EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32009G1219(01)

Padomes Rezolūcija ( 2009. gada 27. novembris ) par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018)

OJ C 311, 19.12.2009, p. 1–11 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

19.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 311/1


PADOMES REZOLŪCIJA

(2009. gada 27. novembris)

par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018)

2009/C 311/01

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

 

ATGĀDINOT,

ka Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2002. gada 27. jūnija rezolūcija, ar ko ir izveidots regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (1), kurā paredzēts izmantot atvērtās koordinācijas metodi un jauniešu problēmu apzināšanu padarīt par normu arī citās politikas jomās, kā arī 2005. gada marta Eiropadomes pieņemtais Eiropas Jaunatnes pakts (2) ir instrumenti, kas palīdz sasniegt Lisabonas programmā nospraustos izaugsmes un nodarbinātības mērķus,

pārskatīto Sociālo programmu, kurā uzmanība kā galvenajām prioritātēm ir īpaši pievērsta jauniešiem un bērniem (3),

 

un ATZĪSTOT

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2009. gada 11. maija secinājumus par pašreizējā regulējuma Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā novērtējumu un atjauninātā regulējuma nākotnes perspektīvām (4),

PAUŽ GANDARĪJUMU PAR

Komisijas ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – ES jaunatnes stratēģija – ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus. Atjaunināta atvērtās koordinācijas metode, kā risināt jauniešu problēmas un pavērt viņiem jaunas iespējas  (5),

ATZĪST, ka

1.

Jaunietēm un jauniešiem ir svarīga nozīme, risinot daudzās sociālās un ekonomiskās, demogrāfiskās, kultūras, ar vidi un tehnoloģijām saistītās problēmas un iespējas, ar ko Eiropas Savienība un tās iedzīvotāji saskaras šodien un kas tos sagaida turpmākajos gados. Jauniešu sociālas un profesionālas integrācijas veicināšana ir būtisks elements, lai varētu sasniegt mērķus, kas noteikti Eiropas Lisabonas stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai, reizē veicinot personisko izaugsmi, sociālu kohēziju un aktīvu pilsonību.

2.

ES ziņojums par jauniešiem (2009) (6) rāda, ka, kaut gan mūsdienās lielākā daļa Eiropas jauniešu dzīvo labos apstākļos, joprojām ir jārisina problēmas, piemēram, jauniešu bezdarbs, tas, ka jauni cilvēki nepiedalās ar izglītību un apmācību saistītos jautājumos, jauniešu nabadzība, maza jauniešu iesaiste un pārstāvība demokrātijā un dažādas ar veselību saistītas problēmas. Ekonomikas lejupslīde, piemēram, tā lejupslīde, kas sākās 2008. gadā, ļoti negatīvi ietekmē jauniešus, un šī negatīvā ietekme var būt ilgstoša.

3.

Pašreizējais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā ir pierādījis sevi kā vērtīgu platformu, ar kuras palīdzību dalībvalstis var pievērsties ar jauniešiem saistītām problēmām, un ka atvērtā koordinācijas metode, jauniešu problēmu apzināšanas padarīšana par normu citās politikas jomās un ierosmēs, piemēram, Eiropas Jaunatnes paktā (7), ir jaunatnes jomai piemēroti atvieglinājusi elastīgu pieeju, pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu kompetences un subsidiaritātes principu.

4.

Atjaunināts regulējums, kurā būtu iezīmēta stratēģija Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā nākamajiem desmit gadiem – pamatojoties uz līdz šim gūtajiem panākumiem un pieredzi un turpinot ievērot dalībvalstu atbildību par jaunatnes politiku – vēl vairāk stiprinātu šādas sadarbības efektivitāti un dotu lielāku labumu jauniešiem Eiropas Savienībā, it īpaši saistībā ar Lisabonas stratēģiju pēc 2010. gada.

5.

Ir vitāli svarīgi, lai visi jaunieši varētu savu potenciālu izmantot cik vien iespējams pilnīgi. Tas nozīmē jauniešos ne tikai ieguldīt līdzekļus, atvēlot vairāk resursu tādām politikas jomām, kas iespaido jauniešu ikdienu un uzlabo viņu labklājību, bet arī nodrošināt jauniešiem pilnvērtīgas iespējas, stimulējot viņu patstāvību un potenciālu, sekmēt sabiedrības noturīgu attīstību un dot ieguldījumu Eiropas vērtībās un mērķos. Tajā arī ir aicināts vairāk sadarboties jauniešu politikas un ar to saistītās politikas jomās, jo īpaši izglītības, nodarbinātības, sociālās iekļaušanas, kultūras un veselības aizsardzības jomās.

ATTIECĪGI IR VIENISPRĀTIS, ka

1.

Laikā līdz 2018. gadam (ietverot 2018. gadu) galvenajiem jaunatnes jomā izvērstas Eiropas sadarbības mērķiem būtu jābūt:

i)

visiem jauniešiem izglītībā un darba tirgū radīt vairāk iespēju, turklāt vienādu iespēju; un

ii)

veicināt jauniešu aktīvu pilsonību, sociālo iekļaušanu un solidaritāti.

2.

Galvenās darbības jomas, kurās būtu jānāk klajā ar ierosmēm, ir ieskicētas turpmāk un sīkāk izstrādātas I pielikumā:

izglītība un apmācība,

nodarbinātība un uzņēmējdarbība,

veselības aizsardzība un labklājība,

iesaiste,

brīvprātīgas darbības,

sociālā iekļaušana,

jaunatne un pasaule,

jaunrade un kultūra.

3.

Pilnībā ievērojot dalībvalstu atbildību par jaunatnes politiku un jaunatnes jomā izvērstas Eiropas sadarbības brīvprātību, abu minēto, savā starpā saistīto galveno mērķu sasniegšana paredz izmantot divējādu pieeju, kas liek izvērst un atbalstīt gan:

i)

īpašas ierosmes jaunatnes jomā – t. i., politiku un darbības, kas īpaši pievēršas jauniešiem, piemēram, tādās jomās kā neformāla izglītība, iesaiste un brīvprātīgas darbības, darbs ar jaunatni, mobilitāte un viņu informēšana;

un

ii)

padarīt par normu ierosmju apzināšanu – t. i., tādu ierosmju, kas ļautu apvienot pieeju vairākās jomās, pienācīgi ņemot vērā jauniešu problēmas, formulējot, īstenojot un izvērtējot jaunatnes politiku, kā arī citās politikas jomās veiktas darbības, kas nopietni ietekmē jauniešu dzīvi. Pamatojoties uz Eiropas Jaunatnes paktu, jaunatnes aspekts arī turpmāk būtu jāietver pasākumu kopumā pēc Lisabonas stratēģijas (pēc 2010. gada) un pārskatītajā Sociālajā programmā, kā arī attiecīgās ES stratēģijās un programmās, piemēram, jaunajā, stratēģiskajā sistēmā “Eiropas sadarbība izglītības un mācību jomā”, Nodarbinātības pamatnostādnēs, Veselības aizsardzības stratēģijā un Darba kārtībā kultūrai.

UZSVER, ka

1.

Eiropas jaunatnes politikas sadarbību vajadzētu stingri balstīt uz cilvēktiesību starptautisko sistēmu. Visās politikas jomās un darbībās, kas attiecas uz jauniešiem, būtu jāievēro vairāki pamatprincipi, proti, tas, ka ir svarīgi:

a)

veicināt dzimumu līdztiesības principu un apkarot jebkādu diskrimināciju, ievērot tiesības un ņemt vērā principus, kas atzīti, inter alia, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pantā;

b)

ņemt vērā iespējamas jauniešu dzīves apstākļu, vajadzību, alku, interešu un attieksmju atšķirības daudzējādu faktoru dēļ, īpašu uzmanību pievēršot tiem, kam dažādu iemeslu dēļ var būt dots mazāk iespēju;

c)

atzīt visus jauniešus par sabiedrības resursiem un, izmantojot konsekventu strukturētu dialogu ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām, atbalstīt jauniešu tiesības piedalīties tādas politikas izstrādē, kas viņus skar.

ATZĪST ARĪ TO, ka

1.

Laikā līdz 2018. gadam Eiropas sadarbība jaunatnes jomā būtu jāīsteno, izmantojot atjaunoto atvērto koordinācijas metodi, un būtu jāizmanto še iepriekš ieskicētie galvenie mērķi, divējāda pieeja un galvenās darbības jomas.

2.

Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā būtu jābūt balstītai uz pierādījumiem, adekvātai un konkrētai. Tai būtu jādod skaidri un manāmi rezultāti, ko vajadzētu regulāri un strukturēti darīt zināmus, pārskatīt un izplatīt, tādējādi veidojot konsekventa izvērtējuma un attīstības pamatu.

3.

Atvērtās koordinācijas metodes panākumi jaunatnes jomā ir atkarīgi no dalībvalstu politiskās gribas un iedarbīgām darba metodēm gan valstu, gan Eiropas mērogos. No šāda viedokļa raugoties, Eiropas sadarbības kontekstā lietotos darba paņēmienos būtu jāizmanto:

i)

darba cikli – laiku līdz 2018. gadam iedalīs vairākos triju gadu ciklos, un pirmais cikls būs no 2010. gada līdz 2012. gadam;

ii)

prioritātes – katrā ciklā būs izvēlētas vairākas Eiropas sadarbības prioritātes, kas veicina saskaņā ar šo regulējumu apzinātās darbības jomas. Prioritātes pieņems Padome, pamatojoties uz attiecīgu Padomes/Komisijas ziņojumu (kā izklāstīts turpmāk), un sadarbībā ar divu prezidentvalstu trijotņu pārstāvjiem, kuras aptver attiecīgo darbu ciklu. Eiropas sadarbības prioritātes būs plānotas tā, lai varētu izveidot visu dalībvalstu sadarbību vai ciešāku ierobežota skaita dalībvalstu sadarbību (kopas) saskaņā ar valstu prioritātēm. Pirmā darba cikla pirmās daļas prioritātes saskaņā ar šo jauno regulējumu ir izklāstītas pievienotajā II pielikumā. Šā cikla otrās daļas prioritātes tiks iesniegtas un Padome tās pieņems vēlāk;

iii)

īstenošanas instrumenti – lai efektīvi īstenotu sadarbības regulējumu, ir vajadzīgi gan konkrēti jaunatnes jomā piemērojami instrumenti, gan arī instrumenti, ko lietot citās saistītās politikas jomās.

Konkrēti jaunatnes jomā piemērojami instrumenti še turpmāk ir ieskicēti a) līdz g) apakšpunktā. Tie būtu jālieto, lai atbalstītu divējādu pieeju, t. i., īstenotu konkrētas ierosmes jaunatnes jomā, kā arī lai veicinātu starpnozaru pieeju, lai jaunatnes perspektīvas apzināšanu padarītu par normu citās saistītās politikas jomās. Šajā darbā tādi instrumenti būtu jālieto, pamatojoties uz dialogu ar citām politikas jomām un atbalstot tās, lai jaunatnes perspektīvu iestrādātu, kad un kur tas vajadzīgs.

a)

Zinību krāšana un uz faktiem balstīta jaunatnes politika – jaunatnes politikas pamatā būtu jābūt faktiem. Ir jākrāj zināšanas un jāgūst izpratne par jauniešu dzīves apstākļiem, vērtībām un attieksmēm, un tajās jādalās citās svarīgās politikas jomās, lai veiktu pareizus un laicīgus pasākumus. Tādas zinības var veicināt, inter alia, ar Eiropas jaunatnes politikas zinību centra (European Knowledge Centre for Youth Policy) un tā korespondentu atbalstu, ar ES mēroga analīzes spējām (Eurydice), ar jaunatnes pētījumiem, studijām, īpašām Eiropas jauniešu aptaujām un pētnieku tīkliem. Arī ES ziņojums par jauniešiem būtiski palīdzēs veidot politiku, kā pamatā ir fakti. Būtu jāsekmē attiecīgu iestāžu, jaunatnes pētnieku, jauniešu un jauniešu organizāciju, kā arī darbā ar jaunatni iesaistīto sociālo darbinieku sadarbība.

b)

Savstarpēja mācīšanās – savstarpēja mācīšanās ir būtisks sadarbības regulējuma elements. Tā dod iespēju apzināt dažādu dalībvalstu paraugpraksi un mācīties no tās. Savstarpēju mācīšanos īstenos, izmantojot mācīšanos no līdzbiedriem, konferences un seminārus, augsta līmeņa forumus vai ekspertu grupas, kā arī izmantojot pētījumus un analīzes, kā arī internetā balstītus sakarus, iesaistot attiecīgas ieinteresētas personas. Šo darbību priekšmetus vajadzētu cieši saistīt ar attiecīgo trīs gadu darba ciklu prioritātēm. Visas šīs ierosmes būtu jāvērš plašumā ar skaidriem mērķiem un pamatojoties uz skaidrām pilnvarām, grafikiem un plānotiem rezultātiem, ko, paredzams, Komisija ierosinās sadarbībā ar dalībvalstīm.

Politikas dialogs ar trešām valstīm un sadarbība ar starptautiskām organizācijām piemēram, Eiropas Padomi, ESAO (8) un Apvienoto Nāciju Organizāciju, būtu jāturpina, tādējādi radot atsauces un iedvesmas avotu.

c)

Progresa ziņojums – Komisijai būtu jāizstrādā Eiropas Savienības ziņojums par jaunatni katra darba cikla beigās, un pirmais jaunā regulējuma pārskats – 2012. gadā. ES ziņojums par jauniešiem sastāv no divām daļām – kopīgs Padomes un Komisijas ziņojums (politikas daļa) un papildu dokumenti (statistikas un analīzes daļa). ES ziņojumā par jauniešiem būs izvērtēti regulējuma galvenā mērķa sasniegšanā gūtie panākumi, kā arī panākumi attiecībā uz prioritātēm, kas definētas jaunākajā darba ciklā, un tajā būs apzināta paraugprakse. ES ziņojums par jauniešiem būtu jāsastāda, balstoties uz pārskatiem, ko jaunatnes jomā un citās svarīgās politikas jomās būs sastādījušas dalībvalstis, kā arī uz citu iegūtu informāciju un statistikas datiem. Pienākumos sniegt pārskatus būtu jāvairās no dublēšanās. ES ziņojumam par jauniešiem arī būtu jākalpo par pamatu, uz kā veidot jaunu prioritāšu kopumu nākamajam ciklam.

d)

Rezultātu izplatīšana – lai vairotu pamanāmību un šā sadarbības regulējuma ietekmi vietējā, reģionālā, valstu un Eiropas līmenī, sadarbības rezultātus vajadzētu plaši izplatīt visām ieinteresētām personām un vajadzības gadījumā tos pārrunāt ģenerāldirektoru vai ministru līmenī.

e)

Procesa pārraudzība – lai sekmētu rezultātu sasniegšanu ar atklātās koordinācijas metodes palīdzību, kā arī atbildības sajūtu par metodi gan valstu, gan Eiropas Savienības mērogā, dalībvalstis un Komisija cieši sadarbosies, vadot, virzot un izvērtējot procesu un tā rezultātus. Tādējādi būtu jāstrādā, izmantojot esošos parametrus, kas pamatojas uz jauniešu stāvokli tādās jomās kā izglītība, nodarbinātība, veselības aizsardzība un sociālā iekļaušana, un – vajadzības gadījumā – būtu jāizstrādā priekšlikumi iespējamiem jauniem parametriem, lai tos izskatītu Padome.

f)

Konsultācijas un strukturēts dialogs ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām – būtu jātiecas īstenot un vērst plašumā strukturētu dialogu ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām, un tas noderētu par forumu konsekventai, vienotai jaunatnes jomā izvērstas Eiropas sadarbības prioritāšu, to īstenošanas un turpmāku pasākumu analīzei.

Dialoga temati būtu jāpieskaņo galvenajiem mērķiem attiecībā uz Eiropas sadarbību jaunatnes jomā un katra darba cikla prioritātēm. Katram dialoga ciklam būtu jāizstrādā skaidri mērķi un realizējamas procedūras, lai nodrošinātu konsekvenci un turpmākus pasākumus. Dialogam būtu jābūt pēc iespējas iekļaujošākam, un tas būtu jāvērš plašumā vietējā, reģionālā, valsts un ES mērogā, un tajā būtu jāiekļauj jaunatnes pētnieki un darbā ar jaunatni aktīvi iesaistītie sociālie darbinieki. Būtu jāatbalsta arī strukturēts dialogs ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām citās politikas jomās. Strukturēta dialoga īstenošana ir sīkāk izklāstīta III pielikumā.

g)

ES programmu un fondu mobilizācija – būtu efektīvi jāizmanto esošie ES fondi, piemēram, struktūrfondi, kā arī attiecīgas programmas, piemēram – Jaunatne darbībā, Mūžizglītība, Kultūra, Progress, Media, Erasmus jauniem uzņēmējiem un Konkurētspējas un inovāciju programmas kā arī attiecīgas ES programmas un fondi ārējo attiecību un attīstības sadarbības jomā.

4.

Katrā trīs gadu ciklā visi instrumenti pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto attiecīgā trīs gadu cikla prioritātēs.

5.

Saskaņā ar šo sadarbības regulējumu darba ar jaunatni atbalstīšana un attīstīšana būtu jāuzskata par dažādu nozaru jautājumiem. Darbs ar jaunatni ir plašs termins, kurā ietvertas dažādas sociālas, ar kultūru, izglītību vai politiku saistītas darbības, kuras veic jaunieši, ar jauniešiem vai kuras tiem paredzētas. Šādas darbības arvien biežāk ietver arī sportu un pakalpojumus jauniešiem. Darbs ar jaunatni saistīts ar ārpusskolas izglītību, kā arī konkrētām brīvā laika darbībām, kuras veic profesionāli vai brīvprātīgi sociālie darbinieki, kas strādā ar jauniešiem, kā arī jaunatnes vadītāji, un tā pamatā ir neformāla mācīšanās un brīvprātīga dalība. Saskaņā ar šo regulējumu būtu sīkāk jāizskata un jāapspriež veids, kādā darbs ar jaunatni var palīdzēt sasniegt iepriekš apzinātos mērķus, kā arī saimnieciskā un sociālā devuma dēļ tas būtu jāatbalsta un jāatzīst. Daži no apspriežamiem jautājumiem ir atbilstīga apmācība sociālajiem darbiniekiem, kas strādā ar jauniešiem, un jaunatnes vadītājiem, šo personu prasmju atzīšana, izmantojot atbilstīgus Eiropas instrumentus, šo darbinieku un jaunatnes vadītāju mobilitātes atbalsts un tas, kā darbā ar jauniešiem veicināt novatoriskus dienestus un mācību metodes.

6.

Atjaunināto regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā Padome var pārskatīt un izdarīt vajadzīgās korekcijas, ņemot vērā visus nopietnos jaunos notikumu pavērsienus Eiropā, it īpaši lēmumus par procesu pēc Lisabonas stratēģijas (pēc 2010. gada).

ATTIECĪGI AICINA DALĪBVALSTIS

1.

Ar Komisijas atbalstu un izmantojot atvērto koordinācijas metodi kopīgi strādāt, kā ieskicēts šajā rezolūcijā, stiprinot Eiropas sadarbību jaunatnes jomā laikā līdz 2018. gadam, pamatojoties uz še iepriekš aprakstīto galveno mērķi, darbības jomām, divējādu pieeju, principiem un īstenošanas instrumentiem un uz prioritātēm, kas apstiprinātas katram darba ciklam.

2.

Pamatojoties uz attiecīgu valstu prioritātēm, valstu mērogos paredzēt pasākumus, kas var palīdzēt sasniegt galvenos atjauninātajā regulējumā ieskicētos mērķus, kā arī apsvērt, vai, jaunatnes jomā un citās saistītās politikas jomās izstrādājot attiecīgu valstu politiku, var iedvesmoties no savstarpējas mācīšanās ES līmenī.

AICINA KOMISIJU

1.

Strādāt ar dalībvalstīm un atbalstīt tās – laikā līdz 2018. gadam – sadarboties saskaņā ar šo regulējumu un ievērojot iepriekš aprakstītos kopīgos mērķus, darbības jomas, divējādu pieeju, principus un īstenošanas instrumentus, kā arī katram darba ciklam apstiprinātās prioritātes.

2.

Izskatīt, ciktāl ir sasniegti šī regulējuma mērķi, it īpaši izmantojot ES ziņojumu par jauniešiem. Ņemot vērā minēto, Komisija ir aicināta izveidot darba grupu, kurā, apspriežoties ar attiecīgo politikas jomu pārstāvjiem, pārrunāt iegūtos datus par jauniešu stāvokli un iespējamo vajadzību izstrādāt parametrus jomās, kur tādu trūkst vai kur nav acīmredzama jaunatnes perspektīva. Darba rezultātus un ierosinātos iespējamos jaunos parametrus vajadzētu iesniegt Padomes izskatīšanai vēlākais 2010. gada decembrī.

3.

Ierosināt elastīgu sistēmu attiecībā uz mācīšanos no līdzbiedriem un sākt pētījumus saistībā ar galvenajiem mērķiem un prioritātēm, kā arī regulāri ziņot Padomei par dažādām aktivitātēm.

4.

Kopā ar dalībvalstīm 2017. gadā sagatavot galīgu izvērtējuma ziņojumu, kas aptvertu šo sadarbības regulējumu. Galīgais izvērtējuma ziņojums 2018. gadā būtu jāpārrunā Padomē.


(1)  OV C 168, 13.7.2002., 2. lpp.

(2)  7619/1/05.

(3)  11517/08.

(4)  9169/09.

(5)  9008/09.

(6)  9008/09 ADD 4.

(7)  7619/05 – Eiropadomes secinājumi (2005. gada 22. un 23. marts), I pielikums.

(8)  Būtu jānodrošina visu dalībvalstu tiesības piedalīties šādā darbā.


I PIELIKUMS

AR JAUNATNI SAISTĪTI MĒRĶI UN IESPĒJAMAS DALĪBVALSTU UN KOMISIJAS IEROSMES

Daudzām iedaļas “ATTIECĪGI IR VIENISPRĀTIS” 2. punktā uzskaitītajām un turpmāk sīkāk izklāstītajām darbības jomām ir pašām savi galvenie mērķi un prioritātes, un tie ir izklāstīti atsevišķā sadarbības regulējumā un stratēģijās un izskatīti, izmantojot attiecīgās atvērtās koordinācijas metodes. Tomēr ir jāpieliek pūles, lai visās jomās nodrošinātu pietiekamu jauniešu perspektīvas uzturēšanu. To paturot prātā, pielikuma (A) iedaļā ir ietvertas vairākās ierosmes visās jomās, un (B) iedaļā tām seko vairāki īpaši, ar jauniešiem saistīti mērķi, kas ir iecerēti, lai padarītu skaidrāku jaunatnes aspektu katrā uzskaitītajā darbības jomā, līdz ar nepilnīgu iespējamu ierosmju uzskaitījumu, ar kurām dalībvalstis un/vai Komisija var nākt klajā saskaņā ar savu attiecīgo kompetenci un pienācīgi ņemot vērā subsidiaritātes principu.

a)   Vispārējas ierosmes

Šādas vispārējas ierosmes būtu jāapsver visās apzinātās darbības jomās:

izvērst un stiprināt politikas veidotāju un jaunatnes politikas veidotāju sadarbību attiecīgās darbības jomās, inter alia, izmantojot uzlabotu dialogu un daloties zināšanās un prasmēs,

veicināt un atbalstīt jauniešu un jaunatnes organizāciju iesaisti un līdzdalību politikas izstrādāšanā, īstenošanā un turpmākos pasākumos,

nodrošināt kvalitatīvus konsultāciju un padomdevēju pakalpojumus,

uzlabot pieeju kvalitatīvai jaunatnes informācijai un izplatīt informāciju, izmantojot visus iespējamos līdzekļus vietējā, reģionālā un valsts līmenī, kā arī Eiropas mēroga organizācijas, piemēram, Eurodesk, ERYCA un EYCA, kā arī citus Eiropas tīklus,

stiprināt sadarbību ar vietējām un reģionālām iestādēm,

atbalstīt labāku zināšanu ieguvi par jauniešu stāvokli, piemēram, atbalstot jauniešu pētniecību, pētniecības tīklus, īpašus pētījumus utt.,

atbalstīt to, lai tiktu attīstīts darbs ar jaunatni un lai tiktu atzīta tā vērtība,

efektīvi izmantot pieejamos ES fondus un programmas un atvieglot jauniešu piekļuvi tiem,

atbalstīt izmēģinājuma projektu un programmu attīstību, lai izmēģinātu jaunas un novatoriskas idejas un apmainītos ar paraugpraksi,

atzīt to, cik nozīmīga Eiropas sadarbībai jaunatnes politikas jomā ir divpusēja un daudzpusēja sadarbība,

vajadzības gadījumā iekļaut bērnu politikas aspektu attiecībā uz bērnu tiesībām un aizsardzību, ņemot vērā, ka jauniešu dzīves un nākotnes izredzes būtiski ietekmē bērnībā gūtās iespējas, atbalsts un aizsardzība;

b)   Ar jaunatni saistīti mērķi un visās darbības jomās iespējamas ierosmes

IZGLĪTĪBA UN MĀCĪBAS

Mērķis – būtu jāatbalsta jauniešiem dota vienāda pieeja patiesi kvalitatīvai jebkura līmeņa izglītībai un praktiskām mācībām, kā arī mūžizglītības iespējas. Papildinot oficiālu izglītību, būtu jāsekmē un jāatzīst neformāla jauniešu izglītība un jāvērš plašumā labāka oficiālas un neoficiālas izglītības sasaiste. Jauniešiem būtu jāatvieglina pāreja no izglītības uz praktiskām mācībām un darba tirgu un viņi jāatbalsta, un jāsamazina pāragras skolas pamešanas gadījumu skaits.

Dalībvalstu un Komisijas ierosmes saskaņā ar to kompetenci

atbalstīt jauniešu darbu un citas neformālas izglītības iespējas kā vienu no daudzām darbībām, lai vērstos pret priekšlaicīgu skolas pamešanu,

pilnībā izmantot ES mērogos izstrādātos instrumentus, lai padarītu pārskatāmas un apstiprinātu prasmes un atzītu kvalifikācijas (1),

veicināt mācību mobilitāti visiem jauniešiem,

likvidēt ar dzimumu saistītus un citus stereotipus, izmantojot formālu un neformālu izglītību,

izmantot formālu un neformālu izglītību, lai sekmētu kohēziju un izpratni dažādās grupās, veicinātu vienādas iespējas un mazinātu atšķirības sasniegumos,

izglītībā attīstīt sakarīgas struktūras, kā arī skolu, ģimeņu un vietējās sabiedrības sadarbību,

veicināt formālu un neformālu izglītību, lai atbalstītu jauniešu novatorismu, jaunradi un uzņēmējdarbību,

informēt plašāku sabiedrību par neformālās izglītības rezultātu vērtību.

Komisija turpinās izstrādāt Europass, kas ir Eiropas instruments, ar kuru nodrošina prasmju pārskatāmību, tostarp prasmju pašnovērtējuma līdzekļus, un to, ka iemaņas reģistrē trešās personas, piemēram, Eiropass mobilitātes veicinātājas organizācijas.

NODARBINĀTĪBA UN UZŅĒMĒJDARBĪBA

Mērķis – būtu jāatbalsta jauniešu kā darbinieku vai uzņēmēju integrācija darba tirgū. Būtu jāatvieglina un jāatbalsta pāreja no izglītības un praktiskām mācībām – vai no bezdarba, vai bezdarbības – darba tirgū. Būtu jāuzlabo iespējas padarīt vienkāršāku ģimenes un darba dzīves apvienošanu. Pēc Lisabonas stratēģijas (pēc 2010. gada) ir jāparedz jaunatnes perspektīva un jāturpina darbs, ko veic atbilstīgi galvenajiem Eiropas Jaunatnes pakta mērķiem.

Dalībvalstu un Komisijas ierosmes saskaņā ar to kompetenci

palielināt un uzlabot investīcijas, lai nodrošinātu darba tirgū pieprasītiem amatiem vajadzīgās prasmes, un tuvākā laikā labāk saskaņot vajadzīgās prasmes, bet ilgākā – labāk paredzēt,

ņemt vērā īpašo jauniešu stāvokli, izstrādājot elastdrošības stratēģijas,

veicināt jauniešu pārrobežu profesionālās izglītības un arodizglītības iespējas,

jauniešu atveseļošanās plānos izvērst īstermiņa pasākumus, lai stimulētu viņu integrāciju darba tirgū, kā arī struktūrpasākumus, kuros ņemtu vērā jaunatni,

attīstīt profesionālas ievirzes un konsultāciju pakalpojumus,

visā Eiropas Savienībā mazināt šķēršļus darba ņēmēju brīvai mobilitātei,

sekmēt kvalitatīvas stažēšanās un mācekļa prakses iespējas, lai atvieglotu piekļuvi darba tirgum un virzību tajā,

uzlabot bērnu aprūpi un sekmēt pienākumu sadali starp partneriem, lai gan jaunām sievietēm, gan jauniem vīriešiem atvieglotu apvienot darbu ar privāto dzīvi,

atbalstīt jauniešu iesaisti uzņēmējdarbībā, tostarp nodrošinot izglītību uzņēmējdarbības jomā, atbalstīt uzņēmējdarbības sākšanas fondu izveidi, konsultāciju programmas un stimulēt jauniešu uzņēmumu atzīšanu,

atbalstīt Eiropas tīklu un struktūru attīstību, lai sekmētu jauniešu iesaisti uzņēmējdarbībā,

veicināt uzņēmējdarbību ilgtspējīgas attīstības jomā.

VESELĪBAS AIZSARDZĪBA UN LABKLĀJĪBA

Mērķis – būtu jāatbalsta jauniešu veselības aizsardzība un labklājība, īpaši pievēršoties tam, lai aizsargātu garīgo veselību un dzimumveselību, sekmētu iesaisti sportā, fizisku aktivitāti un veselīgu dzīvesveidu, kā arī novērstu un ārstētu aptaukošanos, traumas, ēšanas traucējumus, atkarību no narkotiskām vielām un to pārmērīgu lietošanu.

Dalībvalstu un Komisijas ierosmes saskaņā ar to kompetenci

veikt turpmākus pasākumus saistībā ar Padomes rezolūciju par jauniešu veselības aizsardzību un labklājību (2) un sekmēt jauniešu fizisko sagatavotību un fizisko aktivitāti, piemērojot ES pamatnostādnes fizisku darbību jomā (3),

darbībās, ar kurām sekmē jauniešu veselību un labklājību, jāņem vērā tas, ka veselība ir pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālas labklājības stāvoklis, nevis tikai slimības vai nespēka neesamība,

mudināt jauniešus piekopt veselīgu dzīvesveidu, apgūstot fizisko izglītību, izglītību par uzturu, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm un aicinot uz sadarbību skolas, sociālos darbiniekus, kas strādā ar jaunatni, veselības aizsardzības profesionāļus un sporta organizācijas,

uzsvērt, ka sports ir būtiska darbība, lai atbalstītu darbu komandā, mācīšanos no dažādām kultūrām, godīgumu un atbildību,

sociālajiem darbiniekiem, kas strādā ar jaunatni, un jaunatnes vadītājiem vairot zināšanas un informētību par veselības jautājumiem,

iesaistīt ieinteresētas vietēju mērogu personas, lai apzinātu, kādi jaunieši ir pakļauti apdraudējumiem, un palīdzētu viņiem, un vajadzības gadījumā novirzīt viņus citiem dienestiem,

rosināt savstarpēju zinību apguvi veselības jautājumos,

sekmēt bērnu un jauniešu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz prasmēm, kas saistītas ar jauniem plašsaziņas līdzekļiem, un aizsargāt viņus no konkrēta apdraudējuma, kas rodas no jaunu plašsaziņas līdzekļu izmantošanas, vienlaikus atzīstot ieguvumus un iespējas, ko jauni plašsaziņas līdzekļi var sniegt jauniešiem, piemēram, veicot turpmākus pasākumus saistībā ar Padomes 2008. gada 21. maija un 2009. gada 27. novembra secinājumiem par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē,

atvieglot piekļuvi esošajām veselības aprūpes iespējām, padarot tās jauniešiem pieejamākas.

IESAISTE

Mērķis – visos mērogos būtu jāatbalsta jauniešu iesaiste reprezentatīvā demokrātijā un pilsoniskā sabiedrībā, brīvprātīgās darbībās un sabiedrības dzīvē vispār.

Dalībvalstu un Komisijas ierosmes saskaņā ar to kompetenci

izstrādāt mehānismus, lai veiktu dialogu ar jauniešiem un sekmētu jauniešu dalību valstu jauniešu politikā,

mudināt izmantot esošās vai izstrādāt jauniešu iesaistes, informācijas un konsultāciju pamatnostādnes, lai nodrošinātu šo darbību kvalitāti,

politiski un finansiāli atbalstīt jauniešu organizācijas, kā arī vietēja mēroga un attiecīgu valstu jauniešu padomes un palīdzēt atzīt to svarīgo nozīmi demokrātijā,

veicināt vairāk un dažādāku jauniešu iesaisti reprezentatīvā demokrātijā, jauniešu organizācijās, kā arī citās pilsoniskās sabiedrības organizācijās,

efektīvi izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, lai vairotu un padziļinātu jauniešu dalību,

atbalstīt “iesaistes apguvi” dažādās formās no agrīna vecuma, izmantojot formālo un neformālo izglītību,

turpināt uzlabot valsts iestāžu un jauniešu diskusiju iespējas.

Komisija pārskatīs Eiropas Jaunatnes portālu un sekmēs plašāku jauniešu iesaisti.

BRĪVPRĀTĪGAS DARBĪBAS

Mērķis – jauniešu brīvprātīgās darbības būtu jāatbalsta un jāvērtē augstāk, jo tā ir svarīga neformālās izglītības daļa. Būtu jālikvidē šķēršļi brīvprātīgām darbībām, kā arī jāatvieglina jauniešu pārrobežu mobilitātes iespējas.

Dalībvalstu un Komisijas ierosmes saskaņā ar to kompetenci

veicināt tādu prasmju atzīšanu, kas iegūtas brīvprātīgās darbībās, izmantojot tādus instrumentus kā, piemēram, Europass, Youthpass un dalībvalstu finansētus instrumentus,

īstenot Padomes ieteikumu par brīvprātīgās darbībās iesaistītu jauniešu mobilitāti Eiropā (4),

veicināt izpratni par brīvprātīgu darbību vērtību, tostarp izmantojot mācīšanos no līdzbiedriem,

veicināt brīvprātīgo jauniešu aizsardzību un brīvprātīgu darbu kvalitāti,

iesaistīt jauniešus un jauniešu organizācijas nākamā Eiropas Brīvprātīga darba un aktīvas pilsonības veicināšanas gada (2011) plānošanā, izstrādē un izvērtēšanā,

ar brīvprātīgu darbu sekmēt paaudžu solidaritāti,

SOCIĀLĀ IEKĻAUŠANA

Mērķis – būtu jālikvidē jauniešu sociālā atstumtība un nabadzība, kā arī jānovērš minēto problēmu nodošana no paaudzes paaudzei un jāstiprina sabiedrības un jauniešu savstarpēja solidaritāte. Būtu jāveicina vienādas iespējas visiem un jāapkaro jebkāda diskriminācija.

Dalībvalstu un Komisijas ierosmes saskaņā ar to kompetenci

pilnībā īstenot potenciālu, kas piemīt darbam ar jaunatni, kā arī vietējiem jaunatnes centriem – integrācijas līdzekļiem,

izstrādāt pieeju, kas aptvertu vairākas jomas, strādājot, lai uzlabotu kopienas kohēziju un solidaritāti un samazinātu jauniešu sociālo atstumtību, un risinot saikni starp, piemēram, jauniešu izglītību un nodarbinātību un viņu sociālo iekļaušanu,

atbalstīt to, lai visos jauniešos attīstītu izpratni par dažādām kultūrām un kompetenci, un cīnīties pret aizspriedumiem,

atbalstīt jauniešu informēšanu un izglītošanu par viņu tiesībām,

risināt problēmas, kas saistītas ar bezpajumtniekiem, mājokļiem un finansiālu atstumtību,

veicināt piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, transportam, e-atstumtības novēršanai, veselības aizsardzībai un sociāliem dienestiem,

veicināt īpašu atbalstu jaunām ģimenēm,

iesaistīt jauniešus un jaunatnes organizācijas Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) plānošanā, izstrādē un izvērtēšanā.

JAUNATNE UN PASAULE

Mērķis – būtu jāatbalsta jauniešu iesaiste pasaules mērogu politikas izstrādes procesos un ieguldījumi tajos, minēto procesu īstenošanā un turpmākos pasākumos (saistībā ar tādiem jautājumiem kā, piemēram, klimata pārmaiņas, ANO Tūkstošgades attīstības mērķi, cilvēktiesības utt.), kā arī jauniešu sadarbība ar reģioniem, kuri neatrodas Eiropā.

Dalībvalstu un Komisijas ierosmes saskaņā ar to kompetenci

vairot jauniešu informētību par pasaules mēroga jautājumiem, piemēram, ilgtspējīgu attīstību un cilvēktiesībām,

sniegt jauniešiem iespēju apmainīties viedokļiem ar politiķiem par pasaules mēroga jautājumiem (piemēram, piedaloties starptautiskās sanāksmēs, virtuālās platformās/forumos u. c.),

sekmēt visas pasaules jauniešu savstarpēju sapratni, izmantojot dialogu un atbalsta darbības, piemēram, mācību kursus, apmaiņu un sanāksmes,

rosināt jauniešus iesaistīties ar vidi saistītos brīvprātīga darba projektos un izmantot videi labvēlīgus patēriņa un ražošanas modeļus (piemēram, otrreizēju pārstrādi, enerģijas taupību, hibrīdus transportlīdzekļus utt.),

sekmēt uzņēmējdarbības, nodarbinātības, izglītības un brīvprātīga darba iespējas reģionos ārpus Eiropas,

sekmēt dažādu kontinentu sociālo darbinieku, kuri strādā ar jaunatni, sadarbību un savstarpēju apmaiņu,

mudināt jauniešus piedalīties attīstības sadarbības pasākumos vai nu to dzīvesvietā, vai ārvalstīs.

JAUNRADE UN KULTŪRA

Mērķis – būtu jāatbalsta jauniešu jaunrade un novatorisma spējas, no agras bērnības uzlabojot kvalitatīvu pieejamību un dalību kultūrā un iespējas izpausties, tādējādi atbalstot personību attīstību, lielākas spējas mācīties, dažādu kultūru izjūtu, izpratni par kultūru dažādību un tās respektēšanu, kā arī attīstīt jaunas un elastīgas iemaņas nākotnes darba iespējām.

Dalībvalstu un Komisijas ierosmes saskaņā ar to kompetenci

atbalstīt jauniešu jaunradi, veicot turpmākus pasākumus saistībā ar Padomes secinājumiem par atbalstu radošai paaudzei (Creative Generation) – attīstot bērnu un jauniešu jaunrades un novatorisma spējas, dodot iespējas izpausties kultūrā un padarot kultūru pieejamāku (5),

paplašināt kvalitatīvu kultūras un jaunrades instrumentu pieejamību – it īpaši tādu instrumentu, kas ir saistīti ar jaunām tehnoloģijām, un dot jauniešiem kultūras pieredzes un radošās izpausmes iespējas, kā arī iespēju pilnveidot savas jaunrades spējas skolā vai ārpus tās,

darīt jaunas tehnoloģijas viegli pieejamas, lai dotu iespējas izpausties jauniešu jaunradei un novatorismam un radītu interesi par kultūru, mākslu un zinātni,

nodrošināt piekļuvi videi, kurā jaunieši var attīstīt jaunradi un intereses un jēgpilni pavadīt brīvo laiku,

nodrošināt ilgtermiņa sinerģiju starp politiku un programmām kultūras, izglītības, veselības, sociālās iekļaušanas, plašsaziņas līdzekļu, nodarbinātības un jaunatnes jomā, lai sekmētu jauniešu jaunradi un novatorisma spējas,

veicināt specializētu apmācību attiecībā uz kultūru, jauniem plašsaziņas līdzekļiem un atbalstīt to sociālo darbinieku dažādu kultūru kompetenci, kuri strādā ar jaunatni,

sekmēt kultūras un jaunrades nozaru un jaunatnes organizāciju, un sociālo darbinieku, kas strādā ar jauniešiem, partnerību,

veicināt un atbalstīt jauniešu talantu un uzņēmējdarbības prasmju pilnveidošanu, lai vairotu viņu iespējas iegūt darbu un paplašinātu turpmākās nodarbinātības iespējas,

ar jauno tehnoloģiju starpniecību veicināt jauniešu zināšanas par kultūru un kultūras mantojumu dažādās ES dalībvalstīs.


(1)  Pirmo nodrošina ar tādiem instrumentiem kā Europass, EQF vai ECVET, un otro – ar Direktīvu 2005/36/EK.

(2)  OV C 319, 13.12.2008., 1. lpp.

(3)  Ieteicamās politikas darbības, atbalstot veselīgas fiziskas darbības, 2008.

(4)  OV C 319, 13.12.2008., 8. lpp.

(5)  14453/09.


II PIELIKUMS

PRIORITĀTES EIROPAS SADARBĪBAI JAUNATNES JOMĀ (NO 2010. GADA 1. JANVĀRA LĪDZ 2011. GADA 30. JŪNIJAM)

Galvenā prioritāte – jauniešu nodarbinātība

Jauniešu nodarbinātība būs galvenā tematiskā prioritāte saistībā ar Eiropas sadarbību jaunatnes jomā laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam. Šo 18 mēnešu laikā minēto tematu izskatīs, izmantojot strukturētu dialogu. Īpašām prioritātēm būtu pilnībā vai daļēji jāveicina galvenā tematiskā prioritāte.

2010. gada 1. janvāris–2010. gada 30. jūnijs – sociālā iekļaušana

2010. gada pirmajā pusē tiks izskatīti šādi jautājumi:

Eiropas Jaunatnes pakta stiprināšana saistībā ar pasākumu kopumu pēc Lisabonas stratēģijas (pēc 2010. gada),

to jauniešu sociālā iekļaušana, kuriem ir mazāk iespēju,

vietēju un reģionālu iestāžu nozīme jaunatnes politikā,

sadarbība ar Latīņamerikas valstīm.

2010. gada 1. jūlijs–2010. gada 31. decembris – darbs ar jaunatni

2010. gada otrajā pusē tiks izskatīti šādi jautājumi:

darbs ar jaunatni un nabadzīgāko bērnu un jauniešu iespēja piekļūt tam, kā arī citām tiem paredzētām darbībām,

jauniešu piekļuve kultūrai.

2011. gada 1. janvāris–2011. gada 30. jūnijs – dalība

2011. gada pirmajā pusē tiks izskatīti šādi jautājumi:

jauniešu pilsonība un dalība, uzsverot sociālu, ekonomisku, ar kultūru saistītu un politisku dalību un cilvēktiesības,

jauniešu brīvprātīgas darbības, viņu devums vietēju kopienu attīstībā.


III PIELIKUMS

STRUKTURĒTA DIALOGA ĪSTENOŠANA

Galvenie principi attiecībā uz strukturētu dialogu ar jauniešiem un jauniešu organizācijām ir izklāstīti iepriekš minētās sadaļas “ATZĪST ARĪ TO” 3. punkta iii) apakšpunkta f) daļā. Šajā pielikumā sīkāk izskatīta strukturēta dialoga īstenošana valsts un ES līmenī.

Strukturēta dialoga pamatā vajadzētu būt 18 mēnešu darba cikliem, nosakot galveno tematu, kas atbilstu Eiropas sadarbības galvenajām prioritātēm attiecīgajā 18 mēnešu laikposmā. Katra prezidentvalsts savas prezidentūras laikā var arī izvēlēties īpašu prioritāro tematu, kas saistīts ar galveno tematu.

Strukturētā dialogā būtu jāietver visu līmeņu apspriedes ar jauniešiem un jauniešu organizācijām dalībvalstīs un ES jaunatnes konferences, kuras rīkotu prezidentvalstis un kuras rīkotu Eiropas Jaunatnes nedēļas laikā.

Lai uzlabotu strukturēta dialoga īstenošanu, saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām un pilnīgi ievērojot subsidiaritātes principu:

Komisiju aicina katram 18 mēnešu periodam izveidot Eiropas Koordinācijas komiteju, kurā, inter alia, būtu prezidentvalstu trijotnes valstu, Jaunatnes lietu ministriju, Valsts Jaunatnes padomju un programmas “Jaunatne rīcībā” valsts aģentūru pārstāvji, kā arī Eiropas Komisijas un Eiropas Jaunatnes foruma pārstāvji. Attiecīgā gadījumā notiktu apspriedes ar jaunatnes pētniekiem un sociālajiem darbiniekiem, kas strādā ar jauniešiem. Eiropas Koordinācijas komiteja ir atbildīga par strukturētā dialoga vispārējo koordinēšanu. Koordinācijas komiteja izveidos atbalsta struktūru, kurā būs instruktori un koordinatori, kas var sniegt metodisku atbalstu un nodrošināt nepārtrauktu strukturētā dialoga rīkošanu ES līmenī,

dalībvalstis ir aicinātas atbalstīt mazas Valsts darba grupas izveidi. Šādas grupas attiecīgā gadījumā var izmantot esošās struktūras, un to sastāvā var būt, inter alia, Jaunatnes lietu ministriju, Valsts jaunatnes padomju, vietējo un reģionālo jaunatnes padomju, jauniešu organizāciju pārstāvji, sociālie darbinieki, kas aktīvi strādā ar jaunatni, dažādi jaunieši un jaunatnes pētnieki. Dalībvalstis tiek mudinātas šajās grupās pēc iespējas vairāk vadības piešķirt Valsts jaunatnes padomēm. Valstu darba grupu uzdevums būtu nodrošināt dalībvalstu piedalīšanos,

Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas kopā ar visām iesaistītajām personām turpināt strukturētā dialoga kontroli, kā arī vākt un izplatīt paraugpraksi.


Top