10.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/3

(1)

Eiropas Komisijas Baltajā grāmatā “Eiropas vadība” (1), kas prezentēta 2001. gada 30. jūlijā, atvērtība un līdzdalība ierindotas piecu labas vadības principu saraksta virsotnē.

(4)

Padome 2002. gada 27. jūnija Rezolūcijā (4)

(5)

Padome 2003. gada 25. novembra Rezolūcijā (5):

(6)

Eiropas Savienības pamatā ir reprezentatīvas demokrātijas un līdzdalības demokrātijas princips,

a)

jaunas sievietes un vīrieši joprojām dedzīgi iesaistās ar sabiedrību saistītos jautājumos un interesējas par tiem;

b)

jauniešu gatavība aktīvai pilsonībai automātiski nenozīmē, ka viņi iesaistīties reprezentatīvas demokrātijas organizācijās;

c)

jauniešu līdzdalība demokrātiju pārstāvošās organizācijās un interese par tām samazinās daudzās ES dalībvalstīs;

d)

intereses trūkums par demokrātiskām organizācijām bieži atspoguļojas kā nevēlēšanās ilglaicīgi iesaistīties jaunatnes organizācijās, zema dalība vēlēšanās, politisko partiju un to jauniešu nodaļu biedru skaita samazināšanās;

a)

reprezentatīva demokrātija ir viens no mūsu sabiedrības galvenajiem atbalstiem;

b)

demokrātijai nepieciešama visu pilsoņu līdzdalība;

c)

jo īpaši, nozīmīga ir jaunu sieviešu un vīriešu līdzdalība reprezentatīvas demokrātijas institūcijās, lai demokrātija darbotos pienācīgi;

d)

jaunieši neveido homogēnu grupu un viņu neiesaistīšanās reprezentatīvas demokrātijas institūcijās nozīmē dažādus izaicinājumus atkarībā no dzimuma, izglītības līmeņa, etniskās izcelsmes un citiem faktoriem;

a)

cik vērtīgs ir nacionālā līmenī notiekošais dialogs starp jaunām sievietēm un vīriešiem un politiskajiem līderiem, lai radītu gaisotni, kas veicinātu līdzdalību reprezentatīvas demokrātijas institūcijās;

b)

Komisijas vadlīniju nozīmi attiecībā uz strukturētu dialogu starp jauniešiem un politikas pārstāvjiem;

c)

neformālās izglītības un uz jauniešiem orientētas informācijas būtisko lomu, sniedzot kvalitatīvu pilsonisko izglītību vispār;

d)

jauniešu organizāciju un asociāciju īpašo nozīmi, sniedzot jaunām sievietēm un vīriešiem iespēju uzzināt par demokrātijas mehānismiem un aktīvu, kritisku pilsonību;

a)

ka aktivitātes šo mērķu sasniegšanai nevar vērst tikai uz jaunām sievietēm un vīriešiem, bet tās jāvērš arī uz pašām reprezentatīvas demokrātijas institūcijām;

b)

ka reprezentatīvā demokrātijā iesaistīto devums būtu jāizceļ un jāiedrošina;

c)

ka, īstenojot kopējo mērķi par jaunu sieviešu un vīriešu līdzdalību reprezentatīvas demokrātijas sistēmā, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tādas gaisotnes radīšanai, kas iedrošina jaunu sieviešu un vīriešu līdzdalību, ņemot vērā izglītības sistēmas, jaunatnes organizāciju, politisko partiju un ģimenes svarīgo lomu;

d)

ka īpašas rūpes būtu jāpieliek, lai pielāgotu pasākumus to mērķa grupām un grupu īpašajam raksturojumam;

e)

iesaistīt jauniešus un jaunatnes organizācijas konkrētos īstenošanas pasākumos;

—

veicāt politisko partiju apzināšanos, cik būtiski palielināt jauniešu biedru skaitu, iesaistīt vairāk jaunu sieviešu un vīriešu šo partiju organizatoriskajās struktūrās un to kandidātu sarakstos;

—

ja atbilstoši, iedrošināt jauniešu iekļaušanu vēlēšanu sarakstos;

—

mobilizēt reģionālo un vietējo pašvaldību atbalstu jauniešu līdzdalībai reprezentatīvā demokrātijā;

—

likt jauniešiem apzināties, cik svarīga ir līdzdalība reprezentatīvā demokrātijā, un jo īpaši, piedaloties balsošanā;

—

saskaņā ar kopējo prioritāti par labāku jauniešu izpratni un zināšanām pārskatīt esošās zināšanas par šķēršļiem jauniešu aktīvai līdzdalībai reprezentatīvā demokrātijā;

—

apvienot jau uzsāktos pasākumus un paraugprakses piemērus, lai sasniegtu kopējo mērķi palielināt jauniešu iesaisti reprezentatīvas demokrātijas sistēmā gan dalībvalstu, gan Eiropas līmenī;

—

stiprināt dialogu starp jauniešiem un politiskajiem līderiem, piemēram, ieviešot regulāras tikšanās;

—

tikties 2006. gadā, lai izskatītu sasniegto saistībā ar šo mērķi, pamatojoties uz valstu ziņojumiem par līdzdalības prioritāti.