18.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/80

(1)

Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektors Savienībā ir neto piesaistītājs, kas no atmosfēras piesaista tādu siltumnīcefekta gāzu daudzumu, kas ir līdzvērtīgs būtiskai Savienības kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju daļai. Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbības izraisa siltumnīcefekta gāzu antropogēnas emisijas un piesaisti veģetācijā un augsnē uzkrātā oglekļa daudzuma izmaiņu dēļ, kā arī ar CO2 nesaistītas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Plašāka nocirstas koksnes produktu ilgtspējīga izmantošana var ievērojami ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas atmosfērā un veicināt to piesaisti no atmosfēras. Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā radušās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaiste netiek ieskaitītas Savienības mērķī līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 %, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (3), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (4), lai gan tās daļēji tiek ieskaitītas Savienības kvantitatīvo emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistību izpildē atbilstīgi 3. panta 3. punktam ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Kioto protokolā (“Kioto protokols”), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2002/358/EK (5).

(2)

Ņemot vērā virzību uz konkurētspējīgu zemu oglekļa emisiju ekonomiku laikposmā līdz 2050. gadam, visi zemes izmantošanas veidi būtu jāapsver holistiskā veidā un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības jautājumi būtu jāizskata Savienības klimata politikas ietvaros.

(3)

Lēmumā Nr. 406/2009/EK ir noteikts, ka Komisijai jāizvērtē veidi, kā Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistībās iekļaut siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaisti, kas rodas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību saistītās darbībās, vienlaikus nodrošinot šā sektora ieguldījuma pastāvību un šā sektora ieguldījuma integritāti vides aspektā, kā arī garantējot attiecīgo emisiju un piesaistes pareizu pārraudzību un uzskaiti. Tāpēc šajā lēmumā kā pirmais pasākums būtu jānosaka uzskaites noteikumi, kas piemērojami siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistei zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā, un tādējādi jāsekmē politikas attīstības virzība uz zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora iekļaušanu Savienības emisiju samazināšanas saistībās, ciktāl tas nepieciešams, vienlaikus ņemot vērā vides apstākļus dažādos Savienības reģionos, tostarp arī mežiem bagātās valstīs. Lai tikmēr nodrošinātu oglekļa uzkrājumu saglabāšanu un palielināšanu, šajā lēmumā būtu jāparedz arī tas, ka dalībvalstis sniedz informāciju par savām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām, kuru mērķis ir zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā ierobežot vai samazināt emisijas un saglabāt vai palielināt piesaisti.

(4)

Šajā lēmumā būtu jānosaka dalībvalstu pienākumi attiecībā uz minēto uzskaites noteikumu īstenošanu un informācijas sniegšanu par savām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām. Tajā nebūtu jāietver uzskaites vai ziņošanas pienākumi privātpersonām.

(5)

Līgumslēdzēju pušu konferences, kas vienlaikus bija Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, Lēmumā 16/CMP.1, kas tika pieņemts UNFCCC Līgumslēdzēju pušu 11. konferencē, kas 2005. gada decembrī norisinājās Monreālā, un Līgumslēdzēju pušu konferences, kas vienlaikus bija Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, Lēmumā 2/CMP.7, kas tika pieņemts UNFCCC Līgumslēdzēju pušu 17. konferencē, kas 2011. gada decembrī norisinājās Durbanā, ir noteikti uzskaites noteikumi, kas piemērojami zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā, sākot no Kioto protokolā paredzētā otrā saistību perioda. Lai nodrošinātu Savienības iekšējo noteikumu saskaņotību ar UNFCCC apstiprinātajām definīcijām, kārtību, noteikumiem un vadlīnijām un lai novērstu valsts ziņojumu dubultu sniegšanu, šim lēmumam būtu pilnībā jāatbilst minētajiem lēmumiem. Turklāt šajā lēmumā būtu jāatspoguļo Savienības zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora specifika un Savienības kā atsevišķas UNFCCC un Kioto protokola Līgumslēdzējas puses pienākumi.

(6)

Uzskaites noteikumiem, kas piemērojami Savienības zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram, nebūtu jārada papildu administratīvais slogs. Tādēļ ziņojumos, kas tiek iesniegti saskaņā ar minētajiem noteikumiem, nebūtu jāparedz pienākums iekļaut informāciju, kas netiek prasīta saskaņā ar lēmumiem, kas pieņemti UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferencē un Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksmē.

(7)

Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektors dažādos veidos var veicināt klimata pārmaiņu mazināšanu, jo īpaši samazinot emisijas un saglabājot un palielinot piesaistītājus un oglekļa uzkrājumus. Lai pasākumi, kuru konkrētais mērķis ir palielināt spēju piesaistīt oglekli, nestu rezultātus, ir būtiski ilgtermiņā nodrošināt oglekļa krātuvju stabilitāti un pielāgojamību.

(8)

Lai palielinātu zemes resursu izmantošanas maiņas ieguldījumu emisiju samazināšanā, zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaites noteikumos būtu jāņem vērā lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs īstenotie centieni. Šajā lēmumā būtu jāparedz uzskaites noteikumi, kas obligāti piemērojami tādām darbībām kā meža ieaudzēšana, meža atjaunošana, atmežošana un meža apsaimniekošana, kā arī tādām darbībām kā ganību apsaimniekošana un aramzemes apsaimniekošana, piemērojot īpašus noteikumus ar mērķi uzlabot dalībvalstu ziņošanas un uzskaites sistēmas pirmajā uzskaites periodā. Šajā lēmumā būtu jāparedz arī uzskaites noteikumi, kas brīvprātīgi piemērojami veģetācijas atjaunošanas un mitrāju nosusināšanas un atjaunošanas darbībām. Šādā nolūkā Komisijai būtu jāvienkāršo un jāuzlabo dati, ko var iegūt no Savienības datubāzēm (Eurostat – Lucas, EVA – zemes virsmas programma Corine utt.), kurās apstrādā attiecīgo informāciju, lai palīdzētu dalībvalstīm pildīt uzskaites pienākumus, jo īpaši tos, kas saistīti ar aramzemes apsaimniekošanu un ganību apsaimniekošanu, un, ja iespējams, veģetācijas atjaunošanas, kā arī mitrāju nosusināšanas un atjaunošanas darbību brīvprātīgu uzskaiti.

(9)

Lai nodrošinātu Savienības zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram piemērojamo uzskaites noteikumu integritāti vides aspektā, šiem noteikumiem vajadzētu būt balstītiem uz uzskaites principiem, kas izklāstīti Lēmumā 2/CMP.7, Līgumslēdzēju pušu konferences, kas vienlaikus bija Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, Lēmumā 2/CMP.6, kas tika pieņemts UNFCCC Līgumslēdzēju pušu 16. konferencē, kas 2010. gada decembrī norisinājās Kankunā, un Lēmumā 16/CMP.1. Dalībvalstīm būtu jāsagatavo un jāuztur sava uzskaite, nodrošinot, ka attiecīgā informācija, kuru izmanto, lai aprēķinātu emisijas un piesaisti zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā saskaņā ar norādēm, kas dotas attiecīgajās Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) Vadlīnijās par valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju pārskatiem (Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories), tostarp par metodiku ar CO2 nesaistītu siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaitei, kas pieņemta UNFCCC sistēmā, ir precīza, pilnīga, konsekventa, salīdzināma un pārredzama.

(10)

Uzskaites noteikumi, kas balstīti uz Lēmumu 2/CMP.7 un Lēmumu 16/CMP.1, neļauj uzskaitē ietvert to aizstāšanas ietekmi, ko rada nocirstas koksnes produktu izmantošana enerģijai un materiāliem, jo tādējādi tiktu veikta dubulta uzskaite. Tomēr šāda veida izmantošana var būtiski veicināt klimata pārmaiņu mazināšanu, un tādēļ informācijā, ko dalībvalstis sniedz par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām, tās var ietvert informāciju par pasākumiem, kuru mērķis ir tādus materiālus un enerģijas avotus, kuri rada lielu siltumnīcefekta gāzu apjomu, aizstāt ar biomasu. Tas uzlabotu politikas saskaņotību.

(11)

Lai nodrošinātu stabilu pamatu turpmākai politikas veidošanai un zemes izmantošanas optimizēšanai Savienībā, ir jāveic pienācīgi ieguldījumi. Lai garantētu, ka šiem ieguldījumiem ir iespējams noteikt prioritātes atbilstīgi svarīgākajām kategorijām, sākotnēji dalībvalstīm būtu jādod iespēja uzskaitē neiekļaut noteiktas oglekļa krātuves. Tomēr ilgtermiņā būtu jācenšas nodrošināt uzskaiti, kura sektoru aptvertu plašāk, ietverot visa veida zemi, krātuves un gāzes.

(12)

Uzskaites noteikumos būtu jānodrošina, ka uzskaite pareizi atspoguļo cilvēka darbības izraisītās izmaiņas emisijās un piesaistē. Tādēļ šajā lēmumā būtu jāparedz, ka dažādām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām piemēro specifisku metodiku. Ar meža ieaudzēšanu, meža atjaunošanu un atmežošanu saistītās emisijas un piesaiste ir tiešas cilvēku darbības izraisītas zemes pārveidošanas rezultāts, un tāpēc tās būtu jāuzskaita pilnībā. Lai aprēķinātu izmaiņas emisijās un piesaistē, ar ganību apsaimniekošanu, aramzemes apsaimniekošanu, veģetācijas atjaunošanu un mitrāju nosusināšanu un atjaunošanu saistītām emisijām un piesaistei aprēķinos piemēro bāzes gadu. Tomēr emisijas un piesaiste, kas rodas meža apsaimniekošanas gaitā, ir atkarīgas no vairākiem dabas apstākļiem, vecuma klašu struktūras, kā arī iepriekšējiem un pašreizējiem apsaimniekošanas paņēmieniem. Izmantojot bāzes gadu, nav iespējams atspoguļot ne šos faktorus, ne izrietošo ciklisko ietekmi uz emisijām un piesaisti vai to ikgadējās svārstības. Tā vietā attiecīgajos uzskaites noteikumos, saskaņā ar kuriem tiek aprēķinātas izmaiņas emisijās un piesaistē, būtu jāparedz iespēja izmantot references līmeņus, lai izslēgtu dabas apstākļu un konkrētajai valstij raksturīgu īpašību ietekmi. References līmeņi ir aplēses par gada neto emisijām vai piesaisti, kas meža apsaimniekošanas rezultātā rodas dalībvalsts teritorijā katrā uzskaites periodā iekļautajos gados, un tie būtu pārredzami jānosaka saskaņā ar Lēmumu 2/CMP.6 un Lēmumu 2/CMP.7. Šajā lēmumā minētajiem references līmeņiem vajadzētu būt tādiem pašiem kā līmeņiem, kas apstiprināti UNFCCC procesos. Ja kādai dalībvalstij kļūst pieejami uzlabojumi metodikā vai datos, kas saistīti ar references līmeņa noteikšanu, minētajai dalībvalstij būtu jāveic atbilstīgas tehniskas korekcijas, lai meža apsaimniekošanas uzskaitē ņemtu vērā pārrēķinu ietekmi.

Uzskaites noteikumos būtu jāparedz meža apsaimniekošanas radītas neto piesaistes maksimālais apjoms, ko drīkst iekļaut uzskaitē. Ja saistītu starptautisku procesu kontekstā notiek izmaiņas ar mežu saistītu darbību uzskaites noteikumos, būtu jāapsver iespēja atjaunināt šajā lēmumā iekļautos ar mežu saistītu darbību uzskaites noteikumus, lai nodrošinātu atbilstību minētajām izmaiņām.

(13)

Uzskaites noteikumos būtu pienācīgi jāatspoguļo pozitīvā ietekme, ko rada siltumnīcefekta gāzes uzkrāšanās koksnē un koksnes produktos, un ar tiem būtu jāveicina mežu kā resursu plašāka izmantošana, īstenojot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, un jāpaplašina koksnes produktu pielietojums.

(14)

Kā noteikts IPCC Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības labas prakses vadlīniju (Good Practice Guidance for Land Use, Land-Use Change and Forestry) 4.1.1. nodaļā, laba prakse ir, ja valstis papildus meža minimālajai platībai, nosaka arī minimālo platumu, ko izmanto, definējot mežu un zemes vienības, kurās notiek meža ieaudzēšanas, meža atjaunošanas un atmežošanas darbības. Būtu jānodrošina, ka definīcijas, ko dalībvalstis lieto, sagatavojot ziņojumus saskaņā ar UNFCCC un Kioto protokolu un šo lēmumu, būtu saskanīgas.

(15)

Lai rosinātu izmantot nocirstas koksnes produktus ar ilgu aprites ciklu, ar uzskaites noteikumiem būtu jāgādā, lai dalībvalstis uzskaitē pareizi atspoguļotu izmaiņas nocirstas koksnes produktu krātuvē attiecīgajā laikā, kad šīs izmaiņas ir notikušas. Tāpēc pirmās kārtas sadalīšanās funkcijai, kas piemērojama emisijām no nocirstas koksnes produktiem, būtu jāatbilst 12.1. vienādojumam IPCC 2006. gada Vadlīnijās par valstu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārskatiem, un attiecīgajām aprites cikla puses standarta vērtībām būtu jābalstās uz 3.a.1.3. tabulu IPCC 2003. gada Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības labas prakses vadlīnijās. Tā vietā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot konkrētajai valstij noteiktu metodiku un aprites cikla puses standarta vērtības ar noteikumu, ka tās atbilst visjaunākajām IPCC vadlīnijām.

(16)

Lauksaimniecības darbībās radušās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaiste gadu no gada svārstās daudz mazāk nekā emisijas un piesaiste, kas saistīta ar mežsaimniecības darbībām, tādēļ siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaiste, kas rodas aramzemes apsaimniekošanā un ganību apsaimniekošanā, dalībvalstīm būtu jāuzskaita attiecībā pret attiecīgo bāzes gadu vai periodu.

(17)

Mitrāju nosusināšana un atjaunošana rada emisijas no kūdrājiem, kuros ir uzkrājušies ļoti lieli oglekļa apjomi. Kūdrāju noplicināšanas un nosusināšanas radītās emisijas atbilst aptuveni 5 % pasaules siltumnīcefekta gāzu emisiju, un to īpatsvars 2010. gadā bija no 3,5 līdz 4 % no Savienības emisiju apjoma. Tāpēc, tiklīdz būs panākta starptautiska vienošanās par attiecīgajām IPCC vadlīnijām, Savienībai būtu jācenšas šo jautājumu izvirzīt starptautiski, lai UNFCCC vai Kioto protokola struktūrās panāktu vienošanos par pienākumu sagatavot un uzturēt ikgadēju uzskaiti par emisijām un piesaisti, kas radušās tādās darbībās, kas ietilpst mitrāju nosusināšanas un atjaunošanas kategorijās, un lai šo pienākumu iekļautu globālajā klimata nolīgumā, kuru ir iecerēts noslēgt ne vēlāk kā 2015. gadā.

(18)

Dabiski traucējumi, piemēram, meža ugunsgrēki, kaitēkļu un slimību invāzija, ekstrēmi laikapstākļi un ģeoloģiski traucējumi, kuri ir ārpus dalībvalsts kontroles un kurus tā būtiski neietekmē, var īslaicīgi radīt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai arī izraisīt līdzšinējās piesaistes izzušanu zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā. Tā kā šādu izzušanu var izraisīt arī apsaimniekošanas lēmumi, piemēram, lēmumi cirst vai stādīt kokus, ar šo lēmumu būtu jānodrošina, lai cilvēka darbības izraisīta piesaistes izzušana vienmēr tiktu pareizi atspoguļota zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaitē. Turklāt šajā lēmumā dalībvalstīm būtu jāparedz ierobežota iespēja, izmantojot fona līmeņus un pielaides saskaņā ar Lēmumu 2/CMP.7, zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaitē nenorādīt emisijas, kuras rodas tādu meža ieaudzēšanas, meža atjaunošanas un meža apsaimniekošanas traucējumu dēļ, ko tās nespēj kontrolēt. Tomēr veidam, kā dalībvalstis piemēro minētos noteikumus, nevajadzētu būt par iemeslu nepamatoti uzskaitīt mazāku emisiju apjomu.

(19)

Noteikumi par to, kā ziņot par siltumnīcefekta gāzu emisijām un sniegt citu ar klimata pārmaiņām saistītu informāciju, ieskaitot informāciju par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru, ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām (6) darbības jomā, un tāpēc tie neietilpst šā lēmuma darbības jomā. Dalībvalstīm būtu jāievēro minētie pārraudzības un ziņošanas noteikumi, ņemot vērā savus uzskaites pienākumus, kas izklāstīti šajā lēmumā.

(20)

Ikgadēja zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaites sagatavošana šo uzskaiti padarītu nepareizu un neuzticamu emisiju un piesaistes ikgadējo svārstību, vajadzības bieži pārrēķināt noteiktus ziņojumos iekļautus datus un ilgā laika dēļ, kas vajadzīgs, lai apsaimniekošanas prakses maiņa lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ietekmētu veģetācijā un augsnē uzkrātā oglekļa daudzumu. Tāpēc šajā lēmumā būtu jāparedz uzskaite, kuras pamatā ir ilgāks periods.

(21)

Dalībvalstīm būtu jāsniedz informācija par savām pašreizējām un turpmākajām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām, izklāstot apstākļiem konkrētajā valstī atbilstošus pasākumus, kas paredzēti, lai ierobežotu vai samazinātu emisijas un saglabātu vai palielinātu piesaisti zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā. Šajā informācijā būtu jāietver konkrēti elementi, kas paredzēti šajā lēmumā. Turklāt, lai veicinātu paraugpraksi un sinerģiju ar citiem politikas virzieniem un pasākumiem, kuri ir saistīti ar mežiem un lauksaimniecību, šā lēmuma pielikumā būtu jāiekļauj arī orientējošs tādu pasākumu saraksts, kurus arī var ietvert sniegtajā informācijā. Komisija var sagatavot norādes, lai veicinātu apmaiņu ar salīdzināmu informāciju.

(22)

Izstrādājot vai īstenojot zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbības, dalībvalstis vajadzības gadījumā var izvērtēt, vai pastāv iespējas veicināt ieguldījumus lauksaimniecībā.

(23)

Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai atjauninātu šajā lēmumā paredzētās definīcijas atbilstīgi izmaiņām definīcijās, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas atbilstīgi no abiem minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem; lai grozītu I pielikumu, pievienojot vai grozot uzskaites periodus, lai nodrošinātu šo periodu atbilstību attiecīgajiem periodiem, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas no abiem minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem, kā arī lai nodrošinātu šo periodu saskaņu ar uzskaites periodiem, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas no abiem minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem, kas ir piemērojami Savienības saistībām emisiju samazināšanas jomā citās nozarēs; lai grozītu II pielikumu, saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem atjauninot references līmeņus, lai pārskatītu III pielikumā norādīto informāciju atbilstīgi izmaiņām definīcijās, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas atbilstīgi no abiem minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem; lai grozītu V pielikumu atbilstīgi izmaiņām definīcijās, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas atbilstīgi no abiem minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem; un lai pārskatītu šajā lēmumā minētās informācijas prasības, kas saistītas ar šajā lēmumā noteiktajiem uzskaites noteikumiem, kurus piemēro dabiskiem traucējumiem, lai atspoguļotu UNFCCC vai Kioto protokola struktūru pieņemto aktu pārskatītās redakcijas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(24)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus, proti, tādu uzskaites noteikumu noteikšanu, kas piemērojami zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbību izraisītajām emisijām un piesaistei, un dalībvalstu veikto informācijas nodrošināšanu par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs to būtības dēļ, un to, ka darbības mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. To darot, Savienībai būtu jārespektē dalībvalstu kompetence mežsaimniecības politikas jomā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

a)

“emisijas” ir siltumnīcefekta gāzu antropogēnas emisijas atmosfērā no avotiem;

b)

“piesaiste” ir siltumnīcefekta gāzu antropogēna piesaiste no atmosfēras piesaistītājos;

c)

“meža ieaudzēšana” ir tieša cilvēku darbības izraisīta tādas zemes pārveidošana mežā, ko vismaz 50 gadu nav klājis mežs, stādot, sējot un/vai cilvēku darbības rezultātā veicinot dabiskus sēklu avotus, ja pārveidošana notikusi pēc 1989. gada 31. decembra;

d)

“meža atjaunošana” ir jebkāda tieša cilvēku darbības izraisīta tādas zemes pārveidošana mežā, ko neklāj mežs, stādot, sējot un/vai cilvēku darbības rezultātā veicinot dabiskus sēklu avotus, kas veikta tikai tādā zemē, kuru iepriekš ir klājis mežs, bet uz kuras meža vairs nav bijis pirms 1990. gada 1. janvāra un kura tikusi no jauna pārveidota par mežu laikposmā pēc 1989. gada 31. decembra;

e)

“atmežošana” ir tieša cilvēku darbības izraisīta meža pārveidošana zemē, kas nav mežs, ja pārveidošana notikusi pēc 1989. gada 31. decembra;

f)

“meža apsaimniekošana” ir jebkāda darbība, ko veic saskaņā ar mežam piemērojamu pasākumu kompleksu, kas ietekmē meža ekoloģiskās, saimnieciskās vai sociālās funkcijas;

g)

“aramzemes apsaimniekošana” ir jebkāda darbība, kuru veic saskaņā ar pasākumu kompleksu, kas piemērojams zemei, kurā audzē lauksaimniecības kultūras, un zemei, kura atstāta atmatā vai kuru uz laiku neizmanto kultūraugu audzēšanai;

h)

“ganību apsaimniekošana” ir jebkāda darbība, kuru veic saskaņā ar pasākumu kompleksu, kas piemērojams lopkopībā izmantotai zemei, un kuras mērķis ir kontrolēt vai ietekmēt veģetācijas un lauksaimniecības dzīvnieku daudzumu un veidu;

i)

“veģetācijas atjaunošana” ir jebkāda tieša cilvēku izraisīta darbība, kas paredzēta, lai, sekmējot veģetācijas augšanu, palielinātu oglekļa uzkrājumus jebkurā vietā vismaz 0,05 ha platībā, ja šāda darbība nav meža ieaudzēšana vai atjaunošana;

j)

“oglekļa uzkrājums” ir oglekļa masa, kas uzkrāta oglekļa krātuvē;

k)

“mitrāju nosusināšana un atjaunošana” ir jebkāda darbība, ko saskaņā ar zemes nosusināšanas vai mitruma atjaunošanas sistēmu veic zemē, kura ir bijusi nosusināta un/vai kurā mitrums ir atjaunots pēc 1989. gada 31. decembra, kuras platība ir vismaz 1 hektārs un kurā ir organiskā augsne, ar noteikumu, ka šī darbība nav neviena cita darbība, attiecībā uz ko sagatavo un veic uzskaiti saskaņā ar šā lēmuma 3. panta 1., 2. un 3. punktu, un ja nosusināšana ir tieša cilvēku darbības izraisīta gruntsūdens līmeņa pazemināšana un mitruma atjaunošana ir tieša cilvēku darbības izraisīta nosusināšanas efekta pilnīga vai daļēja likvidēšana;

l)

“avots” ir jebkāds process, darbība vai mehānisms, kura rezultātā atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāze, aerosols vai siltumnīcefekta gāzes prekursors;

m)

“piesaistītājs” ir jebkāds process, darbība vai mehānisms, kura rezultātā no atmosfēras tiek absorbēta siltumnīcefekta gāze, aerosols vai siltumnīcefekta gāzes prekursors;

n)

“oglekļa krātuve” ir dalībvalsts teritorijā esošs bioģeoķīmisks veidojums vai sistēma kopumā vai to daļa, kurā ir uzkrāts ogleklis, jebkāds oglekli saturošas siltumnīcefekta gāzes prekursors vai jebkāda oglekli saturoša siltumnīcefekta gāze;

o)

“siltumnīcefekta gāzes prekursors” ir ķīmisks savienojums, kas piedalās ķīmiskās reakcijās, kurās rodas kāda no 3. panta 4. punktā minētajām siltumnīcefekta gāzēm;

p)

“nocirstas koksnes produkts” ir jebkāds mežizstrādē iegūts produkts, kas izvests no koksnes ieguves vietas;

q)

“mežs” ir zemes teritorija, ko definē, nosakot minimālās vērtības attiecībā uz teritorijas lielumu, koku vainagu projekciju vai līdzvērtīgu biezību un potenciālo koku augstumu koku augšanas vietā brieduma vecumā, kā attiecībā uz katru dalībvalsti noteikts V pielikumā. Tas ietver kokiem klātas platības, tostarp jaunu dabiski augošu koku grupas, vai stādījumus, kuros vēl nav sasniegtas V pielikumā noteiktās minimālās vērtības attiecībā uz koku vainagu projekciju vai līdzvērtīgu biezību, vai minimālo koku augstumu, tostarp jebkādas platības, kas parasti ir meža platības daļa, bet kurā cilvēka darbības, piemēram, mežizstrādes, rezultātā vai dabisku iemeslu dēļ uz laiku nav koku, taču ir sagaidāms, ka tās tiks no jauna pārveidotas par mežu;

r)

“vainagu projekcija” ir procentos izteikta konkrētas teritorijas proporcija, ko sedz koku vainagu perimetra vertikāla projekcija;

s)

“biezība” ir stāvošu un augošu koku blīvums ar mežu klātā zemē, kurš izmērīts saskaņā ar dalībvalsts noteiktu metodiku;

t)

“dabisks(-i) traucējums(-i)” ir jebkādi neantropogēni notikumi vai apstākļi, kas izraisa ievērojamas emisijas mežos un kuru norise ir ārpus attiecīgās dalībvalsts kontroles, ar noteikumu, ka šī dalībvalsts pat pēc šo notikumu vai apstākļu rašanās objektīvi nespēj ievērojami ierobežot to ietekmi uz emisijām;

u)

“fona līmenis” ir dabisku traucējumu izraisītu emisiju vidējais līmenis konkrētā laikposmā, izņemot statistiski netipiskās vērtības, kuras aprēķina saskaņā ar 9. panta 2. punktu;

v)

“aprites cikla puses vērtība” ir gadu skaits, kas vajadzīgs, lai nocirstas koksnes produktu kategorijā uzkrātā oglekļa daudzums samazinātos līdz pusei no tā sākotnējās vērtības;

w)

“momentānās oksidēšanās metode” ir uzskaites metode, kurā pieņem, ka viss nocirstas koksnes produktos uzkrātā oglekļa daudzums nonāk atmosfērā nociršanas brīdī;

x)

“cirte pēc dabiskajiem traucējumiem” ir jebkāda mežizstrādes darbība, kurā no zemes platībām, ko skāruši dabiski traucējumi, iegūst kokmateriālus, ko vēl var vismaz daļēji izmantot.

a)

meža ieaudzēšana;

b)

meža atjaunošana;

c)

atmežošana;

d)

meža apsaimniekošana.

a)

aramzemes apsaimniekošana;

b)

ganību apsaimniekošana.

a)

no 2016. līdz 2018. gadam dalībvalstis līdz katra gada 15. martam Komisijai ziņo par sistēmām, kas jau ir ieviestas un kas vēl tiek izstrādātas, un ar ko aplēš emisijas un piesaisti, ko rada aramzemes apsaimniekošana un ganību apsaimniekošana. Dalībvalstīm būtu jāziņo par to, kā šīs sistēmas atbilst IPCC metodikai un UNFCCC ziņošanas prasībām saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti;

b)

laikposmā pirms 2022. gada 1. janvāra dalībvalstis līdz katra gada 15. martam sagatavo un Komisijai iesniedz sākotnējas, provizoriskas un nesaistošas ikgadējas aplēses par emisijām un piesaisti, ko rada aramzemes apsaimniekošana un ganību apsaimniekošana, vajadzības gadījumā izmantojot IPCC metodiku. Dalībvalstīm būtu vismaz jāizmanto metodika, kas klasificēta kā 1. līmeņa metodika, kā tas noteikts attiecīgajās IPCC vadlīnijās. Dalībvalstis tiek mudinātas izmantot minētās aplēses, lai apzinātu galvenās kategorijas un izstrādātu konkrētai valstij paredzētu 2. un 3. līmeņa galveno kategoriju metodiku, lai pārliecinoši un precīzi aplēstu emisijas un piesaisti;

c)

dalībvalstis ne vēlāk kā 2022. gada 15. martā iesniedz galīgo gada aplēsi par aramzemes apsaimniekošanas un ganību apsaimniekošanas uzskaiti;

d)

dalībvalsts var lūgt piemērot atkāpi, lai atliktu c) apakšpunktā minēto termiņu, ja galīgās aplēses par aramzemes apsaimniekošanas un ganību apsaimniekošanas uzskaiti nevar praktiski izdarīt šajā punktā norādītajā termiņā vismaz viena turpmāk norādītā iemesla dēļ:

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot atkāpi, līdz 2021. gada 15. janvārim iesniedz Komisijai pamatotu lūgumu.

Ja Komisija uzskata lūgumu par pamatotu, tā piešķir atkāpi ilgākais uz trīs kalendārajiem gadiem no 2022. gada 15. marta. Citādi tā lūgumu noraida, paskaidrojot šāda lēmuma iemeslus.

Ja vajadzīgs, Komisija var lūgt noteiktā samērīgā laikposmā iesniegt papildu informāciju.

Lūgums piemērot atkāpi tiek uzskatīts par apmierinātu, ja Komisija nav nākusi klajā ar iebildumiem sešu mēnešu laikā pēc dalībvalsts sākotnējā lūguma vai pieprasītās papildu informācijas saņemšanas.

a)

oglekļa dioksīds (CO2);

b)

metāns (CH4);

c)

slāpekļa oksīds (N2O).

a)

virszemes biomasa;

b)

pazemes biomasa;

c)

kritalas;

d)

atmirusi koksne;

e)

augsnes organiskais ogleklis;

f)

nocirstas koksnes produkti.

a)

oglekļa krātuves un siltumnīcefekta gāzes;

b)

platība, uz kuru attiecas meža apsaimniekošana;

c)

nocirstas koksnes produkti;

d)

dabiski traucējumi.

a)

papīrs;

b)

koksnes plātnes;

c)

zāģmateriāli.

a)

minētās emisijas konkrētā uzskaites perioda gadā pārsniedz fona līmeni, kam pieskaitīta pielaide. Ja fona līmeni aprēķina saskaņā ar VII pielikumā paredzēto metodi, minētā pielaide ir divkārša standarta novirze no laikrindas, ko izmanto, aprēķinot fona līmeni. Ja fona līmeni aprēķina, izmantojot valstij specifisku metodiku, gadījumos, kad ir vajadzīga pielaide, dalībvalstis izskaidro, kā attiecīgā pielaide ir noteikta. Jebkuras metodikas izmantošanā izvairās no skaidru ieguvumu sagaidīšanas uzskaites periodā;

b)

ir izpildītas 5. punktā noteiktās informācijas prasības un dalībvalstis par tām ir paziņojušas.

a)

līdz uzskaites perioda beigām uzskaitē neietver visas turpmākās piesaistes zemes platībās, kuras skāruši dabiski traucējumi un kurās ir radušās 3. punktā minētās emisijas;

b)

uzskaitē ietver emisijas, kas radušās mežistrādes un cirtes pēc dabiskajiem traucējumiem darbībās, kuras veiktas attiecīgajās zemes platībās pēc dabisko traucējumu norises;

c)

uzskaitē ietver emisijas, kas radušās, minētajās zemes platībās konkrētajā uzskaites perioda gadā veicot plānotu dedzināšanu;

d)

uzskaitē ietver emisijas no zemes platībām, kurās veikta atmežošana pēc dabisku traucējumu rašanās.

a)

ka ir apzināti visi zemes apgabali, kurus konkrētajā uzskaites gadā ir skāruši dabiskie traucējumi, cita starpā norādot to ģeogrāfisko atrašanās vietu, gadu un dabisko traucējumu veidus;

b)

ka līdz attiecīgā uzskaites perioda beigām nav veikta atmežošana zemes platībās, kuras skāruši dabiskie traucējumi un kuru emisijas netika ietvertas uzskaitē;

c)

kādas pārbaudāmas metodes un kritēriji tiks izmantoti, lai minētajās zemes platībās konstatētu atmežošanu nākamajos uzskaites perioda gados;

d)

kādus praktiski iespējamus pasākumus dalībvalsts veica, lai pārvaldītu vai kontrolētu minēto dabisko traucējumu ietekmi;

e)

kādus pasākumus, ja tie bija iespējami, dalībvalsts veica, lai atjaunotu zemes platības, ko skāruši minētie dabiskie traucējumi.

a)

apraksts par līdzšinējām emisiju un piesaistes tendencēm, tostarp, ja iespējams, par vēsturiskajām tendencēm tādā apmērā, kā ir saprātīgi iespējams tās rekonstruēt;

b)

emisiju un piesaistes prognozes uzskaites periodam;

c)

analīze par emisiju ierobežošanas vai samazināšanas un piesaistes saglabāšanas vai palielināšanas potenciālu;

d)

tādu pasākumu saraksts, kas ir vispiemērotākie, lai ņemtu vērā apstākļus konkrētajā valstī, tostarp, bet ne tikai vajadzības gadījumā IV pielikumā norādītie orientējošie pasākumi, ko dalībvalsts plāno vai gatavojas īstenot, lai izmantotu klimata pārmaiņu seku mazināšanas potenciālu, ja tāds noteikts c) apakšpunktā minētajā analīzē;

e)

pastāvošā un plānotā politika, ar ko īsteno d) apakšpunktā minētos pasākumus, cita starpā kvantitatīvs vai kvalitatīvs apraksts par šādu pasākumu sagaidāmo iedarbību uz emisijām un piesaisti, ņemot vērā citu ar zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru saistītu politiku un pasākumus;

f)

šā punkta d) apakšpunktā minēto pasākumu pieņemšanas un īstenošanas orientējoši grafiki.

(A)

kur: C(1900) = 0.0

(B)

kur:

i= gads,

C(i)= oglekļa uzkrājums nocirstas koksnes produktu krātuvē i gada sākumā, Gg C,

k= pirmās kārtas sadalīšanās konstante, norādīta vienībās gadam –1 , kur HL ir nocirstas koksnes produktu aprites cikla puses vērtība gados),

Inflow(i)= nocirstas koksnes produktu krātuvē ienākošā plūsma i gadā, Gg C gads –1,

ΔC(i)= oglekļa uzkrājumu izmaiņas nocirstas koksnes produktu krātuvē i gadā, Gg C gads –1.

Aprites cikla puses standarta vērtības (HL):

a)

Ar aramzemes apsaimniekošanu saistīti pasākumi, piemēram, pasākumi ar mērķi:

b)

Ar ganību apsaimniekošanu un ganību uzlabošanu saistīti pasākumi, piemēram, pasākumi ar mērķi:

c)

Organisko lauksaimniecības augšņu, jo īpaši kūdrāju, apsaimniekošanas uzlabošanas pasākumi, piemēram, pasākumi ar mērķi:

d)

Pasākumi ar mērķi nepieļaut nosusināšanu un radīt stimulus mitrāju atjaunošanai.

e)

Ar esošiem vai daļēji nosusinātiem muklājiem saistīti pasākumi, piemēram, ar mērķi:

f)

Noplicinātu zemju atjaunošanas pasākumi.

g)

Ar mežsaimniecības darbībām saistīti pasākumi, piemēram, pasākumi ar mērķi:

h)

Nepieļaut atmežošanu.

i)

Pastiprināta aizsardzība pret tādiem dabiskiem traucējumiem kā uguns, kaitēkļi un vētras.

j)

Pasākumi, kuru mērķis ir ar nocirstas koksnes produktiem aizstāt tādus materiālus un enerģijas avotus, kuri rada lielu siltumnīcefekta gāzu apjomu.

1.

Lai aprēķinātu fona līmeni, dalībvalstis sniedz informāciju par dabisko traucējumu radīto emisiju vēsturisko līmeni. To darot, dalībvalstis:

2.

Ja dalībvalsts ir iecerējusi piemērot noteikumus par dabiskajiem traucējumiem, fona līmeņus 3. panta 1. punktā minētajām darbībām aprēķina kā vidējo vērtību par 1990.–2009. gada laikrindu, izņemot gadus, kuros ir reģistrēti ārkārtēji emisiju līmeņi, proti, izņemot visas statistiski netipiskās vērtības. Statistiski netipiskās vērtības apzina, izmantojot turpmāk aprakstīto iteratīvo procesu: