52004DC0430

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI - Eiropas Savienības un Indijas stratēģiskās partnerattiecības {SEC(2004) 768}

1. IEVADS

Indija mainās dramatiski un ātri. Kā parādīja nesenās vispārējās vēlēsanas, tās demokrātija ir veselīgāka un dzīvīgāka nekā jebkad. Indija arvien vairāk iznāk uz pasaules skatuves kopā ar citiem spēlētājiem un ir ļoti progresējusi ārzemju un iekspolitikas jautājumos.

Pēdējos gados acīmredzami ir attīstījusās attiecības ar Eiropas Savienību (ES) kopīga redzējuma, mērķu un izaicinājumu izteiksmē. Šis paziņojums identificē uzdevumus, iespējas un izredzes starptautisko, ekonomisko un attīstības jomās starp ES un Indiju. Tas ieskicē nākotnes stratēģiskās sadarbības jomas un institucionālās arhitektūras aprises. Vispusīga analīze un detalizēti piedāvājumi, kas izklāstīti sajā paziņojumā, pievienoti pielikumā - Komisijas dienestu dokumentā.

1.1. Indija sodien: valsts, kura piedalās spēlē

Indija kļūst aizvien svarīgāka starptautiskās arēnas spēlētāja un reģionālā vara. Tā ir ievērojami nostiprinājusi savas attiecības ar ASV, Ķīnu un ASEAN. Tās milzīgā teritorija un ekonomiskā un militārā ietekme padara to par lielāko Dienvidāzijas valsti. Miera sarunas ar Pakistānu, ja tās būs veiksmīgas, nesīs ārkārtīgi lielu labumu visam reģionam. Indijas ekonomiskā izaugsme arī ir bijusi iespaidīga, un ekonomikai daudz labuma ir devusi uz tirgus ekonomiku orientētie un atklātie politiskie virzieni. Taču sie labumi iedzīvotāju vidū nav sadalīti vienmērīgi - lielākā daļa iedzīvotāju aizvien vēl iztiek ar mazāk nekā 2 ASV dolāriem dienā un dazi rajoni ir aizsteigusies prieksā citiem. Indija ir arī izcilas etniskās, reliģiskās un kultūru daudzveidības valsts.

Attiecības ar ES ir nostiprinājusās, kops ES - Indijas 2000.gada samita Lisabonā, kurā notika tik daudz- ieskaitot uzņēmumu un civilās sabiedrības - tiksanos visos līmeņos kā vēl nekad agrāk un plasu dialogu un sadarbības politiskos, ģeopolitiskos un daudzpusējo attiecību problēmu risināsanā, ekonomiskajos un tirdzniecības jautājumos,.

2. STRATĒĢISKĀS PARTNERATTIECĪBAS: ANALĪZE UN PIEDĀVĀJUMI

ES un Indijai jau ir izveidojusās ciesas attiecības, kas pamatojas uz kopējām vērtībām un savstarpēju cieņu. Jaunajai stratēģijai jāseko sādiem mērķiem: veicināt mieru, stabilitāti, demokrātiju, cilvēktiesības, likuma valdīsanu un labu pārvaldību, inter alia uzveicot terorismu un nelegālos pārvadājumus; sadarboties cīņai ar nabadzību, nevienlīdzību un sociālo izolētību, un ilgtspējīgai attīstībai, vides aizsardzībai un cīņai ar klimata izmaiņām; un pastiprināt ekonomisko mijiedarbību un nodrosināt nostiprinātu starptautisko ekonomisko kārtību.

2.1. Starptautiskās sadarbības uzlabosana

2.1.1. Daudzpusīgums

Tā kā ES un Indija arvien vairāk tiek uzskatītas par globālās stabilitātes spēkiem, attiecību uzmanības centrs ir pārvietojies no tirdzniecības uz plasākām politiskajām problēmām. Abas ir daudzpusējās sistēmas atbalstītājas un jau efektīvi sadarbojas ar AN un citiem forumiem. Tas būtu jāveicina ar stratēģiskas alianses palīdzību, lai veicinātu efektīvu daudzpusēju pieeju.

ES un Indijai vajadzētu koordinēt un harmonizēt nostādnes, realizējot lielākās daudzpusējās konvencijas un konferences (par drosību, tirdzniecību, vidi, attīstību un cilvēktiesībām), tās sagatavojot, vedot tajās sarunas, un atvieglot tiltu veidosanu ar citām Apvienoto Nāciju (AN) loceklēm.

ES un Indijai arī vajadzētu vadīt dialogu par organizatorisko un institucionālo pārstrukturizāciju un Apvienoto Nāciju reformām, īpasi attiecībā uz AN Apdraudējumu, izaicinājumu un izmaiņu komplekso risinājumu augstākā līmeņa plāna un tā ieviesanas sagaidāmiem rezultātiem. Darbs būtu jāpastiprina, lai veicinātu efektīvu daudzpusīgumu, īpasi realizējot starptautiskās saistības un apņemsanās un nostiprinot globālo vadību.

2.1.2. Konfliktu novērsana un pēckonfliktu rekonstrukcija

Indija ir svarīgs partneris konfliktu novērsanā un pēckonfliktu rekonstrukcijā. Tādēļ Eiropas Savienībai vajadzētu piesķirt oficiālu statusu regulārai sadarbībai un turpmākai Indijas iesaistīsanai sajā jomā.

Augstāko amatpersonu diskusijām vajadzētu attīstīt īpasas iniciatīvas sādās jomās: miera uzturēsanas misiju civilo dalībnieku apmācība; semināri un citi pasākumi, kas domāti, lai atvieglotu konfliktu novērsanu vai pēckonfliktu perioda vadību; vienots atbalsts AN konfliktu novērsanas un miera uzturēsanas centieniem, ieskaitot uzlabotus analītiskos dotumus, apjomīgus preventīvos stratēģiskos pasākumus un lielāku sadarbību starp AN miera uzturēsanas spēku ES un Indijas dalībniekiem.

Pirms lielajām AN debatēm par miera uzturēsanu un konfliktu vadību, un sagatavojot lielās miera konferences, jānotiek konsultācijām. ES un Indija varētu kopīgi sponsorēt AN konferenci par konfliktu novērsanu, miera veidosanu un pēckonfliktu perioda vadību. Konfliktu novērsanai būtu vērts arī uzsākt dialogu par ieguldījumu reģionālajā integrācijā.

2.1.3. Masu iznīcināsanas ieroču neizplatīsana

Mums jāmeklē sadarbības palielināsanas iespējas masu iznīcināsanas ieroču neizplatīsanas jomā, kurā ES un Indijai ir ļoti līdzīgas nostādnes. Tās varētu būt ekspertu tiksanās, lai pastiprinātu eksporta kontroles pasākumu konsekvenci un efektivitāti, īpasi attiecībā uz duālas lietosanas precēm. Jāintensificē arī politiskais dialogs par masu iznīcināsanas ieroču neizplatīsanu.

2.1.4. Cīņa pret terorismu un organizēto noziedzību

ES noteiktāk jāsadarbojas ar Indiju cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību, arī AN forumos. Padome varētu izskatīt jautājumu par Indijas iekļausanu "stratēģiskās sadarbības līguma" ar Eiropolu "prioritāro valstu" sarakstā. ES arī jāpalielina tehniskā sadarbība ekspertu sanāksmju, informācijas un ekspertīzes apmaiņas veidā jautājumos, kas skar ar drosību saistītās problēmas, tādas kā naudas atmazgāsana, narkotiku tirdzniecība un ķīmiskās pirmkomponentes. Jāievada sarunas par dokumentu drosību, civilo aviāciju un jūras drosību.

2.1.5. Migrācija

Globalizācijas veidolā ir palielinājusies starptautiskā migrācija. Tās pozitīvā puse ir, ka tās rezultātā ir palielinājusies migrantu naudas pārskaitījumi. Tomēr pieaug arī nelegālās migrācijas un cilvēku tirdzniecības problēmas. ES varētu aicināt uz padziļinātu dialogu par sādiem jautājumiem: pamatcēloņi; legālā migrācija, ieskaitot darba migrāciju un strādnieku pārvietosanos; rezultatīva un profilakses politika pret nelegālo imigrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, ieskaitot kontrabandas tīklu un nelegālo pārvadātāju apkarosanu un upuru aizsardzību; tresās pasaules valstu pilsoņu integrācija un taisnīga attieksme pret tiem; taisnīga attieksme pret indiesu strādniekiem ES dalībvalstīs; migrantu naudas pārskaitījumi; nelegāli dzīvojosu personu atgriesanās un pieņemsana atpakaļ; savstarpēji izdevīgi vīzu noteikumi; citi ar migrāciju saistīti ES un Indiju interesējosi jautājumi.

2.1.6. Demokrātija un cilvēktiesības

Mūsu dialogs jāpaplasina par cilvēktiesību jautājumiem savstarpējas cieņas un konstruktīvisma garā, pamatojoties uz 2003.gada ministru tiksanās laikā Atēnās pieņemtajām saistībām. Eiropas Savienībai jāiesaista Indija tādu tēmu apspriesanā kā Starptautiskā Kriminālā tiesa, nāves soda atcelsana, Konvencija pret spīdzināsanu, dzimumu diskrimināciju, bērnu darbu, darba tiesībām, korporāciju sociālo atbildību un reliģisko brīvību. Mums jāmeklē veidi kā palielināt sadarbību AN Tresajā komitejā un Cilvēktiesību komisijā. Tresajās valstīs jāattīsta mijiedarbība un vienotas iniciatīvas.

Tajā pasā laikā Indijas valdību jāuzaicina sākt pastāvīgas cilvēktiesību apspriedes "Atēnās" norunātajā formātā, iekļaujot tajās augstākās amatpersonas un ministru tiksanās. Konsultācijas cilvēktiesību jautājumos starp ES misiju vadītājiem (HOM) Jaunajā Deli jāintensificē un HOM jādod norādījumi sniegt regulāras atskaites cilvēktiesību jautājumos ar ieteikumiem ES-Indijas cilvēktiesību dialogam.

Komisija ir gatava pētīt Indijas finansējuma projektus saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un demokrātijas iniciatīvu.

2.1.7. Miers, labklājība un stabilitāte Dienvidāzijā

Dienvidāzija saskaras ar vairākiem jaunā gadsimta vislielākajiem izaicinājumiem: nabadzību, pārapdzīvotību, pilsoņu kariem un apkārtējās vides problēmām. Tomēr, redzot pēdējo SAARC samita lēmumu virzīties uz prieksu reģionālajā integrācijā un iestājoties atkusnim Indijas un Pakistānas attiecībās, nākotne izskatās gaisāka.

ES ir apņēmīgi pievērsusies miera un stabilitātes jautājumiem Dienvidāzijā. Tā ir pastāvīgi veicinājusi Indijas un Pakistānas dialogu, nosodījusi jebkādus terorisma un vardarbības veidus un izteikusi gatavību atbalstīt miera procesu. Tā kā Kasmira ir galvenokārt divpusēja problēma ar starptautiskām sekām, ES var piedāvāt savu unikālo pieredzi kā miera veidosanas un partnerattiecību kaldināsanas piemēru.

Piedevām ES attiecībās ar Dienvidāziju jāattīsta reģionāla pieeja. Varētu tikt izstrādāts Dienvidāzijas stratēģijas dokuments, kas noteiktu veidus, kā ES varētu dot savu ieguldījumu miera, drosības un labklājības jomās un atbalstīt reģionālo integrāciju. Mēs varētu arī izpētīt Dienvidāzijas līdzdalības iespējas programmās, kas izstrādātas savstarpējās sapratnes stiprināsanai un civilās sabiedrības sadarbībai starp ES un Indiju.

2.2. Ekonomisko partnerattiecību stiprināsana

ES ir Indijas lielākā tirdzniecības partnere un ārvalstu iekszemes investīciju galvenais avots, taču Indija ir tikai 14. Eiropas Savienības tirdzniecības partnere. Tirdzniecības un investīciju apjomi ir acīmredzami mazāki nekā to potenciāls.

ES un Indijai jāsāk rīkoties daudzās frontēs, arī caur lielāku tirgus atvērtību un ekonomiskajām reformām Indijas pusē. Tirdzniecība, investīcijas, konkurence un industrializācija ir galvenie ekonomikas faktori, tajā pasā laikā ņemot vērā arī plasās sociālās vajadzības (apkārtējo vidi, patērētāju aizsardzību, sociālo un ekonomisko kohēziju utt.).

Ja tiek realizēts Indijas tirgus potenciāls, Indijai jāturpina un jāpaātrina ekonomiskās reformas. Indijai nepieciesams bloķēt augstos un diskriminējosos tarifus/nodokļus, daudzās beztarifu barjeras, FDI ierobezojumus, IPR aizsardzības trūkumu, kā arī veikt lielus infrastruktūras uzlabojumus.

2.2.1. Stratēģiskās politikas dialogs

Sākotnēji stratēģiskās politikas dialogiem jāpievērsas divām jomām: regulējosajai un industriālajai politikai; un apkārtējai videi.

Jāveido jauns dialogs par regulējoso un industriālo politiku, lai uzlabotu abu pusu uzņēmējdarbības konkurētspēju. Labas regulēsanas prakses un labas pārvaldes apmaiņa jāveicina caur divpusējām konsultācijām un starptautiskiem forumiem (piemēram, OECD). ES jāsadarbojas ar Indiju arī tās jaunā Konkurences likuma ieviesanā.

Kas attiecas uz apkārtējo vidi, ES vajadzētu uzaicināt Indiju katru gadu tikties Vienotajā apkārtējās vides darba grupā un sagatavot augsta līmeņa vizītes. Indijai un ES jāstrādā kopā, lai veicinātu sadarbību globālo apkārtējās vides problēmu risināsanā, tādu kā AN Konvencija par bioloģisko daudzveidību, kur varētu tikt izveidota alianse "aizsargājamās jomās" un attīstīts konstruktīvs dialogs par "Pieejas un ieguvumu sadali" (ABS); AN Pamatnoteikumu Konvencija par klimata izmaiņām un Kioto protokols; vai Monreālas Protokols par ozona slāni samazinosajām vielām. Indija jāuzaicina arī organizēt ES-Indijas Apkārtējās vides forumu, iekļaujot tajā pilsonisko sabiedrību un uzņēmumus, lai apmainītos ar viedokļiem, tehnoloģisko kompetenci un zinātnisko vai tehnisko informāciju par apkārtējās vides problēmām..

2.2.2. Stratēģisko sektoru dialogi

Daudzās jomās, dialogs ar Indiju jau ir sasniedzis ievērojamu progresu. Stratēģiskie sektoru dialogi jāattīsta, lai turpinātu un paplasinātu so progresu.

Starp ES un Indiju jau notiek apjomīgs Informācijas sabiedrības dialogs. Tas jānostiprina tālāk, lai apmainītos ar labāko pieredzi un regulēsanas sistēmās (interneta vadība, privātums, drosība) un elektroniskajiem saziņas līdzekļiem (piemēram, mobilajiem aspektiem, universālajiem pakalpojumiem) risinātu tirgus pieejamības problēmas. Mēs varētu arī paredzēt eksperimentālos projektus sociāli prioritārajos (veselības, izglītības un "valdības tiessaistes") sektoros.

Transporta jomā ES jābūt gatavai atbalstīt Indiju, pieliekot ievērojamas pūles ceļu, lidostu, ostu un citu sektoru modernizācijā. Pasreiz apspriezamais Jūras līgums nodrosinās juridisku pamatu ES un Indijas kuģniecības kompāniju attīstībai. Jāuzlabo sadarbība gaisa transporta sektorā, īpasi gaisa transporta līguma sarunās.

Indijas pasreizējā enerģētikas politika balstās uz pārāk izplatīto vietējo ogļrūpniecību. ES un Indijai jāiesaistās enerģētikas dialogā, lai apspriestu alternatīvā kurināmā ķēdi (tīru ogļu ieguves tehnoloģiju, hidroenerģiju; jaunās un atjaunojamās enerģētikas nozares; kodolenerģētiku) un horizontālos (regulēsanas, finansiālos, politiskos un sociālos) jautājumus.

Pēdējos gados ir strauji attīstījusies Indijas biotehnoloģija, radot partnerattiecību iespējas tādās jomās kā jauni atklājumi, pirmsklīniskie/ klīniskie izmēģinājumi un bioinformātika. Tādēļ ES un Indija varētu iesaistīties dialogā par regulējoso sistēmu un informācijas apmaiņu par labāko praksi finansēsanā, pētījumos, sabiedriskajā kontrolē, apkārtējās vides problēmās, muitas un akcīzes jautājumos, tehniskās apmaiņas programmās, un infrastruktūras atbalsta institūcijām.

ES un Indija ciesi sadarbojas strādājot pie Eiropas globālās satelīta navigācijas sistēmas Galileo. Jāpastiprina sadarbība starp Eiropas Kosmosa aģentūru un Indijas Kosmosa pētniecības organizāciju, īpasi regulēsanas, razosanas un tirgus attīstības jautājumos.

Pastāv jaunas iespējas veidot partnerattiecības ar Indiju kosmosa pētniecībā. Plasāku dialogu varētu izvērst tādās jomās kā globālā apkārtējās vides novērosana un drosība (GMES), satelītu telekomunikācijas, kā arī kosmosa zinātne un tehnoloģijas.

2.2.3. Tirdzniecības un investīciju atbalsts

Tirdzniecība un investīcijas ir ES-Indijas attiecību stūrakmens.

Daudzpusējo attiecību līmenī ES un Indija ir galvenie Pasaules Tirdzniecības organizācijas (WTO) spēlētāji un to ieturētais kurss ir gūt labumu, veiksmīgi noslēdzot "Doha" Attīstības programmu (DDA). Abām valstīm ir skaidra to atbildība un kopējās intereses strādāt vienoti un tām jāseko DDA kā galvenās prioritātes jautājumam. Tādēļ ES jāatrod lielāka konverģence ar Indiju pamatjautājumos, kas svarīgi pozitīvam DDA nobeigumam, tādos kā noteikumu joma, ieskaitot Singapūras problēmas, GATS, lauksaimniecība, pieeja nelauksaimniecības preču tirgum, ģeogrāfiskie rādītāji, speciālā un diferencētā attieksme un ieviesana. Ir jāatbalsta Indijas centieni sasniegt pilnīgu atbilstību WTO noteikumiem, īpasi attiecībā uz tirdzniecības aizsardzības instrumentiem un TRIP Līgumu.

Divpusējo attiecību līmenī ES un Indijai ir jāuztur dialogs par investīcijām, balstoties uz Vienotās iniciatīvas ieteikumiem, galvenokārt ar uzņēmēju un zinātnieku iesaistīsanu un ieguldījumiem. Dialogam par intelektuālā īpasuma tiesībām jāuzstāda mērķis sasniegt kopīgu sapratni par TRIPS, citiem svarīgiem starptautiskiem līgumiem un likuma izpildīsanas jautājumiem. ES jāmudina Indija iesaistīties ekspertu līmeņa dialogā par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, lai apspriestu ieviesanas pieredzi un atbilstību WTO noteikumiem.

ES jāpastiprina sadarbība ar Indiju attiecībā uz tirdzniecības tehniskajām barjerām un sanitārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem caur juridiskās, sertifikācijas, uzraudzības un akreditācijas kārtības informācijas apmaiņu, un ar administratīvo slogu vienkārsosanas palīdzību. Varētu paredzēt EK-Indijas augstāko amatpersonu darba grupas izveidosanu tehniskās regulēsanas, standartu un atbilstības novērtēsanas jautājumos. EK jābūt gatavai sniegt tehnisko palīdzību Indijas valdībai, ja tā tiktu lūgta.

Lai rastu risinājumu problēmām, ar kurām saskaras ES un Indijas kompānijas, ieskaitot datorizēto muitas dokumentu apstrādi un augstākos drosības līmeņus, pilnīgāk jāpiemēro ES-Indijas Muitas sadarbības līgums. Es un Indijai jānodibina "vienas pieturas veikala" sistēma, lai abu pusu privātajam sektoram nodrosinātu izsmeļosu informāciju un padomus muitas procedūru, muitas nodevu un nodokļu, standartu un tehnisko noteikumu, investīciju noteikumu, IPR un citos jautājumos. Šajā sistēmā varētu iekļaut investīciju veicināsanas iespējas un maziem un vidējiem uzņēmumiem (SME) atbilstosus pakalpojumus.

Ar dialoga palīdzību jāveicina ilgtspējīga izaugsme, ieskaitot pastāvīgi razoto preču tirdzniecības plūsmas veicināsanu. Jāattīsta tālāk abpusēja izpratne tādos jautājumos, kā marķējums un ilgtspējīga iespaida novērtējums, un labāk jāizmanto Ilgtspējīgas tirdzniecības un inovācijas centrs (STIC).

Šīs idejas varētu attīstīt tālāk, izveidojot vienotu amatpersonu izpētes grupu, ciesi iesaistot uzņēmējus un zinātniekus.

Komisija arī aizrautīgi veicina Dienvidāzijas reģionālo sadarbību.ES jāaicina SAARC veidot sadarbību tirdzniecības un ekonomikas integrācijas jomā; sniegt tehnisko un citu palīdzību; un virzīties uz sadarbības līguma ar SAARC sarunām.

2.2.4. Uzņēmumu savstarpējās sadarbības atbalsts

Kops 2001.gada februāra Tirdzniecības un investīciju veicināsanas vienotā iniciatīva ir devusi ieguldījumu tirdzniecības un investīciju iespēju un sķērsļu abpusējai izpratnei un sekmējusi tieso dialogu starp uzņēmējiem un politiķiem. ES jāpalīdz veidot "vadoso uzņēmēju" apaļo galdu; attīstīt sadarbību starp rūpniecības sektoriem un investīciju veicināsanu; un ļaut uzņēmēju dialogam attīstīties visās kopīgo interesu jomās, ieskaitot IT, biotehnoloģiju un farmaceitiskās ķīmijas rūpniecību, elektronisko komerciju, resursu decentralizāciju, tekstilrūpniecību un apģērbu razosanu, mazumtirdzniecības sektoru, audiovizuālos/kultūras jautājumus, tūrismu un automasīnu razosanu. Dazās jomās, tādās kā biotehnoloģija un telekomunikācijas, uzņēmēju dialogam jārisinās paralēli oficiālajam stratēģiskajam dialogam.

2.2.5. Sinerģijas izmantosana zinātnē un tehnoloģijā

Zinātnes un tehnoloģijas jomās ES un Indijas sadarbībai ir milzīgs potenciāls. Indija piedalās Eiropas Savienības Sestajā Bāzes pētījumu programmā, un Līgums par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomās nodrosina juridisko pamatu zinātnieku sadarbībai. Puses ir vienojusās arī par oficiāla statusa piesķirsanu Indijas dalībai GALILEO.

Ir jāveicina Indijas pētnieku dalība Eiropas Savienības 6.Bāzes programmā un ES zinātnieku dalība pētniecības darbā Indijā, un turpmāk jādibina kontakti starp zinātniskās pētniecības organizācijām un individuāli strādājosiem pētniekiem. Indijai jāpiedalās 7.Bāzes programmas izstrādāsanā. Mums jāveic pētījumi arī citās sadarbības jomās, tādās kā kopīgi kodoltermiskās enerģijas pētījumi.

2.2.6. Finansu un monetārie jautājumi

Indija nepiedalās Āzijas Eiropas sanāksmju (ASEM) diskusijās ar ES par monetāro un finansu politiku. Tādēļ Eiropas Savienībai jāuzaicina Indija noturēt regulāras konsultācijas ministru "trijnieka" līmenī par kopējo interesu jautājumiem, tādiem kā starptautisko finansu arhitektūra, spēkā esoso pārvaldes principu un noteikumu efektīva ieviesana, krāpsanas un naudas atmazgāsanas apkarosana, utt.

2.3. Sadarbības attīstīsana

Kops 1970.gada Indija ir būtiski uzlabojusi savu iedzīvotāju labklājību, par ko liecina ievērojamais progress sabiedrības attīstības radītājos. Tomēr nabadzība ir plasi izplatīta, bezdarba vai nepietiekamas nodarbinātības līmenis ir augsts un pastāv lielas atsķirības ienākumos uz vienu cilvēku. Sabiedrības attīstības rādītāji saglabājas zemā līmenī, īpasi cilsu ļaudīm un iedibinātajām kastām. Tajā pasā laikā Indija kļūst par netipisku figūru attīstības politikā: saņēmēja un donors, attīstības inovāciju lietotāja un nepatentēto zāļu un jauno biotehnoloģisko risinājumu eksportētāja. Nesen Indija ir samazinājusi divpusējo donoru skaitu līdz sesiem (ASV, Krievija, Japāna, AK, Vācija un EK). Pazemināto procentu kredītu un dotāciju skaits pastāvīgi sarūk un tam vajadzētu izraisīt konsekventākas starpniecības attīstību, lai palīdzētu reformēt Indijas institūcijas un attīstītu stabilas politikas virzienus.

Eiropas Savienībai jāpalīdz Indijai sasniegt tūkstosgades attīstības mērķus. Papildinot Indijas attīstības politiku, varētu tikt paredzēti inovācijas pasākumi, īpasu uzmanību veltot uzlabotai pārvaldes un apkārtējās vides ilgtspējīgai politikai. Jāstiprina saskaņosana ar citiem ES donoriem, ieskaitot tos dalībvalstu donorus, kuri vairs neatbalsta Indijas attīstības programmas. Nākotnes stratēģijā sociālā un ekonomiskā kohēzija jānosaka kā prioritārā tēma, kas balstās uz valsts partnerattiecībās gūto pieredzi un sektoru atbalsta programmām, īpasi attiecībā uz elementāro izglītību un veselības pamatjautājumiem. Eiropas Savienībai vairāk jādalās pieredzē arī sociālās nodrosināsanas sistēmas jautājumos.

Plasākā nozīmē ES sadarbībai attīstības jautājumos aizvien vairāk jāpievērsas riska grupām, lai palīdzētu tām pilnībā iekļauties sabiedrībā. ES jāatbalsta OECD vadlīniju daudznacionālajiem uzņēmumiem ievērosana ES kompānijās, kas darbojas Indijā; un fundamentālās ILO konvencijas ratifikācija, ieviesana un veicināsana, īpasi par pulcēsanās brīvību un bērnu darbu. ES varētu arī organizēt seminārus un mācības Indijas civildienesta ierēdņiem un civilajā sabiedrībā veicināt diskusijas par attīstību un globalizāciju.

2.4. Savstarpējā sapratne

Starp Eiropas Parlamentu un Indijas Parlamentu Lok Sabha pastāv labas attiecības, taču oficiālās vizītes un citi konkrētas sadarbības pasākumi ir notikusi retāk, nekā to varēja gaidīt. Abiem parlamentiem jāpadomā ne tikai par sanāksmēm augstākajā līmenī, bet arī par regulāru, oficiālu parlamentāro apmaiņu starp EP delegācijām Dienvidāzijā un SAARC un to indiesu kolēģiem.

Komisija jau ir izveidojusi instrumentus akadēmiskajiem kontaktiem un apmaiņai: Eiropas Studiju programmu Dzavaharlala Neru Universitātē Jaunajā Deli, "Āzijas Sakaru" programmu un Ekonomikas un kultūras mijiedarbības programmu. Sinerģijā ar "Erasmus Mundus" programmu Komisija paslaik izstrādā Stipendiju programmu 33 miljonu eiro vērtībā 2005./2006. akadēmiskajam gadam, lai pievērstos indiesu studentu pēcdiploma studiju jautājumiem. Jāveicina arī eiropiesu studijas Indijas universitātēs un indiesu studijas Eiropas universitātēs.

Kultūras laukā jāpastiprina sadarbība visās disciplīnās, sevisķi kinofilmu razosanā un mūzikā, ieskaitot visu, kas attiecas uz kultūras industriju. Tām dalībvalstīm, kurām ir kultūras iestādes Indijā, sajā ceļā ir jāiet pa prieksu un ieinteresētās puses jāaicina pilnībā izmantot attiecīgās EK programmas, lai veicinātu sadarbību. Kultūras nedēļa pastāvīgi jāiekļauj nākotnes samitu kalendārā. Kultūras sakari un starpkultūru dialogs jāuztur daudzpusējā līmenī, īpasi caur UNESCO Vispasaules kultūru daudzveidības konvenciju.

Vēl daudz jādara, lai palielinātu abpusēju redzamību. Indijas sabiedriskajai domai nepieciesamas saņemt informāciju par daudzajiem ES darbības aspektiem, kas neskar tirdzniecības jautājumus. Ciesa sadarbībai un koordinācijai starp visām dalībvalstīm un institūcijām būs izsķirosā nozīme un sim uzdevumam jāvelta pietiekami daudz līdzekļu. Dalībvalstu diplomātiskajiem un kultūras pārstāvjiem Deli jāziņo par ES redzamību un jādod ieguldījums nākotnes informētības paaugstināsanai un sakaru stratēģijai. Komisija uzsāks pētījumu projektu, lai noteiktu mērķauditorijas, pamata uzdevumus, galvenos instrumentus un kā tos labāk izmantot. Dalībvalstis un Eiropas Parlaments tiek aicināti dot savu ieguldījumu sajā darbā. Informācijas apmaiņai jānotiek augstākā līmeņa vizītēs un visiem augstākā līmeņa ES viesiem jāpopularizē ES un Indija. Cik vien biezi iespējams, Indijas valdība jāaicina viesoties ES institūcijās, un tiek gaidīts, ka Indija izveidos savu komunicēsanās stratēģiju.

2.5. Institucionālā arhitektūra

1994.gada Sadarbības līgums, 1993.gada Vienotais politiskais paziņojums un 2000.gada Lisabonas Samits nosaka ES-Indijas attiecību institucionālo arhitektūru. Īstenībā visās interesu un sadarbības jomās mūsu augosās partnerattiecības ir radījusas dazādu līmeņu sanāksmju komplekso struktūru. Tagad ir laiks pilnveidot un palielināt tās efektivitāti. Šī uzdevuma veiksanai varētu uzsākt virkni iniciatīvu.

Samitu un ministru sanāksmju uzdevums ir koncentrēt uzmanību ierobezotajam stratēģisko prioritāsu kopumam, samitos nosakot vispārējo virzību un koncentrējoties uz galvenajiem jautājumiem. Apvienotajai Komisijai jāseko pasākumu norisēm visās partnerattiecību jomās. Tās vadībā pagaidu darba grupām un pastāvīgajai Apakskomisijai jāizvirza skaidri mērķi, kas pakļauti regulārai pārskatīsanai. Biennālie sanāksmju kalendāri jāsastāda, lai nodrosinātu pareizu sanāksmju secību. Pie tam prāta vētras sesijām jākļūst par regulāru neformālā dialoga un mijiedarbības iezīmi.

ES un Indijas misijām regulāri jātiekas un jāstrādā kopā AN vietās. Regulāras sanāksmes varētu noturēt starp ES misiju vadītājiem un Indijas ministriem un tiem atbilstosajām augstākajām amatpersonām un organizēt seminārus ar inteliģences pārstāvjiem vai zinātniekiem.

Apaļais Galds pilnībā jāiekļauj institucionālajā arhitektūrā. Samitā priekssēdētāju vietnieki jāuzaicina sniegt neobligātos politiskos ieteikumus. Jāizveido papildus mehānismi, lai veicinātu civilās sabiedrības un īpasi uzņēmēju, inteliģences un NGO mijiedarbību.

ES-Indijas attiecībās regulāri jāatspoguļo arī Padomes darba programmas.

3. IEVIEŠANA UN UZRAUDZĪBA

Komisija aicina Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju apstiprināt sī Paziņojuma tam pievienotā Komisijas dienestu darba dokumenta galveno virzoso domu.

Komisija cer, ka tas būs sākumpunkts kolektīvajām pārdomām par ES-Indijas attiecību pilnveidosanu līdz patiesi stratēģisku partnerattiecību līmenim. Galvenās ievirzes, kas parādīsies sī Paziņojuma debatēs, varētu tikt prezentētas 5. ES-Indijas Samitā, kur Indija varētu uz to atbildēt ar savu politisko dokumentu. Abas valstis varētu veidot pamatu semināram starp valstu galvenajām ieinteresētajām pusēm, lai radītu brīvas vadlīnijas ES-Indijas attiecību tālākai padziļināsanai Darbības plāna un jaunas ES-Indijas politiskās deklarācijas veidā. Abi dokumenti varētu tikt apstiprināti 2005.gada 6.Eiropas Savienības-Indijas Samitā.