23.12.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/35

---

PADOMES LĒMUMS 2011/871/KĀDP

(2011. gada 19. decembris),

ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus (ATHENA)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 26. panta 2. punktu un 41. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropadomes Helsinku sanāksmē 1999. gada 10. un 11. decembrī jo īpaši tika nolemts, ka, brīvprātīgi sadarbojoties ES vadītās operācijās, dalībvalstīm no 2003. gada ir jāspēj 60 dienās dislocēt no 50 000 līdz 60 000 cilvēkiem sastāvošus bruņotos spēkus, kas spēj pildīt visus Petersbergas uzdevumus, un uzturēt šos spēkus dislokācijas vietā vismaz vienu gadu.

(2)	Padome 2002. gada 17. jūnijā apstiprināja praktiskos pasākumus tādu ES vadītu krīzes pārvarēšanas operāciju finansēšanai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus.

(3)	Padome 2003. gada 14. maija secinājumos apstiprināja vajadzību izveidot ātrās reaģēšanas spējas, jo īpaši attiecībā uz humānajām operācijām un glābšanas uzdevumiem.

(4)	Eiropadomes Saloniku sanāksmē 2003. gada 19. un 20. jūnijā atzinīgi tika novērtēti Padomes 2003. gada 19. maija sanāksmes secinājumi, kuros jo īpaši apliecināta vajadzība izveidot militāras Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas spējas.

(5)

Padome 2003. gada 22. septembrī nolēma, ka Eiropas Savienībai būtu jāpanāk elastīgums jebkura mēroga, sarežģītības un steidzamības militāro operāciju kopējo izmaksu finansējuma pārvaldības jomā, vēlākais līdz 2004. gada 1. martam izveidojot pastāvīgu finansēšanas mehānismu, ar ko segtu jebkuras ES militāras operācijas kopējās izmaksas.

(6)

Padome 2004. gada 23. februārī pieņēma Lēmumu 2004/197/KĀDP, ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus (1). Šis lēmums pēcāk ir ticis vairākkārt grozīts un aizstāts, pēdējo reizi ar Lēmumu 2008/975/KĀDP (2).

(7)	Eiropas Savienība spēj īstenot militāras ātrās reaģēšanas operācijas saskaņā ar koncepciju, ko noteikusi ES Militārā komiteja. Eiropas Savienība spēj dislocēt kaujas vienības saskaņā ar koncepciju, ko noteikusi ES Militārā komiteja.

(8)	Shēma iepriekšējai finansēšanai pirmkārt un galvenokārt ir paredzēta ātrās reaģēšanas operācijām.

(9)	ES militāro operāciju vadības un kontroles struktūru un procedūru mācības politiskās un militārās stratēģijas līmenī ar ES štāba mācībām, ko apstiprinājusi Politikas un drošības komiteja (PDK), palīdz stiprināt Savienības vispārējo operatīvo gatavību.

(10)	Padome, izskatot katru gadījumu atsevišķi, lemj par to, vai operācija ir darbība militārajā vai aizsardzības jomā Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 41. panta 2. punkta nozīmē.

(11)	LES 41. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēts, ka dalībvalstīm, kuru pārstāvji Padomē ir snieguši oficiālu paziņojumu saskaņā ar tā 31. panta 1. punkta otro daļu, nav pienākuma sniegt finansējumu operācijām, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus.

(12)

Saskaņā ar 5. pantu 22. Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā. Dānija nepiedalās šajā lēmumā un tādēļ nepiedalās mehānisma finansēšanā.

(13)	Atbilstīgi Lēmuma 2008/975/KĀDP 44. pantam Padome ir pārskatījusi minēto lēmumu un piekritusi veikt tajā grozījumus.

(14)	Skaidrības labad Lēmums 2008/975/KĀDP būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu lēmumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

a)	“iesaistītās dalībvalstis” ir visas Eiropas Savienības dalībvalstis, izņemot Dāniju;

b)	“finansētājas valstis” ir dalībvalstis, kas piedalās attiecīgās militārās operācijas finansēšanā saskaņā ar LES 41. panta 2. punktu, un trešās valstis, kas piedalās šīs operācijas kopējo izmaksu segšanā saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti starp tām un Eiropas Savienību;

c)	“operācijas” ir ES operācijas, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus;

d)	“militāras atbalsta darbības” ir ES operācijas vai to daļas, par ko Padome ir pieņēmusi lēmumu, atbalstot trešās valstis vai trešās organizācijas, un kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus, bet kuras nevada Eiropas Savienības štābs.

1.   NODAĻA

MEHĀNISMS

2. pants

Mehānisma izveide

1.   Ar šo izveido mehānismu, lai pārvaldītu operāciju kopējo izmaksu finansēšanu.

2.   Mehānisma nosaukums ir ATHENA.

3.   ATHENA rīkojas iesaistīto dalībvalstu vai – atsevišķu operāciju gadījumā – finansētāju valstu vārdā.

3. pants

Tiesībspēja un rīcībspēja

Attiecībā uz tādu ES operāciju finansēšanas administratīvo pārvaldību, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus, ATHENA mehānismam ir vajadzīgā tiesībspēja un rīcībspēja, jo īpaši tiesības atvērt bankas kontus, iegādāties, turēt vai pārdot īpašumu, slēgt līgumus un administratīvas vienošanās un būt par pusi tiesvedībā. ATHENA ir bezpeļņas organizācija.

4. pants

Saskaņošana ar trešām personām

Tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs uzdevumu izpildei un saskaņā ar Eiropas Savienības mērķiem un politiku, ATHENA savu darbību saskaņo ar dalībvalstīm, Savienības iestādēm un struktūrām un starptautiskām organizācijām.

2.   NODAĻA

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

5. pants

Vadības struktūras un darbinieki

1.   Ar Īpašās komitejas pilnvarojumu ATHENA mehānismu vada:

a)	administrators;

b)	konkrētās operācijas komandieris (“operācijas komandieris”) – pārzina jautājumus, kas saistīti ar viņa vadīto operāciju;

c)	grāmatvedis.

2.   ATHENA pēc iespējas izmanto Savienībā pastāvošās administratīvās struktūras. ATHENA izmanto darbiniekus, ko vajadzības gadījumā dara pieejamus Savienības iestādes vai norīko dalībvalstis.

3.   Padomes ģenerālsekretārs var nodrošināt administratoru un grāmatvedi ar darbiniekiem, kas viņiem vajadzīgi, lai viņi spētu pildīt savas funkcijas, turklāt šīs rīcības pamatā var būt iesaistītās dalībvalsts ierosinājums.

4.   ATHENA struktūras un darbinieki sāk darbu atkarībā no operatīvajām vajadzībām.

6. pants

Īpašā komiteja

1.   Izveido Īpašo komiteju, kurā ir pa vienam pārstāvim no katras iesaistītās dalībvalsts.

Īpašās komitejas sēdēs aicina piedalīties Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un Komisijas pārstāvjus, taču tiem nav balsstiesību.

2.   ATHENA mehānismu vada ar Īpašās komitejas pilnvarojumu.

3.   Kad Īpašā komiteja apspriež kādas operācijas kopējo izmaksu finansēšanu:

a)	Īpašajā komitejā ir pa vienam pārstāvim no katras finansētājas dalībvalsts;

b)	Īpašās komitejas darbā piedalās pārstāvji no finansētājām trešām valstīm. Viņi nepiedalās balsošanā un nav klāt balsošanas brīdī;

c)	operācijas komandieris vai viņa pārstāvis piedalās Īpašās komitejas darbā, taču nepiedalās balsošanā.

4.   Īpašās komitejas sanāksmes sasauc un vada Padomes prezidentvalsts. Administrators nodrošina Īpašo komiteju ar sekretariātu. Administrators raksta komitejas apspriežu protokolus. Administrators balsošanā nepiedalās.

5.   Vajadzības gadījumā Īpašās komitejas darbā piedalās grāmatvedis, taču viņš balsošanā nepiedalās.

6.   Pēc iesaistītās dalībvalsts, administratora vai operācijas komandiera pieprasījuma prezidentvalsts ne vēlāk kā 15 dienās sasauc Īpašās komitejas sēdi.

7.   Par jebkuru prasību vai strīdu, kas attiecas uz ATHENA, administrators attiecīgi informē Īpašo komiteju.

8.   Īpašās komitejas lēmumus tās locekļi pieņem saskaņā ar vienprātības principu, ņemot vērā 1. un 3. punktā definēto sastāvu. Tās lēmumi ir saistoši.

9.   Īpašā komiteja, ņemot vērā attiecīgās finanšu atsauces summas, apstiprina visus budžetus un kopumā īsteno tās kompetencē ietilpstošos jautājumus atbilstīgi šim lēmumam.

10.   Saskaņā ar šo lēmumu informāciju Īpašā komiteja saņem no administratora, operācijas komandiera un grāmatveža.

11.   Īpašās komitejas saskaņā ar šo lēmumu pieņemto aktu tekstu pieņemšanas brīdī paraksta Īpašās komitejas priekšsēdētājs un administrators.

7. pants

Administrators

1.   Padomes ģenerālsekretārs, informējot Īpašo komiteju, uz trim gadiem ieceļ administratoru un vismaz vienu administratora vietnieku.

2.   Administrators pilda savus pienākumus ATHENA vārdā.

3.   Administrators:

a)	izstrādā un iesniedz Īpašajai komitejai budžeta projektus. Jebkuras operācijas budžeta projekta izdevumu daļu izstrādā, pamatojoties uz operācijas komandiera priekšlikumu;

b)	pieņem budžetu pēc tam, kad to apstiprinājusi Īpašā komiteja;

c)	darbojas kā kredītrīkotājs attiecībā uz ieņēmumiem, kopējām izmaksām, kas radušās, gatavojoties operācijai vai pildot to, un ar operāciju saistītām kopējām izmaksām, kas radušās ar operācijas norises posmu nesaistītu darbību dēļ;

d)	attiecībā uz ieņēmumiem īsteno finanšu vienošanās, kas noslēgtas ar trešām personām par ES militāro operāciju kopējo izmaksu segšanu;

e)	atver vienu vai vairākus bankas kontus ATHENA vārdā.

4.   Administrators nodrošina, ka tiek ievēroti šā lēmuma noteikumi un īstenoti Īpašās komitejas lēmumi.

5.   Administrators ir pilnvarots pieņemt visus pasākumus, kurus uzskata par vajadzīgiem, lai varētu īstenot ATHENA finansētos izdevumus. Par šiem pasākumiem viņš informē Īpašo komiteju.

6.   Administrators koordinē darbības ar ES militārām operācijām saistītiem finansiāliem jautājumiem. Viņš ir valstu pārvaldes iestāžu un – vajadzības gadījumā – arī starptautisku organizāciju kontaktpersona šajos jautājumos.

7.   Administrators atskaitās Īpašajai komitejai.

8. pants

Operācijas komandieris

1.   Operācijas komandieris ATHENA vārdā pilda pienākumus, kas saistīti ar viņa vadītās operācijas kopējo izmaksu finansēšanu.

2.   Saistībā ar savu vadīto operāciju operācijas komandieris:

a)	iesniedz administratoram priekšlikumus par budžeta projektu “izdevumu un ar operāciju saistīto kopējo izmaksu” daļu;

b)

kā kredītrīkotājs rīkojas ar apropriācijām, kas saistītas ar operācijas kopējām izmaksām, kā arī ar 28. pantā minētajām izmaksām; operācijas komandieris sadarbībā ar jebkuru personu, kas piedalās šo apropriāciju, tostarp iepriekšēja finansējuma, izmantošanā, rīkojas saskaņā ar savām pilnvarām; operācijas komandieris ATHENA vārdā var piešķirt un slēgt līgumus; viņa vadītās operācijas vajadzībām operācijas komandieris ATHENA vārdā atver bankas kontu.

3.   Operācijas komandieris ir pilnvarots pieņemt jebkādus pasākumus, kurus viņš uzskata par vajadzīgiem, lai varētu īstenot ATHENA finansētos izdevumus, kas saistīti ar viņa vadīto operāciju. Operācijas komandieris par to informē administratoru un Īpašo komiteju.

4.   Izņemot pienācīgi pamatotos apstākļos, ko pēc administratora priekšlikuma apstiprinājusi Īpašā komiteja, operācijas komandieris izmanto ATHENA nodrošināto grāmatvedības un aktīvu pārvaldības sistēmu. Administrators iepriekš informē Īpašo komiteju, ja uzskata, ka pastāv šādi apstākļi.

9. pants

Grāmatvedis

1.   Padomes ģenerālsekretārs uz trim gadiem ieceļ grāmatvedi un vismaz vienu grāmatveža vietnieku.

2.   Grāmatvedis pilda savus pienākumus ATHENA vārdā.

3.   Grāmatvedis ir atbildīgs par:

a)	pienācīgu maksājumu veikšanu, ieņēmumu iekasēšanu un konstatēto debitoru parādu summu atgūšanu;

b)	ATHENA finanšu pārskatu sagatavošanu un operāciju pārskatu sagatavošanu pēc katras operācijas beigām;

c)	palīdzības sniegšanu administratoram, iesniedzot gada pārskatus vai operāciju pārskatus apstiprināšanai Īpašajā komitejā;

d)	ATHENA uzskaites kārtošanu;

e)	uzskaites noteikumu un metožu, kā arī kontu plāna izstrādi;

f)	ieņēmumu uzskaites sistēmu izveidi un apstiprināšanu un – attiecīgā gadījumā – to sistēmu apstiprināšanu, ko kredītrīkotājs izstrādājis, lai sniegtu vai pamatotu uzskaites informāciju;

g)	papilddokumentu glabāšanu;

h)	kopā ar administratoru – finanšu līdzekļu pārvaldību.

4.   Administrators un operācijas komandieris sniedz grāmatvedim visu informāciju, kas vajadzīga, lai viņš varētu izstrādāt pārskatus, kuros precīzi atspoguļota ATHENA finanšu līdzekļu un ATHENA pārvaldītā budžeta izpilde. Viņi garantē pārskatu ticamību.

5.   Grāmatvedis atskaitās Īpašajai komitejai.

10. pants

Vispārīgi noteikumi, ko piemēro administratoram, grāmatvedim un ATHENA darbiniekiem

1.   Administratora vai administratora vietnieka funkcijas, no vienas puses, un grāmatveža vai grāmatveža vietnieka funkcijas, no otras puses, nav savienojamas.

2.   Jebkurš administratora vietnieks darbojas administratora pakļautībā. Jebkurš grāmatveža vietnieks darbojas grāmatveža pakļautībā.

3.   Administratora vietnieks aizstāj administratoru tā prombūtnes laikā. Grāmatveža vietnieks aizstāj grāmatvedi tā prombūtnes laikā.

4.   Uz Eiropas Savienības ierēdņiem un citām amatpersonām, kad tās veic pienākumus ATHENA vārdā, turpina attiekties viņiem piemērojamie noteikumi.

5.   Uz darbiniekiem, ko ATHENA piešķīrušas dalībvalstis, attiecas tie paši noteikumi, kas izklāstīti Padomes lēmumā par noteikumiem, kas atteicas uz valstu norīkotajiem ekspertiem, un noteikumiem, par kuriem vienojušās valstu pārvaldes iestādes un Savienības iestādes vai ATHENA.

6.   Pirms iecelšanas amatā ATHENA darbiniekiem jāsaņem atļauja, lai piekļūtu klasificētai informācijai, kuras klasifikācijas pakāpe nav zemāka par Padomes “Secret UE” vai tai līdzvērtīgu dalībvalsts pakāpi.

7.   Administrators var rīkot sarunas un panākt vienošanās ar dalībvalstīm vai Savienības iestādēm, lai laikus apzinātu darbiniekus, ko vajadzības gadījumā nekavējoties var norīkot ATHENA vajadzībām.

3.   NODAĻA

ADMINISTRATĪVAS VIENOŠANĀS UN PAMATLĪGUMI

11. pants

Administratīvas vienošanās un pamatlīgumi

1.   Lai atvieglotu iepirkumus un/vai savstarpējā atbalsta finanšu aspektus sakarā ar operācijām atbilstīgi labākajai izmaksu un efektivitātes attiecībai, ar dalībvalstīm, Savienības iestādēm un struktūrām, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām var rīkot sarunas par administratīviem pasākumiem.

2.   Šādus pasākumus:

a)	apspriež ar Īpašo komiteju, kad par tiem vienojas ar dalībvalstīm, Savienības iestādēm vai struktūrām;

b)	iesniedz apstiprināšanai Īpašajā komitejā, kad par tiem vienojas ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

3.   Šādus pasākumus paraksta administrators vai attiecīgā gadījumā attiecīgais operācijas komandieris, rīkojoties ATHENA vārdā, un 1. punktā minētās citu personu kompetentās pārvaldes iestādes.

4.   Lai sekmētu pēc iespējas rentablākus iepirkumus, var noslēgt pamatlīgumus. Pirms administrators šādus līgumus paraksta, tos iesniedz apstiprināšanai Īpašajā komitejā, un tos dara pieejamus dalībvalstīm un operāciju komandieriem, ja tie vēlas tos izmantot. Šis noteikums nevienai dalībvalstij neuzliek pienākumu izmantot pamatlīgumu vai iepirkt preces un pakalpojumus, izmantojot pamatlīgumu.

12. pants

Vienošanās par pastāvīgiem un ad hoc pasākumiem saistībā ar trešo valstu iemaksu maksāšanas kārtību

1.   Pamatojoties uz nolīgumiem, ko Eiropas Savienība noslēgusi ar trešām valstīm, kuras Padome atzinusi par potenciāliem ieguldītājiem ES operācijās vai ieguldītājiem konkrētā ES operācijā, administrators risina sarunas ar šīm trešām valstīm par pastāvīgiem vai ad hoc administratīviem pasākumiem. Vienošanās par šādiem pasākumiem noslēdz vēstuļu apmaiņas veidā starp Athena un attiecīgās trešās valsts kompetentajiem administratīvajiem dienestiem, nosakot kārtību, kas vajadzīga, lai veicinātu ieguldījumu ātru iemaksu.

2.   Kamēr nav noslēgti 1. punktā minētie nolīgumi, administrators var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu finansētāju trešo valstu maksājumus.

3.   Pirms 1. punktā minētās vienošanās parakstīšanas ATHENA vārdā administrators par to informē Īpašo komiteju.

4.   Savienībai sākot militāru operāciju, administrators attiecībā uz Padomes nolemtajām iemaksām īsteno vienošanās ar trešām valstīm, kas sniedz ieguldījumu operācijā.

4.   NODAĻA

BANKAS KONTI

13. pants

Atvēršana un mērķis

1.   Bankas kontus, kas ir norēķinu vai īstermiņa konti euro valūtā, atver kādā no labākajām finanšu iestādēm, kuras galvenais birojs atrodas kādā no dalībvalstīm. Pienācīgi pamatotos apstākļos un ar administratora apstiprinājumu kontus var atvērt finanšu iestādē, kuras galvenais birojs neatrodas dalībvalstī.

2.   Pienācīgi pamatotos apstākļos kontus var atvērt valūtās, kas nav euro.

3.   Finansētāju valstu iemaksas tiek iemaksātas šajos banku kontos. Tos izmanto, lai segtu ATHENA pārziņā esošās izmaksas un piešķirtu operācijas komandierim avansus, kas vajadzīgi, lai īstenotu ar militārās operācijas kopējām izmaksām saistītus izdevumus.

14. pants

Līdzekļu pārvaldība

1.   Jebkuram maksājumam no ATHENA konta ir vajadzīgs gan administratora vai administratora vietnieka, gan grāmatveža vai grāmatveža vietnieka paraksts.

2.   Bankas kontus nedrīkst pārtērēt.

5.   NODAĻA

KOPĒJĀS IZMAKSAS

15. pants

Kopējo izmaksu definīcija un atbilstības termiņi

1.   Šā lēmuma I pielikumā uzskaitītās kopējās izmaksas to rašanās laikā sedz ATHENA. Tiklīdz no budžeta pozīcijas ir skaidrs, ar kuru operāciju tās ir visvairāk saistītas, tās uzskata par minētās operācijas darbības izmaksām. Citādi tās uzskata par kopējām izmaksām, kas radušās, gatavojoties operācijai vai pēc tās beigām.

2.   Turklāt ATHENA sedz II pielikumā minētās kopējās darbības izmaksas laikposmā no operācijai paredzētās Krīzes pārvarēšanas koncepcijas apstiprināšanas līdz operācijas komandiera iecelšanai. Īpašos gadījumos pēc apspriešanās ar PDK Īpašā komiteja var grozīt laikposmu, kurā ATHENA sedz minētās izmaksas.

3.   Operācijas norises posmā, kas sākas dienā, kad ir iecelts operācijas komandieris, un beidzas dienā, kad savu darbību beidz operācijas štābs, ATHENA sedz šādas ar operāciju saistītās kopējās darbības izmaksas:

a)	III pielikuma A daļā uzskaitītās kopējās izmaksas;

b)	III pielikuma B daļā minētās kopējās izmaksas, ja tā ir lēmusi Padome;

c)	III pielikuma C daļā minētās kopējās izmaksas, ja to pieprasa operācijas vadītājs un Īpašā komiteja apstiprina.

4.   Militāras atbalsta akcijas norises posmā, kā to noteikusi Padome, ATHENA kā kopējās ar operāciju saistītās izmaksas sedz kopējās izmaksas, kā definējusi Padome, izskatot katru gadījumu atsevišķi, atsaucoties uz III pielikumu.

5.   Ar operāciju saistītās kopējās darbības izmaksas ietver arī IV pielikumā minētos izdevumus, kas vajadzīgi, lai pabeigtu operāciju.

Operācija ir pabeigta, kad operācijas vajadzībām par kopējiem līdzekļiem iegādātajam ekipējumam un izveidotajai infrastruktūrai ir atrasts izmantojums pēc operācijas beigām un ir apstiprināti operācijas pārskati.

6.   Uz kopējo izmaksu statusu nevar pretendēt izdevumi, kas radušies, lai segtu izmaksas, kuras jebkurā gadījumā neatkarīgi no operācijas organizācijas segtu viena vai vairākas finansētājas valstis, Savienības iestāde vai starptautiska organizācija.

7.   Izskatot katru gadījumu atsevišķi, Īpašā komiteja var nolemt, ka, ņemot vērā īpašus apstākļus, par konkrētās operācijas kopējām izmaksām tās norises posmā uzskata arī dažas papildu izmaksas, kas nav minētas III pielikuma B daļā.

8.   Ja Īpašajā komitejā vienprātību panākt neizdodas, tā pēc prezidentvalsts ierosmes var iesniegt šo jautājumu Padomei.

16. pants

Mācības

1.   Eiropas Savienības mācību kopējās izmaksas ATHENA sedz saskaņā ar noteikumiem un kārtību, kas līdzīga to operāciju noteikumiem un kārtībai, kurās iemaksas veic visas iesaistītās dalībvalstis.

2.   Mācību kopējās izmaksas veido, pirmkārt, ar dislocējamajiem vai stacionārajiem štābiem saistītas papildu izmaksas un, otrkārt, papildu izmaksas, kas ES radušās sakarā ar NATO kopējo līdzekļu un potenciāla izmantošanu, ja tie tiek piešķirti mācībām.

3.   Mācību kopējās izmaksas neietver izmaksas, kas saistītas ar:

a)	kapitālieguldījumiem, tostarp tiem, kas saistīti ar celtniecību, infrastruktūru un ekipējumu;

b)	mācību plānošanas un gatavošanas posmu, ja vien tās neapstiprina Īpašā komiteja;

c)	transportu, kazarmām un spēku izmitināšanu.

17. pants

Finanšu atsauces summa

Padomes lēmumā, ar ko Padome nolemj izveidot vai pagarināt ES militāru operāciju, norāda minētās operācijas kopējo izmaksu atsauces summu. Administrators ar jo īpaši Savienības militārā štāba un operāciju komandiera, ja tas pilda amata pienākumus, palīdzību novērtē summu, ko uzskata par vajadzīgu, lai segtu operācijas kopējās izmaksas plānotajā periodā. Ar prezidentvalsts starpniecību administrators ierosināto summu dara zināmu tai Padomes struktūrai, kas ir atbildīga par attiecīgā lēmuma projekta izskatīšanu. Īpašās komitejas locekļus aicina uz apspriedēm šajā struktūrā par atsauces summu.

6.   NODAĻA

BUDŽETS

18. pants

Budžeta principi

1.   Budžets, ko izstrādā euro, ir dokuments, ar ko katram finanšu gadam paredz un apstiprina ATHENA pārvaldībā esošos ieņēmumus un izdevumus saistībā ar kopējām izmaksām.

2.   Visi izdevumi, izņemot I pielikumā minētās izmaksas, ir sasaistīti ar konkrētām operācijām.

3.   Budžetā paredzētās apropriācijas ir pieejamas finanšu gada laikā, kas sākas attiecīgā gada 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

4.   Budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

5.   Nav atļauti nekādi citi ieņēmumi un izdevumi saistībā ar kopējām izmaksām kā vien tie, kas paredzēti budžeta pozīcijā un nepārsniedz šajā pozīcijā paredzētās apropriācijas, izņemot atbilstīgi 32. panta 5. punktā paredzētajos gadījumos.

19. pants

Gada budžets

1.   Katru gadu administrators izstrādā budžeta projektu nākamajam finanšu gadam, turklāt katrs operācijas komandieris viņam palīdz attiecībā uz savu operāciju.

2.   Budžeta projektā ietver:

a)	apropriācijas, ko uzskata par vajadzīgām, lai segtu kopējās izmaksas, kas radušās, gatavojoties operācijai vai tās norises laikā;

b)	apropriācijas, ko uzskata par vajadzīgām, lai segtu ar operāciju saistītās kopējās notiekošas vai plānotas operācijas darbības izmaksas, tostarp – lai vajadzības gadījumā atlīdzinātu kopējās izmaksas, ko sākotnēji segusi kāda valsts vai trešā persona;

c)	provizoriskās apropriācijas, kas minētas 26. pantā;

d)	ieņēmumu segšanai vajadzīgo ieņēmumu tāmi.

3.   Saistību un maksājumu apropriācijas klasificē sadaļās un nodaļās, sagrupējot izdevumus pēc to veida un mērķa un vajadzības gadījumā sadalot sīkāk budžeta pantos. Budžeta projektā iekļauj detalizētas piezīmes par katru nodaļu vai pantu. Katrai operācijai izveido savu sadaļu. Atsevišķu sadaļu atvēl budžeta vispārīgajai daļai, kurā iekļauj kopējās izmaksas, kas rodas, gatavojoties operācijām vai to norises laikā.

4.   Katrā sadaļā var iekļaut nodaļu “provizoriskas apropriācijas”. Šīs apropriācijas norāda, ja pamatotu iemeslu dēļ nav zināms vajadzīgais apropriāciju lielums vai iekļauto apropriāciju izmantošanas apjoms.

5.   Ieņēmumus veido:

a)	iemaksas, kas jāmaksā iesaistītajām dalībvalstīm, finansētājām dalībvalstīm un –vajadzības gadījumā – finansētājām trešām valstīm;

b)	dažādi pa sadaļām sadalīti ieņēmumi, kas ietver saņemtos procentus, ieņēmumus no pārdošanas un iepriekšējā finanšu gada budžeta līdzekļus, ko noteikusi Īpašā komiteja.

6.   Ne vēlāk kā līdz 31. oktobrim administrators iesniedz Īpašajai komitejai budžeta projektu. Īpašā komiteja budžeta projektu apstiprina līdz 31. decembrim. Administrators pieņem apstiprināto budžetu un paziņo par to iesaistītajām dalībvalstīm un finansētājām valstīm.

20. pants

Budžeta grozīšana

1.   Nenovēršamu, ārkārtēju vai neparedzamu apstākļu gadījumā, tostarp tad, ja operācija sākta finanšu gada laikā, administrators ierosina budžeta grozījumu projektu. Budžeta grozījumu projektu izstrādā, ierosina, apstiprina, pieņem un par to paziņo saskaņā ar tādu pašu kārtību, kāda attiecas uz gada budžetu. Īpašā komiteja to apspriež, ņemot vērā tā steidzamību.

2.   Ja šis budžeta grozījumu projekts ir vajadzīgs tādēļ, ka ir sākta jauna operācija vai notikušas izmaiņas kādas notiekošas operācijas budžetā, administrators informē Īpašo komiteju par kopējām izmaksām, kas paredzētas šai operācijai. Ja šīs izmaksas ievērojami pārsniedz attiecīgo atsauces summu, Īpašā komiteja var lūgt Padomi to apstiprināt.

3.   Budžeta grozījumu projektu, kas bijis vajadzīgs tādēļ, ka sākta jauna operācija, Īpašajai komitejai iesniedz četru mēnešu laikā pēc atsauces summas apstiprināšanas, ja vien Īpašā komiteja nenolemj par ilgāku termiņu.

21. pants

Pārskaitījumi

1.   Vajadzības gadījumā un pamatojoties uz operācijas komandiera priekšlikumu, administrators var veikt apropriāciju pārskaitījumu. Ja vien situācija neprasa steidzamāku rīcību, vismaz vienu nedēļu pirms pārskaitījuma administrators par savu nodomu informē Īpašo komiteju. Iepriekšējs Īpašās komitejas apstiprinājums tomēr ir vajadzīgs, ja:

a)	plānotais pārskaitījums maina operācijai piešķirto apropriāciju apjomu; vai

b)	plānotie pārskaitījumi no vienas nodaļas uz citu finanšu gada laikā pārsniedz 10 % no tās nodaļas apropriācijām, no kuras pārskaita apropriācijas, kas atlikušas finanšu gadam apstiprinātajā budžetā dienā, kad iesniedz priekšlikumu veikt attiecīgo pārskaitījumu.

2.   Ja operācijas komandieris to uzskata par vajadzīgu, lai varētu pienācīgi vadīt operāciju, trīs mēnešos pēc operācijas sākšanas viņš var pārskaitīt operācijai piešķirtās apropriācijas no viena “ar operāciju saistīto kopējo darbības izmaksu” budžeta iedaļas panta un nodaļas uz citu. Operācijas komandieris par to informē administratoru un Īpašo komiteju.

22. pants

Apropriāciju pārnešana

1.   Principā apropriācijas, kas paredzētas tādu kopējo izmaksu segšanai, kuras radušās, gatavojoties operācijai vai tās norises laikā, bet nav izmantotas, finanšu gada beigās atceļ, ja 2. punktā nav paredzēts citādi.

2.   Apropriācijas, kas paredzētas ar tādu materiālu un ekipējuma glabāšanu saistīto izmaksu segšanai, kurus pārvalda ATHENA, vienu reizi var pārnest uz nākamo finanšu gadu, ja līdz attiecīgā finanšu gada 31. decembrim izteikta šāda vēlme. Apropriācijas, kas paredzētas ar operāciju saistīto kopējo izmaksu segšanai, var pārnest, ja tās ir vajadzīgas operācijai, kas vēl nav pilnībā pabeigta.

3.   Administrators līdz 15. februārim iesniedz Īpašajai komitejai priekšlikumus par iepriekšējā finanšu gada nepiešķirto apropriāciju pārnešanu. Šos priekšlikumus uzskata par apstiprinātiem, ja vien Īpašā komiteja līdz 15. martam nenolemj citādi.

4.   Piešķirtās apropriācijas no iepriekšējā finanšu gada tiek pārnestas, un administrators līdz 15. februārim par to informē Īpašo komiteju.

23. pants

Paredzamā īstenošana

Tiklīdz ir pieņemts gada budžets, apropriācijas var izmantot, lai segtu saistības un maksājumus, ciktāl tas vajadzīgs operatīvai darbībai.

7.   NODAĻA

IEMAKSAS UN ATLĪDZINĀJUMI

24. pants

Iemaksu aprēķināšana

1.   Maksājumu apropriācijas to kopējo izmaksu segšanai, kas radušās, gatavojoties operācijai vai tās norises laikā un ko nesedz dažādi ieņēmumi, finansē no iesaistīto dalībvalstu iemaksām.

2.   Maksājumu apropriācijas ar operāciju saistīto kopējo darbības izmaksu segšanai sedz no finansētāju valstu iemaksām.

3.   Finansētāju dalībvalstu veicamās iemaksas ir līdzvērtīgas budžetā paredzēto apropriāciju summai, kas paredzēta ar operāciju saistīto kopējo operācijas izmaksu segšanai, pēc to iemaksu atņemšanas, ko atbilstīgi 12. pantam par šo operāciju iemaksā finansētājas trešās valstis.

4.   Iemaksu sadalījumu starp tām dalībvalstīm, kurām šīs iemaksas jāveic, nosaka, pamatojoties uz LES 41. panta 2. punktā precizēto nacionālā kopprodukta rādītāju un saskaņā ar Padomes Lēmumu 2007/436/EK, Euratom (2007. gada 7. jūnijs) par Eiropas Kopienu pašu resursiem (3) vai jebkuru Padomes lēmumu, ar kuru to aizstāj.

5.   Lai aprēķinātu iemaksas, izmanto datus, kuri minēti tabulas “Kopsavilkums par vispārējā budžeta veidošanu no pašu resursiem un dalībvalstu iemaksām”, kas pievienota jaunākajam Savienības apstiprinātajam vispārējam budžetam, kolonnā “NKI pašu resursi”. To dalībvalstu iemaksas, kam tādas jāveic, ir proporcionālas šīs dalībvalsts nacionālā kopienākuma (NKI) daļai visu to dalībvalstu NKI kopsummā, kurām šīs iemaksas jāveic.

25. pants

Iemaksu veikšanas grafiks

1.   Kad Padome ir apstiprinājusi ES militārās operācijas finanšu atsauces summu, finansētājas dalībvalstis veic iemaksas 30 % apjomā no atsauces summas, ja vien Padome nepieņem lēmumu par citādu procentuālo daļu. Administrators aicina veikt iemaksas atbilstoši operācijas vajadzībām līdz apjomam, par ko panākta vienošanās.

2.   Pamatojoties uz administratora priekšlikumu, Īpašā komiteja var pieņemt lēmumu par papildu iemaksu veikšanu pirms operācijas budžeta grozījumu pieņemšanas. Īpašā komiteja var pieņemt lēmumu par šā jautājuma nodošanu Padomes sagatavošanas struktūrām.

3.   Kad konkrētas operācijas budžeta grozījumi ir pieņemti, dalībvalsts iemaksā atlikušās iemaksas, kuras tām, piemērojot 24. pantu, par minēto operāciju ir jāiemaksā. Taču, ja plānots, ka operācija attiecīgajā finanšu gadā ilgs ilgāk nekā sešus mēnešus, atlikušās iemaksas veic divos maksājumos. Šādā gadījumā pirmo iemaksu veic 60 dienu laikā pēc operācijas sākšanas; otro iemaksu veic termiņā, ko nosaka Īpašā komiteja pēc administratora priekšlikuma, ņemot vērā operācijas vajadzības. Īpašā komiteja var atkāpties no šā punkta noteikumiem.

4.   Administrators vēstules ar attiecīgiem uzaicinājumiem veikt iemaksas nosūta valsts pārvaldes iestādēm, kuru dati ir darīti viņam zināmi, kad:

a)

Īpašā komiteja ir apstiprinājusi 19. pantā paredzēto finanšu gada budžeta projektu. Pirmais uzaicinājums veikt iemaksas sedz operācijas vajadzības astoņos mēnešos. Otrais uzaicinājums veikt iemaksas aptver iemaksu atlikušo daļu, ņemot vērā iepriekšējā gada budžeta līdzekļu bilanci, ja pēc tam, kad saņemts revīzijas atzinums, Īpašā komiteja ir nolēmusi šo bilanci iekļaut kārtējā budžetā;

b)	ir pieņemta finanšu atsauces summa, kā paredzēts 25. panta 1. punktā; vai

c)	ir apstiprināti budžeta grozījumi, kā paredzēts 20. pantā.

5.   Neskarot pārējos šā lēmuma noteikumus, iemaksas veic 30 dienās pēc tam, kad izsūtīts attiecīgais pieprasījums veikt iemaksas, izņemot pirmo pieprasījumu veikt iemaksas jauna finanšu gada budžetam, kad maksājuma termiņš ir 40 dienas pēc tam, kad izsūtīts attiecīgais pieprasījums veikt iemaksas.

6.   Maksājumus par banku pakalpojumiem, kas saistīti ar iemaksu veikšanu, veic finansētājas valstis.

7.   Administrators apstiprina iemaksu saņemšanu.

26. pants

Iepriekšējs finansējums

1.   ES militārās ātrās reaģēšanas operācijas gadījumā finansētājas dalībvalstis veic iemaksas finanšu atsauces summas apjomā. Neskarot 25. panta 3. punktu, maksājumus veic turpmāk izklāstītajā kārtībā.

2.   Lai iepriekš finansētu ES militārās ātrās reaģēšanas operācijas, iesaistītās dalībvalstis vai nu:

a)	jau iepriekš veic iemaksas ATHENA mehānismā; vai

b)	ja Padome pieņem lēmumu veikt ES militārās ātrās reaģēšanas operāciju, kuru tās līdzfinansē, veic iemaksas minētās operācijas kopējās izmaksās piecās dienās pēc pieprasījuma izsūtīšanas finanšu atsauces summas apjomā, ja vien Padome nenolemj citādi.

3.   Iepriekšminētajā nolūkā Īpašā komiteja, kurā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, kas veic iepriekšējas iemaksas, paredz provizoriskas apropriācijas budžeta īpašā iedaļā. Šīs provizoriskās apropriācijas sedz ar iemaksām, ko dalībvalstis, kas veic iepriekšējas iemaksas, izdara 90 dienās pēc pieprasījuma izsūtīšanas par minēto iemaksu veikšanu.

4.   Jebkuras 3. punktā minētās provizoriskās apropriācijas, kas tiek izmantotas operācijai, atjauno 90 dienās pēc pieprasījuma izsūtīšanas.

5.   Neskarot 1. punktu, ikviena dalībvalsts, kas veic iepriekšējas iemaksas, īpašos gadījumos var ļaut administratoram izmantot tās veiktās iepriekšējas iemaksas, lai segtu tās iemaksas operācijā, kurā tā piedalās un kura nav ātrās reaģēšanas operācija. Iepriekšējas iemaksas attiecīgā dalībvalsts atkārtoti veic 90 dienās pēc pieprasījuma izsūtīšanas.

6.   Ja operācijai, kas nav ātras reaģēšanas operācija, ir vajadzīgi līdzekļi, pirms attiecīgajai operācijai ir saņemtas pietiekamas iemaksas:

a)

var izmantot iepriekšējas iemaksas no dalībvalstīm, kuras piedalās šīs operācijas finansēšanā, pēc tam, kad saņemta to dalībvalstu piekrišana, kas veic iepriekšējas iemaksas, izmantojot ne vairāk kā 75 % no summas, kas paredzēta iemaksām, lai segtu minētās operācijas izmaksas. Iepriekšējas iemaksas attiecīgā dalībvalsts, kas veic iepriekšējas iemaksas, atkārtoti veic 90 dienās pēc pieprasījuma izsūtīšanas;

b)	šā punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā saskaņā ar 25. panta 1. punktu operācijai vajadzīgos to dalībvalstu ieskaitījumus, kas nav veikušas iepriekšējas iemaksas, veic attiecīgās dalībvalstis pēc apstiprinājuma piecu dienu laikā pēc attiecīga administratora pieprasījuma izsūtīšanas.

7.   Neskarot 32. panta 3. punktu, operācijas komandieris var uzņemties un apmaksāt izdevumus, izmantojot viņam pieejamās summas.

8.   Ikviena dalībvalsts var atteikties veikt iepriekšējus maksājumus, paziņojot par to administratoram vismaz trīs mēnešus iepriekš.

9.   No iepriekšēja finansējuma nopelnītos procentus katru gadu piešķirs dalībvalstīm, kas veic iepriekšējas iemaksas, pieskaitot tos šo valstu provizoriskajām apropriācijām. Konkrētas nopelnīto procentu summas darīs zināmas attiecīgajām dalībvalstīm, izmantojot gada budžeta apstiprināšanas procedūru.

27. pants

Iepriekšēja finansējuma atlīdzināšana

1.   Dalībvalsts, trešā valsts vai attiecīgā gadījumā starptautiska organizācija, kuru Padome pilnvarojusi piešķirt iepriekšēju finansējumu, lai segtu daļu operācijas kopējo izmaksu, var saņemt atlīdzinājumu no ATHENA ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgās operācijas beigām, iesniedzot administratoram pieprasījumu, kuram pievienoti visi vajadzīgie pamatojuma dokumenti.

2.   Nevienu atlīdzināšanas pieprasījumu neapmierina, pirms to nav apstiprinājis operācijas komandieris, ja tas vēl pilda amata pienākumus, un administrators.

3.   Ja finansētājas valsts iesniegtais atlīdzināšanas pieprasījums ir apstiprināts, summu var atrēķināt no nākamās iemaksas, kuru administrators attiecīgajai valstij lūdz veikt.

4.   Ja pieprasījums ir apstiprināts, taču nav paredzēts izsūtīt uzaicinājumus veikt iemaksas vai ja apstiprinātā atlīdzināšanas pieprasījuma summa pārsniedz paredzamo iemaksu, administrators 30 dienās izmaksā atlīdzināmo summu, ņemot vērā ATHENA naudas plūsmu un vajadzības, kas saistītas ar attiecīgās operācijas kopējo izmaksu segšanu.

5.   Saskaņā ar šo lēmumu atlīdzinājums pienākas pat tad, ja operāciju atceļ.

6.   Atlīdzinājumā ir iekļauti arī procenti, kas nopelnīti no iepriekšējā finansējumā iemaksātās summas.

28. pants

Kopējās izmaksās neiekļauto izdevumu pārvaldība ar ATHENA mehānismu

1.   Pamatojoties uz administratora, kam palīdz operācijas komandieris, vai uz dalībvalsts priekšlikumu, Īpašā komiteja var pieņemt lēmumu, ka ATHENA mehānismam uztic administratīvi pārvaldīt konkrētus ar operāciju saistītus izdevumus (“valsts izmaksas”), kas vienlaikus paliek to dalībvalstu kompetencē, uz kurām šīs izmaksas attiecas.

2.   Īpašā komiteja ar savu lēmumu var pilnvarot operācijas komandieri operācijā iesaistīto dalībvalstu un vajadzības gadījumā trešo personu vārdā slēgt līgumus par tādu pakalpojumu un krājumu nodrošināšanu, kurus finansēs kā valsts izmaksas.

3.   Īpašā komiteja savā lēmumā paredz mehānismu, ar ko nodrošina valsts izmaksu iepriekšēju finansēšanu.

4.   ATHENA veic tai uzticēto katras dalībvalsts un attiecīgos gadījumos katras trešās personas izmaksu uzskaiti. Katru mēnesi tā nosūta katrai dalībvalstij un attiecīgos gadījumos katrai minētajai trešai personai paziņojumu par tās īstenotajiem izdevumiem un izdevumiem, kas saistīti ar tās vai tās darbinieku darbību iepriekšējā mēnesī, un aicina iemaksāt šo izdevumu segšanai nepieciešamos līdzekļus. ATHENA pieprasītos līdzekļus dalībvalstis un attiecīgos gadījumos minētās trešās personas iemaksā 30 dienās pēc aicinājuma saņemšanas.

29. pants

Procenti par nokavētiem maksājumiem

1.   Ja valsts nepilda savas finanšu saistības, attiecībā uz iemaksu veikšanu ES budžetā pēc analoģijas piemēro Kopienas noteikumus attiecībā uz procentiem par nokavētiem maksājumiem, kā noteikts 71. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4).

2.   Ja iemaksa ir nokavēta ne vairāk kā par desmit dienām, procentus par nokavētiem maksājumiem neiekasē. Ja iemaksa ir nokavēta vairāk nekā par desmit dienām, procentus par nokavētiem maksājumiem iekasē par visu nokavēto laiku.

8.   NODAĻA

IZDEVUMU ĪSTENOŠANA

30. pants

Principi

1.   ATHENA apropriācijas izmanto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, tas ir, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus.

2.   Kredītrīkotāji atbild par ATHENA ieņēmumu un izdevumu īstenošanu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un par to, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas likumības un pareizības prasības. Lai īstenotu izdevumus, kredītrīkotāji uzņemas budžeta saistības un juridiskās saistības, apzina izdevumus un apstiprina maksājumus, kā arī veic ar apropriāciju izlietojumu saistītos priekšdarbus. Kredītrīkotājs var deleģēt pilnvaras ar lēmumu, kurā paredz:

a)	šādai deleģēšanai piemērotus darbiniekus;

b)	piešķirto pilnvaru apjomu; un

c)	to, cik lielā mērā pilnvaru saņēmēji pilnvaras var turpmāk deleģēt citām personām.

3.   Izmantojot apropriācijas, nodrošina, lai kredītrīkotājs vienlaikus nebūtu arī grāmatvedis. Kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi nav savstarpēji savienojami. Jebkuram maksājumam, kas veikts, izmantojot ATHENA pārvaldītos līdzekļus, ir vajadzīgs kredītrīkotāja un grāmatveža paraksts.

4.   Neskarot šo lēmumu, ja kopējo izdevumu īstenošanu uztic dalībvalstij, Savienības iestādei vai attiecīgā gadījumā starptautiskai organizācijai, šī valsts, iestāde vai organizācija rīkojas saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē tās izdevumu īstenošanu. Ja izdevumus īsteno administrators, viņš rīkojas saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē Eiropas Savienības vispārējā budžeta Padomes daļas īstenošanu.

5.   Tomēr administrators var iesniegt prezidentvalstij ieteikumus priekšlikumam par kopējo izdevumu īstenošanu, ko paredzēts iesniegt Padomei vai Īpašajai komitejai.

6.   Īpašā komiteja var apstiprināt tādus noteikumus kopējo izdevumu īstenošanai, kas atkāpjas no 4. punkta.

31. pants

Kopējās izmaksas, kas radušās, gatavojoties operācijām vai to norises laikā, vai kas nav tieši saistītas ar konkrētu operāciju

Attiecībā uz izdevumiem, kas sedz kopējās izmaksas, kuras rodas, gatavojoties operācijai vai tās norises laikā, kā arī kopējās izmaksas, kuras nevar tieši saistīt ar konkrētu operāciju, administrators pilda arī kredītrīkotāja pienākumus.

32. pants

Ar operāciju saistītās kopējās izmaksas

1.   Operācijas komandieris attiecībā uz viņa vadītās operācijas kopējām izmaksām pilda kredītrīkotāja pienākumus. Tomēr administrators pilda kredītrīkotāja pienākumus attiecībā uz ATHENA tiešajiem izdevumiem, ar ko sedz ar operāciju saistītās kopējās izmaksas, kas rodas konkrētas operācijas sagatavošanas posmā vai pēc operācijas norises posma.

2.   Operācijas izdevumu īstenošanai vajadzīgās summas administrators no ATHENA bankas konta pēc operācijas komandiera pieprasījuma dara pieejamas operācijas komandierim, pārskaitot tās uz ATHENA vajadzībām atvērtu bankas kontu, kura datus viņam ir iesniedzis operācijas komandieris.

3.   Atkāpjoties no 18. panta 5. punkta, finanšu atsauces summas apstiprināšana administratoram un operācijas komandierim dod tiesības katram savā kompetences jomā uzņemties un apmaksāt ar attiecīgo operāciju saistītus izdevumus, kas nepārsniedz 25. panta 1. punktā paredzēto apstiprināto procentuālo daļu no finanšu atsauces summas, ja vien Padome nenolemj par augstāku saistību apjomu.

Pamatojoties uz administratora vai operācijas komandiera priekšlikumu un ņemot vērā operatīvās vajadzības un steidzamību, Īpašā komiteja var pieņemt lēmumu par papildu izdevumu uzņemšanos un attiecīgā gadījumā – samaksu. Īpašā komiteja var pieņemt lēmumu par šā jautājuma nodošanu Padomes sagatavošanas struktūrām ar prezidentvalsts starpniecību, ja vien operatīvo apstākļu dēļ nav jārīkojas citādi. Tiklīdz ir pieņemts attiecīgās operācijas budžets, šī atkāpe vairs netiek piemērota.

4.   Laikposmā pirms operācijas budžeta pieņemšanas administrators un operācijas komandieris vai viņa pārstāvis reizi mēnesī iesniedz ziņojumu Īpašajai komitejai par viņa kompetencē esošiem izdevumiem, kas ir atbilstīgi šīs operācijas kopējo izmaksu statusam. Pamatojoties uz administratora, operācijas komandiera vai dalībvalsts priekšlikumu, Īpašā komiteja var izdot norādes par izdevumu īstenošanu attiecīgajā laikposmā.

5.   Atkāpjoties no 18. panta 5. punkta, ja ir tieši apdraudēta kādā ES militārajā operācijā iesaistītā personāla dzīvība, operācijas komandieris var īstenot papildu izdevumus, kas pārsniedz budžetā paredzētās apropriācijas un kas ir vajadzīgi, lai glābtu šā personāla dzīvību. Par to viņš pēc iespējas drīzāk informē administratoru un Īpašo komiteju. Šādā gadījumā administrators sadarbībā ar operācijas komandieri ierosina veikt pārskaitījumus, kas vajadzīgi, lai segtu šos neparedzētos izdevumus. Ja ar pārskaitījumu nepietiek, lai nodrošinātu līdzekļus šiem izdevumiem, administrators iesniedz budžeta grozījuma priekšlikumu.

9.   NODAĻA

KOPĪGI FINANSĒTĀ EKIPĒJUMA UN INFRASTRUKTŪRAS IZMANTOJUMS PĒC OPERĀCIJAS BEIGĀM

33. pants

Ekipējums un infrastruktūra

1.   Pabeidzot operāciju, attiecīgās operācijas komandieris ierosina, kā pēc operācijas beigām izmantot ekipējumu un infrastruktūru, kas iegādāta par kopīgiem līdzekļiem. Vajadzības gadījumā viņš ierosina Īpašajai komitejai noteikt atbilstīgu vērtības samazinājuma koeficientu.

2.   Pēc operācijas norises posma beigām atlikušais ekipējums un infrastruktūra ir administratora pārziņā, kas vajadzības gadījumā atrod tā turpmākā izmantojuma mērķi. Vajadzības gadījumā viņš ierosina Īpašajai komitejai noteikt atbilstīgu vērtības samazinājuma koeficientu.

3.   Ekipējuma, infrastruktūras un citu līdzekļu vērtības samazinājuma koeficientu pēc iespējas drīzāk apstiprina Īpašā komiteja.

4.   Īpašā komiteja, ņemot vērā operācijas vajadzības un finansiālus apsvērumus, apstiprina to, kā pēc operācijas beigām izmantos par kopīgiem līdzekļiem iegādāto ekipējumu un infrastruktūru. Iespējams paredzēt šādu izmantojumu:

a)	infrastruktūru ATHENA var pārdot vai nodot uzņēmējvalstij, dalībvalstij vai trešai personai;

b)	ekipējumu ATHENA var pārdot dalībvalstij, uzņēmējvalstij vai trešai personai, vai to var uzglabāt un uzturēt ATHENA, dalībvalsts vai šāda trešā persona, lai to varētu izmantot kādā turpmākā operācijā.

5.   Ekipējumu un infrastruktūru pārdod par tirgus vērtību vai, ja tirgus vērtību nevar noteikt, par taisnīgu un saprātīgu cenu, ņemot vērā konkrētos vietējos apstākļus.

6.   Veicot pārdošanu uzņēmējvalstij vai trešai personai, ievēro attiecīgos spēkā esošos drošības noteikumus.

7.   Ja ir pieņemts lēmums, ka operācijai par kopīgiem līdzekļiem iegādāto ekipējumu patur ATHENA, finansētājas dalībvalstis no citām iesaistītajām dalībvalstīm var pieprasīt finansiālu kompensāciju. Īpašā komiteja, kurā ir visu iesaistīto dalībvalstu pārstāvji, attiecīgos lēmumus pieņem, pamatojoties uz administratora priekšlikumu.

10.   NODAĻA

GRĀMATVEDĪBA UN UZSKAITE

34. pants

Ar operāciju saistīto kopējo darbības izmaksu uzskaite

Operācijas komandieris veic visu no ATHENA saņemto pārskaitījumu, viņa īstenoto izdevumu un maksājumu un saņemto ieņēmumu uzskaiti, kā arī no ATHENA budžeta finansētā un viņa vadītajā operācijā izmantotā kustamā īpašuma uzskaiti.

35. pants

Konsolidētie pārskati

1.   Grāmatvedis veic pieprasīto iemaksu un veikto pārskaitījumu uzskaiti. Grāmatvedis izveido arī to kopējo izmaksu pārskatus, kas radušās, gatavojoties operācijai vai tās norises laikā, un to ar operāciju saistīto darbības izdevumu un ieņēmumu pārskatus, kas ir tiešā administratora kompetencē.

2.   ATHENA ieņēmumu un izdevumu konsolidētos pārskatus izstrādā grāmatvedis. Katrs operācijas komandieris nosūta grāmatvedim savu īstenoto izdevumu un maksājumu un saņemto ieņēmumu uzskaiti.

11.   NODAĻA

REVĪZIJA UN PĀRSKATU IESNIEGŠANA

36. pants

Kārtējie ziņojumi Īpašajai komitejai

Reizi trīs mēnešos administrators iesniedz Īpašajai komitejai ziņojumu par ieņēmumu un izdevumu īstenošanu kopš finanšu gada sākuma. Šajā sakarā katras operācijas komandieris iesniedz administratoram ziņojumu par izdevumiem, kas saistīti ar viņa vadītās operācijas kopējo izmaksu segšanu.

37. pants

Kontroles veikšanas nosacījumi

1.   Personas, kam uzdots pārbaudīt ATHENA ieņēmumus un izdevumus, pirms savu pienākumu pildīšanas saņem atļauju darbam ar klasificētu informāciju, kuras klasifikācijas pakāpe nav zemāka par Padomes “Secret UE” līmeni vai šim līmenim līdzvērtīgu dalībvalsts vai NATO klasifikācijas pakāpi. Šīs personas nodrošina revīzijas laikā iegūtās informācijas konfidencialitātes ievērošanu un datu aizsardzību saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz šo informāciju un datiem.

2.   Personām, kam uzdots pārbaudīt ATHENA ieņēmumus un izdevumus, ir iespēja nekavējoties un bez iepriekšēja paziņojuma sniegšanas piekļūt visiem ar minētajiem ieņēmumiem un izdevumiem saistītajiem dokumentiem un datu uzglabāšanas līdzekļu saturam, kā arī telpām, kurās šos dokumentus un datu uzglabāšanas līdzekļus glabā. Viņi drīkst izgatavot kopijas. Personas, kas ir saistītas ar ATHENA ieņēmumu un izdevumu īstenošanu, sniedz administratoram un personām, kas atbildīgas par minēto ieņēmumu un izdevumu revīziju, jebkādu palīdzību, kas viņiem vajadzīga uzdevuma izpildei.

38. pants

Ārēja pārskatu revīzija

1.   Ja ATHENA izdevumu īstenošana ir uzticēta dalībvalstij, Savienības iestādei vai starptautiskai organizācijai, šī valsts, iestāde vai organizācija rīkojas atbilstīgi noteikumiem, ar ko reglamentē tās izdevumu revīziju.

2.   Tomēr administrators vai viņa ieceltas personas jebkurā laikā var veikt to ATHENA kopējo izmaksu revīziju, kas radušās, gatavojoties operācijām vai to norises laikā, vai arī var veikt ar operāciju saistīto kopējo darbības izmaksu revīziju. Turklāt Īpašā komiteja, pamatojoties uz administratora vai dalībvalsts priekšlikumu, var jebkurā laikā iecelt ārējos revidentus, nosakot viņu pienākumus un nodarbināšanas kārtību.

3.   Lai veiktu ārēju revīziju, izveido Revīzijas kolēģiju, kurā ir seši locekļi. No dalībvalstu ieteiktajiem kandidātiem Īpašā komiteja uz trīs gadus ilgu pilnvaru termiņu, kuru var vienreiz pagarināt, ieceļ locekļus. Īpašā komiteja var pagarināt locekļa pilnvaru termiņu ilgākais par sešiem mēnešiem.

Kandidātiem jābūt dalībvalsts augstākās revīzijas iestādes locekļiem vai jāsaņem minētās iestādes rekomendācija un jāsniedz pietiekamas drošības un neatkarīguma garantijas. Viņiem jābūt gataviem vajadzības gadījumā veikt uzdevumus ATHENA vārdā. Veicot šos uzdevumus:

a)	kolēģijas locekļus turpina algot viņu revīzijas iestādes, savukārt ATHENA sedz viņu izdevumus, kas radušies, pildot uzdevumus, saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro līdzvērtīga līmeņa Eiropas Savienības ierēdņiem;

b)	locekļi neprasa un nepilda citas norādes kā vien tās, ko sniedz Īpašā komiteja; pildot pienākumus, Revīzijas kolēģija un tās locekļi ir pilnīgi neatkarīgi, un vienīgi viņi ir atbildīgi par ārējās revīzijas veikšanu;

c)	par saviem uzdevumiem locekļi sniedz ziņojumus vienīgi Īpašajai komitejai;

d)

finanšu gada laikā, kā arī pēc tam locekļi ar pārbaudēm uz vietas, kā arī ar pamatojuma dokumentu pārbaudēm pārliecinās, vai saskaņā ar ATHENA finansētie vai iepriekš finansētie izdevumi ir īstenoti saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un pareizas finanšu pārvaldības principiem, t. i., ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus, un vai iekšējās pārbaudes ir pienācīgas.

Katru gadu Revīzijas kolēģija no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju vai pagarina viņa amata pilnvaru termiņu. Tā pieņem augstākajiem starptautiskajiem standartiem atbilstīgus noteikumus par tās locekļu veikto revīziju. Revīzijas kolēģija apstiprina tās locekļu izstrādātos revīzijas ziņojumus, pirms tos iesniedz administratoram un Īpašajai komitejai.

4.   Pieņemot lēmumu katrā gadījumā atsevišķi un ja ir īpaši iemesli, Īpašā komiteja var nolemt izmantot citas ārējas struktūras.

5.   Izmaksas, kas saistītas ar ATHENA uzdevumā strādājošo revidentu veiktajām revīzijām, uzskata par kopējām izmaksām, ko sedz ATHENA.

39. pants

Iekšēja revīzija

1.   Pamatojoties uz administratora priekšlikumu un vispirms informējot Īpašo komiteju, Padomes ģenerālsekretārs uz trim gadiem (termiņu var vienreiz atjaunot) ieceļ amatā iekšējo ATHENA mehānisma revidentu un vismaz vienu iekšējā revidenta vietnieku; iekšējiem revidentiem jābūt atbilstīgi profesionāli apmācītiem un jāsniedz pietiekamas drošības un neatkarības garantijas. Iekšējais revidents nevar būt ne kredītrīkotājs, ne grāmatvedis; viņš nevar piedalīties finanšu pārskatu sagatavošanā.

2.   Iekšējais revidents sniedz ziņojumus administratoram par riska pārvaldīšanu, izsakot neatkarīgu viedokli par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti, kā arī sniedzot ieteikumus, kā uzlabot operāciju iekšējo kontroli un veicināt pareizu finanšu vadību. Viņa pienākumos ir jo īpaši veikt iekšējās vadības sistēmu piemērotības un efektivitātes novērtējumu un struktūrvienību panākumus politikas un mērķu izpildē, ņemot vērā ar to saistītos riskus.

3.   Iekšējais revidents pilda savus pienākumus visos dienestos, kas piedalās ATHENA ieņēmumu saņemšanā vai izdevumu īstenošanā, ko finansē ar ATHENA starpniecību.

4.   Iekšējais revidents pēc vajadzības veic vienu vai vairākas revīzijas operācijas laikā. Viņš sniedz ziņojumus administratoram un informē operācijas komandieri par saviem secinājumiem un ieteikumiem. Operācijas komandieris un administrators nodrošina turpmākus pasākumus saskaņā ar revīziju rezultātā sniegtiem ieteikumiem.

5.   Administrators reizi gadā atskaitās Īpašajai komitejai par iekšējās revīzijas veikto darbu, norādot veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, izdarītos secinājumus, formulētos ieteikumus un papildpasākumus saistībā ar šiem ieteikumiem.

6.   Turklāt katrs operācijas komandieris nodrošina iekšējam revidentam pilnīgu piekļuvi sevis vadītai operācijai. Iekšējais revidents pārbauda finanšu un budžeta sistēmu un procedūru labu darbību un nodrošina iekšējās kontroles sistēmu stingru un efektīvu darbību.

7.   Iekšējā revidenta darbus un ziņojumus nodod Revīzijas kolēģijas rīcībā līdz ar visiem saistītajiem attaisnojošajiem dokumentiem.

40. pants

Gadskārtējā pārskatu iesniegšana un bilances slēgšana

1.   Katrs operācijas komandieris līdz 31. martam pēc finanšu gada beigām vai četros mēnešos pēc viņa komandētās operācijas beigām – atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk, – iesniedz ATHENA grāmatvedim informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu kopējo izmaksu gada pārskatus, to izdevumu gada pārskatus, kas iepriekš finansēti un atmaksāti saskaņā ar 28. pantu, un gada darbības pārskatu.

2.   Administrators ar grāmatveža un katras operācijas komandiera palīdzību sagatavo un līdz 15. maijam pēc finanšu gada beigām iesniedz Īpašajai komitejai un Revīzijas kolēģijai finanšu pārskatus un gada darbības pārskatu.

3.   Astoņās nedēļās pēc finanšu pārskatu iesniegšanas Revīzijas kolēģija iesniedz Īpašajai komitejai revīzijas atzinumu, savukārt administrators ar grāmatveža un katra operācijas komandiera palīdzību tai iesniedz pārbaudītus ATHENA finanšu pārskatus.

4.   Līdz 30. septembrim pēc finanšu gada beigām Revīzijas kolēģija iesniedz revīzijas ziņojumu Īpašajai komitejai, kura izskata revīzijas ziņojumu, revīzijas atzinumu un finanšu pārskatus, lai administratoru, grāmatvedi un katras operācijas komandieri atbrīvotu no atbildības par budžeta izpildi.

5.   Visus pārskatus un uzskaites materiālus attiecīgi grāmatvedis un katras operācijas komandieris glabā piecus gadus no šo dokumentu apstiprināšanas. Pēc operācijas beigām operācijas komandieris nodrošina, ka visi pārskati un uzskaites materiāli tiek nodoti grāmatvedim.

6.   Īpašā komiteja pieņem lēmumu ar budžeta grozījumu palīdzību iekļaut tā finanšu gada budžeta izlietojuma bilanci, kura pārskati ir apstiprināti, nākamā finanšu gada budžetā atkarībā no apstākļiem kā ieņēmumus un izdevumus. Tomēr Īpašā komiteja var pieņemt lēmumu minēto budžeta izlietojuma bilanci iekļaut pēc tam, kad tā no Revīzijas kolēģijas būs saņēmusi revīzijas atzinumu.

7.   To budžeta izlietojuma bilances daļu, ko veido to apropriāciju izmantošana, kuras paredzētas ar gatavošanos operācijām un operāciju norisi saistīto kopējo izmaksu segšanai, iekļauj pie nākamajām iesaistīto dalībvalstu iemaksām.

8.   To budžeta izlietojuma bilances daļu, ko veido to apropriāciju izmantošana, kuras paredzētas ar konkrētu operāciju saistīto kopējo darbības izmaksu segšanai, iekļauj pie nākamajām šajā operācijā iesaistīto dalībvalstu iemaksām.

9.   Ja atlīdzinājumu nav iespējams veikt, atskaitot attiecīgo summu no ATHENA veicamajām iemaksām, budžeta izlietojuma bilanci saskaņā ar atmaksas gada nacionālā kopienākuma skalu atmaksā attiecīgajai dalībvalstij.

10.   Katra dalībvalsts, kas piedalās operācijā, katru gadu līdz 31. martam var iesniegt administratoram informāciju – vajadzības gadījumā ar operācijas komandiera starpniecību – par papildu izmaksām, kas operācijai radušās iepriekšējā finanšu gada laikā. Šo informāciju klasificē, lai uzrādītu galvenos izdevumu posteņus. Administrators apkopo šo informāciju, lai Īpašajai komitejai iesniegtu pārskatu par operācijas papildu izmaksām.

41. pants

Operācijas bilances slēgšana

1.   Pēc operācijas pabeigšanas Īpašā komiteja, pamatojoties uz administratora vai dalībvalsts priekšlikumu, var nolemt, ka administrators, kuram palīdz grāmatvedis un attiecīgās operācijas komandieris, iesniedz Īpašajai komitejai operācijas finanšu pārskatus par laikposmu vismaz līdz operācijas beigām, bet vēlams līdz pilnīgai operācijas pabeigšanai. Administratoram noteiktais termiņš nedrīkst būt īsāks par četriem mēnešiem pēc operācijas beigām.

2.   Ja finanšu pārskatos attiecīgajā noteiktajā termiņā nevar iekļaut ieņēmumus un izdevumus, kas saistīti ar pilnīgu operācijas pabeigšanu, minētos ieņēmumus un izdevumus uzrāda ATHENA finanšu pārskatos, un tos pārbauda Īpašā komiteja saistībā ar 40. pantā paredzēto procedūru.

3.   Īpašā komiteja tai iesniegtos operācijas finanšu pārskatus apstiprina, pamatojoties uz Revīzijas kolēģijas atzinumu. Tā atbrīvo no atbildības par budžeta īstenošanu administratoru, grāmatvedi un attiecīgās operācijas komandieri.

4.   Ja atlīdzinājumu nav iespējams veikt, atskaitot attiecīgo summu no ATHENA veicamajām iemaksām, budžeta izlietojuma bilanci atmaksā attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar atmaksas gada nacionālā kopienākuma skalu.

12.   NODAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

42. pants

Atbildība

1.   Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos vai citos noteikumos, ko piemēro attiecīgām personām, paredzēti nosacījumi, ar ko reglamentē operācijas komandiera, administratora un cita personāla, jo īpaši Savienības iestāžu vai dalībvalstu piešķirtā personāla, disciplināratbildību vai kriminālatbildību, ja izdarīts ar budžeta izpildi saistīts pārkāpums vai konstatēta nolaidība. Turklāt ATHENA pēc savas iniciatīvas vai finansētājas valsts pieprasījuma var iesniegt civilprasību pret iepriekšminētajiem darbiniekiem.

2.   Finansētāja valsts nekādā gadījumā nedrīkst vērsties ar prasību pret Eiropas Savienību vai Padomes ģenerālsekretāru sakarā ar administratora, grāmatveža vai viņiem piešķirto darbinieku pienākumu izpildi.

3.   Līgumisko atbildību, kas var izrietēt no līgumiem, kuri noslēgti saistībā ar budžeta izpildi, ar ATHENA starpniecību sedz finansētājas valstis. To reglamentē ar tiesību aktiem, ko piemēro attiecīgajiem līgumiem.

4.   Ārpuslīgumiskās atbildības gadījumā jebkurus zaudējumus, ko radījusi operācija, štābs, spēku štābi un krīzes struktūru komponentu štābi, kuru sastāvu apstiprina operācijas komandieris vai viņa štābs savu pienākumu pildīšanas laikā, ar ATHENA starpniecību sedz finansētājas valstis saskaņā ar vispārīgiem principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, un operāciju norises vietās piemērojamajiem spēku iekšējiem noteikumiem.

5.   Finansētāja valsts nekādā gadījumā nedrīkst vērsties pret Savienību vai dalībvalstīm ar prasībām, kuras saistītas ar līgumiem, kas noslēgti budžeta izpildei, vai zaudējumiem, ko radījušas vienības vai nodaļas ar krīzes struktūru, kuru sastāvu apstiprina operācijas komandieris vai viņa štābs savu pienākumu pildīšanas laikā.

43. pants

Atkārtota izskatīšana un pārskatīšana

Šo lēmumu pilnībā vai daļēji un tā pielikumus vajadzības gadījumā atkārtoti izskata pēc dalībvalsts lūguma un pēc katras operācijas beigām. To pārskata vismaz reizi trīs gados. Atkārtotas izskatīšanas vai pārskatīšanas laikā var pieaicināt visus speciālistus, kas noderīgi darbā, it īpaši ATHENA vadības struktūras.

44. pants

Atcelšana

Ar šo Lēmums 2008/975/KĀDP tiek atcelts.

45. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  OV L 63, 28.2.2004., 68. lpp.

(2)  OV L 345, 23.12.2008., 96. lpp.

(3)  OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.

(4)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

---

---

---

---

---