52005DC0525

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 20.10.2005

COM(2005) 525 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Eiropas vērtības globalizetajā pasaulēKomisijas ieguldījums valsts un valdības vadītāju oktobra sanāksmē

SATURS

1. Ievads 3

2. Ekonomikas un sociālās politikas veidošanas vienotība un atšķirība 4

3. Pārejas pabeigšana — pašreizējie rādītāji, pašreiz un nakotnē risināmie grūtie uzdevumi 5

3.1. Pašreizējie politikas virzieni nav nodrošinājuši sociālo taisnīgumu ikvienam 5

3.2. Globalizācija 6

3.3. Novecošana 10

4. Reakcija uz problēmām 11

4.1. Kas kuram darāms? Eiropas loma 12

4.2. Ierosinājumi pārmaiņām 14

4.2.1. ES līmenis 14

4.2.2. Valsts līmenis 15

4.2.3. ES un dalībvalstu jaunā partnerība 15

5. Secinājums 16

1. IEVADS

Lai aizsargātu savas vērtības, Eiropai jāreformē un jāmodernizē politika. Lai arī turpmāk saglabātu Eiropas vēsturiski lielās uzplaukuma, sociālās kohēzijas, vides aizsardzības un dzīves kvalitātes izredzes, bez modernizācijas nevar iztikt.

Mūslaikos dinamiskā, novatoriskā un atvērtā Eiropa, trešās paaudzes mobilo sakaru un globālā tīmekļa Eiropa ir cieši blakus Eiropai, kurā ir 19 miljoni bezdarbnieku, bērni, kas cieš nabadzību, un kurā izaugsme nonākusi stagnācijā, kurā pārāk daudziem nav nekādu iespēju un izredžu. Pēc pusgadsimta, kas pavadīts mierā un dzīvojot dzīvi, kura atbilst augstākiem standartiem, šis netīkamais duālisms mazina daudzo Eiropas Savienības un tās dalībvalstu gūto sasniegumu nozīmi.

Vairākas desmitgades pēc Eiropas Kopienas izveides ar struktūrām, kas darbojās, varēja gūt rezultātus, kuri atbilda toreizējās Kopienas centieniem. Tomēr aizvien biežāk tas tā vairs nav.

Izaugsme palēninās, strukturālais bezdarbs joprojām ir augsts, palielinās nevienlīdzība. Ja mēs nespēsim mainīties, pasaules konkurences spēki, jauno tehnoloģiju ietekme un mūsu novecojošā sabiedrība padziļinās plaisu starp divām Eiropām un starp Eiropu un pasauli. Mūsu sekmes ekonomikā un mūsu sociālo sistēmu (pensijas, labklājība, veselība) finansiālā dzīvotspēja kļuvusi apšaubāma.

Tas nav vienkāršs ekonomikas vai valsts finanšu jautājums; pirmkārt un galvenokārt tas ir sociālā taisnīguma jautājums. Jautājums ir par to, kādā Eiropā mēs vēlam dzīvot saviem bērniem un kā mēs par to maksājam.

Palikt pašreizējā stāvoklī nav iespējams. Rezultātus, kas atbilst eiropiešu cerībām un vērtībām, var gūt ar izaugsmi un nodrošinot vairāk produktīvu darba vietu pēc iespējas vairāk eiropiešiem. Darbojoties vissvarīgākajās jomās, mēs varam virzīt Eiropas integrāciju. Izaugsme un darba vietu izveide ir īstena Eiropas programma.

Vajadzību pēc pārmaiņām atzīst daudzi, piemēram, reformu procesā, kas 2000. gada martā uzsākts Lisabonā. Tomēr šī analīze vēl nav pilnībā pārvērsta rīcībā. Eiropa vairs nevar atļauties gaidīt, jo pēc pieciem gadiem būs pavisam citāda izpratne par to, kas ir steidzami[1]. Konkurence visā pasaulē, jo īpaši no Āzijas, ir kļuvusi intensīvāka. Visprogresīvākās zināšanas vairs nenāk no Eiropas vai Ziemeļamerikas. Katru gadu vairāk nekā ceturtdaļmiljons inženieru pabeidz Indijas augstskolas. Tiek prognozēts, ka līdz 2010. gadam izdevumi pētniecībai Ķīnā sasniegs ES līmeni.

Rosinoši ir tas, ka mēs nesākam no nekā. Daudzās dalībvalstīs jau ir uzsāktas svarīgas reformas. Tās ir pamats stabilitātei, ko sniedz euro un ekonomikas un monetārā savienība. Visas dalībvalstis ir apņēmušās attīstīties tālāk un ātrāk. Šogad ir uzsākta jaunā Lisabonas stratēģija, kas vērsta uz izaugsmi un darba vietu radīšanu. Turklāt Eiropas Savienības stāvoklis ir neparasti labs, lai to izdarītu. Ekonomikas un monetārā savienība un euro nodrošina pamatu stabilitātei un zemai inflācijai. Tagad Eiropa, kas ir lielākais tirdzniecības bloks pasaulē, var izmantot savu lielumu, lai gūtu grūti atrodamus un līdzsvarotus risinājumus starptautiskām problēmām, sākot no klimata pārmaiņām līdz tirdzniecībai. ES finansējums un programmas var būt ļoti nozīmīgs atbalsts valsts rīcībai, tādēļ jo svarīgāk līdz gada beigām vienoties par nākamajām finanšu perspektīvām. Mūsu ārējie instrumenti, sākot ar paplašināšanos un beidzot ar attīstības politiku, var nest uzplaukumu un drošību ārpus Eiropas pašreizējām robežām.

Atsevišķi risinājumus nevar gūt. Ar šiem grūtajiem uzdevumiem neviena valsts atsevišķi nevar tikt galā. Rīkojoties kopā Eiropas un valsts līmenī, mēs varam nodrošināt Eiropai nākotni. Virzot Eiropas vīziju un Eiropas vērtības, mūsu teiktajam būs liels svars mūsu partneru vidū visā pasaulē.

2. EKONOMIKAS UN SOCIāLāS POLITIKAS VEIDOšANAS VIENOTīBA UN ATšķIRīBA

Katra Eiropā izmantotā modeļa pamatā ir kopīgas vērtības. Tās ir pamatu pamats mūsu īpašajai Eiropas pieejai ekonomikas un sociālajai politikai.

ES dalībvalstis ir izstrādājušas savu pieeju, kas atbilst to vēsturei un kolektīvajai izvēlei. Katra ir apvienojusi tādus kopējus elementus kā valsts pensijas, veselības un ilgstoša aprūpe, sociālā aizsardzība, izglītība, darba tirgus regulācija un sadale pa nodokļu politikas jomām. Par šo dažādo pakalpojumu izstrādi un sniegšanu atbild dalībvalstis.

Atšķirības visā ES ir ievērojamas. Piemēram, Lietuva, Latvija un Īrija sociālajās aizsardzības sistēmai tērēja 14–15% no IKP, Apvienotā Karaliste un Beļģija tērēja 27%, Francija un Zviedrija — 30%. To valsts pensiju līmenis, uz kurām attiecas šīs sistēmas, Eiropas Savienībā ievērojami atšķiras: no aptuveni 31–37% no vidējās darba samaksas Apvienotajā Karalistē, Beļģijā un Īrijā līdz vairāk nekā 70% Austrijā, Itālijā, Luksemburgā, Portugālē, Somijā, Spānijā un Ungārijā.

Šajā ziņojumā nav mēģināts izcelt vienu konkrētu „modeli”, bet drīzāk atzīt, ka i) neviena valsts vēl nav atbildējusi uz visiem jautājumiem un ii) katrā sistēmā ir skaidri ņemtas vērā Eiropas īpatnības, kas jāliek par pamatu:

- pirmkārt, valsts ekonomikas un sociālajai politikai, kuru veido, ņemot vērā kopīgās vērtības , kā solidaritāti un kohēziju, vienādas iespējas un cīņa pret visu veidu diskrimināciju, pienācīga veselības aizsardzība un drošība darba vietā, visiem pieejama izglītība un veselības aprūpe, dzīves un darba kvalitāte, ilgtspējīga attīstība un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana. Šīs vērtības raksturo Eiropas izvēli par labu sociālai tirgus ekonomikai . Tās iestrādātas ES līgumos, tās rīcībā un tiesību aktos, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Pamattiesību hartā;

- otrkārt, Eiropas pilsoņi gaida no valsts vairāk nekā Āzijas vai Amerikas pilsoņi. Raksturīgi, ka publiskais sektors ir ļoti nozīmīgs — tas vai nu regulē valsts tēriņus, vai arī organizē un finansē valsts sistēmu. Turklāt dalībvalstis daudzkārt ir sniegušas augstas kvalitātes visai sabiedrībai būtiskus pakalpojumus , un tā bijusi ekonomiskās un sociālās attīstības iezīme. Divdesmit piecu dalībvalstu Eiropas Savienības dalībvalstis atvēl vidēji 27% no IKP sociālās aizsardzības valsts izdevumiem, salīdzinājumam ASV tie ir 15% un Japānā — 17%;

- treškārt, izteikta „Eiropas dimensija” stiprina valsts sistēmu . Citādi nekā citos pasaules reģionos Eiropas līmeņa politikas virzieni stiprina valsts sistēmas (piemēram, makroekonomikas politika sniedz stabilitāti, iekšējais tirgus un sociāla programma rada dinamismu, un ES struktūrfondu finansējums atbalsta kohēziju);

- ceturtkārt, ir iedibināta spēcīga sociālā dialoga un partnerības tradīcija starp valdībām, ražotājiem un arodbiedrībām, kaut arī pašu mehānismu elementi dalībvalstu starpā ievērojami atšķiras. Eiropas līmenī tas atspoguļots ES līgumos un, piemēram, regulārajos trīspusējos sociālajos sammitos.

Tomēr vai tiešām izmantotās pieejas sniedz atbildes, kā risināt pašreizējos grūtos uzdevumus?

3. PāREJAS PABEIGšANA — PAšREIZēJIE RāDīTāJI, PAšREIZ UN NAKOTNē RISINāMIE GRūTIE UZDEVUMI

Īstenojot pašreizējo politiku, jāsaskaras ar grūtiem uzdevumiem, ko izvirza jaunās tehnoloģijas, novecošana un globalizācija. Novecošana ir saistīta ar ilgāku mūžu un labāku veselību; globalizācijas dēļ tiek radītas iespējas gan patērētājiem, gan uzņēmumiem. Tomēr novecošana izvirza grūtus uzdevumus pašreizējo sistēmu finansiālajai ilgtspējai, globalizācija — mūsu konkurētspējai. Vai Eiropa ir gatava mainīties?

3.1. Pašreizējie politikas virzieni nav nodrošinājuši sociālo taisnīgumu ikvienam

Pat ja nebūtu jaunu grūtu uzdevumu, slikto ekonomikas rādītāju dēļ jau tagad valdībām ir grūti sniegt iedzīvotājiem to, ko viņi gaida.

- Nav pieņemams, ka ir 19 miljoni bezdarbnieku . Daudzās dalībvalstīs mazā nodarbinātība kopā ar nepieņemami lielo un ilgstošo bezdarbu ir galvenā sociālā problēma. Visgrūtāk ir jauniešiem, sievietēm, migrantiem un vecākiem darbiniekiem (55–64 gadus veciem); sieviešu nodarbinātība, piemēram, ir vidēji par 13% mazāka nekā vīriešu nodarbinātība. Kaut arī pensiju sistēmas un priekšlaicīgas pensionēšanās shēmas ir reformētas, 2003. gadā tikai 40,2% vecāku darbinieku (55–64 gadus vecu) vēl aizvien bija nodarbināti; attiecīgais rādītājs ASV bija 60% un Japānā — 62%.

1. shēma. Bezdarba ilgums 19 ESAO valstīs (2003. g.) [pic] |

Drīzāka nodarbinātības atgūšana Ilgāka nodarbinātības atgūšana

Avots. ESAO (2004. g.). Darbaspēka statistika 1983.–2003. g.

- Dažās dalībvalstīs vāja izglītība, pētniecība, jauninājumi un ražīgums neļauj attīstīties darba tirgiem un pasliktina ekonomikas rādītājus. Cilvēku kvalifikācija neatbilst uzņēmumu vajadzībām. Svarīgas ir zināšanas un tehnoloģija; kaut arī mums ir vairāk augstskolu absolventu eksaktajās zinātnēs, tikai nedaudzi no viņiem izvēlas strādāt zinātnē, un tie, kas to izvēlējušies, bieži pārvācas uz ASV. Divas trešdaļas ASV un ES dzīves standartu atšķirību ir mazā ražīguma rezultāts. Ieguldījumi pētniecībā Ķīnā gadā palielinās par 20%.

- Šķēršļi, kas jāpārvar, lai iekļūtu darba tirgū un izkļūtu no tā, ir pārāk lieli. Nodarbinātības regulācijai un sociālajām iestādēm jāpalīdz cilvēkiem, kas ir ārpus darba tirgus un kā profesionālā attīstība ir pirmajā posmā, rast vairāk iespēju, kā iegūt labāku un drošāku darba vietu.

- Eiropas Savienībā gan dalībvalstu starpā, gan to iekšienē ir ievērojama plaisa starp bagātajiem un nabagajiem. Vairāk nekā 25% no ES pilsoņiem dzīvo reģionos, kuros saražotā produkcija nesasniedz 75% no ES vidējā rādītāja. Eiropā kopumā palielinās plaisa starp bagātāko piektdaļu un nabadzīgāko piektdaļu. Piektdaļu bērnu apdraud nabadzības risks, un tas ir lielāks vientuļo māšu un bezdarbnieku bērniem.

3.2. Globalizācija

Globalizācija nav nekas jauns. Tomēr patlaban šā procesa ātrums ir neparasts. Ikdienas jūtama jauno ekonomikas gigantu — Ķīnas, Indijas un citu valstu — straujās attīstības ietekme. Un ES nespēj pārvarēt plaisu, kas to šķir no ASV.

- Desmit gados kopš 1992. gada tirdzniecības pieaugums pasaulē bijis lielāks nekā 8% un ir strauji attīstījušies jauni tirdzniecības giganti. Pirms divdesmit gadiem tikai 10 procenti preču tika ražotas jaunattīstības un augošajās valstīs. Līdz 2020. gadam Ķīnas un Indijas daļa vien varētu būt 50%. Ķīnas un Indijas daļa pasaules preču tirdzniecībā ir palielinājusies. Dati liecina, ka 2004. gadā pasaules preču tirdzniecībā Ķīnas daļa pārsniedz Japānas daļu.

2. shēma. Pasaules preču tirdzniecības sadalījums (izņemot 25 dalībvalstu Eiropas Savienības iekšējo tirdzniecību) Avots. PTO statistikas datubāze un SVF (DOTS).

[pic] | [pic] |

- Ķīna un Indija piesaista ieguldījumus izpētei, un ātri izplatās priekšstats, ka tās ir „mazu izmaksu un mazu vērtību” ekonomikas . Ķīnas galvenais izaugsmes virzītājs bijis spēcīgs preču eksports, savukārt Indija panākumus guvusi galvenokārt pakalpjumu jomā. Abos gadījumos galvenajās eksporta nozarēs konstatējams aizvien lielāks tehnoloģiju lietojums, par ko liecina progresīvo tehnoloģiju ražojumu un pakalpojumu īpatsvars Ķīnas un Indijas kopējā eksporta apjomā.

3. shēma. Progresīvo tehnoloģiju eksports 4. shēma. Ar IST saistīto pakalpojumu eksports

(% no valsts preču eksporta) (% no valsts komercpakalpojumu eksporta)

[pic] Ķīna ▬ ▪ ▪ ▬ Indija ▪ ▪ ▪ ▪ Pasaule ▬▬▬ | [pic] Ķīna ▬ ▪ ▪ ▬ Indija ▪ ▪ ▪ ▪ Pasaule ▬▬▬ |

Avots. PB pasaules attīstības rādītāji

Piezīme. Pie IST komercpakalpojumu eksporta pieder datoru, informācijas, saziņas pakalpojumi un pakalpojumi, kas nav transporta, ceļojumu, apdrošināšanas un finanšu pakalpojumi.

- Rādītāju atšķirības ar ASV nav mazinājušās. Tas attiecas ne tikai uz dzīves standartiem, izaugsmi un nodarbinātību, bet arī svarīgākajām jomām, piemēram, ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, un jaunajās tehnoloģijās, saņemto patentu skaitu un to iedzīvotāju procentuālo daļu, kas ieguvuši augstāko izglītību. Eiropa atpaliek arī jauno tehnoloģiju apgūšanas ziņā — bet tās ir svarīgs ražīguma palielināšanas faktors.

- Globalizācija vispirms izpaužas finanšu tirgos. Vienlaikus pieaugošā tirdzniecība un ieguldījumi kopā veicinājuši finanšu tirgu integrāciju. Tieši ārvalstu ieguldījumi palielinājušies no 5% no pasaules IKP 1985. gadā līdz vairāk nekā 15% deviņdesmito gadu beigās. Ķīna, kas vēl nesen, piemēram, 1990. gadā, saņēma tikai mazliet, proti, aptuveni 1,4% no ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, 2003. gadā bija lielākā saņēmēja, tai sekoja Francija un ASV. Vēl viena pazīme, kas liecina par globalizāciju, ir tāda, ka 100 pasaules lielākie uzņēmumi izmanto aptuveni pusi darbaspēka ārpus pašu valsts.

- Tehnoloģijas un tirgus atvēršana gan Eiropā, gan visa pasaulē ir veicinājusi šo ātro izaugsmi. Tirdzniecības pieaugums, ko veicinājušas mazākas sakaru izmaksas un lētāks transports, ir atvieglojis uzņēmumiem iespēju piegādāt preces no citām pasaules daļām, paverot iespējas eksportētājiem, bet sagādājot arī jaunu konkurences spiedienu. Platjoslas sakaru revolūcijas dēļ (kā arī, piemēram, valodas prasmes un apgūto tehnoloģiju dēļ Indijā) bija iespējams piedāvāt aizvien lielāku pārdodamo pakalpojumu klāstu, rosinot ES uzņēmumus sniegt ārpakalpojumus, bet arī piesaistot Eiropas Savienībai papildu tirdzniecību un ieguldījumus.

- Izteiktas darbaspēku izmaksu atšķirības ir vel viens faktors, kas palīdz gūt sekmes jaunajiem tirgus dalībniekiem. Tik lielas atšķirības lielā mērā liecina par ļoti atšķirīgu darbaspēka ražīgumu. Tas nozīmē, ka Eiropai nav cerību konkurēt tikai ar cenām, bet tai drīzāk vēl vairāk jāpalielina ražīgums un jāuzlabo kvalitāte, sasaistot to ar spēcīgu tehnoloģiju un spēju konkurēt ar ražojumiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar pamatīgākām zināšanām.

5. shēma. Kopējās darbaspēka izmaksas (2002. g.)

[pic]

Vidējā atlīdzība par stundu ASV dolāros, novērtēta pēc tirgus valūtas maiņas kursa attiecīgajā ražošanas nozarē strādājošajiem 2002. gadā.

Avots . ESAO (2005. g.), kas izmantojusi šādus avotus: ESAO datubāzi STAN un ASV Department of Labor , Bureau of Labor Statistics, Foreign Labor Statistics , 2004. gada novembris, izņemot algu datus par Indiju, kas novērtēti, pamatojoties uz datiem no 2001. un 2003. gada Oxford Economic forecasting .

- Pasaules pieprasījums pēc enerģijas palielinās, savukārt energoapgāde joprojām ir visnotaļ nepietiekama. Eļļas un gāzes cenas divkāršojušās salīdzinājumā ar cenām pirms pieciem gadiem. Ķīnas un Indijas izaugsmes dēļ palielinājies kopējais enerģijas patēriņš šajās valstīs, vienlaikus palielinājies patēriņš Amerikas Savienotajās Valstīs. Divdesmit piecus gadus ES importējusi, iespējams, līdz 90% no nepieciešamās naftas un gāzes. Lielās cenas kopā ar paļāvību uz apgādi no ārienes varētu samazināt nākotnes izaugsmes izredzes.

Tas, kā uztveram globalizāciju, un tas, kā rīkojamies, nav viens un tas pats. Tas rada bažas jo īpaši tajās ES dalībvalstīs, kurās ir liels bezdarbs, tomēr lielākā daļa darba vietu tiek radīta un zaudēta valsts ekonomikas iekšienē, nevis tādēļ, ka ražošana pārvietota uz citu pasaules daļu. Tomēr mums jāatceras, ka globalizāciju virza ļoti cilvēciska vēlme — miljardu vēlme radīt labāku dzīvi pašiem un savām ģimenēm.

Globalizāciju virzām mēs visi, to virza mūsu izvēle un tās piedāvātās jaunas pieredzes iespējas. Globalizācija nebūt nenozīmē, ka, citiem kļūstot bagātākiem, mums jākļūst nabagākiem. Uzplaukums ir dinamikas jēdziens. Globalizācija ir iespēja palielināt kopējos ieguvumus tā, lai katrs varētu baudīt daļu no tiem.

Vienlaikus bažas par globalizāciju ir pamatotas, un šī problēma ir jārisina, nevis jāignorē. Globalizācija labi izgaismo pašreizējās vājās vietas. Tā apliecina vajadzību pēc tirgiem, kas labi darbojas, un pēc politikas, kas mazina pasaules mēroga konkurences spiediena negatīvo ietekmi. Tā arī izceļ vajadzību veikt strukturālas reformas, lai jo īpaši tajos gadījumos, kad mūsu uzņēmumi ir pārāki, nodrošinātu, ka Eiropas Savienība joprojām piesaista ieguldījumus pētniecībai un jauninājumiem attiecība uz ražojumiem un pakalpojumiem ar lielu vērtību.

3.3. Novecošana

Ja Eiropas Savienībā tendences būs tādas pašas kā iepriekš, 2050. gadā iedzīvotāju būs mazāk un viņi būs gados vecāki, daļēji tas izskaidrojams ar mazo dzimstību. Vienlaikus vidējais dzīves ilgums turpinās palielināties; līdz 2050. gadam vidējais dzīves ilgums palielināsies līdz 81 gadam vīriešiem un līdz 86 gadiem sievietēm. Kaut arī pēdējos gados bijusi ievērojama migrācija uz Eiropas Savienību, tomēr tā neatrisina problēmu, kas saistīta ar aizvien mazāku dzimstību un novecojošajiem iedzīvotājiem.

- Eiropieši kļūs vecāki. Līdz 2050. gadam varētu būt par 48 miljoniem mazāk 15–64 gadus vecu cilvēku un par 58 miljoniem vairāk cilvēku, kuru vecums pārsniedz 65 gadus. Nākamajās desmitgadēs Eiropā nebūs vis četri cilvēki darbspējīgā vecumā uz vienu vecāku iedzīvotāju kā 2004. gadā, bet šī attiecība kļūs 2 pret 1. Lielākajā daļā dalībvalstu samazinās auglība, un, ja nebūs ģimenei labvēlīgākas politikas, šķiet, šīs tendences mainīsies ļoti lēni.

- Jo mazāks būs darbaspēks, jo mazāka būs izaugsme. No 2015. gada darbaspēka sarukums bremzēs Eiropas Savienības potenciālo izaugsmi, samazinot to no 2 līdz 2,5 % pašlaik līdz 1,25% 2040. gadā. Ietekme būs jo izteiktāka desmit dalībvalstīs, kas nesen pievienojās Eiropas Savienībai.

- Izaugsme samazināsies vienlaikus ar izmaksu pieaugumu un iedzīvotāju novecošanu . Pašreizējā politika ir tāda, ka turpmākajos plānos paredzēts nākamajās desmitgadēs par 4–8% no IKP palielināt tēriņus, piemēram, vecuma pensijām, veselības aprūpei un ilgstošai aprūpei. Dažās ES valstīs būs vajadzīgs vēl krasāks palielinājums. Vairāk nekā puse ES dalībvalstu, kas galvenokārt ir eurozonā, saskaras ar ievērojamu valsts finanšu ilgstpējas apdraudējumu. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībā kopumā gaidāms nesamērīgs valsts parāda pieaugums vai nepieņemams nodokļu palielinājums un/vai sniegto pakalpojumu vai pabalstu samazinājums).

6. shēma. Novecošanas ietekme uz potenciālajiem izaugsmes rādītājiem |

[pic] |

Avots. Eiropas Komisija |

Dalībvalstis un ES iestādes ir rīkojušās, lai reaģētu uz novecošanas problēmu. Vairākās dalībvalstīs uzsāktas svarīgas valsts līmeņa pensiju sistēmu un priekšlaicīgas pensionēšanās shēmu reformas. ES līmeni makroekonomikas politikas virzieni piedāvā risinājumus, kā sasniegt stabilitāti un valsts finanšu stabilitāti un tādējādi nodrošināt dalībvalstīm iespēju labāk risināt tēriņu palielinājumu nākotnē. Īstenojot reformas, par ko panākta vienošanās (Lisabonas programmā), ilgā laikā tiktu uzlaboti ekonomikas rādītāji, vienlaikus notiek svarīgas diskusijas par piemērotākajiem politikas virzieniem, kas būtu jāīsteno valdībām un sociālajiem partneriem, lai sniegtu atbalstu „aktīvas novecošanas” situācijā un labāk savienotu darba un privāto dzīvi.

4. REAKCIJA UZ PROBLēMāM

Pirms apsver, kā reaģēt uz iepriekšminētajām problēmām, ir svarīgi apzināties, ka ar tām varēs tikt galā tikai tad, ja labāki ekonomikas rādītāji un efektīvas sociālās sistēmas atbalstīs viens otru. Šo savstarpēji atbalstošo saikņu piemēri ir daudzi.

- Novecojoši iedzīvotāji. Būtu labi, ja ražīgi un ilgāk strādātu vairāk cilvēku. Tomēr tādēļ ir vajadzīgas iemaņas, lai viņi varētu izmantot visas jauno tehnoloģiju priekšrocības. Un mums ir gan jāveido jaunas darba vietas, gan jānodrošina iespēja tajās strādāt. Tas jo īpaši attiecas uz tiem, kas nevar strādāt, ja nav nodrošināta bērnu aprūpe, bet tas arī nozīmē, piemēram, to, ka pārskatāma nodokļu un pabalstu sistēma, lai panāktu, ka cilvēkam atmaksājas strādāt.

- Globalizācija un pārmaiņas . Mūsu uzņēmumi iegūst no atvērtākiem tirgiem un tehnoloģiskiem jauninājumiem gan ES iekšienē, gan ārpus tās. Tomēr, izstrādājot īsteno politiku to cilvēku atbalstam, kuri zaudē darbu, mums jāatbalsta arī privātpersonām, palīdzot viņām ātri atrast jaunas darba vietas. Tas ir īpaši svarīgi cilvēkiem, kam nav pabeigta izglītība un kam turpmāk dzīvē būs vajadzīgas jaunas prasmes.

- Mobilitāte . Globalizētajā pasaulē, kuras iedzīvotāji novecos, Eiropas Savienībā (gan dalībvalstu iekšienē, gan starp tām) svarīga būs lielāka mobilitāte, ne tikai lai uzlabotu iespējas atrast darbu, apgūt jaunas iemaņas un tās lietot. Tas pats attiecas arī uz darbiniekiem ārpus ES. Tātad ir jānojauc šķēršļi, kas stāv ceļā šai iespējai. Tomēr tas jāpapildina ar pasākumiem, kuru mērķis ir novērst diskrimināciju un veicināt integrāciju.

Secinājums ir tāds, ka problēma atrisināma vienīgi tad, ja cilvēkiem būs citāda attieksme pret darbu un mūsu sociālajām sistēmām būs jauna attieksme pret cilvēkiem. Tas būs iespējams tad, kad sociālo sistēmu modernizācija notiks kopā ar ekonomikas reformu.

Mūsu sociālo sistēmu ilgtspēja

Eiropadome 2005. gada 22. un 23. martā pieprasīja Komisijai „atspoguļot jautājumus, kas rodas par to, kā nodrošināt mūsu sociāla modeļa ilgtspējīgu finansēšanu”.

Dalībvalstis finansē sociālās sistēmas, dažādi kombinējot tiešos nodokļus, netiešos nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Atbildība par nodokļu politikas galveno aspektu noteikšanu un nodokļa likmju noteikšanu noteikti paliek dalībvalstu ziņā. Kā tās lai pielāgojas jaunajiem apstākļiem?

Var palielināt nodokļus. Tomēr ņemot vērā, cik lielas būs ar budžetu saistītās problēmas, ar ko saskarsies valsts sistēmas, tas vienmēr nebūs dzīvotspējīgs risinājums nākotnei, un dalībvalstu brīvību attiecīgi pielāgot likmes var ierobežot globalizācija. Cits risinājums ir samazināt izdevumus, bet citos gadījumos tas var samazināt mūsu apņemšanos veikt ieguldījumus zināšanās, saziņas tīklos un cilvēkos.

Lai kādu risinājumu kombināciju izvēlētos, cieši jāraugās, lai pašreizējās nodokļu sistēmas darbotos labāk visā ES. Nodokļu sistēmu darbību varētu ievērojami uzlabot koordinētāka pieeja ES līmenī un efektīvāka administratīvā dalībvalstu sadarbība. Tādējādi Eiropas Savienībā varētu saglabāt ekonomisko aktivitāti un „mobilos” resursus (kapitālu, uzņēmumus), vienlaikus izvairoties no nodokļu koncentrēšanas uz nemobilākiem faktoriem, piemēram, uz darba spēku. Kopā ar dalībvalstīm ir arī uzsākts darbs ar vienotu konsolidētu uzņēmumu peļņas nodokļu bāzi, vienkāršākiem un vienotākiem nodokļu noteikumiem pārrobežu darbībām un labāku informācijas apmaiņas sistēmu.

Nodokļu kombinācija, ko izvēlējušās dalībvalstis, var arī ietekmēt mūsu sociālo sistēmu ilgtspējīgu finansēšanu. 1970.–1999. gadā nodokļi, kas attiecās uz darba spēku, palielinājās, savukārt kapitāla un patēriņa nodokļi kopumā palika stabili. Izrādās, ka lielāki nodokļi darba spēkam nav rosinājuši neradīt jaunas darba vietas, jo īpaši darba vietas, kam vajadzīga zema kvalifikācija; tomēr valdības joprojām visefektīvāk var palielināt ieņēmumus, nepalielinot nodokļa likmes, bet palielinot nodokļa bāzi un tādējādi iesaistot lielāku skaitu cilvēku darbā. Nodokļu pārorientācija no darba spēka uz patēriņu un/vai uz piesārņojuma nodokļiem arī varētu daļēji paplašināt stratēģiju nodarbinātības palielināšanai.

4.1. Kas kuram darāms? Eiropas loma

Mūslaikos pienākumus esam sadalījuši daudzmaz skaidri. Dalībvalstis galvenokārt pašas atbild par savu sociālo sistēmu izstrādi un īstenošanu. Eiropas Savienībai ir daudz pienākumu, kas saistīti ar iekšējo tirgu, kā arī ar dalību diezgan daudzu mērķu īstenošanā no nodarbinātības un kohēzijas līdz pētniecībai un jauninājumiem; kā arī politikas virzienos, kas ietekmē valsts sistēmu sekmes. Ekonomikas politika un labklājības valsts nevar pastāvēt viena bez otras, bet ne visi lēmumi jāpieņem vienā un tajā pašā līmenī.

Mēs nedrīkstam novērtēt par zemu Eiropas Savienības potenciālu piedalīties modernizācijas procesā.

Starptautiskā mērogā reaģējot uz globalizāciju, atsevišķu dalībvalstu ietekme, ja tās darbojas vienas pašas, ir minimāla. Savukārt 25 dalībvalstu Eiropas Savienībai, kam ir kopīgas vērtības un stipras iestādes, kas darbojas kopā, ir īstenas iespējas veidot globalizāciju tādās jomās kā tirdzniecība, starptautiskie darba noteikumi vai spēja novērst pasaules mēroga draudus veselībai vai drošībai. Eiropa var piedāvāt daudz: tā ir pasaules lielākais tirdzniecības bloks, visietekmīgākā palīdzības sniedzēja, kas visā pasaulē ir līdzeklis sociālā taisnīguma un cilvēktiesību īstenošanai, vadošā daudzpusējo risinājumu ieteicēja vides un citām ilgtspējīgas attīstības problēmām. Nevienai citai valstij vai reģionam nav tik lielu priekšrocību.

Eiropas Savienībā ir nodrošināts ļoti svarīgs starplīmenis starp valsts rīcību un starptautiskajiem noteikumiem. Tā ir veiksmīgs globalizācijas piemērs reģionu mērogā. Tā piedāvā īsto vietu efektīvam regulējumam un solidaritātei, kurā reģionālā integrācija nodrošina lielākas iespējas iegūt no globalizācijas. Mūsu vienotais tirgus, kurā piedalās 450 miljoni cilvēku, piedāvā jaunas iespējas izaugsmei, darba vietām un ieguldījumiem, vienlaikus atbilstoša politika nozīmē to, ka varam palīdzēt dalībvalstīm atvieglot pārmaiņu ietekmi.

Paplašināšanās nostiprina mūsu starptautiskās rīcības efektivitāti tāpat, kā tā sekmē (nevis mazina) integrāciju visā Eiropas Savienībā. Tā ir devusi izšķirīgu ieguldījumu pievienošanās valstu ekonomikā un pavērusi jaunas iespējas izaugsmes, ieguldījumu un nodarbinātības jomā.

Turklāt Eiropas Savienības rīcībā ir unikāls instrumentu kopums.

- Tiesību akti — gan lai virzītu ekonomikas pārmaiņas, piemēram, lai vienotais tirgus kļūtu par realitāti, un lai nodrošinātu, ka to papildina tādu standartu izstrāde, kas aizsargā mūsu vērtības un dzīves kvalitāti.

- Izpildvara , piemēram, lai nodrošinātu, ka ES ietekme ir jūtama tirdzniecības sarunās tā, kā dalībvalstis pašas to nevarētu nodrošināt; izpildvara un juridiskā sistēma , kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti mūsu mērķi tieslietās un no tā iegūtu visi eiropieši.

- Konkurences un valsts atbalsta pilnvaras , kas ir papildus uzlabotas ar nesenajām reformām, kuras bijušas pašreizējās Komisijas ziņā, nodrošina taisnīgus konkurences apstākļus Eiropas mazajiem un lielajiem uzņēmumiem, sekmējot to konkurētspējas uzlabošanu, sekmē jauninājumus un izaugsmi un nodrošina patērētājiem plašu preču un pakalpojumu izvēli par pieejamām cenām.

- Budžets , kas ir svarīgs atbalsts Eiropas ekonomikas, sociālajai un teritoriālajai ekonomikai, Eiropas IT, enerģijas un transporta tīkliem, izglītībai un Eiropas pētniecības un jauninājumu projektiem rūpniecības jomā, piemēram, satelītu sistēmai „GALILEO”.

- Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa , kas sekmē tādu konkurences apstākļu izveidi Eiropā, piemēram, ar uzlabotu legālās migrācijas vadību ES līmenī, lai atraisītu visu Eiropas ekonomikas potenciālu.

- Ārējie instrumenti , sākot ar paplašināšanos un Eiropas kaimiņattiecību politiku un beidzot ar attīstības politiku, kas nodrošina to, ka varam sekmēt izaugsmi un virzīt mūsu vērtības pāri robežām. No nesenās paplašināšanās ekonomikas ziņā vienlīdz ir ieguvušas jaunās un pašreizējās dalībvalstis.

- ES līmeņa uzraudzības un koordinācijas pilnvaras mūsu ekonomikas un monetārajā savienībā , kas nodrošina to, kas makroekonomikas politikā dalībvalstis virzās vienā un tajā paša virzienā, kaut arī dažādā ātrumā.

- Jaunu ideju un reformu katalizatora loma, kurā Komisija ir galvenā, darbs partnerībā ar dalībvalstīm, lai veicinātu jaunu pieeju pārmaiņām.

4.2. Ierosinājumi pārmaiņām

Kas mums darāms valsts un Eiropas līmenī? Ekonomikas, darba tirgus un sociālā modernizācija ir gan problemātiska, gan vajadzīga, bet rīkoties jāsāk, panākot lielāku saskanību un koordināciju gan starp dažādiem lēmumu pieņēmējiem, gan ekonomikas un sociālo politiku. Politikā ir svarīgi atzīt, ka ekonomikas un darba tirgus reformu īstenošana ir sociālā taisnīguma īstenošana; tās ir vienas monētas divas puses. Ievērojot Eiropas līgumos noteiktās pilnvaras, lēmumu pieņēmēji valsts vai zemākā līmenī ir pieņēmuši un īstenojuši daudzus lēmumus un daudzi vēl ir jāpieņem un jāīsteno, savukārt daži mērķi Eiropas Savienībai jau ir skaidri. Turpmāk minētais vērsts uz to, kas darāms un kurā līmenī.

4.2.1. ES līmenis

- Izveidot iekšējo tirgu, ieskaitot pakalpojumu, sakaru, enerģētikas un finanšu pakalpojumu tirgu. Iekšējais tirgus Eiropas ekonomiku papildina ar lielāku dinamismu un izvēli. Pašlaik grūts uzdevums ir panākt, lai daudzos tā piedāvātos ieguvumus varētu izmantot pakalpojumu nozarē, ar mērķi panākt lielāku konkurenci un turpināt uzlabojumus mūsu spēcīgajā tradīcijā sniegt pieejamus un kvalitatīvus, visai sabiedrībai būtiskus pakalpojumus. Uzlabojumi veicami arī Kopienas patentu jomā.

- Panākt , lai Eiropas Savienībā būtu atvērtāki un taisnīgāki tirgi , pastāvīgi īstenojot konkurences un valsts atbalsta noteikumus.

- Veicināt uzņēmējdarbību , nodrošinot apstākļus, kuros varētu izveidot Eiropas uzņēmumus, jo īpaši mazos un vidējos, un kuros tie varētu attīstīties.

- Uzlabot normatīvo vidi ES līmenī , kā arī valsts līmenī, lai atbrīvotu uzņēmumus un pilsoņus no nevajadzīgām izmaksām un birokrātijas, koncentrējot ES tiesību aktus uz to, lai tie būtu cik iespējams efektīvi un nodrošinātu pievienoto vērtību.

- Atvērt trešo valstu tirgus Eiropas ražotājiem , konkrēti Dohas sarunu kārtā noslēdzot ambiciozu un līdzsvarotu līgumu. Mums jāveicina brīva un taisnīga tirdzniecība, no kā iegūs ne tikai Eiropa, bet arī nabadzīgākās valstis.

- Līdz gada beigām vienoties par finanšu perspektīvām , lai nodrošinātu, piemēram, daudzgadu programmas kohēzijai, lauku attīstībai, izglītībai, pētniecībai, jauninājumiem, mobilitātei un drošībai; vienoties par jaunu Pielāgošanās fondu globalizācijai , kas varētu papildināt struktūrfondus, konkrēti Eiropas Sociālo fondu, ātri, koncentrējoties uz cilvēkiem, reaģējot uz steidzamām problēmām, kas radušas globalizācijas dēļ.

- Nodrošināt EMS pienācīgu darbību kā galveno priekšnosacījumu izaugsmei un jaunu darba vietu radīšanai.

- Uzlabot Eiropas ekonomikas vadību un stiprināt ekonomikas un sociālās politikas koordināciju. Piemēram, pastiprinot tādus instrumentus kā ES integrētās vadlīnijas izaugsmei un darba vietām un to mijiedarbību ar efektīvāku ES līmeņa koordināciju sociālās aizsardzības jomā. Par mērķi jāizvirza labāka spēja uzraudzīt dalībvalstu sekmes un vajadzības gadījumā sniegt atbalstu.

4.2.2. Valsts līmenis

- Saistībā ar atjaunoto Lisabonas stratēģiju, kas vērsta uz izaugsmi un darba vietu radīšanu, īstenot strukturālās reformas un politiku, par ko panākta vienošanās.

- Palielināt nodarbinātību un samazināt bezdarbu , lai vairāk nekā darba vietas aizsargātu cilvēkus, jo īpaši ar aktīvu darba tirgus politiku un veicinot elastību un spēju pielāgoties; tikpat daudz cik par darba vietu, mums jādomā par nodarbinātajiem.

- Pensijas, veselības un ilgstošas aprūpes pielāgošana ar mērķi apmierināt mainīgās vajadzības un sniegt pienācīgu aizsardzību un vispārēju piekļuvi kvalitatīvai aprūpei un laikam atbilstoši sadalīt atbildību par riskiem un pienākumus starp valsti un tās pilsoņiem. Valsts aizsardzības sistēmām jārisina jautājumi, kas saistīti ar jauno realitāti, piemēram, ar vientuļajiem vecākiem un ar izirušām ģimenēm. Tām arī jāpiedāvā ģimenei labvēlīga politika, kas risina ar zemo dzimstību saistītus jautājumus Eiropas Savienībā un piedāvā izmaksu ziņā pieejamu bērnu aprūpi , lai palielinātu iespēju sievietēm un vientuļajiem vecākiem iekļūt un palikt darba tirgū.

- Novatorisku risinājumu piedāvāšana slikti apmaksātiem darbiem , piemēram: palielināt darba samaksu līdz iztikas minimumam; palielināt darbinieku produktīvo potenciālu tā, lai tie varētu nopelnīt vairāk, tas nozīmē, ka jāpiešķir valstij vairāk aktīvas atbildības veicināt nodarbinātību un samazināt ilgstošo un jauniešu bezdarbu.

4.2.3. ES un dalībvalstu jaunā partnerība

Ir skaidrs, ka ne ES, ne dalībvalstis vienas pašas nevar panākt pārmaiņas. No tā izriet konkrēti ieteikumi, kā nodrošināt koordinētāku pieeju valsts un pārvalstiskā līmenī jaunās rīcības jomās ekonomikas un sociālajā politikā. Komisija ir gatava pētīt iespējas uzsākt jaunu partnerību, lai sekmētu Eiropas rīcību turpmāk minētajās jomās.

- Tādas vides radīšana, kas sekmē jauninājumus. Zināšanas, pētniecība, prasmes un izglītība būs panākumu ķīla, saskaroties ar globalizāciju. Tās būs arī to centienu centrā, kas vērsti uz to, lai palīdzētu cilvēkiem visa mūža garumā pielāgoties mainīgajai pasaulei. Mums jānoskaidro, kā šajā jomā izstrādāt efektīvus Eiropas projektus, pamatojoties uz panākumiem un pieredzi, kas gūti, izstrādājot sistēmas „Airbus” un „Galileo”. Tas jāpapildina ar atbalstu izcilībai mūsu augstskolās un ciešākām attiecībām starp augstskolām un uzņēmumiem.

- Saskanīgas ilgtermiņa enerģētikas politikas izstrāde. Jauna politiska pieeja, kas skata jautājumu kopumā gan enerģijas lietojuma, gan energoapgādes drošības un dažādības ziņā; kas sasaista enerģētikas politiku ar tādām citām politikas jomām kā pētniecība, lauksaimniecība un vide, piemēram, bioenerģija. Lai nodrošinātu ekoloģiski ilgtspējīgu izaugsmi, šis ir būtisks elements.

- Lielāku (gan publisko, gan privāto) resursu novirzīšana izglītībai, apmācībai un kvalifikācijas celšanai; jauna pieeja nodrošinātībai ar darbu, kurā lielākā uzmanība vērsta uz to, lai sniegtu cilvēkiem prasmes, kas tiem vajadzīgas, lai visu darba mūžu viņi spētu pielāgoties, nevis lai aizsargātu konkrētas darba vietas.

- Sociālā dialoga atjaunošanas veicināšana visos līmeņos. To vajadzētu pilnā mērā izmantot, lai piesaistītu plašu atbalstu un vispārēju izpratni par grūtajiem uzdevumiem, kas veicami, un ierosinātajiem risinājumiem. Ņemot vērā ES un valsts līmeņa rīcības ciešo saistību, sociālajiem partneriem būtu precīzi jānosaka, ko tie dara katrā līmenī.

- Atbalsts centieniem reaģēt uz ekonomikas pārstrukturēšanas sociālajām sekām. Iekšējā tirgus reformas, darba tirgu modernizācija un sociālo sistēmu pielāgošana ir svarīgs globalizācijas pārvaldības un izaugsmes, un jaunu darba vietu radīšanas elements. Visām ES politikām un programmām jāatbalsta valstu centieni, lai, piemēram, ar sociālo dialogu, varētu notikt pārmaiņas un lai varētu piesaistīt atbalstu.

- Dalībvalstu sadarbības palielināšana , lai nostiprinātu nodokļu sistēmu efektivitāti un ilgtspēju, tādējādi palīdzot nodrošināt to, ka tiek iekasēts vairāk ieņēmumu, vienkāršojot dzīvi nodokļu maksātājiem un uzlabojot ekonomiskos rādītājus. Tas nozīmē, ka pašreizējās sistēmas ir modernizējamas un vienkāršojamas.

Tas viss darāms, saglabājot pareizu makroekonomikas politiku, stabilas valsts finanses un zemu inflāciju. Šāda politika rada īstos apstākļus izaugsmei, darba vietu radīšanai un ieguldījumiem; ja saglabā kontroli pār inflāciju, šī politika sekmē sociālo kohēziju un, ja ar laiku samazinātu kopējo valsts parādu, tā nodrošinātu dalībvalstīm labākus apstākļus, lai nākotnē segtu izmaksas, kas saistītas ar novecošanu.

5. SECINāJUMS

Skaidrs, ka nepieciešamas reformas un modernizācija. Visas dalībvalstis saskarsies ar pieprasījumu pēc sociāliem pakalpojumiem un ar grūtībām tos finansēt. Mums ir nepieciešama modernizācija, lai nodrošinātu nepārtrauktu augstas kvalitātes izglītību un veselības aprūpi, visiem piemērotas darba vietas un pienācīgas pensijas. Modernizējoties mēs iegūsim paļāvību par to, ka no modernizācijas gūstams labums. Eiropai jāuzņemas galvenā loma, un Komisija to nodrošinās. Tā uzņemsies iniciatīvu (ne tikai īstenojot D plānu dialogam ar pilsoņiem), lai izskaidrotu, kāpēc Eiropa ir svarīgāka nekā jebkad, sniedzot risinājumus grūtajiem uzdevumiem, ar ko mums jātiek galā. Komisija ir gatava strādāt ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, lai izveidotu ceļvedi, kurā raksturots ceļš uz modernu Eiropu, kas nodrošinās ekonomikas uzplaukumu un sociālo taisnīgumu. Modernizējoties mēs nosargāsim savas vērtības.

[1] Darba vietas, darba vietas, darba vietas, lielākas nodarbinātības radīšana Eiropā , augsta līmeņa nodarbinātības jautājumu darba grupa, 2003. gada novembris, un Grūta uzdevuma priekšā , augsta līmeņa darba grupa, 2004. gada novembris.

0,0

10,0

20,0

30,0

40,0

50,0

60,0

70,0

US

SE

DK

UK

FI

LU

NL

PT

IE

ES

HU

FR

BE

PL

CZ

DE

HE

IT

SK

% bezdarbnieku

<1 mēn.

> 1 g.

0,0%

5,0%

10,0%

15,0%

20,0%

25,0%

1995

2004

ES-25

ASV

Japāna

Ķīna + Indija (Ķīnai augšējā daļa, Indijai — svītrotā)

0,5

1

1,5

2

2,5

3

3,5

2000

2010

2020

2030

2040

2050

%

ASV

ES15

JAPĀNA