18.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/23

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 Komisijai ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (aģentūra) palīdzību ir jāpieņem īstenošanas noteikumi, lai visā Savienībā nodrošinātu gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu (ATM/ANS) sniegšanu. Minētās regulas 8.b panta 6. punktā ir noteikts, ka minēto īstenošanas noteikumu pamatā ir jābūt regulām, kas pieņemtas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulas (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (3), 5. panta 3. punktam.

(2)

Uz aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu Savienībā ir attiecināma sertifikācija, ko veic dalībvalstis vai aģentūra. Aeronavigācijas pakalpojuma sniedzējiem, kas atbilst kopīgajām prasībām, būtu jāizdod sertifikāts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 7. pantu un Regulas (EK) Nr. 216/2008 8.b panta 2. punktu.

(3)

Kopīgo prasību piemērošana, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 6. pantu un Regulas (EK) Nr. 216/2008 8.b pantu, nedrīkst ierobežot dalībvalstu suverenitāti pār to gaisa telpu un dalībvalstu prasības attiecībā uz sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošības un aizsardzības jautājumiem, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 549/2004 13. pantā. Kopīgajām prasībām nevajadzētu attiekties uz militārām operācijām un mācībām, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 549/2004 1. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 216/2008 1. panta 2. punktā.

(4)

Definējot kopīgās prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai, ir pienācīgi jāņem vērā aeronavigācijas pakalpojuma sniedzēju juridiskais statuss dalībvalstīs. Turklāt, ja organizācija veic citas darbības, kas nav aeronavigācijas pakalpojumu sniegšana, kopīgajām prasībām nevajadzētu attiekties uz šīm citām darbībām vai resursiem, kas piešķirti šīm darbībām, kuras nav aeronavigācijas pakalpojumu sniegšana, ja vien nav noteikts citādi.

(5)

Kopīgās prasības aeronavigācijas pakalpojuma sniedzējiem ir jāpiemēro proporcionāli riskiem, kas saistīti ar katras darbības konkrētajām iezīmēm, piemēram, apkalpoto operāciju skaitu un/vai raksturu un pazīmēm. Ja kādi aeronavigācijas pakalpojuma sniedzēji izvēlas neizmantot iespēju sniegt pārrobežu pakalpojumus vienotajā Eiropas gaisa telpā, kompetentai iestādei ir tiesības attiecīgi atļaut šiem pakalpojuma sniedzējiem proporcionāli ievērot dažas vispārīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā un dažas konkrētas prasības gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanā. Līdz ar to sertifikātam pievienotajiem nosacījumiem ir jāatspoguļo atkāpes raksturs un apjoms.

(6)

Lai nodrošinātu sertificēšanas sistēmas pareizu funkcionēšanu, dalībvalstīm saistībā ar gada ziņojumiem ir jāiesniedz Komisijai un aģentūrai visa attiecīgā informācija par atkāpēm, ko piešķīrušas to kompetentās iestādes.

(7)

Dažādu veidu aeronavigācijas pakalpojumiem nav obligāti jāatbilst vienām un tām pašām prasībām. Tādēļ ir svarīgi pielāgot kopīgās prasības katra darbības veida īpatnībām.

(8)

Aeronavigācijas pakalpojuma sniedzējiem ir jābūt atbildīgiem par atbilstības pierādīšanu piemērojamajām kopīgajām prasībām sertifikāta derīguma periodā un attiecībā uz visiem tajā iekļautajiem pakalpojumiem.

(9)

Lai nodrošinātu kopīgo prasību efektīvu piemērošanu, ir jāizveido regulāras uzraudzības un pārbaudes sistēma par atbilstību šīm kopīgajām prasībām un nosacījumiem, kas iekļauti sertifikātā. Kompetentajai iestādei pirms sertifikāta izdošanas ir jāizvērtē pakalpojuma sniedzēja piemērotība un jānovērtē aeronavigācijas pakalpojuma sniedzēju pastāvīgā atbilstība, un to šī iestāde katru gadu apliecina. Līdz ar to, pamatojoties uz risku novērtējumu, tai katru gadu ir jāizstrādā un jāatjaunina indikatīva pārbaužu programma, kas aptver visus sertificētos pakalpojuma sniedzējus. Programmā jābūt iespējai saprātīgā termiņā pārbaudīt visas atbilstošās aeronavigācijas pakalpojuma sniedzēju rīcības daļas. Novērtējot izvēlēto gaisa satiksmes pakalpojumu un meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēju atbilstību, kompetentajai iestādei ir jābūt tiesībām pārbaudīt attiecīgās prasības, kas izriet no konkrētās dalībvalsts starptautiskajām saistībām.

(10)

Citu valstu uzraudzības iestāžu speciālistu veiktajam salīdzinošam vērtējumam tālāk jāattīsta kopīga pieeja aeronavigācijas pakalpojuma sniedzēju uzraudzībai visā Savienībā. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un aģentūru var organizēt šādus kopīgi veiktus izvērtējumus, kas ir jāsaskaņo ar darbībām, kuras tiek veiktas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 216/2008 24. un 54. pantam un jebkurām citām starptautiskām pārraudzības un uzraudzības programmām. Tā tiktu novērsta dublēšanās darbā. Lai nodrošinātu pieredzes un paraugprakses apmaiņu kopīgi veikto izvērtējumu laikā, vislabāk būtu, ja piesaistītu speciālistus no kompetentās iestādes.

(11)

Eurocontrol ir izstrādājusi drošības normatīvās prasības (ESARR), kam ir bijusi vislielākā nozīme gaisa satiksmes pakalpojumu drošā sniegšanā. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 550/2004 Komisijai ir jāapzina un jāiekļauj attiecīgie ESARR noteikumi Savienības regulās. Komisijas 2005. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai (4), iekļautie ESARR ir pamatā šiem īstenošanas noteikumiem.

(12)

Pieņemot Regulu (EK) Nr. 2096/2005, Komisija secināja, ka ATM nav nepieciešams atkārtot ESARR 2 noteikumus par pārskatu sniegšanu un drošības notikumu novērtēšanu, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 996/2010 par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK (5), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. jūnija Direktīva 2003/42/EK attiecībā uz ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā (6). Tomēr ir jāievieš jauni noteikumi par drošības notikumiem, lai uzdotu kompetentai iestādei, kā definēts šajā regulā, pārliecināties, vai gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji un arī sakaru, navigācijas vai uzraudzības pakalpojumu sniedzēji atbilst prasībām, kas nepieciešamas, lai aptvertu pārskatu sniegšanu par šiem notikumiem un to novērtēšanu.

(13)

Jo īpaši ir jāatzīst, ka, pirmkārt, drošības pārvaldība ir aeronavigācijas pakalpojumu funkcija, kas nodrošina visu drošības risku apzināšanu, novērtēšanu un pienācīgu mazināšanu, un, otrkārt, ka formāla un sistemātiska pieeja drošības pārvaldībai un pārvaldības sistēmām, tiecoties pēc vispārējas sistēmiskas pieejas, redzamā un izsekojamā veidā optimizēs ieguvumus drošības jomā. Aģentūrai ir padziļināti jānovērtē šajā regulā paredzētās drošības prasības un jāintegrē tās kopējā regulatīvā struktūrā attiecībā uz civilās aviācijas drošību.

(14)

Kamēr aģentūra nebūs izstrādājusi projektu īstenošanas pasākumiem, kas transponē attiecīgos Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartus Savienības īstenošanas pasākumos, pieņemamos atbilstības nodrošināšanas līdzekļos, sertificēšanas specifikācijās un vadlīniju materiālos, aeronavigācijas pakalpojuma sniedzējiem ir jādarbojas, ievērojot attiecīgos ICAO standartus. Lai atvieglinātu aeronavigācijas pakalpojumu pārrobežu sniegšanu un līdz brīdim, kamēr tiks pabeigts aģentūras darbs, izstrādājot attiecīgos ICAO standartu transponēšanas pasākumus, dalībvalstīm, Komisijai un aģentūrai, kas attiecīgā gadījumā rīkojas ciešā sadarbībā ar Eurocontrol, ir jāveic darbs, lai mazinātu atšķirības, par kurām paziņojušas dalībvalstis, piemērodamas ICAO standartus aeronavigācijas pakalpojumu jomā, lai nodrošinātu kopīgus standartus starp dalībvalstīm vienotā Eiropas gaisa telpā.

(15)

Atšķirīgie valstu noteikumi attiecībā uz atbildību nedrīkst liegt aeronavigācijas pakalpojuma sniedzējiem slēgt līgumus par pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, tiklīdz aeronavigācijas pakalpojuma sniedzēji ir iedibinājuši kārtību zaudējumu segšanai, kas izriet no piemērojamo tiesību aktu uzliktajām saistībām. Izmantotajai metodei būtu jāatbilst valstu tiesību aktu prasībām. Dalībvalstīm, kas ļauj sniegt aeronavigācijas pakalpojumus visā gaisa telpā, kas atrodas to atbildībā, vai tās daļā bez sertificēšanas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 550/2004, ir jāsedz šo aeronavigācijas pakalpojuma sniedzēju saistības.

(16)

Aģentūrai ir papildus jāizvērtē šīs regulas noteikumi, jo īpaši tie, kas attiecas uz to izmaiņu drošības novērtēšanu, kas notikušas sertificēto organizāciju sniegto aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā, kā arī uz inženiertehnisko un tehnisko personālu un atzinuma sniegšanu, lai pielāgotu izmaiņas kopējai sistēmas metodikai, ņemot vērā šo noteikumu integrēšanu nākotnes kopējā reglamentācijas struktūrā attiecībā uz civilās aviācijas drošību un pieredzi, ko drošības uzraudzības jomā guvušas iesaistītās personas un kompetentās iestādes.

(17)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulā (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (gaisa telpas regula) (7) ir noteikts, ka jāizveido specifiskas funkcijas, tā sauktās tīkla funkcijas, lai nodrošinātu gaisa telpas un nepietiekamo resursu optimālu izmantojumu, vienlaikus gaisa telpas izmantotājiem darot iespējamu maksimālu piekļuvi gaisa telpai, kā arī nodrošinot, ka gaisa telpas izmantotāji var izmantot vēlamās trajektorijas. Kā noteikts Regulā (EK) Nr. 551/2004, Komisijas 2011. gada 7. jūlija Regulā (ES) Nr. 677/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2010 (8), ir paredzētas tiesības, pienākumi un atbildība, kas jāuzņemas struktūrai, kas iesaistīta minēto funkciju pildīšanā.

(18)

Lai noteiktu tīkla funkciju izpilde norisinātos droši, attiecībā uz iesaistīto struktūru ir jāpiemēro zināmas prasības. Šo prasību nolūks ir nodrošināt, ka struktūra vai organizācija darbojas droši, un tās ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 677/2011 VI pielikumā. Šīs ir organizācijām noteiktās drošības prasības, kuras ir ļoti līdzīgas vispārējām prasībām par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, kas noteiktas šīs regulas I pielikumā, bet pielāgotas ar tīkla funkcijām saistītajai atbildībai drošības jomā.

(19)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 2096/2005 būtu jāatceļ.

(20)

Ir jāgroza Komisijas 2008. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 482/2008, ar kuru izveido programmatūras drošības garantiju sistēmu, kas jāīsteno aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, un ar kuru groza Regulas (EK) Nr. 2096/2005 II pielikumu (9), un Komisijas 2010. gada 29. jūlija Regula (ES) Nr. 691/2010, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai (10), lai tās pielāgotu šai regulai.

(21)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Vienotās gaisa telpas komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. pantu,

a)

darbībām, kas nav aeronavigācijas pakalpojumi, kurus sniedzis šādu pakalpojumu sniedzējs;

b)

resursiem, kas piešķirti darbībām, kas nav aeronavigācijas pakalpojumu sniegšana.

1)

“speciālie aviācijas darbi” ir gaisa kuģa lidojums, kura laikā gaisa kuģis tiek izmantots specializētiem pakalpojumiem, piemēram, lauksaimniecībai, būvniecībai, fotografēšanai, topogrāfiskajai uzmērīšanai, novērošanai un patrulēšanai, meklēšanai un glābšanai vai avioreklāmai;

2)

“komerciāli gaisa pārvadājumi” ir gaisa kuģa lidojums pasažieru, kravas vai pasta pārvadāšanai par samaksu vai saskaņā ar nomu;

3)

“funkcionāla sistēma” ir sistēmu, procedūru un cilvēkresursu kopums, kas saistībā ar ATM organizēts noteiktas funkcijas veikšanai;

4)

“vispārējā aviācija” ir jebkurš gaisa kuģa lidojums, izņemot lidojumu, kas saistīts ar aviācijas speciālo darbu izpildi, vai komerciālu gaisa transporta lidojumu;

5)

“valsts uzraudzības iestāde” ir struktūra vai struktūras, ko dalībvalstis izraudzījušas vai izveidojušas kā savu valsts uzraudzības iestādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 4. panta 1. punktu;

6)

“apdraudējums” ir jebkurš stāvoklis, notikums vai apstāklis, kas varētu izraisīt nelaimes gadījumu;

7)

“organizācija” ir struktūra, kas sniedz aeronavigācijas pakalpojumus;

8)

“ekspluatācijas organizācija” ir organizācija, kas atbild par tehnisko un inženierpakalpojumu sniegšanu un nodrošina gaisa satiksmes, sakaru, navigācijas vai uzraudzības pakalpojumus;

9)

“risks” ir apdraudējuma izraisīta notikuma ar bīstamām sekām vispārējas varbūtības vai atgadīšanās biežuma un seku nopietnības apvienojums;

10)

“drošības garantijas” ir visas plānotas un sistemātiski veiktas darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstošu pārliecību, ka produkts, pakalpojums, organizācija vai funkcionālā sistēma ir pieņemamā vai pieļaujamā drošības līmenī;

11)

“drošības mērķis” ir kvalitatīvs vai kvantitatīvs formulējums, ar kuru definē maksimālo biežumu vai varbūtību, kurā sagaidāms apdraudējums;

12)

“drošības prasība” ir risku mazinoši līdzekļi, kā definēts riska mazināšanas stratēģijā, ar kuriem sasniedz konkrētu drošības mērķi, tai skaitā organizatoriskas, darbības, procedūras, funkcionālas, snieguma un sadarbspējas prasības vai vides raksturojumi;

13)

“pakalpojumi” ir aeronavigācijas pakalpojumi vai šādu pakalpojumu kopums;

14)

“Viseiropas aeronavigācijas pakalpojums” ir aeronavigācijas pakalpojums, kas izstrādāts un iedibināts visiem lietotājiem vairumā dalībvalstu vai visās dalībvalstīs un kuru var arī paplašināt, to darot pieejamu ārpus tās teritorijas gaisa telpas, uz kuru attiecas Līgums;

15)

“aeronavigācijas pakalpojuma sniedzējs” ir jebkura publiska vai privāta struktūra, kas sniedz aeronavigācijas pakalpojumus vispārējās nozīmes gaisa satiksmei, tostarp organizācija, kas iesniegusi pieteikumu sertifikāta saņemšanai šādu pakalpojumu sniegšanai.

a)

attiecībā uz organizācijām, kuru galvenā darbības vieta un, ja ir, arī juridiskā adrese atrodas dalībvalsts teritorijā, – valsts uzraudzības iestāde, kuru ir izraudzījusi vai izveidojusi attiecīgā dalībvalsts;

b)

attiecībā uz organizācijām, kuras sniedz aeronavigācijas pakalpojumus tādas teritorijas gaisa telpā, kur piemēro Līgumu, un kuru galvenā darbības vieta un, ja ir, arī juridiskā adrese atrodas ārpus teritorijas, uz ko attiecas Līguma noteikumi, – aģentūra;

c)

attiecībā uz organizācijām, kas sniedz Viseiropas aeronavigācijas pakalpojumus tādas teritorijas gaisa telpā, kur piemēro Līgumu, – aģentūra.

a)

I pielikumā izklāstītajām vispārējām prasībām par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu;

b)

papildu īpašajām prasībām, kas izklāstītas II līdz V pielikumā atbilstoši sniegtajam pakalpojumu veidam.

a)

Regulas (EK) Nr. 550/2004 7. pantu;

b)

Regulas (EK) Nr. 216/2008 8.b panta 2. punktu, 22.a panta b) un c) apakšpunktu.

a)

speciālie aviācijas darbi;

b)

vispārējā aviācija;

c)

komerciāli gaisa pārvadājumi, kas aprobežojas ar gaisa kuģi, kura maksimālā pacelšanās masa ir mazāka par 10 tonnām vai kurā ir mazāk nekā 20 pasažieru vietu;

d)

komerciāli gaisa pārvadājumi ar mazāk nekā 10 000 operāciju gadā neatkarīgi no maksimālās pacelšanās masas un pasažieru vietu skaita, turklāt “operācijas” tiek skaitītas kā pacelšanās un nolaišanās darbību summa un aprēķinātas kā vidējais rādītājs iepriekšējos trijos gados.

a)

tehniskā un darbības kompetence un iespējas (1. punkts);

b)

drošības pārvaldība (3.1. punkts);

c)

cilvēkresursi (5. punkts);

d)

aeronavigācijas pakalpojumu atklāta un pārskatāma sniegšana (8.1. punkts).

a)

atbildība par drošības pārvaldību un ārējie pakalpojumi, un piegādes (3.1.2. punkta b) un e) apakšpunkts);

b)

drošības apsekojumi (3.1.3. punkta a) apakšpunkts);

c)

drošības prasības attiecībā uz riska novērtējumu un mazināšanu, ņemot vērā izmaiņas (3.2. punkts).

a)

norāda atkāpes raksturu un apmēru nosacījumos, ko pievieno sertifikātam, minot arī juridisko pamatu;

b)

ierobežo sertifikāta derīgumu laikā, ja to uzskata par nepieciešamu uzraudzības nolūkos;

c)

uzrauga, vai aeronavigācijas pakalpojuma sniedzēji arī turpmāk kvalificējas šīs atkāpes saņemšanai.

a)

pārbaudīt attiecīgos ierakstus, datus, procedūras un visus citus materiālus, kas attiecas uz aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu;

b)

kopēt vai veikt izrakstus no šiem dokumentiem, datiem, procedūrām un visiem citiem materiāliem;

c)

uz vietas pieprasīt mutisku paskaidrojumu;

d)

iekļūt jebkurās attiecīgās telpās, zemes teritorijās vai transportlīdzekļos.

a)

pieņem attiecīgus drošības noteikumus inženiertehniskajam un tehniskajam personālam, kas pilda ekspluatācijas uzdevumus saistībā ar drošību;

b)

nodrošina atbilstošu un pietiekamu drošības uzraudzību inženiertehniskajam un tehniskajam personālam, ko jebkura ekspluatētāja organizācija norīkojusi veikt jebkurus ekspluatācijas uzdevumus saistībā ar drošību;

c)

ja ir pietiekams pamats un pēc pienācīgas izmeklēšanas, veic atbilstošus pasākumus attiecībā pret ekspluatētāju organizāciju un/vai tās tehnisko un inženiertehnisko personālu, kas neatbilst II pielikuma 3.3. punkta prasībām;

d)

pārbauda, vai ir izstrādātas atbilstošas metodes, kā nodrošināt, lai trešās personas, kas norīkotas veikt ekspluatācijas uzdevumus saistībā ar drošību, atbilstu II pielikuma 3.3. punkta prasībām.

1)

regulas 4. panta 5. punktā atsauci “Regulas (EK) Nr. 2096/2005” aizstāj ar “Komisijas Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 1035/2011 (12)

2)

svītro 6. pantu;

3)

regulas I pielikuma 1. un 2. punktā atsauci “Regulas (EK) Nr. 2096/2005” aizstāj ar “Komisijas Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 1035/2011”.