52005DC0544

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 7.11.2005

COM(2005) 544 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

GADA ZIŅOJUMS PAR KOHĒZIJ AS FONDU (2004) {SEC(2005)1396}

SATURS

KOMISIJAS ZIŅOJUMS GADA ZIŅOJUMS PAR KOHĒZIJAS FONDU (2004) 3

1. Budžeta izpilde 3

2. Ekonomikas vide un nosacītība 7

3. Desmit kandidātvalstu pievienošanās 8

4. Koordinācija ar transporta un vides politiku 9

4.1. Transports 9

4.2. Vide 9

5. Pārbaudes un secinājumi 10

6. Pārkāpumi un atbalsta pārtraukšana 10

7. Novērtēšana 11

8. Informācija un publicitāte 11

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

GADA ZIŅOJUMS PAR KOHĒZIJAS FONDU (2004)

Ziņojums ir iesniegts saskaņā ar 14. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1164/1994 par Kohēzijas fonda izveidi . Tas raksturo Kohēzijas fonda darbību 2004. gadā.

1. Budžeta izpilde

Kohēzijas fonda pieejamie resursi 2004. gada saistību izpildei ar ES-15 trīs dalībvalstīm (Portugāli, Spāniju, Grieķiju) ir 2 723 606 000 EUR (1999. gada cenās) un 10 jaunajām dalībvalstīm 2 897 000 000 EUR 1999. gada cenās. IKP pieauguma rezultātā uz vienu iedzīvotāju Īrijai no 2004. gada 1. janvāra vairs nav tiesību saņemt Kohēzijas fonda atbalstu. Šīs summas ietver tehniskās palīdzības kredītus (1 001 118 EUR „vecajām” dalībvalstīm un 1 500 000 EUR 10 jaunajām dalībvalstīm).

Saistību apropriācijas tika gandrīz pilnībā izmantotas (99,96 %), no 2004. gada kopapjoma vienīgi 2 084 326 EUR pārnesti uz 2005. gadu.

Saistību īstenošana 2004. gadā (euro)

Saistību apropriācijas | Sākotnējās | Pārvietošana | Galīgie resursi | Izpilde | Anulēts | Pārnešanas 2005 |

2004. gada budžets | 2 784 500 000 | 2 835 258 341 | 5 619 758 341 | 5 619 403 018 | 355 322 | 2 084 326 |

No 2003. gada pārceltās apropriācijas | 3 377 996 | 0 | 3 377 996 | 3 377 996 | 0 | 0 |

Saistību apropriācijas, kas no jauna pieejamas | 7 413 307 | 0 | 7 413 307 | 7 413 307 | 0 | 0 |

Atmaksājumi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Kopējais daudzums | 2 795 291 303 | 2 835 258 341 | 5 630 549 644 | 5 630 194 321 | 355 322 | 2 084 326 |

Maksājumu apropriācijas 134,8 miljonu euro apmērā tika pārceltas uz Kohēzijas fondu. Ņemot vērā šo pārcelšanu, 2004. gadā tika īstenoti 95,16 % maksājumu apropriāciju.

Maksājumu īstenošana 2004. gadā (euro)

Maksājumu apropriācijas | Sākotnējās | Pārvietošana | Galīgie resursi | Izpilde | Anulēts | Pārnešanas 2005 |

2004. gada budžets | 2 641 600 000 | 134 811 585 | 2 776 411 585 | 2 642 101 718 | 134 309 867 | 0 |

No 2003. gada pārceltās apropriācijas | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Apropriācijas, kas no jauna pieejamas | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Atmaksājumi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Kopējais daudzums | 2 641 600 000 | 134 811 585 | 2 776 411 585 | 2 642 101 718 | 134 309 867 | 0 |

Apropriāciju budžeta īstenošana dalībvalstīs 2004. gadā

Saistību apropriācijas 2004. gadā (euro)

Dalībvalsts | Vide | Transports | Dažādi | Kopā |

Summa | % Vide | Summa | % Transp. | Summa | Summa | % |

España | 724 068 354 | 42,6 | 977 541 835 | 57,4 | 1 101 600 | 1 702 711 789 | 30,3% |

Ellada | 296 658 028 | 55,4 | 239 009 533 | 44,6 | - | 535 667 561 | 9,5% |

Portugal | 261 887 832 | 54,6 | 217 955 247 | 45,4 | - | 479 843 079 | 8,5% |

Kypros | - | 0 | 18 257 000 | 100 | - | 18 257 000 | 0,3% |

Ceska Republika | 171 710 713 | 54,2 | 144 816 038 | 45,8 | 371 280 | 316 898 031 | 5,6% |

Eesti | 65 595 930 | 62,1 | 31 561 105 | 37,9 | 8 539 200 | 105 696 235 | 1,9% |

Magyarország | 188 216 500 | 50,0 | 188 216 500 | 50,0 | - | 376 433 000 | 6,7% |

Latvija | 80 196 588 | 42,2 | 102 876 822 | 57,8 | 6 892 365 | 189 965 775 | 3,4% |

Lietuva | 45 991 729 | 21,9 | 148 920 771 | 78,1 | 14 659 500 | 209 572 000 | 3,7% |

Malta | 7 418 000 | 100 | - | 0 | - | 7 418 000 | 0,1% |

Polska | 698 528 072 | 49,4 | 707 162 832 | 50,6 | 8 947 500 | 1 414 368 404 | 25,2% |

Slovensko | 125 556 724 | 65,1 | 67 417 276 | 34,9 | - | 192 974 000 | 3,4% |

Slovenija | 19 295 525 | 29,7 | 45 605 942 | 69,3 | 45 000 | 64 946 467 | 1,2% |

Tehniskā palīdzība | - | - | - | - | 4 381 678 | 4 381 678 | 0,1% |

Kopā | 2 685 123 995 | 48,2* | 2 889 340 901 | 51,8* | 44 938 123 | 5 619 403 018 | 100% |

* Slejas „Dažādi” summa netiek ņemta vērā

Maksājumu apropriācijas 2004. gadā (euro)

Jauno dalībvalstu skaitļi attiecas vienīgi uz Kohēzijas fonda projektu maksājumiem, kas pieņemti sākot ar 2004. gada 1. maiju (t.i., neņemot vērā pirmspievienošanās atbalstu ISPA projektiem). Nākamā tabula attēlo 2004. gadā veiktos maksājumus saistībā ar pirmpievienošanās pieņemtajiem ISPA projektiem

Dalībvalsts | Vide | Transports | Dažādi | Kopā |

Summa | % Vide | Summa | % Transp. | Summa | Summa | % |

Espańa | 1 052 792 007 | 54,3 | 886 931 978 | 45,7 | 3 084 | 1 939 727 070 | 73,4% |

Ellada | 85 219 745 | 24,3 | 265 538 804 | 75,7 | 1100 | 350 759 649 | 13,3% |

Ireland | 8 179 679 | 31,6 | 17 669 517 | 68,4 | 0 | 25 849 196 | 1,0% |

Portugal | 123 130 259 | 38,9 | 193 354 445 | 61,1 | 0 | 316 484 704 | 12,0% |

Kypros | 0 | - | 0 | - | 0 | 0 | - |

Ceska Republika | 0 | - | 0 | - | 0 | 0 | - |

Eesti | 0 | - | 0 | - | 0 | 0 | - |

Magyarország | 0 | - | 0 | - | 0 | 0 | - |

Latvija | 0 | - | 0 | - | 0 | 0 | - |

Lietuva | 0 | - | 3 719 306 | 100 | 0 | 3 719 306 | 0,1% |

Malta | 0 | - | 0 | - | 0 | 0 | - |

Polska | 0 | - | 2 486 700 | 100 | 0 | 2 486 700 | 0,1% |

Slovensko | 244 720 | 15,5 | 1 335 490 | 84,5 | 0 | 1 580 210 | 0,1% |

Slovenija | 0 | - | 0 | - | 0 | 0 | - |

Tehniskā palīdzība | 0 | - | 0 | - | 1 494 883 | 1 494 883 | 0,1% |

Kopā | 1 269 566 410 | 48,1* | 1 371 036 240 | 51,9* | 1 499 067 | 2 642 101 718 | 100% |

* Slejas „Dažādi” summa netiek ņemta vērā

Trešo gadu pēc kārtas tendence ir dot priekšroku projektiem transporta nozarē, lai gan ne tik izteiktā veidā kā divus iepriekšējos gadus.

Jaunās dalībvalstis – 2004. gadā veiktie maksājumi saistībā ar iepriekšējiem ISPA projektiem

Dalībvalsts | Vide | Transports | Kopā |

Summa | % Vide | Summa | % Transp. | Summa |

Ceska Republika | 17 801 156 | 26,5 | 49 355 929 | 73,5 | 67 157 085 |

Eesti | 10 196 374 | 42,7 | 13 675 285 | 57,3 | 23 871 659 |

Latvija | 9 844 972 | 42,2 | 13 490 711 | 57,8 | 23 335 683 |

Lietuva | 3 948 533 | 27,5 | 10 395 195 | 72,4 | 14 343 728 |

Magyarorszàg | 25 960 588 | 71,9 | 10 122 098 | 28,1 | 36 082 686 |

Polska | 80 792 048 | 36,6 | 139 872 597 | 63,4 | 220 664 645 |

Slovenija | 6 024 627 | 78,9 | 1 611 175 | 21,1 | 7 635 802 |

Slovensko | 17 390 376 | 46,6 | 19 933 084 | 53,4 | 37 323 460 |

Tehniskā palīdzība | 68 076 |

KOPĀ | 171 958 668 | 40,0 | 258 456 071 | 60,0 | 430 482 824 |

Tika turpināti pasākumi, lai likvidētu pirms 2000. gada uzsākto rīcību apropriāciju atlikumu: 2004. gadā noslēgti kopā 50 projekti. Apmēram 33,4 % no 2004. gada sākumā atlikušajām apropriācijām 2004. gadā tika samaksātas vai norakstītas. Apropriāciju atlikums 2004. gada beigās bija samazinājies līdz 15 % no Kohēzijas fonda gada budžeta (pretstatā vairāk kā pusei budžeta 2002. gada beigās un 39 % 2003. gada beigās). Šie pasākumi apropriāciju atlikuma samazināšanai turpinās arī 2005. gadā partnerattiecībās ar valsts institūcijām, kuras ir atbildīgas par projektu īstenošanu un saistītajiem maksājuma pieprasījumiem.

Norēķini 2004. gadā par laikposmu no 1993. līdz 1999. gadam (euro)

Dalībvalsts | Sākotnējā norēķinu summa | Norakstīšana | Maksājumi | Galīgā norēķinu summa |

España | 650 933 534 | 4 952 169 | 268 409 585 | 377 571 780 |

Ellada | 424 708 187 | 86 288 597 | 29 744 454 | 308 675 136 |

Ireland | 51 096 704 | 0 | 4 037 714 | 47 058 990 |

Portugal | 139 854 914 | 5 852 657 | 23 728 888 | 110 273 369 |

Kopā | 1 266 593 339 | 97 093 423 | 325 920 642 | 843 579 275 |

2. EKONOMIKAS VIDE UN NOSACīTīBA

Padomes Regula par Kohēzijas fonda izveidošanu[1] paredz noteikumus makroekonomikas vadības finansēšanai no fonda līdzekļiem. Ja Padome atklāj, ka dalībvalsts nav īstenojusi savu stabilitātes vai konverģences programmu, lai izvairītos no pārmērīga valsts deficīta, jauni projekti vai, lielu projektu gadījumā, jauni projekta posmi nevar tikt finansēti.

Septiņām no Kohēzijas fonda atbalsta saņēmējām dalībvalstīm 2004. gadā, tostarp sešām jaunajām dalībvalstīm, tika atzīts pārmērīgs deficīts.

Padome 2004. gada 5. jūlijā pieņēma lēmumu, ka sešām attiecīgajām dalībvalstīm ( Čehijas Republikai, Kiprai, Maltai, Polijai, Slovākijai un Ungārijai ) ir pārmērīgs deficīts, un ieteica to labot līdz 2005. gadam (Kiprai), 2006. gadam (Maltai), 2007. gadam (Polijai un Slovākijai) un 2008. gadam (Čehijas Republikai un Ungārijai). Komisija 2004. gada 22. decembrī secināja, ka visas dalībvalstis, izņemot Ungāriju, ir efektīvi rīkojušās saskaņā ar Padomes ieteikumiem, līdz ar to pašlaik nav nepieciešami pārmērīga deficīta procedūras turpmāki pasākumi. Padome 2005. gada janvārī izdarīja tos pašus secinājumus. Attiecībā uz Ungāriju Padome 2005. gada 18. janvārī konstatēja, ka Ungārija nav efektīvi rīkojusies saskaņā ar Padomes ieteikumiem, un 8. martā pieņēma jaunu Padomes ieteikumu, pieprasot Ungārijai veikt efektīvu rīcību līdz 2005. gada 8. jūlijam attiecībā uz papildu pasākumiem 2005. gada budžeta mērķu izpildei.

Padome 2004. gada 5. jūlijā pieņēma lēmumu, ka Grieķijā ir pārmērīgs deficīts un ieteica to labot līdz 2005. gadam. Padome 2005. gada 18. janvārī pieņēma lēmumu, ka Grieķija nav veikusi efektīvu rīcību saskaņā ar tās ieteikumu, un 17. februārī pieņēma lēmumu, kas mudina Grieķiju veikt pasākumus situācijas uzlabošanai. Tā ieteica stingri izpildīt 2005. gada budžetu, papildu koriģēt 2006. gada IKP par vismaz 0,6 %, līdz 2005. gada 21. martam iesniegt atjauninātu Grieķijas stabilitātes programmu, un norādīja termiņu līdz 21. martam prasīto papildu pasākumu veikšanai. Padome 2005. gada 12. aprīlī atkārtoti novērtēja situāciju Grieķijā, pamatojoties uz Komisijas 12. aprīļa paziņojumu. Tā secināja, ka Grieķijas valdība veic efektīvu rīcību saskaņā ar Padomes paziņojumu.

3. DESMIT KANDIDāTVALSTU PIEVIENOšANāS

Pievienojoties 2004. gada 1. maijā, visas 8 jaunās dalībvalstis, kas agrāk saņēma atbalstu no ISPA, līdz ar Kipru un Maltu, atbilda Kohēzijas fonda atbilstības kritērijiem.

Projekti, ko iepriekš pieņēma saskaņā ar ISPA finanšu instrumentu, tika automātiski pārveidoti par Kohēzijas fonda projektiem, un kopš tā laika tos regulē pēc Kohēzijas fonda normām.

No 2004. līdz 2006. gadam struktūrpalīdzībai 10 jaunajās dalībvalstīs, kas pievienojas ES, tika piešķirti 24 miljardi EUR, no kuriem viena trešdaļa (8,5 miljardi EUR) ir piešķirti Kohēzijas fondam.

Tabula : Kohēzijas fonda piešķīrumi kandidātvalstīm no 2004. līdz 2006. gadam .

Valsts | Vidējie piešķīrumi (EUR miljoni – 2004. gada cenās) |

Kypros | 53,94* |

Ceska Republika | 936,05 |

Eesti | 309,03 |

Magyarország | 1 112,67 |

Latvija | 515,43 |

Lietuva | 608,17 |

Malta | 21,94 |

Polska | 4 178,60 |

Slovensko | 570,50 |

Slovenija | 188,71 |

Kopā | 8 495,04 |

* Ieskaitot Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu (ZVFI)

4. KOORDINāCIJA AR TRANSPORTA UN VIDES POLITIKU

4.1. Transports

Transporta nozare 2004. gadā veidoja nedaudz vairāk kā pusi (51,8 %) no kopējām Kohēzijas fonda saistībām. Tāpat kā iepriekš Komisija aicināja dalībvalstis īpaši dot priekšroku dzelzceļa projektiem. Dalībvalstu 2004. gadā pieņemtie projekti ir iekļauti pielikumā.

Kohēzijas fonds īpaši paredz līdzekļus transporta infrastruktūras tīklam saistībā ar Eiropas tīklu. Starp struktūrfondiem un Kohēzijas fondu ir svarīga laba koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci starp Kopienas centrālajiem reģioniem un tiem reģioniem, kuriem traucējumus rada strukturāli apstākļi, dēļ to atrašanās uz salām, nošķirti vai nomaļi.

Eiropas Parlaments un Padome 2004. gada 29. aprīlī pieņēma pārskatītu Lēmumu par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai. Lēmumā noteikti 30 prioritārie Eiropas interešu projekti, kuru izmaksas ir aptuveni 225 miljardi EUR. Lēmumā aicina dalībvalstis dot priekšroku šiem projektiem. Tajā prasīts attiecīgajām dalībvalstīm pievērst īpašu uzmanību šiem Kohēzijas fonda un vispārīgākā veidā aplūkot struktūrfondu projektus.

Pēc jauno dalībvalstu pievienošanās 2004. gada 1. maijā Komisija izskatīja infrastruktūras situāciju Eiropas tīklā, īpaši 30 prioritāšu projektu un tādu projektu kā ERTMS un SESAME[2]izmaksas, un to finansēšanu. [Pēc Komisijas padziļināta pārskata par TEN finansēšanas sistēmu ((KOM) 475 – 2004) publicēšanas 2004. gada jūlijā, tā piedāvāja paaugstināt maksimālo līdzfinansējuma likmi finanšu plānā 2007. – 2013. gadam.]

4.2. Vide

Vides projektiem, kuri veidoja gandrīz pusi (48,2 %) no kopējām Kohēzijas fonda saistībām, 2004. gads bija svarīgs. Šajā nozarē kā prioritātes saglabājās dzeramā ūdens apgāde, notekūdeņu attīrīšana un cieto atkritumu apsaimniekošana. Kohēzijas fonds veicina Kopienas mērķu sasniegšanu saistībā ar ilgtspējīgu attīstību, īpaši attiecībā uz dabas resursu, atkritumu apsaimniekošanu un klimatiskajām izmaiņām. Dalībvalstu 2004. gadā pieņemtie projekti un darbības ir iekļautas pielikumā.

Kohēzijas fonds veicina vides tiesību aktu īstenošanu, ne tikai tieši finansējot infrastruktūras, bet arī sniedzot pamudinājumu piemērot direktīvas kā daļu no priekšnosacījumiem atbalsta piešķiršanai. Tas attiecas uz tādiem tematiskajiem intervences pasākumiem kā cieto atkritumu apsaimniekošana un notekūdeņu attīrīšana, kā arī ietekmes uz vidi novērtējums (IVM).

Jaunās dalībvalstis ir noteikušas notekūdeņu attīrīšanu un cieto atkritumu apsaimniekošanu kā būtiskas izdevumu prioritātes. Vajadzības ieguldījumu un infrastruktūras ziņā vēl aizvien ir augstas vairumā jomu kā piemēram, cietie atkritumi un ūdens (īpaši pilsētas notekūdeņu attīrīšana), bet arī gaisa kvalitātes un rūpnieciskā piesārņojuma samazināšanas centienu jomās. Tādēļ jaunajām dalībvalstīm ir svarīgs Kohēzijas fonda atbalsts vides infrastruktūrai.

5. PāRBAUDES UN SECINāJUMI

Īrijā, Spānijā, Grieķijā un Portugālē tika veiktas 10 projektu revīzijas pārbaudes un 6 pārbaudes par vadības un kontroles sistēmu.

Projekta līmenī galvenās novērotās nepilnības attiecās uz valsts līgumu piešķiršanas procedūru, lai gan attiecīgajās dalībvalstīs situācijas ir atšķirīgas. Attiecībā uz dalībvalstu izveidoto sistēmu, lai izpildītu Komisijas Regulas (EK) Nr. 1386/2002 par pārvaldības un kontroles sistēmām prasības, 2004. gadā tika gūti panākumi, lai gan 2003. gadā Grieķijā, Spānijā un Portugālē tika konstatētas atsevišķas grūtības un par tām partnerattiecību ietvaros ziņoja valsts institūcijām.

Visas desmit jaunās dalībvalstis Komisijai iesniedza pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu, kura secināja, ka tās atbilst Kopienas tiesību aktos noteiktajiem standartiem. Šis labvēlīgais viedoklis liek domāt, ka sākums ir bijis veiksmīgs, ieviešot pareizās īstenošanas sistēmas, kuras Komisija pārbaudīs turpmākajos gados. Tādējādi 2005. gadā saskaņā ar Reģionālās politiskas ģenerāldirektorāta revīzijas stratēģiju veiks pārbaudes uz vietas un atbilstības testus, pārbaudot projektus izlases veidā. Šie testi tiks veikti visās desmit jaunajās dalībvalstīs.

Tika veiktas desmit projektu revīzijas pārbaudes Latvijā, Ungārijā, Igaunijā, Polijā, Čehijas Republikā, Slovākijā un Slovēnijā. Šīs revīzijas galvenokārt skāra projektu finanšu plūsmas pārbaudi un atbilstību izdevumu normām.

6. PāRKāPUMI UN ATBALSTA PāRTRAUKšANA

Saskaņā ar 3. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1831/94[3] (par pārkāpumiem finansēšanā no Kohēzijas fonda, nepareizi izmaksātu līdzekļu atgūšanu un par informācijas sistēmas izveidi šajā jomā) saņēmējai dalībvalstij ir jāinformē Komisiju par visiem pārkāpumiem, kas izskatīti administratīvā vai tiesas iepriekšējā izmeklēšanā.

Trīs no četrām vecajām dalībvalstīm, proti, Grieķija, Spānija un Portugāle, 2004. gadā[4] Komisijai ziņoja kopumā par 275 pārkāpumu gadījumiem (attiecīgi 262, 1 un 12). Īrija saskaņā ar minēto regulu informēja Komisiju, ka 2004. gadā pārkāpumi nav reģistrēti. Gadījumos, par kuriem ziņoja Grieķijas institūcijas, iesaistītais Kopienas ieguldījums bija 126 058 589 EUR apmērā. Vairums gadījumu attiecās uz pārkāpumiem par valsts iepirkumu noteikumu nepilnīgu ievērošanu un pārējie attiecās uz neattaisnotu izdevumu iesniegšanu. Spānijas institūciju ziņotajā gadījumā iesaistītais Kopienas ieguldījums bija 384 407 EUR apmērā un Portugāles institūciju 12 ziņotajos gadījumos – 22 234 344 EUR apmērā. Bez tam, divas jaunās dalībvalstis, proti, Polija un Latvija, Komisijai ziņoja kopumā par sešiem pārkāpumu gadījumiem (attiecīgi 5 un 1). Polijas institūciju ziņotajos gadījumos iesaistītais Kopienas ieguldījums bija 802 426 EUR apmērā, un Latvijas institūciju ziņotajā gadījumā bija iesaistīti 1273 EUR. Atklāto pārkāpumu veidi ir tādi paši kā iepriekš minētie.

7. Novērtēšana

Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts 2004. gada beigās uzsāka sarunas ar visām Kohēzijas fonda saņēmējām dalībvalstīm par „kvalitātes nodrošināšanas spēju” (QAC). Komisija, stingri ievērojot regulas prasības, sagatavoja to funkciju sarakstu, kas jāveic pirms pieteikuma iesniegšanas Komisijā. Dalībvalstis tika aicinātas ar administrācijas palīdzību uzsākt pastāvošā mehānisma darbības pašnovērtēšanu, lai apzinātu iespējamos šķēršļus projektu sagatavošanā. Ņemot vērā šo pašnovērtējumu, 2000.-2006. gada perioda beigās līdzfinansēšanai varētu tikt piedāvāti attiecīgi tehniskās palīdzības priekšlikumi.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1164/94 13. panta noteikumiem Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina Kopienas atbalsta efektivitāti, īstenojot Kohēzijas fonda līdzfinansētos projektus. Tas ietver uzraudzības un tehniskā novērtējuma izmantošanu. Komisija un dalībvalstis var veikt projektu aplēses un novērtēšanu, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar Eiropas Investīciju banku.

Metodikas līmenī katrā projektā ir jābūt iekļautam izmaksu un ieņēmumu novērtējumam (IIN). IIN jāuzrāda, ka vidējā termiņā noteiktie sociālekonomiskie ieguvumi ir proporcionāli sniegtajam finansiālajam atbalstam. Komisijai šis izvērtējums jāizskata, izmantojot izmaksu un ieņēmumu novērtējuma vadlīnijas, kas publicētas 2003. gadā[5] un kas ir gan projektu sponsoru, gan pašas Komisijas kopīga atsauce.

DG REGIO 2004. gada janvārī uzsāka pēcnovērtējumu par 200 Kohēzijas fonda līdzfinansētu projektu paraugiem (1993.-2002. gads) Grieķijā, Spānijā, Īrijā un Portugālē. Apkopojošais ziņojums un četru valstu pētījumi tika pabeigti 2005. gada janvārī ciešā sadarbībā ar Komisijas tieši iesaistītajiem dienestiem. Galvenie atzinumi ir iekļauti pielikumā (5.4. punkts).

8. Informācija un publicitāte

Briselē notika divas informācijas sanāksmes, 2004. gada 24. jūnijā un 24. novembrī, klātesot visām 25 dalībvalstīm. Vairākas delegācijas 2003. gada novembra sanāksmē izteica vēlmi, lai Komisijas dienesti pārskatītu Komisijas 1996. gada 25. jūnija Lēmumu Nr. 96/455/EEK par Kohēzijas fonda informācijas un publicitātes pasākumiem. Delegācijas apgalvoja, ka dažu pasākumu īstenošana ir izrādījusies pārāk sarežģīta un daži noteikumi ir pretrunā ar 1999. gadā pārskatīto Regulu Nr. 1164/94. Komisijas regula, kas aizvietoja Komisijas 1996. gada lēmumu, tika pieņemta 2004. gada aprīlī[6].

Lai atvieglotu šīs jaunās regulas īstenošanu, Inforegio tīmekļa vietnē Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pārraudzībā publicēta skaidrojoša faktu lapa http://europa.eu.int/comm/regional_policy/sources/docoffic/official/regulation/regpub_fr.htm. Šā paša iemesla dēļ ar regulu iepazīstināja arī DG Regio žurnālā Inforegio Panorama (Nr. 14 - 2004. gada septembris), kurā visi raksti bija par Kohēzijas fondu.

Piedevām, lai plašai sabiedrībai sniegtu pamatinformāciju par Kohēzijas fondu, Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts atjaunināja Kohēzijas fonda atsauci tīmekļa vietnē ( http://europa.eu.int/comm/regional_policy/funds/procf/cf_en.htm ). Vietne, kas pieejama kopš 2005. gada pavasara, tagad nodrošina saites ar juridisko dokumentāciju, finanšu informāciju, kartēm un projektu paraugiem 19 Kopienas valodās, kā arī bulgāru un rumāņu valodā.

[1] Padomes Regulas (EK) Nr. 1164/94, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1264/99, 6. pants.

[2] ERTMS: Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēma ( European Rail Trafic Management System ). SESAME:„Vienotās Eiropas debesis” gaisa satiksmes vadības modernizēšanas programma ( Single European Sky Air Trafic Management Modernisation Programme ).

[3] OV L 191, 27.7.1994., 9. lpp.

[4] Situācija uz 14.3.05, šajos skaitļos nav iekļauti ziņojumi par 2004. gada 4. ceturksni.

[5] http://europa.eu.int/comm/regional_policy/sources/docgener/guides/cost/guide02_fr.pdf

[6] Komisijas Regula (EK) Nr. 621/2004, ar ko paredz noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1164/94 īstenošanai attiecībā uz informācijas un publicitātes pasākumiem sakarā ar Kohēzijas fonda darbību, 2004. gada 1. aprīlis