EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013D0668

Padomes Lēmums 2013/668/KĀDP ( 2013. gada 18. novembris ) atbalstīt Pasaules Veselības organizācijas darbību bioloģiskā drošuma un bioloģiskās drošības jomā saistībā ar Eiropas Savienības Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

OJ L 310, 20.11.2013, p. 13–19 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2013/668/oj

20.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/13


PADOMES LĒMUMS 2013/668/KĀDP

(2013. gada 18. novembris)

atbalstīt Pasaules Veselības organizācijas darbību bioloģiskā drošuma un bioloģiskās drošības jomā saistībā ar Eiropas Savienības Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 26. panta 2. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (turpmāk “ES stratēģija”), kuras III nodaļā iekļauts saraksts ar pasākumiem šādu ieroču izplatīšanas apkarošanai.

(2)

Savienība aktīvi īsteno ES stratēģiju un veic pasākumus, kas uzskaitīti tās III nodaļā, jo īpaši pasākumus, kas ir saistīti ar Konvencijas par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksīnus saturošo ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (BTIK) stiprināšanu, īstenošanu un vispārēju piemērošanu.

(3)

Sestajā (2006. gada) un septītajā (2011. gada) BTIK pārskatīšanas konferencē Savienība sekmēja to, lai visas BTIK līgumslēdzējas valstis pilnībā ievērotu BTIK noteikumus un saskaņā ar BTIK vajadzības gadījumā stiprinātu attiecīgos valstu pieņemtos īstenošanas pasākumus, tostarp krimināltiesību aktus, un kontroli attiecībā uz patogēniem mikroorganismiem un toksīniem.

(4)

Padome 2008. gada 14. aprīlī pieņēma Vienoto rīcību 2008/307/KĀDP (1). Pasaules Veselības organizācija (“PVO”) šo vienoto rīcību sekmīgi īstenoja līdz 2011. gada 31. decembrim.

(5)

Lai stiprinātu ES stratēģiju, 2008. gada 11. decembrī Padome pieņēma dokumentu “Jaunie darbības virzieni”. ES stratēģijas IV nodaļā teikts, ka Savienība atbalsta koordinētu un papildinošu pieeju bioloģiskā drošuma un bioloģiskās drošības problēmām, kura nodrošina optimālu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz bioloģiskiem riskiem un draudiem.

(6)

Padome 2011. gada 18. jūlijā pieņēma Lēmumu 2011/429/KĀDP (2), nosakot Savienības atbalstu tam, ka valstis, jo īpaši bioloģiskā drošuma un bioloģiskās drošības jomā, izstrādā tiesisko regulējumu.

(7)

Septītajā pārskatīšanas konferencē tika gūts apstiprinājums tam, ka BTIK līgumslēdzējas valstis ir apņēmības pilnas saskaņā ar BTIK I, III un IV pantu veikt vajadzīgos valsts pasākumus, lai attiecībā uz mikrobioloģiskiem vai citiem bioloģiskiem aģentiem vai toksīniem laboratorijās un citos objektos un to pārvadāšanas laikā nodrošinātu drošumu un drošību, kā arī lai novērstu neatļautu piekļuvi šādiem aģentiem un toksīniem un to neatļautu izvešanu. Konferencē tās līgumslēdzējas valstis, kurām ir attiecīga pieredze ar juridiskiem un administratīviem BTIK noteikumu īstenošanas pasākumiem, tika arī mudinātas sniegt palīdzību citām līgumslēdzējām valstīm, ja tās to lūdz. Konferencē mudināja šādu palīdzību sniegt reģiona mērogā.

(8)

Septītajā pārskatīšanas konferencē saistībā ar BTIK VII pantu arī ņēma vērā, ka līgumslēdzēju valstu sagatavotība papildina starptautiskās spējas reaģēt slimību uzliesmojumu gadījumos, šādus uzliesmojumus izmeklēt un mazināt to sekas, tostarp, ja tiek uzskatīts, ka slimība varētu būt uzliesmojusi bioloģisku vai toksisku ieroču izmantošanas dēļ.

(9)

Septītajā pārskatīšanas konferencē līgumslēdzējas valstis saistībā ar BTIK X pantu tika mudinātas turpināt stiprināt esošās starptautiskās organizācijas un to tīklus, jo īpaši PVO, Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (FAO), Pasaules Dzīvnieku veselības organizāciju (OIE) un Starptautisko augu aizsardzības konvenciju (IPPC).

(10)

2007. gada 15. jūnijā stājās spēkā Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi (“SVAN”). Ar tiem reglamentē infekcijas slimību uzliesmojumu izplatību, kontroli un reaģēšanu uz šiem uzliesmojumiem neatkarīgi no to izcelsmes, un tajos PVO dalībvalstīm tiek prasīts vairot svarīgākās laboratoriju un uzraudzības spējas sabiedrības veselības jomā cīņā pret infekcijas slimībām, lai varētu īstenot SVAN. PVO sekretariāts ir apņēmies atbalstīt PVO dalībvalstis, lai tās, izmantojot PVO galveno mītni un reģionālos birojus, īstenotu savus SVAN plānus. PVO bioloģisko risku mazināšanas pārvaldības programmā ir dotas norādes par to, kā laboratorijām būtu jārīkojas, izmantojot normatīvas pamatnostādnes, darbseminārus un mācības par bioloģiskā drošuma jomā pieņemto praksi, nodrošinot laboratoriju bioloģisko drošību un lietojot rīcības kodeksus, lai pētījumi dzīvības zinātnes jomā tiktu veikti atbildīgi. Programmai arī ir nozīme, nosakot ANO pamatnostādnes par infekciozu vielu pārvadāšanu. Saskaņā ar SVAN sabiedrības veselības aizsardzības laboratoriju uzdevums ir būt gatavām stāties pretī bioloģiskiem, ķīmiskiem un radioloģiskiem draudiem, kā arī kodoldraudiem. Bioloģiskā drošuma un laboratoriju bioloģiskās drošības definīcijas ir iekļautas PVO Laboratoriju bioloģiskā drošuma rokasgrāmatas 3. izdevumā (2004. gads) un rokasgrāmatā “Bioloģisko risku pārvaldība – Laboratoriju bioloģiskās drošības pamatnostādnes” (2006. gads).

(11)

PVO ir vienīgā īstenošanas aģentūra, kurai ir specializētas, padziļinātas zināšanas, personāls, struktūra un resursi, lai īstenotu šajā Padomes lēmumā paredzētos projektus un darbības.

(12)

Komisijai ir uzticēts pārraudzīt Savienības finansiālā ieguldījuma pienācīgu īstenošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Lai nekavējoties un praktiski piemērotu attiecīgos ES Stratēģijā paredzētos elementus, Savienība sekmē to lēmumu īstenošanu, kurus septītajā BTIK pārskatīšanas konferencē pieņēmušas līgumslēdzējas valstis, lai:

nodrošinātu mikrobioloģisku vai citu bioloģisku aģentu vai toksīnu drošumu un drošību laboratorijās un citos objektos, tostarp vajadzības gadījumā pārvadāšanas laikā, nolūkā novērst neatļautu piekļuvi šādiem aģentiem un toksīniem un to neatļautu izvešanu,

veicinātu bioloģisko risku mazināšanas jomā pieņemto praksi un informētību, tostarp bioloģisko drošumu, bioloģisko drošību, bioētikas ievērošanu un gatavību reaģēt uz bioloģisku aģentu un toksīnu apzināti nepareizu izmantošanu, īstenojot starptautisku sadarbību šajā jomā.

2.   Ar projektiem, kas atbilst ES stratēģijā paredzētajiem pasākumiem, tiecas:

sekmēt laboratoriju bioloģisko risku pārvaldību, izmantojot valsts un reģionāla līmeņa informatīvus pasākumus,

izstrādāt laboratoriju bioloģisko risku pārvaldības valsts stratēģijas, lai cīnītos ar bioloģiskiem riskiem (paraugs valstīm).

Sīki izstrādāts minēto projektu apraksts ir izklāstīts pielikumā.

2. pants

1.   Par šā lēmuma īstenošanu atbild Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”).

2.   Lēmuma 1. pantā minēto darbību tehnisku īstenošanu uztic PVO. Tā savus uzdevumus veic AP uzraudzībā. Šajā ziņā AP ar PVO noslēdz vajadzīgās vienošanās.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punktā minēto projektu īstenošanai ir EUR 1 727 000.

2.   Izdevumus, ko finansē no šā panta 1. punktā minētās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam.

3.   Komisija uzrauga 1. punktā minēto izdevumu pareizu pārvaldību. Šajā nolūkā Komisija ar PVO noslēdz finansēšanas nolīgumu. Finansēšanas nolīgumā paredz, ka PVO nodrošina Savienības ieguldījuma apjomam atbilstīgu redzamību, kā tas paredzēts šā lēmuma pielikumā.

4.   Komisija 3. punktā minēto finansēšanas nolīgumu cenšas noslēgt cik drīz vien iespējams pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā informē Padomi par jebkādām grūtībām šajā procesā, kā arī par finansēšanas nolīguma noslēgšanas datumu.

4. pants

AP, pamatojoties uz PVO sagatavotiem regulāriem ziņojumiem, ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu. Minētos ziņojumus izmanto par pamatu Padomes veiktajiem izvērtējumiem. Komisija sniedz informāciju par 1. panta 2. punktā minēto projektu finansiālajiem aspektiem.

5. pants

1.   Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2.   Šis lēmums zaudē spēku 24 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas. Taču tas zaudē spēku sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas, ja šajā laikposmā minēto finansējuma nolīgumu nenoslēdz.

Briselē, 2013. gada 18. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  Padomes Vienotā rīcība 2008/307/KĀDP (2008. gada 14. aprīlis), atbalstot Pasaules Veselības organizācijas darbību laboratoriju bioloģiska drošuma un bioloģiskas drošības jomā saistībā ar Eiropas Savienības Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 106, 16.4.2008., 17. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2011/429/KĀDP (2011. gada 18. jūlijs) par Eiropas Savienības nostāju Konvencijas par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (BTIK) līgumslēdzēju valstu septītajā pārskata konferencē (OV L 188, 19.7.2011., 42. lpp.).


PIELIKUMS

1.   Vispārīgas pamatnostādnes

Šā lēmuma vispārējais mērķis ir, izmantojot turpmāk aprakstītos projektus, atbalstīt līgumslēdzēju valstu veikto Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas (ANO DPR) Nr. 1540 un citu atbilstīgo rezolūciju, Konvencijas par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksīnus saturošo ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (BTIK), kā arī Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (SVAN) īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar bioloģisko aģentu un toksīnu drošumu un drošību laboratorijās un citos objektos, tostarp vajadzības gadījumā pārvadāšanas laikā no vienas vietas uz citu, lai novērstu bioloģisko materiālu dabisku, nejaušu vai ar nodomu veiktu noplūdi un lai labāk kontrolētu infekcijas. Ar to ir arī iecerēts veicināt informētību par bioloģisko risku pārvaldības pieejām un mudināt tās īstenot, nodrošinot uz faktiem un risku analīzi balstītas kontroles un sekmējot laboratoriju paraugprakses apmaiņu, kā arī palīdzēt valstīm izpildīt pamatspēju prasības attiecībā uz laboratoriju pakalpojumiem, ko sniedz prioritāru veselības apdraudējumu gadījumā, atbilstoši SVAN definētajam.

2.   Konkrēti ar projektiem saistīti mērķi

Beidzamajos gados arvien biežāk terminu “bioloģiskais drošums” asociē ar terminu “bionorobežošana” (“biocontainment”); visā pasaulē strauji attīstās dārgas augsta bionorobežošanas līmeņa laboratorijas. Koncentrēšanās uz modernu inženiertehnisku objektu veidošanu bieži ir novedušas pie daudzu citu ļoti nozīmīgu elementu pienācīgas neievērošanas, kuri ir vispārējas bioloģisko risku pārvaldības programmas sastāvdaļa, tostarp drošība, personāls un tā kompetence, labas mikrobioloģiskā darba metodes, negadījumu un incidentu izmeklēšana un iekārtu apkope. Turklāt koncentrēšanās tikai uz atsevišķiem objektiem valsts līmenī, iespējams, ir novedusi pie nepietiekamas uzmanības pievēršanas daudzām citām parastākām laboratorijām, kuras arī varētu gūt labumu no pilnvērtīgas bioloģisko risku pārvaldības sistēmas īstenošanas un no nozīmīgu iekārtu un piederumu nodrošinājuma, kas ir drošas un stabilas ekspluatācijas pamatā.

Ir vajadzīga informētība un labāka izpratne par riskiem, ar ko nākas saskarties laboratorijas apstākļos, un šādu risku risināšanas stratēģijas, kā arī normatīvie un regulatīvie noteikumi un pienācīgas pamatnostādnes. Tiek veicināti uzlabojumi objektos, nepieciešamo piederumu sniegšana un visu līmeņu personāla izglītošana, lai sasniegtu atbilstīgu un pilnvērtīgu laboratoriju bioloģisko risku pārvaldību.

Turpinot centienus, kas aizsākti ar Vienoto rīcību 2008/307/KĀDP, atbalstot Pasaules Veselības organizācijas darbību bioloģiskā drošuma un bioloģiskās drošības jomā, ar šo lēmumu tiecas rast risinājumu dažiem no iepriekš minētajiem trūkumiem.

Lai pievērstos atsevišķām izvēlētām valstīm vai apakšreģioniem, tiek ierosināti divi turpmāk izklāstītie projekti.

2.1.   1. projekts: sekmēt laboratoriju bioloģisko risku pārvaldību, izmantojot reģionālus informatīvus un pieredzes pārņemšanas pasākumus

2.1.1.   1. projekta mērķi

a)

Sekmēt to, ka atsevišķas valstis vai apakšreģioni īsteno laboratoriju bioloģisko risku pārvaldības (BRP) stratēģijas, pievēršoties bioloģiskajam drošumam un laboratoriju bioloģiskajai drošībai.

b)

Dot iespējas reģiona valstīm sanākt un apmainīties ar paraugprakses un gūtās pieredzes piemēriem. Lai maksimāli izmantotu šādas iespējas, valstu pārstāvjiem tiks rīkota uz vajadzībām balstīta apmācība, kurā, iespējams, tiks iekļautas praktiskas nodarbības.

c)

Palīdzēt valstīm izplatīt paraugprakses piemērus un ļaut tām tos īstenot attiecīgajā valsts kontekstā.

2.1.2.   1. projekta gaidāmie rezultāti

a)

Izmantojot reģionālus apmācību darbseminārus, palielināta informētība par to, kādi ir ieguvumi no BRP stratēģijas īstenošanas valsts un zemāka līmeņa laboratorijās.

b)

Nostiprināta ieinteresēto personu kapacitāte un spējas novērtēt bioloģiskos riskus, noteikt un pieņemt seku mazināšanas stratēģijas, lai šos riskus mazinātu līdz pieņemamam līmenim, nodrošinātu stratēģiju nepārtrauktu uzlabošanu un to, ka ar infekcijas aģentiem rīkojas atbilstīgi atbildīguma, drošības, drošuma un pārskatatbildības standartiem.

c)

Izveidota instruktoru grupa, lai nodrošinātu valsts apmācības programmas un izplatītu apmācības iespējas.

2.1.3.   1. projekta apraksts

a)   Apmācību iespēju nodrošināšana reģionos

Nolūkā vērsties pie plaša ieinteresēto personu loka attiecīgajā reģionā un nodrošināt to dažādās apmācību vajadzības ne vairāk kā divas reizes tiks ierosināti dažādi reģionāla līmeņa darbsemināri, kuros piedalīsies līdz piecdesmit dalībnieku katrā. Lai šajos semināros sanākušie attiecīgie reģiona eksperti un politikas veidotāji maksimāli izmantotu iespējas, ir gaidāms, ka šie darbsemināri būs arī reģionāls forums, kurā katra dalībvalsts varēs ar kaimiņvalstīm dalīties pieredzē par sasniegumiem, problēmām un labas prakses piemēriem.

b)   Apmācības nodarbību skaita palielināšana valsts un/vai zemākā līmenī

Turklāt, izmantojot minētos darbseminārus, tiks izveidota vietēja instruktoru grupa, kas dos iespēju valsts un zemākā līmenī rīkot vairāk apmācības nodarbību, tādējādi vēršoties pie dažādām valsts ieinteresētajām personām. Atbalstu kopumā līdz pat septiņām reizēm jo īpaši sniegs tām reģiona valstīm, kas nav 2. projekta saņēmējvalstis; iespējams, tiks uzaicināti neatkarīgi eksperti, lai vairotu attiecīgo ieinteresēto personu informētību un sekmētu vietējās tehniskās spējas centrālā, vidējā un perifērijas līmenī īstenot reģionālā mērogā saskaņotus labas prakses piemērus. Kad vien iespējams, tiks apsvērta iespēja iesaistīt reģionālas un/vai valsts bioloģiskā drošuma apvienības.

Šīs darbības tiks veiktas maksimums septiņās valstīs, kas vai nu individuāli, vai kopā ar citām valstīm būs atzītas par piemērotām.

2.2.   2. projekts: izstrādāt valsts stratēģijas laboratoriju jomā, ar ko novērst bioloģiskos riskus un uzlabot pamatspējas (paraugs valstīm)

2.2.1.   2. projekta mērķi

a)

Iesaistīt visu līmeņu attiecīgos politikas veidotājus (tostarp no sabiedrības veselības, ārlietu, dzīvnieku veselības, vides, izglītības un pētniecības, tieslietu un tirdzniecības jomām) un laboratoriju personālu un veidot saikni to starpā, lai izstrādātu, īstenotu un uzlabotu bioloģisko risku pārvaldības politiku un praksi, kā arī mudināt attīstīt bioloģiskā drošuma un bioloģiskās drošības kultūru, kas ir pārredzama un atbilst pārskatatbildības principiem.

b)

Palīdzēt izvēlētajām valstīm to galvenās sabiedrības veselības aizsardzības laboratorijas aprīkot ar labākām iekārtām un piederumiem, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu drošas, stabilas un kvalitatīvas diagnostikas spējas. Stiprināt SVAN paredzēto pamatspēju attīstību, īpaši pievēršoties laboratorijām un ievešanas vietām.

c)

Iesaistot valstu veselības aizsardzības politikas veidotājus, kā arī laboratoriju vadību un personālu, kas tiek aicināti apņemties īstenot pārredzamu un atbildīgu bioloģiskā drošuma un bioloģiskās drošības kultūru un laboratoriju kvalitātes sistēmas, sekmēt to, ka valsts mērogā palielinās informētība par atbilstošiem starptautiski saskaņotiem normatīviem dokumentiem, proti: Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) darbsemināra vienošanās, ISO 15793:2011 “Laboratoriju bioloģisko risku pārvaldība”, kā arī ISO 15189:2007 “Medicīnas laboratorijas – īpašas kvalitātes un kompetences prasības”, ISO 15190:2003 “Medicīnas laboratorijas – drošuma prasības”, ISO/IEC 17025:2005 “Vispārējas kompetences prasības testēšanas un kalibrēšanas laboratorijās”, ISO 9001:2008 “Kvalitātes pārvaldības sistēmu prasības”, kā arī ISO 14001:2004 “Vides pārvaldības sistēmas – prasības un lietošanas norādījumi”.

d)

Stiprināt starpnozaru sadarbību un sadarbības tīklus, tiecoties iesaistīt dažādas valsts ieinteresētās personas un iestādes, tostarp veselības, izglītības, zinātnes un pētniecības, zemkopības, satiksmes, iekšlietu un ārlietu ministrijas un muitas dienestus.

e)

Nodrošināt un palīdzēt attīstīt rīkus un pienācīgas pamatnostādnes, ar ko sekmēt laboratoriju bioloģisko risku pārvaldību.

2.2.2.   2. projekta gaidāmie rezultāti

a)

Attiecībā uz katru izraudzīto prioritāti un valsts ieinteresēto personu konkrētām vajadzībām radītas un piedāvātas plašas apmācības iespējas.

b)

Bioloģisko risku pārvaldības resursi un spējas pastiprināti tā, lai samazinātu bioloģisko risku.

c)

Palielināta valstu ieinteresēto personu un attiecīgo iestāžu informētība un to iesaistīšanās aktīvā dialogā par jautājumiem, kas saistīti ar bīstamu bioloģisku aģentu un toksīnu drošumu un drošību laboratorijās un citos objektos. Valstu ieinteresēto personu starpā panākta labāka izpratne un uzticēšanās, kas dod iespēju izveidot saskaņotu starpnozaru pieeju bioloģiskā risku pārvaldībai.

d)

Izstrādāta standartizācija un attiecīgi rīki un pamatnostādnes, ar ko var izveidot atbilstīgus apdraudējuma samazināšanas pasākumus un pastāvīgi uzlabot to sniegumu.

e)

Atbilstīgi SVAN sniegts atbalsts konkrētu pamatspēju stiprināšanai.

f)

Pārskatīta, pārrunāta un izstrādāta valstu politika un stratēģijas.

g)

Tiecoties pieņemto stratēģiju pārvērst ilgtspējīgā darbībā, apsvērti un veikti strukturāli uzlabojumi un organizatoriska reforma.

h)

Nodrošinot vajadzīgās iekārtas un modernizējot izraudzīto galveno objektu, pastiprināta bīstamu bioloģisko vielu fiziskā izolētība.

i)

Rīkojot sanāksmes un informatīvus pasākumus, atbilstīgās valstu personas dažādos līmeņos un laboratoriju sadarbības tīklos iepazīstinātas ar labas prakses piemēriem.

j)

Izstrādāti nepieciešamie rīki, lai palīdzētu efektīvi īstenot šo projektu.

2.2.3.   2. projekta apraksts

2.2.1. punktā minēto mērķu dēļ projektu īstenos divu gadu laikā, pamatojoties uz saņēmējvalstu, Savienības un PVO ilgtermiņa saistībām. Projektu īstenos šādos divos posmos:

a)   Sagatavošanas posms

Vienotajā rīcībā 2008/307/KĀDP PVO bija paredzēta iespēja izvērtēt bioloģisko risku pārvaldības vajadzības konkrētās valstīs, tostarp Indonēzijā, kā arī apzināt to, vai pastāv valsts apņemšanās veidot skaidru politisku un tehnisku sadarbību, lai sāktu kopīgu projektu, kura mērķis ir valsts mērogā nostiprināt laboratoriju bioloģisko risku pārvaldību. Papildu diskusijas ar Savienību un attiecīgo(-ajām) valdību(-ām) ļaus izvēlēties vienu vai divas valstis (ko iespējams apvienot ar dažām nelielu kaimiņvalstu grupām), kuras varētu gūt labumu no 2. projekta, saskaņoti ar citiem Savienības un PVO centieniem, ņemot vērā reģionālas tehniskās vajadzības un to, ka bioloģiskās diagnosticēšanas un pētniecības spējas konkrētās valstīs strauji attīstās, un jo īpaši valstu apņēmību. Tiks apsvērta iespēja izvēlētiem valstspiederīgajiem piedāvāt atbilstīgas apmācības iespējas ārvalstīs, lai attiecīgās(-o) valsts(-u) galveno bioloģiskā drošuma amatpersonu izglītotu atbilstoši starptautiski apstiprinātam zināšanu līmenim, tādējādi cenšoties padarīt programmas vadību ilgtspējīgāku.

Sagatavošanas procesa rezultātā Savienība, PVO un izvēlētās valstis parakstīs saprašanās memorandu.

b)   Īstenošanas posms

Šajā posmā izvēlētās valstis izstrādās valsts ģenerālplānu un stratēģiskās rīcības plānu, aprakstot darbības, kas jāīsteno, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi – drošu, stabilu un uzticamu laboratoriju praksi. Minētajos plānos ietilps koordinācijas plāna izstrādes pabeigšana, lai visas ieinteresētās personas informētu par valsts sagatavotību bioloģiskiem incidentiem, un tajā būs sākta attiecīgās valsts sagatavotības plānā paredzēto sabiedrības veselības aizsardzības pienākumu saskaņošana, gatavojoties bioloģiskam apdraudējumam un/vai incidentiem, kā arī starptautiskām sabiedrības veselības ārkārtas situācijām (SSVĀS), kā tas noteikts SVAN. Plānošanas pamatā vajadzētu būt patiesai valsts mēroga vadībai un atbildībai par iniciatīvu.

Darbības īstenos un iekārtas un piederumus piegādās atbilstīgi plānam un tam, kā to apstiprinājušas visas iesaistītās personas. Ar šo lēmumu tiks nodrošināta vajadzīgā tehniskā un finanšu palīdzība, ar ko valsts iesaistītās personas saistīt savstarpēji un ar starptautiskām organizācijām un citām ieinteresētajām personām, lai uzturētu to darbību un palīdzētu tām kļūt par atbildīgiem pasaules līmeņa partneriem reģionālās ekspertu apvienībās un starptautiskos tīklos.

PTO kopā ar izvēlētām valstīm izstrādās progresa ziņojumus, atjaunojot un izvērtējot to, kā tiek īstenots bioloģisko risku pārvaldības pastiprināšanas valsts plāns, kā arī no bioloģiskā drošuma, bioloģiskās drošības un SVAN perspektīvas izvērtējot valsts laboratoriju darbību, un attiecīgi iesniegs šos ziņojumus Savienībai.

Īstenošanas posma noslēgumā tiks rīkots apakšreģionāls vai reģionāls darbseminārs, lai kaimiņvalstīm izplatītu informāciju par gūtajiem panākumiem un pieredzi.

3.   Ilgums

Paredzētais šā lēmuma kopējais īstenošanas laiks ir 24 mēneši.

4.   Saņēmēji

1. projektā saņēmēji ir valstis un apakšreģioni, kuri izraudzīti, apspriežoties ar Savienību, un kuriem ir vajadzīga labāka bioloģisko risku pārvaldības informācija, stratēģijas un prakse, un to vidū varētu būt valstis, kas ir BTIK līgumslēdzējas.

2. projektā saņēmējas ir valstis, kuras plāno ar šā lēmuma palīdzību pamatīgi pastiprināt savu kapacitāti un spējas un kuras apspriedēs ar Savienību un attiecīgām valsts iestādēm izraugās tādēļ, ka tās ir apņēmušās uzlabot laboratoriju bioloģisko risku pārvaldību un valsts laboratoriju sistēmas.

5.   Īstenošanas vienība

Projektus pārvaldīs un īstenos PTO, regulāri apspriežoties ar Savienību un vajadzības gadījumā saņemot vajadzīgo atbalstu no ārējiem attiecīgās jomas ekspertiem.

6.   Īstenošanas aģentūra – izvēles apsvērumi

PVO ir starptautiska organizācija, kas nodrošina satvarus, ekspertīzi un rīkus, lai, izmantojot pienācīgu bioloģisko risku pārvaldību, standartus, noteikumus un procedūras, informētu, vadītu un atbalstītu PVO dalībvalstis centienos aizsargāt tādu personu veselību, kas darbojas laboratorijas apstākļos vai ir cieši saistītas ar tiem. Šis projekts iekļaujas visaptverošajā juridiski saistošajā SVAN nolīgumā, kas būtiski sekmē globālo sabiedrības veselības aizsardzību. PVO atbalsta tā līgumslēdzējas valstis, nodrošinot sistēmu, ar ko koordinē tādu incidentu pārvaldību, kurus var kvalificēt kā starptautiskas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas, un uzlabos visu valstu spējas atklāt, izvērtēt, ziņot un reaģēt, ja pastāv draudi sabiedrības veselībai. PVO jau ir risinājusi pārrunas ar iespējamām saņēmējvalstīm, lai panāktu to piekrišanu. Ierosinātās darbības tiek apzinātas pēc tam, kad ar šīm valstīm, izmantojot PVO oficiālos kanālus, ir noticis daudzkārtējs dialogs, kura pamatā atbilstīgi attiecīgajai valsts stratēģijai ir faktiskās vajadzības un prioritātes. Savienība tiecas turpināt veiksmīgo sadarbību ar PVO.

7.   Līdzfinansējums

PVO ir nevis līdzekļu nodrošinātāja vai palīdzības aģentūra, bet gan tehniska aģentūra, tāpēc līdzfinansēšanas process, kurā iesaistītas ārējas vienības, būtu ārkārtīgi sarežģīts, jo īpaši veselības drošības jomā, kurā ieinteresētajām personām ir dažādas prioritātes un reģionāli mērķi. PVO nodrošinās tehnisku ekspertīzi un projektu pārvaldību, tomēr šajos apstākļos tā nevar piedāvāt finanšu līdzekļus kopīgu darbību finansēšanai. Tomēr citi vienlaikus notiekošie projekti, ko PVO īsteno laboratoriju jomā, tiks uzskatīti par tādiem, kas ir sinerģiski, savstarpēji saistīti un papildina viens otru.

Kaut gan projektus nav paredzēts līdzfinansēt, nodrošinot naudas līdzekļus, tomēr PVO daļēji vai pilnībā segs projekta īstenošanā iesaistīto darbinieku algas, ko var uzskatīt par ieguldījumu natūrā. Bangladešā PVO daļēji segs projekta vadītāja, administratīvā asistenta un valsts padomdevēja algas. Indonēzijā, Mjanmā un Nepālā PVO pilnībā segs par finansēm atbildīgās amatpersonas, koordinatora, reģionālā padomdevēja un par medicīnisko aprūpi atbildīgo amatpersonu algas.

8.   Redzamība

PVO veic visus atbilstīgos pasākumus, lai darītu plaši zināmu to, ka abus projektus ir pilnībā finansējusi Savienība. Šādi pasākumi tiks veikti saskaņā ar Komisijas pieņemto un publicēto Komunikācijas un redzamības rokasgrāmatu Eiropas Savienības ārējās darbības jomā un jebkādām citām pamatnostādnēm, par ko vienojusies Komisija un PVO.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta zīmolradei un reklāmai, kurā tiek uzsvērta Savienības kā vienīgās abu projektu finansiālās atbalstītājas loma.


Top