26.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/27

(1)

Ikviena Savienības pilsoņa tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās savas dzīvesvietas dalībvalstī ir atzītas Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 39. panta 1. punktā. Padomes Direktīvā 93/109/EK (1993. gada 6. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (2), ir noteikta šo tiesību izmantošanas kārtība.

(2)

Komisijas 2006. gada 12. decembra un 2010. gada 27. oktobra ziņojumi par Direktīvas 93/109/EK piemērošanu attiecīgi 2004. gada vēlēšanām un 2009. gada vēlēšanām atklāja vajadzību grozīt konkrētus Direktīvas 93/109/EK noteikumus.

(3)

Direktīvā 93/109/EK ir paredzēts, ka ikviens Savienības pilsonis, kam ir atņemtas tiesības kandidēt saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts vai piederības dalībvalsts tiesību aktiem, nevar izmantot šīs tiesības dzīvesvietas dalībvalstī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tālab Direktīvā 93/109/EK ir prasība, ka Savienības pilsonim, iesniedzot kandidāta pieteikumu dalībvalstī, kas nav tā piederības dalībvalsts, ir jāuzrāda piederības dalībvalsts kompetento iestāžu apliecinājums, kas apstiprina, ka atbilstīgajai personai nav atņemtas tiesības kandidēt piederības dalībvalstī vai ka šāds aizliegums tām nav zināms.

(4)

Sarežģījumi, ar ko šādi pilsoņi sastopas, nosakot iestādes, kuras ir pilnvarotas izsniegt šo apliecinājumu, un mēģinot to iegūt laikus, traucē izmantot tiesības kandidēt un samazina to Savienības pilsoņu skaitu, kuri kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī.

(5)

Prasība šiem pilsoņiem iesniegt šādu apliecinājumu attiecīgi būtu jāatceļ un jāaizstāj ar paziņojumu, kurš iekļauts oficiālajā deklarācijā, kas šiem pilsoņiem ir jāiesniedz kā daļa no to pieteikuma, un kurā apliecināts, ka attiecīgajai personai nav atņemtas tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta velēšanās.

(6)

Dzīvesvietas dalībvalstij būtu par šo deklarāciju jāpaziņo piederības dalībvalstij, lai pārbaudītu, vai Savienības pilsonim patiešām nav atņemtas tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās piederības dalībvalstī. Saņemot šādu paziņojumu, piederības dalībvalstij būtu dzīvesvietas dalībvalstij jāsniedz attiecīga informācija tādā termiņā, kas ļautu efektīvi izvērtēt kandidatūras pieņemamību.

(7)

Ja piederības dalībvalsts laikus nesniedz minēto informāciju, tam nebūtu jāliedz tiesības kandidēt dzīvesvietas dalībvalstī. Gadījumos, kad attiecīgā informācija tiek sniegta vēlāk, dzīvesvietas dalībvalstij, izmantojot attiecīgus pasākumus saskaņā ar tās valsts tiesību aktos noteikto procedūru, būtu jānodrošina, ka Savienības pilsoņiem, kuriem ir atņemtas tiesības kandidēt savā piederības dalībvalstī, bet kuri ir reģistrēti vēlēšanu sarakstos vai kuri jau ir ievēlēti, tiktu liegtas tiesības tikt ievēlētiem vai izmantot mandātu.

(8)

Ņemot vērā to, ka pieņemamības procedūra dalībvalstī citas dalībvalsts pilsonim neizbēgami ir saistīta ar vairāk administratīviem pasākumiem nekā šīs dalībvalsts pilsoņiem, dalībvalstīm būtu jāvar tādiem Savienības pilsoņiem, kas nav to pilsoņi, kandidēšanas pieteikuma iesniegšanai noteikt citu termiņu nekā valsts pilsoņiem. Jebkādām termiņa atšķirībām ir jābūt tikai nepieciešamām un proporcionālām, lai laikus varētu ņemt vērā piederības dalībvalsts informācijas paziņojumus, lai varētu noraidīt pieteikumu pirms kandidātu nominēšanas. Šādai atsevišķa termiņa noteikšanai nebūtu jāietekmē termiņi citu dalībvalstu pienākumiem veikt paziņošanu saskaņā ar Direktīvu 93/109/EK.

(9)

Lai atvieglotu saziņu starp valstu iestādēm, dalībvalstīm būtu jānorāda viens kontaktpunkts, kas atbild par informācijas paziņošanu par šādiem kandidātiem.

(10)

Lai nodrošinātu, ka efektīvāk tiek apzināti kandidāti, kuri iekļauti vēlētāju sarakstā gan savā piederības dalībvalstī, gan dzīvesvietas dalībvalstī, to ziņu saraksts, kas Savienības pilsoņiem tiek prasītas, iesniedzot pieteikumu kandidēt dzīvesvietas dalībvalstī, būtu jāpapildina ar ziņām par šādu pilsoņu dzimšanas datumu un vietu un viņu pēdējo adresi piederības dalībvalstī.

(11)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos paziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros izskaidrota saikne starp direktīvas elementiem un attiecīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu.

(12)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 93/109/EK,

1)

direktīvas 6. pantu groza šādi:

2)

direktīvas 10. pantu groza šādi: