52007DC0354

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 29.6.2007

COM(2007) 354 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZAĻĀ GRĀMATA PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Adaptācija klimata pārmaiņām Eiropā. ES rīcības varianti. {SEC(2007) 849}

KOMISIJAS ZAĻĀ GRĀMATA PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Adaptācija klimata pārmaiņām Eiropā. ES rīcības varianti. (Dokuments attiecas uz EEZ)

Satura rādītājs

1. Adaptācija un klimata pārmaiņu seku mazināšana — konteksts 3

2. Apdraudējums 4

3. Eiropa nav izņēmums 4

4. Eiropai jāpielāgojas. Eiropas sabiedrības un politikas uzdevumi. 9

5. Mērķtiecīga ES rīcība. Elastīgas četrvirzienu pieejas prioritārās darbības iespējas. 14

5.1. Pirmais pīlārs. Agrīna ES rīcība. 14

5.1.1. Adaptācijas aspektu integrācija pašreizējo un jauno tiesību aktu un politikas īstenošanā 14

5.1.2. Adaptācijas integrēšana pašreizējās Kopienas finansējuma programmās 18

5.1.3. Jaunu politisko risinājumu izstrāde. 19

5.2. Otrais pīlārs. Adaptācijas integrācija ES ārējās darbībās. 21

5.3. Trešais pīlārs. Zināšanu paplašināšana, izmantojot integrētu klimata pētniecību. 24

5.4. Ceturtais pīlārs. Eiropas sabiedrības, uzņēmumu un publiskā sektora iesaistīšana saskaņotu un daudzpusīgu adaptācijas stratēģiju gatavošanā 26

6. Turpmākie pasākumi 27

Pielikumi

Piezīme. Visi attēli un kartes šajā dokumentā jādrukā krāsās.

1. ADAPTāCIJA UN KLIMATA PāRMAIņU SEKU MAZINāšANA — KONTEKSTS |

Cīņa ar klimata pārmaiņām šobrīd ir divkāršs uzdevums. Pirmkārt, smagas klimata pārmaiņu sekas var novērst tikai tad, ja laicīgi un ievērojami samazināsim siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc strauja pāreja uz mazu oglekļa emisiju ekonomiku pasaulē ir ES integrētās klimata pārmaiņu un enerģētikas politikas centrālais balsts, lai sasniegtu ES mērķi nodrošināt, ka planētas vidējās temperatūras pieaugums nepārsniedz 2°C, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni. Ja pieaugums pārsniedz 2°C, būtiski palielināsies bīstamu un neprognozējamu klimata pārmaiņu risks un adaptācijas izmaksas. Tāpēc klimata pārmaiņu seku mazināšana ir obligāts uzdevums starptautiskajai sabiedrībai, un tāpēc 2007. gada pavasara Padomē ES valstu un valdību vadītāji vienprātīgi nolēma līdz 2020. gadam samazināt ES siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 20 %, vai gadījumā, ja izdosies panākt visaptverošu un starptautisku vienošanos, pat par 30 %, kā arī aicināja līdz 2050. gadam panākt 50 % samazinājumu, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Otrkārt, klimata pārmaiņas jau notiek, un sabiedrība visā pasaulē sastopas ar nepieciešamību pielāgoties to ietekmei, jo pilnībā no klimata pārmaiņām šajā gadsimtā un turpmāk izvairīties nav iespējams, pat ja starptautiskie centieni mazināt to ietekmi nākamajās desmitgadēs izrādīsies sekmīgi. Adaptācija ir neizbēgams un vajadzīgs pasākums līdztekus seku mazināšanai, bet ne alternatīva siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Tā ir iespējama tikai līdz noteiktai robežai. Pārsniedzot noteiktu temperatūras slieksni, klimata ietekme dažos aspektos (piemēram, plaša iedzīvotāju pārvietošana) kļūs smaga un neatgriezeniska. | [pic] |

Eiropas Savienībai ir jāuzņemas ar adaptāciju saistītie uzdevumi un jāstrādā kopā ar dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem. Lai uz klimata pārmaiņu ietekmi vērstā politika būtu saskaņota un efektīva, jāizmanto Eiropas mēroga pieeja. Adaptācijas procesā svarīga ir saskaņotība ar seku mazināšanas pasākumiem un otrādi. Tas vajadzīgs arī tāpēc, lai nezaudētu tos ieguvumus, ko sniedz Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošana. Šajā Zaļajā grāmatā apskatīta klimata pārmaiņu ietekme Eiropā un ES rīcības varianti un politiskie pasākumi. Tās uzmanības centrā ir ES uzdevumi, taču ņemts vērā arī tas, cik svarīga ir dalībvalstu, reģionālo un vietējo pašvaldību iesaistīšanās efektīvas adaptācijas stratēģijas izstrādē un īstenošanā. Tā kā adaptācija būtībā ir globāls uzdevums, Zaļajā grāmatā apskatīta arī tās ārējā dimensija, kā arī izklāstīti Eiropas adaptācijas pasākumi, ko var izmantot arī citās pasaules daļās. Minētas ES iespējas šajā jomā rādīt priekšzīmi visai pasaulei. Nesenajā G8 galotņu sanāksmē Heiligendammā dalībnieki atzinīgi novērtēja faktu, ka ir pieņemta Nairobi darba programma par adaptāciju, un apliecināja gatavību stiprināt sadarbību ar jaunattīstības valstīm šajā jomā un sniegt tām vajadzīgo atbalstu. |

2. APDRAUDēJUMS

Daudzviet pasaulē jau patlaban jācīnās ar negatīvajām sekām, ko radīja pasaules vidējās temperatūras pieaugums tikai par 0,76 °C, salīdzinot ar 1850. gadu. Ja netiek īstenota efektīva, globāla klimata pārmaiņu seku mazināšanas politika, aplēses par globālo sasilšanu Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 4. novērtējuma ziņojumā ( IPCC 4AR, Working Group I ) svārstās no 1,8°C līdz 4°C, 2100. gadu salīdzinot ar 1990. gada līmeni (skatīt I pielikumu). Tas ir trīs līdz sešas reizes lielāks temperatūras pieaugums, nekā Zeme ir pieredzējusi kopš pirmsrūpniecības laikmeta. Pat visoptimistiskākās prognozes liecina, ka, neveicot nekādus pasākumus, temperatūra palielināsies par vairāk nekā 2°C, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmetu. Sīkāk temperatūras svārstības un to ietekme izklāstīta šīs Zaļās grāmatas pielikumā.

Pēdējās trīs desmitgadēs klimata pārmaiņas jau ir pamanāmi ietekmējušas daudzas fizikālās un bioloģiskās sistēmas pasaulē.

- Ūdens. Klimata pārmaiņas turpinās samazināt droša dzeramā ūdens pieejamību. No ūdens, kas rodas, kūstot glečeriem, pārtiek vairāk nekā miljards cilvēku. Kad tas vairs nebūs pieejams, attiecīgo reģionu iedzīvotājiem var nākties pārcelties uz citām teritorijām, izraisot haosu un nedrošību vietējā vai pat globālā mērogā. Palielināsies sausuma skartās teritorijas.

- Ekosistēmas un bioloģiskā daudzveidība. Ap 20-30 % augu un dzīvnieku sugu no līdz šim novērtētajām sastapsies ar palielinātu izzušanas risku, ja vidējā temperatūra pasaulē paaugstināsies par vairāk nekā 1,5-2,5°C.

- Pārtika. Tiek prognozēts, ka klimata pārmaiņas sev līdzi nesīs badu; pašreizējam badacietēju skaitam var pievienoties vairāki simti miljonu cilvēku.

- Piekrastes. Jūras līmeņa celšanās apdraud Nīlas deltu, Gangas-Brahmaputras deltu un Mekongas deltu. Līdz 2050. gadam vairāk nekā miljonam katras deltas iedzīvotāju var nākties meklēt jaunas mājas. Mazās salu valstis jau sastopas ar pārmaiņu ietekmi.

- Veselība. Klimata pārmaiņas tieši un netieši ietekmēs cilvēku un dzīvnieku veselību. Svarīgākie riski, kas ņemami vērā, ir ekstremālu laikapstākļu radītās sekas un infekciju slimību izplatības palielināšanās. Klimata izraisītās slimības visā pasaulē nogalina visvairāk cilvēku. Tikai diareja, malārija un nepietiekama proteīna un enerģijas uzņemšana ar uzturu vien 2002. gadā izraisīja 3,3 miljonu cilvēku nāvi, no tiem 29 % — Āfrikā.

3. EIROPA NAV IZņēMUMS

Klimata pārmaiņu ietekme Eiropā un Arktikā jau ir ievērojama un izmērāma. Klimata pārmaiņas smagi ietekmēs Eiropas dabisko vidi un praktiski visus sociālos un ekonomikas aspektus. Tā kā klimata ietekme un ekosistēmu neaizsargātība nav tieši proporcionāli saistītas, ievērojamas sekas var radīt pat neliela temperatūras maiņa. Sekas Eiropas lielākajos ģeogrāfiskajos reģionos izklāstītas 3. pielikumā.

Pagājušajā gadsimtā Eiropa ir kļuvusi par 1°C siltāka — vairāk nekā vidēji pasaulē. Siltākā atmosfērā ir vairāk ūdens tvaiku, taču jaunais nokrišņu režīms krasi atšķiras katrā reģionā. Ziemeļeiropā ievērojami vairāk līst un snieg, bet Dienvideiropa arvien biežāk cieš no sausuma. Nesen piedzīvotie temperatūras rekordi, piemēram, 2003. gada vasaras karstuma vilnis, ir tipisks cilvēces izraisīto klimata pārmaiņu seku piemērs. Lai gan atsevišķas klimatiskās situācijas nevar saistīt tikai ar vienu cēloni, statistiskā analīze liecina, ka klimata pārmaiņas jau ir būtiski palielinājušas šādu notikumu iespējamību. Ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka gandrīz visi dabas, bioloģiskie un fizikālie procesi (piemēram, koki zied agrāk, glečeri kūst) reaģē uz klimata pārmaiņām Eiropā un pasaulē. Līdz 2080. gadam vairāk nekā puse Eiropas augu sugu var kļūt par īpaši aizsargājamām vai apdraudētām.

Pie Eiropas neaizsargātākajām teritorijām pieder (skatīt 1. un 2. attēlu):

- Dienvideiropa un viss Vidusjūras baseins, jo lielais temperatūras pieaugums mijdarbojas ar mazāku nokrišņu daudzumu teritorijās, kurās jau tāpat trūkst ūdens;

- kalnu reģioni, jo īpaši Alpi, kur temperatūras paaugstināšanās izraisa sniega un ledus kušanu, kas savukārt ietekmē upju straumes;

- piekrastes, kas sastopas ar jūras līmeņa celšanos un vētru risku;

- biezi apdzīvotas palienes, jo paaugstinās vētru, intensīvu lietusgāžu un to izraisītu plūdu risks, kas var radīt nopietnus zaudējumus apbūvētām teritorijām un infrastruktūrai;

- Skandināvija, kur ievērojami palielināsies nokrišņu daudzums un sniega vietā biežāk līs;

- Arktika, jo tur temperatūras svārstības būs lielākas nekā jebkurā citā Zemes apgabalā.

Daudzas ekonomikas nozares ir cieši saistītas ar klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc tajās klimata pārmaiņu ietekme būs jūtama tieši. Pie šīm nozarēm pieder lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, pludmales un slēpošanas tūrisms un veselība. Ūdens trūkums, vēji, temperatūras paaugstināšanās, mežu ugunsgrēki un lielāks slimību risks postoši ietekmēs mežus. Biežākas un intensīvākas kļūs ekstremālas dabas parādības, piemēram, vētras, stipri nokrišņi, jūras plūdi un lietusgāžu izraisīti plūdi, sausums, meža ugunsgrēki un zemes nogruvumi, kas apdraud ēkas un transporta un rūpniecības infrastruktūru un netieši ietekmē finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas nozari. ES ekonomiku var būtiski ietekmēt arī postījumi ārpus tās teritorijas, piemēram, koksnes piegādes kritums uz Eiropas pārstrādes uzņēmumiem.

Klimata pārmaiņas dažādi ietekmēs, piemēram, enerģētikas nozari un enerģijas patēriņa rādītājus.

- Reģionos, kur samazināsies nokrišņu daudzums un vasaras kļūs sausākas, samazināsies ūdens piegāde termoelektrostaciju un kodolspēkstaciju dzesēšanai un hidroelektroenerģijas ražošanai. Ūdenim būs mazāka dzesēšanas spēja, jo tas būs siltāks, un parādīsies kanalizācijas maksimālās jaudas pārsniegšanas risks.

- Pārmaiņas nokrišņu režīmā un mazāka ledus un sniega sega kalnos mainīs upju straumes. Paaugstināts erozijas risks var paātrināt hidroenerģijas aizsprostu aizsērēšanu.

- Pieprasījums pēc siltumenerģijas kritīsies, bet biežāk gaidāmi elektroapgādes traucējumi, jo vasarā karstuma dēļ augs pieprasījums pēc gaisa kondicionēšanas, kas savukārt palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas.

- Biežākas vētras un plūdi var apdraudēt energoinfrastruktūru.

Klimata pārmaiņas ietekmē galveno transporta infrastruktūru ar garu ekspluatācijas laiku, piemēram, autoceļus, dzelzceļu, ūdensceļus, ostas un dzelzceļa stacijas, to funkcionēšanu un attiecīgos transporta veidus, jo tie ir atkarīgi no laikapstākļiem un klimata. Piemēram,

- jūras līmeņa celšanās samazinās molu un krastmalas sienu aizsargspēju;

- palielināsies postījumu un traucējumu risks, ko rada vētras, plūdi, karstuma viļņi, ugunsgrēki un zemes nogruvumi.

Kā redzams, klimata pārmaiņu negatīvās sekas krietni pārsniegs to labvēlīgo ietekmi (piemēram, uz lauksaimniecisko ražošanu dažās Eiropas daļās).

[pic]

1. attēls: Gada vidējās temperatūras svārstības līdz šā gadsimta beigām[1]

[pic]

2. attēls: Gada vidējo nokrišņu svārstības līdz šā gadsimta beigām.

[pic]

4. EIROPAI JāPIELāGOJAS. EIROPAS SABIEDRīBAS UN POLITIKAS UZDEVUMI.

Rīcības mērķis – samazināt izmaksas nākotnē.

Sterna ziņojumā[2] par klimata pārmaiņu ekonomiku secināts, ka adaptācija var samazināt izmaksas, ja tiek ieviesti politikas pasākumi, lai likvidētu šķēršļus privātā sektora rīcībai. Tikai tirgus likumi nevar nodrošināt efektīvu adaptāciju, jo klimata prognozēs jārēķinās ar nenoteiktību un finanšu līdzekļu trūkumu. Tāpēc vispiemērotākais risinājums ir izmaksu ziņā lietderīga adaptācija.

Sterna pārskata sākotnējās aplēses liecina, ka gadījumā, ja vidējā temperatūra pasaulē pieaug par 3-4°C, papildu izmaksas infrastruktūras un ēku pielāgošanai jau sasniedz no 1 līdz 10 % no būvniecības kopējām izmaksām ESAO valstīs. Papildus izmaksas, kas vajadzīgas, lai jaunu infrastruktūru un ēkas padarītu izturīgākas pret klimata pārmaiņām, ESAO valstīs svārstās no 15 līdz 150 miljardiem ASV dolāru gadā (0,05-0,5 % no IKP). Ja temperatūrai ļauj pieaugt par 5-6°C, adaptācijas pasākumu izmaksas krasi palielinās un to relatīvā efektivitāte samazinās.

Kā redzams 3. attēlā, jūras līmeņa celšanās izraisītie zaudējumi, neveicot adaptāciju, var līdz četrām reizēm pārsniegt izmaksas, kas rodas, izveidojot papildu pretplūdu aizsargsistēmas. Ja nerīkosimies, laikposmā no 2020. līdz 2080. gadam zaudējumi krasi pieaugs.

Kad jāpielāgojas?

Ja rīkosimies laicīgi, iegūsim acīmredzamas ekonomiskas priekšrocības, paredzot potenciālos zaudējumus, samazinot apdraudējumu ekosistēmām, cilvēka veselībai, ekonomiskajai attīstībai, īpašumam un infrastruktūrai. Turklāt Eiropas uzņēmumi, kas izvirzījušies adaptācijas stratēģiju un tehnoloģiju tirgus vadībā, var palielināt konkurētspēju.

Nosakot prioritātes, vajadzīgas pietiekamas zināšanas par pārmaiņu ietekmes paredzamo laika grafiku. Konkrēts temperatūras paaugstināšanās līmenis nav skaidri zināms un ir atkarīgs no turpmākajās desmitgadēs pasaulē veiktajiem seku mazināšanas pasākumiem. Tas attiecas jo īpaši uz ilgtermiņa ietekmi, kur nenoteiktība ir lielāka.

Ja netiek pieņemts laicīgs politiskais risinājums, ES un tās dalībvalstīm var nākties veikt reaģējošu neplānotu adaptāciju, steidzami risinot arvien biežākas krīzes un katastrofas, kas ir dārgāk un apdraud Eiropas sociālās un ekonomiskās sistēmas un drošību. Tāpēc adaptācija tām pārmaiņām, par kurām ir pietiekami daudz prognožu un informācijas, jāsāk nekavējoties.

3. attēls: Adaptācijas pasākumu ietekme uz zaudējumiem jūras līmeņa mazas un lielas celšanās gadījumā. Izmaksas ar adaptācijas pasākumiem un bez tiem[3].

[pic]

Kā eiropieši var pielāgoties?

Klimata pārmaiņas jutīs gan ES privātsektors, uzņēmumi, rūpniecība un pakalpojumi, gan atsevišķi iedzīvotāji, un svarīga ir visu līdzdalība adaptācijas pasākumos. Konkrēta rīcība skars daudzas jomas. Tā ietvers, piemēram, šādus pasākumus.

- Pieejas maiņa jeb relatīvi lēti pasākumi, piemēram, ūdens saglabāšana, mainīta augseka un sēšanas laiks, sausumizturīgu kultūru izmantošana, plānošanas un sabiedrības informēšanas pasākumi.

- Dārgi aizsardzības un pārvietošanas pasākumi, piemēram, dambju paaugstināšana, ostu, rūpnīcu un pat veselu pilsētu un ciematu pārvietošana no zemām piekrastes teritorijām un palienēm, jaunu spēkstaciju būve, kas aizstās nefunkcionējošās hidroelektrostacijas.

Aktīvi jāiesaistās sabiedriskajam sektoram, piemēram, teritoriālā un zemes izmantošanas plānošana jāpielāgo lietusgāžu plūdu riskam, jāpielāgo būvniecības standarti, lai nodrošinātu ilgtermiņa infrastruktūras izturību pret gaidāmajām klimata pārmaiņām, jāatjaunina krīžu pārvaldības stratēģijas un agrīnās brīdināšanas sistēmas plūdu un meža ugunsgrēku gadījumā.

Adaptācija rada arī jaunas ekonomiskas izdevības, tostarp jaunas darbavietas un inovatīvu produktu un pakalpojumu tirgus, piemēram, šādus.

- Parādīsies jauni tirgi klimatizturīgām būvniecības metodēm, materiāliem un produktiem.

- Par Vidusjūras valstu pludmales tūrisma sezonu kļūs pavasaris un rudens, jo vasarās šajos kūrorti var izrādīties pārāk karsti, bet patīkami klimatiskie apstākļi vasarā būs pie Atlantijas okeāna un Ziemeļjūras, kas ir potenciāli jauni pludmales tūrisma galamērķi.

- Vietējās lauksaimniecības metodes Skandināvijā tiks pielāgotas garākam veģetācijas periodam.

- Apdrošināšanas nozare var izstrādāt jaunus apdrošināšanas piedāvājumus, lai samazinātu risku un palielinātu drošību katastrofu gadījumā. Apdrošināšanas prēmijas, kas noteiktas, paredzot klimata pārmaiņas, var stimulēt privātus adaptācijas pasākumus.

Kas jādara dalībvalstīm, un kas — pašvaldībām?

Adaptācija būs komplekss pasākums, jo ietekmes smagums katrā reģionā atšķirsies atkarībā no fiziskās neaizsargātības, sociāli ekonomiskās attīstības, dabas un cilvēka adaptācijas spējas, veselības aprūpes pakalpojumiem un katastrofu novērošanas mehānismiem.

Tāpēc attiecībā uz adaptāciju klimata pārmaiņām ir vajadzīga vairāklīmeņu pārvaldība, kurā iesaistīta visa sabiedrība — no atsevišķiem iedzīvotājiem un valsts iestādēm līdz pat ES iestādēm. Jārīkojas vispiemērotākajā līmenī un veiktajām darbībām citai citu jāpapildina, izmantojot kopīgas partnerības. Pienākumu sadale starp centrālo pārvaldi un reģioniem katrā valstī atšķirsies, tāpēc turpmāk minētie piemēri jāpielāgo attiecīgās valsts situācijai. Daudzos no šiem piemēriem jebkurā gadījumā vajadzīga cieša sadarbība starp valsti, reģionālajām un vietējām pašvaldībām un citām pārvaldes iestādēm, piemēram, upju baseinu pārvaldēm, kā arī visu šo iestāžu aktīva dalība.

- Valsts līmenis

Katastrofu un krīzes vadības pilnveide

Biežākas un intensīvākas kļūs plaša mēroga katastrofas — ugunsgrēki, zemes nogruvumi, sausums, karstuma viļņi, plūdi un slimību uzliesmojumi. Dalībvalstīm vēl vairāk uzmanības jāpievērš profilaksei, sagatavotībai, reaģēšanai un seku likvidācijai. Nepieciešama gan spēja ātri reaģēt uz klimata pārmaiņām, gan stratēģija katastrofu novēršanai un brīdināšanas sistēmas valstu un Eiropas līmenī.

Jāpilnveido pašreizējie riska vadības instrumenti un jāizstrādā jauni, piemēram, mazāk aizsargātu teritoriju kartēšana pēc ietekmes veidiem, metožu un modeļu izstrāde, apdraudējuma izvērtēšana un prognozēšana, veselības, vides, ekonomiskās un sociālās ietekmes izvērtēšana, satelītu un Zemes novērošanas izmantošana riska vadībā. Savstarpēji jāinformē par pieredzi un labu praksi, tostarp ārkārtas situāciju plānošanā.

Adaptācijas stratēģiju izstrāde

Pieredze un zināšanas par efektīvu adaptācijas stratēģiju izstrādi un to īstenošanas politiku nav liela. Savstarpēja informēšana par adaptācijas pasākumiem varētu ievērojami samazināt izmaksas dalībvalstīs, reģionos, pašvaldībās un apdzīvotās vietās.

Lielākie cietēji būs sabiedrības nabadzīgākā daļa. Tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš adaptācijas sociālajiem aspektiem, tostarp nodarbinātības apdraudējumiem un ietekmei uz dzīves apstākļiem un mājokļiem. Piemēram, mazi bērni un veci cilvēki vairāk cieš no karstuma viļņiem.

- Reģionālais līmenis

Adaptācija klimata pārmaiņām ir grūts uzdevums Eiropas plānotājiestādēm, jo īpaši reģionālā līmenī. Teritoriālā plānošana ir starpnozaru darbība un tāpēc ir piemērots instruments izdevīgu adaptācijas pasākumu noteikšanai. Obligātās prasības teritoriālajai plānošanai, zemes izmantojumam un zemes izmantojuma maiņai saistībā ar adaptāciju var izrādīties svarīgs instruments, lai vairotu sabiedrības, lēmumu pieņēmēju un profesionāļu informētību un veicinātu proaktīvāku pieeju visos līmeņos. Var apsvērt iespēju izstrādāt konkrētas tehniskas norādes, izpētīt atsevišķus piemērus un popularizēt labu praksi. Var sniegt ES īstenošanas atbalstu reģioniem labas praksei apmaiņai.

- Vietējais līmenis

Daudzi lēmumi, kas tieši vai netieši ietekmē adaptāciju klimata pārmaiņām, tiek pieņemti vietējā līmenī, sevišķi tāpēc, ka šajā līmenī pieejamas precīzākās zināšanas par vietējo dabu un iedzīvotāju dzīves apstākļiem. Tāpēc pašvaldībām ir svarīga loma šajā procesā. Sabiedrības un tās grupu paradumu maiņa lielā mērā ir atkarīga no informētības līmeņa par attiecīgo problēmu. Iedzīvotāji un iestādes var vēl nenojaust gaidāmo pārmaiņu mērogu un ietekmi uz ikdienu.

Piemēram, kopā ar lauksaimniekiem var izpētīt zemes apsaimniekošanas un zemes izmantošanas praksi, lai novērstu situāciju, kad erozija un dubļu straumes sasniedz mājokļus un apdzīvotas vietas. Dažas Dienvideiropas pašvaldības kopā ar lauksaimniekiem ir sagatavojušas ūdens taupīšanas iniciatīvas, izmantojot elektronisko vadību un sadales sistēmas kultūru apūdeņošanai.

Reģionos, kur palielinās lietus daudzums un lietus sezonas kļūst garākas, varētu ierīkot atsevišķas kanalizācijas un lietusūdeņu savākšanas sistēmas, lai izvairītos no notekūdeņu pārplūšanas.

Kāpēc jārīkojas ES līmenī?

Adaptācijas jautājumu integrētai un saskaņotai risināšanai ES līmenī ir acīmredzamas priekšrocības. Eiropas fizikālās, bioloģiskās un sociālās sistēmas ir ļoti daudzveidīgas, un klimata pārmaiņu ietekmē šīs atšķirības kļūs vēl izteiktākas. Visos gadījumos piemērot vienu metodi acīmredzami nav iespējams, tomēr klimata pārmaiņas ietekmēs mūs visus, un tās neapstāsies pie administratīvajām robežām. Daudzos reģionos adaptācija būs jārisina kā pārrobežu jautājums, piemēram, upju baseinu apgabalos un bioģeogrāfiskajos reģionos. Lai gan, ja tas ir iespējams, pasākumi jāpieņem vai jāveic valsts vai vietējā līmenī, ir svarīgi šos centienus koordinēt izmaksu ziņā lietderīgā veidā. Jārosina pasākumi visos līmeņos.

Turklāt dažas nozares (piemēram, lauksamniecība, ūdenssaimniecība, bioloģiskā daudzveidība, zivsaimniecība, energotīkli) lielā mērā ir integrētas ES vienotā tirgus un kopējās politikas ziņā, tāpēc būtu lietderīgi adaptācijas mērķus nepastarpināti iestrādāt šajās politikas nostādnēs. Tāpat būtu derīgi apsvērt, kā adaptācijas jautājumu iestrādāt ES izdevumu programmās (piemēram, pētniecībā, kohēzijā, Eiropas tīklu programmā, lauku attīstībā, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, sociālajā fondā, ārējās darbībās un Eiropas Attīstības fondā). Lai adaptētos, ES dalībvalstīm būs jādarbojas solidāri, lai vajadzīgos pasākumus varētu veikt arī nabadzīgākie un mazāk attīstītie reģioni, kā arī tie, kurus klimata pārmaiņas skars vissmagāk.

Adaptācijas politika tiek izstrādāta gandrīz visās dalībvalstīs. Jānodrošina savstarpēja informācijas apmaiņa par sākotnējos adaptācijas pasākumos gūto pieredzi un pētījumu rezultātiem. Domājot par adaptāciju klimata pārmaiņām, noderēs pieredze, kas gūta, risinot ekstremālu laikapstākļu radītās problēmas un īstenojot konkrētus un proaktīvus klimata pārmaiņu riska vadības plānus.

Eiropai ir viss, kas vajadzīgs, lai izvirzītos vadībā — cilvēkresursi, tehniskās zināšanas un finanšu līdzekļi. Adaptācija lielā mērā nozīmē politisko saskaņotību, ilgtermiņa plānošanu un konsekventu un koordinētu rīcību. ES jārāda piemērs, iestrādājot adaptācijas apsvērumus visās attiecīgajās ES politikas nostādnēs. Tādējādi ES var rādīt priekšzīmi un intensīvāk sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai veicinātu adaptāciju globālajam apdraudējumam.

Šajā Zaļajā grāmatā izklāstītas pirmās un steidzamākās prioritārās darbības Kopienas līmenī un kompetences jomās. Var izdalīt četrus darbības virzienus.

- Jomās, par kurām patlaban zināšanas ir pietiekamas, jāizstrādā adaptācijas stratēģijas, lai noteiktu optimālo resursu sadalījumu un efektīvāko resursu izmantojumu; šīs stratēģijas būs vadlīnijas rīcībai ES līmenī, izmantojot ES nozaru un cita veida politiku un pieejamo Kopienas finansējumu.

- ES jāņem vērā klimata pārmaiņu seku un adaptācijas ārējā dimensija un jāizveido jauna alianse ar starptautiskajiem partneriem, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Adaptācijas pasākumi jāsaskaņo ar kaimiņiem, kā arī ciešāk jāsadarbojas ar starptautiskajām organizācijām.

- Jomās, par kurām zināšanas nav pietiekamas, samazināt nenoteiktību un paplašināt zināšanas palīdzēs Kopienas mēroga pētniecība, informācijas apmaiņa un sagatavošanās pasākumi. Pētniecības rezultāti vairāk jāintegrē politikā un praksē.

- Kopējās stratēģijas un pasākumus cita starpā sīkāk jāanalizē un jāapspriež Eiropas padomdevēju grupā, kas konsultēs par pielāgošanos klimata pārmaiņām un darbosies saskaņā ar Eiropas Klimata pārmaiņu programmu.

Tālāk izklāstītas ES mēroga prioritārās darbības iespējas katrā no šiem četriem galvenajiem virzieniem.

[pic]

5. MēRķTIECīGA ES RīCīBA. ELASTīGAS čETRVIRZIENU PIEEJAS PRIORITāRāS DARBīBAS IESPēJAS.

5.1. Pirmais pīlārs. Agrīna ES rīcība.

Agrīna rīcība ietver iespējamos rīcības variantus šādās jomās:

- adaptācijas aspektu integrācija pašreizējo un jauno tiesību aktu un politikas īstenošanā,

- adaptācijas integrācija pašreizējās Kopienas finansējuma programmās,

- jaunu politisko risinājumu izstrāde.

5.1.1. Adaptācijas aspektu integrācija pašreizējo un jauno tiesību aktu un politikas īstenošanā

Adaptācija klimata pārmaiņām ietekmēs daudzas ES politikas jomas. Turpmāk sniegts ieskats par iespējām šajās politikas jomās integrēt adaptāciju klimata pārmaiņām. Tā kā daudzas politikas jomas balstās uz pamata tiesību aktiem, tas, kā ES veiksies ar adaptācijas integrēšanu, ir atkarīgs no sadarbības starp dalībvalstīm un starp ES un dalībvalstīm.

Lauksaimniecība un lauku attīstība

Eiropas lauksaimniecība nākamajos gados sastapsies ar vairākām problēmām, piemēram, starptautisko konkurenci, turpmāku tirdzniecības politikas liberalizāciju un iedzīvotāju skaita samazināšanos. Papildu problēmas radīs klimata pārmaiņas, kas vēl vairāk sarežģīs un sadārdzinās situāciju. Paredzamās klimata pārmaiņas ietekmēs kultūru ražību, lopkopības metodes un ražošanas izvietojumu, nopietni apdraudot lauksaimnieku ienākumus un palielinot zemes pamešanas risku dažās Eiropas daļās. Dažas Eiropas daļas var rasties saražotā pārtikas daudzuma problēmas, jo ražu iznīcinās karstuma viļņi, sausums un kaitēkļi. Palielinoties ražīguma svārstībām, tiks apdraudēta apgāde ar pārtiku visā pasaulē. Šajā sakarā jāizvērtē, kā apgādi ar pārtiku pasaulē varētu ietekmēt augošais pieprasījums pēc biomasas enerģijas ražošanas vajadzībām.

Klimatam mainoties, arvien lielāka nozīme būs ES lauksaimniecībai un mežsaimniecībai kā vides un ekosistēmu pakalpojumu sniedzējai. Lauksaimniecības un mežsaimniecības pārvaldība cita starpā būtiski ietekmē efektīvu ūdens izmantošanu sausuma skartos reģionos, ūdenstilpju aizsardzību pret pārmērīgu mēslošanas līdzekļu ieplūdi, plūdu pārvaldības pilnveidi un daudzfunkcionālu ainavu (piemēram, augstas dabas vērtības pļavu, kas ir biotops daudzām sugām un sekmē to migrāciju) saglabāšanu un atjaunošanu. Pie adaptācijas pasākumiem, kas palīdzēs pielāgoties klimata pārmaiņu riskam, pieder arī šīm pārmaiņām piemērotas mežu apsaimniekošanas veicināšana, augsnes apsaimniekošanas pasākumi, kas saistīti ar organiskā oglekļa saglabāšanu (piemēram, zemes aparšanas pārtraukšana vai samazināšana) un ilggadīgo pļavu aizsardzība.

Kopienas atbalsts lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un lauku attīstībai ietekmē pārtikas ražošanu, lauku ainavu saglabāšanu un vides pakalpojumu piedāvājumu. Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nesenās reformas bija pirmais posms ES lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības sistēmas izstrādē. KLP korekcijas nākotnē un 2008. gada „veselības pārbaude” dos iespēju pārskatīt un izpētīt, kā adaptāciju klimata pārmaiņām labāk integrēt lauksaimniecības atbalsta programmās. Piemēram, jāapsver, kādā mērā KLP var veicināt labu lauksaimniecības praksi, kas atbilst jaunajiem klimatiskajiem apstākļiem un proaktīvi palīdz saglabāt un aizsargāt vidi.

Rūpniecība un pakalpojumi

ES rūpniecības un pakalpojumu nozares sastapsies gan ar nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņām, gan iespēju piedāvāt produktus un pakalpojumus šī procesa vienkāršošanai. Klimata pārmaiņas ietekmēs tādas nozares un pakalpojumus kā būvniecība un tūrisms, tās var izpostīt rūpniecisko infrastruktūru un likt tai pārstrukturēties. Uzņēmumiem nāksies sadzīvot ar jaunajiem apstākļiem, piemēram, uzņēmējdarbības plānos paredzot nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņām. Vienlaikus jāizpēta, kādus papildu ieguvumus sniegs adaptācijas un klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumi. Piemēram, investīcijas siltumizolācijā ne vien samazina siltumenerģijas patēriņu ziemā, bet arī aizsargā no svelmes un samazina vajadzību pēc gaisa kondicionēšanas karstās vasarās.

Gaidāmajā termiņa vidusposma pārskatā Komisija aplūkos, kā rūpniecības politika var sekmēt adaptāciju. Savukārt 2008. gada sākumā tiks pieņemts attiecīgs rīcības plāns.

Enerģētika

Jaunie klimatiskie apstākļi pavērs jaunas iespējas, piemēram, saules un fotoelementu enerģijas jomā. No otras puses, garākas un sausākas vasaras var ietekmēt citus enerģijas avotus, piemēram, kodolenerģiju un hidroenerģiju, tajā pašā laikā palielinot vajadzību pēc gaisa kondicionēšanas. Tāpēc jādiversificē enerģijas avoti, jāattīsta atjaunojamā enerģija, jāintensificē pieprasījuma un piedāvājuma vadība un jāizveido tīkls, kas spēj pielāgoties lielākām svārstībām gan elektroenerģijas pieprasījuma, gan elektroenerģijas ražošanas ziņā. Komisija gatavo Energotehnoloģiju stratēģisko plānu, kura mērķis ir paātrināt energotehnoloģiju inovācijas, kas ļaus gan mazināt klimata pārmaiņu sekas, gan pielāgoties tām. Viena no galvenajām problēmām ir saistīta ar ēkām. Ir acīmredzams, ka to adaptācija jāveic bez kavēšanās, lai tās padarītu apdzīvojamas karstākā klimatā un lai samazinātu to energopatēriņu, kas savukārt ir viens no iespējamiem risinājumiem, kā mazināt klimata pārmaiņu sekas. Komisija drīzumā uzsāks pārskatīt attiecīgo tiesisko regulējumu, jo īpaši Direktīvu par ēku energoefektivitāti.

Transports

Lai pielāgotu pašreizējo transporta infrastruktūru jaunajiem klimatiskajiem apstākļiem, vienlaikus nepārtraucot tās darbību un nezaudējot drošumu, būs vajadzīgas ievērojamas papildu investīcijas. Jauna transporta infrastruktūra un attiecīgie transportlīdzekļi jau no paša sākuma jākonstruē izturīgi pret laikapstākļiem. Piemēram, kuģojamo upju hidrauliskā režīma un ūdens līmeņa svārstības jau ir ietekmējušas iekšzemes ūdens transportlīdzekļu konstrukciju. Saprātīgā plānošanā, tostarp izvēloties vietu attiecīgajam objektam, jāņem vērā gaidāmā klimatisko apstākļu maiņa. Pielāgojot šo infrastruktūru, lieti noderētu orientējoši norādījumi ostu pārvaldēm un peldošu infrastruktūras objektu apsaimniekotājiem par pašreizējā Kopienas regulējuma interpretāciju.

Veselība

Klimata pārmaiņas acīmredzami negatīvi ietekmē veselību, jo līdzi nes karstuma viļņus, dabas katastrofas, gaisa piesārņojumu un infekciozas vektoru pārnēsātas slimības. Turklāt klimata pārmaiņas var ietekmēt ūdens un uztura infekcijas un zoonotiskas slimības, kas skar cilvēkus. Sekas var pastiprināt citi faktori, piemēram, ozona un smalku cieto daļiņu iedarbība karstuma viļņa ietekmē. Ilgstoša saskare ar smalkām cietajām daļiņām atmosfērā saasina vairākas veselības problēmas, piemēram, hronisku obstruktīvu plaušu saslimšanu, kuras rezultātā cilvēku klimata pārmaiņas ietekmē vēl vairāk. Vairākos projektos, kas veidoti ar ES finansējuma programmu atbalstu (jo īpaši ar Kopienas Sabiedrības veselības programmas un Pētniecības pamatprogrammu atbalstu) uzmanība pievērsta karstuma viļņu ietekmei uz cilvēka veselību, attiecīgiem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem, laikapstākļu izraisītu akūtu veselības traucējumu profilaksei un adaptācijas stratēģijām veselības jomā. Arī Eiropas Vides un veselības plāna (2004–2010) termiņa vidusposma pārskatā ietverti ieteikumi lietderīgiem pasākumiem.

Ļoti iespējams, ka dzīvnieku veselību ietekmēs to dzīves apstākļi un iespējamais transmisīvo infekcijas slimību izplatības pieaugums. Klimata pārmaiņas var tieši vai netieši ietekmēt vektoru pārnēsātas dzīvnieku slimības.

Adaptācija ir galvenā risinājuma stratēģija, kas nodrošinās iespējami mazāku klimata pārmaiņu potenciālo ietekmi uz veselību. Eiropas Komisija apzinās, ka šāda ietekme bīstami un pastāvīgi pieaug. Tāpēc tiek plānots 2008. gadā pieņemt paziņojumu konkrēti par šo jautājumu, izveidojot sistēmu, kas palīdzēs samazināt klimata pārmaiņu ietekmi uz sabiedrības un dzīvnieku veselību. Paredzēts, ka paziņojumā tiks izskatīti dažādi klimata pārmaiņu izraisītas mirstības un saslimstības rādītāji, tostarp tas, kā mainījies dažu infekciozu cilvēku un dzīvnieku slimību pārnēsāšanas veids, kāda ir atmosfēras pārmaiņu ietekme uz elpošanas ceļu alergēnu izplatību un kā palielinājies ultravioletā starojuma risks, klimata pārmaiņām kavējot stratosfēriskā ozona slāņa atjaunošanos.

Noteikumi par patērētāju tiesību aizsardzību, sabiedrības veselību, pārtiku un barību būs jāizvērtē un tajos būs jāietver ar klimata pārmaiņu ietekmi saistītie aspekti. Par konkrētiem veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, Komisija var konsultēties ar ES zinātniskajām komitejām un aģentūrām.

Ūdens

Ūdens pamatdirektīva ir konsekvents regulējums ūdens resursu integrētai apsaimniekošanai. Taču tā tieši nepievēršas klimata pārmaiņām. Pasākumi klimata pārmaiņu risināšanai jāiestrādā tās īstenošanā, sākot ar pirmo plānošanas ciklu 2009. gadam. Visām nozarēm, tostarp mājsaimniecībām, transportam, enerģētikai, lauksaimniecībai un tūrismam, jāpiemēro ekonomikas instrumenti un princips „lietotājs maksā”. Tas stimulēs ūdens patēriņa sarukumu un lielāku ūdens izmantošanas efektivitāti.

Komisija patlaban gatavo paziņojumu par ūdens trūkumu un sausumu, kas ir cieši saistīts ar klimata pārmaiņām un adaptāciju. Cietīs daži reģioni Dienvideiropā, kur jau šodien trūkst saldūdens resursu. Sausuma periodi kļūs arvien biežāki visā ES, un pasliktināsies ūdens kvalitāte. Visā ES īpaši svarīga ir ilgtspējīga pieprasījuma pārvaldība. Neadekvāta ūdens cenu sistēma, nekonsekvence zemes izmantojuma plānošanā un neatbilstīga ūdens sadale automātiski izraisa pārmērīgu patēriņu. Efektīva cenu noteikšanas politika, ūdens taupīšana kā prioritāte un efektivitātes uzlabošana visās nozarēs jau šobrīd ir nozīmīgi ES pieejas elementi.

Arī ierosinātajos noteikumos par plūdu novērtēšanu un pārvaldību galvenā uzmanība pievērsta profilaksei, aizsardzībai un sagatavotībai. Īstenojot šos noteikumus, jāveic iespējamo nākotnes ārkārtas situāciju novērtējums, lai varētu mazināt risku. Priekšroka dodama nestrukturāliem, dabiskiem aizsardzības pasākumiem, t.i., ka plūdu risku samazināšanai cik vien iespējams jāizmanto dabas procesi, piemēram, mitrāji, aizsardzības iespēju koncentrēšana pašā plūdu avotā, ilgstpējīga zemes izmantošana un zemes izmantojuma plānošana, samazinot plūdu iedarbību un palielinot teritoriju aizsargātības līmeni. Tomēr joprojām ārkārtas plūdos svarīgas būs arī inženiertehniskās plūdu aizsardzības sistēmas.

Jūras politika un zivsaimniecība

Izstrādājot ES jūrniecības politiku, Komisija ņems vērā klimata pārmaiņu faktorus. Jūrniecības stratēģijā un saistītajos tiesību aktos, kas veido jūrniecības politikas vides pīlāru, klimata un adaptācijas pasākumi tiks ietverti īstenošanas programmās un plānos.

Būtisks Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt zivju krājumu ilgtspējību. Klimata pārmaiņas var ietekmēt dažādu sugu (sākot ar planktonu un beidzot ar nozīmīgākajiem plēsoņām) izplatības tendences un īpatņu daudzumu, kas savukārt var izraisīt lielas pārmaiņas ekosistēmu funkcijās un krājumu ģeogrāfiskajā izvietojumā. Ievērojama ūdens temperatūras maiņa var ietekmēt ūdens dzīvnieku audzēšanu. Vajadzīgie adaptācijas pasākumi pienācīgi jāņem vērā, īstenojot pašreizējās programmas.

Ekosistēmas un bioloģiskā daudzveidība

Klimata pārmaiņas ievērojami pārveidos ekonomiku un sabiedrību, ietekmējot ekosistēmas, konkrēti dabas kapitālu, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumu plūsmu sauszemes, saldūdens un jūras ekosistēmās. Tas ir tāpēc, ka klimata pārmaiņas lielākoties cilvēkus ietekmē pastarpināti — caur dabas sistēmām. Veselīgas ekosistēmas spēs sekmīgāk pretoties klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei un saglabāt ekosistēmu pakalpojumus, no kuriem ir atkarīga mūsu labklājība. Šīs sistēmas ir visu adaptācijas politikas pasākumu uzmanības centrā. Tāpēc jāsamazina „tradicionālie” apdraudējumi, kas izraisa ekosistēmu fragmentāciju, degradāciju, pārmērīgu izmantošanu un piesārņojumu (jāpalielina ekosistēmu spēja pretoties klimata pārmaiņām).

Klimata pārmaiņas būtiski ietekmēs ekosistēmu fizikālos un bioloģiskos elementus: ūdeni, augsni, gaisu un bioloģisko daudzveidību. Visās šajās jomās jau ir pieņemti vai tiek gatavoti ES tiesību akti. Tie jāievieš pietiekami laicīgi, lai ekosistēmas varētu sekmīgi pretoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei. Taču saglabāt veselīgas un funkcionējošas ekosistēmas nebūs viegls uzdevums, jo klimata svārstības var apdraudēt mūsu agrāko un pašreizējo centienu sekmes. Tāpēc jāturpina pielāgot politikas pasākumus.

Lai nosargātu un atjaunotu bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas, konstruktīvi jāīsteno 2006. gada Paziņojums par bioloģisko daudzveidību un ES Rīcības plāns līdz 2010. gadam un turpmāk. Īpaša uzmanība jāpievērš šādiem aspektiem: nodrošināt Natura 2000 tīkla integritāti, saskaņotību un savienojamību; saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus lauku un jūras vidē; nodrošināt reģionālās un teritoriālās attīstības savietojamību ar bioloģisko daudzveidību; samazināt svešu invazīvu sugu nevēlamu ietekmi.

Ilgtspējīga izmantošana nozīmē to, ka attīstība un izmantošana nedrīkst izraisīt dabas kapitāla vai ekosistēmu pakalpojumu degradāciju. No šāda viedokļa svarīgi ir kompensāciju pasākumi, lai nodrošinātu, ka attīstības projekti nenoplicina dabas kapitālu. Izmantojot vispusīgu izmaksu un ieguvumu analīzi un ietekmes novērtējumus, vajadzētu pakāpeniski un sistemātiski internalizēt ekosistēmu degradācijas vides izmaksas jeb negatīvo ietekmi.

Citi dabas resursi

2003.–2006. gada „Forest Focus” programmās paredzēti pētījumi par to, kā prognozēt mežu augšanas, oglekļa krājumu un koku sugu migrācijas pārmaiņas. Jāatbalsta Kopienas mēroga mežu un augsnes monitoringa programmas, kuru rezultāti jāizmanto reaģēšanas pasākumu izstrādē. Mežu rīcības plānā paredzēta pētniecība un mācības par adaptāciju, ietekmes novērtēšana, labas prakses apmaiņa, kā arī popularizēta tāda mežu apsaimniekošana, kurā ņemtas vērā bažas par oglekļa emisijām (līdzīgi kā augsnes apsaimniekošanā) gan no klimata pārmaiņu seku mazināšanas, gan adaptācijas viedokļa.

Augsnes stratēģijas un saistīto tiesību aktu mērķis ir visā ES aizsargāt augsnes spēju veikt savas funkcijas. Jāapzina teritorijas, kurām draud organisko vielu daudzuma samazinājums, lai, izstrādājot programmas neilgtspējīgu tendenču apvēršanai, varētu ievērot klimata pārmaiņu faktorus. Klimatam mainoties, lielākās bažas sagādā organisko vielu zudums augsnē, jo augsne ir lielākā oglekļa zemes krātuve.

Tematiskā stratēģija par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu paredz samazināt resursu izmantošanas negatīvo ietekmi augošā ekonomikā un uzlabot resursu efektivitāti, izmantojot aprites cikla metodi. Klimata pārmaiņu rezultātā dabas resursi samazinās, un to izmantošanas ietekme uz vidi kļūst spēcīgāka. Gaidāmajā Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas rīcības plānā tiks aplūkoti pasākumi pašreizējo politikas nostādņu saskaņotības pilnveidei un resursu un enerģijas patēriņa samazināšanai.

Starpdisciplināri jautājumi

Adaptācija klimata pārmaiņām jāintegrē Direktīvā par ietekmi uz vidi un Stratēģiskā vides novērtējuma direktīvā. Izstrādājot ietekmes uz vidi novērtējumus, stratēģiskos ietekmes novērtējumus un politikas ietekmes novērtējumus, vērā jāņem ietekme uz ekosistēmām, internalizējot dabas kapitāla un ekosistēmu pakalpojumu zaudējumus.

Dalībvalstīm un ES civilās aizsardzības sistēmām lielāka vērība jāvelta profilaksei, laicīgiem brīdinājumiem un gatavībai.

Ieteikumā par integrēto piekrastes zonas pārvaldību piekrastes plānošanā un apsaimniekošanā aicināts izmantot stratēģisku pieeju. Piekrastes teritorijas arvien vairāk iespaido klimata pārmaiņu radītais apdraudējums, tāpēc vajadzīgi adaptācijas un seku mazināšanas pasākumi. Piekrastes plānošanā un apsaimniekošanā izmantojot saskaņotu un integrētu pieeju, tiks radīti priekšnoteikumi sinerģijai un tiks risināta iespējamā neatbilstība starp piekrastes teritoriju attīstību un adaptāciju klimata pārmaiņām. Vajadzīgas vadlīnijas, kas palīdzētu plānot un apsaimniekot šīs teritorijas. Izstrādājot metodes un stratēģijas, jāizmanto pārbaudīti principi un labākā prakse.

5.1.2. Adaptācijas integrēšana pašreizējās Kopienas finansējuma programmās

Gatavojot programmas, lai saņemtu Kopienas atbalstu, dalībvalstīm tajās jāiekļauj adaptācijas pasākumi. Tas jo īpaši attiecas uz infrastruktūras projektiem. Ekspluatācijas laiks pamata infrastruktūrai, piemēram, tiltiem, ostām un autoceļiem, sasniedz 80–100 gadus, tāpēc, ieguldot šajos projektos, jāievēro gadsimta beigām prognozētie apstākļi. Arī ēkām un citai infrastruktūrai, ko konstruē 20–50 gadu ekspluatācijai, būs jāfunkcionē citos klimatiskajos apstākļos. Investīcijas, kas izdevīgas pašreizējos apstākļos, var izrādīties ekonomiski nepamatotas, ja aprēķinos ietver jaunos klimatiskos apstākļus vai šo būvju ietekmi uz ekosistēmu veselību. Tāpēc vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguldījumi jāpielāgo klimata pārmaiņām. Piemēram, projektējot infrastruktūru Nīderlandē, jau šobrīd tiek ņemta vērā pieejamā informācija par klimata pārmaiņu ietekmi uz upju straumēm un jūras līmeņa celšanos. ASV arhitekti, projektējot tiltus piekrastes teritorijās, aprēķinos ietver jūras līmeņa celšanos par vienu metru.

Ceturtajā kohēzijas ziņojumā uzsvērts, cik liela ir klimata pārmaiņu nozīme ES kohēzijas politikā.[4] Komisija izpētīs, kā klimata pārmaiņu aspektus var atspoguļot un integrēt programmās un projektos, ko pieņem finansēšanai no Kohēzijas fonda, Reģionālā attīstības fonda (piemēram, reģionālajās inovāciju stratēģijās), pirmspievienošanās instrumentiem, Eiropas tīklu programmām un Lauku attīstības fonda infrastruktūrai paredzētās daļas.

Eiropas Sociālajā fondā paredzēti dažādi pasākumi, kam būs izšķiroša nozīme informētības vairošanā par klimata pārmaiņām, resursu palielināšanā, apmācībās, kā arī tad, ja iedzīvotājiem nāksies pārcelties. Pie šādiem pasākumiem, piemēram, pieder arhitektu mācību programma par ēku pielāgošanu klimata pārmaiņām, jaunas darba iespējas jauniešiem zemu oglekļa emisiju ekonomikā vai profilaktiska bērnu un vecu cilvēku veselības aprūpe saistībā ar karstuma viļņiem. Dalībvalstīm jau patlaban jāizmanto pašreizējās programmas šādu pasākumu plānošanai.

Zivsaimniecības struktūrfondā norādītas politiskās prioritātes un noteikumi palīdzībai zivsaimniecības un akvakultūras nozarē. Tā mērķis ir sasniegt kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, sniedzot strukturālo palīdzību. Tādējādi tiek paaugstināta attiecīgo uzņēmumu konkurētspēja un veicināta ekonomiski dzīvotspējīgu uzņēmumu attīstība. Vairāk jāievēro klimata pārmaiņu faktori.

No programmas LIFE+ jāfinansē eksperimentāli projekti, kas veicina adaptāciju plašākā mērogā, piemēram, izmaksu ziņā efektīvu pielāgošanās tehnoloģiju demonstrācijas projekti, inovatīvas metodes, adaptācijas integrēšana teritoriālajā plānošanā un labas prakses apmaiņa. Atbalsts jāsniedz arī sistemātiskai saziņai un informētības paaugstināšanai klimata ietekmes un adaptācijas jomā.

Šī zaļā grāmata ļauj izvērtēt, kādā mērā klimata pārmaiņas (jo īpaši adaptācijas vajadzības) tiek pienācīgi ņemtas vērā esošajās finansējuma programmās.

5.1.3. Jaunu politisko risinājumu izstrāde.

Vairākām Kopienas politikas jomām, ko tieši vai netieši ietekmēs klimata pārmaiņas, ES vēl nav izstrādājusi piemērotu risinājumu. Šajās jomās Komisijai jāizskata iespējas nākt klajā ar attiecīgām iniciatīvām, kas ļaus izmaksu ziņā efektīvi pielāgoties pārmaiņām. Līdz 2009. gadam sistemātiski jāpārbauda, kā klimata pārmaiņas ietekmēs visas Kopienas politikas jomas un tiesību aktus, un pēc pārbaudes jāveic konkrēti pasākumi.

Konkrēti pasākumi skars, piemēram, būvniecības noteikumus un metodes un laikapstākļu ziņā izturīgus kultūraugus. Adaptācija arī paver iespējas inovācijām un jaunām tehnoloģijām, un ES izstrādāto tehnoloģisko risinājuma eksporta potenciāls palielinās. Šī joma jāpēta ciešā sadarbībā ar privātsektoru.

Klimata pārmaiņas un to nodarītais kaitējums īpašumiem, izraisītie traucējumi uzņēmējdarbībā un mežu ugunsgrēki rada ievērojamu finanšu risku privātpersonām, uzņēmumiem un finanšu nozarei kopumā. Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas tirgū nāksies meklēt jaunus paņēmienus, kā efektīvi reaģēt uz arvien augošo klimata risku ietekmi. Jau tagad tirgū ienāk jauni finanšu produkti, piemēram, laikapstākļu atvasinātie instrumenti un katastrofu obligācijas, kuru attīstība turpināsies. Jāizskata iespējas ciešāk integrēt Eiropas apdrošināšanas tirgus saskaņā ar ES finanšu pakalpojumu politiku un Solvency II direktīvu, jo tas sniedz lielākas izdevības no apdrošināšanas produktu pieprasījuma un piedāvājuma viedokļa. Jānovērtē arī pašreizējo sabiedrisko un privāto dabas katastrofu fondu, tostarp Eiropas Solidaritātes fonda, turpmākā riska struktūra.

Teritoriālā plānošana var kalpot kā integrēta sistēma, lai sasaistītu jutīguma un riska novērtējumu ar adaptācijas spēju un pasākumiem, tādējādi veicinot politikas iespēju un efektīvāko pasākumu apzināšanu. Jāapsver iespēja izveidot adaptācijai paredzētus, inovatīvus finanšu pasākumus, kas palīdzētu īstenot saskaņotas adaptācijas stratēģijas, jo īpaši vismazāk aizsargātajos Eiropas reģionos un sabiedrības daļās. ES uzdevums ir izveidot un koordinēt novērtējuma sistēmas un platformas vai informācijas apmaiņas tīklus.

[pic]

5.2. Otrais pīlārs. Adaptācijas integrācija ES ārējās darbībās.

Augošās bažas par klimata pārmaiņu ietekmi un adaptācijas neizbēgamība ietekmēs ES attiecības ar trešām valstīm. Jāuzsāk dialogs un partnerība ar jaunattīstības valstīm, kaimiņvalstīm un rūpnieciski attīstītajām valstīm. Lai gan partnervalstu ekonomiskās, politiskās, sociālās un vides situācijas atšķirību dēļ vajadzīgas īpašas adaptācijas stratēģijas, tomēr liela daļa adaptācijas pasākumu ir piemērojami visās valstīs vienādi, tādējādi sniedzot plašas sadarbības iespējas.

ES kopējai ārpolitikai un drošības politikai (KĀDP) būs sevišķi liela nozīme, lai vairotu ES iespējas novērst un risināt konfliktus (piemēram, robežstrīdus un spriedzi saistībā ar piekļuvi dabas resursiem), klimata pārmaiņu izraisītas dabas katastrofas, kā arī to iespējamās sekas, piemēram, piespiedu migrācija un iedzīvotāju pārvietošana valsts iekšienē. Klimata pārmaiņu ietekme jāņem vērā arī ES migrācijas politikā, jo īpaši migrācijas pārvaldībā.

Jaunattīstības valstis

Klimata pārmaiņas ievērojami apgrūtina nabadzības samazināšanu jaunattīstības valstīs, un daudzi sasniegumi var izrādīties velti. Šo valstu nabadzīgie iedzīvotāji ir lielā mērā atkarīgi no vietējo dabas resursu izmantošanas. Viņiem nav īpašas izvēles iztikas nodrošināšanai, un viņu iespējas pretoties klimata svārstībām un dabas katastrofām ir ierobežotas. Vissmagāk cietīs mazattīstītās Āfrikas, Latīņamerikas, Āzijas valstis un mazās salu valstis. Klimata pārmaiņas var izraisīt plašu iedzīvotāju migrāciju, tostarp no Eiropai tuviem reģioniem.

Tā kā attīstītās valstis vēsturiski ir atbildīgas par lielāko daļu no antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisijām atmosfērā, tām jāatbalsta adaptācijas pasākumi jaunattīstības valstīs. No adaptācijas ir atkarīga ANO Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana pēc 2015. gada, jo īpaši Aizsahāras Āfrikā. Eiropas Savienībai jāturpina izvērtēt, kā integrēt adaptāciju klimata pārmaiņām pašreizējā ārējā politikā un finanšu instrumentos, un attiecīgā gadījumā jāizstrādā jauni politikas pasākumi. Jaunattīstības valstu valdības jāinformē par ES adaptācijas pasākumu pieredzi, kā arī jāpalīdz tām izstrādāt tikpat plašas metodes. Adaptācija jāintegrē arī nabadzības novēršanas stratēģijās (piemēram, Nabadzības mazināšanas stratēģijas dokumentā), attīstības plānošanā un finansēšanā. Jau izveidotās partnerības ar, piemēram, Ķīnu, Indiju un Brazīliju ir labs pamats, lai paplašinātu ES sadarbību ar jaunattīstības valstīm klimata pārmaiņu jomā.

Jaunattīstības valstu adaptācijas politika un programmas atšķirsies atkarībā no valsts konkrētajām vajadzībām; tā var, piemēram, ietvert lauksaimniecības vai iztikas avotu dažādošanu, labāku zemes izmantošanas plānošanu un mežu platību atjaunošanu, plašāku piekrastes aizsardzību, mitrāju un piekrastes ekosistēmu pasākumus vai katastrofu novēršanas mehānismu pilnveidi. Aktīvas rīcības pamatā jābūt ekosistēmas tradicionālo apdraudējumu samazināšanai, palielinot ekosistēmu spēju izdzīvot jaunajos apstākļos, kā arī investīciju pielāgošanai klimata pārmaiņām.

Veicinot adaptāciju jaunattīstības valstīs, Eiropas Savienībai jārīkojas gan pasaules, gan Eiropas mērogā.

- Saistībā ar UNFCCC ES turpinās aktualizēt adaptācijas jautājumus un sekmēt adaptācijas integrēšanu valstu attīstības plānos (piemēram, izmantojot valsts adaptācijas rīcības programmas un 5 gadu adaptācijas darba programmu, kas nesen pieņemta Nairobi). ES būs jāuzņemas vadība, lai nodrošinātu valstu attīstības plānu un citu līdzīgu stratēģiju īstenošanai vajadzīgos finanšu un tehniskos resursus, tostarp izmantojot Adaptācijas fondu, kas darbojas atbilstoši Kioto protokolam, Pasaules Vides fondu un divpusējos kanālus.

- 2004. gada ES Rīcības plānā par klimata izmaiņām un attīstību jau ir paredzētas stratēģijas jaunattīstības valstu adaptācijas atbalstam, un šim mērķim var izmantot, piemēram, Vides un dabas resursu tematisko programmu un ģeogrāfiskos fondus valstu un reģionālajā līmenī. Adaptācijas pasākumi vairāk jāiekļauj ģeogrāfiskajā plānošanā. Lieliska iespēja to īstenot ir 2010. gadā paredzētā valstu un reģionālo stratēģiju vidusposma pārskatīšana. Tuvākajā nākotnē plāna koriģēšanai atbilstoši straujajām klimata pārmaiņām var izmantot patlaban notiekošo rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu.

- Komisija izskata iespējas iesaistīties intensīvākā dialogā un sadarbībā klimata pārmaiņu jomā ar jaunattīstības valstīm, izveidojot Pasaules klimata pārmaiņu aliansi. Komisija laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam dialogam un mērķtiecīgiem jaunattīstības valstu klimata pārmaiņu seku mazināšanas un adaptācijas pasākumiem ir paredzējusi 50 miljonus euro. Piemēram, varētu turpināt valstu adaptācijas programmās iesākto darbu, izstrādājot konkrētus pilotprojektus, jo īpaši attiecībā uz adaptācijas pasākumu integrāciju galvenajās nozarpolitikās. Turklāt gaidāmā ES Katastrofu riska mazināšanas stratēģija ļaus veidot saikni starp adaptācijas pasākumiem un reaģēšanas pasākumiem uz dabas katastrofām.

Kaimiņvalstis

Adaptācijas centienos jāiesaista Krievija, Eiropas galējie ziemeļi, Melnās jūras un Vidusjūras baseina valstis, Arktika un Alpu reģions. Tas jo īpaši attiecas uz pārrobežu problēmām, piemēram, reģionālo jūru un upju baseinu apsaimniekošanu, ekosistēmu darbību, pētniecību, bioloģisko daudzveidību un dabu, katastrofu pārvaldību, sabiedrības veselību, ekonomikas pārorientāciju, tirdzniecību un energoapgādi. Jāsniedz atbalsts un ierosme kaimiņvalstīm analizēt ietekmi, riskus, jutīguma pakāpi, noteikt piemērotākos risinājumus un ietvert adaptāciju to attīstības plānos. Kopā ar kaimiņvalstīm īstenotajiem pasākumiem jāstiprina pašreizējā sadarbība, dialogs un procesi, jo īpaši Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) kontekstā, kas jau tagad ir pamats regulāram un konstruktīvam dialogam (tostarp par jautājumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām), turklāt par vairākiem rīcības plāniem jau ir panākta vienošanās. Eiropas kaimiņattiecību politikas aptverto valstu un Krievijas adaptācijas projektu atbalstam var izmantot Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu. Kandidātvalstīs un iespējamās kandidātvalstīs var izmantot pirmspievienošanās instrumentu.

Rūpnieciski attīstītās valstis

Rūpnieciski attīstītajiem reģioniem, kas sastopas ar līdzīgām problēmām, piemēram, Japānai, Austrālijas dienvidaustrumu daļai un ASV dienvidrietumu štatiem, savstarpēji jāsniedz informācija par ietekmes analīzi un labu adaptācijas praksi. Sīkāk jāizstrādā stratēģija sadarbībai ar šīm valstīm.

Ilgtspējīgu preču un pakalpojumu tirdzniecības palielināšana

Komisija patlaban strādā pie tāda vides tehnoloģiju pasaules tirgus izveides, kas sekmē ilgtspējīgu preču un pakalpojumu tirdzniecību un tehnoloģiju nodošanu, jo īpaši rūpnieciski attīstīto un jaunattīstības valstu starpā. Šā mērķa sasniegšanu sekmētu daudzpusējas un divpusējas tirdzniecības sarunas, tajās aplūkojot tādus jautājumus kā tirdzniecība un ieguldījumi zaļajās tehnoloģijās un vides precēs un pakalpojumos, izmantojot uz sadarbību un stimuliem vērstu pieeju.

[pic]

5.3. Trešais pīlārs. Zināšanu paplašināšana, izmantojot integrētu klimata pētniecību.

Klimata politikas veidošana nav iespējama bez uzticamiem zinātniskiem datiem. Lai gan ievērojami augusi izpratne par zemes klimata sistēmu, joprojām ir jomas, kur valda neziņa. Īpaši trūkst precīzu un detalizētu prognožu par klimata pārmaiņu sekām reģionālā un vietējā līmenī vai par adaptācijas pasākumu izmaksām un ieguvumiem īsākā termiņā, piemēram, 2020.–2030. gadā. Jāsekmē integrēta starpnozaru holistiska pieeja un fizikālo un bioloģisko sistēmu degradācijas vides izmaksu internalizācija. Jāpēta savstarpēji saistītu faktoru kopums, ko nevar analizēt atsevišķi. ES Septītajā pētniecības pamatprogrammā (2007–2013) klimata pārmaiņām veltīta īpaša uzmanība saistībā gan ar prognozēšanas iespējām, gan ar modelēšanu un adaptācijas stratēģijām. Lielākie projekti izklāstīti 4. pielikumā. Pētījumos par adaptāciju un klimata pārmaiņām cita starpā tiks aplūkoti šādi aspekti.

- Izstrādāt plašu un integrētu metodiku ietekmes, jutīguma un izmaksu ziņā efektīvas adaptācijas izvērtēšanai. Izstrādāt indikatorus risinājumu sekmīguma mērīšanai. Pilnveidot adaptācijas pasākumu Eiropas mēroga riska, ietekmes un izmaksu/ieguvumu izvērtējumu, salīdzinot ar „status quo” scenāriju. Salīdzināt integrētu ES mēroga pasākumu un nozaru pieejas izmaksas un ieguvumus, tostarp veikt sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzi. Pilnveidot integrētus novērtējumus un izstrādāt un izmantot instrumentus, lai varētu skaidri parādīt, kādi ir ekonomiskie, ekoloģiskie un sociālie ieguvumi no adaptācijas Eiropas reģionos, neraugoties uz valstu robežām.

- Uzlabot zināšanas un prognozētspēju saistībā ar klimata pārmaiņu sekām Eiropā, tostarp Ziemeļatlantijā, Arktikā, Vidusjūrā un Melnajā jūrā. Samazināt klimata modeļu mērogu un pilnveidot ietekmes prognozes reģionālā un lokālā mērogā, tostarp attiecībā uz potenciālajām sekām enerģētikā (mazāka dzesētspēja spēkstacijās, ietekme uz hidroenerģiju, lielāks pieprasījums pēc dzesēšanas ēkās), ietekmi uz transporta infrastruktūru, rūpniecību un uzņēmējdarbību, lauksaimniecību un sabiedrības veselību.

- Precizēt klimata pārmaiņu un ozona slāņa noplicināšanās paredzamo ietekmi uz ekosistēmām un izpētīt iespējas palielināt ekosistēmu pretestības spēju. Šajos pētījumos jāizvērtē klimata pārmaiņu ietekme uz oglekļa krājumiem augsnē un biosfērā kopumā, ietekme uz ūdens ekosistēmām, agrārekoloģiskās pārvaldības prakses ietekme un jāapzina visvairāk apdraudētie biotopi, sugas un dabas resursi.

- Nepieciešamas vispusīgas Eiropas mēroga detalizētas datu kopas un modeļi. Uzlabot saskaņotību starp datu centriem, informācijas sistēmām un tīkliem.

- Uzlabot piekļuvi pašreizējiem datiem un integrēt attiecīgos datus INSPIRE (infrastruktūra telpiskās informācijas sistēmu nodrošinājumam Eiropā), SEIS (ES kopīgā vides informācijas sistēma) un GMES (globālais monitorings par vidi un drošību) sistēmās, tostarp būtiski pilnveidojot dabas resursu, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu kvantitatīvo un kvalitatīvo aspektu ilgtermiņa monitoringu in situ .

- Sekmēt un pilnīgāk izmantot pašreizējās Kopienas atbalstītās informācijas sistēmas, piemēram, Eiropas brīdinājuma sistēmu plūdu gadījumā, Eiropas mežu ugunsgrēku informācijas sistēmu, monitoringa un informācijas centru civilajai aizsardzībai, EK ražas prognozēšanas sistēmu, ko var sasaistīt ar piemērotu Eiropas meteoroloģisko datu infrastruktūru un speciālām monitoringa programmām. Pilnveidot Eiropas Datu centra sniegto informāciju par gaisa kvalitāti, dabas resursiem, cilvēku veselību, produktiem un atkritumiem, izmantojot aprites cikla metodi.

- Ik pēc 4–5 gadiem Eiropas Vides aģentūrai un Kopīgajam pētniecības centram jāsagatavo aktualizēts sintēzes ziņojums par klimata ietekmi, adaptāciju un jutīgumu, cita starpā izmantojot ES pētniecības pamatprogrammās un valsts mēroga pētījumos iegūtos rezultātus.

- Sadarbojoties ar privātsektoru, atbalstīt uzņēmumu, pakalpojumu un rūpniecības adaptācijas pētniecību. Uzsākt pētījumus adaptācijas tehnoloģiju un produktu izstrādē, lai stimulētu inovācijas dažādās nozarēs (piemēram, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, ūdens apsaimniekošanā, enerģētikā, būvniecībā, zivsaimniecībā un akvakultūrā).

- Uzsākt Eiropas mēroga pētījumus par piekrastes reģionu pašreizējiem un turpmākajiem plāniem piekrastes aizsardzības pilnveidē, ar šiem plāniem saistītajām vides un ekonomikas izmaksām un to, kā šie plāni ietekmēs Kopienas budžetu un piekrastes reģionu ekonomiku. Tāpat jāanalizē izmaksas, kas radīsies, gādājot par to, lai ostas un ūdensceļi turpina nodrošināt galvenās transporta funkcijas.

- Pilnveidot zināšanas par resursu, tostarp atjaunojamo energoresursu, plūsmu un pieejamību pasaulē. Sagatavot neatkarīgu zinātnisku vērtējumu par dabas resursu izmantošanas ietekmi uz vidi un par resursu efektivitāti. Izmantot inter alia Starptautiskas ekspertu grupas dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai analīzi un IPCC ziņojumus.

- Veicināt sadarbību, partnerību un tīklu veidošanu ar zinātnieku grupām ES dalībvalstīs un trešās valstīs, konkrēti ar jaunattīstības valstīm, kaimiņvalstīm un galvenajām partnervalstīm, savstarpēji informēt par pētījumu rezultātiem, klimata modeļiem un citiem metodiskajiem instrumentiem, jo īpaši saistībā ar piecu gadu adaptācijas darba programmu saskaņā ar UNFCCC .

- Atbalstīt praktiķus, informējot par pašreizējiem zinātniskajiem datiem un pielāgošanās pasākumiem, rīcības variantiem un šo variantu izmaksu un ieguvumu analīzi. Popularizēt Eiropas mēroga sadarbības tīklus zināšanu, pieredzes un informācijas apmaiņai un apkopošanai Eiropā. Veicināt zināšanu nonākšanu no pētniekiem pie praktiķiem.

Modernās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un to jauninājumi būs liels balsts adaptācijas procesam, piedāvājot adekvātus, elastīgus un savlaicīgus risinājumus adaptācijas vajadzībām, piemēram, novērojot pārmaiņas vidē, paredzot un novērtējot riskus vai pārvaldot krīzes situācijas.

[pic]

5.4. Ceturtais pīlārs. Eiropas sabiedrības, uzņēmumu un publiskā sektora iesaistīšana saskaņotu un daudzpusīgu adaptācijas stratēģiju gatavošanā

Adaptācijas nepieciešamība var izraisīt ievērojamu pārstrukturizāciju dažās ekonomikas nozarēs, kuras ir īpaši atkarīgas laikapstākļiem, piemēram, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, atjaunojamās enerģijas nozarē, ūdens apsaimniekošanā, zivsaimniecībā un tūrismā, vai tādu objektu apsaimniekošanā, kurus ievērojami ietekmē klimata pārmaiņas, piemēram, ostas, rūpnieciskā infrastruktūra un pilsētas piekrastē, palienēs un kalnos. Lai sistemātiski izpētītu apdraudējumus, jāizveido strukturēts dialogs ar iesaistītajām aprindām un sabiedrību. Jāveicina viedokļu apmaiņa un jāsniedz konsultācijas par daudzpusīgām un saskaņotām stratēģijām, tostarp par iespējamo pārstrukturizāciju un citiem saistītiem pasākumiem.

Komisija Eiropas Klimata pārmaiņu programmas ietvaros apsvērs iespēju izveidot Eiropas padomdevēju grupu, kas konsultēs par adaptāciju klimata pārmaiņām. Šī grupa darbosies kā Komisijas ekspertu grupa, un to veidos politikas veidotāju pārstāvji, vadošie zinātnieki un pilsoniskās organizācijas. Grupas uzdevums būs sniegt komentārus par vairāku darba grupu darbu 12 mēnešu laikposmā, sākot no 2007. gada novembra.

Apspriedēs ar ieinteresētajām aprindām var ietvert šādus jautājumus: ūdens, bioloģiskā daudzveidība, lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras resursi, rūpniecība, sabiedrības veselība, transports, enerģētika, pētniecība, tehnoloģija un inovācijas, finanšu pakalpojumi un apdrošināšana, kohēzijas politika un reģionālie fondi, ārējā rīcība un sadarbība ar trešām valstīm, zemes izmantošanas instrumentu lietojums un teritoriālā plānošana. Komisija var veikt sekretariāta funkcijas un vadīt dažādās darba grupas. Eiropas padomdevēju grupa pirmo ziņojumu varētu iesniegt 2008. gada vidū. Komisija to izmantotu, gatavojot paziņojumu par adaptāciju, ko paredzēts iesniegt līdz 2008. gada beigām.

[pic]

6. TURPMāKIE PASāKUMI

Klimata pārmaiņu negatīvā ietekme arvien spēcīgāk būs jūtama visā Eiropā. Intensīvāk jāveic saskaņoti adaptācijas pasākumi visos līmeņos un visās Kopienas politikas jomās.

Aicinām paust viedokli par galvenajiem jautājumiem, kuri izklāstīti katras Zaļās grāmatas nodaļas beigās. Tāpat aicinām Eiropas iestādes un visus interesentus – organizācijas un privātpersonas – piedalīties ES mēroga diskusijās, kas sāksies pēc Zaļās grāmatas pieņemšanas.

- Zaļās grāmatas oficiālā „atklāšana” notiks pēc tās pieņemšanas Briselē.

- Sabiedriskā apspriešanās internetā notiks līdz 2007. gada 30. novembrim.

- Lai sekmētu nepastarpinātu viedokļu apmaiņu, Komisija vairākās dalībvalstīs un vajadzības gadījumā arī trešās valstīs organizēs darbseminārus par šo Zaļo grāmatu.

Sabiedriskās apspriešanās rezultātus Komisija izmantos turpmākajā darbā, jo īpaši gatavojot paziņojumu par adaptāciju un sīkāk izstrādājot citus Kopienas politikas pasākumus un ārējās politikas darbības.

[1] 1. un 2. attēla pamatā ir IPCC SRES A2 scenārijs. Paredzamās klimata sekas lēstas 2071.-2100. gadam, salīdzinot ar 1961.-1990. gadu. Kartēm izmantoti DMI/PRUDENCE dati (http://prudence.dmi.dk), ko apstrādājis KPC tā finansētā PESETA pētījuma ietvaros ( the JRC funded PESETA study ) (http://peseta.jrc.es).

[2] http://www.hm-treasury.gov.uk/independent_reviews/stern_review_economics_climate_change/stern_review_report.cfm

[3] IPCC SRES scenārijs A2; izmaksas līdz 2100. gadam, izsakot euro 1995. gada cenās. EK KPC PESETA pētījuma rezultāti.

[4] http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/official/reports/cohesion4/index_en.htm