EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32010Q0109(01)

Reģionu komiteja – Reglaments

OJ L 6, 9.1.2010, p. 14–31 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 05/03/2014; Aizstāts ar 32014Q0305(01)

ELI: http://data.europa.eu/eli/proc_rules/2010/109/oj

9.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 6/14


REĢIONU KOMITEJA

REGLAMENTS

SATURA RĀDĪTĀJS

IEVADS

IEVADA PIEZĪMES

I   SADAĻA

KOMITEJAS LOCEKĻI UN STRUKTŪRVIENĪBAS

1.   NODAĻA

KOMITEJAS STRUKTŪRVIENĪBAS

1. pants – Komitejas struktūrvienības

2.   NODAĻA

KOMITEJAS LOCEKĻI

2. pants – Locekļi un aizvietotāji

3. pants – Pilnvaru termiņš

4. pants – Privilēģijas un neaizskaramība

5. pants – Locekļu un aizvietotāju piedalīšanās sanāksmēs

6. pants – Balsstiesību deleģēšana

7. pants – Valstu delegācijas un politiskās grupas

8. pants – Valstu delegācijas

9. pants – Politiskās grupas un neatkarīgie locekļi

10. pants – Starpreģionālās grupas

II   SADAĻA

KOMITEJAS SASTĀVS UN DARBĪBA

1.   NODAĻA

KOMITEJAS SASAUKŠANA UN IZVEIDE

11. pants – Pirmās sēdes sasaukšana

12. pants – Komitejas izveide un pilnvaru pārbaude

2.   NODAĻA

PILNSAPULCE

13. pants – Pilnsapulces pamatuzdevumi

14. pants – Pilnsapulces sasaukšana

15. pants – Plenārsesijas darba kārtība

16. pants – Plenārsesijas atklāšana

17. pants – Publiskums, ar Komiteju nesaistītas augstas amatpersonas un uzaicinātās personas, aktualitāšu stunda

18. pants – Uzstāšanās ilgums

19. pants – Referentu saraksts

20. pants – Priekšlikumi attiecībā uz procedūru

21. pants – Kvorums

22. pants – Balsošana

23. pants – Grozījumu iesniegšana

24. pants – Grozījumu izskatīšana

25. pants – Atzinumu un ziņojumu steidzama izskatīšana

26. pants – Vienkāršota procedūra

27. pants – Plenārsesijas noslēgums

28. pants – Simboli

3.   NODAĻA

BIROJS UN PRIEKŠSĒDĒTĀJS

29. pants – Biroja sastāvs

30. pants – Biroja locekļu aizstāšana

31. pants – Ievēlēšanas kārtība

32. pants – Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja pirmā vietnieka ievēlēšana

33. pants – Biroja locekļu ievēlēšana

34. pants – Aizvietotāju iecelšana

35. pants – Vēlēšanas vakantu vietu aizpildīšanai Birojā

36. pants – Biroja pamatuzdevumi

37. pants – Biroja sasaukšana, kvorums un lēmumu pieņemšana

38. pants – Priekšsēdētājs

Atzinumi, ziņojumi un rezolūcijas. Procedūra Birojā

39. pants – Atzinumu juridiskais pamats

40. pants – Par atzinuma un ziņojuma sagatavošanu atbildīgās komisijas iecelšana

41. pants – Galvenā ziņotāja iecelšana

42. pants – Pašiniciatīvas atzinumi un ziņojumi

43. pants – Rezolūciju iesniegšana

44. pants – Atzinumu, ziņojumu un rezolūciju izplatīšana

4.   NODAĻA

KOMISIJAS

45. pants – Sastāvs un kompetences jomas

46. pants – Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki

47. pants – Komisiju pamatuzdevumi

48. pants – Komisiju sasaukšana un darba kārtība

49. pants – Publiskums

50. pants – Atzinumu un ziņojumu izstrādes termiņi

51. pants – Atzinumu un ziņojumu saturs

52. pants – Darbs pēc Komitejas atzinumu pieņemšanas

53. pants – Prasības celšana Tiesā par subsidiaritātes principa pārkāpšanu

54. pants – Prasības par obligātu konsultēšanos ar Komiteju pārkāpšana

55. pants – Ziņojums par atzinumu ietekmi

56. pants – Ziņotāji

57. pants – Darba grupas

58. pants – Eksperti

59. pants – Kvorums

60. pants – Balsošana

61. pants – Grozījumi

62. pants – Lēmums neizstrādāt atzinumu vai ziņojumu

63. pants – Rakstiska procedūra

64. pants – Pamatojums vēstules formā

65. pants – Komisijām piemērojamie noteikumi

5.   NODAĻA

KOMITEJAS ADMINISTRĀCIJA

66. pants – Ģenerālsekretariāts

67. pants – Ģenerālsekretārs

68. pants – Ģenerālsekretāra pieņemšana darbā

69. pants – Civildienesta noteikumi un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība

70. pants – Slēgta sēde

71. pants – Finanšu un administratīvo lietu komisija

72. pants – Budžets

III   SADAĻA

CITI NOTEIKUMI

1.   NODAĻA

SADARBĪBA AR CITĀM IESTĀDĒM

73. pants – Sadarbības līgumi

74. pants – Atzinumu, ziņojumu un rezolūciju nosūtīšana un publiskošana

2.   NODAĻA

PUBLISKUMS UN PĀRREDZAMĪBA

75. pants – Dokumentu publiska pieejamība

3.   NODAĻA

VALODU LIETOŠANA

76. pants – Mutiskās tulkošanas valodu režīms

4.   NODAĻA

AR REGLAMENTU SAISTĪTIE JAUTĀJUMI

77. pants – Reglamenta pārskatīšana

78. pants – Biroja norādījumi

79. pants – Reglamenta stāšanās spēkā

*

* *

IEVADS

Reģionu komiteja saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 306. panta otro daļu 2009. gada 3. decembrī pieņēma šo Reglamentu.

IEVADA PIEZĪMES

Šajā Reglamentā minētie amati un dienesta pienākumi attiecas tiklab uz sievietēm, kā uz vīriešiem.

I   SADAĻA

KOMITEJAS LOCEKĻI UN STRUKTŪRVIENĪBAS

1.   NODAĻA

KOMITEJAS STRUKTŪRVIENĪBAS

1. pants –   Komitejas struktūrvienības

Komitejas struktūrvienības ir pilnsapulce, priekšsēdētājs, Birojs un komisijas.

2.   NODAĻA

KOMITEJAS LOCEKĻI

2. pants –   Locekļi un aizvietotāji

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 300. pantu Komitejas locekļi, kā arī viņu aizvietotāji pārstāv reģionālās un vietējās pašvaldības. Viņiem ir reģionālas vai vietējas vēlētas varas mandāti, vai viņi ir politiski atbildīgi kādai vēlētai sapulcei. Komitejas locekļus nedrīkst saistīt nekādi obligāti norādījumi. Viņi pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Savienības vispārējās interesēs.

3. pants –   Pilnvaru termiņš

1.

Locekļa vai aizvietotāja pilnvaras sākas dienā, kad viņa iecelšanu apstiprina Padome.

2.

Locekļa vai aizvietotāja pilnvaras beidzas, viņam atkāpjoties no amata, beidzoties mandātam, kas bija pamatā viņa iecelšanai, vai nāves gadījumā.

3.

Par atkāpšanos no amata jāpaziņo rakstiski Komitejas priekšsēdētājam, norādot atkāpšanās datumu. Priekšsēdētājs ziņo par to Padomei, kas apstiprina vakanto vietu un uzsāk nomaiņas procedūru.

4.

Loceklim vai aizvietotājam, kura pilnvaras vairs nav spēkā, jo beidzies mandāts, kas bija pamatā viņa iecelšanai, par to nekavējoties rakstiski jāinformē Komitejas priekšsēdētājs.

5.

Gadījumos, kas minēti šā panta otrajā punktā, Padome ieceļ jaunu locekli vai jaunu aizvietotāju uz atlikušo pilnvaru laiku.

4. pants –   Privilēģijas un neaizskaramība

Uz locekļiem un viņu pilnvarotiem aizvietotājiem attiecas privilēģijas un neaizskaramība, kas noteiktas Protokolā par Eiropas Savienības privilēģijām un neaizskaramību.

5. pants –   Locekļu un aizvietotāju piedalīšanās sanāksmēs

1.

Ikvienu locekli, kas nevar piedalīties plenārsesijā, var pārstāvēt aizvietotājs no attiecīgās valsts delegācijas pat uz ierobežotu laika periodu – atsevišķām plenārsesijas dienām. Visiem locekļiem un viņu pilnvarotajiem aizvietotājiem ir jāparakstās klātesošo sarakstā.

2.

Ikvienu locekli, kas nevar piedalīties komisijas sanāksmē vai kādā citā Biroja apstiprinātā sanāksmē, var pārstāvēt cits loceklis vai aizvietotājs no attiecīgās valsts delegācijas, politiskās grupas vai starpreģionālās grupas. Visiem locekļiem un viņu pilnvarotajiem aizvietotājiem ir jāparakstās klātesošo sarakstā.

3.

Loceklis vai aizvietotājs, kas iekļauts darba grupas locekļu aizvietotāju sarakstā, kuru izveido saskaņā ar 36. vai 57. pantu, var aizstāt jebkuru attiecīgās politiskās grupas locekli.

4.

Aizvietotājs vai loceklis, kas aizvieto citu locekli, var piekrist pārstāvēt tikai vienu locekli. Attiecīgajā sēdē viņam ir visas locekļa tiesības un pilnvaras. Par balsstiesību deleģēšanu jāinformē ģenerālsekretariāts atbilstoši noteiktajai paziņošanas kārtībai un ne vēlāk kā vienu dienu pirms sanāksmes.

5.

Par dalību plenārsesijā izdevumus atlīdzina tikai vienreiz – vai nu loceklim, vai viņa aizvietotājam. Šis punkts precizēts Biroja pieņemtajos noteikumos par ceļa un uzturēšanās izdevumiem.

6.

Aizvietotājs, ko ieceļ par ziņotāju, var piedalīties plenārsesijas sēdē, kuras darba kārtībā ir atzinuma projekts vai ziņojums, kuru viņš ir sagatavojis, un iepazīstināt ar to arī tad, ja sēdē piedalās loceklis, kuru viņš aizvieto. Loceklis var deleģēt savas balsstiesības aizvietotājam uz attiecīgā atzinuma projekta vai ziņojuma izskatīšanas laiku. Pirms attiecīgās sēdes par balsstiesību deleģēšanu rakstiski jāinformē ģenerālsekretārs.

7.

Neierobežojot 23. panta 1. punkta noteikumus, balsstiesību deleģēšana zaudē spēku no brīža, kad loceklis, kas deleģējis balsstiesības, vairs nav Komitejas loceklis.

6. pants –   Balsstiesību deleģēšana

Izņemot 5. un 30. pantā paredzētos gadījumus, balsstiesības nedrīkst deleģēt.

7. pants –   Valstu delegācijas un politiskās grupas

Valstu delegācijas un politiskās grupas sniedz vienlīdz nozīmīgu ieguldījumu Komitejas darba organizācijā.

8. pants –   Valstu delegācijas

1.

Komitejas locekļi un aizvietotāji no vienas dalībvalsts veido valsts delegāciju. Katra valsts delegācija pieņem savus iekšējos noteikumus un ievēl priekšsēdētāju, kura vārdu un uzvārdu oficiāli dara zināmu Komitejas priekšsēdētājam.

2.

Ģenerālsekretārs Komitejas administrācijā izveido valstu delegāciju atbalsta struktūru, kas katram loceklim individuāli nodrošina informāciju un palīdzību attiecīgās valsts oficiālajā valodā. Tā ir daļa no īpaša dienesta, kura sastāvā ir Komitejas ierēdņi un citi darbinieki un kas valstu delegācijām nodrošina iespēju atbilstoši izmantot Komitejas infrastruktūru. Ģenerālsekretārs dod valstu delegācijām iespēju organizēt sanāksmes pirms plenārsesijas vai plenārsesijas laikā.

3.

Valstu delegācijām palīdz arī valstu koordinatori, kuri nav ģenerālsekretariāta personāla sastāvā. Viņu pienākums ir sekmēt Komitejas locekļu pilnvaru īstenošanu.

4.

Ģenerālsekretārs sniedz atbalstu valstu koordinatoriem, piemēram, lai tie varētu pienācīgi izmantot Komitejas infrastruktūru.

9. pants –   Politiskās grupas un neatkarīgie locekļi

1.

Locekļi un aizvietotāji var veidot grupas, kas atspoguļo viņu politiskos uzskatus. Pievienošanās kritērijus nosaka katras politiskās grupas reglaments.

2.

Lai izveidotu politisko grupu, ir jābūt vismaz astoņpadsmit locekļiem vai aizvietotājiem, kas pārstāv vismaz vienu piekto daļu dalībvalstu; turklāt katras grupas sastāvā vismaz pusei ir jābūt locekļiem. Loceklim un viņa aizvietotājam jābūt vienas politiskās grupas sastāvā. Politisko grupu likvidē, ja netiek sasniegts tās pastāvēšanai nepieciešamais locekļu skaits.

3.

Par politiskās grupas izveidi, likvidēšanu vai citām izmaiņām ar paziņojumu jāinformē Komitejas priekšsēdētājs. Paziņojumā par politiskās grupas izveidi jānorāda grupas nosaukums, locekļi un biroja sastāvs.

4.

Katrai politiskajai grupai ir sekretariāts, kura darbinieki ir ģenerālsekretariāta personāla sastāvā. Politiskās grupas var iesniegt priekšlikumus iecēlējinstitūcijai attiecībā uz grupu sekretariātu darbiniekiem, viņu pieņemšanu darbā, pakāpes paaugstināšanu vai līguma pagarināšanu. Iecēlējinstitūcija pieņem lēmumu pēc attiecīgās politiskās grupas priekšsēdētāja uzklausīšanas.

5.

Ģenerālsekretārs piešķir politiskajām grupām un to struktūrvienībām atbilstošus resursus sanāksmēm, darbībām, publikācijām un sekretariāta darbam. Katrai politiskai grupai piešķirtie finanšu resursi precizēti budžetā. Politiskās grupas un to sekretariāts var atbilstīgi izmantot Komitejas infrastruktūru.

6.

Politiskās grupas un to biroji var organizēt sanāksmes pirms plenārsesijas vai arī tās laikā. Divreiz gadā politiskās grupas var rīkot ārpuskārtas sanāksmes. Aizvietotājiem, kas piedalās šajās sanāksmēs, ceļa un uzturēšanās izdevumus atlīdzina, ja viņi pārstāv kādu savas politiskās grupas locekli.

7.

Neatkarīgie locekļi saņem administratīvu atbalstu. Minētā atbalsta noteikumus sagatavo Birojs pēc ģenerālsekretāra ierosinājuma.

10. pants –   Starpreģionālās grupas

Locekļi un aizvietotāji var veidot starpreģionālās grupas. Par to izveidošanu paziņo Komitejas priekšsēdētājam. Starpreģionālo grupu formāli izveido ar Biroja lēmumu.

*

* *

II   SADAĻA

KOMITEJAS SASTĀVS UN DARBĪBA

1.   NODAĻA

KOMITEJAS SASAUKŠANA UN IZVEIDE

11. pants –   Pirmās sēdes sasaukšana

Pēc katras sastāva atjaunošanas reizi piecos gados Komiteju sasauc tās iepriekšējais priekšsēdētājs vai iepriekšējais priekšsēdētāja pirmais vietnieks, vai gados vecākais priekšsēdētāja pirmais vietnieks, vai gados vecākais loceklis, un tās pirmā sēde notiek ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc tam, kad Padome ir iecēlusi Komitejas locekļus.

Loceklis, kas saskaņā ar iepriekšminēto veic pagaidu priekšsēdētāja pienākumus un Komitejas pārstāvības funkciju, vada pirmo sēdi kā pagaidu priekšsēdētājs.

Viņš izveido pagaidu Biroju, kurā bez viņa ir četri gados jaunākie klātesošie locekļi un Komitejas ģenerālsekretārs.

12. pants –   Komitejas izveide un pilnvaru pārbaude

1.

Pirmās sēdes laikā pagaidu priekšsēdētājs iepazīstina Komiteju ar Padomes paziņojumu par locekļu iecelšanu un ziņo par pārstāvības funkcijas īstenošanu. Pirms paziņojuma par Komitejas izveidi jaunajam pilnvaru termiņam viņš var veikt locekļu iecelšanas un locekļu pilnvaru pārbaudi, ja viņam tas tiek prasīts.

2.

Pagaidu Birojs turpina darbu līdz Biroja locekļu vēlēšanu rezultātu paziņošanai.

2.   NODAĻA

PILNSAPULCE

13. pants –   Pilnsapulces pamatuzdevumi

Komiteja tiekas pilnsapulcē. Pilnsapulces pamatuzdevumi ir šādi:

a)

pieņemt atzinumus, ziņojumus un rezolūcijas;

b)

apstiprināt Komitejas ieņēmumu un izdevumu provizoriskās tāmes projektu;

c)

apstiprināt Komitejas politisko programmu katra pilnvaru termiņa sākumā;

d)

ievēlēt priekšsēdētāju, priekšsēdētāja pirmo vietnieku un pārējos Biroja locekļus;

e)

izveidot komisijas;

a)

apstiprināt un pārskatīt Komitejas Reglamentu;

g)

pēc kvoruma pārbaudes saskaņā ar 21. panta 1. punkta pirmo teikumu un pēc Komitejas priekšsēdētāja vai kompetentās komisijas ierosinājuma saskaņā ar 53. un 54. panta noteikumiem pieņemt lēmumu ar divu trešdaļu nodoto balsu vairākumu par prasības celšanu Eiropas Kopienu Tiesā. Pēc lēmuma pieņemšanas priekšsēdētājs Komitejas vārdā iesniedz prasību Tiesā.

14. pants –   Pilnsapulces sasaukšana

1.

Komitejas priekšsēdētājs sasauc pilnsapulci vismaz vienu reizi trijos mēnešos. Birojam iepriekšējā gada trešajā ceturksnī ir jānosaka plenārsesiju grafiks nākamajam gadam. Plenārsesija var ilgt vienu vai vairākas dienas.

2.

Ja vismaz viena ceturtdaļa locekļu rakstveidā to pieprasa, priekšsēdētājam ir jāsasauc ārpuskārtas plenārsēde, kurai jānotiek ne agrāk kā vienu nedēļu pirms un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šā lūguma iesniegšanas. Lūgumā jābūt precizētam jautājumam, kas jāapskata ārpuskārtas plenārsesijā. Neviens cits temats darba kārtībā nav apspriežams.

15. pants –   Plenārsesijas darba kārtība

1.

Birojs sagatavo provizorisku darba kārtības projektu, kurā ir iekļauts provizorisks saraksts ar nākamajā plenārsesijā izskatāmo atzinumu, ziņojumu vai rezolūciju projektiem, kā arī pārējiem dokumentiem, par kuriem jāpieņem lēmums (dokumenti lēmuma pieņemšanai).

2.

Vismaz divdesmit darba dienas pirms plenārsesijas atklāšanas priekšsēdētājs locekļiem un viņu aizvietotājiem pa e-pastu nosūta darba kārtības projektu, pievienojot darba kārtībā minētos dokumentus, par kuriem jāpieņem lēmums; sēdes dokumentus locekļiem un viņu aizvietotājiem nosūta elektroniski attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā. Vienlaicīgi tiek nodrošināta šo dokumentu pieejamība arī elektroniskā formātā.

3.

Parasti atzinumu, ziņojumu un rezolūciju projektus ieraksta darba kārtībā tādā secībā, kādā tos pieņēmušas komisijas vai kādā tie iesniegti saskaņā ar Reglamentu, ievērojot darba kārtības punktu atbilstību izskatāmo dokumentu saturam.

4.

Dažos pamatotos izņēmuma gadījumos, kad nav iespējams ievērot 2. punktā noteikto termiņu, priekšsēdētājs var iekļaut darba kārtības projektā dokumentu, par kuru jāpieņem lēmums, ar nosacījumu, ka attiecīgā dokumenta teksts ir nodots locekļiem un aizvietotājiem viņu oficiālajā valodā vismaz vienu nedēļu pirms plenārsesijas atklāšanas. Uz dokumenta, par kuru jāpieņem lēmums, titullapas ir jānorāda šīs procedūras izmantošanas iemesls.

5.

Izmaiņas darba kārtības projektā rakstiski jāiesniedz ģenerālsekretāram ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms plenārsesijas atklāšanas.

6.

Sēdē, kas notiek pirms plenārsesijas atklāšanas, Birojs apstiprina galīgo darba kārtības projektu. Šīs sēdes laikā Birojs ar divu trešdaļu nodoto balsu vairākumu var iekļaut darba kārtībā steidzamus vai aktuālus jautājumus, kuru izskatīšana nav atliekama uz nākamo plenārsesiju.

7.

Pēc priekšsēdētāja, politiskās grupas vai 32 locekļu ierosinājuma Birojs vai pilnsapulce ir tiesīga pieņemt šādus lēmumus:

pārcelt dokumenta, par kuru jāpieņem lēmums, izskatīšanu uz kādu no nākamajām plenārsesijām,

vai

nosūtīt atpakaļ attiecīgajai komisijai otrreizējai pārskatīšanai dokumentu, par kuru jāpieņem lēmums.

Šis nosacījums neattiecas uz dokumentiem, par kuriem jāpieņem lēmums un kuru pieņemšanu nevar atlikt Padomes, Komisijas vai Eiropas Parlamenta noteiktā termiņa dēļ.

Dokumentam, par kuru jāpieņem lēmums un kura izskatīšana pārcelta uz nākamo plenārsesiju, pievieno visus noteiktajā kārtībā iesniegtos grozījumus.

Ja dokumentu nosūta atpakaļ komisijai, par to iesniegtie grozījumi zaudē spēku, un ziņotājs izvērtē, vai, ņemot vērā grozījumu saturu, viņam ir:

jāievieš izmaiņas sākotnējā dokumenta tekstā, ievērojot noteikto termiņu,

un/vai

jāiesniedz grozījumi saskaņā ar komisijā noteikto grozījumu iesniegšanas kārtību.

Dokumentu iekļauj komisijas sanāksmes darba kārtībā lēmuma pieņemšanai.

16. pants –   Plenārsesijas atklāšana

Priekšsēdētājs atklāj plenārsesiju un nodod apstiprināšanai darba kārtības galīgo projektu.

17. pants –   Publiskums, ar Komiteju nesaistītas augstas amatpersonas un uzaicinātās personas, aktualitāšu stunda

1.

Plenārsesijas sēdes ir atklātas, ja vien pilnsapulce nelemj citādi par visu sesiju kopumā vai par kādu konkrētu darba kārtības punktu.

2.

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvji var piedalīties plenārsesijās. Viņus var uzaicināt uzstāties.

3.

Pēc paša iniciatīvas vai pēc Biroja lūguma priekšsēdētājs var uzaicināt ar Komiteju nesaistītas amatpersonas piedalīties plenārsesijā un uzstāties tajā. Pēc uzstāšanās var sekot vispārējas debates, kurām piemēro vispārējos noteikumus par uzstāšanās laiku.

4.

Saskaņā ar 15. panta 1. un 6. punktu Birojs var ierosināt pilnsapulcei uzsākt vispārējas debates par aktuāliem politiskiem jautājumiem, kas skar reģionālās un vietējās pašvaldības (“aktualitāšu stunda”). Tām piemēro vispārējos noteikumus par uzstāšanās laiku.

18. pants –   Uzstāšanās laiks

1.

Plenārsesijas sākumā pilnsapulce pēc Biroja ierosinājuma nosaka uzstāšanās laiku, kas paredzēts katram darba kārtības punktam. Plenārsesijas laikā priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc kāda locekļa lūguma var pieņemt lēmumu par uzstāšanās laika ierobežošanu.

2.

Pēc Biroja ierosinājuma priekšsēdētājs var ierosināt pilnsapulcei, apspriežot vispārīgus jautājumus vai konkrētus tematus, sadalīt uzstāšanās laiku starp politiskajām grupām un valstu delegācijām.

3.

Parasti uzstāšanās laiks ir ierobežots līdz vienai minūtei piezīmēm par protokolu, priekšlikumiem attiecībā uz procedūru, ierosinājumiem grozīt galīgo darba kārtības projektu vai darba kārtību.

4.

Ja runātājs pārsniedz viņam atvēlēto uzstāšanās laiku, priekšsēdētājs pēc brīdinājuma var pārtraukt viņa uzstāšanos.

5.

Loceklis var iesniegt pieprasījumu slēgt debates, un priekšsēdētājs nodot to balsošanai.

19. pants –   Referentu saraksts

1.

Locekļi, kuri lūdz vārdu, tiek ierakstīti referentu sarakstā saņemto pieprasījumu secībā. Priekšsēdētājs dod vārdu, pamatojoties uz šo sarakstu. Viņš raugās, lai iespēju robežās tiktu uzklausīti referenti, kas pārstāv dažādas politiskās tendences un dažādu valstu delegācijas.

2.

Pēc viņu pieprasījuma kompetentās komisijas ziņotājam, kā arī politisko grupu un valstu delegāciju pārstāvjiem, ja viņi vēlas uzstāties savas grupas vai delegācijas vārdā, var dot iespēju uzstāties pirmajiem.

3.

Bez priekšsēdētāja piekrišanas neviens nedrīkst uzstāties vairāk nekā divas reizes par vienu un to pašu tematu. Tomēr attiecīgo komisiju priekšsēdētāji un ziņotāji tiek uzklausīti pēc viņu pieprasījuma, un uzstāšanās laiku nosaka priekšsēdētājs.

20. pants –   Priekšlikumi attiecībā uz procedūru

1.

Loceklim, kas vēlas iesniegt priekšlikumu attiecībā uz procedūru vai vērst priekšsēdētāja uzmanību Reglamenta neievērošanai, ir jādod iespēja uzstāties. Priekšlikumam jābūt saistītam ar apspriežamo punktu vai darba kārtību.

2.

Pieprasījumi par uzstāšanos saistībā ar priekšlikumiem attiecībā uz procedūru tiek izskatīti prioritārā kārtībā.

3.

Priekšsēdētājs nekavējoties pieņem lēmumu par priekšlikumu attiecībā uz procedūru, ievērojot Reglamenta noteikumus. Priekšsēdētājs paziņo savu lēmumu un par to netiek balsots.

21. pants –   Kvorums

1.

Pilnsapulces kvorums ir sasniegts, ja tajā piedalās vairāk nekā puse tās locekļu. Kvorumu pārbauda, ja to pieprasa vismaz viens loceklis un ja par prasību pārbaudīt kvorumu ir nobalsojuši vismaz piecpadsmit locekļi. Ja kvoruma pārbaudi nepieprasa, balsojums ir spēkā neatkarīgi no klātesošo skaita. Pirms kvoruma pārbaudes priekšsēdētājs var lemt par sēdes pārtraukšanu ne ilgāk kā uz desmit minūtēm. Locekļus, kas ir prasījuši šo pārbaudi, skaitīšanas nolūkā uzskata par klātesošiem, pat ja viņi vairs neatrodas telpā. Ja klātesošo locekļu skaits ir mazāks par piecpadsmit, priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu, ka kvorums nav sasniegts.

2.

Ja kvorums nav sasniegts, visus darba kārtības punktus, par kuriem jābalso, pārceļ uz nākamo sēdes dienu, kad pilnsapulce neatkarīgi no klātesošo locekļu skaita var nobalsot par tiem punktiem, kuru izskatīšana tika pārcelta.

22. pants –   Balsošana

1.

Pilnsapulce lēmumu pieņem ar balsu vairākumu, ja vien Reglamentā nav noteikts citādi.

2.

Derīgs balsojums ir “par”, “pret” un “atturos”. Balsu vairākumu aprēķina, ņemot vērā tikai balsis “par” un “pret”. Ja balsu skaits ir vienāds, uzskata, ka balsošanai iesniegtais dokuments vai priekšlikums ir noraidīts.

3.

Ja balsu skatīšanas rezultāts tiek apšaubīts, par atkārtotu balsošanu var lemt priekšsēdētājs vai pieprasīt jebkurš loceklis ar nosacījumu, ka vismaz piecpadsmit locekļu nobalso par atkārtotu balsošanu.

4.

Pēc priekšsēdētāja, kādas politiskās grupas vai 32 locekļu ierosinājuma, kas iesniegts pirms galīgas darba kārtības apstiprināšanas, pilnsapulce par vienu vai vairākiem darba kārtības punktiem var nolemt veikt balsošanu pēc saraksta, atspoguļojot to plenārsesijas protokolā. Ja vien pilnsapulce nav nolēmusi citādi, balsošana pēc saraksta neattiecas uz balsošanu par grozījumiem.

5.

Ja balsojums attiecas uz personām, pēc priekšsēdētaja, kādas politiskās grupas vai 32 locekļu ierosinājuma var pieņemt lēmumu par aizklātu balsojumu.

6.

Priekšsēdētājs jebkurā brīdī var lemt, ka balsošana notiek, izmantojot elektronisko balsošanas sistēmu.

23. pants –   Grozījumu iesniegšana

1.

Vienīgi locekļi un viņu pilnvarotie aizvietotāji, ievērojot grozījumu iesniegšanas kārtību, var iesniegt grozījumus dokumentiem, par kuriem jāpieņem lēmums, un attiecībā uz savu ziņojumu to var darīt arī ziņotājs, kas nav pilnvarots aizvietotājs.

Grozījumus plenārsesijā ir tiesīgs iesniegt vai nu loceklis, vai viņa pilnvarots aizvietotājs. Grozījumi, ko noteiktajā kārtībā pirms savu pilnvaru zaudēšanas vai deleģēto balsstiesību saņemšanas vai zaudēšanas iesniedzis Komitejas loceklis vai viņa aizvietotājs, paliek spēkā.

2.

Neierobežojot 26. panta 1. punkta noteikumu piemērošanu, grozījumi dokumentiem, par kuriem jāpieņem lēmums, jāiesniedz vai nu vienai politiskai grupai, vai vismaz sešiem locekļiem vai viņu pilnvarotiem aizvietotājiem, norādot viņu vārdus. Valstu delegācijas, kurās ir mazāk par sešiem locekļiem, var iesniegt grozījumus, ja tos iesnieguši visi delegācijas locekļi vai viņu pilnvaroti aizvietotāji, norādot viņu vārdus.

3.

Grozījumi jāiesniedz ģenerālsekretāram deviņas darba dienas pirms plenārsesijas atklāšanas. Grozījumiem jābūt pieejamiem elektroniski, tiklīdz tie ir iztulkoti un ne vēlāk kā četras darba dienas pirms plenārsesijas atklāšanas.

Grozījumus prioritārā kārtā iztulko un iesniedz ziņotājam, lai viņš varētu iesniegt savus grozījumus ģenerālsekretariātam ne vēlāk kā divas darba dienas pirms plenārsesijas atklāšanas. Ziņotāja iesniegtajiem grozījumiem jābūt saistītiem ar vienu vai vairākiem 1. rindkopā minētajiem grozījumiem. Ar ziņotāja iesniegtajiem grozījumiem var iepazīties tikai pēc plenārsesijas atklāšanas.

Gadījumos, kad piemēro 15. panta 4. punktu, priekšsēdētājs var lemt pārcelt grozījumu iesniegšanas beigu termiņu līdz trim darba dienām pirms plenārsesijas atklāšanas. Šie termiņi neattiecas uz grozījumiem saistībā ar steidzamiem jautājumiem atbilstoši 15. panta 6. punkta noteikumiem.

4.

Visus grozījumus locekļiem nodod pirms plenārsesijas.

24. pants –   Grozījumu izskatīšana

1.

Ja attiecībā uz kādu dokumenta, par kuru jāpieņem lēmums, daļu iesniegts viens vai vairāki grozījumi, priekšsēdētājs, ziņotājs vai grozījumu autori izņēmuma kārtā debašu laikā var ierosināt kompromisa grozījumus. Iespēju robežās kompromisa grozījuma teksts pirms attiecīgā jautājuma apspriešanas rakstiski jāiesniedz priekšsēdētājam un ģenerālsekretariātam.

2.

Par grozījumiem balso dokumenta punktu secībā un šādā prioritārā kārtībā:

ziņotāja iesniegtie grozījumi,

kompromisa grozījumi, ja vien kāds no sākotnējo grozījumu autoriem neiebilst,

pārējie grozījumi.

Pieņemot kompromisa grozījumus un ziņotāja iesniegtos grozījumus, sākotnējie grozījumi vairs nav spēkā.

Priekšsēdētājs var pieprasīt balsojumu kopumā par grozījumiem ar līdzīgu saturu vai mērķiem.

3.

No grozījumiem, kas iesniegti par ziņotāja sagatavoto atzinuma projektu vai ziņojumu, ziņotājs var iesniegt grozījumu sarakstu, kurus viņš iesaka pieņemt. Ja ir sagatavots balsošanas ieteikums, priekšsēdētājs var ierosināt balsošanu par visiem tajā iekļautajiem grozījumiem kopumā. Jebkurš loceklis var apstrīdēt balsošanas ieteikumu; šādā gadījumā loceklim jānorāda, par kuriem grozījumiem jābalso atsevišķi.

4.

Grozījumi ir prioritāri attiecībā pret tekstu, kuru tie groza, un par tiem balso vispirms.

5.

Gadījumā, ja divi vai vairāki grozījumi attiecas uz vienu teksta daļu un savstarpēji izslēdz viens otru, tad prioritārs ir grozījums, kas visvairāk atšķiras no oriģinālteksta, un par to balso vispirms.

Pirms balsošanas priekšsēdētājs paziņo, vai kāda grozījuma pieņemšanas rezultātā viens vai vairāki grozījumi tiek atcelti vai nu tādēļ, ka par vienu un to pašu teksta daļu iesniegtie grozījumi savstarpēji izslēdz viens otru vai arī tādēļ, ka tie rada pretrunu. Atcelto grozījumu nenodod balsošanai, ja vien tā autori atcelšanu neapstrīd un ja pilnsapulce piekrīt grozījumu nodot balsošanai.

6.

Galīgais balsojums tiek veikts par tekstu kopumā, neraugoties uz to, vai tas ir grozīts vai nē. Atzinums, kas neiegūst balsu vairākumu, tiek nosūtīts atpakaļ kompetentajai komisijai vai zaudē spēku.

25. pants –   Atzinumu un ziņojumu steidzama izskatīšana

Steidzamos gadījumos, kad Padomes, Komisijas vai Eiropas Parlamenta noteikto termiņu nav iespējams ievērot, izmantojot parasto kārtību, un ja kompetentā komisija ir vienprātīgi pieņēmusi atzinuma vai ziņojuma projektu, priekšsēdētājs to nosūta Padomei, Komisijai un Eiropas Parlamentam informācijai. Atzinuma vai ziņojuma projektu iesniedz nākamajā plenārsesijā, lai to pieņemtu bez grozījumiem. Visos dokumentos, kas attiecas uz minēto atzinumu vai ziņojumu, jānorāda, ka to izskata steidzamā kārtā.

26. pants –   Vienkāršota procedūra

1.

Atzinumu vai ziņojumu projektus, kas (atbildīgajā) komisijā pieņemti ar vienprātīgu lēmumu, iesniedz pilnsapulcei apstiprināšanai bez izmaiņām, ja vien saskaņā ar 23. panta 3. punkta pirmo teikumu vismaz trīsdesmit divi locekļi vai viņu pilnvaroti aizvietotāji, vai politiskā grupa nav iesniegusi grozījumus par tiem. Šādā gadījumā pilnsapulce attiecīgo grozījumu izskata. Ar atzinuma vai ziņojuma projektu plenārsesijā iepazīstina ziņotājs, un par to var noturēt debates. To nosūta locekļiem vienlaicīgi ar darba kārtības projektu.

2.

Ja (atbildīgā) komisija, kurai uzticēts izskatīt priekšlikumu, uzskata, ka Komitejai nav iemesla izteikt piezīmes vai ierosināt grozījumus, tā var ierosināt neizvirzīt nekādus iebildumus. Priekšlikumu iesniedz pilnsapulcē pieņemšanai bez debatēm.

27. pants –   Plenārsesijas noslēgums

Pirms plenārsesijas noslēguma priekšsēdētājs paziņo nākamās sesijas datumu un norises vietu, kā arī jau zināmos darba kārtības punktus.

28. pants –   Simboli

1.

Reģionu komiteja atzīst un atbalsta šādus Eiropas Savienības simbolus:

a)

karogu, kurā ir divpadsmit zelta zvaigžņu aplis uz zila fona;

b)

himnu, kas ir fragments no Ludviga van Bēthovena Devītās simfonijas “Odas priekam”;

c)

moto “Vienoti dažādībā”.

2.

Reģionu komiteja atzīmē Eiropas dienu 9. maijā.

3.

Karogs ir pacelts visās Reģionu komitejas ēkās un oficiālu pasākumu laikā.

4.

Himnu atskaņo, atklājot konstitutīvo sēdi pilnvaru termiņa sākumā, kā arī citu svinīgu sēžu gadījumos, tostarp, uzņemot valstu vai valdību vadītājus vai jaunos Komitejas locekļus pēc ES paplašināšanas.

3.   NODAĻA

BIROJS UN PRIEKŠSĒDĒTĀJS

29. pants –   Biroja sastāvs

Biroja sastāvā ir

a)

priekšsēdētājs;

b)

priekšsēdētāja pirmais vietnieks;

c)

pa vienam priekšsēdētāja vietniekam no katras dalībvalsts;

d)

27 citi locekļi;

e)

politisko grupu priekšsēdētāji.

Izņemot priekšsēdētāja, priekšsēdētāja pirmā vietnieka amatu, kā arī politisko grupu priekšsēdētāju vietas, Biroja locekļu vietas starp valstu delegācijām sadala šādi:

:

pa trim vietām katrai

:

Vācija, Spānija, Francija, Itālija, Polija, Apvienotā Karaliste,

:

pa divām vietām katrai

:

Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Grieķija, Īrija, Lietuva, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Zviedrija,

:

pa vienai vietai katrai

:

Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija.

30. pants –   Biroja locekļu aizstāšana

1.

Katras valsts delegācija no tās locekļu vidus kā ad personam pārstāvi ieceļ Biroja locekli vai aizvietotāju, izņemot priekšsēdētāju un priekšsēdētāja pirmo vietnieku.

2.

Katra politiskā grupa no tās locekļu vidus ieceļ sava priekšsēdētāja ad personam pārstāvi – citu locekli vai aizvietotāju.

3.

Ad personam pārstāvim ir tiesības piedalīties sanāksmēs, uzstāties un balsot tajās vienīgi tad, ja viņš pārstāv attiecīgo Biroja locekli. Pirms attiecīgās sēdes par balsstiesību deleģēšanu ir rakstveidā jāinformē ģenerālsekretārs.

31. pants –   Ievēlēšanas kārtība

1.

Pilnsapulce Biroju ievēl uz divarpus gadiem.

2.

Vēlēšanas noris pagaidu priekšsēdētāja vadībā saskaņā ar 11. un 12. pantā noteikto kārtību. Visas kandidatūras rakstiski jāiesniedz ģenerālsekretāram ne vēlāk kā vienu stundu pirms plenārsesijas sākuma. Vēlēšanas notiek tikai tad, ja plenārsesijā piedalās vismaz divas trešdaļas locekļu.

32. pants –   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja pirmā vietnieka ievēlēšana

1.

Pirms vēlēšanām priekšsēdētāja un priekšsēdētāja pirmā vietnieka amatu kandidāti var vērsties pie pilnsapulces ar īsu uzrunu. Kandidātu uzstāšanās ilgums ir vienāds, un to nosaka pagaidu priekšsēdētājs.

2.

Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja pirmā vietnieka vēlēšanas notiek atsevišķi. Viņus ievēl ar nodoto balsu vairākumu.

3.

Derīgs balsojums ir “par” un “atturos”. Lai aprēķinātu, vai sasniegts balsu vairākums, skaita vienīgi balsis “par”.

4.

Ja neviens kandidāts pirmajā vēlēšanu kārtā nesaņem balsu vairākumu, veic otrreizēju balsošanu, kurā ievēl kandidātu, kas saņem visvairāk balsu. Ja nodoto balsu skaits ir vienāds, notiek izloze.

33. pants –   Biroja locekļu ievēlēšana

1.

Var sastādīt kopīgu kandidātu sarakstu no valstu delegācijām, kas izvirza tikai vienu kandidātu uz tām paredzēto vietu Birojā. Šo sarakstu var pieņemt vienā balsojumā ar nodoto balsu vairākumu.

Ja kopīgais kandidātu saraksts netiek pieņemts vai ja kādas valsts kandidātu skaits pārsniedz attiecīgajai delegācijai paredzēto vietu skaitu Birojā, par katru kandidātu balso atsevišķi; šādā gadījumā saskaņā ar 31. pantu un 32. panta 2., 3. un 4. punktu piemēro noteikumus par priekšsēdētāja un priekšsēdētāja pirmā vietnieka ievēlēšanu.

2.

Lai ievēlētu Biroja locekļus – politisko grupu priekšsēdētājus, pieņemšanai pilnsapulcē tiek iesniegts saraksts, kurā norādīti uzvārdi.

34. pants –   Aizvietotāju iecelšana

Ievēlot Biroja locekļa kandidātu, automātiski ievēl arī viņa pārstāvi ad personam.

35. pants –   Papildvēlēšanas vakantu vietu aizpildīšanai Birojā

Gadījumos, kad Biroja loceklis vai viņa pārstāvis ad personam pārtrauc savu darbību Komitejā vai atkāpjas no amata Birojā, viņu aizstāj uz atlikušo pilnvaru termiņu saskaņā ar 29. līdz 34. pantā paredzētajiem noteikumiem. Papildvēlēšanas vakantas vietas aizpildīšanai notiek plenārsesijā priekšsēdētāja vai viņa pārstāvja vadībā saskaņā ar 38. panta 3. punkta nosacījumiem.

36. pants –   Biroja pamatuzdevumi

Birojam ir šādi uzdevumi:

a)

pilnvaru termiņa sākumā sagatavot un iesniegt pilnsapulcei politisko programmu un uzraudzīt tā izpildi. Pilnvaru termiņa beigās Birojs iesniedz pilnsapulcei ziņojumu par politiskās programmas īstenošanas rezultātiem;

b)

pilnsapulces un komisiju darba organizēšana un koordinēšana;

c)

komisiju iesniegto ikgadējo darba programmu apstiprināšana;

d)

vispārēja atbildība par finanšu, organizatoriskām un administratīvām lietām, kas attiecas uz locekļiem un aizvietotājiem, par Komitejas un tās ģenerālsekretariāta iekšējo struktūru, tai skaitā par struktūrshēmu un Komitejas struktūrvienībām;

e)

pilnvaras:

izveidot darba grupas, kuru sastāvā ir Biroja locekļi vai citi Komitejas locekļi, kas to konsultē īpašos jautājumos; minēto darba grupu sastāvā var būt ne vairāk kā astoņi locekļi,

uzaicināt piedalīties sēdēs citus Komitejas locekļus, pamatojoties uz viņu kompetenci attiecīgajā jautājumā vai ieņemamo amatu, kā arī ar Komiteju nesaistītas personas;

f)

ģenerālsekretāra un citu 69. pantā uzskaitīto ierēdņu un darbinieku pieņemšana darbā;

g)

Komitejas ieņēmumu un izdevumu provizoriskās tāmes projekta iesniegšana pilnsapulcei atbilstoši 72. panta noteikumiem;

h)

atļauju piešķiršana izbraukuma sanāksmju rīkošanai;

i)

lēmumu pieņemšana attiecībā uz darba grupu, kopā ar kandidātvalstīm veidoto apvienoto konsultatīvo komiteju, citu politisku organizāciju, kuru darbā piedalās Komitejas locekļi, sastāvu un darbības nosacījumiem;

j)

pēc kvoruma pārbaudes saskaņā ar 37. panta 2. punkta pirmo teikumu un pēc Komitejas priekšsēdētāja vai kompetentās komisijas ierosinājuma saskaņā ar 53. un 54. panta noteikumiem pieņemt lēmumu ar nodoto balsu vairākumu par prasības celšanu Eiropas Kopienu Tiesā, ja pilnsapulce nevar pieņemt lēmumu noteiktajā termiņā. Pēc šāda lēmuma pieņemšanas priekšsēdētājs Komitejas vārdā iesniedz prasību Tiesā un nākamajā plenārsesijā ierosina pilnsapulcei pieņemt lēmumu par prasības uzturēšanu. Ja pēc kvoruma pārbaudes saskaņā ar 21. panta 1. punkta pirmo teikumu pilnsapulce ar 13. panta g) punktā paredzēto balsu vairākumu pieņem lēmumu necelt prasību Tiesā, priekšsēdētājs prasību atsauc.

37. pants –   Biroja sasaukšana, kvorums un lēmumu pieņemšana

1.

Priekšsēdētājs sasauc Biroju un nosaka sēdes datumu un darba kārtību, saskaņojot to ar priekšsēdētāja pirmo vietnieku. Biroja sēdes notiek vismaz reizi ceturksnī vai divu nedēļu laikā no brīža, kad ir saņemts rakstisks pieprasījums no vismaz vienas ceturtdaļas tā locekļu.

2.

Biroja sēdē ir kvorums, ja piedalās vismaz puse tā locekļu. Kvorumu pārbauda, ja to pieprasa kāds no locekļiem un ja par pieprasījumu pārbaudīt kvorumu nobalsojuši vismaz seši locekļi. Ja kvoruma pārbaudi nepieprasa, visas balsis ir derīgas neatkarīgi no klātesošo skaita. Ja konstatē, ka kvoruma nav, Birojs var turpināt apspriedi, bet balsošanu pārceļ uz nākamo sēdi.

3.

Lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, ja vien Reglamentā nav noteikts citādi. Piemēro 22. panta 2. un 5. punktā paredzētos noteikumus.

4.

Lai sagatavotu Biroja lēmumus, priekšsēdētājs dod uzdevumu ģenerālsekretāram izstrādāt dokumentus apspriešanai un ieteikumus lēmuma pieņemšanai par katru apspriežamo jautājumu; šos dokumentus pievieno darba kārtības projektam.

5.

Minētie dokumenti pa e-pastu jānosūta locekļiem vismaz desmit dienas pirms sēdes sākuma. Grozījumi attiecībā uz Biroja dokumentiem ir jāiesniedz ģenerālsekretāram ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms Biroja sēdes, ievērojot grozījumu iesniegšanas kārtību, un grozījumiem jābūt pieejamiem elektroniski, tiklīdz tie ir iztulkoti.

6.

Izņēmuma gadījumos priekšsēdētājs var izmantot rakstisku procedūru, lai pieņemtu lēmumus jautājumos, kas attiecas ne tikai uz personām. Priekšsēdētājs nosūta locekļiem lēmuma projektu un aicina viņus 5 darba dienu laikā rakstiski iesniegt viņam iespējamos iebildumus. Ja nav iebildumu, lēmums ir pieņemts.

38. pants –   Priekšsēdētājs

1.

Priekšsēdētājs vada Komitejas darbu.

2.

Priekšsēdētājs pārstāv Komiteju. Šīs pilnvaras viņš var deleģēt.

3.

Priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā viņu pārstāv priekšsēdētāja pirmais vietnieks; priekšsēdētāja pirmā vietnieka prombūtnes gadījumā priekšsēdētāju pārstāv viens no priekšsēdētāja vietniekiem.

Atzinumi, ziņojumi un rezolūcijas. Procedūra Birojā

39. pants –   Atzinumu juridiskais pamats

Komiteja pieņem atzinumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 307. pantu:

a)

ja Eiropas Parlaments, Padome vai Komisija pieprasījusi Reģionu komitejas atzinumu līgumos paredzētos gadījumos, kā arī visos citos gadījumos, kad viena no minētajām iestādēm uzskata to par lietderīgu, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu sadarbību;

b)

pēc pašas iniciatīvas, ja Komiteja to uzskata par lietderīgu;

c)

ja atzinums saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu ir pieprasīts Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, un Reģionu komiteja uzskata, ka attiecīgais jautājums skar reģionālās intereses.

40. pants –   Atzinumi un ziņojumi. Atbildīgās komisijas iecelšana

1.

Ja no Padomes, Komisijas vai Eiropas Parlamenta ir saņemts atzinuma pieprasījums par tiesību aktiem, priekšsēdētājs uztic to izstrādi kompetentajai komisijai un informē par to Biroju nākamajā sēdē.

2.

Ja atzinuma vai ziņojuma temats ir vairāku komisiju kompetencē, priekšsēdētājs ieceļ vienu vadošo komisiju un vajadzības gadījumā ierosina Birojam izveidot darba grupu, kuras sastāvā būtu attiecīgo komisiju pārstāvji.

3.

Komisija, kas nepiekrīt priekšsēdētāja lēmumam, kas pieņemts atbilstīgi 1. un 2. punkta noteikumiem, ar tās priekšsēdētāja starpniecību var iesniegt pieprasījumu Biroja lēmuma pieņemšanai.

41. pants –   Galvenā ziņotāja iecelšana

1.

Ja komisija, kurai uzticēta atzinuma vai ziņojuma projekta izstrāde, nevar to sagatavot Padomes, Komisijas vai Eiropas Parlamenta noteiktajā termiņā, Birojs var ierosināt pilnsapulcei iecelt galveno ziņotāju, kura pienākums ir iesniegt atzinuma projektu vai ziņojumu tieši pilnsapulcei.

2.

Ja Padomes, Komisijas vai Eiropas Parlamenta noteiktais termiņš ir pārāk īss, lai Komitejas pilnsapulce varētu iecelt galveno ziņotāju, priekšsēdētājs ir tiesīgs iecelt galveno ziņotāju un nākamajā plenārsesijā informē par to pilnsapulci.

3.

Abos gadījumos attiecīgā komisija, ja iespējams, rīko sanāksmi, lai vispārīgi apspriestu atzinuma vai ziņojuma tematu.

42. pants –   Pašiniciatīvas atzinumi un ziņojumi

1.

Pašiniciatīvas atzinumu un ziņojumu izstrādes pieprasījumus Birojam var iesniegt trīs tā locekļi, komisija ar tās priekšsēdētāja starpniecību vai trīsdesmit divi Komitejas locekļi. Pieprasījumus iesniedz Birojam, pievienojot pamatojumu un visus apspriešanai paredzētos dokumentus, kas minēti 37. panta 4. punktā, un, ja iespējams, pirms ikgadējās darba programmas pieņemšanas.

2.

Birojs pieņem lēmumu par pašiniciatīvas atzinumu un ziņojumu izstrādi ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu. Atzinumu un ziņojumu izstrādi saskaņā ar 40. panta noteikumiem uztic attiecīgajā jomā kompetentajai komisijai. Priekšsēdētājs informē pilnsapulci par visiem Biroja lēmumiem attiecībā uz pašiniciatīvas atzinumu vai ziņojumu izstrādi un tās uzticēšanu attiecīgajai komisijai.

3.

Šo pantu pēc analoģijas piemēro 39. panta c) punktā minētajiem atzinumiem.

43. pants –   Rezolūciju iesniegšana

1.

Rezolūcijas var iekļaut darba kārtībā tikai tad, ja tās attiecas uz tematiem, kas ir saistīti ar Eiropas Savienības darbības jomām, reģionālajām un vietējām pašvaldībām svarīgiem jautājumiem, kā arī aktuāliem jautājumiem.

2.

Rezolūciju projektus vai rezolūcijas izstrādes pieprasījumus Komitejai iesniedz vismaz trīsdesmit divi locekļi vai politiskā grupa. Visi projekti vai pieprasījumi jāiesniedz Birojam rakstiski, norādot locekļu vārdu, uzvārdu vai politisko grupu, kas tos atbalsta. Ģenerālsekretāram tie jāsaņem ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms Biroja sēdes.

3.

Ja Birojs pieņem lēmumu, ka Komitejai ir jāizstrādā rezolūcijas projekts vai jāreaģē uz rezolūcijas izstrādes pieprasījumu, tas var:

a)

ierakstīt rezolūcijas projektu plenārsesijas provizoriskā darba kārtības projektā saskaņā ar 15. panta 1. punktu;

b)

vai iecelt kompetentu komisiju, norādot rezolūcijas izstrādei noteikto termiņu; komisija izstrādā rezolūcijas projektu atbilstoši atzinuma un ziņojuma projekta izstrādes kārtībai. Šajā gadījumā netiek piemēroti 51. panta nosacījumi;

c)

vai saskaņā ar 15. panta 6. punkta otro teikumu ierakstīt rezolūcijas projekta izskatīšanu nākamās plenārsesijas darba kārtībā. Rezolūcijas projektu izskata otrajā sesijas dienā.

4.

Rezolūciju projektus, kas attiecas uz neparedzētiem notikumiem, kuri risinās pēc 2. punktā noteiktā termiņa (steidzamas rezolūcijas), un atbilst 1. punkta nosacījumiem, var iesniegt Biroja sēdes sākumā. Ja Birojs uzskata, ka ierosinājums tieši skar Komitejas uzdevumus, to izskata saskaņā ar 3. panta c) punktu. Ikviens loceklis plenārsesijas laikā var iesniegt grozījumus par steidzamiem rezolūciju projektiem.

44. pants –   Atzinumu, ziņojumu un rezolūciju izplatīšana

Biroja pienākums ir veicināt Komitejas pieņemto atzinumu, ziņojumu un rezolūciju izplatīšanu.

4.   NODAĻA

KOMISIJAS

45. pants –   Sastāvs un kompetences jomas

1.

Katra piecu gadu pilnvaru termiņa sākumā pilnsapulce izveido komisijas, kas ir atbildīgas par dokumentu sagatavošanu. Pēc Biroja ierosinājuma pilnsapulce pieņem lēmumu par komisiju sastāvu un pilnvarām.

2.

Komisiju sastāvam ir jāatspoguļo dalībvalstu pārstāvība Komitejā.

3.

Komitejas locekļiem ir jāpiedalās vismaz vienā, bet ne vairāk kā divās komisijās. Birojs var paredzēt arī izņēmuma gadījumus attiecībā uz locekļiem no to valstu delegācijām, kurās locekļu skaits ir mazāks par komisiju skaitu.

46. pants –   Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki

1.

Pirmajā sanāksmē katra komisija no savu locekļu vidus ieceļ priekšsēdētāju un priekšsēdētāja pirmo vietnieku un, ja nepieciešams, ne vairāk kā divus priekšsēdētāja vietniekus.

2.

Ja kandidātu skaits sakrīt ar paredzēto amatu skaitu, viņus ieceļ bez balsošanas. Citos gadījumos vai ja to pieprasa viena sestā daļa komisijas locekļu, komisijas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku(-us) ievēl balsojot saskaņā ar 32. panta 2., 3. un 4. punkta noteikumiem par Komitejas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja pirmā vietnieka ievēlēšanu.

3.

Ja kāds no locekļiem pārtrauc savu darbību Komitejā vai arī atkāpjas no komisijas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amata, vakanci aizpilda saskaņā ar šajā punktā paredzēto procedūru.

47. pants –   Komisiju pamatuzdevumi

1.

Atbilstoši kompetences jomām, ko saskaņā ar 45. pantu komisijām piešķir pilnsapulce, tās apspriež Savienības politikas. To uzdevums ir izstrādāt atzinumu, ziņojumu un rezolūciju projektus, kurus pēc tam iesniedz apstiprināšanai pilnsapulcē.

2.

Tās izstrādā ikgadējo darba programmu atbilstoši Komitejas politiskajām prioritātēm un iesniedz to apstiprināšanai Birojā.

48. pants –   Komisiju sasaukšana un darba kārtība

1.

Komisijas sanāksmes datumu un darba kārtību nosaka tās priekšsēdētājs, saskaņojot to ar priekšsēdētāja pirmo vietnieku.

2.

Komisiju sasauc tās priekšsēdētājs. Uzaicinājumu uz kārtējo sanāksmi un tās darba kārtību komisijas locekļiem nosūta ne vēlāk kā četras nedēļas pirms paredzētā sanāksmes datuma.

3.

Ja vismaz viena ceturtdaļa locekļu rakstiski to pieprasa, priekšsēdētājs sasauc komisijas ārpuskārtas sanāksmi, kurai jānotiek ne vēlāk kā četras nedēļas pēc prasības iesniegšanas. Ārpuskārtas sanāksmes darba kārtību izstrādā locekļi, kuri ir iesnieguši prasību tās sasaukšanai. Darba kārtību locekļiem nosūta kopā ar uzaicinājumu uz sanāksmi.

4.

Visi atzinuma projekti un citi apspriežamie dokumenti, kas jātulko un jānodod pirms sanāksmes, ir jāiesniedz komisijas sekretariātā vismaz piecas nedēļas pirms noteiktā sanāksmes datuma. Locekļiem tie jāsaņem pa e-pastu ne vēlāk kā desmit darba dienas pirms noteiktā datuma. Izņēmuma gadījumos priekšsēdētājs var mainīt minētos termiņus.

49. pants –   Publiskums

1.

Komisiju sanāksmes ir atklātas, ja vien kāda komisija nelemj citādi attiecībā uz visu sanāksmi vai kādu atsevišķu darba kārtības punktu.

2.

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvjus, kā arī citas amatpersonas var uzaicināt piedalīties komisiju sanāksmēs un atbildēt uz locekļu jautājumiem.

50. pants –   Atzinumu un ziņojumu izstrādes termiņi

1.

Komisiju sagatavotos ziņojumu un atzinumu projektus iesniedz ES iestāžu darba grafikā paredzētajos termiņos. Viena atzinuma vai ziņojuma projekta izskatīšanai papildus pirmajai sanāksmei, kas veltīta darba organizēšanai, paredz ne vairāk kā divas sanāksmes.

2.

Izņēmuma gadījumā Birojs ir tiesīgs atļaut papildu sanāksmju rīkošanu atzinuma vai ziņojuma projekta izskatīšanai vai pagarināt dokumenta iesniegšanas termiņu.

51. pants –   Atzinumu un ziņojumu saturs

1.

Komitejas atzinumā vai ziņojumā pausts Komitejas viedoklis un ieteikumi attiecībā uz izskatāmo tematu un, ja nepieciešams, sniegti konkrēti priekšlikumi attiecībā uz izmaiņām apspriežamajā dokumentā.

2.

Komitejas atzinumos iekļauta īpaša norāde uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu.

3.

Atzinumos un ziņojumos katrreiz, kad tas ir iespējams, jānorāda dokumenta paredzamo ietekmi uz administratīvo izpildi un reģionālo un vietējo budžetu.

4.

Ja nepieciešams, tiek sagatavots paskaidrojums, par kura izstrādi atbild ziņotājs. Par to nenotiek balsošana. Tomēr paskaidrojumam jāatbilst atzinuma tekstam, kas pieņemts balsojot.

52. pants –   Darbs pēc Komitejas atzinumu pieņemšanas

1.

Pēc atzinuma pieņemšanas par atzinuma projekta sagatavošanu atbildīgās komisijas priekšsēdētājs un ziņotājs ar ģenerālsekretariāta palīdzību seko līdzi procedūrai, kas bija par pamatu Komitejas atzinuma pieprasījumam.

2.

Vajadzības gadījumā komisija var prasīt Birojam atļauju izstrādāt pārskatītu atzinuma projektu par to pašu tematu, ko izstrādātu tas pats ziņotājs, lai ņemtu vērā un reaģētu uz procedūras norisi.

3.

Iespēju robežās komisija rīko sanāksmi, lai apspriestu un pieņemtu pārskatīto atzinuma projektu, ko pēc tam iesniedz nākamajā plenārsesijā.

4.

Ja procedūra, kas bija Komitejas atzinuma pieprasījuma pamatā, noris strauji un komisijai atvēlētais laiks ir pārāk ierobežots, komisijas priekšsēdētājs par to informē Komitejas priekšsēdētāju, lai varētu piemērot 41. pantā paredzēto procedūru galvenā ziņotāja iecelšanai.

53. pants –   Prasības celšana Tiesā par subsidiaritātes principa pārkāpšanu

1.

Komitejas priekšsēdētājs vai par atzinuma projekta sagatavošanu atbildīgā komisija var ierosināt celt prasību Eiropas Kopienu tiesā par subsidiaritātes principa pārkāpšanu saistībā ar tiesību aktu, kura pieņemšanai Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzēta konsultēšanās ar Komiteju.

2.

Pēc kvoruma pārbaudes saskaņā ar 59. panta 1. punkta noteikumiem komisija pieņem lēmumu ar balsu vairākumu. Komisijas priekšlikumu iesniedz pilnsapulcei lēmuma pieņemšanai saskaņā ar 13. panta g) punktu vai Birojam 36. panta j) punktā paredzētajos gadījumos. Komisija pamato savu priekšlikumu sīki izstrādātā ziņojumā, kurā vajadzības gadījumā arī norādīts, ka lēmums, pamatojoties uz 36. panta j) punkta noteikumiem, jāpieņem steidzami.

54. pants –   Prasības par obligātu konsultēšanos ar Komiteju pārkāpšana

1.

Ja Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzētajos gadījumos nav notikušas konsultācijas ar Reģionu komiteju, Komitejas priekšsēdētājs vai kāda komisija saskaņā ar 13. panta g) punktu var ierosināt pilnsapulcei vai 36. panta j) punktā paredzētajos gadījumos – Birojam celt prasību Eiropas Kopienu tiesā.

2.

Pēc kvoruma pārbaudes saskaņā ar 59. panta 1. punkta noteikumiem komisija pieņem lēmumu ar balsu vairākumu. Komisija pamato savu priekšlikumu sīki izstrādātā ziņojumā, kurā vajadzības gadījumā arī norādīts, ka lēmums, pamatojoties uz 36. panta j) punkta noteikumiem, jāpieņem steidzami.

55. pants –   Ziņojums par atzinumu ietekmi

Ģenerālsekretariāts vismaz reizi gadā iesniedz pilnsapulcei ziņojumu par Komitejas atzinumu ietekmi, kura pamatā ir informācija, ko ģenerālsekretariātam iesniegušas kompetentās komisijas, kā arī no citām iestādēm saņemtā informācija.

56. pants –   Ziņotāji

1.

Lai izstrādātu atzinuma vai ziņojuma projektu, komisija pēc tās priekšsēdētāja ieteikuma ieceļ vienu vai – attiecīgi pamatotos gadījumos – divus ziņotājus.

2.

Ieceļot ziņotājus, katra komisija nodrošina atzinumu un ziņojumu līdzsvarotu sadali.

3.

Steidzamos gadījumos komisijas priekšsēdētājs ziņotāju var iecelt, piemērojot rakstisku procedūru. Priekšsēdētājs aicina komisijas locekļus trīs darba dienu laikā rakstiski iesniegt iespējamos iebildumus par izvirzītā ziņotāja iecelšanu. Iebildumu gadījumā priekšsēdētājs un priekšsēdētāja pirmais vietnieks lēmumu pieņem kopīgi.

4.

Priekšsēdētājs vai kāds no priekšsēdētāja vietniekiem, kas iecelts par ziņotāju, uz sava atzinuma vai ziņojuma projekta izskatīšanas laiku nodod sanāksmes vadību kādam no priekšsēdētāja vietniekiem vai, ja tas nav iespējams, vecākajam no klātesošajiem locekļiem.

5.

Ja ziņotājs zaudē savas Komiteja locekļa vai aizvietotāja pilnvaras, komisija ieceļ jaunu ziņotāju no tās pašas politiskās grupas, vajadzības gadījumā izmantojot 3. punktā paredzēto procedūru.

57. pants –   Darba grupas

1.

Attiecīgi pamatotās situācijās komisijas ar Biroja piekrišanu var veidot darba grupas. Tajās var būt arī citu komisiju locekļi.

2.

Darba grupas locekli, kas nevar piedalīties sanāksmē, var pārstāvēt cits loceklis vai aizvietotājs no attiecīgās politiskās grupas, kas iekļauts attiecīgās darba grupas aizvietotāju sarakstā.

3.

Katra darba grupa no tās locekļu vidus var iecelt priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

58. pants –   Eksperti

1.

Komisijas locekļi var pieaicināt ekspertu, kas viņiem palīdz darbā.

2.

Komisija var iecelt ekspertus, kas palīdz tās darbā vai arī tās izveidoto darba grupu darbā. Pēc priekšsēdētāja uzaicinājuma eksperti var piedalīties kā komisijas, tā kādas darba grupas sanāksmēs.

3.

Vienīgi eksperti ziņotājam un komisijas uzaicinātie eksperti var saņemt ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzinājumu.

59. pants –   Kvorums

1.

Komisijas sanāksmē ir kvorums, ja tajā piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu.

2.

Kvorumu pārbauda, ja to pieprasa kāds no locekļiem un ja par šo pieprasījumu nobalsojuši vismaz desmit locekļu. Ja kvoruma pārbaudi nepieprasa, visas balsis ir derīgas neatkarīgi no klātesošo skaita. Ja kvorums nav sasniegts, komisija var turpināt izskatīt darba kārtības jautājumus, par kuriem nav jābalso, bet pārējo jautājumu apspriešanu un balsošanu par tiem pārceļ uz nākamo sanāksmi.

60. pants –   Balsošana

1.

Lēmumu pieņem ar balsu vairākumu. Piemēro 22. panta 2. punkta noteikumus.

2.

Ja komisija pārtrauc balsošanu par atzinumu, tai, lemjot par tekstu kopumā, ir tiesības ar balsu vairākumu pieņemt lēmumu par atkārtotu balsošanu attiecībā uz grozījumiem.

61. pants –   Grozījumi

1.

Paredzamie grozījumi jāiesniedz komisijas sekretariātā vismaz septiņas darba dienas pirms sanāksmes. Izņēmuma kārtā priekšsēdētājs šo termiņu var mainīt.

Grozījumus komisijā var iesniegt tikai attiecīgās komisijas locekļi vai arī locekļi un aizvietotāji 5. panta 2. punktā paredzētajos gadījumos, kā arī attiecībā uz savu ziņojumu – aizvietotājs, kas nav saņēmis pilnvarojumu, bet iecelts par ziņotāju.

Grozījumus komisijas sanāksmē var iesniegt vai nu attiecīgās komisijas loceklis, vai cits viņa pilnvarots loceklis vai aizvietotājs. Grozījumi, kurus noteiktajā kārtībā iesniedzis Komitejas loceklis vai viņa aizvietotājs pirms savu pilnvaru zaudēšanas vai deleģēto balsstiesību saņemšanas vai atsaukšanas, paliek spēkā.

Grozījumus prioritārā kārtībā iztulko un iesniedz ziņotājam, lai viņš varētu iesniegt savus grozījumus ģenerālsekretariātam ne vēlāk kā divas darba dienas pirms sanāksmes. Ziņotāja iesniegtajiem grozījumiem jābūt saistītiem ar vienu vai vairākiem 1. rindkopā minētajiem grozījumiem. Tiklīdz ziņotāja grozījumi ir iztulkoti, tiem jābūt pieejamiem elektroniski un vēlākais sanāksmes sākumā – arī papīra formātā.

Piemēro mutatis mutandis 24. panta 1.–5. punkta noteikumus.

2.

Par grozījumiem balso, ievērojot atzinuma vai ziņojuma projekta punktu secību. Noslēgumā balso par dokumentu kopumā.

3.

Komisijā pieņemto atzinumu vai ziņojumu tās priekšsēdētājs iesniedz Komitejas priekšsēdētājam.

62. pants –   Lēmums neizstrādāt atzinumu vai ziņojumu

Ja (vadošā) komisija, kurai uzticēta atzinuma vai ziņojuma izstrāde, uzskata, ka dokuments neskar reģionālo vai vietējo pašvaldību intereses vai tam nav politiskas nozīmes, tā var pieņemt lēmumu neizstrādāt atzinumu vai ziņojumu par attiecīgo tematu.

63. pants –   Rakstiska procedūra

1.

Izņēmuma gadījumos komisijas priekšsēdētājs var izmantot rakstisku procedūru, lai pieņemtu lēmumu par komisijas darbību.

2.

Priekšsēdētājs nosūta locekļiem lēmuma projektu un aicina viņus trīs darba dienu laikā rakstiski iesniegt viņam iespējamos iebildumus.

3.

Ja iebildumus neiesniedz, lēmums ir pieņemts.

64. pants –   Pamatojums vēstules formā

1.

Par atzinumu pieprasījumiem, uz kuriem Komiteja vēlas atbildēt, bet uzskata, ka jauns atzinums nav nepieciešams vai nu prioritāru apsvērumu dēļ vai tāpēc, ka tā nesen jau pieņēmusi atzinumus par šo tematiku, attiecīgā komisija var pieņemt lēmumu neizstrādāt atzinumu. Šādā gadījumā Komiteja var iesniegt Eiropas Savienības iestādēm atbildes vēstuli, ko parakstījis Komitejas priekšsēdētājs.

2.

Attiecīgās komisijas priekšsēdētājs sagatavo vēstuli pēc apspriešanās ar ziņotājiem, kas jau izstrādājuši atzinumus par attiecīgo tematiku.

3.

Ja termiņš ir pietiekams, vēstuli apspriež komisijas nākamajā sanāksmē pirms tās iesniegšanas Komitejas priekšsēdētājam parakstīšanai.

65. pants –   Komisijām piemērojamie noteikumi

Piemēro mutatis mutandis 11. panta, 12. panta 2. punkta, 17. panta 1.–3. punkta un 20. panta noteikumus.

5.   NODAĻA

KOMITEJAS ADMINISTRĀCIJA

66. pants –   Ģenerālsekretariāts

1.

Komitejai palīdz ģenerālsekretariāts.

2.

Ģenerālsekretariātu vada ģenerālsekretārs.

3.

Birojs pēc ģenerālsekretāra ierosinājuma nosaka ģenerālsekretariāta struktūru, lai tas spētu nodrošināt Komitejas un tās struktūrvienību darbu, kā arī palīdzēt Komitejas locekļiem īstenot viņu pilnvaras. Veicot šo darbu, Birojs nosaka pakalpojumus, ko administrācija sniedz locekļiem, valstu delegācijām, politiskajām grupām un neatkarīgajiem locekļiem.

4.

Ģenerālsekretariāts sagatavo Komitejas struktūrvienību sēžu un sanāksmju protokolus.

67. pants –   Ģenerālsekretārs

1.

Ģenerālsekretāra uzdevums ir nodrošināt Biroja vai priekšsēdētāja pieņemto lēmumu izpildi saskaņā ar šo Reglamentu un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Viņš ar padomdevēja tiesībām piedalās Biroja sēdēs un protokolē šīs sēdes.

2.

Ģenerālsekretārs pilda pienākumus priekšsēdētāja, kurš pārstāv Biroju, vadībā.

68. pants –   Ģenerālsekretāra pieņemšana darbā

1.

Atbilstoši Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta noteikumiem Birojs pēc kvoruma pārbaudes saskaņā ar 37. panta 2. punkta pirmā teikuma nosacījumiem ar divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem lēmumu par ģenerālsekretāra pieņemšanu darbā.

2.

Ģenerālsekretāru pieņem darbā uz pieciem gadiem. Īpašos viņa darba līguma noteikumus izstrādā Birojs. Ģenerālsekretāra pilnvaras atjauno vienu reizi un ne ilgāk kā uz pieciem gadiem.

3.

Iecēlējinstitūcijas pilnvaras noslēgt darba līgumu saskaņā ar Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību attiecībā uz ģenerālsekretāru īsteno Birojs.

69. pants –   Civildienesta noteikumi un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība

1.

Pilnvaras, kuras Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi piešķir iecēlējinstitūcijai, īsteno:

ģenerālsekretārs attiecībā uz AD funkciju grupas 5. līdz 12. pakāpes ierēdņiem un AST funkciju grupas ierēdņiem,

attiecībā uz citiem ierēdņiem – Birojs pēc ģenerālsekretāra ierosinājuma.

2.

Pilnvaras, kuras Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība piešķir iestādei, kas kompetenta noslēgt darba līgumus, īsteno:

attiecībā uz AD funkciju grupas 5. līdz 12. pakāpes pagaidu darbiniekiem un uz AST funkciju grupas pagaidu darbiniekiem – ģenerālsekretārs,

attiecībā uz citiem pagaidu darbiniekiem – Birojs pēc ģenerālsekretāra ierosinājuma,

attiecībā uz pagaidu darbiniekiem priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja pirmā vietnieka personālajā birojā:

AD funkciju grupas 5. līdz 12. pakāpes pagaidu darbiniekiem, kā arī AST funkciju grupas pagaidu darbiniekiem – ģenerālsekretārs pēc priekšsēdētāja ierosinājuma,

attiecībā uz AD funkciju grupas citu pakāpju darbiniekiem – Birojs pēc priekšsēdētāja ierosinājuma.

Priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja pirmā vietnieka personālajā birojā pagaidu darbinieki pilda savus pienākumus līdz priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja pirmā vietnieka pilnvaru beigām.

attiecībā uz līgumdarbiniekiem, īpašajiem padomniekiem un vietējiem darbiniekiem – ģenerālsekretārs saskaņā ar Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

70. pants –   Slēgta sēde

Birojs lēmumus saskaņā ar 68. un 69. pantu pieņem slēgtā sēdē.

71. pants –   Finanšu un administratīvo lietu komisija

1.

Birojs saskaņā ar 36. panta nosacījumiem izveido Finanšu un administratīvo lietu konsultatīvo komisiju, kas darbojas kāda Biroja locekļa vadībā.

2.

Finanšu un administratīvo lietu komisijai ir šādi uzdevumi:

a)

apspriest un pieņemt ģenerālsekretāra iesniegto ieņēmumu un izdevumu provizoriskās tāmes projektu saskaņā ar 72. panta nosacījumiem;

b)

izstrādāt Biroja instrukciju un lēmumu projektus finansiālos, organizatoriskos un administratīvos jautājumos, tai skaitā saistībā ar locekļiem un aizvietotājiem.

3.

Finanšu un administratīvo lieto komisijas priekšsēdētājs pārstāv Komiteju attiecībās ar Savienības budžeta iestādēm.

72. pants –   Budžets

1.

Finanšu un administratīvo lietu komisija iesniedz Birojā Komitejas ieņēmumu un izdevumu provizoriskās tāmes projektu attiecībā uz nākamā gada budžetu. Birojs iesniedz Komitejas ieņēmumu un izdevumu provizoriskās tāmes projektu attiecībā uz nākamā gada budžetu pilnsapulcei pieņemšanai.

2.

Pilnsapulce pieņem Komitejas ieņēmumu un izdevumu provizorisko tāmi attiecībā uz nākamā gada budžetu un iesniedz to Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam noteiktajā laikā, lai nodrošinātu tiesību aktos, kas attiecas uz budžetu, noteikto termiņu ievērošanu.

3.

Komitejas priekšsēdētājs pēc konsultēšanās ar Finanšu un administratīvo lietu komisiju nodrošina ieņēmumu un izdevumu tāmes izpildi saskaņā ar Biroja pieņemtajiem finanšu noteikumiem. Priekšsēdētājs pilda šos pienākumus saskaņā ar Finanšu regulas nosacījumiem attiecībā uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu.

*

* *

III   SADAĻA

CITI NOTEIKUMI

1.   NODAĻA

SADARBĪBA AR CITĀM IESTĀDĒM

73. pants –   Sadarbības līgumi

Birojs Komitejas kompetenču ietvaros pēc ģenerālsekretāra ieteikuma var slēgt līgumus ar citām iestādēm vai struktūrām.

74. pants –   Atzinumu, ziņojumu un rezolūciju nosūtīšana un publicēšana

1.

Komitejas atzinumus un ziņojumus, kā arī dokumentus, kas attiecas uz vienkāršotas procedūras piemērošanu saskaņā ar 26. pantu vai lēmumu neizstrādāt atzinumu vai ziņojumu saskaņā ar 62. pantu, nodod Padomei, Komisijai un Eiropas Parlamentam. Tos, tāpat kā rezolūcijas, nodod priekšsēdētājs.

2.

Atzinumus, ziņojumus un rezolūcijas publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   NODAĻA

PUBLISKUMS UN PĀRREDZAMĪBA

75. pants –   Dokumentu publiska pieejamība

1.

Katram Savienības pilsonim, kā arī katrai fiziskai vai juridiskai personai, kuras dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir kādā no dalībvalstīm, saskaņā ar līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem un atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 noteiktajiem pamatprincipiem, nosacījumiem un ierobežojumiem, un Komitejas Biroja pieņemtajiem nosacījumiem ir tiesības piekļūt Reģionu komitejas dokumentiem. Iespēju robežās Komitejas dokumentu pieejamību nodrošina arī citām fiziskām un juridiskām personām.

2.

Komiteja izveido dokumentu reģistru. Šajā sakarā Birojs pieņem iekšējos noteikumus, ar kuriem nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta pieeja dokumentiem, un nosaka to dokumentu sarakstu, kuri ir tieši pieejami.

3.   NODAĻA

VALODU LIETOŠANA

76. pants –   Mutiskās tulkošanas valodu režīms

Iespēju robežās tiek veikti pasākumi, lai veicinātu šādu mutiskās tulkošanas valodu režīma principu piemērošanu:

a)

Komitejas debates ir pieejamas oficiālajās valodās, ja vien Birojs nav nolēmis citādi;

b)

ikviens loceklis plenārsesijā ir tiesīgs uzstāties vienā no oficiālajām valodām. Jebkuru uzstāšanos kādā no oficiālajām valodām mutiski tulko citās oficiālajās valodās un, ja Birojs to uzskata par vajadzīgu, arī jebkurā citā valodā;

c)

Biroja sēdēs, komisiju un darba grupu sanāksmēs mutisko tulkošanu nodrošina no un uz valodām, kuras lieto locekļi, kas apstiprinājuši savu dalību attiecīgajā sēdē vai sanāksmē.

4.   NODAĻA

NOTEIKUMI SAISTĪBĀ AR REGLAMENTU

77. pants –   Reglamenta pārskatīšana

1.

Pilnsapulce ar locekļu balsu vairākumu lemj par nepieciešamību mainīt atsevišķas šā Reglamenta daļas vai Reglamentu kopumā.

2.

Pilnsapulce uzdod ad hoc komisijai izstrādāt ziņojumu un teksta projektu. Uz to pamata pilnsapulce ar locekļu balsu vairākumu var pieņemt jaunos nosacījumus. Jaunie nosacījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

78. pants –   Biroja norādījumi

Birojs ar norādījumiem nosaka šā Reglamenta piemērošanas kārtību, kam jābūt saskaņā ar Reglamentu.

79. pants –   Reglamenta stāšanās spēkā

Šis Reglaments stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


Top