1.   Konkrētās regulas nodrošina atbalstu, izmantojot valsts programmas, Savienības pasākumus un ārkārtas palīdzības pasākumus, ar ko papildina valsts, reģionālā un vietējā līmeņa darbības, lai īstenotu Savienības mērķus un radītu pievienoto vērtību Savienībai.

2.   Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai atbalsts, ko sniedz saskaņā ar konkrētajām regulām un ko sniedz dalībvalstis, atbilstu attiecīgajām Savienības darbībām, politikas virzieniem un prioritātēm, kā arī papildinātu citus Savienības instrumentus, ņemot vērā katras dalībvalsts konkrēto situāciju.

3.   Saskaņā ar konkrētajām regulām sniegto atbalstu īsteno ciešā Komisijas un dalībvalstu sadarbībā.

4.   Atbilstīgi saviem pienākumiem Komisija un dalībvalstis kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (“EĀDD”) attiecībā uz pasākumiem trešās valstīs un saistībā ar tām nodrošina šīs regulas saskaņotību ar konkrētajām regulām un citiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem, stratēģijām un instrumentiem, tostarp tiem, kas ietilpst Savienības ārējās darbības jomā.

5.   Komisija un dalībvalstis attiecīgos gadījumos kopā ar EĀDD nodrošina, lai pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām tiktu pieņemti, nodrošinot sinerģiju un saskaņotību ar citiem ārpus Savienības veiktiem pasākumiem, kuru atbalstam izmanto Savienības instrumentus. Tie jo īpaši nodrošina, ka minētie pasākumi:

6.   Komisija un dalībvalstis piemēro pareizas finanšu pārvaldības principu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, jo īpaši ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu, kā paredzēts minētās regulas 30. pantā.

7.   Komisija un dalībvalstis nodrošina saskaņā ar konkrētajām regulām sniegtā atbalsta efektivitāti, tostarp ar uzraudzības, ziņošanas un izvērtēšanas līdzekļiem.

8.   Komisija un dalībvalstis pilda savas attiecīgās funkcijas saistībā ar šo regulu un konkrētajām regulām, lai mazinātu administratīvo slogu saņēmējiem, dalībvalstīm un Komisijai, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

1.   Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu un konkrētajām regulām finansētus pasākumus, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot novēršanas pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkurām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas, ja ir atklāti pārkāpumi, un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvos sodus un naudas sodus.

2.   Dalībvalstis novērš, atklāj un labo pārkāpumus un atgūst nepamatoti izmaksātas summas kopā ar visiem procentiem par kavētiem maksājumiem. Tās par minēto ziņo Komisijai un informē to par notikumu jebkuru būtisku attīstību saistītos administratīvos un tiesvedības procesos.

3.   Ja saņēmējiem nepamatoti izmaksātās summas nav atgūstamas dalībvalsts vainas vai nolaidības dēļ, minētajai dalībvalstij ir pienākums atbilstīgās summas atmaksāt Savienības budžetā.

4.   Dalībvalstis jo īpaši attiecībā uz augstāka riska jomām nodrošina efektīvus krāpšanas novēršanas pasākumus. Šādai novēršanai ir atturoša iedarbība, ņemot vērā pasākumu rezultātus un samērīgumu.

5.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 58. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas attiecas uz šā panta 2. un 3. punktā minētajiem dalībvalstu pienākumiem.

6.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka, cik bieži un kādā formā jāsniedz ziņojumi par pārkāpumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

7.   Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, pārbaudīt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus saskaņā ar šo regulu un konkrētajām regulām.

8.   Lai noteiktu, vai saistībā ar tādu dotācijas nolīgumu, dotācijas piešķiršanas lēmumu, vai līgumu, kuru finansē saskaņā ar šo regulu un konkrētajām regulām, nav notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses, OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (10) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (11).

9.   Neskarot 1., 7. un 8. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos, kas izriet no šīs regulas un konkrēto regulu īstenošanas, ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras atbilstīgi to kompetencei veikt minētās revīzijas un izmeklēšanas.

1.   Komisija nosaka kopējo summu, kas pieejama Savienības pasākumiem, ārkārtas palīdzībai un tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar ikgadējām Savienības budžeta apropriācijām.

2.   Komisija ar īstenošanas aktu pieņem darba programmu Savienības pasākumiem un ārkārtas palīdzībai. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 59. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Lai nodrošinātu resursu savlaicīgu pieejamību, Komisija atsevišķi var pieņemt darba programmu ārkārtas palīdzībai.

4.   Savienības pasākumus, ārkārtas palīdzības un tehniskās palīdzības pasākumus pēc Komisijas iniciatīvas var īstenot Komisija tieši vai ar izpildaģentūru starpniecību, vai netieši, izmantojot citas vienības un personas, kas nav dalībvalstis, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. pantu.

1.   Reaģējot uz ārkārtas situācijām, kas definētas konkrētajās regulās, Komisija var pieņemt lēmumu sniegt ārkārtas palīdzību. Šādos gadījumos tā savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

2.   Ievērojot pieejamo resursu robežas, ārkārtas palīdzības apjoms var sasniegt līdz 100 % no attiecināmajiem izdevumiem.

3.   Ārkārtas palīdzība var būt palīdzība, ko sniedz dalībvalstīs un trešās valstīs saskaņā ar konkrētajās regulās noteiktajiem mērķiem un pasākumiem.

4.   Ja tas nepieciešams attiecīgā pasākuma īstenošanai, ārkārtas palīdzību var piešķirt, lai segtu izdevumus, kas radušies pirms dotācijas pieteikuma vai pieteikuma par palīdzības piešķiršanu iesniegšanas dienas, bet ne pirms 2014. gada 1. janvāra.

5.   Ārkārtas palīdzību var sniegt dotāciju veidā, ko piešķir tieši Savienības aģentūrām.

1.   Komisija var pieņemt lēmumus par Savienības pasākumu un ārkārtas palīdzības pasākumu finansēšanu trešās valstīs vai saistībā ar tām saskaņā ar konkrētajās regulās noteiktajiem mērķiem un pasākumiem.

2.   Ja minētos pasākumus īsteno tieši, dotāciju pieteikumus drīkst iesniegt šādas struktūras:

1.   Pēc Komisijas iniciatīvas vai tās vārdā saskaņā ar konkrētajām regulām var atbalstīt sagatavošanās, uzraudzības, administratīvās un tehniskās palīdzības, izvērtēšanas, revīzijas un kontroles pasākumus, un darbības, kas nepieciešamas šīs regulas un konkrēto regulu īstenošanai.

2.   Panta 1. punktā minētie pasākumi un darbības var ietvert:

3.   Panta 1. punktā minētie pasākumi un darbības var būt saistīti arī ar iepriekšējām vai turpmākām finanšu shēmām.

1.   Dalībvalstis un to kompetentās iestādes, kā noteikts 25. pantā, ir atbildīgas par to, ka atbilstīgā līmenī tiek īstenotas programmas un izpildīti uzdevumi saskaņā ar šo regulu un konkrētajām regulām, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts institucionālo, juridisko un finansiālo sistēmu un ievērojot šo regulu un konkrētās regulas.

2.   Mehānismos, kas regulē īstenošanu un saskaņā ar konkrētajām regulām sniegtā atbalsta izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz finanšu un administratīvajiem resursiem, kas nepieciešami saistībā ar ziņošanu, izvērtēšanu, pārvaldību un kontroli, ņem vērā proporcionalitātes principu, ievērojot piešķirtā atbalsta apmēru, un tādējādi samazina administratīvo slogu un sekmē efektīvu īstenošanu.

1.   Katra dalībvalsts, saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un praksi, un ievērojot visas piemērojamās drošības prasības, veido partnerību ar atbilstīgajām iestādēm un struktūrām, lai veiktu 3. punktā izklāstītos pienākumus. Minētā partnerība sākas attiecīgajās publiskajās iestādēs valsts, reģionālajā un, kur tas ir piemērojams, vietējā līmenī. Ja to uzskata par vajadzīgu, partnerībā iesaista arī attiecīgās starptautiskās organizācijas, nevalstiskās organizācijas un sociālos partnerus.

2.   Partnerību īsteno, pilnīgi ievērojot attiecīgo institucionālo, juridisko un finansiālo jurisdikciju katrā partneru kategorijā.

3.   Dalībvalsts iesaista partnerību valsts programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtējumā. Partnerības struktūra dažādos programmas posmos var atšķirties.

4.   Katra dalībvalsts izveido uzraudzības komiteju, lai atbalstītu valsts programmu īstenošanu.

5.   Komisija var sniegt norādes par valsts programmu uzraudzību un, ja vajadzīgs un ja attiecīgā dalībvalsts piekrīt, var padomdevēja statusā piedalīties uzraudzības komitejas darbā.

1.   Lai atvieglotu valsts programmu sagatavošanu, rīko dialogu starp katras dalībvalsts un Komisijas augstākā līmeņa amatpersonām, ņemot vērā attiecīgos indikatīvos laikposmus, kas norādīti 14. pantā. Dialogā galvenā uzmanība tiek pievērsta vispārīgiem rezultātiem, kas jāpanāk, izmantojot valsts programmas, lai apmierinātu un īstenotu dalībvalstu vajadzības un prioritātes līdzdalības jomās, uz kurām attiecas konkrēts regulas, ņemot vērā sākotnējo situāciju attiecīgajā dalībvalstī un konkrēto regulu mērķus. Dialogu var arī izmantot kā iespēju apmainīties viedokļiem par Savienības pasākumiem. Dialoga rezultātus izmantos kā norādījumus valsts programmu sagatavošanai un apstiprināšanai, un tajos norādīs datumu, kurā dalībvalstij būtu jāiesniedz Komisijai valsts programmas, tādējādi nodrošinot programmas savlaicīgu pieņemšanu. Minētos rezultātus iekļauj saskaņotā protokolā.

2.   Pasākumi, ko paredzēts īstenot trešās valstīs un saistībā ar tām, nav tieši uz attīstību orientēti, un politiskais dialogs palīdz panākt pilnīgu saskaņotību ar Savienības ārējās darbības un ārpolitikas principiem un vispārīgajiem mērķiem attiecībā uz konkrēto valsti vai reģionu.

3.   Pēc politisko dialogu beigām Komisija Eiropas Parlamentu informē par vispārējo iznākumu.

4.   Ja dalībvalsts un Komisija to uzskata par lietderīgu, politisko dialogu var atkārtot pēc 15. pantā minētās starpposma pārskatīšanas, lai vēlreiz izvērtētu minētās dalībvalsts vajadzības un Savienības prioritātes.

1.   Pamatojoties uz 13. panta 1. punktā minētā politiskā dialoga rezultātiem, katra dalībvalsts saskaņā ar konkrētajām regulām izstrādā daudzgadu valsts programmu.

2.   Katra izstrādātā valsts programma attiecas uz finanšu gadiem laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim un sastāv no šādiem elementiem:

3.   Dalībvalstis iesniedz ierosinātās valsts programmas Komisijai ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad ir noslēdzies 13. pantā minētais politiskais dialogs.

4.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem modeli, saskaņā ar kuru izstrādā valsts programmas., Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.   Pirms piedāvātās valsts programmas apstiprināšanas Komisija izvērtē:

6.   Komisija sagatavo apsvērumus trīs mēnešu laikā pēc ierosinātās valsts programmas iesniegšanas dienas. Ja Komisija uzskata, ka ierosinātā valsts programma, ņemot vērā valsts stratēģiju, neatbilst konkrētās regulas mērķiem, vai ka Savienības šim mērķiem piešķiramais finansējums nav pietiekams vai ka programma neatbilst Savienības tiesību aktiem, tā aicina attiecīgo dalībvalsti sniegt visu nepieciešamo papildu informāciju un vajadzības gadījumā mainīt ierosināto valsts programmu.

7.   Komisija apstiprina katru valsts programmu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad to oficiāli iesniegusi dalībvalsts, ar noteikumu, ka ir pienācīgi ņemti vērā visi Komisijas izklāstītie apsvērumi.

8.   Neskarot 7. punktu, Komisija Eiropas Parlamentu informē par 5. un 6. punkta piemērošanas vispārējo iznākumu, tostarp par to, kā ir ievērotas attiecīgajās konkrētajās regulās katram mērķim noteiktās minimālās procentuālās daļas vai kādas ir atkāpes no tām.

9.   Ņemot vērā jaunus vai neparedzētus apstākļus, pēc Komisijas vai attiecīgās dalībvalsts iniciatīvas apstiprināto valsts programmu var izvērtēt atkārtoti un vajadzības gadījumā pārskatīt attiecībā uz atlikušo programmas veidošanas laikposmu.

1.   2018. gadā Komisija un katra dalībvalsts situāciju vēlreiz pārskata, ņemot vērā starpposma izvērtēšanas ziņojumus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar 57. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un ņemot vērā attīstības tendences Savienības politikā un attiecīgajā dalībvalstī.

2.   Pēc 1. punktā minētās pārskatīšanas un ņemot vērā tās iznākumu, valsts programmas var tikt pārskatītas.

3.   Regulas 14. pantā minētos noteikumus par valsts programmu sagatavošanu un apstiprināšanu piemēro mutatis mutandis pārskatīto valsts programmu sagatavošanai un apstiprināšanai.

4.   Pēc starpposma pārskatīšanas noslēguma un 57. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās starpposma izvērtēšanas satvarā Komisija par starpposma pārskatīšanu ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

1.   Finanšu iemaksas, kas veiktas saskaņā ar valsts programmām, tiek piešķirtas kā dotācijas.

2.   Pasākumus, ko atbalsta saskaņā ar valsts programmām, līdzfinansē no publiskiem vai privātiem finansējuma avotiem, tie ir bezpeļņas pasākumi un nesaņem citu finansējumu no Savienības budžeta.

3.   Iemaksas no Savienības budžeta nepārsniedz 75 % no kopējiem attiecināmiem projekta izdevumiem.

4.   Iemaksas no Savienības budžeta var palielināt līdz 90 % saistībā ar konkrētiem pasākumiem vai stratēģiskām prioritātēm, kas definētas konkrētajās regulās.

5.   Iemaksas no Savienības budžeta var palielināt līdz 90 % arī ārkārtējos, pienācīgi pamatotos apstākļos, piemēram, tad, ja citādi uz valsts budžetu izdarītā ekonomiskā spiediena dēļ netiktu īstenoti projekti un valsts programmas mērķi netiktu sasniegti.

6.   Iemaksas no Savienības budžeta, kas paredzētas tehniskai palīdzībai pēc dalībvalstu ierosmes, var sasniegt līdz 100 % no kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

1.   Izdevumu attiecināmību nosaka, pamatojoties uz valsts noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šajā regulā vai konkrētajās regulās ir paredzēti konkrēti noteikumi.

2.   Lai saskaņā ar konkrētajām regulām izdevumi būtu attiecināmi, tiem:

3.   Izdevumi ir attiecināmi atbalsta sniegšanai saskaņā ar konkrētajām regulām, ja:

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, attiecināmas ir arī izmaksas, kas ir samaksātas 2014. gadā, ja atbildīgā iestāde tās ir samaksājusi, pirms tā tika oficiāli izraudzīta saskaņā ar 26. pantu, ar noteikumu, ka pārvaldības un kontroles sistēmas, kas tika piemērotas pirms oficiālās izraudzīšanas, būtībā bija tādas pašas, kā tās, kas atbildīgajā iestādē ir spēkā pēc tās oficiālās izraudzīšanas.

5.   Izdevumus, kas iekļauti saņēmēja maksājuma pieprasījumos atbildīgajai iestādei, pamato ar faktūrrēķiniem vai grāmatvedības dokumentiem, kam ir līdzvērtīgs pierādījuma spēks; tas neattiecas uz 18. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajiem atbalsta sniegšanas veidiem. Šādi sniegta atbalsta gadījumā, atkāpjoties no šā panta 3. punkta, maksājuma pieprasījumā iekļautās summas ir izmaksas, ko saņēmējam atlīdzina atbildīgā iestāde.

6.   Neto ieņēmumus, ko tieši radījusi projekta darbība tā īstenošanas laikā un kas nav ņemti vērā projekta apstiprināšanas laikā, atskaita no projekta attiecināmajiem izdevumiem vēlākais saņēmēja iesniegtajā galīgā maksājuma pieprasījumā.

1.   Attiecināmos izdevumus var atlīdzināt šādos veidos:

2.   Šā panta 1. punktā minētās iespējas var apvienot tad, kad katra iespēja aptver dažādas izmaksu kategorijas vai kad tās izmanto dažādiem projektiem kā kāda pasākuma daļu vai kā kādu no secīgiem pasākuma posmiem.

3.   Ja projektu īsteno tikai ar būvdarbu, preču vai pakalpojumu publiskā iepirkuma starpniecību, piemēro tikai 1. punkta a) apakšpunktu. Ja kādā projektā publisko iepirkumu piemēro tikai dažām izmaksu kategorijām, var piemērot visas 1. punktā minētās iespējas.

4.   Šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās summas nosaka vienā no šiem veidiem:

5.   Dokumentā, kurā izklāsta nosacījumus atbalsta saņemšanai par katru projektu, norāda metodi, kas piemērojama projekta izmaksu noteikšanai, un dotācijas izmaksāšanas nosacījumus.

6.   Ja projekta īstenošanā rodas netiešās izmaksas, tās var aprēķināt kā vienotu likmi kādā no šiem veidiem:

7.   Lai noteiktu personāla izmaksas par projekta īstenošanu, piemērojamo stundas likmi var aprēķināt, izdalot pēdējās reģistrētās gada bruto darbaspēka izmaksas ar 1 720 stundām.

8.   Papildus 4. punktā noteiktajām metodēm – ja iemaksas no Savienības budžeta nepārsniedz EUR 100 000 – 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās summas var aprēķināt katram projektam atsevišķi, ņemot vērā budžeta projektu, ko ex ante apstiprinājusi atbildīgā iestāde.

9.   Amortizācijas izmaksas var uzskatīt par atbilstīgām izmaksām, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

10.   Neskarot 43. pantu, piemērojot šā panta 8. punktu, dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro, var izmantot euro konvertēšanas likmi, kāda tā ir noteikta projekta apstiprināšanas vai projekta nolīguma parakstīšanas dienā, pamatojoties uz ikmēneša norēķinu maiņas kursu, kuru Komisija ir elektroniski publicējusi. Uz euro konvertēšanas likmi neattieksies projekta darbības laikā notikušās izmaiņas.

1.   Pēc dalībvalstu ierosmes attiecībā uz katru valsts programmu ar konkrētajām regulām var atbalstīt sagatavošanās, pārvaldības, uzraudzības, izvērtēšanas, informēšanas un sakaru, tīklu veidošanas, kontroles un revīzijas pasākumus, kā arī pasākumus administratīvo spēju stiprināšanai, kas nepieciešami šīs regulas un konkrēto regulu īstenošanai.

2.   Panta 1. punktā minētie pasākumi var ietvert:

3.   Dalībvalstis var izmantot piešķirtās apropriācijas, lai atbalstītu pasākumus, ar ko mazina saņēmēju un 25. pantā minēto kompetento iestāžu administratīvo slogu, tostarp elektroniskās datu apmaiņas sistēmas, un pasākumus, ar kuriem palielina dalībvalstu iestāžu un saņēmēju spēju pārvaldīt un izmantot saskaņā ar konkrētajām regulām piešķirto atbalstu.

4.   Minētie pasākumi var būt saistīti arī ar iepriekšējām vai turpmākām finanšu shēmām.

5.   Ja viena vai vairākas kompetentās iestādes ir kopīgas vairākām valsts programmām, apropriācijas tehniskās palīdzības izdevumiem katrai no attiecīgajām programmām var apvienot vai nu daļēji, vai pilnīgi.

1.   Dalībvalstis pilda pārvaldības, kontroles un revīzijas pienākumus un uzņemas no tiem izrietošo atbildību, kas izklāstīta noteikumos par dalīto pārvaldību, kuri iekļauti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un šajā regulā.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai to valsts programmām paredzētās pārvaldības un kontroles sistēmas būtu izveidotas saskaņā ar šo regulu un lai minētās sistēmas darbotos efektīvi.

3.   Dalībvalstis katrai kompetentajai iestādei piešķir atbilstīgus resursus, lai tā varētu veikt savas funkcijas visā programmas laikposmā.

4.   Dalībvalstis izstrādā pārredzamus noteikumus un procedūras projektu atlasei un īstenošanai saskaņā ar šo regulu un konkrētajām regulām.

5.   Visu oficiālo informācijas apmaiņu starp dalībvalsti un Komisiju veic, izmantojot elektronisku datu apmaiņas sistēmu, ko izveido Komisija. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, paredz noteikumus, kuri minētajai elektronisko datu apmaiņas sistēmai jāievēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Piemērojot šo regulu un konkrētās regulas, kompetentās iestādes ir:

2.   Katra dalībvalsts paredz noteikumus, kas regulē attiecības starp 1. punktā minētajām iestādēm un to attiecības ar Komisiju.

1.   Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta 3. punktu dalībvalstis, cik vien iespējams drīz pēc valsts programmas apstiprināšanas, informē Komisiju par to atbildīgo iestāžu oficiālo izraudzīšanu ministrijas līmenī dalībvalstīs, kuras atbild par izdevumu pārvaldību un kontroli saskaņā ar šo regulu.

2.   Panta 1. punktā minētā izraudzīšana tiek attiecināta uz struktūru, kas atbilst izraudzīšanas kritērijiem iekšējās vides, kontroles darbību, informācijas, saziņas un uzraudzības jomā, kuri noteikti šajā regulā vai, pamatojoties uz to.

3.   Atbildīgās iestādes izraudzīšanu pamato ar atzinumu, ko sniedz kāda revīzijas struktūra, kas var būt revīzijas iestāde, kura novērtē atbildīgās iestādes atbilstību izraudzīšanas kritērijiem. Minētā struktūra var būt neatkarīga publiskā iestāde, kas atbild par pārvaldības uzraudzību, novērtēšanu un revīziju. Revīzijas struktūra darbojas neatkarīgi no atbildīgās iestādes un veic savu darbu saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem. Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta 3. punktu dalībvalstis savu lēmumu par izraudzīšanu var balstīt uz to, vai pārvaldības un kontroles sistēmas būtībā ir tādas pašas kā tās, kas darbojušās iepriekšējā laikposmā, un vai to darbība bijusi efektīva. Ja esošie revīzijas un kontroles rezultāti liecina, ka izraudzītās struktūras vairs neatbilst izraudzīšanas kritērijiem, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek novērsti trūkumi minēto struktūru uzdevumu īstenošanā, tostarp izraudzīšanas atcelšanu.

4.   Lai nodrošinātu šīs sistēmas pareizu darbību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 58. pantu par:

1.   Lai iegūtu pietiekamu pārliecību, atbildīgās iestādes veic sistemātisku administratīvu kontroli un papildina šādu kontroli ar pārbaudēm uz vietas, tostarp vajadzības gadījumā ar iepriekš nepaziņotām pārbaudēm uz vietas, attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar saņēmēju galīgo maksājumu pieprasījumiem, kuri deklarēti gada pārskatos.

2.   Attiecībā uz pārbaudēm, ko veic uz vietas, atbildīgā iestāde no visiem saņēmējiem, kas ietilpst attiecīgi nejaušās izvēles grupā un riska grupā, atlasa pārbaudes paraugus, lai iegūtu reprezentatīvu kļūdu biežuma rādītāju un sasniegtu uzticamības līmeņa minimumu, vienlaikus pievēršoties arī būtiskākajām kļūdām.

3.   Par katru pārbaudi, ko veic uz vietas, atbildīgā iestāde sagatavo pārbaudes ziņojumu.

4.   Ja konstatētās problēmas būtībā izrādās sistēmiskas un tāpēc var radīt risku citiem projektiem, atbildīgā iestāde nodrošina, ka tiek veikta turpmāka pārbaude, tostarp vajadzības gadījumā papildu pārbaudes, lai noteiktu šo problēmu mērogu un to, vai kļūdu biežums nepārsniedz pieļaujamo līmeni. Atbildīgā iestāde veic vajadzīgos preventīvos un korekcijas pasākumus un Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā kopsavilkumā informē par tiem Komisiju.

5.   Komisija izmantojot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus, kas vajadzīgi šā panta vienotai piemērošanai. Minētie noteikumi jo īpaši var attiekties uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Lai pamatotu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. pantu sniegto atzinumu, revīzijas iestāde nodrošina, ka tiek veikta pārvaldības un kontroles sistēmu un pienācīgas gada pārskatos iekļauto izdevumu izlases revīzija. Komisija saskaņā ar šīs regulas 58. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus par revīzijas iestāžu statusu un par nosacījumiem, kas jāievēro attiecībā uz to veiktajām revīzijām.

2.   Ja revīzijas veic struktūra, kas nav revīzijas iestāde, revīzijas iestāde nodrošina, lai jebkurai šādai struktūrai būtu vajadzīgās speciālās zināšanas un funkcionālā neatkarība.

3.   Revīzijas iestāde nodrošina, lai revīzijas darbā tiktu ievēroti starptautiski pieņemtie revīzijas standarti.

1.   Komisija sadarbojas ar revīzijas iestādēm, lai saskaņotu to attiecīgos revīzijas plānus un metodes, un pēc iespējas drīz paziņo pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju rezultātus, lai pēc iespējas efektīvāk un samērīgāk izmantotu kontroles resursus un izvairītos no nevajadzīgas darbību dublēšanās.

2.   Komisija un revīzijas iestādes regulāri tiekas, lai apmainītos ar viedokļiem par jautājumiem, kas saistīti ar pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabošanu.

1.   Komisija pamatojas uz pieejamo informāciju, tostarp uz izraudzīšanas procedūru, gada atlikuma maksājuma pieprasījumu, kas minēts 44. pantā, ikgadējiem īstenošanas ziņojumiem, un revīzijām, ko veikušas valsts un Savienības struktūras, lai novērtētu, vai dalībvalstis ir izveidojušas pārvaldības un kontroles sistēmas, kas atbilst šīs regulas prasībām, un vai minētās sistēmas valsts programmu īstenošanas laikā darbojas efektīvi.,

2.   Neskarot revīzijas, ko veikušas dalībvalstis, Komisijas amatpersonas vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji var veikt revīzijas vai pārbaudes uz vietas, vismaz 12 darbadienas iepriekš paziņojot par to valsts kompetentajai iestādei, izņemot steidzamus gadījumus. Komisija ievēro proporcionalitātes principu, ņemot vērā, ka ir jānovērš nepamatota dalībvalstu veikto revīziju vai pārbaužu dublēšana, kā arī Savienības budžeta apdraudējuma pakāpi un vajadzību samazināt saņēmēju administratīvo slogu. Dalībvalsts amatpersonas vai pilnvarotie pārstāvji var piedalīties minētajās revīzijās vai pārbaudēs.

3.   Minētās revīzijas vai pārbaudes jo īpaši var attiekties uz:

4.   Komisijas amatpersonām vai pilnvarotiem Komisijas pārstāvjiem, kas ir atbilstīgi pilnvaroti veikt revīzijas vai pārbaudes uz vietas, ir pieejami visi vajadzīgie reģistrācijas ieraksti, dokumenti un metadati attiecībā uz projektiem un tehnisko palīdzību vai pārvaldības un kontroles sistēmām neatkarīgi no veida, kādā tos glabā. Dalībvalstis pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai minēto reģistrācijas ierakstu, dokumentu un metadatu kopijas. Šajā punktā minētās pilnvaras neskar to valsts noteikumu piemērošanu, ar kuriem paredz, ka dažas darbības veic pārstāvji, kas tam īpaši izraudzīti saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Komisijas amatpersonas un pilnvarotie pārstāvji nepiedalās inter alia personu apmeklējumos mājās vai oficiālā iztaujāšanā, ko paredz valsts tiesību akti. Tomēr viņiem ir piekļuve šādi iegūtai informācijai, neskarot valsts tiesu kompetenci un pilnā mērā ievērojot attiecīgo tiesību subjektu pamattiesības.

5.   Pēc Komisijas pieprasījuma un pēc vienošanās ar attiecīgo dalībvalsti papildu pārbaudes vai izmeklēšanu saistībā ar šīs regulas darbības jomā esošajiem pasākumiem veic minētās dalībvalsts kompetentās iestādes. Komisijas pārstāvji vai Komisijas deleģētās personas var piedalīties minētajās pārbaudēs. Lai pārbaudes uzlabotu, Komisija, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, var lūgt minēto dalībvalstu iestāžu palīdzību noteiktām pārbaudēm vai izmeklēšanai.

6.   Komisija var lūgt dalībvalsti veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu šīs valsts pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību vai izdevumu pareizību saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem.

1.   Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru valsts programmu uzņemas gada maksājumu veidā laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2.   Komisijas lēmums, ar ko apstiprina valsts programmu, ir finansēšanas lēmums Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 84. panta izpratnē, un pēc paziņošanas attiecīgajai dalībvalstij tas minētās regulas izpratnē kļūst juridiski saistošs.

3.   Katrai valsts programmai budžeta saistības attiecībā uz pirmo maksājumu nosaka pēc tam, kad Komisija attiecīgo valsts programmu ir apstiprinājusi.

4.   Budžeta saistības attiecībā uz turpmākajiem maksājumiem Komisija uzņemas līdz katra gada 1. maijam, pamatojoties uz šā panta 2. punktā minēto lēmumu, izņemot gadījumus, kad piemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 16. pantu.

1.   Valsts programmai piešķirto Savienības budžeta līdzekļu ieguldījuma maksājumus Komisija veic saskaņā ar budžeta apropriācijām un atbilstīgi pieejamajam finansējumam. Katru maksājumu attiecina uz attiecīgajām budžeta saistībām, kas radušās visagrāk.

2.   Maksājumus veic kā sākotnēju priekšfinansējumu, ikgadēju priekšfinansējumu, gada atlikuma maksājumus un galīgā atlikuma maksājumu.

3.   Piemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 90. pantu.

1.   Sākotnējā priekšfinansējuma maksājuma un gada atlikuma maksājumu kopsumma nepārsniedz 95 % no Savienības budžeta līdzekļu ieguldījuma attiecīgajā valsts programmā.

2.   Sasniedzot 95 % robežu, dalībvalstis var turpināt sūtīt maksājuma pieprasījumus Komisijai.

1.   Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu, ar ko apstiprina valsts programmu, tā izraudzītajai atbildīgajai iestādei četros mēnešos izmaksā sākotnējā priekšfinansējuma summu par visu programmas veidošanas periodu. Minētā priekšfinansējuma summa veido 4 % no to Savienības budžeta līdzekļu kopējā apjoma, kurus iegulda attiecīgajā valsts programmā. Atkarībā no budžeta līdzekļu pieejamības minēto summu var sadalīt divos maksājumos.

2.   Ikgadēju priekšfinansējumu, kura apjoms ir 3 % no to Savienības budžeta līdzekļu kopējā apjoma, kurus iegulda attiecīgajā valsts programmā, izmaksā līdz 2015. gada 1. februārim. Gadiem laikposmā no 2016. līdz 2022. gadam šī summa ir 5 % no to Savienības budžeta līdzekļu kopējā apjoma, kurus iegulda attiecīgajā valsts programmā.

3.   Ja valsts programmu apstiprina 2015. gadā vai vēlāk, atkarībā no budžeta līdzekļu pieejamības sākotnējo priekšfinansējumu un ikgadējo priekšfinansējumu izmaksā ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc valsts programmas apstiprināšanas.

4.   Ja valsts programmā ieguldīto Savienības budžeta līdzekļu kopējo apjomu groza, attiecīgi pārskata sākotnējā, kā arī ikgadējā priekšfinansējuma summas, un tās norāda finansēšanas lēmumā.

5.   Priekšfinansējumu izmanto, lai veiktu maksājumus saņēmējiem, kas īsteno valsts programmu, kā arī kompetentajām iestādēm, lai segtu ar tehnisko palīdzību saistītus izdevumus. Paredzēto finansējumu minētajos nolūkos nekavējoties dara pieejamu atbildīgajai iestādei.

1.   Summu, kas izmaksāta kā sākotnējais priekšfinansējums, vēlākais valsts programmas slēgšanas dienā pilnībā dzēš no Komisijas kontiem saskaņā 40. pantu.

2.   Summu, kas izmaksāta kā ikgadējais priekšfinansējums, dzēš no Komisijas kontiem saskaņā ar 39. pantu.

3.   Kopējo summu, kas izmaksāta kā priekšfinansējums, Komisijai atmaksā, ja 36 mēnešos no dienas, kurā Komisija veic sākotnējā priekšfinansējuma summas pirmo maksājumu, tai nav nosūtīts neviens maksājuma pieprasījums saskaņā ar 44. pantu.

4.   Procentus, kas uzkrājušies no sākotnējā priekšfinansējuma, iegrāmato attiecīgajā valsts programmā un atskaita no galīgā maksājuma pieprasījumā norādītās publisko izdevumu summas.

1.   Iekšēji piešķirtus ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. pantu veido šādi ieņēmumi:

2.   Šā panta 1. punktā minētās summas ieskaita Savienības budžetā un atkārtotas izmantošanas gadījumā izmanto vispirms, lai finansētu izdevumus saskaņā ar konkrētajām regulām.

1.   Komisija izmaksā gada atlikumu, pamatojoties uz spēkā esošo finanšu plānu, gada pārskatu par atbilstīgo valsts programmas finanšu gadu un attiecīgo lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu.

2.   Gada pārskatos iekļauj maksājumus – tostarp maksājumus saistībā ar tehnisko palīdzību –, ko atbildīgā iestāde veikusi tā finanšu gada laikā, par kuru izpildītas 27. pantā minētās kontroles prasības.

3.   Atkarībā no budžeta līdzekļu pieejamības gada atlikumu izmaksā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir atzinusi par pieņemamu 44. panta 1. punktā un 54. pantā minēto informāciju un dokumentus un ir noskaidroti pēdējā gada pārskata grāmatojumi.

1.   Dalībvalstis līdz 2023. gada 31. decembrim iesniedz šādus dokumentus:

2.   Maksājumus, ko atbildīgā iestāde veikusi no 2022. gada 16. oktobra līdz 2023. gada 30. jūnijam, iekļauj pēdējā gada pārskatā.

3.   Pēc 1. punktā minēto dokumentu saņemšanas Komisija izmaksā galīgo atlikumu, pamatojoties uz spēkā esošo finanšu plānu, pēdējo gada pārskatu un attiecīgo lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu.

4.   Atkarībā no budžeta līdzekļu pieejamības galīgo atlikumu izmaksā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pēdējā finanšu gada grāmatojumu noskaidrošanas dienas vai vienu mēnesi pēc galīgā īstenošanas ziņojuma apstiprināšanas dienas atkarībā no tā, kurš no termiņiem ir vēlāks. Summas, par kurām uzņemtās saistības paliek spēkā arī pēc atlikuma izmaksāšanas, Komisija sešos mēnešos atbrīvo no saistībām, neskarot 52. pantu.

1.   Deleģētais kredītrīkotājs Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 izpratnē uz laiku līdz sešiem mēnešiem var pārtraukt maksājuma termiņu attiecībā uz maksājuma pieprasījumu, ja pastāv vismaz viens no šiem nosacījumiem:

Dalībvalsts var piekrist pārtraukšanas laikposmu pagarināt uz papildu trim mēnešiem.

2.   Deleģētais kredītrīkotājs pārtraukšanu attiecina tikai uz to maksājuma pieprasījumā norādīto izdevumu daļu, uz kuru attiecas 1. punkta pirmajā daļā minētie nosacījumi, izņemot gadījumus, kad nav iespējams noteikt skarto izdevumu daļu. Deleģētais kredītrīkotājs dalībvalsti un atbildīgo iestādi nekavējoties rakstiski informē par pārtraukšanas iemeslu un lūdz tām labot situāciju. Deleģētais kredītrīkotājs izbeidz pārtraukšanu, tiklīdz ir veikti vajadzīgie pasākumi.

1.   Komisija var apturēt visus gada atlikuma maksājumus vai daļu no tiem, ja:

2.   Komisija var nolemt apturēt visus gada atlikuma maksājumus vai daļu no tiem pēc tam, kad tā ir devusi attiecīgajai dalībvalstij iespēju iesniegt savus apsvērumus.

3.   Komisija izbeidz gada atlikuma maksājumu pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja attiecīgā dalībvalsts ir veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai varētu apturēšanu atcelt.

1.   Summas, kas norādītas dalībvalstu iesniegtajās valsts programmās, izdevumu prognozēs, izdevumu deklarācijās, maksājumu pieprasījumos, gada pārskatos un izdevumus, kuri norādīti gada un galīgajos īstenošanas ziņojumos, izsaka euro.

2.   Dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienā, valsts valūtā veikto izdevumu summas konvertē euro. Minētās summas konvertē euro saskaņā ar Komisijas mēneša norēķina valūtas maiņas kursu tai mēnesī, kurā minētie izdevumi iegrāmatoti attiecīgās valsts programmas atbildīgās iestādes kontos. Komisija katru mēnesi elektroniski publicē maiņas kursu.

3.   Gadījumos, kad euro kļūst par dalībvalsts naudas vienību, 2. punktā izklāstīto konversijas procedūru turpina piemērot visiem izdevumiem, ko atbildīgā iestāde ir iegrāmatojusi kontos pirms dienas, kad stājās spēkā valsts valūtas un euro fiksētā konversijas likme.

1.   Līdz tā gada 15. februārim, kas seko finanšu gadam, katra dalībvalsts Komisijai iesniedz dokumentus un informāciju, kas prasīti saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta 5. punktu. Iesniegtie dokumenti ir uzskatāmi par gada atlikuma maksājuma pieprasījumu. Pēc attiecīgās dalībvalsts paziņojuma Komisija izņēmuma kārtā var pagarināt noteikto termiņu (15. februāris) vēlākais līdz 1. martam. Dalībvalstis var atbilstīgā līmenī publiskot minēto informāciju.

2.   Komisija ikgadējās grāmatojumu noskaidrošanas nolūkā var lūgt dalībvalstij sniegt papildu informāciju. Ja dalībvalsts nesniedz pieprasīto informāciju līdz Komisijas noteiktajam iesniegšanas termiņam, Komisija var pieņemt lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju.

3.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem modeli, saskaņā ar kuru sagatavo 1. punktā minētos dokumentus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

1.   Līdz tā gada 31. maijam, kas seko finanšu gadam, Komisija pieņem lēmumu par katras valsts programmas ikgadējo grāmatojumu noskaidrošanu. Lēmumā par grāmatojumu noskaidrošanu ņem vērā iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu, neskarot vēlākas finanšu korekcijas.

2.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, paredz ikgadējās grāmatojumu noskaidrošanas procedūras īstenošanas kārtību attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic saistībā ar lēmuma pieņemšanu un tā īstenošanu, tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kuri jāievēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Komisija veic finanšu korekcijas, pilnīgi vai daļēji atceļot Savienības līdzekļu ieguldījumu valsts programmā un atgūstot tos no attiecīgās dalībvalsts, lai novērstu to, ka ar Savienības līdzekļiem tiek finansēti jebkuri izdevumi, kas ir pretrunā piemērojamiem tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz Komisijas un Revīzijas palātas konstatētajām dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnībām.

2.   Piemērojamo tiesību aktu pārkāpuma dēļ finanšu korekciju veic tikai saistībā ar izdevumiem, kuri ir deklarēti Komisijai, un tad, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

3.   Lemjot par finanšu korekciju saskaņā ar 1. punktu, Komisija ievēro proporcionalitātes principu, ņemot vērā piemērojamo tiesību aktu pārkāpuma veidu un smagumu un tā finansiālās sekas attiecībā uz Savienības budžetu.

4.   Pirms tiek pieņemts lēmums atteikt finansējumu, Komisijas konstatējumus un dalībvalsts atbildes paziņo rakstiski, un pēc tam abas puses cenšas vienoties par veicamajiem pasākumiem.

5.   Finansējumu nevar atteikt attiecībā uz:

6.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, paredz atbilstības noskaidrošanas procedūras īstenošanas kārtību attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic saistībā ar lēmuma pieņemšanu un tā īstenošanu, tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kuri jāievēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Jebkuru summu, kas jāatmaksā Savienības budžetā, atmaksā līdz termiņam, kas norādīts saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 80. pantu sagatavotajā iekasēšanas rīkojumā. Atmaksas termiņš ir otrā mēneša pēdējā diena pēc rīkojuma izdošanas.

2.   Novēlotiem atmaksājumiem piemēro kavējuma procentus, ko aprēķina par laikposmu no termiņa pēdējās dienas līdz faktiskās samaksas dienai. Minēto procentu likme ir pusotrs procentpunkts virs Eiropas Centrālās bankas noteiktās likmes galvenajās refinansēšanas operācijās tā mēneša pirmajā darbadienā, kurā ir termiņa pēdējā diena.

1.   Valsts programmas tiek iesniegtas saistību atcelšanas procedūrai, saskaņā ar kuru saistības atceļ summām, kas attiecas uz saistībām, kuras līdz 31. decembrim otrajā gadā pēc budžeta saistību gada nesedz ar 35. pantā minēto sākotnējo un ikgadējo priekšfinansējumu un maksājuma pieprasījumu saskaņā ar 44. pantu. Saistību atcelšanas nolūkā Komisija minēto summu aprēķina, katrai 2015.–2020. gadā paredzēto saistību summai pievienojot vienu sestdaļu no gada budžeta saistībām, kas attiecas uz 2014. gada kopējo ieguldījumu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, saistību atcelšanas termiņus nepiemēro gada budžeta saistībām, kas attiecas uz 2014. gada kopējo ieguldījumu.

3.   Ja pirmās gada budžeta saistības attiecas uz 2015. gada kopējo ieguldījumu, tad, atkāpjoties no 1. punkta, saistību atcelšanas termiņus nepiemēro gada budžeta saistībām, kas attiecas uz 2015. gada kopējo ieguldījumu. Šādos gadījumos summu atbilstīgi 1. punktam Komisija aprēķina, katrai 2016.–2020. gadā paredzēto budžeta saistību summai pievienojot vienu piektdaļu no gada budžeta saistībām, kas attiecas uz kopējo ieguldījumu 2015. gadā.

4.   Saistības, kas attiecas uz laikposma pēdējo gadu, atceļ saskaņā ar noteikumiem, kas jāievēro attiecībā uz programmu slēgšanu.

5.   Jebkādas saistības, kas joprojām ir atvērtas izdevumu attiecināmības pēdējā dienā, kā minēts 17. panta 3. punktā, un par ko atbildīgā iestāde nav iesniegusi maksājuma pieprasījumu sešus mēnešus pēc minētā datuma, tiek automātiski atceltas.

1.   Saistību atcelšanu neattiecina uz summām, kuras atbildīgā iestāde nav varējusi Komisijai deklarēt šādu iemeslu dēļ:

Atcelšanas neattiecināšanu var pieprasīt vienu reizi, ja apturēšana vai force majeure ilguši līdz vienam gadam. Ja apturēšana vai force majeure ilguši ilgāk nekā vienu gadu, atcelšanas neattiecināšanu var pieprasīt vairākas reizes atbilstīgi force majeure ilgumam vai gadu skaitam starp tiesas vai administratīvā lēmuma datumu par pasākuma īstenošanas apturēšanu un galīgā tiesas vai administratīvā lēmuma datumu.

2.   Lai summu deklarētu līdz iepriekšējā gada beigām, dalībvalsts līdz 31. janvārim nosūta Komisijai informāciju par 1. punktā minētajiem izņēmumiem.

3.   To budžeta saistību daļu, par kuru maksājuma pieprasījums ir iesniegts, bet kuras maksājumu N + 2 gada 31. decembrī Komisija ir samazinājusi vai apturējusi, neņem vērā automātiski atceļamo saistību aprēķināšanā.

1.   Komisija pēc iespējas ātrāk informē dalībvalsti, ja pastāv risks piemērot saistību atcelšanu saskaņā ar 50. pantu.

2.   Pamatojoties uz informāciju, kas Komisijas rīcībā ir 31. janvārī, tā informē atbildīgo iestādi par summu, kurai piemēro saistību atcelšanu, pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju.

3.   Attiecīgajai dalībvalstij ir divi mēneši, lai piekristu summai, kurai piemēro saistību atcelšanu, vai lai iesniegtu savus apsvērumus.

4.   Komisija veic saistību automātisku atcelšanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc galīgā termiņa, kas noteikts, piemērojot 1. līdz 3. punktu.

5.   Ja saistību atcelšana notiek automātiski, Savienības budžeta līdzekļu ieguldījums attiecīgajā valsts programmā minētajā gadā tiek samazināts par summu, kurai piemēro saistību automātisko atcelšanu. Savienības līdzekļu ieguldījumu finansēšanas plānā samazina proporcionāli, ja vien dalībvalsts neiesniedz pārskatītu finansēšanas plānu.

1.   Dalībvalstis un atbildīgās iestādes ir atbildīgas par:

2.   Dalībvalstis nodrošina valsts programmu īstenošanas pārredzamību un uztur saskaņā ar katru valsts programmu atbalstīto pasākumu sarakstu, kas ir pieejams tīmekļa vietnē vai tīmekļa portālā. Pasākumu sarakstā iekļauj atjauninātu informāciju par galīgajiem līdzekļu saņēmējiem, projektu nosaukumus un tiem piešķirto Savienības līdzekļu summu.

3.   Informāciju parasti dara publiski pieejamu, izņemot, ja informācijas pieejamība ir ierobežota šīs informācijas konfidenciālā rakstura dēļ, jo īpaši saistībā ar drošību, sabiedrisko kārtību, kriminālizmeklēšanu un personas datu aizsardzību.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 58. pantu, lai paredzētu noteikumus par informēšanas un publicitātes pasākumiem sabiedrībai un informatīviem pasākumiem saņēmējiem.

5.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka informēšanas un publicitātes pasākumu tehniskos raksturlielumus. Minētos īstenošanas aktus Komisija pieņem saskaņā ar 59. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Līdz 2016. gada 31. martam un līdz katra turpmākā gada 31. martam (2022. gadu ieskaitot) atbildīgā iestāde iesniedz Komisijai gada ziņojumu par katras valsts programmas īstenošanu iepriekšējā finanšu gadā un var minēto informāciju atbilstīgā līmenī publiskot. 2016. gadā iesniegtais ziņojums attiecas uz 2014. un 2015. finanšu gadu. Dalībvalsts iesniedz gala ziņojumu par valsts programmu īstenošanu līdz 2023. gada 31. decembrim.

2.   Ikgadējos īstenošanas ziņojumos sniedz informāciju par:

3.   Ņemot vērā starpposma pārskatīšanu, kā minēts 15. pantā, ikgadējā īstenošanas ziņojumā, kuru iesniedz 2017. gadā, izklāsta un izvērtē:

4.   Ikgadējā īstenošanas ziņojumā, ko iesniedz 2020. gadā, un galīgajā īstenošanas ziņojumā papildus 2. punktā minētajai informācijai un izvērtējumam ietver informāciju par valsts programmas mērķu sasniegšanu un izvērtē panākumus šajā jomā, turot prātā 13. panta 1. punktā minētā politikas dialoga iznākumu.

5.   Šā panta 1. līdz 4. punktā minētie ikgadējie īstenošanas ziņojumi ir pieņemami, ja tajos ir iekļauta visa minētajos punktos prasītā informācija. Komisija 15 darba dienu laikā pēc ikgadējā īstenošanas ziņojuma saņemšanas informē attiecīgo dalībvalsti, ja ziņojums nav pieņemams, citādi minēto ziņojumu uzskata par pieņemamu.

6.   Komisija divu mēnešu laikā pēc ikgadējā īstenošanas ziņojuma saņemšanas dienas informē attiecīgo dalībvalsti par saviem apsvērumiem attiecībā uz to. Ja Komisija minētajā termiņā nekādus apsvērumus nesniedz, ziņojumi ir uzskatāmi par pieņemtiem.

7.   Komisija var sniegt apsvērumus par tiem jautājumiem atbildīgās iestādes ikgadējā īstenošanas ziņojumā, kuri ietekmē valsts programmas īstenošanu. Ja tiek sniegti šādi apsvērumi, atbildīgā iestāde sniedz informāciju, kas nepieciešama saistībā ar minētajiem apsvērumiem un vajadzības gadījumā informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem. Komisija jāinformē ne vēlāk kā trīs mēnešos pēc tam, kad tā sniegusi šādus apsvērumus.

8.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem modeļus, saskaņā ar kuriem sagatavo gada un galīgos īstenošanas ziņojumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

1.   Komisija, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar dalībvalstīm, veic šīs regulas un konkrēto regulu pastāvīgu uzraudzību.

2.   Konkrēto regulu īstenošanu Komisija izvērtē partnerībā ar dalībvalstīm saskaņā ar 57. pantu.

3.   Izveido vienotu uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu, lai novērtētu pasākumu atbilstību, efektivitāti, lietderību, pievienoto vērtību un ilgtspēju, kā arī procedūras vienkāršošanu un administratīvā sloga mazināšanu, ņemot vērā šīs regulas un konkrēto regulu mērķus un to, kā šī regula un konkrētās regulas darbojas kā instrumenti, kas veicina brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstību.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 58. pantu, lai turpinātu veidot vienoto uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu.

5.   Dalībvalstis Komisijai sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai varētu veikt šīs regulas un konkrēto regulu uzraudzību un izvērtēšanu.

6.   Komisija ņem vērā arī to, kā pasākumi, kas veikti saskaņā ar konkrētajām regulām, un pasākumi, kuri īstenoti saskaņā ar citām attiecīgajām Savienības politikas jomām, instrumentiem un iniciatīvām, cits citu papildina.

7.   Īpašu uzmanību Komisija velta tam, lai uzraudzītu un izvērtētu pasākumus un programmas, kas ir saistīti ar trešām valstīm un ko īsteno saskaņā ar 8. pantu.

1.   Dalībvalstis veic 57. panta 1. punktā minēto izvērtēšanu. Ar 2017. gadā veicamo izvērtēšanu uzlabo valsts programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti saskaņā ar vienoto uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai tiktu izveidotas procedūras, saskaņā ar kurām sagatavo un apkopo 1. punktā minētajai izvērtēšanai nepieciešamos datus, tostarp datus, kas ir saistīti ar vienotās uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas rādītājiem.

3.   Regulas 57. panta 1. punktā minēto izvērtēšanu veic eksperti, kas darbojas neatkarīgi no atbildīgajām iestādēm, revīzijas iestādēm un deleģētajām iestādēm. Minētie eksperti var būt saistīti ar neatkarīgu publisku iestādi, kas atbild par pārvaldības uzraudzību, novērtēšanu un revīziju. Komisija sniedz norādījumus, kā veikt izvērtēšanu.

4.   Regulas 57. panta 1. punktā minētos izvērtējumus dara publiski pieejamus visā pilnībā, izņemot, ja informācijas pieejamība ir ierobežota šīs informācijas konfidenciālā rakstura dēļ, jo īpaši saistībā ar drošību, sabiedrisko kārtību, kriminālizmeklēšanu un personas datu aizsardzību.

1.   Saskaņā ar vienoto uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu dalībvalstis iesniedz Komisijai:

2.   Pamatojoties uz 1. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz:

3.   Komisijas sagatavotajā ex post izvērtējumā analizē arī konkrēto regulu ietekmi uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstību saistībā ar to, kā tās veicina šādus mērķus:

4.   Visus izvērtēšanas ziņojumus, ievērojot šo pantu, publisko visā pilnībā, izņemot, ja informācijas pieejamība ir ierobežota šīs informācijas konfidenciālā rakstura dēļ, jo īpaši saistībā ar drošību, sabiedrisko kārtību, kriminālizmeklēšanu un personas datu aizsardzību.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 5. panta 5. punktā, 26. panta 4. punktā, 29. panta 1. punktā, 53. panta 4. punktā un 55. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no 2014. gada 21. maija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz triju gadu laikposmu, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 5. punktā, 26. panta 4. punktā, 29. panta 1. punktā, 53. panta 4. punktā un 55. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 5. panta 5. punktu, 26. panta 4. punktu, 29. panta 1. punktu, 53. panta 4. punktu un 55. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz Patvēruma, migrācijas un integrācijas un iekšējās drošības fonda komiteja. Šī komiteja ir Regulā (ES) Nr. 182/2011 minētā komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja minētā komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, izņemot attiecībā uz šīs Regulas 14. panta 4. punktu, 24. panta 5. punktu, 45. panta 2. punktu, 47. panta 6. punktu un 53. panta 5. punktu.