā ar 1. pantu Līgumā par Eiropas Savienību lēmumi jāpieņem pēc iespējas atklātā veidā un pēc iespējas ciešākā saistībā ar pilsoņiem.

Lai palīdzētu Eiropas pilsoņiem īstenot to tiesības piedalīties Eiropas Savienības demokrātijā, trijām iestādēm ir ļoti svarīgi uzlabot komunikāciju ES jautājumu jomā.

Lai sasniegtu Eiropas Savienības mērķus, trijām iestādēm ir ļoti svarīgs lojālas sadarbības princips Kopienas un dalībvalstu starpā.

Trīs iestādes uzskata, ka iestāžu nolīgums būtu noderīgs, lai atvieglotu Kopienas iestāžu un struktūru sadarbību, kā arī sadarbību ar dalībvalstīm.

Mērķis, noslēdzot šādu nolīgumu starp iestādēm, ir panākt viedokļu konverģenci attiecībā uz visas Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm komunikācijas jomā, noteikt pievienoto vērtību vienotai ES pieejai komunikācijas jomā par īpašiem jautājumiem, panākt sinerģiju starp iestādēm, īstenojot pasākumus saistībā ar šīm prioritātēm, un sekmēt dalībvalstu sadarbību,

Ir vienojušās par turpmāko.

I. KOPĪGIE MĒRĶI

1. Informācijas un komunikācijas pasākumiem par Eiropas jautājumiem jābūt saskaņā ar šādiem mērķiem:

- nodrošināt ikvienam piekļuvi patiesai un daudzpusīgai informācijai par Eiropas Savienību;

- nodrošināt ikvienam iespēju īstenot savas tiesības paust viedokli, kā arī aktīvi piedalīties sabiedriskajās debatēs par Eiropas jautājumiem.

Visu Eiropas Savienības publisko dalībnieku pienākums ir ievērot šos mērķus, kā arī iesaistīšanas un plurālisma, līdzdalības un iespēju, atklātības un pārredzamības principu.

2. Ņemot vērā katras ES iestādes dažādos uzdevumus, šajā iestāžu nolīgumā uzsvērta nepieciešamība labāk koordinēt ES iestāžu un struktūru komunikāciju Eiropas jautājumos, kā arī šādas koordinācijas sniegtā pievienotā vērtība. Tas ir pamats saskaņotai rīcībai.

3. Dalībvalstīm tāpat kā ES iestādēm un struktūrām ir nozīmīga loma, informāciju par ES jautājumiem izplatot valsts, reģionālajā un vietējā mērogā, lai informētu pēc iespējas vairāk pilsoņu.

II. PARAKSTĪTĀJI

4. Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija piekrīt sadarboties iepriekš minēto kopīgo mērķu īstenošanā saskaņā ar iestāžu nolīgumu. Šīs iestādes aicina arī citas ES iestādes un struktūras atbalstīt tās un aktīvi iesaistīties, lai izstrādātu saskaņotu pieeju komunikācijai ES jautājumos.

5. Atzīstot, ka līdzdalība šajā procesā ir brīvprātīga, trīs iestādes aicina visas dalībvalstis aktīvi iesaistīties kopīgā mērķa īstenošanā, lai sniegtu informāciju par ES jautājumiem.

III. IESTĀŽU INFORMĀCIJAS GRUPA

6. Trīs iestādes atzīst iestāžu informācijas grupas (IGI) vadošo lomu, koordinējot komunikāciju par ES jautājumiem.

7. Trīs iestādes iestāžu informācijas grupā pārstāv Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju vietnieki, kuri atbildīgi par komunikāciju, un attiecīgi kompetentais Padomes pārstāvis, kurš parasti ir no prezidējošās valsts.

8. Reģionu komiteja un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja līdzdarbojas iestāžu informācijas grupā kā novērotāji.

9. Iestāžu informācijas grupai ir šādi uzdevumi:

- izstrādāt vispārējas pamatnostādnes saskaņotai komunikācijai par ES jautājumiem;

- izvēlēties ikgadējās ES komunikācijas prioritātes, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, kas atspoguļo gada politikas stratēģiju;

- pieņemt komunikācijas pasākumu ikgadējo kopīgo darba plānu, pamatojoties uz katras iestādes iesniegtajiem priekšlikumiem;

- uzraudzīt ikgadējā kopīgā darba plāna īstenošanu un turpmākos pasākumus.

10. Iestāžu informācijas grupai palīdz iestāžu tehniskā grupa, kuras uzdevums ir sagatavot un īstenot pieņemtos lēmumus, kā arī veikt ar tiem saistītos turpmākos pasākumus.

IV PLĀNOŠANA

(i) ES komunikācijas prioritāšu izvēle

11. Iepazīstinot ar gada politikas stratēģiju, Komisijai ir jānosaka prioritātes komunikācijas jomā. Pamatojoties uz šo izvēli, Komisija iestāžu informācijas grupas ietvaros citām iestādēm un dalībvalstīm piedāvā noteiktu skaitu ES komunikācijas prioritāšu nākamajam gadam.

12. Papildus šīm ES komunikācijas prioritātēm katra iestāde var brīvi īstenot pašas izvēlētus komunikācijas pasākumus, kuri pielāgoti attiecīgām ieinteresētajām personām un publikai.

(ii) Kopīgs darba plāns

13. Pēc tam, kad iestāžu informācijas grupa ir vienojusies par ES prioritātēm komunikāciju jomā, katra ES iestāde un struktūra iestāžu informācijas grupu informē par tās komunikācijas pasākumiem un finanšu līdzekļiem, ko tā plāno ieguldīt ES komunikācijas prioritāšu īstenošanā. Padome iepazīstina ar dalībvalstu nodomiem saistībā ar attiecīgajiem pasākumiem un finanšu līdzekļiem.

14. Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija sagatavo ikgadēju kopīgu darba plānu un iesniedz to citām ES iestādēm. Ikgadējais kopīgais darba plāns informatīvos nolūkos jānosūta Reģionu komitejai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

15. Pēc tam, kad iestāžu informācijas grupa ir apstiprinājusi ikgadējo kopīgo darba plānu, katrai iestādei tas ir pienācīgi jāievēro budžeta izstrādē.

16. Katra ES iestāde un struktūra ikgadējo kopīgo darba plānu un ar to saistītās iniciatīvas īsteno tās kompetences un līdzekļu ietvaros.

V. KOMUNIKĀCIJA VIETĒJĀ MĒROGĀ

(i) Dalībvalstis

17. Trīs iestādes atzīst katras dalībvalsts nozīmi komunikācijā par Eiropu valsts, reģionālā un vietējā mērogā attiecīgajā(s) oficiālajā(s) valodā(s).

18. Tās aicina katrā dalībvalstī par „valsts komunikācijas direktoru” iecelt augsta līmeņa kontaktpersonu, kas ir atbildīga par Eiropas komunikācijas jautājumiem, kā arī iesniegt gada pārskatu par pašu dalībvalstu īstenotajiem komunikācijas pasākumiem saistībā ar Eiropas Savienību.

19. Trīs iestādes apņemas vismaz divas reizes gadā organizēt visu valstu komunikācijas direktoru tikšanos, lai apmainītos ar informāciju un dalītos pieredzē, tādējādi iedrošinot un atbalstot dalībvalstu iesaistīšanos komunikācijā par ES jautājumiem.

20. Tās arī apņemas izveidot elektronisko ES informācijas tīklu (ES- Infonet ), lai atvieglotu ES jautājumu komunikācijas pastāvīgo pārraudzību.

(ii) Eiropas Savienības iestādes

21. Trīs iestādes atzīst, ka ir cieši jāsadarbojas ar dalībvalstu iestādēm nolūkā organizēt attiecības starp Parlamenta birojiem un Komisijas pārstāvniecībām dalībvalstīs un stiprināt to kopīgos komunikācijas pasākumus.

22. Tās mudinās katrā dalībvalstī organizēt regulāras sanāksmes, kurās piedalās Komisijas pārstāvniecības un Eiropas Parlamenta Informācijas biroja vadītāji, kā arī attiecīgais valsts komunikācijas direktors, un kurās tiek apspriesti jautājumi saistībā ar komunikāciju par Eiropu.

23. Trīs iestādes apņemas ar dalībvalstīm veidot jaunas partnerattiecības un padziļināt esošās, lai ES prioritātes komunikāciju jomā īstenotu ar konkrētiem pasākumiem valsts, reģionālajā un vietējā mērogā.

24. Tās apņemas pēc iespējas labāk izmantot visus pieejamos komunikācijas līdzekļus un tīklus, kas nodrošina saskarni starp ES un tās pilsoņiem.

VI. PĀRRAUDZĪBA, NOVĒRTĒJUMS UN IKGADĒJĀS DEBATES

25. Neskarot savu autonomiju, trīs iestādes apzinās, ka ir nepieciešams efektīvi pārraudzīt kopīgā darba plāna īstenošanu.

26. Iestāžu informācijas grupa katru gadu novērtē darba plāna rezultātus, pamatojoties uz pārskatiem, ko iesniedz katra ES iestāde.

27. Trīs iestādes apņemas katru gadu organizēt debates par komunikāciju nolūkā novērtēt darba plāna īstenojumu un sniegt norādes nākamajam gadam.

28. Šīs ikgadējās pārrunas notiks Eiropas Parlamentā. Tajās būs pārstāvētas trīs iestādes, un tajās piedalīsies arī Padomes prezidentūra. Tiks aicinātas piedalīties arī padomdevējas iestādes.

VII. ATKĀRTOTAS IZSKATĪŠANAS KLAUZULA

29. Šā iestāžu nolīguma darbība atkārtoti jāizskata nākamā Komisijas un Parlamenta sastāva pilnvaru termiņa sākumā.