PIELIKUMS

Programma parasto ieroču kontrolei Lībijā

1.   VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA UN PAMATOJUMS

1.1   Vispārīga informācija

Lībija revolūcijas laikā 2011. gadā Kadāfi režīms zaudēja kontroli pār lielu daļu sava parasto ieroču arsenāla. Rezultātā ieroču glabāšanas vietas kļuva pieejamas gan opozīcijas kaujiniekiem, gan civiliedzīvotājiem, gan karavīriem. Kopš karadarbības beigām centrālā kontrole pār ieroču arsenālu vēl nav pilnībā atjaunināta, un ieroču izplatība un kontrabanda ietekmē konfliktus kaimiņreģionos. Turklāt parastie ieroči nokļuvuši arī civiliedzīvotāju mājokļos, kā rezultātā Lībijas sabiedrībā personīgā īpašumā ir daudz parasto ieroču. Bez tam teritorijas ap ieroču un munīcijas glabāšanas zonām, lauksaimniecības zemes un sabiedriskās vietas ir piesārņotas ar sprādzienbīstamām kara paliekām.

Saskaņā ar Lībijas valsts iestādēm ir steidzami ir vajadzīga izvērstāka un centralizētāka parasto ieroču un munīcijas kontrole visā Lībijā. Lībijas valsts iestādes ir konstatējušas, ka, lai nodrošinātu efektīvu kontroli, ir vajadzīga zināšanu nodošana, aprīkojums un tehniskās spējas. Turklāt Lībijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas strādā šajā jomā, trūkst finanšu līdzekļu, un tām būtu jāuzlabo savas tehniskās spējas. Ņemot vērā šīs problēmas, Deutsche Gesellschaft für Internationale Zusammenarbeit (GIZ) GmbH ("GIZ") un Lībijas Pretmīnu pasākumu centrs ("LMAC") Lībijas Aizsardzības ministrijas paspārnē panāca vienošanos par atbalsta programmu parasto ieroču kontroles jomā, tostarp fiziskās drošības un krājumu pārvaldības ("PSSM") jomā.

Pamatojoties uz GIZ iesniegto priekšlikuma projektu, Vācijas Federālā ārlietu ministrija 2012. gada oktobrī uzdeva GIZ īstenot programmu parasto ieroču kontrolei Lībijā ("programma"). Projekta ilgums ir 5 gadi (60 mēneši), un tas ir sadalīts 4 posmos. Visa projekta kopējais aplēstais budžets ir EUR 6 600 000, ko nodrošina kā kopēju divu līdzekļu devēju – Federālās ārlietu ministrijas un Savienības – sniegtu līdzfinansējumu. Federālās ārlietu ministrijas iemaksa ir EUR 1 600 000, un Savienības iemaksa ir līdz EUR 5 000 000 apmērā. Par īstenošanas vadību būs atbildīga GIZ.

Pasākumus sāka īstenot 2012. gada 1. novembrī, un īstenošanu ir plānots pabeigt 2017. gada 31. oktobrī. Federālā ārlietu ministrija segs izdevumus par spēju attīstības moduli, kā arī jebkurus izdevumus par PSSM moduli, kurus Savienība uzskatīs par neatbilstīgiem.

Lībijas partneriem atbalsts tiks sniegts kā zināšanu nodošana, ilgtermiņā un īstermiņā nodrošinātiem ekspertiem organizējot un veicot specializētas apmācības, materiālu un ekipējuma piegāde un zināms finanšu ieguldījums, tostarp dotācijas, lai valsts iestādes un specializētas aģentūras īstenotu pasākumus.

GIZ un Federālās ārlietu ministrijas sadarbības mehānismi ir sīki aprakstīti pamatnolīgumā, ko 2005. gadā parakstīja GIZ un Federālā ārlietu ministrija.

GIZ un Komisijas sadarbības mehānismi tiks sīki aprakstīti nolīgumā, ko parakstīs GIZ un Komisija.

1.2   KĀDP atbalsta pamatojums, redzamība un ilgtspējība

Nekontrolēta parasto ieroču un munīcijas izplatīšanās pēc 2011. gada februāra un vēlākajiem notikumiem ir veicinājusi nedrošību Lībijā, tās kaimiņvalstīs un plašākā reģionā ap to, saasinot konfliktu un kavējot miera atjaunošanu pēc konflikta, tādējādi radot nopietnus draudus mieram un drošībai. Turklāt ES stratēģijā VIKI un to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai Āfrika ir izcelta kā kontinents, ko visvairāk skāruši iekšēji konflikti, kurus saasinājusi destabilizējoša vieglo ieroču un kājnieku ieroču ("VIKI") ieplūšana. Atbalstot programmu, Savienība cenšas reaģēt uz minētajiem draudiem. Tā arī nodrošina, ka tās drošības politika un attīstības politika ir saskaņotas. Veicot turpmākus pasākumus pēc Savienības atbalsta Lībijas iedzīvotājiem konflikta laikā un pēc tā, jo īpaši atbalsta, ko Stabilitātes instrumenta īstermiņa elements sniedza Dānijas Bēgļu padomei, DanishChurchAid un Padomdevēju grupai mīnu jautājumos saistībā ar munīcijas likvidēšanu un padziļinātu pilsoniskās sabiedrības izpratni par apdraudējumu no VIKI un sprādzienbīstamām kara paliekām, Savienība ir apņēmusies turpināt sadarboties ar Lībiju plašā virknē jautājumu, tostarp saistībā ar drošības jautājumiem.

Lai pilnībā izmantotu līdzekļus, kas pieejami Savienībai, kas atrodas Savienībā un ir pieejami tās divpusējās attiecībās, Savienība atbalstīs programmu ar kopēja līdzfinansējuma palīdzību, lai sniegtu atbalstu efektīvi, daloties ar tehniskajām un pārvaldes spējām un sistēmām, un lai veicinātu kopējas pārraudzības, novērtēšanas un atskaišu procedūras.

Kā vienai no vadošajām organizācijām starptautiskajos sadarbības pakalpojumos ilgtspējīgas attīstības vajadzībām GIZ ir daudz pieredzes tajā, lai nodrošinātu gan savu, gan tās partneru redzamību. Šajā sakarā GIZ ir sava korporatīvās saziņas nodaļa, kuras rīcībā ir specializēti ārējās saziņas līdzekļi. Tādējādi Savienības redzamība tiks nodrošināta ar pienācīgu atpazīstamības uzlabošanu un publicitāti, izceļot Savienības lomu, nodrošinot tās darbību pārredzamību un vairojot izpratni specializētajās aprindās vai plašākā sabiedrībā par programmas iemesliem, kā arī par Savienības atbalstu programmai un šā atbalsta rezultātiem. Publicitāte var izpausties kā publikācijas un ziņojumi, pasākumi, fotogrāfijas, video ieraksti utt. Saistībā ar projektu veidotajiem materiāliem tiks ļoti uzskatāmi pievienots Savienības karogs atbilstīgi Savienības pamatnostādnēm par pareizu karoga izmantošanu un attēlošanu.

Projekta mērķis ir panākt paredzēto pasākumu ilgtspējību tā īpašās struktūras un daudzlīmeņu pieejas dēļ. Tas ir veidots kā vidēja termiņa piecu gadu ilgs projekts, tādējādi veidojot saikni starp īstermiņa ārkārtas operācijām un ilgtermiņa projektiem, ar ko veicina ilgtspējīgu attīstību. Jau no paša sākuma Lībijas partneri tiks iesaistīti projekta izstrādē, nodrošinot cik vien iespējams lielu valsts atbildību, un ar sešu mēnešu nodošanas posmu projekta beigās viņi būs gatavi pilnībā pārņemt atbildību pēc šiem pieciem gadiem. Turklāt GIZ strādās dažādos līmeņos, sadarbojoties ar valsts iestādēm, nevalstiskām organizācijām un pilsonisko sabiedrību, kā arī starptautiskajiem līdzekļu devējiem. Lai nodrošinātu projekta darbību nepārtrauktību tādā nestabilā valstī kā Lībija, projektā iekļauts arī riska pārvaldības elements. Pasākumu ilgtspējība pēc projekta darbības laika jo īpaši tiks veicināta, integrējot cilvēku spēju attīstību, iestāžu attīstību un reģionālo sakaru veidošanas elementus projekta izstrādē. Tādējādi tiks palielinātas spējas, lai nodrošinātu, ka Lībijas valsts iestādes nepieciešamības gadījumā nākotnē var veikt vajadzīgās iniciatīvas.

2.   MĒRĶI

2.1   Vispārīgais mērķis

Ar programmu tiecas palīdzēt Lībijas valsts iestādēm efektīvi valsts mērogā kontrolēt parastos ieročus un to munīciju, samazināt parasto ieroču un to munīcijas nelikumīgas izplatīšanas risku un novērst sekas, ko Lībijas bruņotais konflikts radījis attiecībā uz drošību. Jo īpaši ar projektu tiecas stiprināt Lībijas valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas parasto ieroču un munīcijas kontroles jomā. Ar projektu tiks veicināta arī reģionālā sadarbība.

2.2   Īpašie mērķi

i)	Atbalstīt tās Lībijas valsts iestādes uzdevumu veikšanā, kuras ir atbildīgas par parasto ieroču kontroles un pretmīnu pasākumu (LMAC) jomas uzraudzību un koordināciju;

ii)	stiprināt to Lībijas nevalstisko organizāciju darbības, izpratnes veicināšanas kampaņas, kā arī tehnisko uzdevumu veikšanu, kuras darbojas parasto ieroču kontroles un pretmīnu pasākumu jomā;

iii)	atbalstīt Lībijas valsts iestādes, kuru pārziņā ir koordinācija un uzraudzība PSSM jomā, lai tās spētu izstrādāt, koordinēt un īstenot PSSM pasākumus;

iv)	tieši atbalstīt krājumu apsaimniekošanas pasākumu īstenošanu, tostarp glabāšanas vietu pārvietošanu tālāk no apdzīvotām vietām, munīcijas glabāšanas vietu atjaunošanu atbilstīgi valsts standartiem un munīcijas pagaidu glabāšanas vienību nodrošināšanu un ierīkošanu;

v)	veicināt reģionālo sadarbību, zināšanu apmaiņu un mācīšanos no līdzbiedriem PSSM un parasto ieroču izplatīšanas un nelikumīgas uzkrāšanas jautājumos.

3.   PROJEKTA MODUĻI UN SAGAIDĀMIE REZULTĀTI

Šo projektu veido divi konkrēti moduļi:

3.1	spēju attīstīšana (finansē Federālā ārlietu ministrija); un

3.2	PSSM (finansē Savienība).

3.1   Spēju attīstīšana (finansē Federālā ārlietu ministrija)

Šā moduļa mērķis ir stiprināt to Lībijas valsts iestāžu spējas, kuras ir atbildīgas par parasto ieroču kontroles un pretmīnu pasākumu jomas uzraudzību un koordināciju, kā arī Lībijas nevalstiskās organizācijas, kas saistītas ar parasto ieroču kontroli un pretmīnu pasākumiem. Tas ietver organizatoriskās attīstības veicināšanu, finanšu pārvaldības un kvalitātes pārvaldības uzlabošanu, kā arī tehnisko prasmju attīstīšanu.

Atbilstīgi programmas vispārējiem mērķiem ar šo moduli tiek īstenots valsts atbildības princips, un tā mērķis ir stiprināt Lībijas iestādes un spējas, lai panāktu ilgtermiņa noturību. Divējāda uzmanība tiks pievērsta spēju attīstīšanai. Vispirms uzmanība tiks vērsta uz valsts iestādi pretmīnu pasākumu jomā Lībijā, LMAC, kā daļu no Aizsardzības ministrijas. Pēc tam uzmanību pievērsīs Lībijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas iesaistītas atmīnēšanas pasākumos un informētības veicināšanā.

Rezultāts Nr. 1: tiks apzinātas un noteiktas apmācību un ekipējuma vajadzības LMAC, Lībijas Ārlietu ministrijas ieceltajā Lībijas valsts iestādē, kas ir atbildīga par parasto ieroču kontroles un pretmīnu pasākumu jomas uzraudzību un koordināciju. LMAC izstrādās stratēģijas, lai stiprinātu iestāžu spējas, cita starpā organizatoriskās attīstības un finanšu un kvalitātes pārvaldības jomā.

Darbība Nr. 1	:	sagatavot un analizēt vajadzību novērtējumu saistībā ar iestāžu spējām;
Darbība Nr. 2	:	izstrādāt saimnieciskās darbības plānu un kvalitātes pārvaldības sistēmu;
Darbība Nr. 3	:	izveidot izglītības un apmācības pamatprogrammu personālam, kas strādā ieroču un munīcijas glabātavās;
Darbība Nr. 4	:	atbalstīt partneriestādes (LMAC) koordinācijas biroju izveidi.

Rezultāts:

—	līdz projekta 18. mēneša beigām ir veikts un dokumentēts LMAC spēju attīstības vajadzību novērtējums;

—	līdz projekta 30. mēneša beigām attiecīgā iestāde (LMAC) ir izstrādājusi saimnieciskās darbības plānu un kvalitātes pārvaldības procesu;

—	līdz projekta 30. mēnesim attiecīgā iestāde (LMAC) ir saņēmusi pienācīgu ekipējumu;

—	sadarbībā ar partneriestādi (LMAC) ir izstrādāta apmācību sistēma.

Sadarbībā ar LMAC līdz projekta sestā mēneša beigām tiks noteikti citi šo darbību rezultāti. Ņemot vērā to, ka Lībijas Ārlietu ministrija nesen iecēla partneriestādi, attiecīgie rādītāji tiks noteikti cik vien iespējams drīz.

Rezultāts Nr. 2: tiks apzinātas un noteiktas to Lībijas nevalstisko organizāciju apmācību un ekipējuma vajadzības, kuras strādā parasto ieroču kontroles un pretmīnu pasākumu jomā. Tiks stiprinātas šo nevalstisko organizāciju spējas, jo īpaši pārvaldības, finanšu pārvaldības un tehniskās spējas.

Darbība Nr. 1	:	apmācība pārvaldības un finanšu pārvaldības jomā;
Darbība Nr. 2	:	tehniskās apmācības pasākumi pretmīnu pasākumu jomā.

Rezultāts:

—	2013., 2014. un 2015. gadā ir īstenotas trīs nevalstisko organizāciju pārvaldības apmācības gadā.

3.2    PSSM (finansē Savienība)

Darbība Nr. 1	:	Valsts stratēģijas un standarta operāciju procedūru, ar ko nodrošināt PSSM, izstrāde;
Darbība Nr. 2	:	mācību sistēmas izveide PSSM jautājumos;
Darbība Nr. 3	:	munīcijas glabāšanas zonu atjaunošana un drošības pārvaldība;
Darbība Nr. 4	:	pagaidu glabāšanas vienību nodrošināšana;
Darbība Nr. 5	:	munīcijas glabāšanas zonu pārvietošana;
Darbība Nr. 6	:	munīcijas krājumu pārstrādes iespējas;
Darbība Nr. 7	:	reģionāla sadarbība PSSM jautājumos;
Darbība Nr. 8	:	noturīgas riska pārvaldības sistēmas izveide.

3.2.1   Valsts stratēģijas un standarta operāciju procedūru, ar ko nodrošināt PSSM, izstrāde

Mērķi

Ar šo darbību tiks pastiprināta krājumu apsaimniekošanā iesaistīto Lībijas iestāžu sadarbība, un tās rezultātā krājumu apsaimniekošanas procedūru īstenošana kļūs efektīvāka, tādējādi palielinot parasto ieroču un munīcijas krājumu drošību un drošumu. Lībijas valsts iestādes, kuru pārziņā ir koordinācija un uzraudzība PSSM jomā, varēs izstrādāt, koordinēt un īstenot PSSM pasākumus.

Apraksts

—	Esošo valsts stratēģiju un standarta operāciju procedūru izpēte un pārskatīšana ar PSSM saistītajās jomās un gūtās pieredzes apkopošana, lai izstrādātu jaunu valsts stratēģiju un pārskatītas standarta operāciju procedūras;

—

gūtās pieredzes un valsts stratēģijas vispārēja izklāsta izplatīšana un pārrunāšana konsultāciju procesā, kurā piedalītos visi attiecīgie ieinteresētie dalībnieki, piemēram, Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Lībijas bruņotie spēki, nacionālā gvarde un nacionālās NVO;

—	organizatoriskā atbalsta un tehnisko zināšanu sniegšana tai Lībijas iestādei, kas ir atbildīga par valsts stratēģijas sagatavošanu un standarta operāciju procedūru izstrādi;

—	atbalsts valsts iestādei, kas ir atbildīga par stratēģijas pārskata atvieglošanu un konsensa veidošanas procesu ar attiecīgajiem ieinteresētajiem dalībniekiem, lai galīgā redakcijā izstrādātu valsts stratēģiju un standarta operāciju procedūras PSSM jomā.

Rezultāts

—	Valsts stratēģijas, kurā ir ietverta PSSM, izstrāde;

—	standarta operāciju procedūru, ar ko nodrošināt PSSM, izstrāde.

3.2.2   Mācību sistēmas izveide PSSM jautājumos

Mērķi

Darbības rezultātā tiks uzlabotas tā personāla mācības, kurš strādā ieroču un munīcijas glabātavās, un tādējādi tiks uzlabota šo glabātavu drošība.

Apraksts

—	Pārskatīt esošos mācību vajadzību novērtējumus tajās jomās, kas saistītas ar PSSM, un apkopot gūto pieredzi, lai izstrādātu jaunu mācību sistēmu;

—	veikt apsekojumu par esošajām un plānotajām partneriestādēm un mācību iestādēm saistībā ar mācību kursiem PSSM jomā;

—	sekmēt ieinteresēto dalībnieku konsultāciju procesu, lai gaidāmajai ar PSSM saistītajai valsts mācību sistēmai izstrādātu vispārējas nostādnes un galvenos mērķus;

—

sekmēt mācību sistēmas izstrādes procesu, ko veic ekspertu komanda, kurā ietilpst Lībijas un starptautiski eksperti. Mācību sistēmā būtu jāiekļauj mērķa grupas definīcija, stratēģija, ar ko sasniegt un izraudzīties mērķa grupu, mācību programmas izstrāde, mācību metožu definēšana, grafiks, personāla koncepcija, izmaksu aprēķins, kā arī dokumentācijas un izvērtēšanas sistēmas izstrāde.

Rezultāts

—	Semināru ieinteresēto dalībnieku konsultāciju procesam un izstrādes procesam īstenošana;

—	mācību sistēmas izstrāde.

3.2.3   Munīcijas glabāšanas zonu atjaunošana un drošības pārvaldība

Mērķi

Ievērojami samazināts risks, ka parasto ieroču un munīcijas glabātavas varētu apzagt, izlaupīt un tām neatļauti piekļūt.

Apraksts

—	Pārskatīt esošos apsekojumus par munīcijas glabāšanas zonām, kā arī kopienu ziņojumus par neapsargātiem ieročiem un nedrošām munīcijas glabāšanas vietām apdzīvotās vietās un izstrādāt ziņojumu, kurā ir sīki izklāstīti pārskatīšanas rezultāti;

—	atvieglot prioritāšu noteikšanas procesu, kuru attiecīgās Lībijas iestādes ir sākušas, lai izraudzītos tās munīcijas glabāšanas zonas, kuras atjaunos saskaņā ar izmēģinājuma projektu;

—	pasūtīt tehnisko īstenošanas iespēju priekšizpēti un iesaistīt būvniecības apsekojumu komandas, lai radītu rentablas atjaunošanas iespējas.

—

sekmēt konsensa veidošanu par to, kuras munīcijas glabāšanas zonas būtu jāatjauno. Lēmumu pieņemšanas procesā būs ietverti šādi atlases kritēriji: valsts atlases prioritātes, ar drošību saistītais apdraudējums vietējiem iedzīvotājiem, attiecīgiem drošības dalībniekiem (militārajām padomēm utt.) sniegta piekļuve, ar darbību un finansējumu saistītie ierobežojumi un kopienu preferences;

—	atvieglot tehniskā apsekojuma ārpakalpojumus un darba uzdevumu izstrādi, kā arī atvieglot līgumslēgšanas procedūru attiecīgajiem atjaunošanas projektiem;

—	atvieglot kopīgu pārraudzību un kvalitātes izvērtējumu;

—	atvieglot drošības un drošuma koncepcijas izstrādi munīcijas glabāšanas zonām, kas izraudzītas izmēģinājuma projektā;

—	sniegt drošības ekipējumu munīcijas glabāšanas zonām, kas izraudzītas izmēģinājuma projektā;

—	nodrošināt apmācību glabāšanas vietu nākamajam personālam.

Rezultāts

—	Atjaunināts konkrēts skaits munīcijas glabātavu (skaitu nosaka 1. posma beigās).

3.2.4   Pagaidu glabāšanas vienību nodrošināšana

Mērķi

Šīs darbības rezultātā būs iespējams labāk kontrolēt izraudzītus Lībijas parasto ieroču arsenālus, samazinot zādzību risku un labāk aizsargājot civiliedzīvotājus no nekontrolētiem sprādzieniem.

Apraksts

—

Pasūtīt apsekojumu par iespējamām vietām, kur izvietot pagaidu glabāšanas vienības, un veikt priekšizpēti par rentablām iespējām izveidot pagaidu glabāšanas vienības. Apsekojuma rezultāti būs sīkāk izklāstīti ziņojumā par to, kur izvietot pagaidu glabāšanas vienības, kā arī par to tehniskajām specifikācijām;

—

sekmēt konsensa izveidi par to, kur būvēt pagaidu glabāšanas vienības. Lēmumu pieņemšanas procesā būs ietverti šādi atlases kritēriji: valsts prioritātes, ar drošību saistītais apdraudējums vietējiem iedzīvotājiem, attiecīgiem drošības dalībniekiem (militārajām padomēm utt.) sniegta piekļuve, ar darbību un finansējumu saistītie ierobežojumi un kopienu preferences;

—	atvieglot tehniskā apsekojuma ārpakalpojumus un darba uzdevumu izstrādi, kā arī atvieglot līgumslēgšanas procedūru attiecīgajiem būvniecības projektiem;

—	atvieglot kopīgu pārraudzību un kvalitātes izvērtējumu;

—	atvieglot drošības un drošuma koncepcijas izstrādi katrai pagaidu glabāšanas vienībai;

—	sniegt drošības ekipējumu izraudzītām pagaidu glabāšanas vienībām;

—	nodrošināt apmācību glabāšanas vienību iecerētajam personālam.

Rezultāts

—	Izveidots konkrēts skaits pagaidu munīcijas glabātavu (skaitu nosaka 1. posma beigās).

3.2.5.   Munīcijas glabāšanas zonu pārvietošana

Mērķi

Šīs darbības īstenošanas rezultātā tiks panākti glabāšanas zonu drošības uzlabojumi un apdzīvoto blakus esošo teritoriju drošības situācijas uzlabojumi.

Apraksts

—	Pasūtīt apsekojumu par tām glabātavām Lībijā, kuras ir jāpārvieto;

—	pasūtīt priekšizpēti un ar to saistītu ziņojumu par rentablām iespējām pārvest/pārvietot munīcijas glabāšanas zonas un par iespējām, kā atrast vietas, uz kurām tās pārvietot;

—

sekmēt konsensa veidošanu par to munīcijas glabāšanas zonu atlasi, kuras ir jāpārvieto. Lēmumu pieņemšanas procesā būs ietverti šādi atlases kritēriji: valsts prioritātes, ar drošību saistītais apdraudējums vietējiem iedzīvotājiem, attiecīgiem drošības dalībniekiem (militārajām padomēm utt.) sniegta piekļuve, ar darbību un finansējumu saistītie ierobežojumi un kopienu preferences;

—	atvieglot ārpakalpojumu izmantošanu, lai veiktu tehnisko apsekojumu, un darba uzdevumu izstrādi, kā arī atvieglot līgumslēgšanas procedūru attiecīgajiem pārvietošanas/pārvešanas projektiem;

—	atvieglot kopīgu pārraudzību un kvalitātes izvērtējumu;

Rezultāts

—	Pārvietots konkrēts skaits munīcijas glabātavu (skaitu nosaka 1. posma beigās).

3.2.6   Munīcijas krājumu pārstrādes iespējas

Mērķis

Pabeigt priekšizpēti par iespējām samazināt pieejamos munīcijas krājumus, tos pārstrādājot un tādējādi radot stimulu iznīcināt parastos ieročus.

Apraksts

—	Kopā ar attiecīgajām Lībijas iestādēm izstrādāt darba uzdevumus;

—	sekmēt starptautisku piedāvājumu konkursu un atlases procesu;

—	pasūtīt priekšizpēti;

—	sekmēt kopīgu priekšizpētes kvalitātes kontroli;

—	izpētes rezultātus izplatīt attiecīgajiem Lībijas ieinteresētajiem dalībniekiem;

—	sekmēt izpētes tulkošanu un drukāšanu.

Rezultāts

—	Ziņojums par priekšizpēti attiecībā uz iespējām samazināt pieejamos munīcijas krājumus, tos pārstrādājot;

—	seminārs par rezultātu izplatīšanu.

3.2.7   Reģionāla sadarbība PSSM jautājumos

Mērķis

Ar darbību tiks paplašināta reģionāla mijiedarbība un koordinācija, un tādējādi tiks palielinātas to attiecīgo valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju īpašās zināšanas un spējas, kuras reģionā ir iesaistītas parasto ieroču kontroles un krājumu apsaimniekošanas jautājumu risināšanā.

Apraksts

—

Atbalstīt to, ka rīko līdz divām reģionālām divu dienu konferencēm, kuras būtu forumi reģionālam dialogam, informācijai, zināšanu apmaiņai un mācībām no līdzbiedriem un kurās izmantotu trīs virzienu pieeju vairāku prezentāciju un semināru organizēšanā: i) augsta ranga dalībnieki no valsts iestādēm; ii) tehniskie īstenotāji krājumu apsaimniekošanas jomā; un iii) nevalstiskās organizācijas;

—	sekmēt lēmumu pieņemšanas procesu par prezentācijās un semināros izklāstītajiem tematiem;

—	sekmēt to, lai ar Savienības, Lībijas partneru un kaimiņvalstu palīdzību tiktu apzināti iespējamie dalībnieki un runātāji;

—	sekmēt to, lai tiktu izstrādāti darba uzdevumi un līgumslēgšanas procedūra uzņēmumam, kas nodarbosies ar konferenču rīkošanu, sabiedrības informēšanu un dokumentāciju.

Rezultāts

—	Divarpus gadu laikā rīko līdz divām divu dienu konferencēm, kurās piedalās līdz 45 dalībniekiem.

3.2.8   Izturīgas riska pārvaldības sistēmas izveide

Mērķis

Sekmēt veiksmīgu un konflikta apstākļiem pielāgotu projekta darbību īstenošanu problemātiskā riska vidē, tostarp ņemot vērā nestabilu sabiedrisko drošību, daudzas bruņotas grupas un mainīgu drošības draudu situāciju.

Apraksts

—	Projekta pamatnostādņu izstrāde par konflikta apstākļiem pielāgotu plānošanu atbilstīgi pieejai "nekaitēt", kura attiecas uz projekta darbību īstenošanu tādā veidā, lai pēc iespējas samazinātu nevēlamu negatīvu ietekmi;

—	veikt riska un apdraudējuma analīzi un izstrādāt drošības koncepciju, iekļaujot programmas standarta operāciju procedūras, lai palielinātu personāla un projekta aktīvu drošību;

—	projektā iesaistītajam personālam un darbībām pastāvīgi nodrošināt riska un apdraudējuma pārraudzību attiecīgajos objektos, un uz vietas sniegt konsultatīvos pakalpojumus par risku;

—	ar drošību saistītais ekipējums, lai aizsargātu projektā iesaistīto personālu un projekta aktīvus;

—	izstrādāt elastīgu projekta pārvaldības instrumentu, ar ko nodrošināt projekta īstenošanu gadījumā, ja pasliktinās drošības apstākļi, konkrēti – attālās pārvaldes spējas.

Rezultāts

—	Projekta drošības koncepcijas izveide;

—	pamatnostādņu attiecībā uz konflikta apstākļiem pielāgotu plānošanu izstrāde;

—	norīkots padomdevējs riska pārvaldības jomā.

4.   ĪSTENOŠANA

4.1   Vispārīgā struktūra

Pamatojoties uz priekšlikuma projektu, ko Federālā ārlietu ministrija iesniedza GIZ, Federālā ārlietu ministrija 2012. gada oktobrī uzdeva GIZ īstenot programmas parasto ieroču kontrolei Lībijā spēju attīstības moduli. Darbību īstenošanu sāka 2012. gada 1. novembrī, un to ir plānots pabeigt 2017. gada 31. oktobrī. Ar Savienības ieguldījumu šis projekts tiks paplašināts, atbalstot papildu moduli attiecībā uz PSSM. PSSM moduli īstenos paralēli spēju attīstības modulim, – tā darbību sāks 2013. gadā un turpinās līdz 2017. gada oktobrim.

GIZ abus moduļus – par spēju attīstību un PSSM – īstenos, ilgtermiņā un īstermiņā nodrošinot ekspertus, kā arī sadarbojoties ar starptautiskiem un valstu partneriem, tostarp dažos gadījumos slēdzot apakšuzņēmumu līgumus.

GIZ galvenais partneris attiecībā uz spēju attīstības moduli ir LMAC Vācijas vēstniecībai Tripolē 2012. gada 17. decembrī adresētā verbālnotā Lībijas Ārlietu ministrija apstiprināja, ka LMAC ir Lībijas valsts iestāde, kas ir atbildīga par parasto ieroču kontroles un pretmīnu pasākumu jomas uzraudzību un koordināciju, un pauda gandarījumu par programmu, ko īstenos GIZ.

GIZ tika izraudzīts par šī projekta īstenošanas aģentūru, ņemot vērā šīs aģentūras īpašās zināšanas un pieredzi, ko tā guvusi visur pasaulē, kā arī informāciju, ko tā sniedza CODUN darba grupai par GIZ novērtējuma misiju Lībijā, un tās ieteikumus un ierosināto rīcības stratēģiju, jo īpaši attiecībā uz visu attiecīgo ieinteresēto personu līdzdalības un atbildības nodrošināšanu un tās uzsvērto ilgtspējīgo ietekmi.

4.2   Partneri

Programmas abu moduļu darbības Lībijā īstenos sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem. Ir vairāki partneri, ar kuriem GIZ sadarbosies un ar kuriem sadarbība notiek jau tagad: Apvienoto Nāciju Organizācijas Misija Lībijā (UNSMIL) atbalsta Lībijas aģentūras, inter alia, nodrošinot stratēģiskas un tehniskas konsultācijas drošības un ieroču kontroles jomā. UNSMIL mandāts pretmīnu pasākumu, munīcijas un ieroču apsaimniekošanas jomā tika noteikts saskaņā ar 2012. gada 12. marta Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības Padomes rezolūciju 2040. GIZ sadarbojas ar citiem līdzekļu devējiem ieroču kontroles un pretmīnu pasākumu Lībijā jomā, jo īpaši ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Apvienoto Karalisti.

Kaut gan vispārējā atbildība par programmas pārvaldību būs GIZ pārziņā, programma arī veidos partnerības ar starptautiskām NVO, kas ir specializējušās PSSM un pretmīnu pasākumu jomā, lai attiecīgajos divos moduļos nodrošinātu papildu īpašās zināšanas un uz vietas veiktu attīrīšanas pasākumus. Ņemot vērā programmas modulāro pieeju, programma sadarbosies ar vairākām NVO, kuras izraudzīsies, pamatojoties uz to reģionālo klātbūtni, stiprajām un vājajām pusēm un iepriekšējo pieredzi un operatīvajām spējām Lībijā.

4.3   Pasākumu pārvaldība

Programmas uzbūve: modulārās platformas pieeja

Programma ir izveidota tā, lai programmas īstenošanas laikā tajā varētu integrēt vai no tās izņemt īpašus moduļus, tādējādi dodot iespēju konflikta apstākļiem piemērotā un elastīgā veidā pielāgoties mainīgai situācijai. Struktūra ļauj dažādiem līdzekļu devējiem finansēt programmas daļas un nodrošināt katra līdzekļu devēja ieguldījuma redzamību. Visbeidzot programmas struktūra ir tāda, kas nodrošina spējas, lai īstenotu uzticamu riska pārvaldību un pareizu projekta pārvaldību. Attiecīgi GIZ ir izveidojis projekta platformu, kas nodrošina programmas pārvaldību un īsteno abus programmas moduļus.

Programmas stratēģija: četri posmi piecos gados

Programma ir izstrādāta tā, lai palīdzētu mazināt nesaskaņotību starp Lībijā īstenotajām ārkārtas palīdzības operācijām, kas tuvojas noslēgumam, un valsts attīstības stratēģijām un programmām, ko Lībijas valdība ir iecerējusi sākt un īstenot nākamajos gados.

Tādējādi programmas virzības pamatā ir piecu gadu vidēja termiņa stratēģija, kas ir ilgāka, nekā parasts ārkārtas situāciju plānošanas cikls. Jo īpaši spēju attīstības modulis prasīs laiku un uzticamu partnerību starp programmu un valsts partneriem, lai gūtu taustāmus rezultātus un nodrošinātu, ka 4. posma beigās valsts atbildības pamatā ir arī atbilstīgas valsts spējas.

Četru posmu pieeja nodrošina, ka programmas moduļus programmas laikā var pielāgot, ja to prasa atšķirīgas partneru vajadzības vai izmaiņas finansēšanas reālijās. Tas dotu arī iespēju programmas 3. posma laikā iekļaut papildu moduļus, ja attiecīgajās iesaistīšanās jomās nosacījumi tanī brīdī būs izdevīgāki nekā pašlaik.

Līdzekļu devēju mehānismi

Programma ir projekts, kurā piedalās vairāki līdzekļu devēji un kuru līdzfinansē Savienība un Federālā ārlietu ministrija.

Federālā ārlietu ministrija, izmantojot iedibinātas šīs ministrijas procedūras, regulāri pārraudzīs visu GIZ īstenoto projektu, tostarp gan spēju attīstīšanas, gan PSSM komponentu.

Programmas ilgums un posmi