52007DC0096

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 15.3.2007

COM(2007) 96, galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Radiofrekvenču identifikācija (RFID) Eiropā:ceļā uz politikas īstenošanas pasākumiem{SEC(2007) 312}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Radiofrekvenču identifikācija (RFID) Eiropā:ceļā uz politikas īstenošanas pasākumiem

Satura rādītājs

1. Ievads 3

2. RDIF nozīme 3

2.1. RFID sociālais ieguldījums 3

2.2. Nozares inovāciju un izaugsmes potenciāls 4

3. Lietotāju un ieguldītāju tiesiskā noteiktība 4

3.1. Sabiedriskā apspriešana 5

3.2. Datu aizsardzība, privātums un drošība 5

3.3. Līdzekļu pārvaldība nākotnē — „lietiskais internets” 7

3.4. Radiofrekvenču spektrs 7

3.5. Standarti 8

3.6. Vides un veselības jautājumi 8

4. Eiropas mēroga pasākumi 9

4.1. RFID drošība un privātums 9

4.2. Radiofrekvenču spektrs 10

4.3. Pētniecības un inovāciju politika 10

4.4. Standartizācija 11

4.5. Turpmākie RFID tehnoloģiju un pārvaldības jautājumu risināšanas pasākumi 11

5. Nobeigums 11

1. IEVADS

Radiofrekvenču identifikācija (RFID) ir tehnoloģija, ar kuru iespējams nodrošināt automātisku identifikāciju un datu ieguvi, izmantojot radiofrekvences. Tehnoloģijas galvenās iezīmes ir šādas: ar mikroshēmu jebkuram objektam, dzīvniekam vai pat cilvēkam iespējams piesaistīt identifikācijas numuru un cita veida informāciju, kā arī, izmantojot bezvadu ierīci, nolasīt minēto informāciju. RFID nav tikai „elektronisks marķējums” vai „elektroniski svītrkodi”. Kombinācijā ar datu bāzēm un sakaru tīkliem, piemēram, internetu, šī tehnoloģija gandrīz visās vidēs nodrošina ļoti efektīvu jaunu pakalpojumu un lietojumu sniegšanas veidu.

Uzskata, ka RFID tiešām patver vārtus uz jaunu informācijas sabiedrības attīstības posmu, bieži vien to dēvē par „lietisko internetu”, kurā internets savieno ne tikai datorus un sakaru galiekārtas, bet gan teju ikvienu priekšmetu, kas ikdienā atrodas mūsu apkārtnē, — apģērbu, patēriņa preces u.c. Tieši šis aspekts bija iemesls, kādēļ 2006. decembra Eiropadome lūdza Eiropas Komisiju 2008. gada pavasara Padomē pārskatīt nākamās interneta paaudzes un tīklu problēmas[1].

RFID ir politikas uzmanības lokā, jo tai ir iespēja kļūt par jaunu izaugsmes un nodarbinātības virzītājspēku, līdz ar to RFID ir ietekmīgs Lisabonas stratēģijas īstenošanas veicinātājs, ja vien iespējams pārvarēt šķēršļus, kas inovācijām stājas ceļā. RFID ražošanas izmaksas patlaban sasniedz līmeni, kurā iespējama vērienīga komerciālā un publiskā sektora attīstība. Līdz ar plašāku izmantojumu arvien lielāku nozīmi iegūst fakts, ka RFID ieviešana notiek saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas iedzīvotājus nodrošina ar efektīviem pamatvērtību, veselības, datu un privātuma aizsardzības pasākumiem.

Minēto iemeslu dēļ Komisija 2006. gadā īstenoja RFID sabiedrisko apspriešanu, kurā noskaidroja ne tikai ar tehnoloģiju saistītās sabiedrības cerības, kuru pamatā ir pirmo lietotāju pieredze, bet arī iedzīvotāju bažas par RFID lietojumiem, kas nodrošina identifikāciju un/vai personu izsekošanu.

Galvenokārt šajā ziņojumā izmantoti minētās apspriešanās rezultāti un priekšlikumi par turpmākajiem sabiedrības un ekonomikas labā īstenotu vērienīgu tehnoloģijas ieviešanu kavējošu šķēršļu pārvarēšanas pasākumiem, kas vienlaikus nodrošina pienācīgu privātuma, veselības un vides aizsardzību.

2. RDIF NOZīME

2.1. RFID sociālais ieguldījums

RFID var Eiropas iedzīvotājus nodrošināt ar virkni šādu priekšrocību: drošība (piemēram, pārtikas produktu izcelsmes izsekojamība, veselības aprūpe, medikamentu viltošanas novēršana); ērtības (piemēram, īsākas rindas lielveikalos, precīzāka un uzticamāka bagāžas aprūpe lidostās, automatizēta maksājumu sistēma) un pieejamība (piemēram, ar demenci un Alcheimera slimību sirgstošiem pacientiem). Tehnoloģija jau izmantota vairākās nozarēs, kuras ietekmē Eiropas iedzīvotāju dzīvi. Ir gaidāms, ka transporta nozarē RFID paaugstinās efektivitāti un drošību, kā arī nodrošinās jaunas kvalitātes pakalpojumus cilvēku un preču mobilitātei.[2] Veselības aprūpes jomā RFDI spētu paaugstināt aprūpes kvalitāti un pacientu drošību, kā arī nodrošināt medikamentu atbilstības un loģistikas jomas izaugsmi. Mazumtirdzniecībā RFID varētu palīdzēt samazināt piegāžu iztrūkumu, krājuma apjomu un zādzību skaitu. Daudzās nozarēs, tostarp farmācijā, medicīnas iekārtu ražošanā, izklaides jomā, plaša patēriņa elektronikas, luksusa preču, auto detaļu ražošanā vai mazumtirdzniecībā, kur viltojumi ir milzīgs nekvalitatīvu ražojumu avots, ar RFID varētu efektīvāk izņemt no apgrozības neatļautas preces un novērst to iekļūšanu piegādes ķēdē vai noteikt, kurā posmā tās iekļuvušas piegādes ķēdē. Paredzams, ka RFID marķējums paaugstinās ražojumu detaļu un izejvielu šķirošanas un pārstrādes procesu veiktspēju. Tā rezultātā varētu uzlaboties situācija vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jomā.

2.2. Nozares inovāciju un izaugsmes potenciāls

Turpmāka attīstība un vērienīga RFID ieviešana varētu arvien palielināt informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) nozīmi inovāciju veicināšanā un ekonomiskās izaugsmes sekmēšanā.

Eiropa jau tagad ir līderis RFID pētījumu un attīstības jomā; viens no iemesliem ir Eiropas pētniecības programmu atbalsts. Galvenās pētījumu jomas saistītas ar inovatīviem lietojumiem, viedsensoriem un RFID iespējotiem izpildmehānismiem, kā arī ar intelektiskajiem tīkliem. Lieli pūliņi ieguldīti nanoelektronikā, tādējādi RFID marķējumu nodrošinot ar intelektu, atmiņu, sensorfunkciju un spēju izmantot radiofrekvences.

Vairāki lieli Eiropas uzņēmumi, tostarp tehnoloģiju uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji, atrodas nozares vadošajās pozīcijās attiecībā uz RFID risinājumu laišanu tirgū, savukārt daudzi mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) minēto tehnoloģiju jau ir veiksmīgi ieviesuši. Lai gan RFID sistēmu tirgus Eiropas Savienībā paplašinās par aptuveni 45 % gadā, tas atpaliek no pasaules tirgus, kas paplašinās par gandrīz 60 %[3]. Šāda izaugsmes starpība kavēs informācijas sabiedrības ieguldījumu izaugsmē un nodarbinātībā.

3. LIETOTāJU UN IEGULDīTāJU TIESISKā NOTEIKTīBA

RFID ir tehnoloģiski un komerciāli nobriedusi, taču tās ieviešanu kavē vairāki faktori. Lai jaunā tehnoloģija kļūtu lietotājiem pieņemama, jo īpaši vajadzīgs nepārprotams un iepriekš paredzams tiesiskais regulējums un politika. Šai politikai jāaptver ētiskie apsvērumi, vajadzība aizsargāt privātumu un drošību, RFID personas datu bāzu pārvaldība, radiofrekvenču spektra pieejamība, harmonizētu starptautisko standartu izstrāde un apsvērumi par ietekmi uz veselību un vidi. Tā kā RFID tehnoloģijai raksturīgas pārrobežu tehnoloģijas iezīmes, minētajai politikai jānodrošina atbilstība iekšējam tirgum.

3.1. Sabiedriskā apspriešana

Lai atrisinātu minētos jautājumus, Komisija uzsāka plaša mēroga sabiedrisko apspriešanu, kuras laikā risinājās pieci tematiskie ekspertu darbsemināri un tiešsaistē organizēta apspriešana, kas bija pieejama no 2006. gada jūlijam līdz septembrim un kurā iesaistījās 2190 dalībnieku. Oktobrī notikušo apspriešanās slēgšanu iezīmēja atvērtais seminārs, kurā izklāstīja apspriešanās sākotnējos rezultātus.

3.2. Datu aizsardzība, privātums un drošība

RFID sabiedriskajā apspriešanā tika paustas vērā ņemamas bažas, ka šī visaptverošā un nozīmīgā tehnoloģija varētu apdraudēt privātumu: RFID tehnoloģiju var izmantot, lai savāktu informāciju, kas ir tieši vai netieši saistīta ar identificējamu vai identificētu personu, un tādēļ uzskatāma par personas datiem; RFID marķējums var uzglabāt personas datus, piemēram, pases datus vai slimības vēsturi; RFID tehnoloģiju var izmantot, lai izsekotu cilvēku pārvietošanos vai reģistrēt to paradumus (piemēram, sabiedriskās vietās vai darbavietā). Komisijas organizētajā sabiedriskajā apspriešanā patiešām izgaismoja iedzīvotāju bažas par to, ka RFID varētu būt privātumu apdraudoša tehnoloģija. Ir ierosināti pienācīgi privātuma aizsardzības pasākumi — nosacījums, kas izpildāms, lai veidotos labvēlīgas sabiedrības attieksme pret RFID. Tiešsaistes aptaujas respondenti sagaida, ka minētie aizsardzības pasākumi izrietētu no privātumu veicinošām tehnoloģijām (70 %) un informētības paaugstināšanas (67 %); 55 % respondentu par vislabāko risinājumu uzskatīja specializētus tiesību aktus RFID jomā. Turklāt viedokļi par to, vai sociālajiem lietojumiem ir tiešām pozitīva ietekme, sadalās līdzīgi — aptuveni 40 % respondentu atbalsta vienu no viedokļiem. Ieinteresētās aprindas paudušas bažas par iespējamiem pamatvērtību un privātuma neaizskaramības pārkāpumiem un plašāku uzraudzību, jo īpaši darbavietā, kā rezultātā plauktu diskriminācija, atstumšana, kaitēšana un, iespējams, darbavietas zaudējums.

RFID lietojumam neapšaubāmi jābūt sabiedriski un politiski vēlamam, ētiski pieņemamam un juridiski pieļaujamam. Virkni ekonomisku un sociālu guvumu RFID spēs nodrošināt tikai tad, ja ir nodrošināta datu un privātuma aizsardzība un ar minētajiem jautājumiem saistītie ētiskie aspekti, kas atrodas ar RFID pieņemšanu saistītās diskusijas uzmanības centrā.[4].

Eiropas Savienībā personas datu aizsardzība ir nozīmīgs princips. Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā teikts, ka Eiropas Savienība dibināta uz brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principiem; 30. pantā noteikts, ka personas datu savākšanai, uzglabāšanai, apstrādei, analīzei un informācijas apmaiņai sadarbībā ar policiju jānotiek saskaņā ar piemērotiem noteikumiem par personas datu aizsardzību[5]. Personas datu aizsardzība ir viena no Pamattiesību hartas 8. pantā noteiktajām brīvībām.

Kopienas tiesību akti par datu aizsardzību un privātumu Eiropā izstrādāti tā, lai inovācijas to neietekmētu. Neatkarīgi no datu apstrādes līdzekļiem un procedūrām personas datu aizsardzību reglamentē vispārējā datu aizsardzības direktīva[6]. Šo direktīvu piemēro visām tehnoloģijām, tostarp arī RFID. Tajā noteikti datu aizsardzības principi un ar to paredzēta, ka atbildīgais par datu apstrādi īsteno minētos principus un drošu personas datu apstrādi[7]. Vispārējo datu aizsardzības direktīvu papildina e-privātuma direktīva[8], ar ko minētos principus personas datu apstrādei piemēro papildinot noteikumus par brīvi pieejamiem elektronisko sakaru pakalpojumiem publiskos sakaru tīklos. Minētā ierobežojuma dēļ uz daudziem RFID lietojumiem attiecas tikai vispārējā datu aizsardzības direktīva, savukārt e-privātuma direktīvai uz tiem nav tiešas ietekmes.

Saskaņā ar minētajām direktīvām dalībvalstu iestāžu pienākums ir uzraudzīt, vai dalībvalstīs pieņemtie noteikumi tiek piemēroti pareizi. Tām būs jānodrošina, lai RFID lietojumu ieviešana būtu saskaņā ar tiesību aktiem par privātuma un datu aizsardzību. Tādēļ, iespējams, jāsniedz detalizēti norādījumi par jauno tehnoloģiju, piemēram, RFID, ieviešanu praksē. Šiem nolūkiem ar abām direktīvām paredzēta īpašu rīcības kodeksu projektu izstrāde. Šajā procesā ietilpst minēto kodeksu pārskatīšana valsts mērogā, ko veic kompetenta datu aizsardzības iestāde, un pārskatīšana Eiropas mērogā, ko veic „29. panta darba grupa”[9].

Attiecībā uz drošību nozares pārstāvjiem, dalībvalstīm un Komisijai jāapvieno pūliņi, lai padziļinātu izpratni par sistēmiskiem jautājumiem un saistītajiem draudiem drošībai, kas, iespējams, saistīti ar plašu RFID tehnoloģiju un sistēmu ieviešanu.

Nozīmīgs iepriekš minēto jautājumu risināšanas aspekts būs tādu izstrādes kritēriju noteikšanas un pieņemšana, kas novērš privātumu un drošību apdraudošos riskus, turklāt ne tikai tehnoloģiskā, bet arī organizacionālā un uzņēmējdarbības procesu līmenī. Šajā kontekstā drošības nodrošināšana, aizsargājot pret galvenajiem RFID iespējotu uzņēmējdarbības procesu nodarītiem kaitējumiem, uzlabotu arī privātuma aizsardzību. Turklāt jāizstrādā labākās prakses, lai risinātu jautājumus par jauniem draudiem drošībai un ar tiem saistītiem apkarošanas pasākumiem, lai tādējādi atbalstītu vērienīgu RFID sistēmu ieviešanu.

Tomēr RFID informācijas sistēmas un ar tām saistītie drošības un privātuma riski ir nepastāvīgs mērķis, un tāpēc tie nepārtraukti jāuzrauga, jāizvērtē, jāvada, jāreglamentē un jānodrošina to izpēte un pilnveide. Konkrēti drošības un privātuma riski lielākoties atkarīgi no RFID lietojumu rakstura: vienveidīga pieeja nespēs aptvert visu iespējamo lietojumu loku. Tādēļ pirms RFID sistēmu izvēles un RFID lietojumu ieviešanas rūpīgi jāizvērtē konkrēto ar drošību un privātumu saistīto risku izmaksas un guvumi no tiem.

Tā kā gandrīz divas trešdaļas tiešsaistes aptaujas respondentu norādījuši, ka patlaban pieejamā informācija ir nepietiekama, lai sabiedrība spētu pieņemt informētu spriedumu par RFID risku sabalansētību, šķiet, informētības un informācijas kampaņām jābūt nozīmīgam politikas elementam.

3.3. Līdzekļu pārvaldība nākotnē — „lietiskais internets”

Kopumā valda uzskats, ka RFID aktualizētie jautājumi aptver standartus, intelektuālā īpašuma tiesības un saistītos licencēšanas režīmus, taču paustas arī bažas par tādu datu bāzu atvērtību un neitralitāti, kurās saglabās informāciju par RFID pamatu veidojošiem identifikācijas numuriem, par savākto datu uzglabāšanu un apstrādi, tostarp arī par faktu, ka datus izmanto trešās personas. Šis ir būtisks aspekts, ņemot vērā, ka RFID vēsta par jaunu interneta attīstības vilni, kas, iespējams, savienos miljardiem viedierīču un sarežģītu sensoru tehnoloģiju, tādējādi izveidojot globālā sakaru tīkla infrastruktūru.

Tiešsaistes aptaujas rezultātu analīze liecina, ka 86 % respondentu pauda šādu uzskatu: identitātes reģistrācijas sistēmai un tās norādīšanai nākotnes „lietiskajā internetā” jābūt savietojamai, atvērtai un nediskriminējošai. Tai jābūt aizsargātai pret darbības bojājumiem vai neatļautu izmantošanu, kas radītu postošas sekas. Tā nedrīkst nokļūt īpaši ieinteresētu personu rokās, kas minētās datu bāzes un identitātes izpaušanas sistēmas varētu izmantot savām vajadzībām — neatkarīgi no saistības ar pārvaldības komerciāliem, drošības vai politiskiem aspektiem. Turklāt drošības, ētikas un privātuma prasības jāizpilda attiecībā uz visām ieinteresētajām privātpersonām vai uzņēmumiem, kuru konfidenciālo komercinformāciju izmanto RFID iespējoti uzņēmējdarbības procesi. Pārvaldības definīcijām un sabiedriskās kārtības principiem, kas izstrādāti kontekstā ar Pasaules samitu par informācijas sabiedrību (WSIS)[10], būs zināma nozīme dialogā, kas veidojas par minētajiem jautājumiem.

3.4. Radiofrekvenču spektrs

Līdzīgi kā citām bezvadu ierīcēm arī RFID lietojumiem radiofrekvenču spektra pieejamība ir būtiska. Jo īpaši nozīmīga ir spektra izmantošanas nosacījumu harmonizācija, lai būtu vienkārši nodrošināt mobilitāti un zemas izmaksas. Patlaban RFID sistēmām bez licences[11] pieejamas vairākas frekvenču joslas; jau daudzus gadus tā bijis lielākajā daļā ES valstu. Lai augošajam RFID izmantojuma pieprasījumam atbrīvotu vairāk frekvenču spektra, Komisija nesen pieņēma lēmumu[12] par RFID frekvencēm UHF joslā. Tādējādi RFID lietojumiem Eiropas vienotajā tirgū izveidos harmonizētu Eiropas mēroga pamatu. Apspriešanās laikā lielākā daļa respondentu (72 %) uzskatīja, ka šis sadalījums ir piemērots nākamajiem trim līdz desmit gadiem. Tomēr jānovēro, kā RFID izmantojuma pieaugums ietekmē pieprasījumu.

3.5. Standarti

RFID izaugsmes straujā gaita paredz nepārtrauktas izmaiņas un tehnoloģiju, ražojumu un pakalpojumu pielāgošanu. Standarti un to attīstības process nedrīkst atpalikt no straujā pasaules tirgu veidošanās tempa. Tādēļ pakalpojumu ieviešanai, kam ceļā nestājas problēmas, modernizētu starptautisku standartu[13] pieņemšana un reģionālo standartu harmonizācija ir tikpat nozīmīga kā RFID iespējotu informācijas sistēmu savietojamība, arī lai sekmētu Eiropas mēroga e-pakalpojumu tirgus pilnveidi. Apspriešanās laikā tika pausts uzskats, ka aktīvāka Komisijas nostāja ir būtiska, lai pilnveidotu Eiropas pieeju RFID standartiem.

3.6. Vides un veselības jautājumi

Apspriešanās laikā tika paustas bažas par RFID plašas izmantošanas ietekmi uz vidi un veselību.

Attiecībā uz vidi RFID atbilst elektrisko un elektronisko iekārtu definīcijai, kas sniegta Direktīvā 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (WEEE) un Direktīvā 2002/95/EK dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (RoHS). Var uzskatīt, ka RFID ietilpst 3. kategorijā — „IT un elektrosakaru iekārtas”. Tādēļ attiecībā uz RFID sastāvdaļām ir spēkā RoHS; tas nozīmē, ka aizliegts izmantot šādas bīstamas vielas: Cd, Hg, Pb, CrVI, polibrombifenilus (PBB) vai polibromdifenilēterus (PBDE).

Savukārt saistībā ar veselību Komisija ar tās zinātnisko komiteju[14] atbalstu ilgi uzraudzījusi elektromagnētisko lauku (EML) iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību. Jau ieviests darba ņēmēju un iedzīvotāju aizsardzības tiesiskais regulējums. Ar minēto regulējumu ierobežota plašas sabiedrības pakļaušana EML (Padomes Ieteikums 1999/519/EK[15], patlaban tiek pārskatīts) un paredzēti stingri noteikumi par darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada EML (Direktīva 2004/40/EK[16]). Turklāt ražojumu radītie EML emisiju ierobežojumi ES tirgū noteikti, lai nodrošinātu gan lietotāju, gan nelietotāju drošību (Direktīva 1999/5/EK[17]). Ar RFID lietojumiem saistīto elektromagnētisko lauku jauda parasti ir zema. Šādā situācijā un normālos ekspluatācijas apstākļos sagaidāms, ka sabiedrība un ar darba ņēmēji ar RFID saistītam EML būs pakļauti krietni vien mazāk par patlaban spēkā esošajiem standartos noteiktajiem limitiem. Tomēr sagaidāms, ka RFID ieviešana notiks līdztekus vispārējam bezvadu lietojumu klāsta pieaugumam (mobilā televīzija, digitālā televīzija, bezvadu platjosla u.c.). Tādēļ Komisija turpinās uzraudzīt, ka tiek ņemti vērā visi ES un/vai dalībvalsts mēroga tiesiskie regulējumi, un aktīvi atbalstīs zinātnisko pierādījumu izpēti un pārskatīšanu, jo īpaši saistībā ar dažādu avotu EML ietekmes kumulatīvo efektu[18].

4. EIROPAS MēROGA PASāKUMI

Lai aptvertu, cik liels ir RFID tehnoloģiju potenciāls, jārisina virkne savstarpēji saistītu jautājumu, kas attiecas uz drošību un privātumu, pārvaldību, radiofrekvenču spektru un standartiem.

Nākamajos divos gados Komisija turpinās analizēt iespējas, lai reaģētu uz paustajām bažām un lai risinātu aktuālos jautājumus, ņemot vērā apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām aprindām. Atsevišķās jomās, piemēram, radiofrekvenču spektra, pētniecības, inovāciju un standartizācijas jomā Komisija turpinās pašreizējās sadarbības iniciatīvas un dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām aprindām. Neraugoties uz to, ka līdz 2007. gada beigām ir iespējams izstrādāt dažus konkrētus pasākumus, citās jomās, jo īpaši tādās, kas saistītas ar drošību, privātumu un citām politikas problēmām, ko rada pārorientācija no RFID uz „lietisko internetu”, tomēr jāturpina izvērstākas debates attiecīgajās ieinteresētajās aprindās, lai padziļinātu turpmāko pasākumu analīzi.

Saistībā ar iepriekšminēto Komisija pēc iespējas izveidos RFID tehnoloģijās ieinteresēto aprindu grupu, kas darbosies divus gadus un kurā būs sabalansēti pārstāvētas ieinteresētās aprindas. Lai pilnīgi izprastu saistībā ar iepriekš minētajām problēmām radušos apsvērumus un lai īstenotu saskaņotu rīcību, šī grupa nodrošinās atvērtu platformu, kurā risināt dialogu starp patērētāju organizācijām, tirgus dalībniekiem un valsts un Eiropas iestādēm, tostarp datu aizsardzības iestādēm. Grupa arī atbalstīs Komisiju tās centienos veicināt dalībvalstu un iedzīvotāju izpratnes kampaņas par RFID iespējām un problēmām.

Komisija nostiprinās arī starptautiskos kontaktus ar trešo valstu pārvaldēm, jo īpaši ar Amerikas savienoto valstu un Āzijas valstu pārvaldēm; mērķis ir tiekties uz globālu savstarpēju savietojamību, kuras pamatā ir atvērti, godīgi un pārskatāmi starptautiskie standarti.

4.1. RFID drošība un privātums

Jautājums par privātuma un drošības integrāciju RFID informācijas sistēmās jārisina pirms to izvērstas ieviešanas („konstrukcijā iekļauta drošība un privātums”), nevis pēcāk. Sistēmas izstrādes laikā jāapsver gan RFID informācijas sistēmas ieviešanā iesaistīto pušu (piemēram, uzņēmējdarbības organizācijas, sabiedrības pārvaldes iestādes, slimnīcas), gan šīs sistēmas gala lietotāju (iedzīvotāji, patērētāji, pacienti, nodarbinātie) prasības. Tā kā gala lietotāji parasti nav iesaistīti tehnoloģijas izstrādē, Komisija atbalstīs lietojumiem veltītu vadlīniju kopuma izstrādi (rīcības kodekss, labākās prakses), ko izstrādās visas puses pārstāvoša ekspertu pamatgrupa. Tādēļ visus ar drošību saistītos pasākumus un iniciatīvas īstenos saskaņā ar COM (2006) 251 izklāstīto drošas informācijas sabiedrības stratēģiju.

Komisija 2007. gada beigās publicēs ieteikumu noteikt principus, kuri sabiedrības iestādēm un citām ieinteresētajām personām jāievēro, izmantojot RFID. Turklāt Komisija apsvērs arī piemērotu noteikumu iekļaušanu nākamajā priekšlikumā grozīt e-privātuma direktīvu un vienlaikus ņems vērā nākamās RFID tehnoloģijās ieinteresēto aprindu grupas, 29. panta datu aizsardzības darba grupas[19] un citu attiecīgo iniciatīvu, piemēram, Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām ieguldījumu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija izvērtēs, vai vajadzīgi turpmāki tiesiski pasākumi, lai aizsargātu datu aizsardzību un privātumu.

4.2. Radiofrekvenču spektrs

Sabiedriskās apspriešanas rezultāti liecina, ka lielākā daļa respondentu uzskata, ka būtu pietiekami ar Komisijas lēmumu par RFID frekvencēm, lai nodrošinātu labvēlīgu vidi RFID sistēmu, kuras darbojas UHF joslā, sākotnējai ieviešanai.

Tomēr patlaban nozarē veic pētījumus par turpmākām ilgtermiņa prasībām attiecībā uz frekvenču papildu spektru. Ja būs vajadzīgs papildu spektrs, saskaņā ar radiofrekvenču spektra lēmumu[20] Komisija var izmantot tās kompetenci, lai Kopienas teritorijā RFID noteiktu harmonizētu frekvenču papildu spektru.

4.3. Pētniecības un inovāciju politika

RFID tehnoloģijas jomā joprojām notiek aktīva izpēte un attīstība. Lai pasīvā marķējuma izmaksas samazinātu līdz summai, kas ir mazāka par 1 centu (masveida lietojuma prasība), jāveic divi viens otru papildinoši pētījumu: turpmāka silikona mikroshēmu izmēra samazināšana, izmantojot inovatīvu konstrukciju un montāžu; pētījums par silikonu nesaturošām organiskajām vielām, kas ir daudzsološas drukājama RFID marķējuma ražošanas jomā. Jāturpina arī drošības (autentificēšana, šifrēšana) un lielāku atkalierakstāmo atmiņu pētījumi. Nākotnes lietojumiem vajadzēs lielāku atmiņu, sarežģītākas kriptogrāfiskās ierīces, aktīvas tīklošanas iespējas, integrētus sensorus un jaudas pārvaldības paņēmienus[21].

Septītās pamatprogrammas (2007–2013) IST 2007. – 2008. gada darba programmā norādīti četri problēmjautājumi, kas virknē dažādu situāciju (veselības aprūpe, viedo transportlīdzekļu un mobilitātes sistēmas, mikrosistēmas un nanosistēmas, organiskā elektronika un nākotnes tīkli) piemin RFID un platformu eMobility [22]. Turpmāk Komisija veicinās RFID sistēmu, tostarp „vieglo” drošības protokolu un progresīvu atslēgu izplatīšanas mehānismu pētniecību, lai novērstu tiešus uzbrukumus marķējumam, lasītājam un marķējuma un lasītāja saziņai. Reaģējot uz Eiropas apspriežu rezultātiem, Komisija atbalstīs arī turpmāku privātumu palielinošu tehnoloģiju attīstību, jo tas ir viens no privātuma risku mazināšanas instrumentiem.

Tā kā RFID ieviešanas dinamika dažādos lietojumu sektoros būtiski atšķiras un pieredze joprojām ir neliela, tad informētība par gaidāmo guvumu un iespējamiem riskiem ir ļoti zema, un šķēršļi, kas stājas ceļā šā lietojuma sektoram, ir augsti. Lielākajā daļā Eiropas valstu ir neliela pieredze saistībā ar RFID ieviešanu. Lai uzlabotu minēto situāciju, īstenojot plaša mēroga pilotprojektus atsevišķos lietojumu sektoros, ņemot vērā tehniskos, organizacionālos, sabiedrības un tiesiskos jautājumus, padziļināti un vispārēji jāizvērtē RFID ieviešana — tas ir šīs tehnoloģijas izvērstas ieviešanas un pieņemšanas priekšnoteikums.

4.4. Standartizācija

Eiropas mērogā Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) attiecīgā grupa atbalsta automātiskas identifikācijas un datu iegūšanas tehnoloģiju starptautisko standartu izveidi. Komiteja bijusi arī galvenais Starptautiskās standartizācijas organizācijas attiecīgās darba grupas dalībnieks. Eiropas Telekomunikāciju Standartu institūts (ETSI) izstrādājis īpašus standartus attiecībā uz RFID ekspluatāciju UHF frekvencēs, kā arī vispārējus šaura diapazona ierīču (SRD) standartus LF, HF un mikroviļņu aprīkojumam, ko iespējams izmantot RFID vajadzībām.

Komisija aicina Eiropas standartizācijas iestādes sadarboties ar attiecīgajiem nozares forumiem un konsorcijiem, lai nodrošinātu, ka starptautiskie un Eiropas standarti atbilst Eiropas prasībām (jo īpaši attiecībā uz privātuma, drošības, intelektuālā īpašuma tiesībām un licencēšanas jautājumiem), un lai noteiktu standartizācijas trūkumus un nodrošinātu pienācīgu nākotnes RFID standartu attīstības pamatu. Saistībā ar iepriekš minēto ir ļoti svarīgi, lai standartu noteikšanas iniciatīvas izveidotu noteikumus, kas nodrošina godīgas un pārredzamas procedūras, kā arī savlaicīgu attiecīgā intelektuālā īpašuma tiesību piešķiršanu.

Lai noskaidrotu vajadzību un nepieciešamību pēc sadarbības atsevišķu lietojumu sektoru standartu jomā (piemēram, konteineru drošība, apkarošana, gaisa transports, farmācijas izstrādājumi), standartizācijas pasākumus papildinās starptautisks dialogs starp Komisiju un darījumu partneriem ASV, Ķīnā, Korejā un Japānā.

4.5. Turpmākie RFID tehnoloģiju un pārvaldības jautājumu risināšanas pasākumi

RFID tehnoloģijās ieinteresēto aprindu grupu uzaicinās izstrādāt prognozes un nostājas dokumentus, kuros, ņemot vērā ilgtermiņa jautājumus, kā arī RFID tehnoloģiju ekonomiskos un sabiedriskos aspektus, izklāstīti lietotājiem paredzētas par RFID lietojumiem.

Komisija turpinās rūpīgi uzraudzīt virzību uz „lietisko internetu”; sagaidāms, ka šajā jomā RFID būs nozīmīgs elements. Komisija 2008. gada beigās publicēs paziņojumu, kurā analizēts minētās attīstības raksturs un ietekme, īpašu uzmanību pievēršot privātuma, uzticamības un pārvaldības jautājumiem. Tajā būs izvērtētas politikas iespējas, tostarp arī jautājums, vai jāierosina turpmāki tiesiski pasākumi nolūkā gan aizsargāt datu aizsardzību un privātumu, gan risināt citus valsts politikas mērķu jautājumus.

5. NOBEIGUMS

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi aktīvi atbalstīt šajā paziņojumā izklāstīto sākotnējo pasākumu programmu.

[1] Eiropadomes prezidentūras secinājumu 30. punkts, 2006. gada 14.–15. decembris.

[2] COM (2006) 314 galīgā redakcija „Eiropas dinamisma saglabāšana — ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā”.(http://ec.europa.eu/transport/transport_policy_review/doc/com_2006_0314_transport_policy_review_lv.pdf).

[3] Avots: „RFID mikroshēmas: uzmanības centrā nākotnes tehnoloģija”, Deutsche Bank pētījums, 2006. gada 20. februāris.

[4] Datu aizsardzības ētiskie aspekti iztirzāti vairākos atzinumus, ko izteikusi Eiropas grupa par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām (EGE). Konkrētāk skatīt EGE atzinumu par ētiskiem aspektiem un cilvēka ķermenī ievietotiem IST implantiem.http://ec.europa.eu/european_group_ethics/docs/avis20_en.pdf.

[5] Komisija iesniegusi Padomei priekšlikumu attiecībā uz Padomes Pamatlēmumu par personas datu, ko apstrādā, sadarbojoties policijas un tiesu iestādēm krimināllietās, aizsardzību (COM (2005) 0475, galīgā redakcija).

[6] Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[7] Direktīva 95/46/EK, 17. pants.

[8] Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju), OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

[9] 29. panta darba grupa pieņēmusi „Darba dokumentu Nr. 105 par datu aizsardzības jautājumiem, kas saistīti ar RFID tehnoloģiju”(http://ec.europa.eu/justice_home/fsj/privacy/docs/wpdocs/2005/wp105_en.pdf).

[10] Ceļā uz globālām partnerattiecībām informācijas sabiedrībā: pasaules samita par informācijas sabiedrību (WSIS) Tunisijas posma turpinājums, COM (2006) 181 galīgā redakcija.

[11] „Vispārēja atļauja”, saskaņā ar atļauju direktīvas (Direktīva 2002/20/EK) 5. panta 1. punktu.

[12] Komisijas 2006. gada 23. novembra Lēmums 2006/804/EK par radiofrekvenču spektra saskaņošanu identifikācijas radiofrekvenču ierīcēm (RFID), kuras darbojas sevišķi augstu frekvenču joslā (UHF).

[13] Jo īpaši ISO (Starptautiskā standartizācijas organizācija) RFID marķējuma standarts attiecībā uz elementu identifikācijai (ISO 18000) un izstrādes stadijā esoši ISO noteikumi par aktīvu uztvērējraidītāju.

[14] http://ec.europa.eu/health/ph_risk/committees/committees_en.htm

[15] http://europa.eu.int/eur-lex/lex/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:31999H0519:EN:HTML

[16] http://europa.eu.int/eur-lex/lex/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32004L0040R(01):EN:HTML

[17] http://europa.eu.int/eur-lex/pri/en/oj/dat/1999/l_091/l_09119990407en00100028.pdf

[18] Minēto pārskatu veica ar Komisijas zinātnisko komiteju, jo īpaši ar SCENIHR atbalstu.( http://ec.europa.eu/health/ph_risk/committees/04_scenihr/docs/scenihr_o_006.pdf ).

[19] 29. panta darba grupa izveidojusi RFID apakšgrupu, kuras uzdevums ir analizēt jēdzienu „personas dati” un datu aizsardzības direktīvas ietekmi uz RFID. Ja nepieciešamas, darba grupa var izteikt priekšlikumus par nepieciešamajiem tiesību aktu grozījumu veidiem vai par citiem pasākumiem, kas lieti noderētu, lai novērstu datu aizsardzības trūkumus.

[20] Lēmums Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā.

[21] Līdz ar precīzāku atrašanās vietas noteikšanas funkciju, ko nodrošina virszemes, satelītu un jaukta tipa atrašanās vietas noteikšanas tehnoloģijas, tas varētu Eiropu nodrošināt ar vērtīgu iespēju izveidot lietojumus, kuru ietekmē rastos jauni ražojumi un pakalpojumi.

[22] Eiropas tehnoloģiju platforma eMobility . www.emobility.eu.org