52007DC0071

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 26.2.2007

COM(2007) 71 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

par ES Kopējā iekšējo cenu noteikšanas foruma darbību strīdu novēršanas un strīdu izšķiršanas procedūras jomā un par iepriekšēju cenu noteikšanas nolīgumu pamatnostādnēm ES {SEC(2007) 246}

SATURS

1. Mērķis un konteksts 3

2. ES Kopējā iekšējo cenu noteikšanas foruma darbība no 2005. gada marta līdz 2006. gada septembrim 4

2.1. Vienlaicīgas nodokļu pārbaudes 4

2.2. Ekspertu atzinums vai starpniecība 4

2.3. Iepriekšēja paziņošana, iepriekšēja apspriešanās vai iepriekšēja vienošanās 4

2.4. Iepriekšēji cenu noteikšanas nolīgumi 5

2.5. Kādi ir ES ICNN pamatnostādņu nozīmīgākie punkti? 5

3. Arbitrāžas konvencija un ar to saistītie jautājumi 6

4. JTPF turpmākā darba programma 7

5. Komisijas secinājumi 7

PIELIKUMS 9

1. Tiesiskais regulējums 9

2. ICNN procedūras organizēšana dalībvalstīs 9

3. Iesaistīšanās ICNN programmā 10

4. Maksājumi 10

5. Sarežģītības robežvērtības 10

6. Dokumenti 11

7. ICNN procesa norise 11

7.1. Posms pirms dokumentu iesniegšanas/neoficiāls pieprasījums 12

7.2. ICNN oficiāls pieprasījums 12

7.3. 7.3. ICNN izvērtēšana un sarunas par to 13

7.4. Oficiāls ICNN 15

8. ICNN īpašās jomas 15

8.1. ICNN ietvertie darījumi un to dalībnieki 15

8.2. Būtiski pieņēmumi 15

8.3. Piemērošana ar atpakaļejošu spēku 16

8.4. Statistikas publikācija 16

8.5. Vienpusēji ICNN 16

8.6. ICNN procesa atvieglošana maziem un vidējiem uzņēmumiem 17

MēRķIS UN KONTEKSTS

1. ES ir spēkā atšķirīgi valstu noteikumi attiecībā uz iekšējo cenu noteikšanu, ar ko paredz, ka darījumi starp nodokļu maksātājiem, kuri atrodas akcionāru kopējā kontrolē, apliekami ar nodokļiem tā, it kā tie būtu notikuši starp neatkarīgiem nodokļu maksātājiem, un tas traucē iekšējā tirgus pienācīgu darbību, kā arī ir ievērojams administratīvais apgrūtinājums nodokļu maksātājiem.

2. Lai rastu šai problēmai pragmatiskus risinājumus, Komisija 2002. gada oktobrī izveidoja ES Kopējo iekšējo cenu noteikšanas forumu ( EU Joint Transfer Pricing Forum ( JTPF )). Komisija, izstrādājot divus paziņojumus, divreiz sniegusi pārskatu pa JTPF darbību. Pirmajā paziņojumā[1] izklāstīts Rīcības kodekss[2] saistībā ar Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu („Arbitrāžas konvencija[3]”), lai nodrošinātu tās efektīvāku darbību. Otrajā paziņojumā[4] izklāstīts Rīcības kodekss[5] attiecībā uz prasībām iekšējo cenu noteikšanas dokumentācijai ES – ES iekšējo cenu noteikšanas dokumentācija ( EU Transfer Pricing documentation ( EUTPD )). Rīcības kodeksā un EUTPD izklāstīti noteikumi par tās dokumentācijas apjomu un veidu, ko dalībvalstis pieprasīs un pieņems pašas savu iekšējo cenu noteikšanas noteikumu vajadzībām.

3. Strīdi starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju par jautājumiem, kas saistīti ar iekšējo cenu noteikšanu, bieži noved pie nodokļu dubultas uzlikšanas un tādējādi pie strīdiem starp nodokļu administrācijām saistībā ar šā dubultā nodokļa atvieglojumiem. Dalībvalstu 2004. gada decembrī pieņemtajam Rīcības kodeksam, lai sekmīgi īstenotu Arbitrāžas konvenciju, ne ilgāk kā trīs gadu laikā principā jāpalīdz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu saistībā ar iekšējo cenu noteikšanu ES, tomēr būtu ļoti vēlams vispirms izvairīties no šādiem strīdiem starp nodokļu administrācijām.

4. Tādējādi šā trešā paziņojuma galvenais mērķis ir novērst strīdus attiecībā uz iekšējo cenu noteikšanu un novērst ar tiem saistītu nodokļu dubulto uzlikšanu, vispirms visā ES ieviešot iepriekšēju cenu noteikšanas nolīgumu pamatnostādnes (ICNN pamatnostādnes). Iepriekšēji cenu noteikšanas nolīgumi (ICNN) ir nolīgumi starp ES dalībvalstu nodokļu administrācijām, kuros noteikts, kā turpmāk tiks aplikti ar nodokļiem darījumi starp saistītiem nodokļu maksātājiem, kas reģistrēti divās vai vairākās dalībvalstīs. Pamatnostādnes balstās uz JTPF noteikto labāko praksi.

5. Komisija uzskata, ka ICNN pamatnostādnes ir iedarbīgs līdzeklis strīdu novēršanai, kas dos izdevīgas priekšrocības nodokļu administrācijām un nodokļu maksātājiem. ICNN jau sākotnēji nodrošinās noteiktību par iekšējo cenu noteikšanas metodēm un tādējādi vienkāršos vai novērsīs dārgās un laikietilpīgās nodokļu pārbaudes attiecībā uz darījumiem, kas iekļauti ICNN; tam vajadzētu nodrošināt ietaupījumus visām ICNN iesaistītajām personām.

6. Šajās ICNN pamatnostādnēs izskaidrots, kā dalībvalstīm jāveic ICNN process, un sniegtas norādes procesā iesaistītajiem nodokļu maksātājiem. Pamatnostādņu ievērošana ļaus ātri un efektīvi īstenot ICNN procesu, un tam savukārt būtu jāveicina ICNN izmantošana ES, kā rezultātā palielināsies strīdu novēršanas iespējas un samazināsies nodokļu dubultā uzlikšana.

ES KOPēJā IEKšēJO CENU NOTEIKšANAS FORUMA DARBīBA NO 2005. GADA MARTA LīDZ 2006. GADA SEPTEMBRIM

7. Pilnīgs JTPF izstrādātais ziņojums ir iekļauts dienestu darba dokumentā[6]. Vispārējā strīdu izšķiršanas un novēršanas jomā JTPF izskatīja vairākas iespējamās procedūras, kas varētu mazināt iekšējo cenu noteikšanas apgrūtinājumu nodokļu maksātājiem ES. Tās bija vienlaicīgas nodokļu pārbaudes, ekspertu atzinums vai starpniecība, iepriekšējas paziņošanas, apspriešanās vai vienošanās sistēma un ICNN procedūras iespējas.

Vienlaicīgas nodokļu pārbaudes

8. Tās parasti ir metodes, kad divas vai vairākas valstis apvieno spēkus, lai kopīgi veiktu nodokļu maksātāju revīziju. Lai gan JTPF atzina, ka šāda metode dalībvalstīm varētu šķist piemērota no atbilstības viedokļa, tomēr tika uzskatīts, ka šādā veidā iespēju novērst strīdus būtu mazāk nekā iespēju tos izraisīt.

Ekspertu atzinums vai starpniecība

9. JTPF apsvēra izteikumu ESAO nodokļu paraugkonvencijas 25. panta piezīmē, kur teikts, ka valstis var lūgt ekspertu atzinumu un palīdzību, lai risinātu nodokļu dubultās uzlikšanas gadījumus. Speciālisti no nodokļu administrācijām neuzskatīja, ka ideja par eksperta kā trešās personas iejaukšanos ir noderīgs līdzeklis nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai, ņemot vērā Arbitrāžas konvenciju, kurā jau paredzēta gadījumu risināšana ar neatkarīgas šķīrējtiesas starpniecību.

Iepriekšēja paziņošana, iepriekšēja apspriešanās vai iepriekšēja vienošanās

10. JTPF izskatīja iespējas noslēgt iepriekšēju vienošanos vai vismaz veikt iepriekšēju apspriešanos, pirms nodokļu administrācijas veic iekšējo cenu noteikšanas korekciju. Savstarpējo sadarbību varētu ierobežot ar vienkāršu paziņošanu par iekšējo cenu noteikšanas korekciju (kas varētu paātrināt strīda izšķiršanas procesu), attiecināt uz iepriekšēju apspriešanos starp nodokļu administrācijām pirms iekšējo cenu noteikšanas galīgās korekcijas (kas varētu paātrināt sekojošu strīda izšķiršanas procesu vai izvairīties no nepieciešamības pēc sekojošas strīda izšķiršanas) vai izmantot iepriekšējas vienošanās sistēmu (kad nodokļu administrācijai jāpiekrīt veikt attiecīgu korekciju, lai novērstu jebkādu nodokļu dubulto uzlikšanu, pirms tiek veikta galīga pirmā korekcija), lai vispirms novērstu strīda rašanos.

11. JTPF konstatēja, ka, lai gan šobrīd spēkā esošie mehānismi varētu ļaut īstenot visu iepriekš minēto, efektīvu mehānismu izveide tomēr būtu laikietilpīga un varētu prasīt būtiskas izmaiņas valstu tiesību aktos. JTPF uzskatīja, ka tas varētu neietilpt foruma uzdevumos un ka laiks un resursi jākoncentrē uz ICNN procedūras izveidi.

12. Komisija uzskata, ka iepriekšējas vienošanās sistēma novērstu jebkādu nodokļu dubulto uzlikšanu ES, un tādēļ tās viedoklis ir, ka šo jautājumu varētu padziļināti izskatīt nākotnē.

Iepriekšēji cenu noteikšanas nolīgumi

13. Iepriekšējs cenu noteikšanas nolīgums (ICNN) ir nolīgums starp nodokļu administrācijām par veidu, kā turpmāk tiks aplikti ar nodokļiem konkrēti iekšējo cenu noteikšanas darījumi starp nodokļu maksātājiem. Tādējādi ICNN bieži ļauj novērst strīdu rašanos starp nodokļu administrācijām attiecībā uz ICNN iekļautajiem darījumiem. ICNN ir strīdu novēršanas paraugmetode.

14. JTPF padziļināti izskatīja visus argumentus „par” un „pret” ICNN un secināja, ka ICNN var dot ievērojamas priekšrocības nodokļu maksātājiem un nodokļu administrācijām. Vispirms tā ir noteiktība saistībā ar nodokļu režīmu, ko piemēro ICNN iekļautajiem darījumiem – noteiktība, no kuras iegūst abas nodokļu administrācijas (kurām vairs nav jāveic revīzija, lai pārliecinātos par pareizu iekšējo cenu noteikšanu; jāpārbauda tikai ICNN pareiza piemērošana) un nodokļu maksātāji (kuri zina, kā pareizi veikt iekšējo cenu noteikšanu, jo par to ir vienojušās iesaistītās nodokļu administrācijas).

15. Ņemot vērā ICNN ievērojamās priekšrocības, JTPF atzina par piemērotu noteikt ICNN procedūras veikšanas labāko praksi ES. Tā ietverta pamatnostādnēs šā paziņojuma pielikumā.

Kādi ir ES ICNN pamatnostādņu nozīmīgākie punkti?

16. Pamatnostādnēs izklāstītas procedūras ICNN procesa efektīvai norisei, detalizēta informācija par ICNN procesa parastajiem posmiem un par to, kam vislabvēlīgākajā gadījumā jānotiek katrā no šiem posmiem.

17. Pamatnostādnēs galvenā vērība pievērsta divpusējiem un daudzpusējiem ICNN, jo tos uzskata par visiedarbīgāko līdzekli, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu. Tomēr pamatnostādnēs iekļauta arī nodaļa par vienpusējiem ICNN.

18. Pamatnostādnēs izklāstīts no četriem posmiem sastāvošs process un aprakstīts, kam jānotiek katrā no šiem posmiem.

19. ICNN procesu uzsāk ar nodokļu maksātāju lēmumu pieprasīt ICNN. Pamatnostādnēs ieteikts neoficiāli vērsties pie visām iespējami iesaistītajām nodokļu administrācijām un dotas norādes par to, kas šajā neoficiālajā posmā būtu darāms, lai nodrošinātu ICNN pieprasījuma efektīvu izskatīšanu. Detalizēts izklāsts par tās informācijas veidu, kas jāiekļauj oficiālā pieprasījumā, dots, pamatojoties uz to, ka, lai gan katrs ICNN būs atšķirīgs, tomēr iespējami vajadzīgā pamatinformācija vairumā gadījumu visdrīzāk būs līdzīga.

20. Pamatnostādnēs aprakstīts, kas jādara procesa veiksmīgai norisei, kad saņemts oficiāls pieprasījums. ICNN procesā būs nepieciešams, lai visas iesaistītās nodokļu administrācijas pārbaudītu pieprasījumu nolūkā izlemt, vai pieprasījumā ierosinātais iekšējo cenu noteikšanas režīms ir pieņemams. Iesaistītajām nodokļu administrācijām arī būs jāapspriež iekšējo cenu noteikšanas režīma precīzi nosacījumi un jāvienojas par tiem. Pamatnostādnēs detalizēti izklāstīts, kā šie procesi jāveic.

21. ICNN procesā būs nepieciešams oficiāls nolīgums starp iesaistītajām nodokļu administrācijām, lai gan tām, gan iesaistītajiem nodokļu maksātājiem garantētu noteiktību saistībā ar nodokļu režīmu, ko piemēros darījumiem. Pamatnostādnēs detalizēti izklāstīts, kas jāiekļauj šādā oficiālā nolīgumā, lai garantētu šādu noteiktību.

22. Lai ilustrētu ICNN procesa norisi, pamatnostādņu papildinājumā ir norādīti tipiskie termiņi.

23. Pamatnostādnēs arī apspriestas dažas jomas, kurās bieži rodas problēmas ICNN procesa gaitā vai pat pirms šā procesa uzsākšanas, un sīki izklāstītas iespējas, kā var samazināt šo problemātisko jomu ietekmi uz ICNN procesa veiksmīgu norisi. JTPF , ņemot vērā pieredzi, galveno vērību veltīja jomām, kurās rodas visvairāk problēmu: ICNN paredzētā nodokļu režīma piemērošana ar atpakaļejošu spēku, maksājumi un sarežģītības robežvērtības (kas var būt nevēlams šķērslis ICNN procesa norisē) un to darījumu veidi un apjomi, uz kuriem jāattiecina ICNN.

ARBITRāžAS KONVENCIJA UN AR TO SAISTīTIE JAUTāJUMI

24. JTPF nepārtraukti turpina darbību saistībā ar Arbitrāžas konvenciju. Ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis ievērotu Arbitrāžas konvencijas noteikumus un ar to saistīto Rīcības kodeksu, kas pieņemts 2004. gada decembrī.

25. Attiecībā uz Konvencijas par pievienošanos Arbitrāžas konvencijai[7] ratifikācijas procesu situācija 2006. gada septembra beigās bija tāda, ka divpadsmit dalībvalstis bija ratificējušas minēto konvenciju un pārējās dalībvalstis norādīja, ka konvencija tiks ratificēta tuvāko mēnešu laikā.

26. JTPF arī uzraudzīja, kā tiek īstenoti ieteikumi, kas iekļauti pirmajā Rīcības kodeksā saistībā ar nodokļu iekasēšanas apturēšanu. 2006. gada septembra beigās sešpadsmit dalībvalstis apstiprināja, ka tās atļauj apturēt nodokļu iekasēšanu strīda izšķiršanas procedūras laikā, un pārējās dalībvalstis atbildēja, ka tiek gatavotas dokumentu pārstrādātas versijas, ar ko piešķir šo iespēju. Šim jautājumam būs nepieciešama turpmāka uzraudzība.

27. Visbeidzot, atjaunināta informācija par dalībvalstu nodokļu administrāciju sniegtajām atbildēm 2005. gada aptaujā par neizlemto lietu izskatīšanu ar savstarpējās vienošanās procedūras palīdzību saskaņā ar ES Arbitrāžas konvenciju liecina, ka neviena no 24 lietām, par kurām nodokļu maksātāji iesniedza pieprasījumus līdz 2000. gada 1. janvārim, nav nosūtīta arbitrāžas komisijai.

28. Komisija uzskata, ka daudzie ilgstoši neatrisinātie gadījumi saistībā ar nodokļu dubulto uzlikšanu iekšējo cenu noteikšanas jomā nozīmē, ka turpmāk precizējamu iemeslu dēļ nodokļu dubultā uzlikšana saistībā ar iekšējo cenu noteikšanu ES ar Arbitrāžas konvencijas palīdzību netiek novērsta tik labi, kā to varētu gaidīt. Tādējādi tiek traucēta vienotā tirgus pienācīga darbība. Komisija paredz apsvērt veidus, kā novērst šos trūkumus. Iespējams, ka vienotā tirgus darbības uzlabošanai ir nepieciešams līdzeklis, kas nodrošina nodokļu dubultās uzlikšanas savlaicīgāku un efektīvāku novēršanu. Komisija arī atzīmē, ka Arbitrāžas konvencija attiecas tikai uz nodokļu dubulto uzlikšanu saistībā ar iekšējo cenu noteikšanu un ka jaunie noteikumi ESAO paraugkonvencijas 25. pantā un tam pievienotajā komentārā sniedzas tālāk, piedāvājot konvencijas dalībniekiem saistošu, obligātu arbitrāžas procedūru jebkādas nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai.

JTPF TURPMāKā DARBA PROGRAMMA

29. Ņemot vērā šos jaunākos panākumus iekšējo cenu noteikšanas jomā ES un nepieciešamību nodrošināt jauno līdzekļu ieviešanas uzraudzību, tajā pašā laikā arī turpinot atsevišķu jautājumu izskatīšanu, Komisija ir nolēmusi atjaunināt JTPF pilnvarojumu vēl uz diviem gadiem.

30. JTPF uzsācis izskatīt iespējamo jauno darba programmu 2007. līdz 2008. gadam.

31. Saskaņā ar pašreizējo JTPF darba programmu vēl arvien jo īpaši jāizskata soda naudas un procentu maksājumi saistībā ar iekšējo cenu noteikšanas korekciju.

32. Strīdu novēršanai un strīdu izšķiršanai arī turpmāk bez šaubām būs liela nozīme, jo šie jautājumi ir ļoti svarīgi nodokļu maksātājiem un nodokļu administrācijām.

33. Forumam arī jāpalīdz Komisijai uzraudzīt to, kā dalībvalstīs īsteno rīcības kodeksus un pamatnostādnes, kas izdotas, pamatojoties uz JTPF secinājumiem. Dalībvalstīm būs jāsniedz ziņojumi par dažādu līdzekļu ieviešanu un par praktiskām problēmām, ko izraisījusi to ieviešana. Tas ļaus novērtēt šo līdzekļu efektivitāti nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanā saistībā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju.

34. Attiecībā uz Arbitrāžas konvenciju Komisija, pēc Rīcības kodeksa pieņemšanas saņēmusi papildu atsauksmes, norāda šādus jautājumus, kas jāprecizē, lai nodrošinātu Konvencijas labāku darbību: arbitrāžas komisijas izveides termiņš; kopēja vienošanās par „barga soda” definīciju; iespējamā darbības jomas paplašināšana, attiecinot to uz vairāk nekā divām dalībvalstīm; galīgā lēmuma īstenošanas termiņš; nodokļu maksātāja nozīme; uz ko tieši attiecas iekšējo cenu noteikšanas korekcija (piemēram, vai tiek ņemta vērā „plānā kapitalizācija”). Visbeidzot, Komisija ir saņēmusi atsauksmes, kurās atbalstīta pastāvīga un neatkarīga sekretariāta izveide.

KOMISIJAS SECINāJUMI

35. Komisija atzinīgi vērtē JTPF darbību un tā ieguldījumu labākas uzņēmējdarbības vides izveidē ES, mazinot apgrūtinājumu, ko rada iekšējo cenu noteikšanas nosacījumi kopumā un jo īpaši strīdu novēršanas un strīdu izšķiršanas procedūra. JTPF panākumi kopš 2002. gada oktobra devuši daudzus uzlabojumus, kas atvieglojuši pārrobežu tirdzniecību un tādējādi veicinājuši vienotā tirgus darbību.

36. Ņemot vērā JTPF veikto darbu strīdu novēršanas un strīdu izšķiršanas procedūras jomā, Komisija pilnībā atbalsta JTPF secinājumus un ieteikumus par ICNN. Pamatojoties uz šo darbu, Komisija ir izstrādājusi pielikumā pievienotās ICNN pamatnostādnes ES.

37. Šīs pamatnostādnes ir vērtīgs pamats ICNN procesa īstenošanai visā ES. Ievērojot pamatnostādnes, dalībvalstis veicinās ICNN izmantošanu, kas palīdzēs labāk novērst strīdus, samazinās strīdu skaitu un nodokļu dubultās uzlikšanas gadījumu skaitu. Tas palīdzēs novērst nodokļu šķēršļus un sasniegt vienotā tirgus galvenos mērķus: vairāk investīciju un konkurētspējīgāku uzņēmējdarbības vidi, izaugsmi un nodarbinātību.

38. Komisija aicina Padomi apstiprināt ierosinātās ICNN pamatnostādnes ES un aicina dalībvalstis ātrāk īstenot pamatnostādnēs ietvertos ieteikumus, iekļaujot tos valsts tiesību aktos vai administratīvajos noteikumos.

39. Dalībvalstis tiek aicinātas katru gadu ziņot Komisijai par jebkādiem pasākumiem, ko tās veikušas saistībā ar šīm pamatnostādnēm un to praktisko darbību. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija periodiski pārskatīs šīs pamatnostādnes.

PIELIKUMS

IEPRIEKšēJU CENU NOTEIKšANAS NOLīGUMU (ICNN) PAMATNOSTāDNES EIROPAS SAVIENīBā

TIESISKAIS REGULēJUMS

40. ESAO nodokļu paraugkonvencijas 25. panta 3. punktā valstīm atļauts noslēgt iepriekšējus cenu noteikšanas nolīgumus (turpmāk „ICNN”).

41. ICNN ir vienošanās, ar ko pirms kontrolētiem darījumiem nosaka attiecīgu kritēriju kopumu (piemēram, metode, salīdzināmie un to attiecīgās korekcijas, būtiski pieņēmumi par nākotnes notikumiem) saistībā ar iekšējo cenu noteikšanu šiem darījumiem noteiktā laika posmā.

42. ICNN nav precīzi jāvienojas par faktisko peļņu, kas turpmāk apliekama ar nodokļiem.

ICNN saskaņā ar nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstoša darījuma ( arm's length ) principu jānosaka pasākumi iekšējo cenu noteikšanai, ko piemēros darījumiem, kas turpmāk tiks veikti atbilstīgi ICNN.

43. Ar ICNN palīdzību nodokļu maksātājiem un nodokļu administrācijām jāgarantē noteiktība. Konkrēti veidi, kā to panākt, var būt dažādi atkarā no tās dalībvalsts likumiem, kurā nodokļu maksātājs maksā nodokļus.

44. Uz nodokļu maksātāju vienmēr attiecas parastie nodokļu administrācijas noteikumi. Ja ir noslēgts ICNN, nodokļu administrācijai vēl arvien ir tiesības veikt revīziju. Tomēr parastos apstākļos revīziju veic tikai, lai pārbaudītu un uzraudzītu ICNN, pārskatot ICNN pamatā esošos nosacījumus un būtiskus pieņēmumus.

45. Divpusējos un daudzpusējos ICNN būs paredzēti nolīgumi starp nodokļu administrācijām un vienošanās starp katru iesaistīto nodokļu administrāciju un nodokļu maksātāju. Vienpusējos ICNN būs paredzētas tikai vienošanās starp iesaistīto nodokļu administrāciju un nodokļu maksātāju.

ICNN PROCEDūRAS ORGANIZēšANA DALīBVALSTīS

46. Lai veiktu ICNN procedūru, nodokļu administrācijām jāspēj pilnībā izmantot visas savas prasmes un atbilstīgos resursus.

ICNN programmas jākoordinē centralizēti.

Izskatot ICNN pieprasījumus, nodokļu administrācijām jāveic divi galvenie uzdevumi: pirmkārt, jāizvērtē pieprasījums un, otrkārt, jārisina sarunas par nolīgumu ar otru nodokļu administrāciju.

47. Sarunas starp nodokļu administrācijām veic kompetentās iestādes. Kompetentā iestāde atbild par to, lai ICNN tiktu pārbaudīts un izvērtēts, un par to, lai tiktu veiktas sarunas ar citām valstīm. Šis nosacījums ir spēkā arī tad, ja kompetentā iestāde lūdz speciālistu konsultācijas no citām nodokļu administrācijas nodaļām.

IESAISTīšANāS ICNN PROGRAMMā

48. Nodokļu maksātājs sākotnēji izlemj, kuri darījumi jāiekļauj ICNN pieprasījumā.

Nodokļu administrācija var pārskatīt pieprasījumu un to grozīt vai noraidīt.

Nodokļu administrācijai jāpieņem pieprasījums, ja tas atbilst visām prasībām.

Nodokļu maksātājam un nodokļu administrācijai praktiski jāsadarbojas, lai izstrādātu savstarpēji pieņemamus ICNN noteikumus un nosacījumus.

Pēc ICNN pieprasījuma atsaukšanas nedrīkstētu automātiski sekot revīzija.

49. Iekšēju iemeslu izraisīti apsvērumi likumīgi ietekmēs to, kā nodokļu administrācija īsteno ICNN programmu.

50. Nodokļu administrācijas var izmantot noteikumus par maksājumiem un sarežģītības robežvērtībām, lai garantētu to, ka ICNN ir pieejami tikai tad, kad minētās nodokļu administrācijas to uzskata par piemērotu.

MAKSāJUMI

51. Dalībvalstis izlemj, vai piemērot maksājumu sistēmu.

Maksājums nedrīkst būt priekšnosacījums efektīvai darbībai, kas jāveic jebkurā gadījumā.

52. Ja iekasē maksājumus, tad tie ir vienreiz iemaksājama summa, kas ir sākotnējā iemaksa un/vai saistīta ar papildu izdevumiem, kuri nodokļu administrācijai radušies ICNN rezultātā.

53. Maksājumi ir jo īpaši piemērojami, ja bez maksājuma nodokļu administrācijai nebūtu iespējas īstenot ICNN programmu. Tomēr maksājumi nedrīkst būt tik lieli, lai kavētu pieprasīt ICNN.

SAREžģīTīBAS ROBEžVēRTīBAS

54. Ja izmanto sarežģītības robežvērtības, pēc tām jāvadās, lai izvērtētu, vai ICNN ir piemērots, un katrā atsevišķā gadījumā tām jābūt atkarīgām no faktiem un apstākļiem, lai tās nebūtu pārāk preskriptīvas.

Sarežģītības robežvērtības konsekventi jāpiemēro attiecībā uz visiem nodokļu maksātājiem.

55. Piemērojot jebkādas sarežģītības robežvērtības, jāņem vērā arī citu jebkurā ICNN tieši iesaistīto nodokļu administrāciju iespējamā attieksme – robežvērtību var samazināt, ja citas nodokļu administrācijas piekrīt pieņemt ICNN pieprasījumu.

Sanāksmē pirms dokumentu iesniegšanas jāapspriež, vai sarežģītības robežvērtības izmantos, lai nodokļu maksātājam liegtu iesaistīties ICNN programmā.

56. Darījumu skaits vai apjoms nav uzskatāms par nekļūdīgu rādītāju saistībā ar nedrošību vai iekšējo cenu noteikšanas risku. Nosakot sarežģītības robežvērtības, jāņem vērā darījumu relatīvais apjoms un iekšējo cenu noteikšanas risks (nodokļu maksātājam).

DOKUMENTI

57. Ja starpvalstu uzņēmums izmanto ES iekšējo cenu noteikšanas dokumentāciju ( EUTPD ), tas ir derīgs pamatojums jebkuram ICNN pieprasījumam.

Kā lietderīgu papildinājumu var izmantot jebkādus dokumentus saistībā ar iekšējo cenu noteikšanas politiku, uz ko pamatojas pieprasījums, un jebkādus saņemtos ziņojumus, uz kuriem atsaucas pieprasījumā. Dokumentācijas prasības nedrīkst būt nevajadzīgi apgrūtinošas nodokļu maksātājiem, bet tām jādod iespēja nodokļu administrācijai pilnībā izvērtēt ICNN iekļautos darījumus.

A un B papildinājumā sniegts to dokumentu saraksts, kurus visticamāk izmantos jebkuram ICNN pieprasījumam. Pirms dokumentu iesniegšanas jāvienojas par to, kas faktiski būs vajadzīgs oficiālam pieprasījumam.

58. Vienošanās par konkrētu informāciju, kas vajadzīga ICNN pieprasīšanas procesa uzraudzībai, vienmēr ir daļa no ICNN sarunām. Nodokļu maksātājam jāsaglabā dokumentācija visu ICNN procesa laiku, lai nodokļu administrācija varētu uzraudzīt ICNN piemērošanas gaitu.

ICNN PROCESA NORISE

59. Nodokļu administrācijām un nodokļu maksātājiem pēc iespējas jāsadarbojas, lai nodrošinātu iespējami efektīvāku ICNN procesa norisi.

ICNN pieprasījumu parasti jāizskata četros atsevišķos posmos:

60. posms pirms dokumentu iesniegšanas/neoficiāls pieprasījums;

61. oficiāls pieprasījums;

62. ICNN izvērtēšana un sarunas par to;

63. oficiāls nolīgums.

Posms pirms dokumentu iesniegšanas/neoficiāls pieprasījums

64. Sanāksme pirms dokumentu iesniegšanas ļauj visām iesaistītajām personām novērtēt ICNN iespējamos panākumus. Nodokļu administrācijai jāsniedz pietiekama informācija, lai tā varētu veikt šādu novērtējumu. Šādā informācijā jāraksturo vismaz ICNN iekļaujamās darbības un darījumi, iesaistītie nodokļu maksātāji, ieteicamās metodes, vēlamais ICNN darbības termiņš, iespējamā piemērošana ar atpakaļejošu spēku un iesaistītās valstis.

Posmā pirms dokumentu iesniegšanas nodokļu administrācijai jābūt iespējai izdarīt argumentētu slēdzienu par to, vai pieprasījums ir pieņemams.

Nodokļu maksātājiem iespējami drīzāk jāvēršas pie nodokļu administrācijas, tiklīdz tiem ir skaidrība par paredzamajām darbībām saistībā ar ICNN.

65. Nodokļu administrācijas var ņemt vērā anonīmus nodokļu maksātāju pieprasījumus, tomēr saistoša vienošanās nevar tikt panākta uz anonimitātes pamata. Jebkurā gadījumā nodokļu maksātāja nolūkiem jābūt pietiekami precizētiem pirms anonīmas sanāksmes, un šādas anonīmas attiecības nedrīkst būt ilgstošs process.

66. Nodokļu administrācijai iespējami drīzāk skaidri jānorāda, vai nodokļu maksātāja turpmākais oficiālais pieprasījums varētu tikt pieņemts, kā arī jānorāda, ja iespējams, kuri varētu būt strīdīgākie aspekti.

67. Nodokļu maksātājam jāvēršas pie visām dalībvalstīm, kas tieši iesaistītas paredzamajā ICNN. Ja notiek apspriedes ar vairāk nekā vienu nodokļu administrāciju, katrai no tām jāsniedz viena un tā pati informācija (tas attiecas uz visu ICNN procesu).

68. Posmā pirms dokumentu iesniegšanas kompetentās iestādes vajadzības gadījumā apspriežas savstarpēji. Ja šādu apspriešanos uzskata par nepieciešamu, tai jānotiek iespējami drīzāk.

Posmā pirms dokumentu iesniegšanas nodokļu maksātājam un nodokļu administrācijai jāapspriežas par to, kādi dokumenti iesniedzami līdz ar oficiālo pieprasījumu. Jāapspriež arī jebkādas sarežģītības robežvērtības. Nodokļu administrācijai jāizmanto posms pirms dokumentu iesniegšanas, arī lai ietekmētu pieprasījuma saturu, ja tas palīdzēs panākt efektīvāku rezultātu.

ICNN oficiāls pieprasījums

69. ICNN oficiāls pieprasījums jāiesniedz iespējami agrāk pirms perioda, uz kuru attieksies ICNN, un jo īpaši drīz pēc jebkura neoficiāla pieprasījuma. Nodokļu maksātājam jāiesniedz oficiāls pieprasījums tās valsts nodokļu administrācijai, kur tas maksā nodokļus, un vienlaicīgi arī visām citām iesaistītajām valstīm. Ja dalībvalstīs ir atšķirīga administratīvā vai juridiskā procedūra attiecībā uz ICNN, tad nodokļu maksātājs atbild par to, lai visi pieprasījumi tiktu iesniegti savlaicīgi. Nodokļu administrācijai jācenšas iespējami drīzāk informēt nodokļu maksātāju par to, vai ICNN pieprasījums ir oficiāli pieņemts izskatīšanai, un iespējami drīzāk pieprasīt visus turpmāk nepieciešamos dokumentus, lai izvērtētu ICNN un noformulētu savu nostāju.

Oficiālā pieprasījuma saturs

70. Sākotnējā oficiālajā pieprasījumā nodokļu maksātājam jācenšas iekļaut visa attiecīgā informācija, kas nepieciešama nodokļu administrācijai, lai izvērtētu pieprasījumu un noteiktu metodi, saskaņā ar kuru vēlāk tiks aprēķināta cena nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošā darījumā. A un B papildinājumā sīkāk izklāstīts, kāda veida informācija bieži varētu būt nepieciešama visos gadījumos, tomēr tā ne vienmēr ir obligāti sniedzamā informācija, kā arī nav maksimālais sniedzamās informācijas apjoms. Konkrētu informāciju, kas nepieciešama oficiālam pieprasījumam, nosaka katrā atsevišķā gadījumā.

71. Lai izvērtētu ICNN pieprasījumu, nodokļu administrācijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju.

7.3. ICNN izvērtēšana un sarunas par to

72. Izvērtēšanas un sarunu mērķi ir atšķirīgi, lai gan dažreiz varētu būt piemēroti šos uzdevumus daļēji veikt kopā. Vajadzīga līdzsvarota pieeja, lai nodrošinātu, ka izvērtēšana notiek iespējami ātrāk un sarunas tiek uzsāktas iespējami drīzāk.

Izvērtējot ICNN, nodokļu administrācijai jāizstrādā ieteicamie ICNN noteikumi un nosacījumi. Sarunās ar citām iesaistītajām nodokļu administrācijām jāatrisina visas domstarpības, kas rodas starp nodokļu administrācijām, lai visiem iesaistītajiem nodokļu maksātājiem nodrošinātu vienādu noteikumu un nosacījumu kopumu.

73. Iespējami drīz pēc oficiāla pieprasījuma saņemšanas iesaistīto nodokļu administrāciju kompetentajām iestādēm savstarpēji jāsazinās un jāizstrādā ICNN procesa grafiks. Nodokļu maksātājs jāiesaista grafika izstrādē; grafika paraugs dots C papildinājumā. Daudzpusēju ICNN gadījumā kompetentās iestādes var vienoties par to, ka viena kompetentā iestāde uzņemas procedūras organizēšanas vadību.

74. Nodokļu maksātājam, sniedzot informāciju, jāpalīdz nodokļu administrācijai izvērtēt pieprasījumu. Izvērtēšana jāpabeidz iespējami ātrāk, lai varētu uzsākt sarunas.

75. Nodokļu administrācijām jāpieliek visas pūles, lai līdz minimumam samazinātu izvērtēšanas radīto apgrūtinājumu, pieprasot vienīgi piemērotu informāciju; nodokļu maksātājiem savukārt iespējami ātrāk jāsniedz visa pieprasītā informācija. Ir iespējams vienoties par to, kāda informācija ir piemērota.

76. Visu vienai nodokļu administrācijai sniegto informāciju jāsniedz arī citām iesaistītajām nodokļu administrācijām. Jāapmainās arī ar ziņām par to, kāda informācija ir pieprasīta. Saistībā ar katru ICNN jāpanāk vienošanās par to, kas veiks šo pienākumu, – nodokļu maksātājs vai izņēmuma gadījumā nodokļu administrācija ar informācijas apmaiņas palīdzību.

77. Ja nodokļu administrācijas veiktais izvērtējums atšķiras no nodokļu maksātāja pieprasījuma, šis izvērtējums jāapspriež ar nodokļu maksātāju.

78. Izvērtēšanas procesa gaitā nodokļu administrācijai jācenšas panākt vienošanos ar nodokļu maksātāju par nodokļu administrācijas nostāju. Nodokļu administrācijai un nodokļu maksātājam būtu izdevīgi sadarboties, lai procesa gaitā nonāktu pie savstarpēji pieņemama slēdziena.

79. Nodokļu administrācijām un nodokļu maksātājiem ICNN procesa gaitā ir jāsadarbojas, lai līdz minimumam samazinātu jebkuru aizkavēšanos, jo īpaši savlaicīgi pieprasot un sniedzot visu nepieciešamo informāciju. Nodokļu administrācijām vienmēr jāizskata iespēja vienoti/kopīgi pieprasīt informāciju, ja tas palīdzēs vēl vairāk samazināt aizkavēšanos.

80. Tiklīdz izvērtēšana ir pabeigta, nodokļu administrācijai jācenšas uzsākt sarunas, un vajadzības gadījumā citām iesaistītajām nodokļu administrācijām jācenšas pabeigt izvērtēšanas process, lai varētu uzsākt sarunas.

81. Izvērtēšanas posmā jānotiek kompetento iestāžu savstarpējai sadarbībai, ja tas palīdz ICNN procesa norisē. Ja iespējams, jāpanāk pagaidu vienošanās. Tomēr ir ieteicams, lai nodokļu administrācija pirms kompetento iestāžu faktisko sarunu uzsākšanas būtu veikusi vismaz iepriekšēju izvērtējumu.

82. Ja tas varētu palīdzēt ICNN procedūras norisei, pirms izvērtējuma pabeigšanas jāuzsāk iepriekšējas sarunas, tomēr tas neļauj nodokļu administrācijām nepamatoti novilcināt izvērtējuma pabeigšanu.

83. Par lielāko daļu ICNN katrai kompetentajai iestādei jāizstrādā dokuments par nostāju, kurā ietver nodokļu administrācijas veikto izvērtējumu. Oficiālā viedokļu apmaiņa notiek tad, kad tiek veikta apmaiņa ar dokumentiem par nostāju. Tas jāveic iespējami drīzāk pēc pieprasījuma saņemšanas.

84. Kompetentajām iestādēm nav jāapmainās ar dokumentiem par nostāju attiecīgos gadījumos, kad tas paātrina ICNN procesu un padara to efektīvāku. Tomēr vairumā gadījumu tas, ka visas kompetentās iestādes pirms pilnīgas sarunu uzsākšanas būs sagatavojušas dokumentus par nostāju, palīdzēs ātri un efektīvi atklāt un risināt jebkuras domstarpības. Ja viena kompetentā iestāde ir sagatavojusi dokumentu par nostāju, tad visām citām sarunās iesaistītajām kompetentajām iestādēm vismaz jāizklāsta esošās domstarpības.

Informācija, kas ietverama kompetentās iestādes dokumentā par nostāju

85. Dokumentā par nostāju jāizklāsta ICNN procesā iesaistītās nodokļu administrācijas viedoklis. D papildinājumā uzskaitīti daži informācijas veidi, kas, visticamāk, būs vajadzīgi kompetentās iestādes dokumentā par nostāju.

86. Sarunas uzsāk, nosūtot kompetentās iestādes dokumentu. Jāvienojas par sarunu grafiku. Nodokļu maksātāji jāinformē par visu būtiskāko procesa norisē.

Ja kompetentās iestādes par to vienojas, nodokļu maksātājiem jāatļauj piedalīties kompetento iestāžu sanāksmēs, kur tie var sniegt informāciju par attiecīgiem jautājumiem.

87. Ja tas ir lietderīgi, kompetentajām iestādēm jārīko regulāras sanāksmes, lai atjauninātu ICNN programmu kopumā, tomēr tas nedrīkst traucēt sanāksmju rīkošanu par atsevišķiem gadījumiem.

7.4. Oficiāls ICNN

88. Oficiāls ICNN stājas spēkā ar oficiālu nolīgumu starp iesaistītajām nodokļu administrācijām (daudzpusēja ICNN gadījumā var būt viens nolīgums starp visām nodokļu administrācijām vai divpusēju nolīgumu kopums starp katru no nodokļu administrācijām).

Visos nolīgumos detalizēti jāizklāsta ICNN noteikumi un nosacījumi.

89. Ar šiem nolīgumiem ICNN procesā iesaistītajiem jāgarantē noteiktība un, ja tiek ievēroti attiecīgie ICNN noteikumi, jānodrošina, ka iekšējās cenas darījumos tiks noteiktas tā, kā norādīts ICNN, un ka nodokļu administrācijas darījumus neinterpretēs atšķirīgi. Nodokļu administrācijām jānodrošina, ka tās spēj garantēt šādu noteiktību.

90. E papildinājumā ietverta informācija, kas, visticamāk, būs vajadzīga visos oficiālos ICNN.

ICNN īpašās jomas

8.1. ICNN ietvertie darījumi un to dalībnieki

91. Nodokļu maksātājs sākotnēji izlemj, kurus darījumus un kuras grupas struktūrvienības tas vēlas ietvert ICNN. Tomēr nodokļu administrācija lemj par to, vai pieņemt nodokļu maksātāja pieprasījumu.

92. Ir svarīgi, lai nodokļu administrācijas pēc iespējas atļautu nodokļu maksātājam iekļaut ICNN to, ko tas vēlas. Ieteicams, lai nodokļu maksātājs pieprasījumā izskaidrotu, kāpēc tas vēlas neiekļaut vai iekļaut atsevišķus uzņēmumus un darījumus.

93. Nodokļu administrācijai labprātīgi (ievērojot visus valsts tiesību aktos noteiktos ierobežojumus) jāapmainās ar informāciju ar citām nodokļu administrācijām, kuras pirmā nodokļu administrācija uzskata par iekļaujamām ICNN. Varētu būt nepieciešams apspriesties ar nodokļu maksātāju par to, kuras nodokļu administrācijas iekļaut ICNN, jo ar nodokļu maksātāju ir jāpanāk vienošanās par ICNN noteikumiem un nosacījumiem.

8.2. Būtiski pieņēmumi

94. Nodokļu maksātājam pieprasījumā jāapraksta pieņēmumi, ar ko tiek pamatotas metodes iespējas pareizi atspoguļot nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstoša darījuma principa piemērošanu iekšējo cenu noteikšanā turpmākajos darījumos.

95. Būtiskie pieņēmumi ICNN procesā ir ļoti nozīmīgi, un tie rūpīgi jāizstrādā, lai nodrošinātu, ka ICNN ir atspoguļots nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstoša darījuma princips.

96. Nodokļu maksātājiem un nodokļu administrācijām jācenšas noteikt būtiskos pieņēmumus, kas pēc iespējas balstīti uz vērā ņemamu, uzticamu un neatkarīgu informāciju.

97. Būtiskie pieņēmumi jāpiemēro individuāliem nodokļu maksātāja apstākļiem, konkrētai uzņēmējdarbības videi, metodēm un darījumu veidiem.

98. Būtiskie pieņēmumi nedrīkst būt tik ierobežojoši, lai apdraudētu ICNN garantēto noteiktību, bet tiem jāaptver pietiekami dažādi pamatojošie fakti, lai tie atbilstu ICNN procesā iesaistīto personu vajadzībām.

99. ICNN jau iepriekš jāiekļauj parametri, kas norāda to, cik lielā mērā daži pieņēmumi var atšķirties, un tikai tad, ja šie parametri ir pārsniegti, jāuzsāk atkārtotas sarunas.

100. Nodokļu maksātājiem jāinformē to nodokļu administrācijas, ja būtiskie pieņēmumi netiek ievēroti.

Visiem ICNN procesā iesaistītajiem savstarpēji jāapspriežas, lai izskatītu iemeslus, kāpēc būtiskie pieņēmumi nav ievēroti, un pārbaudītu, vai ICNN paredzētās metodes vēl aizvien ir atbilstošas.

Ja iespējams, jācenšas uzsākt atkārtotas sarunas par ICNN.

8.3. Piemērošana ar atpakaļejošu spēku

101. Piemērošanu ar atpakaļejošu spēku – ja tas paredzēts valsts tiesību aktos – var izmantot, ja ar to izšķir strīdu vai novērš strīdu iespējamību agrākos laika posmos.

102. Piemērošana ar atpakaļejošu spēku drīkst būt vienīgi otršķirīgs ICNN rezultāts, un to drīkst veikt vienīgi tad, ja tā ir lietderīga atbilstīgi gadījuma apstākļiem. Piemērošana ar atpakaļejošu spēku ir atbilstīga, ja iepriekšējos laika posmos ir bijuši fakti un apstākļi, kas līdzvērtīgi ICNN paredzētajiem.

103. ICNN ar atpakaļejošu spēku piemēro tikai ar nodokļu maksātāja piekrišanu.

104. Nodokļu administrācija piemēro valsts tiesību aktos paredzētos parastos pasākumus, ja ICNN procesa gaitā tā atklāj informāciju, kas varētu ietekmēt nodokļu uzlikšanu agrākos laika posmos. Tomēr nodokļu administrācijai jāinformē nodokļu maksātājs par visām šādām paredzētām darbībām, lai nodokļu maksātājam dotu iespēju izskaidrot jebkuru acīmredzamu neatbilstību pirms nodokļu pārvērtēšanas par iepriekšējiem laika posmiem.

8.4. Statistikas publikācija

105. Nodokļu administrācijām būtu lietderīgi publicēt statistikas informāciju par ICNN.

8.5. Vienpusēji ICNN

106. Lai gan var būt tādi apstākļi, kad nodokļu maksātājam ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka vienpusējs ICNN ir atbilstošāks nekā divpusējs ICNN, tomēr divpusējiem ICNN ir priekšroka salīdzinājumā ar vienpusējiem ICNN. Ar vienpusēju ICNN var zināmā mērā samazināt nodokļu dubultās uzlikšanas risku, tomēr jāraugās, lai vienpusējs ICNN atbilstu nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstoša darījuma principam tāpat kā divpusēji vai daudzpusēji ICNN.

107. Sākotnēji nodokļu maksātājam ir tiesības izlemt, vai nepieciešams vienpusējs vai divpusējs ICNN.

108. Dalībvalsts, kura sagatavo vienpusēju ICNN, var ņemt vērā iespēju iekļaut ICNN citas dalībvalstis. Tomēr nodokļu maksātājiem nedrīkst uzspiest divpusēju ICNN.

109. Nodokļu administrācijai ir tiesības noraidīt vienpusēja ICNN pieprasījumu, ja nodokļu administrācija uzskata, ka divpusējs vai daudzpusējs ICNN būtu piemērotāks, vai ja tā uzskata, ka ICNN vispār nav vajadzīgs.

110. Vienpusēja ICNN pastāvēšana nedrīkst skart citu nodokļu administrāciju un nodokļu maksātāju tiesības. Ja ir noslēgts vienpusējs ICNN, nedrīkst izslēgt vēlāku savstarpējās vienošanās procedūru.

111. Ar „Rīcības kodeksu” (uzņēmējdarbības aplikšana ar nodokļiem) dalībvalstis uzņēmušās labprātīgi apmainīties ar detalizētu informāciju par noslēgtajiem vienpusējiem ICNN. Informācijas apmaiņai jānotiek ar visām citām nodokļu administrācijām, uz kurām tieši attiecas vienpusējais ICNN, un tā jāveic cik iespējams drīz pēc ICNN noslēgšanas.

8.6. ICNN procesa atvieglošana maziem un vidējiem uzņēmumiem

112. Nodokļu administrācijām jāizmanto sava pieredze saistībā ar problēmām, ar kurām saskaras MVU, lai atvieglotu MVU iesaistīšanos ICNN procesā, ja ICNN ir lietderīgi strīdu novēršanā un strīdu izšķiršanā.

A papildinājums – Informācija, kas varētu būt jāiesniedz kopā ar divpusēja vai daudzpusēja ICNN oficiālu pieprasījumu

Faktiski iesniedzamā informācija atšķirsies atkarā no faktiem katrā atsevišķā gadījumā, un būtu vislabāk, ja nodokļu maksātāji un nodokļu administrācijas to apspriestu sanāksmē pirms dokumentu iesniegšanas.

To var uzskatīt par divu vispārēju veidu informāciju: informācija par pagātni – vēsturiskā informācija –, kas kaut kādā veidā var jau būt pieejama, bet būs jāapkopo ICNN procesa vajadzībām, un informācija, kuru vajadzēs izveidot īpaši ICNN procesa vajadzībām.

Saistībā ar vēsturisko informāciju dalībvalstīm jāņem vērā, ka ICNN attiecas uz nākotni un ka vēsturiskā informācija turpmākajos laika posmos būs mazāk svarīga. Tādējādi vēsturiskā informācija būs vajadzīga, lai izstrādātu ICNN perspektīvu un ļautu labāk spriest par nākotnes procesiem.

Posms pirms dokumentu iesniegšanas ir piemērots laiks, lai nodokļu administrācija un nodokļu maksātājs izlemtu, kāda informācija jāsniedz kopā ar oficiālu pieprasījumu. Jātiecas sabalansēt procesu, lai panāktu situāciju, kad nodokļu administrācijai ir pietiekami daudz informācijas, lai pienācīgi izskatītu pieprasījumu, un nodokļu maksātājam nav jāsniedz nepamatoti apgrūtinošs informācijas apjoms.

Jebkurā gadījumā nodokļu administrācijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju, un nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt papildu informāciju.

113. Visu ICNN iekļauto asociēto uzņēmumu (tostarp visu pastāvīgo uzņēmumu) nosaukums un adrese.

114. Grupas struktūra, norādot visas struktūrvienības, kas iesaistītas ICNN iekļauto uzņēmumu darbībā.

115. Analīze attiecībā uz nozares un tirgus attīstības tendencēm, kas varētu ietekmēt uzņēmuma darbību. Attiecīgā gadījumā jāiesniedz arī visa informācija par tirgzinības un finanšu izpēti, kas novedusi pie šādiem secinājumiem. Jāsniedz kopsavilkums par uzņēmējdarbības stratēģiju, ko paredzēts izmantot ICNN darbības termiņa laikā, un par iepriekšējos laika posmos izmantoto stratēģiju, ja tā ir atšķirīga. Tas varētu ietvert plānošanā izmantotās prognozes, vadības budžetu, informāciju par paredzamajām uzņēmējdarbības attīstības tendencēm un par konkurenci, turpmāko tirdzniecības, ražošanas vai pētniecības un attīstības stratēģiju. Var sniegt informāciju par to, kas ir tiesīgs un atbildīgs lemt par uzņēmējdarbības stratēģijas izstrādi un noteikšanu.

116. Periods, kura laikā nodokļu maksātājs vēlas ICNN piemērošanu, tostarp visi pieprasījumi par piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

117. Funkcionāla analīze (sk. B papildinājumu) saistībā ar personām un darījumiem, uz ko attieksies ICNN.

118. Iemesls, kādēļ nodokļu maksātājs uzskata, ka ICNN ir piemērots šiem konkrētajiem darījumiem.

119. Būtiskie pieņēmumi, kas ir ICNN neatņemama daļa.

120. Sīkāka informācija par metodēm, ko iesaka piemērot saistībā ar darījumiem, uz ko attiecas ICNN, un pierādījumi par to, ka iegūtais rezultāts atbilst nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstoša darījuma principam. Atkarā no metodēm un to piemērošanas veida šajos pierādījumos var iekļaut:

121. pārskatu par ESAO pieciem salīdzināmības faktoriem, tostarp par salīdzināmajiem un visām korekcijām, kas veiktas salīdzināmības panākšanai;

122. iemeslus, kāpēc izraudzīta ICNN pieprasījumā norādītā metode;

123. norādi uz finanšu informāciju, ar ko parāda, kā tiks īstenotas ieteiktās metodes.

124. Visu to ICNN saraksts, kuros jau iesaistījies jebkurš no ICNN iekļautajiem asociētajiem uzņēmumiem un kuri attiecas uz tādiem pašiem vai līdzīgiem darījumiem, ja šāds saraksts jau nav pieejams nodokļu administrācijai.

125. Detalizēta finanšu informācija par visām ICNN iekļautajām struktūrvienībām, aptverot trīs gadus pirms ICNN. Tajā var iekļaut:

126. likumā noteiktos pārskatus par trīs gadiem;

127. ražojumu/pakalpojumu veidu analīzi, norādot bruto segumu un tīrās peļņas normu ar saistītajām izmaksām ražojumiem/pakalpojumiem, kas jāiekļauj ICNN, ja tāda analīze ir pieejama un lietderīga.

128. Saraksts, kurā norādīti visi juridiskie līgumi starp asociētajiem uzņēmumiem, kas ietekmē ICNN iekļaujamos darījumus. Piemēram, licences līgumi, pirkuma līgumi, izplatīšanas līgumi, pētniecības un attīstības pakalpojumu līgumi.

129. Par visiem gadiem, par kuriem pieprasa piemērošanu ar atpakaļejošu spēku, – ja tas iespējams atbilstīgi valsts tiesību aktiem – informācija par katras iesaistītās struktūrvienības situāciju nodokļu jomā šajos gados (piemēram, nodokļu deklarācija apstiprināta, nodokļu deklarācija iesniegta, bet nav apstiprināta, nodokļu deklarācija iesniegta, bet tiek veikta revīzija, u.c.) kopā ar sīkāku informāciju par visiem vēl nepabeigtajiem procesiem atbilstīgi savstarpējās vienošanās procedūrai, kā arī analīze par katras attiecīgās jurisdikcijas likumā noteiktajiem termiņa ierobežojumiem, lai novērtētu, vai var veikt korekcijas par attiecīgajiem gadiem.

B papildinājums – Funkcionālā analīze

Funkcionālā analīze ir iekšējo cenu noteikšanas darba pamats. Saturs jāpielāgo konkrētam nodokļu maksātājam un konkrētiem ICNN iekļautiem darījumiem. Atkarā no situācijas ICNN pieprasījumā zināmā mērā jānorāda arī, kura struktūrvienība veic kādas funkcijas daudznacionāla uzņēmuma kopējā uzņēmējdarbībā. Tomēr nodokļu administrācijām jāpatur prātā, ka tās nevērtē darījumus, kuri nav iekļauti ICNN. Ar turpmāk minēto informāciju būtu jāpietiek, lai nodokļu administrācijas pilnībā izprastu izskatāmos darījumus.

Darbības un funkcijas

Jāraksturo visas darbības, kas saistītas ar darījumiem, uz kuriem attiecas ICNN (pētniecība un attīstība, ražošana, izplatīšana, tirdzniecība, veikto pakalpojumu veids u.c.). Jāizskaidro šo darbību ekonomiskā un uzņēmējdarbības vērtība, sīkāk raksturojot to mijiedarbību ar citu grupas struktūrvienību veiktajām darbībām. Jāraksturo attiecīgais tirgus un struktūrvienības vieta šajā tirgū, kā arī klientu veidi; jāizklāsta, kādi produkti tiek pārdoti, kā tie izstrādāti vai iegūti, no kā tie iegūti un kam pārdoti.

Riski

Jāraksturo un jāizvērtē riski, ar ko saskaras struktūrvienība saistībā ar ICNN iekļautajiem darījumiem. Raksturīgākie riska veidi var būt riski, kas saistīti ar ražojumu, tehnoloģiju, novecošanu, tirgu, kredītiem un ārvalstu valūtas maiņu, kā arī juridiskie riski.

Izmantotie aktīvi

Jāraksturo ICNN izmantotā apgrozāmā kapitāla, materiālo un nemateriālo aktīvu daudzums un veids. Ja iespējams, jāanalizē minēto aktīvu relatīvais nozīmīgums uzņēmējdarbībā.

Būs vajadzīga papildu informācija, ja ICNN iekļautajos darījumos izmantotas intelektuālā īpašuma tiesības. Jāsniedz informācija par to, kā grupā ir radušās intelektuālā īpašuma tiesības vai kā grupa tās ieguvusi. Jāprecizē, kurai struktūrvienībai šobrīd pieder intelektuālā īpašuma tiesības un kā šī struktūrvienība tās ieguvusi, kā tās tiek izmantotas un kādu pievienoto vērtību tās dod uzņēmējdarbībai.

C papildinājums – ICNN noslēgšanas orientējošs grafiks

Katrs ICNN ir atšķirīgs; tādēļ nebūtu vēlams noteikt kopēju grafiku visiem ICNN. Labākā prakse ir tāda, ka visas iesaistītās personas izstrādā grafiku iespējami drīzāk pēc ICNN pieprasījuma saņemšanas. Nodokļu administrācijas var pēc iespējas samazināt ICNN apspriešanai nepieciešamo laiku, ātri un efektīvi pārbaudot informāciju. Nodokļu maksātāji var pēc iespējas samazināt ICNN apspriešanai nepieciešamo laiku, sniedzot informāciju ātri. Turpmāk norādītais grafiks ir orientējošs, bet tajā ietverti visi ICNN procesa parastie posmi.

Posms pirms dokumentu iesniegšanas – neoficiāls pieprasījums – 0. mēnesis

Nodokļu maksātājs neoficiāli vēršas pie divām nodokļu administrācijām, pieprasot noslēgt ICNN. Nodokļu administrācijas uzklausa izklāstīto pamatojumu un izlemj, vai ICNN būtu lietderīgs konkrētā gadījumā. Nodokļu administrācijas savstarpēji apspriežas, lai panāktu abpusēju piekrišanu. Katra nodokļu administrācija īsumā apspriežas ar nodokļu maksātāju par to, kāda informācija jāiesniedz pirmām kārtām, un izpēta, kāda metode jāpiemēro.

1.-3. mēnesis

Katra nodokļu administrācija saņem oficiālu pieprasījumu. Pirmā mēneša laikā kompetentās iestādes izstrādā ICNN izvērtēšanas un apspriešanas grafiku. Abas nodokļu administrācijas neatkarīgi veic sākotnējo pārskatu un nepieciešamības gadījumā pieprasa informāciju.

4.-12. mēnesis

Nodokļu administrācijas turpina neatkarīgu izvērtēšanu, pilnībā sadarbojoties ar nodokļu maksātājiem. Pirmajā pilnīgajā tiešajā sanāksmē nodokļu maksātājs var sniegt informāciju visām iesaistītajām personām. Attiecīgā gadījumā apspriežas ar kompetentajām iestādēm. Nodokļu maksātāju iesaista izvērtēšanas procesā un ar to apspriežas. Šā posma beigās katra nodokļu administrācija izklāsta savu viedokli. Kompetentās iestādes var apmainīties ar dokumentiem par nostāju. Tās vienojas par sanāksmi 14. mēnesī šo dokumentu apspriešanai.

13. mēnesis

Katra kompetentā iestāde izvērtē otras kompetentās iestādes dokumentu par nostāju un vajadzības gadījumā iegūst papildu informāciju. (Alternatīva iespēja – 12. mēnesī viena kompetentā iestāde izstrādā dokumentu par nostāju, un 13. mēnesī otra kompetentā iestāde izstrādā dokumentu par nostāju, noraidot nostāju un ierosinot alternatīvas iespējas.)

14.-16. mēnesis

Notiek apspriedes starp kompetentajām iestādēm. Pieprasa papildu skaidrojumus no nodokļu maksātāja, kuru informē par kompetento iestāžu sarunām.

17. mēnesis

Kompetentās iestādes panāk vienošanos. Tās konsultējas ar nodokļu maksātājiem, un nodokļu maksātāji izsaka savu piekrišanu.

18. mēnesis

Kompetentās iestādes noslēdz oficiālu ICNN. Notiek oficiāla dokumentu apmaiņa. Nodokļu maksātājiem nodrošina garantiju, ka ICNN ir pieņemams.

Sarežģītākos gadījumos var būt nepieciešams ilgāks laiks, tomēr, visām iesaistītajām personām sadarbojoties un plānojot, ICNN noslēgšanai nepieciešamais laiks jācenšas iespējami samazināt.

D papildinājums – Kompetentās iestādes dokumentā par nostāju ietveramā informācija

Katrs gadījums būs savādāks, tādēļ dokumenti par nostāju būs atšķirīgi. Turpmāk izklāstītas vispārīgas pamatnostādnes, kas jāpiemēro visai dokumentā par nostāju ietveramai informācijai. Lai ICNN procedūra norisētu bez nevajadzīgas kavēšanās, galvenais faktors vienmēr būs iespējami drīzāk pēc pieprasījuma saņemšanas uzsākt kompetento iestāžu sarunas, un visbiežāk tas notiek, apmainoties ar dokumentiem par nostāju.

Bieži būs lietderīgi ietvert dokumentā par nostāju turpmāk norādīto informāciju.

130. Kompetentās iestādes secinājumi līdz ar to pamatojumu. Šeit jāietver informācija par ieteicamajām metodēm un attiecīgi apsvērumi.

131. Iemesli, kādēļ noraidīta vai grozīta nodokļu maksātāja sākotnēji ieteiktā metode.

132. Sīkāka informācija par faktiem, kas uzskatīti par visatbilstošākajiem, izdarot iepriekš minētos secinājumus. Attiecīgā gadījumā īpaši jāņem vērā visi fakti, kas atklājušies ICNN procesa gaitā un ir pretrunā ar sākotnējo pieprasījumu.

133. Sīkāka informācija par būtiskiem pieņēmumiem, no kuriem būs atkarīgs ICNN.

134. Nostāja saistībā ar visiem retrospektīviem elementiem un ICNN paredzamo ilgumu.

135. Ieteikumi ICNN uzraudzībai.

136. To līgumu un valstu tiesību aktu raksturojums, kas attiecas uz ICNN un garantē noteiktību nodokļu maksātājiem.

E papildinājums – Informācija, kas varētu būt jāiekļauj ICNN

137. ICNN termiņš un spēkā stāšanās diena.

138. Sīkāka informācija par pieņemamajām iekšējo cenu noteikšanas metodēm un būtiskie pieņēmumi (sk. F papildinājumu), kas jāievēro, piemērojot ICNN.

139. Vienošanās par to, ka ICNN būs saistošs attiecīgajām nodokļu administrācijām.

140. Vienošanās par ICNN uzraudzību.

141. Vienošanās par to, kādi dokumenti nepieciešami ICNN uzraudzībai visā tā termiņa laikā, piemēram, gada pārskats.

142. Visas vienošanās par jebkādu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

143. Visi apstākļi, kādos būs jāpārskata ICNN.

144. Visi apstākļi, kuru rezultātā ICNN anulē perspektīvā vai pat ar atpakaļejošu spēku (piemēram, ja ir sniegta nepatiesa informācija).

145. F papildinājums – Būtiskie pieņēmumi

Būtiskie pieņēmumi katrā ICNN būs atšķirīgi, tomēr ir iespējams, ka būs jāizdara pieņēmumi par dažām no turpmāk norādītajām jomām:

146. attiecīgie valstu tiesību aktu un līgumu noteikumi;

147. tarifi, nodevas, importa ierobežojumi un valdības pieņemti noteikumi;

148. ekonomiskie apstākļi, tirgus daļa, tirgus apstākļi, galīgā pārdošanas cena un pārdošanas apjoms;

149. darījumos iesaistīto uzņēmumu funkcijas un riski;

150. maiņas kursi, procentu likmes, kredītvērtējums un kapitāla struktūra;

151. vadības pārskati vai finanšu pārskati, ienākumu un izdevumu klasifikācija;

152. uzņēmumi, kas darbosies katrā no jurisdikcijām, un veids, kādā tas notiks.

[1] OV C 122, 30.4.2004., 4. lpp.

[2] OV C 176, 28.7.2006., 8. lpp.

[3] OV L 225, 20.8.1990. – Konvencija 90/436/EEK.

[4] OV C 49, 28.2.2006., 23. lpp.

[5] OV C 176, 28.7.2006., 1. lpp.

[6] Vēl nav publicēts.

[7] OV C 160, 30.6.2005., 1.-22. lpp.