EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52006DC0789

Communication from the Commission to the Council and the European Parliament Investment research and financial analysts {SEC(2006) 1655}

52006DC0789




[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 12.12.2006

COM(2006) 789 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Ieguldījumu izpēte un finanšu analītiķi {SEC(2006) 1655}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Ieguldījumu izpēte un finanšu analītiķi (Teksts ar EEA nozīmi)

1. IEVADS

Šā paziņojuma mērķis ir izvērtēt nesen pieņemtos Eiropas tiesību aktus par ieguldījumu izpēti un finanšu analītiķiem, sniegt ieinteresētajām personām praktiskus norādījumus šajā jomā un atbildēt uz ziņojumu, ko sagatavojusi Diskusiju grupa par finanšu analītiķiem[1], kura palīdzēja izstrādāt šos tiesību aktus, sniedzot vajadzīgo informāciju.

Šajā paziņojumā galvenokārt aplūkota interešu konfliktu problēma un raksturoti nozīmīgākie Eiropas tiesību akti, kuros īpaša uzmanība veltīta šim jautājumam. Pēdējā sadaļā aplūkoti arī citi jautājumi (analītiķu reģistrācija, neatkarīga izpēte, emitentu attiecības ar analītiķiem un ieguldītāju izglītošana).

2. PRIEKšVēSTURE

2.1. Ieguldījumu izpētes nozīme

Dažāda veida finanšu informācijas ērta pieejamība ļauj pareizi noteikt cenas, palīdz emitentiem emitēt parādzīmes un palielināt pašu kapitālu primārajos tirgos un nodrošina plašus un likvīdus sekundāros finanšu instrumentu tirgus.

Finanšu analītiķiem, kas veic ieguldījumu izpēti, ir nozīmīga loma finanšu informācijas „ekosistēmā”, ko izmanto finanšu tirgi. Analītiķi neapstrādātu informāciju pārveido vieglāk izmantojamos izpētes datos. Savukārt izpētes datus izmanto ieguldītāji, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, vai starpnieki, sagatavojot ieguldījumu pētījumus, konsultācijas par ieguldījumiem vai tirgvedības paziņojumus.

Tāpēc tiesību aktiem, kas attiecas uz ieguldījumu izpēti un tās veidotāju —finanšu analītiķiem —, jābūt tādiem, kas ņem vērā un atbilst izpētes daudzveidīgajām funkcijām. Tāpat ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, ka jebkurš šāds regulējums pēc iespējas mazāk ierobežo tās informācijas plūsmu, kas varētu būt nozīmīga ieguldītājiem.

2.2. Ieguldījumu izpētes stingrāks regulējums

Pēc tam, kad 2000. gadā pārsprāga „jaunās ekonomikas” burbulis un sabrukumu piedzīvoja vairāki plaši pazīstami uzņēmumi, visā pasaulē ieguldījumu izpētes vērtībai un pareizībai tika piemērota stingrāka reglamentējoša uzraudzība.

Eiropā 2002. gadā neoficiālā ekonomikas un finanšu ministru sanāksmē Ovjedo tika apspriesti politikas jautājumi saistībā ar „Enron” sabrukumu; cita starpā sanāksme lūdza Komisiju apsvērt iespējamus regulatīvus pasākumus attiecībā uz ieguldījumu izpēti.

Pēc tam Komisija šā jautājuma apspriešanai izveidoja Diskusiju grupu par finanšu analītiķiem, kurā darbojas privātā sektora pārstāvji, neatkarīgi konsultanti, regulatīvo un profesionālo struktūru pārstāvji. Grupas ziņojums nāca klajā 2003. gada septembrī, un to nodeva sabiedriskai apspriešanai.

Šis paziņojums ir Komisijas atbilde uz Diskusiju grupas ziņojumu un tā sabiedrisko apspriešanu. Pirms sniegt atbildi, bija jāpabeidz Eiropas tiesību akti izstrāde izpētes jomā. Tas tika paveikts 2006. gada septembrī, pieņemot īstenošanas pasākumus Direktīvai par finanšu instrumentu tirgiem[2].

Starptautiskās vērtspapīru komisiju organizācijas Tehniskā komiteja ( IOSCO ) 2003. gada septembrī publicēja ziņojumu[3] un principu deklarāciju[4] par analītiķu interešu konfliktiem. Šie dokumenti aplūkoti tālāk.

Diskusiju grupas ziņojums un IOSCO ziņojums un principu deklarācija rosināja diskusijas par regulējumu attiecībā uz finanšu analītiķiem. Šajās diskusijās galvenā uzmanība pievērsta tam, ka neatbilstīga interešu konfliktu pārvaldība uzņēmumos, kas nodarbojas ar ieguldījumu izpēti, var radīt neobjektīvus izpētes rezultātus.

Izpētes analītiķi sastopas ar dažādiem iespējamiem konfliktiem, kas var ietekmēt viņu objektivitāti. Var gadīties, ka uzņēmuma vai noteiktu klientu grupu intereses ir konfliktā ar to personu interesēm, kam pētījums paredzēts. Šādas intereses var būt, piemēram, to emitentu intereses, kas vēlas pārdot savus vērtspapīrus, un to finanšu uzņēmumu intereses, kuri vēlas piesaistīt un veikt ar vērtspapīru emitēšanu un izvietošanu saistītus darījumus. Arī uzņēmums, ja tas tirgo pats savus vērtspapīrus, būs ieinteresēts finanšu instrumentu pārdošanā. Ja uzņēmums darbojas kā aģents, piemēram, pārdodot akcijas un par to saņemot komisijas naudu, tam būs komerciāla interese piesaistīt pasūtījumus. Visas šīs intereses var negatīvi ietekmēt analītiķa objektivitāti.

2.2.1. Diskusiju grupas ziņojums

Diskusiju grupas ziņojumā uzmanība pievērsta arī ar ieguldījumu izpēti saistītu interešu konfliktu novēršanai, pārvaldībai, uzraudzībai un atklāšanai. Ieteikumos galvenā uzmanība pievērsta interešu konfliktiem, kas rodas, jo analītiķis iesaistīts vērtspapīru piedāvājumā un citos uzņēmuma finanšu darījumos; vērtspapīrus emitējošo uzņēmumu paraugpraksei; analītiķu atalgojumam; analītiķu darījumiem ar vērtspapīriem; kvalifikācijai un ieguldījumu izpētes rezultātu izplatīšanai mazumtirdzniecības tirgū. 1. pielikumā[5] sīkāk izklāstīti Diskusiju grupas ieteikumi.

Kad Komisija aicināja sniegt komentārus par Diskusiju grupas ieteikumiem, plašu atbalstu saņēma gan Diskusiju grupas ierosinātā uz principiem balstītā pieeja, gan daudzi konkrēti ieteikumi, tostarp par interešu konfliktu pārvaldību. Tika pausts atbalsts arī Eiropas mēroga regulējumam, nosakot obligātos standartus; tomēr tika izteikta arī vēlme, lai Eiropas standarti būtu pēc iespējas saskanīgāki ar standartiem, kas pieņemti citās lielākajās jurisdikcijās[6].

2.2.2. IOSCO ziņojums un principu deklarācija

Lai gan IOSCO principi nav juridiski saistoši ne dalībvalstīm, ne Kopienai kopumā[7], tiem tomēr ir spēcīga ietekme. Tie apliecina regulatoru — IOSCO locekļu — centienus principu līmenī panākt vienprātību par nopietniem jautājumiem saistībā ar vērstpapīru regulējumu. Ieguldījumu izpētes jomā, kur daudzi ieguldījumu izpētes pakalpojumu sniedzēji darbojas visā pasaulē, ir sevišķi vēlams, lai regulatori varētu ieviest vienotus noteikumus.

Galvenie aspekti IOSCO Tehniskās komitejas izstrādātajos principos ir šādi:

- interešu konfliktu, ar ko sastopas finanšu analītiķi, apzināšana un likvidēšana, novēršana, pārvaldība vai paziņošana atklātībai;

- analītiķu un viņu veiktās izpētes godīgums, kā arī

- ieguldītāju izglītošana par faktiskajiem un iespējamiem interešu konfliktiem, ar ko sastopas analītiķi.

Principi un to būtiskākie īstenošanas pasākumi izklāstīti 2. pielikumā .

Kaut arī principi galvenokārt vērsti uz to analītiķu darbību, kas nodarbojas ar pārdošanu (t.i., analītiķi, kas strādā plaša spektra investīciju bankās vai starpniecības uzņēmumos), īpaši norādīts, ka „ar šādiem interešu konfliktiem sastopas ne tikai tie analītiķi, kas nodarbojas ar akciju pārdošanu, un šajā darbā izstrādātos principus var izmantot arī citās jomās”[8]; turklāt pievienotajā ziņojumā ir īpaši norādīts uz „interešu konfliktiem, ar ko, veicot izpēti, sastopas akciju pārdošanas analītiķi un uzņēmumi, kuru labā tie strādā”[9]

3. EIROPAS TIESīBU AKTI SAISTīBā AR INTEREšU KONFLIKTIEM IEGULDīJUMU IZPēTē

Divos nozīmīgos Eiropas tiesību aktos ietverti noteikumi par interešu konfliktiem saistībā ar ieguldījumu izpēti. Šie tiesību akti ir Direktīva par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu[10] un Direktīva par finanšu instrumentu tirgiem (DFIT)[11]. Direktīva par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un tās īstenošanas pasākumi ir stājušies spēkā visās dalībvalstīs. Direktīva par finanšu instrumentu tirgiem tiks transponēta dalībvalstu tiesību aktos līdz 2007. gada 31. janvārim, un to sāks piemērot uzņēmumiem no 2007. gada 1. novembra.

3.1. Direktīva par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu

Direktīvas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu 6. panta 5. punktā ir noteikts, ka personām, kas sagatavo vai izplata informāciju, ar kuru rekomendē vai iesaka ieguldījumu stratēģiju un kura paredzēta izplatīšanas kanāliem vai sabiedrībai, atbilstīgi jāgādā par to, lai šāda informācija būtu godīgi atspoguļota, un jāpaziņo atklātībai par savām interesēm vai jānorāda uz interešu konfliktiem saistībā ar finanšu instrumentiem, uz kuriem šī informācija attiecas.

Direktīvā 2003/125/EK[12], ar ko īsteno Direktīvas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu 6. panta 5. punktu, paredzēta visaptveroša kārtība tam, kā atklātībai paziņojami interešu konflikti saistībā ar rekomendācijām, kas izriet no izpētes (kopsavilkumu sk. 3. pielikumā ).

Direktīva par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī tās īstenošanas Direktīvas 2003/124/EK[13] un 2004/72/EK[14] paredz ierobežojumus attiecībā uz to, ka emitenti atsevišķiem analītiķiem atklāj informāciju, kas var ietekmēt vērtspapīru cenu, pirms šī informācija darīta zināma pārējiem tirgus dalībniekiem.

Direktīva par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un tās īstenošanas pasākumi neattiecas tikai uz ieguldījumu sabiedrībām DFIT nozīmē[15] un skar arī citus rekomendāciju izstrādātājus, piemēram, neatkarīgus izpētes uzņēmumus, kredītiestādes u.c.

3.2. Direktīva par finanšu instrumentu tirgiem

DFIT cita starpā paredz arī organizatoriskas prasības un darbības nosacījumus apstiprinātām ieguldījumu sabiedrībām. Ja ieguldījumu sabiedrība sniedz profesionālus ieguldījumu pakalpojumus trešām pusēm, parasti tai jāsaņem atļauja saskaņā ar DFIT un jāizpilda visas tajā minētās prasības. Tas attiecas arī uz papildpakalpojumiem, piemēram, „ieguldījumu izpēti un finanšu analīzi vai citiem vispārīgu ieteikumu veidiem attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem”[16]. Noteikumi, kas attiecas konkrēti uz ieguldījumu izpēti, ietverti DFIT īstenošanas direktīvā[17].

3.2.1. Interešu konflikti — vispārīgi aspekti

DFIT interešu konfliktu problēma aplūkota vispārīgi, paredzot, ka ieguldījumu sabiedrībām

- jāveic jebkādi pamatoti pasākumi, lai identificētu interešu konfliktus, kas rodas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus[18];

- pastāvīgi jāpiemēro efektīvi organizatoriski un administratīvi pasākumi, lai veiktu visas pamatotās darbības, kas paredzētas, lai novērstu interešu konfliktu negatīvu ietekmi uz klientu interesēm[19];

- ja organizatoriski vai administratīvi pasākumi interešu konfliktu pārvaldībai nav pietiekami, lai ar attiecīgu pārliecību nodrošinātu, ka klientu interešu kaitējuma risks būs novērsts, ieguldījumu sabiedrība skaidri atklāj interešu konfliktu vispārējo būtību un/vai avotus klientam pirms darbību uzsākšanas tā uzdevumā[20].

DFIT īstenošanas direktīvā norādīts, ka ieguldījumu sabiedrībām jāizstrādā rakstiska interešu konfliktu politika, kurā izklāstītas tādu interešu konfliktu pārvaldības metodes, kuri rodas, veicot ieguldījumu darbības un papilddarbības, tostarp ieguldījumu izpēti[21]. Vēl viena būtiska prasība paredz, ka personām, kas ir iesaistītas dažādās uzņēmējdarbības aktivitātēs, ar kurām saistīti interešu konflikti, kas var kaitēt klienta interesēm, jābūt pietiekami neatkarīgām[22]. Direktīvā arī paredzēti vairāki organizatoriskie pasākumi, lai attiecīgos gadījumos nodrošinātu atbilstīgu neatkarības pakāpi, piemēram, uzraudzības vai atalgojuma nošķiršana par dažādām darbībām[23].

3.2.2. Interešu konflikti — ieguldījumu izpēte

Līdztekus šiem vispārīgajiem noteikumiem DFIT īstenošanas direktīvā ietverti arī īpaši noteikumi par ieguldījumu izpētes veikšanu[24]. Tie attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām, kas izstrādā vai organizē ieguldījumu izpēti, kuras rezultātus paredzēts vai nodomāts izplatīt klientiem vai plašākai sabiedrībai uz savu vai grupas locekļu atbildību.

Ieguldījumu izpēte definēta[25] kā rekomendāciju apakškategorija saskaņā ar Direktīvas 2003/125/EK 1. panta 3. punktu. Lai rekomendācijas varētu atzīt par ieguldījumu izpēti, tās jādefinē vai jāapraksta kā ieguldījumu izpēte vai kā objektīvs vai neatkarīgs skaidrojums, un tās nedrīkst būt ieguldījumu konsultācijas (t.i., personiska rekomendācijas, kas sniegta kā piemērota saņēmējam vai kuras pamatā ir apsvērumi par personas apstākļiem)[26].

Šo noteikumu piemērošanai ir divējādas sekas:

- ieguldījumu sabiedrībām jānodrošina, ka tā īsteno visus DFIT īstenošanas direktīvā paredzētos organizatoriskos pasākumus attiecībā uz analītiķiem un citām personām[27], kuru pienākumi vai darījumu intereses var būt pretrunā ar izpētes rezultātu saņēmēju interesēm; šie pasākumi paredz efektīvu to uzņēmējdarbības funkciju nošķiršanu, kas kalpo atšķirīgām klientu vai uzņēmējdarbības interesēm[28], un

- ieguldījumu sabiedrībām jāveic citi konkrēti pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu ieguldījumu izpētes objektivitāti. Ir svarīgi, lai sabiedrība nepieļautu, ka noteiktus darījumus ar finanšu instrumentiem veic attiecīgās personas[29], kurām ir zināšanas par ieguldījumu izpētes termiņiem vai saturu, kas nav publiski pieejams[30], kā arī to, ka tiek veikti noteikti personīgi darījumi, kas ir pretrunā ar esošajām rekomendācijām[31]. Pastāv arī ierobežojumi[32] attiecībā uz pamudinājumu pieņemšanu saistībā ar ieguldījumu izpēti, solījumiem par labvēlīgu izpētes rezultātu un to, kam būs atļauts pārskatīt ieguldījumu izpētes projektu un kādā nolūkā.

Būtiskām izmaiņām, kas veiktas trešās puses izstrādātā ieguldījumu pētījumā, jāpiemēro tādas pašas prasības kā izpētei[33]. Tomēr, ja sabiedrība vienkārši izplata trešās puses sagatavotu pētījumu, iepriekš minētie nosacījumi tai nav saistoši, ja sabiedrība, kas pētījumu izplata, tajā neizdara būtiskus grozījumus un pārliecinās, ka uz pētījuma sagatavotāju attiecas prasības, kuras pielīdzināmas DFIT īstenošanas direktīvas prasībām, vai tas ir izstrādājis politiku, kas paredz šādas prasības[34].

3.2.3. Konfliktu paziņošana atklātībai un saistība ar Direktīvā par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu paredzēto režīmu

Attiecībā uz izpētes konfliktu paziņošanu atklātībai DFIT papildina režīmu, kas sīki izklāstīts Direktīvā par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, nosakot, ka

- konflikti jāpaziņo atklātībai, ja organizatoriski vai administratīvi pasākumi nav pietiekami, lai ar pietiekamu pārliecību nodrošinātu, ka klientu interešu kaitējuma risks būs novērsts[35], un

- jāizveido ieguldījumu sabiedrības politika saistībā ar interešu konfliktu paziņošanu atklātībai[36].

Paredzēts, ka DFIT un Direktīvai par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu jāfunkcionē saskanīgi. „Rekomendāciju” joma Direktīvas 2003/125/EK nozīmē (ja tās sagatavo ieguldījumu sabiedrība) attiecas tikai uz ieguldījumu izpēti vai tirgvedības paziņojumiem atbilstīgi DFIT. Ieguldījumu sabiedrības rekomendācijām, kas nav ieguldījumu izpēte, jābūt skaidri identificējamām kā tirgvedības paziņojumiem[37], un tajās skaidri un nepārprotami jānorāda (arī sniedzot mutisku rekomendāciju), ka tās nav sagatavotas saskaņā ar standartiem, kas izveidoti, lai nodrošinātu ieguldījumu izpētes objektivitāti. [38]

4. pielikumā ietvertajā diagrammā izskaidrota saistība starp rekomendācijām, tirgvedības paziņojumiem, ieguldījumu konsultācijām un ieguldījumu izpēti.

4. CITI JAUTāJUMI

No Diskusiju grupas ziņojuma un IOSCO principiem, izriet, ka galvenie risināmie jautājumi ir šādi:

- iespēja noteikt analītiķu obligātu reģistrāciju , kas, iespējams, būtu atkarīga no kvalifikācijas ;

- neatkarīgu izpētes sabiedrību stāvoklis no tiesību un konkurences viedokļa, salīdzinot ar investīciju bankām, kas arī izpēti;

- paraugprakses kodeksu vai uzņēmumu vadības noteikumu izveide, kas aptvertu emitentu attiecības ar analītiķiem , un

- ieguldītāju izglītošanas nozīme, lai risinātu ar ieguldījumu izpēti saistīto interešu konfliktu problēmu.

4.1. Analītiķu reģistrācija

Komisija ir nolēmusi šobrīd vēl neierosināt analītiķu obligātu reģistrāciju, kas būtu atkarīga no kvalifikācijas. Diskusiju grupā bija atšķirīgi viedokļi par to, vai uz analītiķiem jāattiecina obligātas kvalifikācijas prasības[39]. Nav pietiekamu pierādījumu tam, ka ar analītiķu neobjektivitāti saistīto problēmu cēlonis būtu nepietiekama kvalifikācija. Drīzāk šķiet acīmredzami, ka tās izraisa sabiedrību nespēja pareizi pārvaldīt interešu konfliktus, kas rodas, veicot ieguldījumu izpēti. Šie jautājumi risināti Direktīvā par finanšu instrumentu tirgiem[40]. Turklāt obligāta analītiķu reģistrācija nav viens no pasākumiem, ko IOSCO atzinusi par galvenajiem.

4.2. Neatkarīga izpēte

Komisija uzskata, ka neatkarīgu izpētes sabiedrību un ieguldījumu sabiedrību veiktās izpētes kvalitāte būtu atšķirīga. Tomēr neatkarīgas sabiedrības sedz savas izmaksas, iekasējot maksu no klienta, savukārt lielu daļu investīciju banku veikto izpēti apmaksā —tikai netieši — institucionālie ieguldītāji (un tādējādi arī to klienti). Šis process bieži ir zināmā mērā nepārskatāms, uzskaite ne vienmēr ir skaidra.

Lielā mērā šie jautājumi aplūkoti DFIT un tās īstenošanas pasākumos. Jo īpaši ar pamudinājumiem saistītie īstenošanas pasākumi ļauj ieguldījumu sabiedrībām (piemēram, portfeļu pārvaldītājiem) pieņemt pamudinājumus no trešām pusēm (piemēram, to brokeriem) tikai tādā gadījumā, ja par to tiek pilnībā informēti klienti un ja tie domāti, lai uzlabotu attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai papildpakalpojuma kvalitāti, ko sniedz klientam, un ja tie nekavē sabiedrību izpildīt tās pienākumu, proti, pēc iespējas rīkoties klienta interesēs[41]. Šie pakalpojumi jo īpaši attiecas uz „kompleksiem” („ bundled ”) vai „pastarpinātiem” („ softed ”) pakalpojumiem[42], ko portfeļu pārvaldītājiem sniedz starpnieku uzņēmumi vai starpnieku uzņēmumu uzdevumā[43]. „Pastarpinātos” un „kompleksos” izpētes pakalpojumus varēs sniegt un saņemt arī pēc DFIT ieviešanas, bet tikai tādā gadījumā, ja būs iespējams pietiekami pamatot un pierādīt, ka pakalpojums atbilst stingrām tiesību aktu prasībām. Tas nodrošina, ka uz izpēti, ko veic pašas bankas, un izpēti, ko veic neatkarīgas ieguldījumu sabiedrības saskaņā ar t.s. vienošanos par komisijas maksu sadali, attiecas vienlīdzīgi konkurences nosacījumi. [44]

4.3. Emitentu attiecības ar analītiķiem

Komisija ņem vērā to, ka, apspriežot Diskusiju grupas ziņojumu, tika pausts atbalsts noteikta veida paraugprakses kodeksam vai uzņēmumu vadības noteikumiem, kas attiektos uz emitentu attiecībām ar analītiķiem .

DFIT un Direktīva par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kurās ietverti stingi noteikumi par konfliktu pārvaldību un paziņošanu atklātībai un pētījumu publiskošanu, novērsīs emitentu neatbilstīgu redaktorisku ietekmi uz ieguldījumu sabiedrību veiktās izpētes rezultātiem. Tās arī aizliedz emitentiem atklāt analītiķiem informāciju, kas var ietekmēt vērtspapīru cenu, pirms šī informācija darīta zināma pārējiem tirgus dalībniekiem, izņemot gadījumus, kad analītiķiem atklāta iekšējā informācija un viņi apņemas ievērot konfidencialitāti.

Komisija uzskata, ka profesionālo asociāciju vai arodapvienību paraugprakses kodeksi var palīdzēt veidot profesionālākas attiecības starp emitentiem un analītiķiem[45]. Šādos kodeksos aplūkotas tādas problēmas kā emitentu vēršanās pret analītiķiem, kas sagatavo negatīvas rekomendācijas vai iesaka „pārdot”.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šobrīd negrasās sagatavot likumdošanas priekšlikumu šajā jomā.

4.4. Ieguldītāju izglītošana

IOSCO Tehniskā komiteja ir paziņojusi, ka analītiķu interešu konfliktu pārvaldībā liela nozīme ir ieguldītāju izglītošanai.

Komisija piekrīt, ka ieguldītājiem jāapzinās interešu konfliktu iespējamā ietekme uz ieguldījumu izpēti, un jāizprot, ko nozīmē konfliktu paziņošana atklātībai. Mēs uzskatām, ka sevišķi lietderīgi būtu, ja tieši šajā jomā darbotos dalībvalstis, arodapvienības un, protams, pašas ieguldījumu sabiedrības.

Komisija no savas puses ir apņēmusies saskaņā ar savu veselības un patērētāju aizsardzības stratēģiju nodrošināt, ka patērētāji tiek labāk informēti un izglītoti[46]. Šajā kontekstā Komisija plāno 2007. gada pavasarī sarīkot konferenci, lai apkopotu paraugpraksi patērētāju izglītošanas jomā un uzlabotu patērētāju zināšanas par finansēm. Šīs konferences rezultāti ļaus Komisijai tālāk apsvērt, kāda loma tai būtu (un vai būtu) jāuzņemas patērētāju izglītošana finanšu jomā.

4.5. Citi jautājumi, kas aplūkoti Diskusiju grupas ieteikumos un IOSCO principos

Lai gan Diskusiju grupas ieteikumi vai IOSCO analītiķu neatkarības principi nav konkrēti aplūkoti minētajos tiesību aktos, tie tomēr ir noderīgi

- ieguldījumu sabiedrībām, veidojot interešu konfliktu politiku saskaņā ar DFIT un sagatavojot atklātībai paziņojamo tekstu saskaņā ar Direktīvu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu;

- analītiķiem, emitentiem un ieguldījumu sabiedrībām, sagatavojot rīcības kodeksus un citus pašregulēšanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi pārvaldīti un paziņoti atklātībai gan interešu konflikti, gan citas problēmas, kas ietekmē izpētes kvalitāti un godīgumu.

5. SECINāJUMS

Kopumā DFIT un Direktīva par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, un to īstenošanas pasākumi ir nozīmīgs solis ceļā uz Eiropas mēroga regulējuma izveidi attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu, pārvaldību un paziņošanu atklātībai saistībā ar visiem ieguldījumu pakalpojumiem un papildpakalpojumiem, tostarp ieguldījumu izpēti. Lai šie pasākumi būtu patiešām efektīvi, dalībvalstīm tie jāīsteno noteiktajā laikā. Ja vajadzīgs, regulatoriem arī jāapsver iespēja sniegt norādījumus, lai nodrošinātu, ka tiesību akti tiek piemēroti saskaņoti un saprātīgi.

Patlaban Komisija neuzskata, ka būtu vajadzīgs pieņemt vēl kādus specifiskus tiesību aktus šajā jomā. Tomēr Komisija turpinās rūpīgi uzraudzīt, kā šie tiesību akti tiek piemēroti un kā tie ietekmē ieguldījumu izpētes tirgu. Šī pieredze būs noderīga, pārskatot tiesību aktus, lai izvērtētu to turpmāko atbilstību. Ja izrādīsies, ka pašreizējie pasākumi nav pietiekami, Komisija saskaņā ar labāka regulējuma principu apsvērs iespēju iesniegt citus priekšlikumus (likumdošanas priekšlikumus vai citādus). Par katru šādu priekšlikumu notiks apspriešana un tiks veikts reglamentējošās ietekmes novērtējums.

[1] Diskusiju grupa par finanšu analītiķiem: Paraugprakse integrētā Eiropas finanšu tirgū, 2003. gada septembris. Sk. http://europa.eu.int/comm/internal_market/en/finances/mobil/finanalysts/index_en.htm.

[2] Sk. 5. sadaļu.

[3] IOSCO Technical Committee, Report on Analyst Conflicts of Interest (IOSCO Tehniskā komiteja, Ziņojums par analītiķu interešu konfliktiem), (2003. gada septembris), http://www.iosco.org/pubdocs/pdf/IOSCOPD152.pdf

[4] IOSCO Technical Committee, Statement of Principles for Addressing Sell-Side Securities Analyst Conflicts of Interest (IOSCO Tehniskā komiteja, Principu deklarācija attiecībā uz pārdošanas analītiķu interešu konfliktiem), (2003. gada septembris), http://www.iosco.org/pubdocs/pdf/IOSCOPD150.pdf

[5] Visi šajā paziņojumā minētie pielikumi ir ietverti Komisijas dienestu darba dokumentā „Ieguldījumu izpēte un finanšu analīze — Pielikumi” (atsauces Nr. SEC(2006) 1655) (pieejams tikai angļu valodā).

[6] Sīkāka informācija rodama atbilžu kopsavilkumā http://ec.europa.eu/internal_market/securities/docs/analysts/contributions/contributions-summary_en.pdf

[7] Šajā sakarā svarīgi atzīmēt, ka Eiropa IOSCO ir pārstāvēta tikai dažu dalībvalstu regulatoru līmenī.

[8] Sk. IOSCO principu deklarācijas 2. punktu.

[9] IOSCO ziņojuma V sadaļa, 14. lpp.

[10] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu). OV L 096 12.4.2003., 16. lpp.

[11] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK. OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp. Grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvu 2006/31/EK, ar kuru attiecībā uz dažiem termiņiem groza Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem. OV L 114, 27.4.2006., 60. lpp.

[12] Komisijas 2003. gada 22. decembra Direktīva 2003/125/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz ieguldījumu rekomendāciju godīgu atspoguļošanu un interešu konfliktu paziņošanu atklātībai, OV L 339, 24.12.2003., 73. lpp.

[13] Komisijas 2003. gada 22. decembra Direktīva 2003/124/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz iekšējās informācijas definīciju un publisku izziņošanu, kā arī tirgus manipulācijas definīciju, OV L 339, 24.12.2003., 70. lpp.

[14] Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/72/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK attiecībā uz pieņemto tirgus praksi, ar atvasinātiem preču instrumentiem saistītās iekšējās informācijas definēšanu, to personu saraksta sastādīšanu, kam ir pieejama iekšējā informācija, vadības veikto darījumu izziņošanu un paziņošanu par aizdomīgiem darījumiem, OV L 162, 30.4.2004., 70. lpp.

[15] Kā definēts minētās direktīvas 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā.

[16] Ieguldījumu pakalpojumi ir pakalpojumi, kas minēti Direktīvas par ļaunprātīgu tirgus izmantošanu 1. pielikuma A sadaļā. Papildpakalpojumi ir pakalpojumi, kas uzskaitīti minētā pielikuma B sadaļā.

[17] Komisijas Direktīva 2006/73, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem, OV L 241, 2.9.2006., 26. lpp.

[18] 18. panta 1. punkts.

[19] 13. panta 3. punkts.

[20] 18. panta 2. punkts.

[21] Īstenošanas direktīvas 22. pants.

[22] Īstenošanas direktīvas 22. panta 3. punkts.

[23] Īstenošanas direktīvas 22. panta 3. punkts.

[24] Īstenošanas direktīvas 25. pants.

[25] Īstenošanas direktīvas 24. pants.

[26] Direktīvas par finanšu instrumentu tirgiem 4. panta 1. punkta 4. apakšpunkts un DFIT īstenošanas direktīvas 52. pants.

[27] Īstenošanas direktīvas 30. apsvērumā izskaidrots, ka šīs citas personas ir uzņēmuma finanšu personālu un personas, kuras iesaistītas pārdošanā un tirdzniecībā klientu vai sabiedrības vārdā.

[28] Īstenošanas direktīvas 22. panta 3. punkts un 36. apsvērums.

[29] Šis jēdziens definēts īstenošanas direktīvas 2. panta 3. punktā.

[30] Īstenošanas direktīvas 25. panta 2. punkta a) apakšpunkts.

[31] Īstenošanas direktīvas 25. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

[32] Īstenošanas direktīvas 25. panta 2. punkta c) līdz e) apakšpunkts.

[33] Īstenošanas direktīvas 35. apsvērums.

[34] Īstenošanas direktīvas 25. panta 3. punkts.

[35] DFIT 18. panta 2. punkts

[36] DFIT 19. panta 3. punkts un tās īstenošanas direktīvas 30. panta 1. punkts.

[37] DFIT 19. panta 2. punkts

[38] Īstenošanas direktīvas 24. panta 2. punkts.

[39] Sk. Diskusiju grupas ziņojuma 50. punktu (citēts 1. zemsvītras piezīmē).

[40] Sk. 3.2. sadaļā minētos noteikumus.

[41] Īstenošanas direktīvas 26. pants.

[42] "Kompleksie pakalpojumi” ir pakalpojumi, ko ieguldījumu sabiedrības sniedz saviem klientiem (piemēram, institucionālajiem ieguldītājiem) kā daļu no pakalpojumu kompleksa, par ko tiek iekasēta vienreizēja maksa, parasti komisijas maksa. „Pastarpinātie pakalpojumi” ir pakalpojumi, ko klientam sniedz kā daļu no tāda pakalpojumu kompleksa, par ko iekasē vienreizēju maksu, taču tos nesniedz attiecīgā ieguldījumu sabiedrība, bet gan cita puse saskaņā ar vienošanos ar ieguldījumu sabiedrību.

[43] Tas attiecas uz pakalpojumu sniedzējiem, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar DFIT un sniedz individuālas portfeļu pārvaldības pakalpojumus, un arī uz PVKIU pārvaldītājiem saskaņā ar PVKIU direktīvas 5. panta 3. punktu (Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīva 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp.

[44] Sk. arī īstenošanas direktīvas 37. apsvērumu, kurā neatkarīgiem izpētes uzņēmumiem ieteikts pieņemt DFIT līdzvērtīgus konfliktu pārvaldības un atklāšanas standartus.

[45] Šādu kodeksu piemēri ir Finanšu paziņojumu harta (ko kopīgi sagatavojis Cercle de Liaison des Informateurs Financiers en France (CLIFF) un Société Franēaise des Analystes Financiers (SFAF)), sk. http://www.cliff.asso.fr/en-GB/iso_album/charter.pdf. Sk. arī paraugprakses pamatnostādnes, ko sagatavojusi Ieguldījumu pārvaldības un izpētes asociācija un Valsts ieguldītāju sakaru institūts, http://www.cfainstitute.org/standards/ethics/aimrniricomment.html. Sk. arī Sertificētu starptautisko analītiķu asociācijas Ētikas principus, http://tinyurl.com/lxsq2.

[46] Sk. „Veselīgāki, drošāki un pārliecinātāki iedzīvotāji: veselības un patērētāju aizsardzības stratēģija”, COM(2005) 115 galīgā redakcija, 2005/0042 (COD), 4.2.4. punkts.

Top