—

izvērst un stiprināt politikas veidotāju un jaunatnes politikas veidotāju sadarbību attiecīgās darbības jomās, inter alia, izmantojot uzlabotu dialogu un daloties zināšanās un prasmēs,

—

veicināt un atbalstīt jauniešu un jaunatnes organizāciju iesaisti un līdzdalību politikas izstrādāšanā, īstenošanā un turpmākos pasākumos,

—

nodrošināt kvalitatīvus konsultāciju un padomdevēju pakalpojumus,

—

uzlabot pieeju kvalitatīvai jaunatnes informācijai un izplatīt informāciju, izmantojot visus iespējamos līdzekļus vietējā, reģionālā un valsts līmenī, kā arī Eiropas mēroga organizācijas, piemēram, Eurodesk, ERYCA un EYCA, kā arī citus Eiropas tīklus,

—

stiprināt sadarbību ar vietējām un reģionālām iestādēm,

—

atbalstīt labāku zināšanu ieguvi par jauniešu stāvokli, piemēram, atbalstot jauniešu pētniecību, pētniecības tīklus, īpašus pētījumus utt.,

—

atbalstīt to, lai tiktu attīstīts darbs ar jaunatni un lai tiktu atzīta tā vērtība,

—

efektīvi izmantot pieejamos ES fondus un programmas un atvieglot jauniešu piekļuvi tiem,

—

atbalstīt izmēģinājuma projektu un programmu attīstību, lai izmēģinātu jaunas un novatoriskas idejas un apmainītos ar paraugpraksi,

—

atzīt to, cik nozīmīga Eiropas sadarbībai jaunatnes politikas jomā ir divpusēja un daudzpusēja sadarbība,

—

vajadzības gadījumā iekļaut bērnu politikas aspektu attiecībā uz bērnu tiesībām un aizsardzību, ņemot vērā, ka jauniešu dzīves un nākotnes izredzes būtiski ietekmē bērnībā gūtās iespējas, atbalsts un aizsardzība;

—

atbalstīt jauniešu darbu un citas neformālas izglītības iespējas kā vienu no daudzām darbībām, lai vērstos pret priekšlaicīgu skolas pamešanu,

—

pilnībā izmantot ES mērogos izstrādātos instrumentus, lai padarītu pārskatāmas un apstiprinātu prasmes un atzītu kvalifikācijas (1),

—

veicināt mācību mobilitāti visiem jauniešiem,

—

likvidēt ar dzimumu saistītus un citus stereotipus, izmantojot formālu un neformālu izglītību,

—

izmantot formālu un neformālu izglītību, lai sekmētu kohēziju un izpratni dažādās grupās, veicinātu vienādas iespējas un mazinātu atšķirības sasniegumos,

—

izglītībā attīstīt sakarīgas struktūras, kā arī skolu, ģimeņu un vietējās sabiedrības sadarbību,

—

veicināt formālu un neformālu izglītību, lai atbalstītu jauniešu novatorismu, jaunradi un uzņēmējdarbību,

—

informēt plašāku sabiedrību par neformālās izglītības rezultātu vērtību.

—

palielināt un uzlabot investīcijas, lai nodrošinātu darba tirgū pieprasītiem amatiem vajadzīgās prasmes, un tuvākā laikā labāk saskaņot vajadzīgās prasmes, bet ilgākā – labāk paredzēt,

—

ņemt vērā īpašo jauniešu stāvokli, izstrādājot elastdrošības stratēģijas,

—

veicināt jauniešu pārrobežu profesionālās izglītības un arodizglītības iespējas,

—

jauniešu atveseļošanās plānos izvērst īstermiņa pasākumus, lai stimulētu viņu integrāciju darba tirgū, kā arī struktūrpasākumus, kuros ņemtu vērā jaunatni,

—

attīstīt profesionālas ievirzes un konsultāciju pakalpojumus,

—

visā Eiropas Savienībā mazināt šķēršļus darba ņēmēju brīvai mobilitātei,

—

sekmēt kvalitatīvas stažēšanās un mācekļa prakses iespējas, lai atvieglotu piekļuvi darba tirgum un virzību tajā,

—

uzlabot bērnu aprūpi un sekmēt pienākumu sadali starp partneriem, lai gan jaunām sievietēm, gan jauniem vīriešiem atvieglotu apvienot darbu ar privāto dzīvi,

—

atbalstīt jauniešu iesaisti uzņēmējdarbībā, tostarp nodrošinot izglītību uzņēmējdarbības jomā, atbalstīt uzņēmējdarbības sākšanas fondu izveidi, konsultāciju programmas un stimulēt jauniešu uzņēmumu atzīšanu,

—

atbalstīt Eiropas tīklu un struktūru attīstību, lai sekmētu jauniešu iesaisti uzņēmējdarbībā,

—

veicināt uzņēmējdarbību ilgtspējīgas attīstības jomā.

—

veikt turpmākus pasākumus saistībā ar Padomes rezolūciju par jauniešu veselības aizsardzību un labklājību (2) un sekmēt jauniešu fizisko sagatavotību un fizisko aktivitāti, piemērojot ES pamatnostādnes fizisku darbību jomā (3),

—

darbībās, ar kurām sekmē jauniešu veselību un labklājību, jāņem vērā tas, ka veselība ir pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālas labklājības stāvoklis, nevis tikai slimības vai nespēka neesamība,

—

mudināt jauniešus piekopt veselīgu dzīvesveidu, apgūstot fizisko izglītību, izglītību par uzturu, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm un aicinot uz sadarbību skolas, sociālos darbiniekus, kas strādā ar jaunatni, veselības aizsardzības profesionāļus un sporta organizācijas,

—

uzsvērt, ka sports ir būtiska darbība, lai atbalstītu darbu komandā, mācīšanos no dažādām kultūrām, godīgumu un atbildību,

—

sociālajiem darbiniekiem, kas strādā ar jaunatni, un jaunatnes vadītājiem vairot zināšanas un informētību par veselības jautājumiem,

—

iesaistīt ieinteresētas vietēju mērogu personas, lai apzinātu, kādi jaunieši ir pakļauti apdraudējumiem, un palīdzētu viņiem, un vajadzības gadījumā novirzīt viņus citiem dienestiem,

—

rosināt savstarpēju zinību apguvi veselības jautājumos,

—

sekmēt bērnu un jauniešu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz prasmēm, kas saistītas ar jauniem plašsaziņas līdzekļiem, un aizsargāt viņus no konkrēta apdraudējuma, kas rodas no jaunu plašsaziņas līdzekļu izmantošanas, vienlaikus atzīstot ieguvumus un iespējas, ko jauni plašsaziņas līdzekļi var sniegt jauniešiem, piemēram, veicot turpmākus pasākumus saistībā ar Padomes 2008. gada 21. maija un 2009. gada 27. novembra secinājumiem par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē,

—

atvieglot piekļuvi esošajām veselības aprūpes iespējām, padarot tās jauniešiem pieejamākas.

—

izstrādāt mehānismus, lai veiktu dialogu ar jauniešiem un sekmētu jauniešu dalību valstu jauniešu politikā,

—

mudināt izmantot esošās vai izstrādāt jauniešu iesaistes, informācijas un konsultāciju pamatnostādnes, lai nodrošinātu šo darbību kvalitāti,

—

politiski un finansiāli atbalstīt jauniešu organizācijas, kā arī vietēja mēroga un attiecīgu valstu jauniešu padomes un palīdzēt atzīt to svarīgo nozīmi demokrātijā,

—

veicināt vairāk un dažādāku jauniešu iesaisti reprezentatīvā demokrātijā, jauniešu organizācijās, kā arī citās pilsoniskās sabiedrības organizācijās,

—

efektīvi izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, lai vairotu un padziļinātu jauniešu dalību,

—

atbalstīt “iesaistes apguvi” dažādās formās no agrīna vecuma, izmantojot formālo un neformālo izglītību,

—

turpināt uzlabot valsts iestāžu un jauniešu diskusiju iespējas.

—

veicināt tādu prasmju atzīšanu, kas iegūtas brīvprātīgās darbībās, izmantojot tādus instrumentus kā, piemēram, Europass, Youthpass un dalībvalstu finansētus instrumentus,

—

īstenot Padomes ieteikumu par brīvprātīgās darbībās iesaistītu jauniešu mobilitāti Eiropā (4),

—

veicināt izpratni par brīvprātīgu darbību vērtību, tostarp izmantojot mācīšanos no līdzbiedriem,

—

veicināt brīvprātīgo jauniešu aizsardzību un brīvprātīgu darbu kvalitāti,

—

iesaistīt jauniešus un jauniešu organizācijas nākamā Eiropas Brīvprātīga darba un aktīvas pilsonības veicināšanas gada (2011) plānošanā, izstrādē un izvērtēšanā,

—

ar brīvprātīgu darbu sekmēt paaudžu solidaritāti,

—

pilnībā īstenot potenciālu, kas piemīt darbam ar jaunatni, kā arī vietējiem jaunatnes centriem – integrācijas līdzekļiem,

—

izstrādāt pieeju, kas aptvertu vairākas jomas, strādājot, lai uzlabotu kopienas kohēziju un solidaritāti un samazinātu jauniešu sociālo atstumtību, un risinot saikni starp, piemēram, jauniešu izglītību un nodarbinātību un viņu sociālo iekļaušanu,

—

atbalstīt to, lai visos jauniešos attīstītu izpratni par dažādām kultūrām un kompetenci, un cīnīties pret aizspriedumiem,

—

atbalstīt jauniešu informēšanu un izglītošanu par viņu tiesībām,

—

risināt problēmas, kas saistītas ar bezpajumtniekiem, mājokļiem un finansiālu atstumtību,

—

veicināt piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, transportam, e-atstumtības novēršanai, veselības aizsardzībai un sociāliem dienestiem,

—

veicināt īpašu atbalstu jaunām ģimenēm,

—

iesaistīt jauniešus un jaunatnes organizācijas Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) plānošanā, izstrādē un izvērtēšanā.

—

vairot jauniešu informētību par pasaules mēroga jautājumiem, piemēram, ilgtspējīgu attīstību un cilvēktiesībām,

—

sniegt jauniešiem iespēju apmainīties viedokļiem ar politiķiem par pasaules mēroga jautājumiem (piemēram, piedaloties starptautiskās sanāksmēs, virtuālās platformās/forumos u. c.),

—

sekmēt visas pasaules jauniešu savstarpēju sapratni, izmantojot dialogu un atbalsta darbības, piemēram, mācību kursus, apmaiņu un sanāksmes,

—

rosināt jauniešus iesaistīties ar vidi saistītos brīvprātīga darba projektos un izmantot videi labvēlīgus patēriņa un ražošanas modeļus (piemēram, otrreizēju pārstrādi, enerģijas taupību, hibrīdus transportlīdzekļus utt.),

—

sekmēt uzņēmējdarbības, nodarbinātības, izglītības un brīvprātīga darba iespējas reģionos ārpus Eiropas,

—

sekmēt dažādu kontinentu sociālo darbinieku, kuri strādā ar jaunatni, sadarbību un savstarpēju apmaiņu,

—

mudināt jauniešus piedalīties attīstības sadarbības pasākumos vai nu to dzīvesvietā, vai ārvalstīs.

—

atbalstīt jauniešu jaunradi, veicot turpmākus pasākumus saistībā ar Padomes secinājumiem par atbalstu radošai paaudzei (Creative Generation) – attīstot bērnu un jauniešu jaunrades un novatorisma spējas, dodot iespējas izpausties kultūrā un padarot kultūru pieejamāku (5),

—

paplašināt kvalitatīvu kultūras un jaunrades instrumentu pieejamību – it īpaši tādu instrumentu, kas ir saistīti ar jaunām tehnoloģijām, un dot jauniešiem kultūras pieredzes un radošās izpausmes iespējas, kā arī iespēju pilnveidot savas jaunrades spējas skolā vai ārpus tās,

—

darīt jaunas tehnoloģijas viegli pieejamas, lai dotu iespējas izpausties jauniešu jaunradei un novatorismam un radītu interesi par kultūru, mākslu un zinātni,

—

nodrošināt piekļuvi videi, kurā jaunieši var attīstīt jaunradi un intereses un jēgpilni pavadīt brīvo laiku,

—

nodrošināt ilgtermiņa sinerģiju starp politiku un programmām kultūras, izglītības, veselības, sociālās iekļaušanas, plašsaziņas līdzekļu, nodarbinātības un jaunatnes jomā, lai sekmētu jauniešu jaunradi un novatorisma spējas,

—

veicināt specializētu apmācību attiecībā uz kultūru, jauniem plašsaziņas līdzekļiem un atbalstīt to sociālo darbinieku dažādu kultūru kompetenci, kuri strādā ar jaunatni,

—

sekmēt kultūras un jaunrades nozaru un jaunatnes organizāciju, un sociālo darbinieku, kas strādā ar jauniešiem, partnerību,

—

veicināt un atbalstīt jauniešu talantu un uzņēmējdarbības prasmju pilnveidošanu, lai vairotu viņu iespējas iegūt darbu un paplašinātu turpmākās nodarbinātības iespējas,

—

ar jauno tehnoloģiju starpniecību veicināt jauniešu zināšanas par kultūru un kultūras mantojumu dažādās ES dalībvalstīs.

—

Eiropas Jaunatnes pakta stiprināšana saistībā ar pasākumu kopumu pēc Lisabonas stratēģijas (pēc 2010. gada),

—

to jauniešu sociālā iekļaušana, kuriem ir mazāk iespēju,

—

vietēju un reģionālu iestāžu nozīme jaunatnes politikā,

—

sadarbība ar Latīņamerikas valstīm.

—

darbs ar jaunatni un nabadzīgāko bērnu un jauniešu iespēja piekļūt tam, kā arī citām tiem paredzētām darbībām,

—

jauniešu piekļuve kultūrai.

—

jauniešu pilsonība un dalība, uzsverot sociālu, ekonomisku, ar kultūru saistītu un politisku dalību un cilvēktiesības,

—

jauniešu brīvprātīgas darbības, viņu devums vietēju kopienu attīstībā.

—

Komisiju aicina katram 18 mēnešu periodam izveidot Eiropas Koordinācijas komiteju, kurā, inter alia, būtu prezidentvalstu trijotnes valstu, Jaunatnes lietu ministriju, Valsts Jaunatnes padomju un programmas “Jaunatne rīcībā” valsts aģentūru pārstāvji, kā arī Eiropas Komisijas un Eiropas Jaunatnes foruma pārstāvji. Attiecīgā gadījumā notiktu apspriedes ar jaunatnes pētniekiem un sociālajiem darbiniekiem, kas strādā ar jauniešiem. Eiropas Koordinācijas komiteja ir atbildīga par strukturētā dialoga vispārējo koordinēšanu. Koordinācijas komiteja izveidos atbalsta struktūru, kurā būs instruktori un koordinatori, kas var sniegt metodisku atbalstu un nodrošināt nepārtrauktu strukturētā dialoga rīkošanu ES līmenī,

—

dalībvalstis ir aicinātas atbalstīt mazas Valsts darba grupas izveidi. Šādas grupas attiecīgā gadījumā var izmantot esošās struktūras, un to sastāvā var būt, inter alia, Jaunatnes lietu ministriju, Valsts jaunatnes padomju, vietējo un reģionālo jaunatnes padomju, jauniešu organizāciju pārstāvji, sociālie darbinieki, kas aktīvi strādā ar jaunatni, dažādi jaunieši un jaunatnes pētnieki. Dalībvalstis tiek mudinātas šajās grupās pēc iespējas vairāk vadības piešķirt Valsts jaunatnes padomēm. Valstu darba grupu uzdevums būtu nodrošināt dalībvalstu piedalīšanos,

—

Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas kopā ar visām iesaistītajām personām turpināt strukturētā dialoga kontroli, kā arī vākt un izplatīt paraugpraksi.