I PIELIKUMS

Administratīvie dokumenti transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumam attiecībā uz priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm

1.   DAĻA

Informācijas dokuments

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … attiecībā uz transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu attiecībā uz priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm.

Turpmāk tekstā norādīto informāciju iesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visus rasējumus, tos iesniedzot, sagatavo attiecīgā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai A4 formāta mapē. Ja ir fotoattēli, tie ir pietiekami detalizēti.

Ja šajā pielikumā minētajām sistēmām, detaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām ir elektroniska vadības ierīce, tad iesniedz informāciju par tās darbību.

0.   VISPĀRĪGI

0.1.   Ražojums (ražotāja tirdzniecības zīme): …

0.2.   Tips: …

0.2.1.   Komercnosaukums(-i) (ja ir): …

0.3.   Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz transportlīdzekļa ir marķējums (1): …

0.3.1.   Marķējuma atrašanās vieta: …

0.4.   Transportlīdzekļa kategorija (2): …

0.5.   Ražotāja nosaukums un adrese: …

0.8.   Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es): …

0.9.   Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) vārds/uzvārds vai nosaukums un adrese: …

1.   VISPĀRĪGI TRANSPORTLĪDZEKĻA KONSTRUKCIJAS PARAMETRI

1.1.   Tipveida transportlīdzekļa fotoattēli un/vai rasējumi: …

1.6.   Dzinēja atrašanās vieta un izvietojums: …

1.8.   Vadības ierīču novietojums: kreisā/labā puse (3)

3.   DZINĒJS (4)

3.1.   Dzinēja ražotājs: …

3.1.1.   Ražotāja piešķirts dzinēja kods (kā norādīts uz dzinēja vai ar citiem identifikācijas līdzekļiem): …

3.2.   Iekšdedzes dzinējs

3.2.1.   Konkrēta informācija par dzinēju

3.2.1.1.   Darbības princips: dzirksteļaizdedze/kompresijas aizdedze (3) Cikls: četrtaktu/divtaktu/rotācijas (3)

3.2.1.2.   Cilindru skaits un izkārtojums: …

3.2.1.3.   Dzinēja darba tilpums (5): … cm3

3.2.1.6.   Brīvgaitas apgriezieni (6): … min–1

3.2.1.8.   Maksimālā lietderīgā jauda (7): … kW pie … min–1 (ražotāja uzrādītā vērtība)

3.2.2.   Degviela

3.2.2.1.   Vieglie transportlīdzekļi: dīzeļdegviela/benzīns/sašķidrināta naftas gāze/dabasgāze vai biometāns/etanols (E85)/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (3)  (8)

3.2.5.   Elektriskā sistēma

3.2.5.1.   Nominālais spriegums: …V, pozitīvs/negatīvs iezemējums (3)

3.2.5.2.   Ģenerators

3.2.5.2.1.   Tips: …

3.2.5.2.2.   Nominālā jauda: … VA

3.2.7.   Dzesēšanas sistēma: ar šķidrumu/gaisu (3)

3.2.7.1.   Nominālais dzinēja temperatūras kontroles mehānisma iestatījums: …

3.2.7.2.   Šķidrums

3.2.7.2.1.   Šķidruma veids: …

3.2.7.2.2.   Cirkulācijas sūknis(-ņi): jā/nē (3)

3.2.7.2.3.   Parametri: … vai

3.2.7.2.3.1.   Ražotājs(-i): …

3.2.7.2.3.2.   Tips(-i): …

3.2.7.2.4.   Pārnesumskaitlis(-ļi): …

3.2.7.2.5.   Ventilatora un tā piedziņas mehānisma apraksts: …

3.2.7.3.   Gaiss

3.2.7.3.1.   Ventilators: jā/nē (3)

3.2.7.3.2.   Parametri: … vai

3.2.7.3.2.1.   Ražotājs(-i): …

3.2.7.3.2.2.   Tips(-i): …

3.3.   Elektriskais motors

3.3.1.   Tips (tinums, ierosme) …

3.3.1.1.   Maksimālā izejas jauda stundā: …kW

3.3.1.2.   Darba spriegums: … V

3.3.2.   Akumulators

3.3.2.1.   Elementu skaits: …

3.3.2.2.   Masa: … kg

3.3.2.3.   Jauda: …Ah (ampēri/stundā)

3.3.2.4.   Novietojums: …

3.4.   Dzinēja vai motora kombinācija

3.4.1.   Hibrīds elektriskais transportlīdzeklis: jā/nē (3)

3.4.2.   Hibrīda elektriskā transportlīdzekļa kategorija: uzlāde ārpus transportlīdzekļa/nav uzlādes ārpus transportlīdzekļa (3)

3.4.3.   Darba režīma slēdzis: ar/bez (3)

3.4.3.1.   Iespējamie izvēles režīmi

3.4.3.1.1.   Pilnībā elektrisks: jā/nē (3)

3.4.3.1.2.   Patērē tikai degvielu: jā/nē (3)

3.4.3.1.3.   Hibrīdrežīmi: jā/nē (3) (ja jā, īss apraksts): …

3.4.4.   Enerģijas akumulēšanas ierīces apraksts: (akumulators, kondensators, spararats/ģenerators)

3.4.4.1.   Ražotājs(-i): …

3.4.4.2.   Tips(-i): …

3.4.4.3.   Identifikācijas numurs: …

3.4.4.4.   Elektroķīmiskā elementa veids: …

3.4.4.5.   Enerģija: … (akumulatoram: spriegums un ietilpība Ah 2 h, kondensatoram: J, …)

3.4.4.6.   Uzlādes ierīce: iebūvēta/ārēja/nav (3)

3.6.   Ražotāja atļautās temperatūras

3.6.1.   Dzesēšanas sistēma

3.6.1.1.   Šķidruma dzesēšanas sistēma, maksimālā temperatūra pie izejas: …K

3.6.1.2.   Gaisa dzesēšana

3.6.1.2.1.   Atskaites punkts: …

3.6.1.2.2.   Maksimālā temperatūra pie atskaites punkta: … K

3.6.2.   Ieplūdes starpdzesētāja maksimālā izplūdes temperatūra: … K

3.6.3.   Maksimālā izplūdes gāzu temperatūra izplūdes caurules(-ļu) vietā blakus izplūdes kolektora ārējam(-iem) atlokam(-iem) vai turbokompresoram: … K

9.   VIRSBŪVE

9.1.   Virsbūves tips, izmantojot Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma C daļā noteiktos kodus: …

9.2.   Izmantotie materiāli un izgatavošanas paņēmiens: …

9.3.   Pasažieru durvis, slēgmehānismi un viras

9.3.1.   Durvju izvietojums un durvju skaits: …

9.4.   Redzamības lauks

9.4.1.   Sīka informācija par primārajām atskaites zīmēm, lai tās varētu ērti noteikt, kā arī katras zīmes atrašanās vieta attiecībā pret pārējām un pārbaudāmo R punktu: …

9.4.2.   Rasējums(-i) vai fotoattēls(-i), kas parāda katras sastāvdaļas atrašanās vietu 180° priekšējās redzamības laukā:

9.5.   Priekšējais stikls un pārējie logi

9.5.1.   Priekšējais stikls

9.5.1.1.   Izmantotie materiāli: …

9.5.1.2.   Montāžas metode: …

9.5.1.3.   Slīpuma leņķis: …

9.5.1.4.   Tipa apstiprinājuma numurs(-i): …

9.5.1.5.   Priekšējā stikla aprīkojums un tā atrašanās vieta, kur tas savienots, un visu elektrisko/elektronisko sastāvdaļu īss apraksts: …

9.6.   Priekšējā stikla tīrītājs(-i)

9.6.1.   Sīks tehnisks apraksts (ietverot fotoattēlus vai rasējumus): …

9.7.   Priekšējā stikla apskalošanas ierīce

9.7.1.   Sīks tehnisks apraksts (ietverot fotoattēlus vai rasējumus) vai tipa apstiprinājuma numurs, ja apstiprināts kā atsevišķa tehniska vienība: …

9.8.   Pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīces:

9.8.1.   Sīks tehnisks apraksts (ietverot fotoattēlus vai rasējumus): …

9.8.2.   Maksimālais elektroenerģijas patēriņš: …kW

9.10.   Iekšējais aprīkojums

9.10.1.   Pasažieru aizsardzība salonā

9.10.1.1.   Rasējums vai fotoattēli, kas norāda izvirzīto daļu vai skata punktu atrašanās vietu: …

9.10.1.3.   Iekšējās apdares fotoattēli, rasējumi un/vai kopskata detalizācija, kur redzamas pasažieru salona detaļas un izmantotie materiāli (izņemot iekšējos atpakaļskata spoguļus), vadības ierīču izkārtojums, jumts un atveramais jumts, atzveltne, sēdekļi un sēdekļu aizmugure: …

9.10.3.   Sēdvietas

9.10.3.1.   Sēdvietu skaits (9): …

9.10.3.1.1.   Novietojums un izvietojums: …

9.10.3.5.   R punkta koordinātas vai rasējums

9.10.3.5.1.   Vadītāja sēdeklis: …

9.10.3.6.   Atzveltnes paredzētais slīpums

9.10.3.6.1.   Vadītāja sēdeklis: …

Paskaidrojumi

2.   DAĻA

EK tipa apstiprinājuma sertifikāts

PARAUGS

Formāts: A4 (210 × 297 mm)

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS

Paziņojums par:

— EK tipa apstiprinājumu (10) — EK tipa apstiprinājuma pagarinājumu (10) — EK tipa apstiprinājuma atteikumu (10) — EK tipa apstiprinājuma atcelšanu (10)	transportlīdzekļa tipam attiecībā uz priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm
ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 672/2010, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. …/… (10).
EK tipa apstiprinājuma numurs: …
Pagarināšanas iemesls: …

I   IEDAĻA

0.1.   Ražojums (ražotāja tirdzniecības zīme): …

0.2.   Tips: …

0.2.1.   Komercnosaukums(-i) (ja ir): …

0.3.   Tipa identifikācijas veids, ja uz transportlīdzekļa ir marķējums (11): …

0.3.1.   Marķējuma atrašanās vieta: …

0.4.   Transportlīdzekļa kategorija (12): …

0.5.   Ražotāja nosaukums un adrese: …

0.8.   Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es): …

0.9.   Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) vārds/uzvārds vai nosaukums un adrese: …

II   IEDAĻA

1.   Papildu informācija: sk. papildinājumu.

2.   Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests: …

3.   Testa ziņojuma datums: …

4.   Testa ziņojuma numurs: …

5.   Piezīmes (ja ir): sk. papildinājumu.

6.   Vieta: …

7.   Datums: …

8.   Paraksts: …

Pievienoti

:

informācijas pakete testa ziņojums

---

(1)  Ja tipa identifikācijas līdzekļos ir zīmes, kas neraksturo transportlīdzekļa, tā sastāvdaļu vai individuālu tehnisku vienību tipus, uz ko attiecas šis informācijas dokuments, dokumentācijā tādas zīmes attēlo ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).

(2)  Klasificēts saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A daļā izklāstītajām definīcijām.

(3)  Lieko svītrot.

(4)  Ja transportlīdzekli var darbināt vai nu ar benzīnu, dīzeļdegvielu utt., vai arī kombinācijā ar citu degvielu, tad attiecīgos punktus atkārto. Par nestandarta dzinējiem un sistēmām ražotājs sniedz sīkāku informāciju, kas līdzvērtīga šeit norādītajai.

(5)  Šo vērtību aprēķina (π = 3,1416) un noapaļo līdz veselam cm3.

(6)  Norādīt pielaidi.

(7)  Nosaka saskaņā ar Padomes Direktīvas 80/1269/EEK (OV L 375, 31.12.1980., 46. lpp.) prasībām.

(8)  Transportlīdzekļos kā degvielu var izmantot gan benzīnu, gan gāzveida degvielu, bet, ja benzīnu lieto vienīgi ārkārtas situācijā vai dzinēja iedarbināšanai un ja benzīna tvertnē var iepildīt ne vairāk kā 15 litrus benzīna, testa vajadzībām šādus transportlīdzekļus uzskata par vienīgi ar gāzveida degvielu darbināmiem transportlīdzekļiem.

(9)  Jānorāda tas sēdvietu skaits, kāds ir transportlīdzeklim, esot kustībā. Modulāras konstrukcijas gadījumā var norādīt diapazonu.

(10)  Lieko svītrot.

(11)  Ja tipa identifikācijas līdzekļos ir zīmes, kas neraksturo transportlīdzekļa, tā sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tipus, uz ko attiecas šis informācijas dokuments, dokumentācijā tādas zīmes attēlo ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).

(12)  Kā definēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A iedaļā.

II PIELIKUMS

Prasības priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm

1.   ĪPAŠAS PRASĪBAS

1.1.   Priekšējā stikla atkausēšana

1.1.1.   Katrs transportlīdzeklis ir aprīkots ar ierīci, kas paredzēta sarmas un ledus noņemšanai no priekšējā stikla stiklotajām virsmām. Priekšējā stikla pretaizsalšanas ierīce ir pietiekami efektīva, lai auksta laika apstākļos nodrošinātu pienācīgu redzamību caur priekšējo stiklu.

1.1.2.   Ierīces efektivitāti pārbauda, periodiski nosakot priekšējā stikla atkausēto laukumu pēc iedarbināšanas, kad transportlīdzeklis zināmu laiku ir turēts saldēšanas kamerā.

1.1.3.   1.1.1. un 1.1.2. punkta prasības pārbauda, izmantojot šā pielikuma 2.1. punktā norādīto metodi.

1.1.4.   Jāievēro šādas prasības:

1.1.4.1.   kad pagājušas 20 minūtes pēc testa perioda sākuma, 80 % redzamības lauka A, kā noteikts II pielikuma 3. papildinājumā, ir atkausēti;

1.1.4.2.   kad pagājušas 25 minūtes pēc testa perioda sākuma, priekšējā stikla atkausētais laukums pasažiera pusē ir pielīdzināms 1.1.4.1. punktā norādītajam laukumam vadītāja pusē;

1.1.4.3.   kad pagājušas 40 minūtes pēc testa perioda sākuma, 95 % redzamības lauka B, kā noteikts II pielikuma 3. papildinājumā, ir atkausēti.

1.2.   Priekšējā stikla apsvīduma novēršana

1.2.1.   Katrs transportlīdzeklis ir aprīkots ar ierīci, kas paredzēta apsvīduma noņemšanai no priekšējā stikla iekšējās stiklotās virsmas.

1.2.2.   Pretaizsvīšanas ierīce ir pietiekami efektīva, lai atjaunotu redzamību caur priekšējo stiklu gadījumā, ja tas ir apsvīdis. Tās efektivitāti pārbauda, izmantojot šā pielikuma 2.2. punktā norādīto metodi.

1.2.3.   Jāievēro šādas prasības:

1.2.3.1.   10 minūtēs 90 % redzamības lauka A, kā noteikts saskaņā ar II pielikuma 3. papildinājumu, ir brīvi no apsvīduma;

1.2.3.2.   10 minūtēs 80 % redzamības lauka B, kā noteikts saskaņā ar II pielikuma 3. papildinājumu, ir brīvi no apsvīduma.

2.   TESTA PROCEDŪRA

2.1.   Priekšējā stikla atkausēšana

2.1.1.   Testu veic – 8 ± 2 °C vai – 18 ± 3 °C temperatūrā, kā izvēlējies ražotājs.

2.1.2.   Testu izdara saldēšanas kamerā, kas ir tik liela, ka tajā var ietilpt sakomplektēts transportlīdzeklis, un kas ir aprīkota tā, lai tajā uzturētu vienu no 2.1.1. punktā minētajām temperatūrām visā testa periodā un lai cirkulētu auksts gaiss. Vismaz 24 stundas pirms uz transportlīdzekli iedarbojas ar aukstumu, saldēšanas kamerā saglabā norādīto testa temperatūru vai zemāku temperatūru.

2.1.3.   Pirms testa priekšējā stikla iekšējo un ārējo virsmu rūpīgi attauko ar metilspirtu vai tamlīdzīgu attaukojošu līdzekli. Pēc nožūšanas uzklāj ne mazāk par 3 % un ne vairāk par 10 % amonjaka šķīduma. Virsmai ļauj atkal nožūt un pēc tam to noslauka ar sausu kokvilnas audumu.

2.1.4.   Transportlīdzekli ar atslēgtām sistēmām vismaz 10 stundas pirms testa sākuma tur testa temperatūrā.

2.1.4.1.   Ja ir iespējams pārbaudīt, vai transportlīdzekļa dzinēja dzesēšanas šķidruma un eļļas temperatūra stabilizējusies testa temperatūrā, šo laiku var saīsināt.

2.1.5.   Pēc 2.1.4. punktā noteiktā iedarbības laika uz visas priekšējā stikla ārējās virsmas ar ūdens smidzinātāju, kas strādā ar darba spiedienu 3,5 ± 0,2 bāri, uzklāj vienmērīgu 0,044 g/cm2 ledus kārtu.

2.1.5.1.   Smidzinātāja sprauslu, kas ir noregulēta maksimāli plaši vēdekļveidā un ar maksimālo plūsmu, tur perpendikulāri stiklotajai virsmai 200 līdz 250 mm no tās, un plūsma ir vērsta tā, ka veidojas vienmērīga ledus kārta tieši pāri priekšējam stiklam no vienas puses līdz otrai.

2.1.5.1.1.   Lai izpildītu 2.1.5. punkta prasības, var izmantot smidzinātāju, kam sprauslas diametrs ir 1,7 mm, šķidruma plūsmas ātrums – 0,395 l/min un kas, atrodoties 200 mm no stiklotās virsmas, spēj uz tās veidot vēdekļveida plūsmu 300 mm diametrā. Var atļaut jebkuras citas ierīces izmantošanu, ar ko var izpildīt šīs prasības.

2.1.6.   Pēc ledus izveidošanās uz priekšējā stikla transportlīdzekli tur saldēšanas kamerā vismaz vēl 30 minūtes, bet ne ilgāk par 40 minūtēm.

2.1.7.   Pēc 2.1.6. punktā noteiktā perioda viens vai divi novērotāji iekāpj transportlīdzeklī, transportlīdzekļa galveno vadības slēdzi pārslēdz darba režīmā un var iedarbināt dzinēju, ja vajadzīgs – ar kādiem ārējiem līdzekļiem. Testa periods sākas, kad ir ieslēgts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis.

2.1.7.1.   Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar dzinēju, pirmajās piecās testa perioda minūtēs dzinēja apgriezienu skaits var būt tāds, kādu ražotājs ieteicis attiecībā uz uzsildīšanu palaišanai aukstā laikā.

2.1.7.2.   Pēdējās 35 testa perioda minūtēs (vai visā testa periodā, ja nav paredzēta piecu minūšu uzsildīšana):

2.1.7.2.1.   dzinējs, ja tas ir, darbojas ar apgriezienu skaitu, kas nepārsniedz 50 % no apgriezienu skaita, kas atbilst tā maksimālajai jaudai. Tomēr, ja ir pierādīts, ka tas nav iespējams sakarā ar īpašu dzinēja kontroles stratēģiju, piemēram, ja tas ir hibrīds elektriskais transportlīdzeklis, nosaka sliktāko iespējamo gadījumu. Tādā gadījumā ņem vērā dzinēja apgriezienu skaitu, dzinēja darbības periodisku vai pilnīgu trūkumu normālos braukšanas apstākļos, kad apkārtējās vides temperatūra ir – 8 °C vai – 18 °C saskaņā ar to, ko ražotājs ir izvēlējies kā paredzēto testa temperatūru. Ja sistēma var izpildīt atkausēšanas prasības bez iedarbināta dzinēja, tad dzinējs var nedarboties.

2.1.7.3.   Testa sākumā visi akumulatori ir pilnīgi uzlādēti.

2.1.7.4.   Testa laikā spriegums pretaizsalšanas ierīces spailēs nedrīkst pārsniegt ierīces nominālo spriegumu vairāk kā par 20 %.

2.1.7.5.   Temperatūru testa kamerā mēra priekšējā stikla centra līmenī punktā, ko būtiski neietekmē siltums no transportlīdzekļa, kuram veic testu.

2.1.7.6.   Kameru dzesējošās gaisa plūsmas ātruma horizontālais elements, kuru mēra tieši pirms testa, transportlīdzekļa vidusplaknē 300 mm uz priekšu no priekšējā stikla pamatnes un tādā līmenī, kas ir pa vidu starp šo pamatni un priekšējā stikla augšējo malu, ir cik iespējams zems un katrā ziņā mazāks par 8 km/h.

2.1.7.7.   Ja tādi ir, dzinēja pārsegs, jumts, visas durvis, logi un ventilācijas atveres, izņemot apsildes un ventilācijas sistēmas ieplūdes un izplūdes atveres, ir aizvērtas. Viens vai divi logi var būt atvērti kopējā vertikālā platumā 25 mm, ja tā pieprasa transportlīdzekļa ražotājs.

2.1.7.8.   Transportlīdzekļa pretaizsalšanas ierīci noregulē tā, kā testa temperatūrai ieteicis transportlīdzekļa ražotājs.

2.1.7.9.   Testa laikā var izmantot priekšējā stikla tīrītājus, bet to dara bez iejaukšanās ar roku, izņemot iekšējos vadības slēdžus transportlīdzeklī.

2.1.8.   Novērotājs(-i), testa periodam sākoties, ik pēc piecām minūtēm apvelk atkausēto laukumu uz priekšējā stikla iekšējās virsmas.

2.1.9.   Testa beigās priekšējā stikla iekšējās virsmas atkausēto laukumu, kas apvilkts saskaņā ar 2.1.8. punkta prasībām, atzīmē un marķē, identificējot priekšējā stikla redzamības laukus A un B.

2.2.   Priekšējā stikla apsvīduma novēršana

2.2.1.   Pirms testa priekšējā stikla iekšējo virsmu rūpīgi attauko ar metilspirtu vai tamlīdzīgu attaukojošu līdzekli. Pēc nožūšanas uzklāj ne mazāk par 3 % un ne vairāk par 10 % amonjaka šķīduma. Virsmai ļauj atkal nožūt un pēc tam to noslauka ar sausu kokvilnas audumu.

2.2.2.   Testu izdara mākslīgās vides kamerā, kas ir pietiekami liela, lai tajā ietilptu sakomplektēts transportlīdzeklis, un kas spēj radīt un saglabāt testa temperatūru – 3 ± 1 °C visā testa periodā.

2.2.2.1.   Temperatūru testa kamerā mēra priekšējā stikla centra līmenī punktā, ko būtiski neietekmē siltums no transportlīdzekļa, kuram veic testu.

2.2.2.2.   Kameru dzesējošās gaisa plūsmas ātruma horizontālais elements, kuru mēra tieši pirms testa, transportlīdzekļa vidusplaknē 300 mm uz priekšu no priekšējā stikla pamatnes un tādā līmenī, kas ir pa vidu starp šo pamatni un priekšējā stikla augšējo malu, ir cik iespējams zems un katrā ziņā mazāks par 8 km/h.

2.2.2.3.   Ja tādi ir, dzinēja pārsegs, jumts, visas durvis, logi un ventilācijas atveres, izņemot apsildes un ventilācijas sistēmas ieplūdes un izplūdes atveres, ir aizvērtas. Apsvīduma novēršanas testa sākumā var būt atvērts viens vai divi logi kopējā vertikālā platumā 25 mm, ja tā noteicis transportlīdzekļa ražotājs.

2.2.3.   Apsvīdumu rada, izmantojot II pielikuma 4. papildinājumā aprakstīto tvaika ģeneratoru. Ģeneratorā ir pietiekami daudz ūdens, lai apkārtējā temperatūrā – 3 °C radītu vismaz 70 ± 5 g/h tvaiku attiecībā uz katru ražotāja norādīto sēdvietu.

2.2.4.   Pēc tam, kad transportlīdzekli novieto mākslīgās vides kamerā, priekšējā stikla iekšējo virsmu notīra, kā paredzēts 2.2.1. punktā. Apkārtējā gaisa temperatūru pazemina un stabilizē, kad sasniegti – 3 ± 1 °C. Transportlīdzekļa sistēmas atslēdz un to tur testa temperatūrā ne mazāk kā 10 stundas pirms testa sākuma. Ja ir iespējams pārbaudīt, vai transportlīdzekļa dzinēja dzesēšanas šķidruma un eļļas temperatūra stabilizējusies vienāda ar testa temperatūru, šo laiku var saīsināt.

2.2.5.   Tvaika ģeneratoru novieto tā, lai izplūdes atveres būtu transportlīdzekļa gareniskajā plaknē 580 ± 80 mm augstumā virs vadītāja sēdekļa R punkta jeb sēdekļa atskaites punkta. To parasti novieto tieši aiz priekšējā sēdekļa atzveltnes, sēdekļus novietojot ražotāja paredzētajā stāvoklī un sēdekļa atzveltni noregulējot paredzētajā slīpumā. Ja transportlīdzekļa projekta dēļ tas nav iespējams, ģeneratoru var novietot atzveltnes priekšā minētajai pozīcijai tuvākajā piemērotajā pozīcijā.

2.2.6.   Pēc tam, kad ģenerators transportlīdzeklī ir darbojies piecas minūtes, viens vai divi novērotāji ātri iekāpj transportlīdzeklī, atverot durvis kopumā ne ilgāk kā 8 sekundes, un apsēžas priekšējā daļā, tad ģeneratora izvadi samazina par 70 ± 5 g/h attiecībā uz katru novērotāju.

2.2.7.   Vienu minūti pēc tam, kad novērotājs(-i) ir iekāpis(-uši) transportlīdzeklī, transportlīdzekļa galveno vadības slēdzi pārslēdz darba režīmā un var iedarbināt dzinēju, ja vajadzīgs – ar kādiem ārējiem līdzekļiem. Testa periods sākas, kad ir ieslēgts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis.

2.2.7.1.   Dzinējs, ja tāds ir, darbojas ar apgriezienu skaitu, kas nepārsniedz 50 % no apgriezienu skaita, kas atbilst tā maksimālajai jaudai. Tomēr, ja ir pierādīts, ka tas nav iespējams sakarā ar īpašu dzinēja kontroles stratēģiju, piemēram, ja tas ir hibrīds elektriskais transportlīdzeklis, tad nosaka sliktāko iespējamo gadījumu. Tādā gadījumā ņem vērā dzinēja apgriezienu skaitu, dzinēja darbības periodisku vai pilnīgu trūkumu normālos braukšanas apstākļos, kad apkārtējās vides temperatūra ir – 1 °C. Ja sistēma var izpildīt pretaizsvīšanas prasības bez iedarbināta dzinēja, tad dzinējs var nedarboties.

2.2.7.2.   Transportlīdzekļa pretaizsvīšanas ierīci noregulē tā, kā testa temperatūrai ieteicis transportlīdzekļa ražotājs.

2.2.7.3.   Testa sākumā visi akumulatori ir pilnīgi uzlādēti.

2.2.7.4.   Spriegums pretaizsvīšanas ierīces spailēs nedrīkst pārsniegt ierīces nominālo spriegumu vairāk kā par 20 %.

2.2.8.   Testa beigās no apsvīduma atbrīvoto laukumu reģistrē, atzīmē un marķē, identificējot priekšējā stikla redzamības laukus A un B.