52006DC0474

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 1.9.2006

COM(2006) 474 galīgā redakcija

ZAĻĀ GRĀMATA

par atklāšanas tehnoloģijām tiesību aizsardzības, muitas un citu drošības iestāžu darbā

(iesniegusi Komisija)

SATURS

Ievads 4

I. STANDARTIZĀCIJA UN DROŠĪBAS PĒTNIECĪBA 6

1. Standartizācija 6

2. Drošības pētniecība 6

II. VAJADZĪBAS UN RISINĀJUMI 8

1. Vajadzības un risinājumi saistībā ar tehnoloģijām 8

1.1 Daudzpusīgi risinājumi 8

1.2 Portatīvi un mobili risinājumi 9

2. Sistēmu savietojamība 9

3. Atšķirīgu atklāšanas tehnoloģiju informācijas integrācija un labāka datu analīze 9

III. APRĪKOJUMA UN INSTRUMENTU IZMANTOŠANA UN SERTIFIKĀCIJA 10

1. Paraugprakse un esošo instrumentu un aprīkojuma izmantošana 10

2. Paraugprakses noteikšana un izplatīšana un jaunu instrumentu un aprīkojuma izmantošana 10

3. Datizraces un tekstizraces instrumentu izmantošana 11

4. Aprīkojuma un instrumentu kvalitātes testēšana un sertifikācija 13

IV. PĒTĪJUMI 14

V. APSPRIEŽU REZULTĀTU ĪSTENOŠANA 15

1. Intensīvāks specifiskais publiskā un privātā sektora dialogs par atklāšanas un saistītajām tehnoloģijām 15

2. Rīcības plāns 15

ANNEX 17

I. Background information on the preparation of the Green Paper 17

II. Standardisation and the exchange of personal data 18

III. Studies 18

1. Protection of mass events 18

2. Cooperation and information-sharing among forensic laboratories and security research institutes 19

3. Law and specific detection technology 19

4. Specific detection technology and its practical use 19

5. Personal detection technologies and biometrics 19

ZAĻĀ GRĀMATA

par atklāšanas tehnoloģijām tiesību aizsardzības, muitas un citu drošības iestāžu darbā (Teksts ar EEA nozīmi)

IEVADS

DROšīBA IR KOMISIJAS POLITIKAS STūRAKMENS. NOZIEDZīBAS UN TERORISMA APKAROšANA IR DROšīBAS POLITIKAS BūTISKS ASPEKTS. KOMISIJA SAVU PRETTERORISMA POLITIKU IZKLāSTīJA 2004. gada oktobra paziņojumā „Terora aktu novēršana, sagatavotība un reaģēšana uz tiem ”. Minētajā paziņojumā ir uzsvērts, ka publiskā un privātā sektora dialogs par drošības jautājumiem ir veids, kādā publiskais un privātais sektors var iesaistīties produktīvās sarunās par Eiropas vajadzībām saistībā ar drošību. Hāgas programmā – brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšana Eiropas Savienībā , ko Eiropas Padome pieņēma 2004. gada novembrī un kas pašlaik ir Eiropas Savienības tieslietu un ārlietu politiskā programma, arī ir uzsvērta publiskā un privātā sektora savstarpējās mijiedarbības nozīme cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu. Šīs Zaļās grāmatas mērķis ir sagatavot pamatu šāda dialoga uzsākšanai atklāšanas tehnoloģiju jomā.

Drošības iestādes arvien vairāk izmanto atklāšanas tehnoloģijas savā ikdienas darbā, lai cīnītos pret terorismu un citiem noziedzības veidiem. Atklāšanas tehnoloģijas plaši izmanto, lai pasargātu pasažierus, tiem ceļojot ar lidmašīnu, un sporta līdzjutējus, tiem vērojot savus iecienītākos sporta notikumus, un lai atklātu bīstamas vielas gaisā, ūdenī vai pārtikā. Drošības iestādes izmanto šīs tehnoloģijas, arī lai aizsargātu mūsu robežas un pārbaudītu preces, ko ieved Eiropas Savienības teritorijā. Turklāt atklāšanas tehnoloģijas ir būtiski nozīmīgas privātīpašuma un kritiskās infrastruktūras apsargāšanai. Šīs Zaļās grāmatas mērķis ir noskaidrot, kādus uzdevumus varētu veikt Eiropas Savienība, lai veicinātu atklāšanas tehnoloģiju izmantošanu tās iedzīvotāju drošībai. No otras puses, atklāšanas tehnoloģijas ir saistītas ar iejaukšanos privātajā dzīvē vai brīvību un tiesību iespējamu apdraudējumu. Tādēļ, apsverot atklāšanas tehnoloģiju uzlabošanu un izmantošanu, vienmēr ir rūpīgi jāanalizē minētais aspekts, kā arī galvenais jautājums par to, kādiem vajadzētu būt ierobežojumiem attiecībā uz iejaukšanos privātajā dzīvē saistībā ar minētajām tehnoloģijām. Ar šo iniciatīvu Komisija ir paredzējusi risināt abus jautājumus.

Komisija 2005. gada 28.-29. novembrī Briselē organizēja konferenci[1] Publiskā un privātā sektora dialogs par drošību - atklāšanas tehnoloģijas un saistītās tehnoloģijas cīņai pret terorismu . Vairāk nekā simts Eiropas lielāko uzņēmējdarbības un rūpniecības asociāciju, kā arī publiskā sektora pārstāvju dalība apliecināja ieinteresēto personu interesi par politikas veicināšanu šajā jomā. Publisko sektoru pārstāvēja tiesību aizsardzības, muitas un citu drošības iestāžu darbinieki.

Tādās jomās kā pētniecība vai standartizācija saistībā ar drošību Eiropas uzdevums ir skaidri noteikts. Lai arī konkrētās jomās ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm ir paveikts ievērojams darbs, vēl joprojām ir nepieciešams uzlabot Eiropas politiku par atklāšanas tehnoloģijām. Attiecībā uz aviācijas drošību gan Regulā (EK) Nr. 2320/2002, gan Regulā Nr. 622/2003[2] ir ietvertas sīki izklāstītas prasības par izmantojamā pārbaudes aprīkojuma iespējām un metodiku. Šajā jomā ir ieviesti standarti un testu protokoli, cieši sadarbojoties ar Eiropas Civilās aviācijas konferenci, kurā ir pārgrupēti eksperti no dalībvalstu un citu Eiropas valstu attiecīgajām iestādēm. Turklāt Komisija, regulāri sazinās ar nozares pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām (Ieinteresēto personu padomdevēja grupa aviācijas drošības jautājumos – SAGAS grupa).

Saistībā ar kopējās pieejas stiprināšanu attiecībā uz atklāšanas tehnoloģijām, Komisija sagatavoja šo iniciatīvu, lai uzlabotu publiskā un privātā sektora mijiedarbību attiecībā uz centieniem sniegt ieguldījumu atklāšanas sistēmu standartizācijai, pētniecībai, sertifikācijai un savstarpējai izmantojamībai un izmantot pētniecības rezultātus lietderīgu un piemērojamu instrumentu izstrādei. Ir jāievieš efektīva sistēma, kurā privātā sektora pētniecības darbu un finansējumu atbalsta publiskais sektors, kam ir konkrētas vēlmes un zināšanas par to, ko privātais sektors var piedāvāt. Paredzams, ka tas palīdzētu izveidot labāku atklāšanas produktu un drošības risinājumu tirgu, kas savukārt nodrošinātu produktu un pakalpojumu lielāku pieejamību par zemāku cenu.

Lai sasniegtu šo mērķi, ir nepieciešams, lai visas iesaistītās personas Eiropā rīkotos kopīgi, īstenotu labāku koordinēšanu un informācijas apmaiņu. Ir precīzāk jānosaka vajadzības un jānodrošina tehnoloģiski un ekonomiski dzīvotspējīgi risinājumi. Protams, šīs Zaļās grāmatas mērķis nav tās un citu darbību daļēja pārklāšanās valstu vai Eiropas līmenī . Komisija nevēlas no jauna „izgudrot velosipēdu”, bet gan vairāk uzzināt par labām esošajām pieejām un praksi, kā arī atbalstīt un izplatīt tās visā Eiropas Savienībā.

Ar šo Zaļo grāmatu Komisija ir paredzējusi sniegt pēc iespējas vairāk pārdomas veicinošas atbildes un konkrētus ieteikumus par turpmākajiem pasākumiem. Tādēļ dalībvalstu, privātā sektora un citu attiecīgo ieinteresēto personu plaša iesaistīšanās ir neaizstājama. Tomēr Komisija apzinās konfidencialitātes prasības gan publiskajā, gan privātajā sektorā saistībā ar drošības un komerciāliem apsvērumiem. Tādēļ respondenti ir aicināti norādīt visas atbildes, kurās iekļautā informācija ir pārāk sensitīva, lai tās publiskotu, un ierosināt alternatīvu pieeju, lai ņemtu vērā šādas bažas.

Politikām, kas saistītas ar atklāšanas un saistītām tehnoloģijām, ir pilnībā jāatbilst esošajam tiesiskajam pamatam, tostarp ES Pamattiesību hartai, Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un datu aizsardzības principiem un noteikumiem, kā noteikts direktīvā 95/46/EK. Šajā sakarā Komisija uzsver, ka atklāšanas tehnoloģiju un saistīto tehnoloģiju izstrādei, ražošanai un izmantošanai un tiesību aktiem vai citiem pasākumiem, kuru mērķis ir to reglamentēšana vai veicināšana, ir pilnībā jāatbilst pamattiesībām , kā noteikts ES Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā. Īpaša uzmanība ir jāvelta tam, lai tiktu ievērota personas datu aizsardzība un tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Tā kā atklāšanas tehnoloģiju izmantošana parasti ir saistīta ar tādu pamattiesību aizskārumu, kuras saistītas ar privāto dzīvi un personas datu aizsardzību, jebkuram pamattiesību aizskārumam ir jābūt saskaņā ar Eiropas Pamattiesību konvenciju; jo īpaši tam jābūt likumīgam un vajadzīgam demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu svarīgas sabiedrības intereses, un tam jābūt samērīgam ar apdraudētajām sabiedrības interesēm.

I. STANDARTIZĀCIJA UN DROŠĪBAS PĒTNIECĪBA

1. STANDARTIZāCIJA

Jomās, kas attiecas uz atklāšanas un saistītajām tehnoloģijām, un drošības iestāžu darbā ir ārkārtīgi plašs tehnoloģisko iespēju klāsts. Tādēļ ir nepieciešami minimālie standarti. Tomēr, lai arī klāsts ir plašs, standartizācijas procesā ir jānosaka prioritātes, ko var nodrošināt vienīgi pietiekama publiskā sektora (vajadzības) un privātā sektora (risinājumi) mijiedarbība. Gan publiskā, gan privātā sektora pārstāvji uzskata, ka Eiropas līmenī šī mijiedarbība ir nepietiekama. Protams, valstu un Eiropas līmenī tiek veiktas vairākas pozitīvas darbības. Tomēr trūkst vispārīga pārskata par notiekošo, bet tas ir nepieciešams, lai novērstu dublēšanos un uzlabotu prioritāšu noteikšanu. Ir skaidrs, ka drošības apsvērumu dēļ standartu izstrādi nevar atklāti apspriest. Tādēļ galvenokārt tiks apspriests jautājums par to, cik lielā mērā varētu būt vēlami kopīgi standarti.

Izmantojot atklāšanas līdzekļus apkopotās informācijas, piemēram, pierādījumu tiesvedībā, izmantošana un apstrāde arī ir cieši saistīta ar standartizāciju. Paraugprakses noteikšana un apmaiņa par konkrēto jautājumu varētu būt lietderīga attiecīgajām iestādēm. Ir jāapsver arī tādu tehnisko standartu izstrāde, kas nodrošina apkopoto datu atbilstību prasībām tiesību aktos par šādu datu izmantošanu tiesvedībā[3].

Jautājumi

Vai ir nepieciešami kopēji standarti attiecībā uz atklāšanas tehnoloģijām un ar tām saistītām tehnoloģijām, ko izmanto drošības iestāžu darbā? Kurus standartus uzskatāt par prioritāriem?

Kuriem standartiem nav finansiāla atbalsta posmā pirms standartizācijas veikšanas?

Vai valstu un Eiropas līmenī noderētu regulāri atjaunināms saraksts/rokasgrāmata/datu bāze ar meklēšanas iespējām par iepriekšēju, notiekošu un paredzētu standartizācijas darbu atklāšanas tehnoloģiju un ar tām cieši saistīto tehnoloģiju jomā, lai novērstu jebkāda veida dublēšanos un uzlabotu pārskatāmību?

Vai Jūs interesētu paraugprakses noteikšana un apmaiņa saistībā ar tādu datu un informācijas izmantošanu un apstrādi, ko apkopo, izmantojot atklāšanas instrumentus, ar mērķi panākt pilnīgu atbilstību attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem, kas nosaka pierādījumu izmantošanu tiesvedībā?

Kāds būtu labākais veids minētās prakses noteikšanai un apmaiņai?

2. DROšīBAS PēTNIECīBA

Drošības pētniecība ir vēl viena būtiska joma jaunu drošības risinājumu un produktu izstrādei dalībvalstu drošības iestādēm. Šajā sakarā ir jāuzsver Eiropas Drošības pētniecības padomdevējas padomes ( ESRAB ) nozīme. ESRAB šajā jomā nosaka vispārēju un plašu perspektīvu, un tā konsultē Komisiju par veicamās pētniecības saturu un īstenošanu, kā arī mehānismiem attiecīgo notikumu uzraudzībai citās programmās.

Eiropas līmenī un dalībvalstīs īsteno vairākas drošības pētniecības darbības. Tomēr nav mehānisma, ar ko apkopot un izplatīt informāciju par iepriekšēju, notiekošu un ierosinātu drošības pētniecību Eiropas, valstu un ekskluzīvi privātā sektora līmenī. Ar šādu mehānismu varētu novērst ierobežoto resursu nelietderīgu izmantošanu, kas notiek darba dublēšanās vai projektu pārklāšanās gadījumos. Turklāt, ja uzskata par vajadzīgu, var izstrādāt atsevišķu mehānismu informācijas izplatīšanai par klasificētām drošības pētniecības darbībām, nodrošinot, ka informācijai var piekļūt tikai tie, kam uz to ir tiesības.

ESRAB pēc vairāk nekā gadu ilgušā darba pabeigs savu ziņojumu, ko publicēs 2006. gada septembrī. Ziņojumā ir identificētas aptuveni 120 drošības iespējas un 100 galvenās tehnoloģijas, kam nepieciešama turpmāka pētniecība un attīstība ES līmenī; savukārt virkne jautājumu saistībā ar citām tehnoloģijām ir jārisina valstu līmenī.

Jautājumi

Kā vajadzētu izplatīt informāciju par drošības pētniecību Eiropā, lai veicinātu konkurētspēju, vienlaikus novēršot ierobežoto resursu nelietderīgu izmantošanu?

II. VAJADZĪBAS UN RISINĀJUMI

1. VAJADZīBAS UN RISINāJUMI SAISTīBā AR TEHNOLOģIJāM

LABUS, EFEKTīVUS UN LIETDERīGUS RISINāJUMUS UN PRODUKTUS VAR IZSTRāDāT TIKAI TAD, JA šO RISINāJUMU UN PRODUKTU RAžOTāJIEM IR PIETIEKAMA INFORMāCIJA PAR GALA PATēRēTāJU FAKTISKAJāM VAJADZīBāM. TOMēR EIROPAS LīMENī, šķIET, VAJADZīGA LABāKA MIJIEDARBīBA STARP TIEM, KAM NEPIECIEšAMI TEHNOLOģISKIE RISINāJUMI (PROTI, ATTIECīGAJāM DROšīBAS IESTāDēM), UN TIEM, KAS TOS PIEDāVā. ĪSTENOJOT JEBKāDU šāDAS MIJIEDARBīBAS VEIDU, IR JāCENšAS ARī NOSKAIDROT, KāDAS IR VAJADZīBAS īSā, VIDēJā UN ILGā LAIKA POSMā. SAVUKāRT ARī RISINāJUMU NODROšINāTāJIEM IR JāNORāDA TERMIņš, KURā RISINāJUMI BūS PIEEJAMI.

Turklāt sarunās starp ražotājiem un lietotājiem ir jāuzdod un jārisina būtiskāki jautājumi saistībā ar mūsu sabiedrības īpatnībām un atklāšanas tehnoloģiju nozīmi. Šādas debates ir svarīgas arī no mūsu sabiedrības vērtību un īpatnību saglabāšanas viedokļa.

Jautājumi

Vai Jūs interesē plašākas debates par atklāšanas tehnoloģiju nozīmi un to izmantošanas iespējamo ietekmi uz Eiropas sabiedrību?

Kurās konkrētās jomās attiecīgajām drošības iestādēm ir vajadzīgi tehnoloģiski uzlabojumi? Lūdzu, norādiet prioritātes līmeni attiecībā uz specifiskajām vajadzībām.

Vai pastāv atšķirība starp prasībām, kas attiecas uz atklāšanas iespējām, un pašlaik tirgū piedāvātajām tehnoloģijām? Kādi ir iespējamie risinājumi šo atšķirību novēršanai?

Kurās konkrētās jomās privātais sektors jau piedāvā vai ir paredzējis piedāvāt tehnoloģiskus risinājumus? Lūdzu, norādiet termiņu, kurā šādas tehnoloģijas būtu pieejamas un rentablas.

Vai būtu noderīgi un lietderīgi Eiropas mērogā izveidot tādu sarakstu/datubāzi ar meklēšanas iespējām, kas ietver attiecīgo drošības iestāžu vajadzību īpašus aspektus, kā arī privātā sektora piedāvātos risinājumus?

Ja nē, kādus citus risinājumus Jūs ieteiktu, lai uzlabotu informācijas plūsmu starp tiem, kuriem vajadzīgi tehnoloģiskie risinājumi, un tiem, kas tos piedāvā?

1.1 Daudzpusīgi risinājumi

Ar noziedzību vai terorismu saistītie draudi mūsdienās ir atšķirīgi, tie pastāvīgi mainās, to veidi ir dažādi, un dažādās situācijās ar tiem saskaras dažādos līmeņos. Tādēļ ir nepieciešami dažādi aizsardzības un reaģēšanas līmeņi dažādās situācijās, proti, daudzpusīgi risinājumi.

Jautājums

Kuru esošo instrumentu un aprīkojuma piemērojamība un efektivitāte būtu jāuzlabo, paplašinot to piemērošanas jomu?

Kādi jauni daudzpusīgi instrumenti un aprīkojums ir nepieciešami?

1.2 Portatīvi un mobili risinājumi

Ar terorismu un noziedzību saistītajiem draudiem laika gaitā raksturīgas ne tikai izmaiņas, bet arī aizvien lielāka mobilitāte. Tādējādi drošības iestādēm ir nepieciešami portatīvi risinājumi. Šādi risinājumi var uzlabot izmaksu lietderību, un tos var viegli nogādāt no vienas vietas uz citu, kur tie visvairāk ir vajadzīgi, ņemot vērā to, ka visās iekļuves vietās vai vietās, kur riska līmenis ir paaugstināts, līdzvērtīgu drošības līmeni gluži vienkārši nav iespējams nodrošināt. Turklāt portatīvi un mobili risinājumi var piedāvāt jaunas darbības pieejas.

Jautājums

Kurus esošos instrumentus un aprīkojumu varētu labāk un efektīvāk izmantot attiecīgo drošības iestāžu darbā, ja šie instrumenti un aprīkojums būtu mobili un portatīvi?

Kādi jauni portatīvi un mobili instrumenti un aprīkojums ir nepieciešami?

2. SISTēMU SAVIETOJAMīBA[4]

ES DALīBVALSTīM UN TO ATTIECīGAJāM IESTāDēM JAU IR VAIRāKAS SISTēMAS CīņAI PRET NOZIEDZīBU UN TERORISMU. TOMēR BIEžI ATTIECīBā UZ šīM SISTēMāM NAV IESPēJAMS NODROšINāT SAVSTARPēJU SAZIņU. TAS VAR APGRūTINāT KOPēJOS CENTIENUS Cīņā PRET NOZIEDZīBU UN TERORISMU VALSTU UN EIROPAS LīMENī. NO OTRAS PUSES, SISTēMāM IR JāATBILST ESOšAJIEM TIESISKAJIEM REGULēJUMIEM UN CITāM PAMATNOSTāDNēM (PIEMēRAM, DATU AIZSARDZīBA, AR ATKLāšANAS SISTēMāM SAISTīTā IEJAUKšANāS PRIVāTAJā DZīVē).

Jautājums

Kuru sistēmu savietojamība ir jāuzlabo?

Vai pētījums par juridiskiem un cita veida ierobežojumiem attiecībā uz sistēmu savietojamību visā ES palīdzētu identificēt ierobežojumus?

3. Atšķirīgu atklāšanas tehnoloģiju informācijas integrācija un labāka datu analīze

Ar dažādām atklāšanas tehnoloģijām iegūto datu integrācija vienā datu analīzes sistēmā var palielināt atklāšanas sistēmu efektivitāti. Visiem pasākumiem, kas veikti šajā sakarā, ir jāatbilst noteikumiem par datu aizsardzību.

Jautājums

Jūsuprāt, kurās jomās ar dažādām atklāšanas tehnoloģijām iegūtas informācijas integrācija uzlabotu vispārējo darbību?

Kurās jomās nepieciešamas labākas datu analīzes metodes?

III. APRĪKOJUMA UN INSTRUMENTU IZMANTOŠANA UN SERTIFIKĀCIJA

1. PARAUGPRAKSE UN ESOšO INSTRUMENTU UN APRīKOJUMA IZMANTOšANA

Ne vienmēr ir nepieciešami pavisam jauni tehnoloģiskie risinājumi, lai efektīvi reaģētu uz esošiem un jauniem draudiem. Bieži šādus risinājumus nav iespējams atļauties finansēt no valsts budžeta. Tāpēc jāpievērš uzmanība arī iespējām palielināt esošo un iepriekš iegādāto instrumentu efektivitāti vai uzlabot tos. Tas varētu būt rentabls veids efektivitātes uzlabošanai, uzticamības palielināšanai un viltus trauksmju skaita samazināšanai.

Nav mehānisma, ar kuru dažādu dalībvalstu iestādes varētu īstenot pieredzes apmaiņu par šādiem jautājumiem. Piemēram, varētu īstenot informācijas apmaiņu par uzlabojumiem, kas panākti, ieviešot izmaiņas darbības procedūrā vai veicot uzlabojumus, kas neprasa augstas izmaksas.

Jautājumi

Kāds būtu labākais veids paraugprakses noteikšanai un apmaiņai šajā jomā?

Paraugprakses noteikšana

Vai dalībvalstīm tā nosūtāma, izmantojot speciālistu novērtējumu vai anketas?

Paraugprakses izplatīšana

Vai tā ir jāīsteno, izmantojot drošas datu bāzes ar meklēšanas iespējām vai arī sanāksmes un seminārus?

Vai varat ieteikt kādas citas iespējas, kā vislabāk noteikt un izplatīt paraugpraksi šajā jomā?

Gadījumā, ja instrumenta vai aprīkojuma uzlabošana tiktu uzskatīta par vajadzīgu un neviena iestāde citās dalībvalstīs šādu uzlabošanu nebūtu veikusi, vai konsultēšanās ar privātā sektora pārstāvjiem šādā jautājumā būtu pieņemama?

2. PARAUGPRAKSES NOTEIKšANA UN IZPLATīšANA UN JAUNU INSTRUMENTU UN APRīKOJUMA IZMANTOšANA

Arī valsts iestāžu darbā var noderēt sistēma, kas veicinātu informācijas apmaiņu par jaunu instrumentu un aprīkojuma izmantošanu, un, izmantojot šo sistēmu, tās varētu viena no otras mācīties un izmantot citu iestāžu pieredzi. Šāda informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņa attiecībā uz instrumentiem un aprīkojumu varētu palīdzēt iestādēm noteikt, kāds aprīkojums atbilst to konkrētajām vajadzībām.

Papildus iepriekš minētajam jauna vai eksperimentāla aprīkojuma izmēģināšanu varētu veicināt Kopienas budžeta un/vai privātā sektora līdzfinansējums. Jauna un eksperimentāla aprīkojuma turpmāka testēšana varētu palīdzēt Eiropas ražotājiem izmantot drošības pētniecības rezultātus efektīvu un konkurētspējīgu produktu izstrādei.

Jautājumi

Kāds būtu labākais veids informācijas un paraugprakses noteikšanai un apmaiņai šajā jomā?

Paraugprakses noteikšana

Vai tā būtu jānosaka, izmantojot speciālistu novērtējumu vai anketas, ko nosūta dalībvalstīm?

Informācijas un paraugprakses izplatīšana

Vai izplatīšana jāīsteno, izmantojot drošas datu bāzes ar meklēšanas iespējām vai arī sanāksmes un seminārus slēgtam dalībnieku lokam?

Vai Jums ir citi ieteikumi, kā noteikt un izplatīt paraugpraksi šajā jomā?

Eksperimentāli un jauni instrumenti

Vai Jūs interesē jaunu vai eksperimentālu instrumentu un aprīkojuma izmēģināšana?

Ja interesē/neinteresē, lūdzu, paskaidrojiet.

Vai jaunu vai eksperimentālu instrumentu un aprīkojuma izmēģināšanas daļēja finansēšana, ko veic Kopiena un/vai privātais sektors, varētu būt saistoša?

3. Datizraces un tekstizraces instrumentu izmantošana

Arvien pieaug to dokumentu un informācijas apjoms, kas valstu un Eiropas drošības iestādēm jāapstrādā. Lai efektīvāk risinātu šo problēmu pastāv moderni datizraces ( data mining ) un tekstizraces ( text mining ) programmatūras rīki. Minētā tehnoloģija var palīdzēt iegūt attiecīgo informāciju no ārkārtīgi liela dokumentu daudzuma. Piemēram, ir iespējams intelektiski filtrēt tekstu un dokumentus navigācijas atvieglošanai (dokumentu grupēšana), lai veiktu automātisku klasificēšanu (dokumentu plūsmas novirzīšana un prioritāšu noteikšana izmeklēšanas vienībās) un kodu izmantošanas pareizības pārbaudi. Mērķi ir šādi:

- ātri iegūstams pārskats par galvenajām vienībām dokumentu apkopojumos;

- priekšapstrāde vajadzīgo dokumentu meklēšanai;

- uz saturu balstīta dokumentu klasifikācija, lai veicinātu mērķtiecīgākas papildu analīzes;

- automātiska informācijas analīze, izmantojot vairākus avotus.

Dalībvalstīs pietiekami neizmanto šo moderno instrumentu potenciālu. Tomēr, veicinot minēto tehnoloģiju izmantošanu, vienlaikus ir ļoti rūpīgi jāapsver tas, ka to izmantošana noteiktās lietojumprogrammās, piemēram, e-pasta vēstuļu kontrolei, aizskar iedzīvotāju pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. E-pasta vēstules ir korespondence, un tādējādi uz tām attiecas tiesības uz saziņas konfidencialitāti, kā noteikts Eiropas Cilvēktiesību konvencijā. Tādēļ visai datizraces un tekstizraces tehnikai ir jābūt saskaņā ar likumu un vajadzīgai demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu svarīgas sabiedrības intereses, un tai jābūt samērīgai ar apdraudētajām sabiedrības interesēm. Šādiem instrumentiem un to izmantošanai ir jāveicina atbilstība pamattiesībām un datu aizsardzības principiem. Visbeidzot, minēto darbību veikšanu kontrolē un uzrauga attiecīgās valsts iestādes.

Jautājumi

Pasākumi izpratnes veidošanai

Vai dalībvalstis un attiecīgās Eiropas struktūras varētu interesēt paraugprakses apmaiņa un iespējamās priekšrocības, ko nodrošina datizraces un tekstizraces instrumentu izmantošana?

Vai dalībvalstu iestādes, kas izmanto šīs tehnoloģijas, vēlētos dalīties pieredzē ar līdzīgām iestādēm?

Vai būtu lietderīgi dalībvalstu, Eiropola vai OLAF organizēti tematiskie semināri slēgtam dalībnieku lokam?

Datizraces un tekstizraces iespēju uzlabošana ES līmenī

Vai Eiropas līmeņa izcilības centrs, kas pieejams visām dalībvalstīm un to attiecīgajām iestādēm, palīdzētu izmantot minēto instrumentu potenciālu praksē?

Ja nē, kādas citas iespējas Jūs ieteiktu minēto instrumentu potenciāla maksimālai palielināšanai?

Paraugprakses noteikšana un izplatīšana

Vai speciālistu novērtējums vai anketa, ko nosūta dalībvalstīm, palīdzētu noteikt paraugpraksi minēto instrumentu izmantošanai?

Ja nē, kādas citas iespējas Jūs ieteiktu paraugprakses noteikšanai šajā jomā?

Datizraces un tekstizraces iespēju uzlabošana reģionu līmenī

Vai pastāv papildu iespēja, kas ir pieejama dalībvalstīm un Eiropas struktūrām, lai dalībvalstīm, kuru rīcībā nav šādu tehnoloģiju, palīdzētu darbā ar to dokumentiem?

Ja šādas papildu iespējas nav vai pastāv tikai ierobežota iespēja, vai ES finansēta iespējas palielināšana dalībvalstīs vai Eiropas līmenī būtu lietderīga un praktiska?

Vai dalībvalstis, kurām nav pietiekamu datizraces un tekstizraces iespēju, apsvērtu citu struktūru instrumentu izmantošanu, jā tādi būtu pieejami?

Vai būtu iespējams izveidot Eiropas vai reģionu līmeņa datizraces un tekstizraces centrus, ko vairākas dalībvalstis un to iestādes varētu izmantot datizraces un tekstizraces vajadzībām?

Vai esošie datizraces un tekstizraces instrumenti ir piemēroti darbā ar dažādajām valodām Eiropā?

Vai pastāv piemēroti instrumenti atbalsta sniegšanai iestādēm, kas strādā ar tekstiem un dokumentiem svešvalodās?

Citas iespējas

Ja nepiekrītat kādai no iepriekš ierosinātajām iespējām, norādiet, kā Jūs risinātu ar šo jautājumu saistītās problēmas.

4. APRīKOJUMA UN INSTRUMENTU KVALITāTES TESTēšANA UN SERTIFIKāCIJA

Tirgū jau pašlaik tiek piedāvāti vairāki atklāšanas produkti. Tomēr ļoti bieži ir sarežģīti noteikt, kuri instrumenti un produkti ir vislabākie vai vismaz atbilst noteiktam prasību minimumam. Šo trūkumu varētu novērst, izmantojot tādu sistēmu visā ES kvalitatīvu instrumentu sertificēšanai un to salīdzinošajai novērtēšanai, kura izstrādāta, lai vienkāršotu procesu, kurā nosaka, kuri instrumenti vai aprīkojums atbilst konkrētas iestādes konkrētajām vajadzībām. Tādējādi dalībvalstīm būtu vienkāršāk pieņemt lēmumu par aprīkojuma un instrumentu iegādi. Turklāt tas varētu palīdzēt iestādēm optimāli izmantot ierobežotos resursus.

Lai risinātu jautājumu saistībā ar šādas sistēmas neesamību instrumentu kvalitātes noteikšanai, varētu izveidot valstu sertificējošo iestāžu tīklu, kurā īsteno pieredzes un zināšanu apmaiņu. Šīs iestādes vienotos arī par kvalitatīvu tehnoloģisko risinājumu salīdzinošās novērtēšanas standartiem un sertifikāciju. Šāda veida sertifikāciju varētu izmantot, ne tikai lai palīdzētu valstu iestādēm noteikt, vai instruments ir kvalitatīvs, bet arī Eiropas risinājumu reklamēšanai citos tirgos. Ir skaidrs, ka drošības apsvērumu dēļ testu protokolus nevar atklāti apspriest.

Jautājums

Vai būtu lietderīgi izveidot valstu sertificējošo iestāžu tīklu, kurā īsteno pieredzes un zināšanu apmaiņu, papildus sistēmu kvalitātes sertificēšanai un salīdzinošajai novērtēšanai?

Ja nē, kādas citas iespējas Jūs ieteiktu izklāstītās problēmas risināšanai?

Vai kopēji sertifikācijas un salīdzinošās novērtēšanas standarti būtu noderīgi?

Ja nē, kā Jūs nodrošinātu minētā procesa pārskatāmību un rezultātu izmantojamību visā ES?

IV. PĒTĪJUMI [5]

KONFERENCES DALīBNIEKI IDENTIFICēJA VAIRāKAS TēMAS, SAISTīBā AR KURāM NEPIECIEšAMI PAPILDU PēTīJUMI. TāDēļ KOMISIJA IEROSINA VEIKT PēTīJUMUS PAR:

1. tehnoloģijām un aizsardzību saistībā ar masu pasākumiem;

2. šķēršļiem, kas traucē tiesu medicīnisko laboratoriju un drošības pētniecības institūtu sadarbībai un informācijas apmaiņai;

3. tiesību normām, kas reglamentē specifisku atklāšanas tehnoloģiju izmantošanu;

4. specifisku atklāšanas tehnoloģiju izmantošanu praksē;

5. tiesisko regulējumu, kas nosaka personu atklāšanai (tostarp personu uzraudzībai) paredzētu tehnoloģiju izmantošanu visā ES;

6. to, cik lielā mērā personu atklāšana (tostarp personu uzraudzība un biometrija) ir pieņemama visā ES.

Kopumā pētījumu mērķis ir izmantot tos kā instrumentu, lai atklāšanas tehnoloģiju izstrādē vai izmantošanā pilnveidotu attiecīgo ieinteresēto personu zināšanas un nodrošinātu atbilstību esošajiem tiesiskajiem regulējumiem. Pārējos gadījumos pētījumus varētu izmantot, lai apsvērtu politikas risinājumus un turpmāku praktisku pasākumu iespējas.

Jautājums

Vai Jūs vēlētos saņemt pētījumus par minētajām tēmām, pamatojoties uz pielikumā izklāstīto pamatinformāciju?

Ja nē, lūdzu, norādiet iemeslus un iesakiet alternatīvus variantus minēto problēmu risināšanai.

V. APSPRIEŽU REZULTĀTU ĪSTENOŠANA

1. INTENSīVāKS SPECIFISKAIS PUBLISKā UN PRIVāTā SEKTORA DIALOGS PAR ATKLāšANAS UN SAISTīTAJāM TEHNOLOģIJāM

Šajā Zaļajā grāmatā ir atspoguļotas vairākas iespējamās darbības, kas var palīdzēt uzlabot publiskā un privātā sektora mijiedarbību atklāšanas tehnoloģiju jomā un tādējādi palīdzēt dalībvalstu drošības iestādēm nodrošināt vislabāko pieejamo instrumentu, risinājumu un paraugprakses pieejamību. Vienlaicīgi šīs darbības var palīdzēt privātajam sektoram veikt mērķtiecīgu ieguldījumu un apmierināt publiskā sektora vajadzības. Tomēr ir skaidrs, ka tam nepieciešama publiskā un privātā sektora intensīva sadarbība. Tāpēc šajā jomā ir nepieciešams intensīvāks publiskā un privātā sektora specifiskais dialogs. To varētu īstenot dažādos veidos, tostarp izveidojot īpašu struktūru vai komplektējot īpašu grupu saistībā ar horizontāliem publiskā un privātā sektora partnerības pasākumiem drošības jomā, kas uzsākami tuvākajā nākotnē.

Šāda pasākuma mērķis nebūtu konkurēt ar esošajām struktūrām, bet gan risināt problēmas saistībā ar nepilnībām publiskā un privātā sektora mijiedarbībā, iesaistot attiecīgās Eiropas līmeņa drošības iestādes.

Nav arī vajadzības veidot pastāvīgu struktūru; minētajai struktūrai būtu skaidri formulēti mērķi, bet pēc to sasniegšanas, tā beigtu pastāvēt. Publiskā un privātā sektora eksperti to izmantotu kā forumu, palīdzot risināt šajā dokumentā minētos jautājumus vai jaunas problēmas, kuras varētu rasties, īstenojot rezultātus, kas iegūti publiskās apspriedēs par šo dokumentu.

No otras puses, ir skaidrs, ka vairākām iespējamām darbībām, kas ierosinātas šajā dokumentā, būtu nepieciešama dalībvalstu rīcība, neiesaistot privāto sektoru. Turklāt šādas sadarbības uzdevumus formulētu, pamatojoties uz publiskā un privātā sektora vienošanos, un tādējādi, izmantojot savu dalību, dalībvalstis varētu ietekmēt sadarbības uzdevumus un mērķi. Tai būtu jārisina arī jautājums saistībā ar konfidenciālas informācijas apmaiņu starp publisko un privāto sektoru, lai gan ir jāuzsver, ka publiskais sektors nav vienīgais sensitīvas informācijas repozitorijs.

Jautājums

Vai tāds instruments kā intensīvāks specifiskais dialogs par atklāšanas un saistītajām tehnoloģijām varētu palīdzēt īstenot rezultātus, kas iegūti, publiski apspriežot šo dokumentu?

Ja jā, vai Jūs piekrītat iepriekš izklāstītajiem ierosinājumiem vai arī domājat citādi?

Ja nē, kādus citus mehānismus Jūs ierosinātu, lai veiktu turpmākos pasākumus saistībā ar rezultātiem, kas iegūti, publiski apspriežot šo dokumentu?

Vai Jūs interesētu struktūras darbības atbalstīšana vai tieša dalība tajā?

2. RīCīBAS PLāNS

Valstu un Eiropas līmeņa rīcības plāni ir izrādījušies veiksmīgs līdzeklis rīcības pārraudzībai sarežģītās jomās, piemēram, cīņā pret terorismu un noziedzību. Gan konferencē, gan šajā dokumentā ir iztirzāti vairāki jautājumi saistībā ar atklāšanas un saistītajām tehnoloģijām attiecīgo drošības iestāžu darbā. Lai uzraudzītu attīstības gaitu šajā jomā un noteiktu mērķus, varētu izveidot rīcības plānu, kas balstīts uz šo jautājumu atbildēm un, ja vajadzīgs, turpmākām apspriedēm.

Jautājums

Vai rīcības plāns būtu lietderīgs šā dokumenta atbildēs identificēto pasākumu īstenošanai?

Noslēguma piezīme

Šā dokumenta jautājumu atbildes jānosūta elektroniski līdz 2007. gada 10. janvārim uz šādu e-pasta adresi: JLS-D1-Detection@ec.europa.eu . Ja respondenti skaidri nenorāda, ka vēlas saglabāt konkrētās informācijas konfidencialitāti, visas publiskā un privātā sektora atbildes publicēs Komisijas tīmekļa vietnē.

ANNEX

I. BACKGROUND INFORMATION ON THE PREPARATION OF THE GREEN PAPER

This Green Paper is based on the results of the conference and raises themes and issues that featured prominently in the discussions (e.g. standardisation, security research, improvement of technological solutions, protection of privacy, the legal framework and other guidelines by which technologies have to abide, etc.). Over one hundred participants from business, industry and the public sector engaged in the debate. The public sector was represented by the members of law enforcement, customs and other security authorities, by the Commission and by representatives of the Member States. The title of the conference suggests that it focused on the fight against terrorism. However, it became clear from the outset that a broader security approach was inevitable if important security concerns were not to be omitted. This broad approach was reaffirmed by the December 2005 Council decision to base European critical infrastructure protection on an 'all hazards' approach. Moreover, the conference took a holistic approach by bringing together stakeholders from different areas of expertise to discuss the following topics:

- Detection technologies in the protection of infrastructure

- Personal detection technologies and biometrics

- Detection of explosives and chemical, biological, radiological and nuclear (CBRN) substances.

All themes focused on the work of law enforcement, security and customs authorities. This approach enabled the conference to identify numerous areas of common concern for both public and private sectors (e.g. interaction between solution-providers and those who need solutions in the public sector). This is reflected throughout the document.

Definition of detection technologies and relevant categories

For the purposes of the consultation, the term 'detection technology' is used in the broadest sense. Detection technologies can be "in situ" or external and probably the more sophisticated means to deal with some of the security challenges in various scenarios are when integrated into the complex system (such as transport system). A detection technology can be almost anything used to detect something in a security or safety context, with the focus on law enforcement, customs or security authority. It is possible to identify several categories[6] which, if taken into consideration when responding to the questions outlined in this document, may help to sharpen the answers:

- Hand-held detectors

- Detection portals

- Surveillance solutions

- Detection of biometrics

- Data- and text-mining tools

- Other software-based detection tools, etc.

Furthermore, respondents should also consider associated technologies when replying to the questions, as technologies which help humans to make sense of the data collected by the detectors are also important for effective solutions. Technology is needed to integrate solutions and to make systems interoperable. Despite having highlighted these categories, respondents should not feel constrained by them, and are encouraged to go beyond them.

II. STANDARDISATION AND THE EXCHANGE OF PERSONAL DATA

The Commission points out that, in terms of handling personal data, Directive 95/46/EC already provides the legal framework for exchange of information containing personal data in respect of activities relating to the "first pillar". As regards exchange of information as part of judicial and criminal cooperation, and under the principle of availability, the Commission has tabled a legislative proposal, which is under discussion.

III. STUDIES

1. Protection of mass events

Every year EU Member States organise several public mass events of national, European, but also of international importance. In today’s security environment the costs of security for such events may take up a substantial part of their budgets. All Member States could benefit from a common approach to this problem.

To prepare the ground for eventual steps to be taken in this area, the Commission proposes to organise a study on the protection of mass events. The study would analyse what security tools, equipment and expertise applied in the protection of mass events are transferable from one event/site to another. The study would also consider the practicality and implications of Community-owned equipment, of Community-shared equipment, of developing a business model for services provided by the private sector or of a combination of all three approaches. This part of the study should determine which solution:

- is the most cost-effective and flexible enough to fit diverse needs of Member States;

- can ensure access to this solution by all Member States together with appropriate sharing of the costs by the Member States.

When the results of the study are ready, the Commission would consider further steps in this area in conjunction with the Member States and other relevant stakeholders.

2. Cooperation and information-sharing among forensic laboratories and security research institutes

The participants in the conference highlighted the fact that legal and other obstacles exist at national level which prevent effective cooperation and information-sharing among national forensic institutes at European level. Therefore, the Commission suggests conducting a study on the subject. This study could also address options for remedying the situation.

A similar concern was raised regarding cooperation and information exchange among security research institutes. A separate study addressing this issue could also be conducted.

3. Law and specific detection technology

Law enforcement, customs and other security authorities are often scrutinised for whether they comply with applicable legal standards. Even if the technology as such is not in breach of legal standards, the manner of its use may raise concerns. Accordingly, identifying the legal framework governing the use of, and setting limits for, technological solutions could help to raise greater awareness in both public and private sectors and facilitate compliance with existing standards. The private sector could also benefit from such a study when proposing and designing technological solutions and services for the public sector.

4. Specific detection technology and its practical use

Similarly, guidance and best practice in the use of technologies, particularly detection technologies, must take into account how users of these technologies actually use such tools in practice, and how they act in relation to persons subject to detection. A specific technology as such may not breach legal standards, but its real world use by an operator may raise concerns. In addition, the development of new technologies or the changing use of existing technologies may result in situations where a law regulating their use does not exist. Alternatively a particular use of a technology may not be in breach of the law, but it may run counter to best practice or codes of conducts developed to supplement legal provisions. Knowledge of regulations (instruments) in this area might provide guidance on whether they comply with the legal framework (in particular fundamental rights and data protection) and on what is acceptable or not in a situation where legal provisions have not been developed.

5. Personal detection technologies and biometrics

Personal detection (including surveillance) and biometrics are issues which affect individuals directly, and therefore a sensitive political debate is ongoing on the use of these tools for the purposes of improving security in Europe. The Commission suggests that a study should be undertaken to identify the legal framework governing personal detection technology and biometrics. This study would analyse the legal systems of the Member States and the EU and thereby establish what existing rules govern personal detection and biometrics. A study of this kind is particularly important when making technological solutions proposed by the private sector compliant with the law. In simple terms, it would help the private sector to understand the legal and other constraints on technological solutions they develop.

Special studies could also be drawn up on the levels of acceptance of surveillance and biometrics by the population in individual Member States and in the EU. The methodology of these studies would have to ensure that there is no confusion between the two subjects – surveillance and biometrics. Such studies could help the EU and national governments to deploy adequate communication strategies on these issues. In general, both studies would further contribute to the political debate in Europe on these important matters.

[1] Lai iegūtu sīkāku papildinformāciju, skatīt pielikuma I daļu.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 2320/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā, OV L 355, 30.12.2002., 1. lpp., kā arī Komisijas 2003. gada 4. aprīļa Regula (EK) Nr. 622/2003, ar ko nosaka pasākumus kopēju pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, OV L 89, 5.4.2003., 9. lpp.

[3] Saistībā ar tiesību normām, kas reglamentē personas datu apmaiņu, skatīt pielikuma II daļu.

[4] Jāņem vērā arī sistēmas, kas nav informācijas sistēmas.

[5] Lai iegūtu sīkāku to ideju aprakstu, uz kurām balstīta šo pētījumu nepieciešamība, skatīt pielikuma III daļu.

[6] This is a non-exhaustive list of categories.