52007DC0420

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē 16.7.2007

COM(2007)420 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Gada pārskats par programmas Tempus trešā posma darbību 2006. gadā

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Gada pārskats par programmas Tempus trešā posma darbību 2006. gadā

PRIEKšVāRDS

Programmas Tempus III (2000–2006) mērķis ir augstākās izglītības attīstīšana un modernizēšana 26 partnervalstīs Rietumbalkānos, Austrumeiropā, Vidusjūras reģionā un Centrālajā Āzijā. Augstākās izglītības iestādes tiek uzskatītas par īpaši svarīgām partnervalstu sociālajam un ekonomiskajam pārejas procesam. Augstākās izglītības iestādes arī ir zināšanu uzkrāšanas un cilvēkresursu attīstības centri. Tās nodrošina jaunas paaudzes līderu apmācību gan ES, gan partnervalstīs. Turklāt personu apmaiņa, ko veicina ar programmu Tempus , palielina Eiropas Savienības un partnervalstu savstarpējo sapratni.

Kopš izveides 1990. gadā ar programmu Tempus ir veiksmīgi atbalstītas augstākās izglītības reformas un modernizēšana partnervalstīs. Augstākās izglītības iestādes ir galvenie spēki, lai varētu notikt sekmīga pāreja uz zināšanām balstītu ekonomiku un sabiedrību. Augstākās izglītības iestādes ir svarīgi izaugsmes un konkurētspējas faktori, un tām ir izšķiroša nozīme gan ES dalībvalstu, gan partnervalstu reformu programmā. Augstākās izglītības modernizēšana ir atzīta par galveno nosacījumu, lai veiksmīgi varētu īstenot Lisabonas stratēģiju, ko Eiropas Savienība ieviesa 2000. gada martā un kuras mērķis ir ekonomisko un sociālo sistēmu pārstrukturēšana Eiropas Savienībā. Vienlaikus ar programmu Tempus tika sniegta palīdzība partnervalstīm augstākās izglītības sistēmu reformēšanā atbilstoši tādiem Boloņas procesa principiem kā jauna grādu sistēma, kvalitātes nodrošināšana un grādu un studiju periodu atzīšana. Eiropas Komisijas aktīvi atbalstītais Boloņas process ir kopīgs atskaites punkts gan ES dalībvalstīm, gan partnervalstīm.

2006. gadā programma Tempus tika finansēta, izmantojot trīs ārējās sadarbības reģionālās programmas – CARDS (Rietumbalkāni); MEDA (Vidusjūras reģiona austrumu un dienvidu daļa) un Tacis (Austrumeiropa un Centrālā Āzija). Programmas Tempus 2006. gada budžets sasniedza 53,45 milj. euro; šie līdzekļi trim reģioniem tika sadalīti šādi: Tacis : 18,25 milj. euro, CARDS : 17,2 milj. euro, MEDA : 18 milj. euro.

Sīks programmas Tempus apraksts ir atrodams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/education/programmes/tempus/index_en.html

Šis gada pārskats ir iesniegts saskaņā ar 11. pantu Padomes Lēmumā, ar ko izveido Tempus programmu (OV L 120, 1999. gada 8. maijs).

PROGRAMMAS TEMPUS īSTENOšANA 2006. GADā. PRIORITāTES

Programmas īstenošanu 2006. gadā noteica šādas prioritātes:

1. projektu rezultātu izplatīšanas un izmantošanas veicināšana;

2. uzraudzības pastiprināšana uz vietas;

3. programmas Tempus valstu biroju nozīmes konsolidēšana.

PROJEKTU REZULTāTU IZPLATīšANAS UN IZMANTOšANAS VEICINāšANA

Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts ( DG EAC ) 2006. gadā sāka virkni iniciatīvu, lai popularizētu programmu Tempus partnervalstīs; šajās iniciatīvās ietilpa tādi vienkārši instrumenti kā pamatnostādnes par redzamību sabiedrībā, DVD izveide, rādot „ Tempus darbībā”, jauna brošūra, jauni reklāmas materiāli un pat tematiski pasākumi, piemēram, konference par universitātes un uzņēmumu sadarbību Ammānā un saistīts pētījums „darba un izglītības pasaules sasaiste, izmantojot programmu Tempus ”. Konference, kas notika 2006. gada aprīlī un kuras uzņēmējiestāde bija Jordānijas Augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības ministrija, un pētījums palielināja universitāšu, uzņēmumu un izglītības jomas amatpersonu informētību par to, cik svarīgi ir veicināt sadarbību starp universitātēm un uzņēmumiem, lai palielinātu augstāko izglītību ieguvušo personu nodarbinātības iespējas un pavērtu jaunas iespējas gan universitātēm, gan uzņēmumiem. Konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar inovatīvas prakses piemēriem, kas gūti programmas Tempus projektos, un tie tika iekļauti pētījumā.

2006. gada novembrī programmas Tempus valstu biroju koordinatoriem tika organizēta apmācība par projektu rezultātu paziņošanu, izplatīšanu un izmantošanu. Ikgadējās atbalsta saņēmēju sanāksmes laikā 2006. gada janvārī notika īpašs redzamībai un izplatīšanai veltīts pasākums.

Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts sāka virkni reģionālu pētījumu, lai noskaidrotu, kāda ir bijusi programmas Tempu s ietekme uz augstākās izglītības iestādēm, indivīdiem un sistēmām partnervalstīs kopš tās izveides; šim nolūkam tiem izmantota virkne tiešu interviju un liels to galveno dalībnieku e-apsekojums, kas bija iesaistīti vai informēti par programmas Tempus pasākumiem. Kopumā tika nosūtītas 940 anketas. Pētījumus veica ārēji eksperti (gan no ES, gan no partnervalstīm), kas no maija līdz jūlijam apmeklēja visas partnervalstis un veica individuālas un grupu intervijas ar universitātes vadības un personāla pārstāvjiem, pasniedzējiem, studentiem, darba devējiem, NVO, reģionālajām un valstu izglītības iestādēm.

Lielākā daļa personu, kuras tika intervētas, lai veiktu ietekmes pētījumus, programmu Tempus uzskata par būtisku tiltu uz Eiropas akadēmisko pasauli; šis tilts ir lielā mērā palīdzējis izveidot sadarbību ar Eiropas universitātēm. Izmantojot programmas īsteno Eiropas dimensiju, ar programmu Tempus tika nodrošinātas iespējas sadarboties ar vairākām ES valstīm un stiprināt reģionālo sadarbību. Programma Tempus ir vienīgā programma, kas aptver visus augstākās izglītības aspektus, turpretī citi līdzekļu devēji pievēršas tikai vienam sistēmas elementam. Programma tiek augstu vērtēta nepārtrauktības un „kritiskās masas” izveides dēļ; pateicoties tam, tika pozitīvi ietekmētas pieejas un nostādnes. Valstu izglītības iestādes vairākumā partnervalstu ir atzinušas šīs pozitīvās pārmaiņas. Ietekmes pētījumu rezultāti tiks izmantoti, apspriežot programmas Tempus turpmāko koncepciju.

Programmas Tempus valstu kontaktu centriem dalībvalstīs bija būtiska nozīme programmas īstenošanā, atvieglojot ES augstākās izglītības iestāžu iesaistīšanu programmā ar informatīvu pasākumu palīdzību un piedalīšanos partneru meklēšanā. 2006. gadā programmas Tempus informācijas dienas tika organizētas vairākumā partnervalstu, kā arī vairākās ES dalībvalstīs.

UZRAUDZīBAS PASTIPRINāšANA UZ VIETAS

Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts 2004. gadā pieņēma vispārīgu stratēģiju programmas Tempus uzraudzībai uz vietas; tajā ietvertas divas papildinošas pasākumu grupas:

- uzraudzība uz vietas, ko kopīgi veic Eiropas Izglītības fonds ( ETF ) un Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta darbinieki; šī uzraudzība aptver aptuveni 10 % no projektiem, kas tiek īstenoti (30 projektu gadā). Otrā uzraudzības kampaņa notika 2005. gada rudenī un 2006. gada pavasarī.

- uzraudzība uz vietas, ko veic programmas Tempus valstu biroji ( NTO ); šī uzraudzība principā aptver visus projektus, kas tiek īstenoti valstī (Kopīgie Eiropas projekti un Strukturālie un papildinošie pasākumi). Šī uzraudzība sākās 2006. gada sākumā, pēc tam, kad programmas Tempus valstu biroju darbinieki bija atbilstoši apmācīti.

Kopumā 2005.–2006. gada uzraudzības pasākumu kampaņas laikā Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta un ETF darbinieki apmeklēja 44 projektus visos reģionos. 80 projektus apmeklēja NTO .

Neraugoties uz dažiem nelieliem trūkumiem, kopumā konstatējumi par izmeklētajām jomām ir pozitīvi. Daudzi projekti tiek pareizi īstenoti, un tiem ir labi rezultāti. Vajadzību analīze kopumā ir labi izstrādāta, un projekti parasti atbilst fakultātes vai universitātes stratēģijām, kas izveidotas saskaņā ar valstu prioritātēm. Turklāt aktīva konsorcija locekļu dalība, mobilitātes plāni, iestāžu atbalsts un rezultātu atzīšana pieder pie projektu priekšrocībām. Tomēr joprojām ir virkne neveiksmīgāku projektu un jomu, kam kopumā ir sliktāki rezultāti. Par trūkumu uzskatāma, piemēram, plašāku mērķgrupu vai gala lietotāju ierobežotā iesaiste un tādējādi ierobežotā ietekme un ilgtspēja, iekšējās uzraudzības trūkums attiecībā uz mainīgajām vajadzībām un priekšnoteikumiem, kā arī personāla jaudas trūkums. Jau sākta šo problēmu intensīvāka risināšana. Visi apmeklētie projekti pēc uzraudzības apmeklējumiem saņem atsauksmes vēstuli, tostarp ieteikumus korekcijas pasākumiem un uzlabojamajām jomām.

Programmas Tempus valsts biroju sāktā uzraudzība uz vietas ir pozitīva attīstība, kas rada jaunu iespēju bagātināt programmas Tempus uzraudzības sistēmu, tomēr tas ir arī grūts uzdevums prakses un vispārējās koordinācijas saskaņošanas ziņā. Ir būtiski nodrošināt netraucētu un saskanīgu dažādo dalībnieku (projektu atbalsta saņēmēji, referenti, Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta, ETF un NTO darbinieki, kas veic uzraudzību uz vietas) ieguldījumu iekļaušanu vienotā sistēmā. Šāda sistēma tika izstrādāta 2006. gadā; tajā jo īpaši ietverti daži galvenie kritēriji, lai novērtētu projektu rezultātus, novērtēšanas instruments un pamatnostādnes turpmākajiem pasākumiem pēc NTO uzraudzības apmeklējumiem.

Arī „preventīvai uzraudzībai” ir liela nozīme programmas īstenošanas sistēmā. Šajā sakarā 2006. gada janvārī Briselē tika noorganizēta atbalsta saņēmēju sanāksme, kurā dalībnieki galvenokārt pievērsās pārvaldības jautājumiem.

PROGRAMMAS TEMPUS VALSTU BIROJU NOZīMES KONSOLIDēšANA

2006. gadā turpinājās darbs, lai konsolidētu programmas Tempus valstu biroju ( NTO ) nozīmi, izmantojot virkni pamatiniciatīvu, piemēram, NTO aktīva iesaiste uzraudzības pasākumos uz vietas. Pēc stratēģijas izstrādes, kas bija paredzēta, lai iesaistītu NTO uzraudzībā uz vietas, un pēc īpašas tiem sniegtas apmācības 2005. gada oktobrī, visi NTO sāka uzraudzīt programmas Tempus projektus savās valstīs. NTO veiktajā pirmajā uzraudzības kampaņā tika apmeklēti aptuveni 80 projektu. 2006. novembrī sākotnējai apmācībai sekoja NTO uzraudzības prakses pārskatīšana un vairāk uz praksi vērsta apmācība par ziņojumu sniegšanas tehnikām.

Tika palielināta NTO nozīme projektu atlasē, piešķirot NTO oficiālu statusu atsevišķā mobilitātes atbalsta novērtēšanā.

Maijā un novembrī Briselē tika noorganizētas divas sanāksmes, piesaistot partnervalstu NTO un ES valstu kontaktu centrus; šajās sanāksmēs tika risināti tādi jautājumi kā saziņa, redzamība, projektu atlase un uzraudzība.

Visās partnervalstīs, kurās 2006. gadā organizēja uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, tika veiktas programmas Tempus informācijas kampaņas kopā ar ETF .

Laika periodam no 2006. gada jūlija līdz 2007. gada jūnijam tika noslēgti jauni dotāciju līgumi ar Jordāniju, Krieviju, Kazahstānu un Kirgizstānu. Tadžikistānas NTO tika uz laiku slēgts.

PROGRAMMAS PāRVALDīBA

2006. gadā tika pabeigtas piecas atlases procedūras. Tās ietver atlases posmus Kopīgajiem Eiropas projektiem (termiņš – 2005. gada 15. decembris), Strukturālajiem un papildinošajiem pasākumiem (termiņi – 2005. gada 15. oktobris un 2006. gada 15. februāris) un Individuālās mobilitātes stipendijām (termiņi – 2006. gada 15. februāris un 15. oktobris). Pieteikumu skaits uz atlases posmu ir palicis nemainīgi liels, kas liecina par to, ka akadēmiskā sabiedrība joprojām izrāda interesi par šo programmu. Jo īpaši palielinās pieteikumu skaits uz Strukturālajiem un papildinošajiem pasākumiem, un to saturs daudz vairāk ir vērsts uz horizontāliem jautājumiem, kas ir svarīgi augstākās izglītības reformai un modernizēšanai partnervalstīs. 2006. gadā pabeigto atlases procedūru detalizēti izklāstīti rezultāti ir pieejami programmas tīmekļa vietnē.

- 2006. gadā atlasītie Kopīgie Eiropas projekti ( JEP ): 103 projekti; kopējā summa 43,1 milj. euro. JEP ir iesaistītas augstākās izglītības iestādes ES dalībvalstīs un 26 partnervalstīs.

- 2006. gadā atlasītie Strukturālie un papildinošie pasākumi ( SCM ): 95 projekti; kopējā summa 11,7 milj. euro. SCM aptver augstākās izglītības sistēmas, un tie ir vērsti uz stratēģiskiem jautājumiem.

- 2006. gadā atlasītās Individuālās mobilitātes stipendijas ( IMG ): 156 projekti; kopējā summa 0,66 milj. euro. IMG nodrošina augstāko izglītības iestāžu akadēmisko un administratīvo personālu ar iespēju uz ierobežotu laiku izmantot mobilitātes periodu ārvalstīs.

Atlasītie Kopīgie Eiropas projekti attiecas uz tādām jomām kā izglītības programmu attīstība (70 %), augstskolu pārvaldība (15 %) un iestāžu veidošana (15 %). Izglītības programmu attīstības projekti ietver plašu nozaru loku, proti, lietišķās zinātnes, tehnoloģijas, uzņēmējdarbības vadību un sociālās zinātnes. Ar iestāžu veidošanas un augstskolu pārvaldības projektiem tiek atbalstītas reformas, kas saistītas ar kvalitātes nodrošināšanu, mācīšanas kvalitāti vai augstskolu finansiālo pārvaldību partnervalstīs. Vairākumā valstu izraudzītie Strukturālie un papildinošie pasākumi ir tieši saistīti ar Boloņas procesa darbības virzieniem. Atbilstoši šim programmas komponentam atlasītie projekti parasti attiecas uz tādiem jautājumiem kā kvalitātes nodrošināšanas sistēmu izveide vai iegūto kredītpunktu pārneses mehānismu ieviešana. Projekti ir vērsti arī uz augstskolu darbības un pakalpojumu modernizēšanu, tostarp mācību programmu atjaunināšanu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu, kā arī starptautisko attiecību stiprināšanu. Izraudzītās Individuālās mobilitātes stipendijas galvenokārt attiecas uz pārkvalificēšanās un studiju periodiem (79 %), kam seko sagatavošanās pasākumi Kopīgajiem Eiropas projektiem (13 %) un līdzdalība īpašās konferencēs un semināros (8 %). Kopumā iesniegtie projekti aizvien vairāk atbilst partnervalstu noteiktajām prioritātēm. Gandrīz visos izraudzītajos projektos pilnībā ir ievērotas valstu prioritātes.

Kopumā 2006. gadā saistības un maksājumi saskaņā ar programmu Tempus tika veikti atbilstoši izstrādātajam plānam. Dažus dotāciju līgumus nevarēja nosūtīt atbilstoši paredzētajam laika grafikam, jo finansēšanas lēmumi tika pieņemti par vēlu vai bija kavēšanās ar finansēšanas līgumu parakstīšanu, kas bija jāveic partnervalstīm.

Citas finanšu saistības 2006. gadā bija šādas:

- dotācijas programmas Tempus valstu birojiem: 5 dotācijas 0,31 milj. euro apmērā;

- dotācijas Eiropas Izglītības fonda programmas Tempus departamentam, kas sniedz tehnisku atlīdzību Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātam: 0,87 milj. euro;

- konferences un semināri: 0,63 milj. euro.

2006. gadā pastāvīgi turpinājās darbs, lai pabeigtu programmas Tempus ar tiesāšanos saistītās lietas. Līdz šim no Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta viedokļa ir noslēgtas 164 strīdīgās lietas (tas atbilst 69 % no visām lietām). Noslēgto lietu vidū ir 81 lieta, kurā strīdīgās summas varēja norakstīt atbilstoši Finanšu regulai, 61 lieta, kurā līdzekļu saņēmējs atmaksāja pieprasīto summu tieši Komisijai, un 22 lietās līdzekļu saņēmējiem tika nosūtīti debeta memorandi. Kopumā 2006. gadā tika atgūti 1,1 milj. euro, izmantojot tiešos atmaksājumus vai kompensāciju procedūru.

SECINāJUMS

Programmas Tempus ieviešanu 2006. gadā noteica vairāki stratēģiskie mērķi, un tie visi ir veiksmīgi sasniegti. Pastāvīgs dialogs ar valstu iestādēm un to cieša iesaiste prioritāšu noteikšanā un projektu atlasē nodrošina to, ka finansētie pasākumi atbilst valstu vajadzībām un valsts reformu mērķiem. Tādējādi tiek sekmēta valstu valdību atbildība un palielināta programmas īstenoto pasākumu ietekme. Programmas Tempus valstu biroji ir arvien vairāk nostiprinājušies, un tiem ir liela nozīme, sadarbojoties ar valstu iestādēm un citām ieinteresētajām personām. Valstu iestāžu atbildes un uzraudzības uz vietas rezultāti liecina, ka programma Tempus joprojām ir ļoti svarīga programma, kas palīdz partnervalstīm reformēt un modernizēt augstākās izglītības sistēmas.

PIELIKUMS

PROGRAMMAS TEMPUS 2006. GADA FINANŠU PĀRSKATS

Tempus 2006 – katram reģionam piešķirtās summas euro |

CARDS | Tacis | MEDA |

JEP | 13 043 103 | 16 959 989 | 3 164 222 |

IMG | 71 300 | 114 760 | 114 940 |

SCM | 2 848 398 | 5 919 744 | 1 140 609 |

NTO | 0 | 262 093 | 49 898 |

ETF | 255 000 | 328 000 | 287 000 |

Citi | 190 500 | 273 977 | 171 611 |

Kopā | 16 408 301 | 23 858 563 | 4 928 280 |

Tempus 2006 – katram reģionam izraudzītie projekti/piešķirtās summas euro |

CARDS | Izraudzītajiem projektiem piešķirtā summa |

JEP (termiņš – 2005. gada 15. decembris) | 32 | 13 043 103 |

SCM (termiņš – 2005. gada 15. oktobris) | 5 | 650 001 |

SCM (termiņš – 2006. gada 15. februāris) | 18 | 2 198 397 |

IMG (termiņš – 2006. gada 15. februāris) ) | 16 | 71 300 |

IMG (termiņš – 2006. gada 15. oktobris) | 22 | 106 320 |

Kopā | 93 | 16 069 121 |

Tempus 2006 – katram reģionam izraudzītie projekti/piešķirtās summas euro |

Tacis | Izraudzītajiem projektiem piešķirtā summa |

JEP (termiņš – 2005. gada 15. decembris) | 42 | 17 256 709 |

SCM (termiņš – 2005. gada 15. oktobris) | 24 | 3 112 606 |

SCM (termiņš – 2006. gada 15. februāris) | 34 | 3 927 775 |

IMG (termiņš – 2006. gada 15. februāris) | 35 | 128 250 |

IMG (termiņš – 2006. gada 15. oktobris) | 32 | 138 810 |

Kopā | 167 | 24 564 150 |

Tempus 2006 – katram reģionam izraudzītie projekti/piešķirtās summas euro |

MEDA | Izraudzītajiem projektiem piešķirtā summa |

JEP (termiņš – 2005. gada 15. decembris) | 29 | 12 831 132 |

SCM (termiņš – 2005. gada 15. oktobris) | 8 | 990 609 |

SCM (termiņš – 2006. gada 15. februāris) | 6 | 829 906 |

IMG (termiņš – 2006. gada 15. februāris) | 30 | 114 940 |

IMG (termiņš – 2006. gada 15. oktobris) | 21 | 99 640 |

Kopā | 94 | 14 866 227 |

- JEP : Eiropas kopīgie projekti; SCM : Strukturālie un papildinošie pasākumi; IMG : Individuālās mobilitātes stipendijas; NTO : Programmas Tempus valsts birojs; ETF : Eiropas Izglītības fonds.