14.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 74/1

---

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 240/2014

(2014. gada 7. janvāris)

par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (1), un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Šīs regulas mērķis ir nodrošināt Eiropas rīcības kodeksu, lai atbalstītu un veicinātu dalībvalstu partnerības organizēšanu partnerības nolīgumiem un programmām, ko atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF). Šie fondi šobrīd darbojas saskaņā ar vienotu sistēmu un tiek saukti par “Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem” (turpmāk “ESI fondi”).

(2)

Sadarbība partnerībā ir sen iedibināts princips ESI fondu darbības īstenošanā. Partnerība nozīmē ciešu sadarbību starp publiskām iestādēm, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, kā arī struktūrām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī visā programmas ciklā, kurā ietilpst sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmi.

(3)	Izraudzītajiem partneriem būtu visatbilstošāk jāpārstāv attiecīgās ieinteresētās personas. Atlases procedūrām būtu jābūt pārredzamām un jāņem vērā dalībvalstu dažādais institucionālais un tiesiskais regulējums un to kompetences valsts un reģionu līmenī.

(4)

Par partneriem būtu jāizraugās publiskas iestādes, ekonomiskie un sociālie partneri un pilsonisko sabiedrību pārstāvošās organizācijas, tostarp vides jomas partneri, sabiedriskās un brīvprātīgās organizācijas, kuras var būtiski ietekmēt partnerības nolīgumu un programmu īstenošanu vai kuras var tikt būtiski ietekmētas šādas īstenošanas rezultātā. Īpaša uzmanība jāpievērš arī to grupu iekļaušanai, kuras var ietekmēt programmas, bet kurām pašām ir grūti tās ietekmēt, jo īpaši to vismazāk aizsargāto un atstumto kopienu iekļaušanai, ar kurām saistās vislielākais diskriminācijas un sociālās atstumtības risks, jo īpaši attiecībā uz personām ar invaliditāti, migrantiem un romiem.

(5)

Izraugoties partnerus, ir jāņem vērā atšķirības starp partnerības nolīgumiem un programmām. Partnerības nolīgumi aptver visus ESI fondus, kas nodrošina atbalstu katrā dalībvalstī, savukārt programmas attiecas tikai uz tiem ESI fondiem, kas sniedz ieguldījumu šajās programmās. Partnerības nolīgumu partneri būtu jāizvēlas, ņemot vērā visu plānoto ESI fondu izmantošanu, savukārt attiecībā uz programmām ir pietiekami, ka partnerus izvēlas, ņemot vērā to plānoto ESI fondu izmantošanu, kas sniedz ieguldījumu šajās programmās.

(6)

Partneri jāiesaista partnerības nolīgumu un programmu sagatavošanā un īstenošanā. Šajā saistībā ir jānosaka galvenie principi un laba prakse attiecībā uz laikus īstenotu, jēgpilnu un pārredzamu apspriešanos ar partneriem, analizējot problēmas un vajadzības, kam jārod risinājums, attiecībā uz mērķiem un prioritātēm risinājumu meklēšanā, kā arī attiecībā uz koordinēšanas struktūrām un daudzlīmeņu pārvaldības nolīgumiem, kas nepieciešami efektīvai politikas īstenošanai.

(7)

Partneriem būtu jābūt pārstāvētiem programmu uzraudzības komitejās. Dalību un komitejas procedūras regulējošajiem noteikumiem būtu jāveicina programmu plānošanas un īstenošanas nepārtrauktība un kopīga atbildība par tām, kā arī tāda darba kārtība, kas ir skaidra un pārredzama, laikus īstenota un nediskriminējoša.

(8)	Partneriem, aktīvi piedaloties uzraudzības komitejās, būtu jāiesaistās darbības novērtēšanā attiecībā uz dažādām prioritātēm, jāvērtē attiecīgie ziņojumi par programmām un – vajadzības gadījumā – uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus.

(9)	Būtu jāsekmē efektīva partnerība, palīdzot attiecīgajiem partneriem stiprināt savas institucionālās spējas programmu sagatavošanā un īstenošanā.

(10)	Komisijai būtu jāsekmē labas prakses apmaiņa, dalībvalstu institucionālo spēju stiprināšana un attiecīgo rezultātu sasniegšana, pārvaldes iestāžu un partneru pārstāvju uzraudzīšana, izveidojot Partnerības prakses kopienu, kas aptver visus ESI fondus.

(11)	Dalībvalstīm būtu jāvērtē partneru loma partnerības nolīgumu īstenošanā, kā arī partnerības darbība un efektivitāte programmu plānošanas periodā.

(12)	Lai atbalstītu un veicinātu dalībvalstis partnerību organizēšanā, Komisijai tām būtu jādara pieejami dalībvalstīs pastāvoši paraugprakses piemēri,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu izveido Eiropas rīcības kodeksu partnerībai saistībā ar partnerības nolīgumiem un programmām, ko atbalsta Eiropas strukturālie un investīciju fondi.

II   NODAĻA

GALVENIE PRINCIPI SAISTĪBĀ AR PĀRREDZAMĀM PROCEDŪRĀM, KURAS IZMANTO ATTIECĪGO PARTNERU NOTEIKŠANĀ

2. pants

Partneru pārstāvība

Dalībvalstis nodrošina, ka Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5. panta 1. punktā minētie partneri ir visatbilstošākie ieinteresēto personu pārstāvji un tie tiek nominēti kā pienācīgi pilnvaroti pārstāvji, ņemot vērā viņu kompetenci, spēju aktīvi līdzdarboties un attiecīga līmeņa pārstāvību.

3. pants

Attiecīgo partneru noteikšana partnerības nolīgumam

1.   Dalībvalstis nosaka attiecīgos partnerus partnerības nolīgumam vismaz starp šādām iestādēm:

a)

kompetentajām reģionālajām, vietējām, pilsētu un citām publiskām iestādēm, tostarp: i) reģionālajām iestādēm, vietējo pašvaldību valsts līmeņa pārstāvjiem un vietējām varas iestādēm, kas pārstāv lielākās pilsētas un pilsētu teritorijas, kuru kompetences ir saistītas ar plānoto ESI fondu izmantošanu; ii) augstākās izglītības iestāžu valsts līmeņa pārstāvjiem, izglītības un mācību sniedzējiem un pētniecības centriem, ņemot vērā plānoto ESI fondu izmantošanu; iii) citām valsts publiskām iestādēm, kas ir atbildīgas par Regulas (ES) Nr. 1303/2013 4.–8. pantā minēto horizontālo principu ievērošanu, ņemot vērā plānoto ESI fondu izmantošanu; jo īpaši no struktūrām, kuras ir atbildīgas par vienlīdzīgas attieksmes veicināšanu un kuras ir izveidotas saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/43/EK (2), Padomes Direktīvu 2004/113/EK (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/54/EK (4);

b)

ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, tostarp: i) valsts atzītām sociālo partneru organizācijām, jo īpaši tām vispārējām starpnozaru organizācijām un nozaru organizācijām, kuru nozares ir saistītas ar plānoto ESI fondu izmantošanu; ii) valsts tirdzniecības palātām un uzņēmumu asociācijām, kas pārstāv nozaru vispārējās intereses, ņemot vērā plānoto ESI fondu izmantošanu un ar mērķi nodrošināt līdzsvarotu lielo, vidējo, mazo un mikrouzņēmumu pārstāvību, kā arī sociālās ekonomikas pārstāvību;

c)

struktūrām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, vides jomas partneriem, nevalstiskām organizācijām un struktūrām, kuras ir atbildīgas par sociālās integrācijas, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu, tostarp: i) struktūrām, kas darbojas jomās, kuras saistītas ar plānoto ESI fondu izmantošanu un to horizontālo principu ievērošanu, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 4.–8. pantā, – pamatojoties uz to pārstāvību, kā arī ņemot vērā ģeogrāfisko un tematisko segumu, attiecīgās pārvaldības spējas, zināšanas un inovatīvās pieejas; ii) citām organizācijām vai grupām, kuras būtiski ietekmē ESI fondu īstenošana vai kuras var tikt būtiski ietekmētas šādas īstenošanas rezultātā, jo īpaši grupām, kuras var apdraudēt diskriminācija un sociālā atstumtība.

2.   Ja publiskas iestādes, ekonomiskie un sociālie partneri un struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, ir izveidojuši organizāciju, kas apvieno to intereses, lai atvieglotu to iesaistīšanos partnerībā (jumta organizācija), tie var izvirzīt vienu pārstāvi, kurš sniedz jumta organizācijas viedokli partnerībā.

4. pants

Attiecīgo partneru noteikšana programmām

1.   Katrai programmai dalībvalstis nosaka attiecīgos partnerus vismaz starp šādām iestādēm:

a)

kompetentajām reģionālajām, vietējām, pilsētu un citām publiskām iestādēm, tostarp: i) reģionālajām iestādēm, vietējo pašvaldību valsts līmeņa pārstāvjiem un vietējām varas iestādēm, kas pārstāv lielākās pilsētas un pilsētu teritorijas, kuru kompetences ir saistītas ar to plānoto ESI fondu izmantošanu, kas sniedz ieguldījumu programmā; ii) augstākās izglītības iestāžu valsts vai reģionālā līmeņa pārstāvjiem, izglītības, mācību un konsultatīvo pakalpojumu sniedzējiem un pētniecības centriem, ņemot vērā to plānoto ESI fondu izmantošanu, kas sniedz ieguldījumu programmā; iii) citām publiskām iestādēm, kas ir atbildīgas par Regulas (ES) Nr. 1303/2013 4.–8. pantā minēto horizontālo principu ievērošanu, ņemot vērā to plānoto ESI fondu izmantošanu, kas sniedz ieguldījumu programmā; jo īpaši struktūrām, kas ir atbildīgas par vienlīdzīgas attieksmes veicināšanu un kas izveidotas saskaņā ar Direktīvu 2000/43/EK, Direktīvu 2004/113/EK un Direktīvu 2006/54/EK; iv) citām struktūrām, kas organizētas valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, un iestādēm, kas pārstāv jomas, kurās tiek veiktas integrētas teritoriālās investīcijas un vietējās attīstības stratēģijas, ko finansē programmas ietvaros;

b)

ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, tostarp: i) valsts vai reģionāli atzītām sociālo partneru organizācijām, jo īpaši tām vispārējām starpnozaru organizācijām un nozaru organizācijām, kuru nozares ir saistītas ar tādu plānoto ESI fondu izmantošanu, kas sniedz ieguldījumu programmā; ii) valsts un reģionālajām tirdzniecības palātām un uzņēmumu asociācijām, kas pārstāv nozaru vispārējās intereses, lai nodrošinātu lielo, vidējo, mazo un mikrouzņēmumu līdzsvarotu pārstāvību, kā arī sociālās ekonomikas pārstāvību; iii) citām līdzīgām valsts vai reģionālajā līmenī organizētām struktūrām;

c)

struktūrām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, vides jomas partneriem, nevalstiskām organizācijām un struktūrām, kas ir atbildīgas par sociālās integrācijas, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu, tostarp: i) struktūrām, kas darbojas jomās, kuras saistītas ar to plānoto ESI fondu izmantošanu, kas sniedz ieguldījumu programmā, un to horizontālo principu ievērošanu, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 4.–8. pantā, – pamatojoties uz to pārstāvību, kā arī ņemot vērā ģeogrāfisko un tematisko pārklājumu, attiecīgās pārvaldības spējas, zināšanas un inovatīvās pieejas; ii) struktūrām, kas pārstāv vietējās rīcības grupas un kas minētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 34. panta 1. punktā; iii) citām organizācijām vai grupām, kuras būtiski ietekmē ESI fondu īstenošana vai var tikt būtiski ietekmētas šādas īstenošanas rezultātā, jo īpaši grupām, kuras var apdraudēt diskriminācija un sociālā atstumtība.

2.   Attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības programmām dalībvalstis var iesaistīties šādā partnerībā:

i)	Eiropas teritoriālās sadarbības grupās, kas darbojas attiecīgajā pārrobežu vai starpvalstu programmas darbības jomā;

ii)	iestādēs vai struktūrās, kas iesaistītas makroreģionālās un jūras baseinu stratēģijas izstrādē un īstenošanā programmas darbības jomā, tostarp makroreģionālo stratēģiju prioritāro jomu koordinatoru darbībā.

3.   Ja publiskas iestādes, ekonomiskie un sociālie partneri un struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, ir izveidojuši jumta organizāciju, tie var izvirzīt vienu pārstāvi, kurš sniedz jumta organizācijas viedokli partnerībā.

III   NODAĻA

GALVENIE PRINCIPI UN LABA PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ ATTIECĪGO PARTNERU IESAISTĪŠANU PARTNERĪBAS NOLĪGUMU UN PROGRAMMU SAGATAVOŠANĀ

5. pants

Apspriešanās ar attiecīgajiem partneriem partnerības nolīgumu un programmu sagatavošanā

1.   Lai nodrošinātu pārredzamu un efektīvu attiecīgo partneru līdzdalību, dalībvalstis un vadošās iestādes apspriežas ar viņiem par partnerības nolīgumu un programmu sagatavošanas procesu un grafiku. Vienlaikus partnerus pilnīgi informē par to saturu un iespējamajām izmaiņām.

2.   Apspriežoties ar attiecīgajiem partneriem, dalībvalstis ņem vērā šādus nepieciešamos priekšnoteikumus:

a)	attiecīgās informācijas savlaicīgu atklāšanu un vieglu piekļuvi tai;

b)	pietiekami daudz laika, lai partneri varētu analizēt un komentēt galvenos sagatavošanas dokumentu projektus, partnerības nolīguma projektu un programmas projektu;

c)	iespējamos veidus, kādos partneri var uzdot jautājumus, var sniegt ieguldījumu un tiks informēti par to, kādā veidā ir ņemti vērā viņu priekšlikumi;

d)	informācijas par apspriežu rezultātiem izplatīšanu.

3.   Attiecībā uz lauku attīstības programmām dalībvalstis ņem vērā tās funkcijas, ko attiecīgu partneru iesaistīšanā var veikt valsts lauku sadarbības tīkli, kuri izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (5) 54. pantu.

4.   Ja ir izveidoti oficiāli nolīgumi starp dažādiem pārvaldes līmeņiem, kas ir zemāki par valsts līmeni, dalībvalsts ņem vērā šos daudzlīmeņu pārvaldības nolīgumus saskaņā ar tās institucionālo un tiesisko regulējumu.

6. pants

Partnerības nolīguma sagatavošana

Dalībvalstis iesaista attiecīgos partnerus saskaņā ar to institucionālo un tiesību sistēmu partnerības nolīguma sagatavošanā, jo īpaši attiecībā uz:

a)	atšķirību analīzi, attīstības vajadzībām un izaugsmes potenciālu, atsaucoties uz tematiskajiem mērķiem, tostarp tiem, kas saistīti ar attiecīgajiem konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem;

b)	kopsavilkumiem par ex ante programmu nosacījumiem un galvenajiem secinājumiem jebkurā pēc dalībvalsts iniciatīvas sāktā partnerības nolīguma ex ante novērtējumā;

c)	tematisko mērķu atlasi, indikatīvajiem ESI fondu piešķīrumiem un to galvenajiem gaidāmajiem rezultātiem;

d)	programmu sarakstu un mehānismiem valsts un reģionālā līmenī, lai nodrošinātu ESI fondu savstarpējo koordināciju un to koordināciju ar citiem Savienības un valsts finansējuma instrumentiem, kā arī ar Eiropas Investīciju banku;

e)	pasākumiem ar mērķi nodrošināt integrētu pieeju ESI fondu izmantošanai pilsētu, lauku, piekrastes reģionu, zvejas darbību reģionu un reģionu ar īpašām teritoriālām iezīmēm teritoriālajai attīstībai;

f)	pasākumiem ar mērķi nodrošināt integrētu pieeju, lai risinātu īpašās vajadzības tajos ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus visvairāk ietekmē nabadzība, un to mērķa grupu vidū, kurās ir visaugstākais diskriminācijas vai atstumtības risks, īpaši ņemot vērā atstumtās kopienas;

g)	Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5., 7. un 8. pantā minēto horizontālo principu īstenošanu.

7. pants

Informācija par attiecīgo partneru iesaistīšanu partnerības nolīgumā

Dalībvalstis nodrošina, ka partnerības nolīguma vajadzībām tiek sniegta vismaz šāda informācija:

a)	to partneru saraksts, kuri iesaistīti partnerības nolīguma sagatavošanā;

b)	pasākumi, kas veikti ar mērķi nodrošināt aktīvu partneru līdzdalību, tostarp darbības, kas veiktas saistībā ar piekļuvi, jo īpaši attiecībā uz personām ar invaliditāti;

c)	partneru loma partnerības nolīguma sagatavošanā;

d)	apspriežu ar partneriem rezultāti, kā arī apraksts par to pievienoto vērtību partnerības nolīguma sagatavošanā.

8. pants

Programmu sagatavošana

Dalībvalstis iesaista attiecīgos partnerus saskaņā ar to institucionālo un tiesību sistēmu programmu sagatavošanā, jo īpaši attiecībā uz:

a)	vajadzību apzināšanu un analīzi;

b)	prioritāšu un ar tām saistīto konkrēto mērķu noteikšanu vai izvēli;

c)	finansējuma piešķiršanu;

d)	programmu īpašo indikatoru noteikšanu;

e)	horizontālo principu īstenošanu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 7. un 8. pantā;

f)	uzraudzības komitejas sastāvu.

9. pants

Informācija par attiecīgo partneru iesaistīšanu programmās

Dalībvalstis nodrošina, ka programmu vajadzībām tiek sniegta vismaz šāda informācija:

a)	veiktie pasākumi ar mērķi iesaistīt attiecīgos partnerus programmu sagatavošanā un to grozījumu veikšanā;

b)	plānotie pasākumi ar mērķi nodrošināt visu iesaistīto partneru līdzdalību programmu īstenošanā.

IV   NODAĻA

LABA PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ UZRAUDZĪBAS KOMITEJU DALĪBAS NOTEIKUMIEM UN TO IEKŠĒJĀM PROCEDŪRĀM

10. pants

Uzraudzības komitejas dalības noteikumi

1.   Formulējot noteikumus dalībai uzraudzības komitejā, dalībvalstis ņem vērā to partneru līdzdalību, kas ir bijuši iesaistīti programmu sagatavošanā, un veicina vienlīdzības starp vīriešiem un sievietēm un nediskriminācijas principa ievērošanu.

2.   Attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības programmu uzraudzības komitejām starpreģionu un starpvalstu sadarbības programmās partneri var pārstāvēt jumta organizācijas Savienības vai starptautiskā līmenī. Dalībvalstis uzraudzības komitejas sagatavošanā var iesaistīt partnerus, jo īpaši tad, ja tie piedalās koordinācijas komitejās valsts līmenī, kas organizētas iesaistītajās dalībvalstīs.

11. pants

Uzraudzības komitejas reglaments

Formulējot reglamentu, uzraudzības komitejas ņem vērā šādus elementus:

a)	dalībnieku balsstiesības;

b)	termiņu, kādā sniegts paziņojums par sanāksmēm un dokumentu pārsūtīšanu un kas atbilstoši vispārīgam noteikumam nedrīkst būt īsāks par desmit (10) darbdienām;

c)	pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu uzraudzības komitejās iesniegto sagatavošanas dokumentu publicēšanu un pieejamību;

d)	procedūru attiecībā uz protokola pieņemšanu, publicēšanu un pieejamību;

e)	pasākumus uzraudzības komiteju darba grupu izveidei un darbības nodrošināšanai;

f)	noteikumus par iespējamo interešu konfliktu to partneru vidū, kas iesaistīti uzraudzības, novērtēšanas un uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus procesos;

g)	nosacījumus, principus un kārtību par atlīdzības noteikumiem, spēju veidošanu un tehniskās palīdzības izmantošanu.

V   NODAĻA

GALVENIE PRINCIPI UN LABA PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ ATTIECĪGO PARTNERU IESAISTĪŠANU UZAICINĀJUMU IESNIEGT PRIEKŠLIKUMU UN PROGRESA ZIŅOJUMU SAGATAVOŠANĀ, KĀ ARĪ SAISTĪBĀ AR PROGRAMMU UZRAUDZĪBU UN VĒRTĒŠANU

12. pants

Saistības attiecībā uz datu aizsardzību, konfidencialitāti un interešu konfliktu

Dalībvalsts nodrošina, ka partneri, kas iesaistīti uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un progresa ziņojumu sagatavošanā, kā arī programmu uzraudzībā un izvērtēšanā, apzinās savas saistības attiecībā uz datu aizsardzību, konfidencialitāti un interešu konfliktu.

13. pants

Attiecīgo partneru iesaistīšana uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus sagatavošanā

Vadošās iestādes, iesaistot attiecīgos partnerus uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus sagatavošanā vai šo priekšlikumu novērtēšanā, veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu iespējamo interešu konfliktu.

14. pants

Attiecīgo partneru iesaistīšana progresa ziņojumu sagatavošanā

Dalībvalstis iesaista attiecīgos partnerus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 52. pantā minēto progresa ziņojumu sagatavošanā par partnerības nolīguma īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz partneru lomas novērtējumu partnerības nolīgumu īstenošanā un pārskata sagatavošanu par atzinumiem, ko partneri snieguši apspriešanās laikā, tostarp attiecīgā gadījumā aprakstot, kādā veidā šie partneru atzinumi tikuši ņemti vērā.

15. pants

Attiecīgo partneru iesaistīšana programmu uzraudzībā

Izmantojot uzraudzības komitejas un to darba grupas, vadošās iestādes iesaista partnerus programmu īstenošanas novērtēšanā, tostarp secinājumu sagatavošanā par darbības pārskatu, kā arī ikgadējo programmu īstenošanas ziņojumu sagatavošanā.

16. pants

Partneru iesaistīšana programmu novērtēšanā

1.   Vadošās iestādes iesaista attiecīgos partnerus programmu novērtēšanā, izmantojot uzraudzības komiteju un vajadzības gadījumā īpašas darba grupas, ko šim nolūkam izveidojusi uzraudzības komiteja.

2.   Vadošās iestādes, kuras ir atbildīgas par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda programmām, apspriežas ar partneriem par ziņojumiem, kuros apkopoti secinājumi, kas veikti plānošanas periodā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 114. panta 2. punktu.

VI   NODAĻA

INDIKATĪVĀS JOMAS, TĒMAS UN LABA PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ ESI FONDU IZMANTOŠANU, LAI STIPRINĀTU ATTIECĪGO PARTNERU INSTITUCIONĀLĀS SPĒJAS UN KOMISIJAS NOZĪMI LABAS PRAKSES IZPLATĪŠANĀ

17. pants

Attiecīgo partneru institucionālo spēju stiprināšana

1.   Vadošā iestāde izvērtē nepieciešamību izmantot tehnisko palīdzību, lai nostiprinātu partneru institucionālās spējas, jo īpaši attiecībā uz mazajām vietējās varas iestādēm, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām, lai palīdzētu tiem efektīvi piedalīties programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.

2.   Atbalsts, kas minēts 1. punktā, var tikt sniegts cita starpā īpašu semināru, mācību, koordinācijas un sadarbības tīklu struktūras veidā vai arī sedzot izmaksas, kas rodas, lai piedalītos sanāksmēs saistībā ar programmu sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu.

3.   Šā panta 1. punktā minēto atbalstu lauku attīstības programmām var sniegt, izmantojot valsts lauku sadarbības tīklu, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 54. pantu.

4.   ESF programmām vadošās iestādes mazāk attīstītos vai pārejas reģionos vai dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda atbalstu, nodrošina, ka atkarībā no vajadzības atbilstoši ESF līdzekļi tiek piešķirti programmās iesaistīto sociālo partneru un nevalstisko organizāciju spēju palielināšanas pasākumiem.

5.   Eiropas teritoriālās sadarbības ietvaros 1. un 2. punktā minētais atbalsts var attiekties arī uz atbalstu partneriem, lai stiprinātu to institucionālās spējas dalībai starptautiskās sadarbības pasākumos.

18. pants

Komisijas nozīme labas prakses izplatīšanā

1.   Komisija izveido sadarbības mehānismu, kuru sauc par Eiropas Prakses kopienu partnerības jomā un kurš ir kopīgs ESI fondiem un atvērts ieinteresētajām dalībvalstīm, vadošajām iestādēm un organizācijām, kas pārstāv partnerus Savienības līmenī.

Eiropas Prakses kopiena partnerības jomā veicina pieredzes apmaiņu, spēju stiprināšanu, kā arī informācijas izplatīšanu par attiecīgajiem rezultātiem.

2.   Komisija dara pieejamus labas prakses piemērus partnerības organizēšanā.

3.   Pieredzes apmaiņa saistībā ar labas prakses noteikšanu, nodošanu un izplatīšanu un inovatīvām pieejām attiecībā uz starpreģionu sadarbības programmām un pasākumu īstenošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1299/2013 (6) 2. panta 3. punkta c) apakšpunktu iekļauj gūto partnerības pieredzi sadarbības programmās.

VII   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2)  Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).

(3)  Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.).

---