EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32008R0889

Komisijas Regula (EK) Nr. 889/2008 ( 2008. gada 5. septembris ), ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu

OJ L 250, 18.9.2008, p. 1–84 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 15 Volume 008 P. 173 - 256

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2023; Atcelts ar 32021R1165

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2008/889/oj

18.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 889/2008

(2008. gada 5. septembris),

ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 2007. gada 28. jūnija Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 (1) atcelšanu un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu, 11. panta otro daļu, 12. panta 3. punktu, 14. panta 2. punktu, 16. panta 3. punkta c) apakšpunktu, 17. panta 2. punktu un 18. panta 5. punktu, 19. panta 3. punkta otro daļu, 21. panta 2. punktu, 22. panta 1. punktu, 24. panta 3. punktu, 25. panta 3. punktu, 26. pantu, 28. panta 6. punktu, 29. panta 3. punktu un 38. panta a), b), c) un e) apakšpunktu un 40. pantu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 834/2007 un jo īpaši tās III, IV un V sadaļā paredzētas pamatprasības, kas piemērojamas bioloģisko produktu ražošanai, marķēšanai un kontrolei augkopībā un lopkopībā. Ir jāparedz sīki izstrādāti noteikumi šo prasību īstenošanai.

(2)

Lai Kopienas līmenī izstrādātu jaunus detalizētus ražošanas noteikumus, kuri attiecas uz konkrētām dzīvnieku sugām, bioloģisko akvakultūru, jūras aļģēm un raugu, ko izmanto pārtikā vai barībā, vajadzīgs vairāk laika, un tāpēc tie ir jāizstrādā vēlākā procedūrā. Tāpēc ir lietderīgi izslēgt šos produktus no šīs regulas darbības jomas. Tomēr attiecībā uz konkrētām lauksaimniecības dzīvnieku sugām, akvakultūras produktiem un jūras aļģēm mutatis mutandis ir jāpiemēro Kopienas noteikumi par ražošanu, kontroli un marķēšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 42. pantu.

(3)

Jāparedz konkrētas definīcijas, lai novērstu neskaidrības un nodrošinātu bioloģiskās ražošanas noteikumu vienādu piemērošanu.

(4)

Bioloģiskās augkopības pamatā ir augu barošana, galvenokārt izmantojot augsnes ekosistēmu. Tāpēc nevajadzētu atļaut hidroponisko augkopību, kuras gadījumā augu saknes aug inertā vidē un uzņem šķīstošas minerālvielas un barības vielas.

(5)

Bioloģiskā augkopība aptver dažādus audzēšanas paņēmienus un vāji šķīstošu mēslošanas līdzekļu un augsnes ielabotāju lietošanu ierobežotā mērā, tāpēc šie paņēmieni ir jāprecizē. Jo īpaši ir jāparedz nosacījumi konkrētu nesintētisku līdzekļu lietošanai.

(6)

Būtiski jāierobežo tādu pesticīdu lietošana, kam var būt kaitīga ietekme uz vidi vai kas var veicināt atliekvielu klātbūtni lauksaimniecības produktos. Kaitēkļu, slimību un nezāļu apkarošanā priekšroka ir jādod profilakses pasākumiem. Papildus ir jāparedz nosacījumi konkrētu augu aizsardzības līdzekļu lietošanai.

(7)

Bioloģiskajā lauksaimniecībā saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2092/91 (2), ievērojot skaidri noteiktus nosacījumus, bija atļauts lietot konkrētus augu aizsardzības līdzekļus, mēslošanas līdzekļus, augsnes ielabotājus, kā arī konkrētas nebioloģiskas barības sastāvdaļas, barības piedevas un barības pārstrādes palīgvielas, kā arī konkrētus tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus. Lai nodrošinātu bioloģiskās lauksaimniecības nepārtrauktību, attiecīgos līdzekļus un vielas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 16. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir jāatļauj lietot arī turpmāk. Turklāt skaidrības labad šīs regulas pielikumos ir lietderīgi norādīt līdzekļus un vielas, kuru lietošana bija atļauta saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91. Citus līdzekļus un vielas šiem sarakstiem turpmāk drīkst pievienot, balstoties uz citu juridisko pamatu, proti, Regulas (EK) Nr. 834/2007 16. panta 1. punktu. Tāpēc ir lietderīgi sarakstā ar simbolu norādīt katras līdzekļu un vielu kategorijas īpašo statusu.

(8)

Saskaņā ar visaptverošu pieeju bioloģiskajai lauksaimniecībai lopkopībai ir jābūt saistītai ar zemi, proti, saražotie kūtsmēsli jāizmanto augu mēslošanai. Tā kā lopkopība vienmēr ietver lauksaimniecības zemes apsaimniekošanu, ir jāparedz noteikums, ar kuru aizliedz bezzemes lopkopību. Bioloģiskajā lopkopībā, izvēloties šķirnes, jāņem vērā dzīvnieku spēja pielāgoties vietējiem apstākļiem, to dzīvotspēja un izturība pret slimībām un ir jāveicina plaša bioloģiskā daudzveidība.

(9)

Konkrētos apstākļos ražotājiem varētu būt grūtības iegūt bioloģiskus vaislas dzīvniekus no reducēta genofonda, tas kavētu nozares attīstību. Tāpēc reprodukcijas nolūkā ir jāparedz iespēja saimniecībā ievest ierobežotu skaitu nebioloģiski audzētu dzīvnieku.

(10)

Bioloģiskajā lopkopībā ir jānodrošina tas, ka tiek ievērotas dzīvnieku specifiskās uzvedības vajadzības. Šajā sakarā visu sugu lauksaimniecības dzīvnieku novietnēm ir jāapmierina attiecīgo dzīvnieku vajadzības attiecībā uz ventilāciju, gaismu, platību un ērtībām, un attiecīgi ir jānodrošina pietiekama platība, kas ļauj katram dzīvniekam brīvi kustēties un attīstīt dabisko sociālo uzvedību. Jānosaka īpaši turēšanas apstākļi un lopkopības prakse attiecībā uz konkrētiem dzīvniekiem, tostarp bitēm. Šiem īpašajiem turēšanas apstākļiem ir jāatbilst augstiem dzīvnieku labturības standartiem, kas ir bioloģiskās lopkopības prioritāte, un tāpēc tie var būt augstāki par Kopienas dzīvnieku labturības standartiem, kuri piemērojami lauksaimniecībai kopumā. Bioloģiskās lopkopības praksē nav pieļaujama pārlieku ātra mājputnu audzēšana. Tāpēc ir jāparedz īpaši noteikumi, lai nepieļautu intensīvu audzēšanas metožu izmantošanu. Proti, mājputni jāaudzē, līdz tie sasniedz minimālu kaušanas vecumu, vai arī tiem jābūt lēnaudzīgo šķirņu mājputniem, lai abos gadījumos nebūtu stimula izmantot intensīvas audzēšanas metodes.

(11)

Vairumā gadījumu lauksaimniecības dzīvniekiem ir jābūt pastāvīgai pieejai āra ganību platībām, ja laikapstākļi to atļauj, un šādām āra platībām principā jābūt ierīkotām saskaņā ar atbilstīgu rotācijas sistēmu.

(12)

Lai nepieļautu dabas resursu, piemēram, augsnes un ūdens, piesārņošanu ar barības vielām, ir jānosaka maksimālā kūtsmēslu lietošanas norma uz hektāru un lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas norma uz hektāru. Šim ierobežojumam jābūt saistītam ar slāpekļa saturu kūtsmēslos.

(13)

Ir jāaizliedz dzīvnieku sakropļošana, kas rada stresu, kaitējumu, slimību vai ciešanas. Tomēr konkrētos apstākļos drīkst atļaut konkrētas darbības, kas ir būtiskas atsevišķiem ražošanas veidiem vai ko veic dzīvnieku un cilvēku drošībai.

(14)

Lauksaimniecības dzīvnieki, ņemot vērā to fizioloģiskās vajadzības, ir jābaro ar zāli, rupjo lopbarību un barību, kas ražota saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem, dodot priekšroku pašā saimniecībā ražotai barībai. Turklāt, ievērojot skaidri izstrādātus nosacījumus, var atļaut izmantot konkrētas minerālvielas, mikroelementus un vitamīnus, lai nodrošinātu dzīvnieku uztura pamatprasības.

(15)

Tā kā ir paredzams, ka klimata un pieejamo barības avotu dēļ bioloģiski audzētu atgremotāju iespējas ar uztura devām uzņemt vajadzīgos būtiskos A, D un E vitamīnus dažādos reģionos arī turpmāk būs atšķirīgas, ir jāatļauj šo vitamīnu lietošana atgremotāju audzēšanā.

(16)

Dzīvnieku veselības nodrošināšanas pamatā galvenokārt jābūt slimību profilaksei. Papildus ir jāveic konkrēti tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi.

(17)

Ķīmiski sintezētu alopātisku veterināro zāļu profilaktiska lietošana bioloģiskajā lauksaimniecībā nav atļauta. Tomēr dzīvnieka saslimšanas vai ievainojuma gadījumā, ja tam nepieciešama tūlītēja ārstēšana, ķīmiski sintezētu alopātisku veterināro zāļu lietošana ir jāierobežo līdz stingri noteiktam minimumam. Turklāt ir jāparedz iespēja veikt ierobežojošus pasākumus, piemēram, divreiz pagarināt zāļu izdalīšanās laiku pēc ķīmiski sintezētu alopātisku veterināro zāļu lietošanas, lai patērētājiem garantētu bioloģisko produktu integritāti.

(18)

Jāparedz īpaši noteikumi slimību profilaksei un veterinārai ārstēšanai biškopībā.

(19)

Jāparedz, ka pārtikas vai barības ražotājiem ir jāņem vērā atbilstīgas procedūras, kuru pamatā ir kritisko pārstrādes posmu sistemātiska identificēšana, lai nodrošinātu to, ka saražotie pārstrādes produkti atbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem.

(20)

Lai nodrošinātu konkrētas pārstrādātās bioloģiskās pārtikas un barības ražošanu, ir vajadzīgi atsevišķi nebioloģiski ražoti produkti un vielas. Vīna ražošanas noteikumu saskaņošanai Kopienas mērogā būs vajadzīgs ilgāks laiks. Tāpēc iepriekš minētie produkti jāizslēdz no vīna ražošanas, līdz vēlākā procedūrā tiek izstrādāti īpaši noteikumi.

(21)

Bioloģiskās pārtikas pārstrādē saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91, ievērojot skaidri izstrādātus nosacījumus, bija atļauts izmantot konkrētas sastāvdaļas, kam nav lauksaimnieciska izcelsme, konkrētus pārtikas pārstrādes palīglīdzekļus un konkrētas lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas, kas nav iegūtas bioloģiski. Lai nodrošinātu bioloģiskās lauksaimniecības nepārtrauktību, arī turpmāk saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 21. panta 2. punkta noteikumiem jāatļauj attiecīgo līdzekļu un vielu izmantošana. Turklāt skaidrības labad šīs regulas pielikumos ir lietderīgi norādīt līdzekļus un vielas, kuru lietošana bija atļauta saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91. Citus līdzekļus un vielas šiem sarakstiem turpmāk drīkst pievienot, balstoties uz atšķirīgu juridisko pamatu, proti, Regulas (EK) Nr. 834/2007 21. panta 2. punktu. Tāpēc ir lietderīgi sarakstā ar simbolu norādīt katras līdzekļu un vielu kategorijas īpašo statusu.

(22)

Konkrētos apstākļos bioloģiskus produktus un nebioloģiski ražotus produktus var atļaut savākt un pārvadāt vienlaicīgi. Jāparedz īpaši noteikumi, lai bioloģiskus produktus pienācīgi nodalītu no nebioloģiski ražotiem produktiem un novērstu jebkādu sajaukšanos.

(23)

Pārejot uz bioloģisko ražošanas metodi, visiem izmantotajiem līdzekļiem ir vajadzīgi konkrēti pielāgošanās periodi. Atkarībā no saimniecībā iepriekš veiktās ražošanas ir jāparedz konkrēti laikposmi dažādām ražošanas nozarēm.

(24)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. pantu ir jāparedz īpaši nosacījumi minētajā pantā norādīto izņēmumu piemērošanai. Ir lietderīgi paredzēt šādus nosacījumus gadījumiem, kad nav pieejami bioloģiski audzēti dzīvnieki, bioloģiski ražota barība, bišu vasks, sēklas un sēklas kartupeļi, un bioloģiskās sastāvdaļas, kā arī attiecībā uz īpašām problēmām, kas saistītas ar ganāmpulka apsaimniekošanu katastrofas apstākļos.

(25)

Ģeogrāfiskas un strukturālas atšķirības lauksaimniecībā un klimatiskie ierobežojumi var kavēt bioloģiskās ražošanas attīstību atsevišķos reģionos, un tāpēc tiem ir jāparedz izņēmumi attiecībā uz konkrētu praksi saistībā ar lauksaimniecības dzīvnieku novietņu un iekārtu īpašībām. Tāpēc dzīvnieku piesiešana, ievērojot skaidri noteiktus nosacījumus, ir jāatļauj saimniecībās, kuras ir mazas to ģeogrāfiskā stāvokļa un strukturālo ierobežojumu dēļ, jo īpaši kalnainā apvidū, un tikai tur, kur nav iespējams turēt liellopus grupās, kas atbilst to uzvedības prasībām.

(26)

Lai nodrošinātu uzsākto bioloģiskās lopkopības nozares attīstību, saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91 tika noteiktas vairākas pagaidu atkāpes attiecībā uz dzīvnieku piesiešanu, dzīvnieku turēšanas apstākļiem un dzīvnieku blīvumu. Šīs atkāpes pagaidām ir jāturpina piemērot līdz to beigu termiņam, lai nepārtrauktu bioloģiskās lopkopības darbību.

(27)

Ņemot vērā bioloģiskās biškopības nozīmi apputeksnēšanā, ir jādod iespēja paredzēt izņēmumus, ar kuriem tajā pašā saimniecībā atļauj paralēlu ražošanu bioloģiskās un nebioloģiskās biškopības vienībās.

(28)

Konkrētos apstākļos lauksaimniekiem varētu būt grūtības nodrošināt bioloģiski audzētu dzīvnieku un bioloģiski ražotas barības apgādi, un tāpēc ir jāatļauj ierobežotā daudzumā izmantot nebioloģiskus saimniecības resursus.

(29)

Bioloģiskajā ražošanā iesaistītie ražotāji ir ieguldījuši lielu darbu bioloģisko sēklu un veģetatīvās pavairošanas materiāla ražošanas attīstīšanā, lai izveidotu tādu augu sugu šķirņu plašu izvēli, kuru bioloģiski audzētās sēklas un veģetatīvās pavairošanas materiāls ir pieejams. Tomēr pašlaik daudzu sugu gadījumā bioloģiski audzētās sēklas un veģetatīvās pavairošanas materiāls joprojām nav pieejams pietiekamā daudzumā, un šajos gadījumos ir jāatļauj nebioloģiski audzētu sēklu un veģetatīvās pavairošanas materiāla izmantošana.

(30)

Lai palīdzētu uzņēmējiem atrast bioloģiski audzētas sēklas un sēklas kartupeļus, katrai dalībvalstij jānodrošina tādas datubāzes izveide, kurā norādītas šķirnes, kuru bioloģiski audzētās sēklas un sēklas kartupeļi ir pieejami tirgū.

(31)

Pieaugušu liellopu audzēšanā var rasties apdraudējums īpašniekiem un citiem dzīvnieku kopējiem. Tāpēc ir jāparedz noteikums, ar kuru atļauj piešķirt izņēmumus zīdītāju, jo īpaši liellopu, nobarošanas beigu posmā.

(32)

Katastrofu gadījumiem vai plaši izplatītām dzīvnieku vai augu slimībām var būt nopietna ietekme uz bioloģisko ražošanu attiecīgajos reģionos. Jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu lauksaimniecības turpināšanu vai pat atjaunošanu. Tāpēc cietušajos apgabalos uz ierobežotu laiku ir jādod iespēja piegādāt nebioloģiski audzētus dzīvniekus vai nebioloģiski ražotu barību.

(33)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 24. panta 3. punktu un 25. panta 3. punktu ir jāparedz konkrēti kritēriji attiecībā uz Kopienas logotipa izskatu, saturu, izmēru un dizainu, kontroles iestādes vai kontroles organizācijas koda izskatu un saturu un lauksaimniecības produkta ražošanas vietas norādes izskatu un saturu.

(34)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 26. pantu ir jāparedz īpašas prasības bioloģiski ražotas barības marķēšanai, ņemot vērā barības veidus un sastāvu un barībai piemērojamos horizontālos marķēšanas noteikumus.

(35)

Jāparedz konkrēti kontroles pasākumi papildus kontroles sistēmai, kuras pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (3). Proti, jāparedz sīki izstrādātas prasības attiecībā uz visiem ar bioloģiskajiem produktiem saistītajiem ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmiem.

(36)

Informatīvajiem paziņojumiem, ko dalībvalstis sūta Komisijai, ir jādod Komisijai iespēja izmantot tieši nosūtīto informāciju un pēc iespējas efektīvi lietot statistikas informācijas un atsauces datu pārvaldībai. Lai sasniegtu šo mērķi, visa informācija, kas jādara pieejama vai jāpaziņo dalībvalstīm un Komisijai, ir jāsūta elektroniski vai digitālā veidā.

(37)

Informācijas un dokumentu apmaiņa Komisijas un dalībvalstu starpā parasti notiek elektroniski vai digitālā veidā, un dalībvalstis Komisijai informāciju arī sniedz un paziņo elektroniski vai digitālā veidā. Lai uzlabotu veidu, kādā notiek informācijas apmaiņa saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem, un paplašinātu tās izmantošanu, ir jāpielāgo esošās datorsistēmas vai jāizveido jaunas. Šajā sakarā ir jāpieņem noteikums, ka to veic Komisija un ka sistēmas jāievieš pēc dalībvalstu informēšanas ar Bioloģiskās ražošanas komitejas starpniecību.

(38)

Nosacījumi, saskaņā ar kuriem šīs datorsistēmas apstrādā informāciju, un to dokumentu veids un saturs, kuri ir jāiesniedz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007, ir regulāri jāpielāgo izmaiņām piemērojamajos noteikumos vai pārvaldības prasībās. Ir vajadzīgi arī vienoti nosacījumi attiecībā uz dokumentiem, kas dalībvalstīm ir jānosūta. Lai sasniegtu šos mērķus un vienkāršotu procedūras, un nodrošinātu to, ka attiecīgās datorsistēmas var nekavējoties lietot, dokumentu forma un saturs ir jānosaka, pamatojoties uz paraugiem un aptaujām, kuras Komisijai ir jāpielāgo un jāatjaunina pēc Bioloģiskās ražošanas komitejas informēšanas.

(39)

Jāparedz pārejas perioda pasākumi attiecībā uz dažiem Regulas (EEK) Nr. 2092/91 noteikumiem, lai neapdraudētu bioloģiskās ražošanas nepārtrauktību.

(40)

Jāatceļ un ar jaunu regulu jāaizstāj Komisijas 1993. gada 29. janvāra Regula (EEK) Nr. 207/93, ar ko nosaka VI pielikuma saturu Regulā (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, un ar kuru paredz sīki izstrādātus 5. panta 4. punkta īstenošanas noteikumus (4), Komisijas 2003. gada 14. augusta Regula (EK) Nr. 1452/2003, ar ko saglabā Padomes Regulas (EEK) Nr. 2092/91 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzēto atkāpi attiecībā uz dažu sugu sēklām un veģetatīvās pavairošanas materiālu un paredz procedūras noteikumus un kritērijus attiecībā uz minēto atkāpi (5), un Komisijas 2003. gada 5. februāra Regula (EK) Nr. 223/2003, ar ko nosaka marķēšanas prasības saistībā ar bioloģiskās ražošanas metodi barībai, barības maisījumiem un barības sastāvdaļām un ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 2092/91 (6).

(41)

Regulu (EEK) Nr. 2092/91 no 2009. gada 1. janvāra atceļ ar Regulu (EK) Nr. 834/2007. Tomēr vairākus tās noteikumus, tos nedaudz pielāgojot, ir jāturpina piemērot, un tāpēc tie ir jāpieņem ar šo regulu. Skaidrības labad ir lietderīgi noteikt atbilstību starp attiecīgajiem Regulas (EKK) Nr. 2092/91 un šīs regulas noteikumiem.

(42)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Bioloģiskās ražošanas regulatīvās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

Saturs

I sadaļa.

Ievada noteikumi

II sadaļa.

Bioloģisko produktu ražošanas, pārstrādes, iesaiņošanas, pārvadāšanas un uzglabāšanas noteikumi

1. nodaļa.

Augkopība

2. nodaļa.

Lopkopība

1. iedaļa.

Dzīvnieku izcelsme

2. iedaļa.

Lauksaimniecības dzīvnieku novietnes un lopkopības prakse

3. iedaļa.

Barība

4. iedaļa.

Slimību profilakse un veterinārā ārstēšana

3. nodaļa.

Pārstrādāti produkti

4. nodaļa.

Produktu savākšana, iesaiņošana, pārvadāšana un uzglabāšana

5. nodaļa.

Noteikumi par pāreju

6. nodaļa.

Ražošanas noteikumu izņēmumi

1. iedaļa.

Klimatiski, ģeogrāfiski vai strukturāli ierobežojumi

2. iedaļa.

Gadījumi, kad nav pieejami bioloģiskie saimniecības resursi

3. iedaļa.

Īpašas saimniekošanas problēmas lopkopībā

4. iedaļa.

Katastrofas gadījumi

7. nodaļa.

Sēklu datu bāze

III sadaļa.

Marķēšana

1. nodaļa.

Kopienas logotips

2. nodaļa.

Īpašas prasības barības marķēšanai

3. nodaļa.

Citi īpaši marķēšanas noteikumi

IV sadaļa.

Kontrole

1. nodaļa.

Kontroles minimālās prasības

2. nodaļa.

Kontroles prasības attiecībā uz augiem un augu produktiem

3. nodaļa.

Kontroles prasības attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem un lopkopības produktiem

4. nodaļa.

Kontroles prasības attiecībā uz produktu sagatavošanu

5. nodaļa.

Kontroles prasības attiecībā uz importu

6. nodaļa.

Kontroles prasības attiecībā uz vienībām, kuras noslēgušas apakšlīgumus ar trešām personām

7. nodaļa.

Kontroles prasības attiecībā uz vienībām, kurās gatavo barību

8. nodaļa.

Pārkāpumi un informācijas apmaiņa

V sadaļa.

Informācijas nosūtīšana, pārejas un nobeiguma noteikumi

1. nodaļa.

Informācijas nosūtīšana Komisijai

2. nodaļa.

Pārejas un nobeiguma noteikumi

I SADAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā paredzēti konkrēti noteikumi Regulas (EK) Nr. 834/2007 1. panta 2. punktā minēto produktu bioloģiskai ražošanai, marķēšanai un kontrolei.

2.   Šo regulu nepiemēro šādiem produktiem:

a)

produkti, kuriem ir akvakultūras izcelsme;

b)

jūras aļģes;

c)

lauksaimniecības dzīvnieku sugas, kuras nav minētas 7. pantā;

d)

raugs, kuru izmanto pārtikā vai barībā.

Tomēr II, III un IV sadaļu mutatis mutandis piemēro produktiem, kas minēti pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā, līdz attiecībā uz šiem produktiem, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 834/2007, tiek paredzēti sīki izstrādāti ražošanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Papildus Regulas (EK) Nr. 834/2007 2. pantā noteiktajām definīcijām šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“nebioloģisks” ir tāds, kas nav iegūts atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 834/2007 un šai regulai veiktā ražošanā vai nav saistīts ar to;

b)

“veterinārās zāles” ir zāles, kas definētas 1. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/82/EK (7) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm;

c)

“importētājs” ir Kopienas fiziska vai juridiska persona, kas pati vai ar pārstāvja palīdzību piedāvā kādu sūtījumu laišanai brīvā apgrozībā Kopienā;

d)

“pirmais saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai sūtījumu piegādā un kura to saņem turpmākai sagatavošanai un/vai tirdzniecībai;

e)

“saimniecība” ir visas ražošanas vienības, kurām ir viena vadība un kuras ir paredzētas lauksaimniecības produktu ražošanai;

f)

“ražošanas vienība” ir visi ražošanā izmantotie resursi, piemēram, ražošanas telpas, zemes gabali, ganības, āra platības, lauksaimniecības dzīvnieku novietnes, ēkas ražas glabāšanai, augkopības produkti, lopkopības produkti, izejvielas un jebkuri citi resursi, kas saistīti ar attiecīgo ražošanas sektoru;

g)

“hidroponiskā ražošana” ir augu audzēšanas metode, kad to saknes ievieto vienīgi minerālo barības vielu šķīdumā vai inertā vidē, piemēram, perlītā, grantī vai minerālvatē, kam pievieno barības vielu šķīdumu;

h)

“veterinārā ārstēšana” ir visi ārstnieciskie vai profilaktiskie kursi konkrētas slimības gadījumā;

i)

“pārejas barība” ir barība, kas saražota pārejas periodā uz bioloģisko ražošanu, izņemot to, kas novākta 12 mēnešus pēc pārejas perioda sākuma, kā minēts Regulas (EK) Nr. 834/2007 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

II SADAĻA

BIOLOĢISKO PRODUKTU RAŽOŠANAS, PĀRSTRĀDES, IESAIŅOŠANAS, PĀRVADĀŠANAS UN UZGLABĀŠANAS NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Augkopība

3. pants

Augsnes apstrāde un mēslošana

1.   Gadījumos, kad augu barošanas vajadzības nav iespējams nodrošināt ar pasākumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 834/2007 12. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, bioloģiskajā ražošanā var lietot tikai šīs regulas I pielikumā minētos mēslošanas līdzekļus un augsnes ielabotājus, nepārsniedzot vajadzīgo apjomu. Ražotāji saglabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina vajadzību izmantot attiecīgo līdzekli.

2.   Kopējais saimniecībā izmantoto kūtsmēslu daudzums, kā noteikts Padomes Direktīvā 91/676/EEK (8) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, nedrīkst pārsniegt 170 kg slāpekļa uz vienu lauksaimniecības platības hektāru gadā. Šis ierobežojums attiecas tikai uz pakaišu kūtsmēslu, kaltētu pakaišu kūtsmēslu un dehidrētu mājputnu mēslu, kompostētu dzīvnieku ekskrementu, tostarp mājputnu mēslu, kompostētu pakaišu kūtsmēslu un dzīvnieku šķidro ekskrementu lietošanu.

3.   Rakstiskas sadarbības vienošanās, lai izplatītu pārpalikušos kūtsmēslus, kas radušies bioloģiskajā ražošanā, bioloģiskās ražošanas saimniecības drīkst slēgt tikai ar tādām saimniecībām un uzņēmumiem, kuri atbilst bioloģiskās ražošanas nosacījumiem. Maksimālo apjomu, kas minēts 2. punktā, aprēķina, ņemot vērā visas šādā sadarbībā iesaistītās bioloģiskās ražošanas vienības.

4.   Attiecīgus mikroorganismu preparātus drīkst izmantot, lai uzlabotu augsnes vispārējo stāvokli vai barības vielu pieejamību augsnē vai augos.

5.   Komposta aktivizēšanai drīkst izmantot attiecīgus uz augu bāzes izgatavotus preparātus vai mikroorganismu preparātus.

4. pants

Hidroponiskās ražošanas aizliegums

Hidroponiskā ražošana ir aizliegta.

5. pants

Kaitēkļu, slimību un nezāļu apkarošana

1.   Gadījumos, kad augus nevar pienācīgi aizsargāt no kaitēkļiem un slimībām, veicot Regulas (EK) Nr. 834/2007 12. panta 1. punkta a), b), c) un g) apakšpunktā paredzētos pasākumus, bioloģiskajā ražošanā drīkst izmantot tikai šīs regulas II pielikumā minētos līdzekļus. Ražotāji saglabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina vajadzību izmantot attiecīgo līdzekli.

2.   Attiecībā uz līdzekļiem, kurus izmanto slazdos un sadalītājos, izņemot feromona sadalītājus, slazdi un/vai sadalītāji nepieļauj vielu nonākšanu vidē un šo vielu saskari ar audzētajiem kultūraugiem. Slazdi pēc lietošanas ir jāsavāc un drošā veidā jāiznīcina.

6. pants

Īpaši noteikumi par sēņu audzēšanu

Sēņu audzēšanai drīkst izmantot substrātus, ja tie sastāv vienīgi no šādām sastāvdaļām:

a)

pakaišu kūtsmēsli un dzīvnieku ekskrementi:

i)

vai nu no saimniecībām, kuras ražo saskaņā ar bioloģiskās ražošanas metodi,

ii)

vai tādi, kas minēti I pielikumā, bet tikai tad, ja i) punktā minētā sastāvdaļa nav pieejama un ja tie pirms kompostēšanas nepārsniedz 25 % no substrāta sastāvdaļu kopsvara, izņemot segmateriālu un pievienotu ūdeni;

b)

lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas, kas nav minētas a) apakšpunktā, no saimniecībām, kuras ražo saskaņā ar bioloģiskās ražošanas metodi;

c)

ķīmiski neapstrādāta kūdra;

d)

koksne, kas pēc nociršanas nav ķīmiski apstrādāta;

e)

minerālprodukti, kas minēti I pielikumā, ūdens un augsne.

2. NODAĻA

Lopkopība

7. pants

Darbības joma

Šajā nodaļā ir paredzēti sīki izstrādāti ražošanas noteikumi attiecībā uz šādu sugu dzīvniekiem: liellopi, tostarp bubalus un bizoni, zirgu dzimtas dzīvnieki, cūkas, aitas, kazas, mājputni (sugas, kas minētas III pielikumā) un bites.

1. iedaļa

Dzīvnieku izcelsme

8. pants

Bioloģiski audzētu dzīvnieku izcelsme

1.   Izvēloties šķirnes vai līnijas, ņem vērā dzīvnieku spēju pielāgoties vietējiem apstākļiem, to dzīvotspēju un izturību pret slimībām. Turklāt dzīvnieku šķirnes vai līnijas izvēlas tā, lai izvairītos no konkrētām slimībām vai veselības problēmām, kas raksturīgas intensīvā ražošanā izmantotām šķirnēm un līnijām, piemēram, cūku stresa sindroms, PSE sindroms (gaļa bāla, mīksta, atsulojas), pēkšņa nāve, spontāni aborti, grūtas dzemdības, kam nepieciešams ķeizargrieziens. Priekšroka dodama vietējām šķirnēm un līnijām.

2.   Attiecībā uz bitēm priekšroku dod Apis mellifera un tās vietējiem ekotipiem.

9. pants

Nebioloģiski audzētu dzīvnieku izcelsme

1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu nebioloģiski audzētus dzīvniekus reprodukcijas nolūkos var ievest saimniecībā tikai tad, ja bioloģiski audzēti dzīvnieki nav pieejami pietiekamā skaitā, kā arī ievērojot šā panta 2. līdz 5. punkta nosacījumus.

2.   Ja ganāmpulku veido pirmo reizi, jaunus nebioloģiski audzētus zīdītājdzīvniekus tūlīt pēc atšķiršanas audzē saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Turklāt dienā, kad dzīvniekus iekļauj ganāmpulkā, uz tiem attiecas šādi ierobežojumi:

a)

bifeļiem, teļiem un kumeļiem jābūt jaunākiem par sešiem mēnešiem;

b)

jēriem un kazlēniem jābūt jaunākiem par 60 dienām;

c)

sivēniem jāsver mazāk par 35 kg.

3.   Ja ganāmpulka atjaunošanai izmanto nebioloģiski audzētus pieaugušus vīriešu kārtas zīdītājdzīvniekus un nebioloģiski audzētus sieviešu kārtas zīdītājdzīvniekus, kuri ne reizi nav atnesušies, tos pēc tam attiecīgi audzē saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Turklāt uz sieviešu kārtas zīdītājdzīvnieku skaitu gadā attiecas šādi ierobežojumi:

a)

ganāmpulkā drīkst iekļaut ne vairāk kā 10 % pieaugušu zirgu dzimtas dzīvnieku vai liellopu, tostarp bubalus un bizonu sugu dzīvnieku, un ne vairāk kā 20 % pieaugušu cūku, aitu un kazu (sieviešu kārtas dzīvnieki);

b)

ražošanas vienībās ar mazāk nekā 10 zirgu dzimtas dzīvniekiem vai liellopiem vai ar mazāk nekā piecām cūkām, aitām un kazām iepriekš minētajai atjaunošanai ļauj ganāmpulkā iekļaut ne vairāk kā vienu dzīvnieku gadā.

Šā punkta noteikumi tiks pārskatīti 2012. gadā, lai tos pakāpeniski atceltu.

4.   Ar kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju 3. punktā minēto procentuālo daļu var palielināt līdz 40 % šādos īpašos gadījumos:

a)

tiek būtiski paplašināta lopkopības saimniecība;

b)

tiek mainīta šķirne;

c)

tiek uzsākta jauna lopkopības specializācija;

d)

šķirņu izmantošana lauksaimniecībā ir apdraudēta, kā izklāstīts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1974/2006 (9) IV pielikumā, un šādā gadījumā šo šķirņu dzīvniekiem nav noteikti jābūt tādiem, kas ne reizi nav atnesušies.

5.   Dravu atjaunošanai bioloģiskās ražošanas vienībā 10 % bišu māšu un spietu gadā var aizstāt ar nebioloģiski iegūtām bišu mātēm un spietiem, ja bišu mātes un spieti tiek ievietoti stropos ar kārēm vai kāres pamatnēm no bioloģiskās lauksaimniecības vienībām.

2. iedaļa

Lauksaimniecības dzīvnieku novietnes un lopkopības prakse

10. pants

Noteikumi attiecībā uz turēšanas apstākļiem

1.   Ēku izolācija, apsilde un ventilācija nodrošina, lai gaisa cirkulācija, putekļu daudzums, temperatūra, relatīvais gaisa mitrums un gāzu koncentrācija būtu dzīvniekiem nekaitīga. Ēkās nodrošina pietiekamu dabisko ventilāciju un gaismu.

2.   Lauksaimniecības dzīvnieku turēšana novietnēs nav obligāta apvidos, kur ir piemēroti klimatiskie apstākļi, kas ļauj dzīvniekiem mitināties ārā.

3.   Dzīvnieku blīvums ēkās ir tāds, lai nodrošinātu dzīvniekiem ērtības, labsajūtu un sugai raksturīgās vajadzības, kas jo īpaši ir atkarīgas no dzīvnieku sugas, šķirnes un vecuma. Tas arī atbilst dzīvnieku uzvedības vajadzībām, kuras jo īpaši ir atkarīgas no grupas lieluma un dzīvnieku dzimuma. Blīvums ir tāds, lai garantētu dzīvnieku labturību, nodrošinot tiem pietiekamu platību, kas ļauj tiem dabiski stāvēt, viegli apgulties, apgriezties, sevi apkopt, ieņemt visas dabiskās pozas un veikt visas dabiskās kustības, piemēram, izstaipīšanos un spārnu vicināšanu.

4.   Minimālais segto un nesegto platību lielums un citas novietņu īpašības dažādām dzīvnieku sugām un kategorijām, ir noteiktas III pielikumā.

11. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz zīdītājdzīvnieku turēšanas apstākļiem un lopkopības praksi

1.   Lauksaimniecības dzīvnieku novietnes ir ar gludām, bet ne slidenām grīdām. Vismaz pusei no segtās platības, kas norādīta šīs regulas III pielikumā, ir vienlaidus grīda, tas ir, tā nedrīkst būt klāta ar redelēm vai režģu konstrukcijām.

2.   Novietnēs ir ērta, tīra un sausa pietiekama lieluma gulēšanas un atpūtas platība, kurai ir vienlaidus grīda, bez redelēm. Atpūtas platībā ierīko plašu, sausu guļvietu, kas nokaisīta ar pakaišu materiālu. Pakaišu sastāvā ir salmi vai cits piemērots dabisks materiāls. Pakaišus drīkst uzlabot un bagātināt ar jebkuru minerālproduktu, kas minēts I pielikumā.

3.   Neatkarīgi no Padomes Direktīvas 91/629/EEK (10) 3. panta 3. punkta ir aizliegta teļu turēšana individuālos boksos pēc vienas nedēļas vecuma sasniegšanas.

4.   Neatkarīgi no Padomes Direktīvas 91/630/EEK (11) 3. panta 8. punkta cūku mātes tur grupās, izņemot grūsnības beigu posmos un zīdīšanas periodā.

5.   Sivēnus nedrīkst turēt aizgaldos ar caurumotu grīdu (flat decks) vai sivēnu būros.

6.   Pastaigu laukumus ierīko tā, lai cūkas varētu izkārnīties un rakņāties. Rakņāšanās nolūkam var izmantot dažādu veidu substrātus.

12. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz mājputnu turēšanas apstākļiem un putnkopības praksi

1.   Mājputnus nedrīkst turēt būros.

2.   Ūdensputniem ir jānodrošina pieeja tekošam ūdenim, dīķim, ezeram vai ūdens baseinam, kad vien laikapstākļi un higiēnas apstākļi to atļauj, lai ievērotu to sugai raksturīgās vajadzības un dzīvnieku labturības prasības.

3.   Visu mājputnu novietnes atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

vismaz viena trešdaļa platības ir ar vienlaidus grīdu, tas ir, bez redelēm vai režģu konstrukcijām, un klāta ar pakaišiem, piemēram, salmiem, zāģskaidām, smiltīm vai kūdru;

b)

pietiekami liela platība no vistām pieejamās grīdas dējējvistu novietnēs ir viegli pieejama putnu mēslu savākšanai;

c)

tajās ir laktas, kuru izmērs un skaits atbilst grupas un putnu lielumam, kā noteikts III pielikumā;

d)

tajās ir atveramas ieejas/izejas lūkas, kuru izmērs ir piemērots putniem, un šo lūku kopējais garums ir vismaz 4 m uz 100 m2 no putniem pieejamās novietnes platības;

e)

katrā mājputnu novietnē nedrīkst būt vairāk kā:

i)

4 800 cāļu;

ii)

3 000 dējējvistu;

iii)

5 200 pērļu vistu;

iv)

4 000 muskusa vai Pekinas pīļu mātīšu vai 3 200 muskusa vai Pekinas pīļu tēviņu, vai citu pīļu;

v)

2 500 kapaunu, zosu vai tītaru;

f)

kopējā izmantojamā platība gaļas putnu novietnēs vienā vienībā nedrīkst pārsniegt 1 600 m2;

g)

mājputnu novietnes ir celtas tā, lai visiem putniem nodrošinātu vieglu pieeju āra platībai.

4.   Dabisko gaismu drīkst papildināt ar mākslīgo apgaismojumu, lai nodrošinātu ne vairāk kā 16 gaismas stundas dienā un nepārtrauktu vismaz astoņu stundu ilgu nakts atpūtas periodu bez mākslīgā apgaismojuma.

5.   Lai nepieļautu intensīvu audzēšanas metožu izmantošanu, mājputnus audzē, līdz tie sasniedz minimālu kaušanas vecumu, vai arī tie ir lēnaudzīgo šķirņu mājputni. Ja ražotāji neizmanto lēnaudzīgas mājputnu šķirnes, tiem piemēro šādus minimālos kaušanas vecumus:

a)

81 diena cāļiem;

b)

150 dienas kapauniem;

c)

49 dienas Pekinas pīlēm;

d)

70 dienas muskuspīļu mātītēm;

e)

84 dienas muskuspīļu tēviņiem;

f)

92 dienas meža pīlēm;

g)

94 dienas pērļu vistām;

h)

140 dienas tītaru tēviņiem un cepeša zosīm;

i)

100 dienas tītaru mātītēm.

Kompetentā iestāde nosaka lēnaudzīgo šķirņu kritērijus vai izveido to sarakstu un sniedz šo informāciju uzņēmējiem, citām dalībvalstīm un Komisijai.

13. pants

Īpašas prasības un turēšanas apstākļi biškopībā

1.   Dravu novietojums it tāds, ka 3 km rādiusā no dravas par nektāra un ziedputekšņu avotiem kalpo galvenokārt bioloģiski audzētas kultūras un/vai savvaļas veģetācija un/vai kultūras, kuras apstrādā ar zema vides ietekmējuma metodēm, kas ir līdzvērtīgas tām, kuras aprakstītas Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 (12) 36. pantā vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 (13) 22. pantā, un kas nevar ietekmēt biškopības atzīšanu par bioloģisko biškopību. Iepriekš minētās prasības nepiemēro laikā, kad nenotiek ziedēšana, vai bišu saimju ziemošanas laikā.

2.   Dalībvalstis var noteikt reģionus vai apvidus, kur biškopību nav iespējams veikt saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem.

3.   Stropus gatavo pamatā no dabiskiem materiāliem, kas nerada piesārņojuma risku videi vai biškopības produktiem.

4.   Bišu vasku jaunām kārēm ņem no bioloģiskās lauksaimniecības vienībām.

5.   Neskarot šīs regulas 25. pantu, stropos drīkst lietot tikai dabiskus produktus, piemēram, propolisu, vasku un augu eļļas.

6.   Medus ievākšanas laikā nedrīkst izmantot ķīmiskos sintētiskos repelentus.

7.   Medu nedrīkst izņemt no kārēm, kurās ir peri.

14. pants

Pieeja āra platībām

1.   Āra platības var būt daļēji nosegtas.

2.   Saskaņā ar Regulas (EK) 834/2007 14. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu zālēdājiem nodrošina pieeju ganībām, kad vien apstākļi to atļauj.

3.   Ja zālēdājiem ir pieeja ganībām ganīšanas perioda laikā un ja ziemas novietņu sistēma dzīvniekiem nodrošina kustību brīvību, drīkst atcelt prasību ziemas mēnešos nodrošināt āra platības.

4.   Neatkarīgi no 2. punkta buļļiem, kas vecāki par vienu gadu, nodrošina pieeju ganībām vai āra platībai.

5.   Mājputniem nodrošina pieeju āra platībai vismaz vienu trešdaļu no to dzīves.

6.   Āra platības mājputniem galvenokārt ir klātas ar veģetāciju un aprīkotas ar drošības ierīcēm, un putni tajās var viegli piekļūt pietiekamam skaitam dzirdināšanas un barošanas siļu.

7.   Ja mājputnus tur telpās Kopienas tiesību aktos noteiktu ierobežojumu vai pienākumu dēļ, tiem nodrošina pastāvīgu pieeju pietiekamam daudzumam rupjās barības un piemērota materiāla, lai apmierinātu mājputnu etoloģiskās vajadzības.

15. pants

Lauksaimniecības dzīvnieku blīvums

1.   Kopējais dzīvnieku blīvums ir tāds, lai netiktu pārsniegta šīs regulas 3. panta 2. punktā minētā robežvērtība 170 kg slāpekļa uz vienu lauksaimniecības platības hektāru gadā.

2.   Lai noteiktu piemērotu dzīvnieku blīvumu, kā minēts iepriekš, kompetentā iestāde nosaka ganāmpulka vienības, kuras ir līdzvērtīgas iepriekš minētajai robežvērtībai, ņemot vērā šīs regulas IV pielikumā noteiktos skaitļus vai attiecīgos valsts noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 91/676/EEK.

16. pants

Bezzemes lopkopības aizliegums

Ir aizliegta bezzemes lopkopība, kuras gadījumā lopkopis neapstrādā lauksaimniecības zemi un/vai nav noslēdzis rakstisku sadarbības vienošanos ar citu uzņēmēju atbilstīgi 3. panta 3. punktam.

17. pants

Bioloģiskās un nebioloģiskās lopkopības vienlaicīga veikšana

1.   Saimniecībā drīkst atrasties nebioloģiski audzēti dzīvnieki, ja tos audzē ražošanas vienībās, kurās ēkas un zemes gabali ir skaidri nodalīti no vienībām, kurās audzēšana notiek saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem, un tajās ir dažādas sugas.

2.   Nebioloģiski audzēti dzīvnieki katru gadu ierobežotu laiku drīkst izmantot bioloģiskās ganības, ja šie dzīvnieki ir no 3. punkta b) apakšpunktā minētas saimniekošanas sistēmas un ja šajās ganībās vienlaikus neatrodas bioloģiski audzēti dzīvnieki.

3.   Bioloģiski audzētus dzīvniekus drīkst ganīt kopējās ganībās, ja:

a)

zeme vismaz trīs gadus nav apstrādāta ar līdzekļiem, kurus nav atļauts lietot bioloģiskajā ražošanā;

b)

visi dzīvnieki, kas nav audzēti bioloģiski un lieto attiecīgo zemi, ir cēlušies no saimniekošanas sistēmas, kura ir līdzvērtīga Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. pantā vai Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22. pantā aprakstītajām sistēmām;

c)

jebkurus bioloģiski audzētu dzīvnieku produktus šīs zemes izmantošanas laikā neuzskata par iegūtiem no bioloģiskās lauksaimniecības, ja vien var pierādīt, ka bioloģiski audzēti dzīvnieki ir pietiekami norobežoti no nebioloģiski audzētiem dzīvniekiem.

4.   Vasaras ganību periodā dzīvnieki var ganīties uz nebioloģiskās lauksaimniecības zemes, kad tos pārdzen no vienām ganībām uz citām. Šajā periodā uzņemtais nebioloģiskās barības (zāle vai cita veģetācija, kurā dzīvnieki ganās) apjoms nepārsniedz 10 % no kopējā barības daudzuma gadā. Šo rādītāju aprēķina kā lauksaimnieciskas izcelsmes barības sausnas procentuālo daļu.

5.   Uzņēmēji saglabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina šā panta noteikumu ievērošanu.

18. pants

Dzīvnieku turēšana

1.   Bioloģiskajā lauksaimniecībā nedrīkst sistemātiski veikt tādas darbības kā elastīgo saišu piestiprināšana pie aitu astēm, astu amputācija, zobu izkniebšana, knābju un ragu apgriešana. Tomēr atsevišķos gadījumos kompetentā iestāde var atļaut dažas darbības drošības dēļ, ja to mērķis ir uzlabot dzīvnieku veselību, labturību vai higiēnu.

Jebkāda veida ciešanas dzīvniekiem samazina līdz minimumam, lietojot piemērotus anestēzijas un/vai pretsāpju līdzekļus un nodrošinot, ka visas darbības veic tikai vispiemērotākajā vecumā un to dara kvalificēts personāls.

2.   Fiziska kastrācija ir atļauta vienīgi tādēļ, lai saglabātu produktu kvalitāti un tradicionālo audzēšanas praksi, bet tikai saskaņā ar 1. punkta otrās daļas noteikumiem.

3.   Ir aizliegta bišu māšu sakropļošana, piemēram, apgriežot spārnus.

4.   Dzīvnieku iekraušanu un izkraušanu veic uzmanīgi, bez jebkādu elektrisku stimulācijas ierīču izmantošanas. Ir aizliegta jebkādu alopātisku nomierinošu līdzekļu lietošana pirms transportēšanas vai tās laikā.

3. iedaļa

Barība

19. pants

Barība, kas ražota pašā saimniecībā vai citā bioloģiskajā saimniecībā

1.   Attiecībā uz zālēdājiem, izņemot to laikposmu gadā, kad dzīvnieki atrodas vasaras ganībās saskaņā ar šīs regulas 17. panta 4. punktu, vismaz 50 % barības ir ražoti pašā saimniecībā vai, ja tas nav iespējams, ir ražoti, sadarbojoties ar citām bioloģiskajām saimniecībām galvenokārt tajā pašā reģionā.

2.   Attiecībā uz bitēm ražošanas sezonas beigās stropos atstāj pietiekamu medus un ziedputekšņu rezervi, lai bites varētu pārziemot.

3.   Saimju mākslīga piebarošana ir atļauta vienīgi tad, ja to izdzīvošana ir apdraudēta klimatisko apstākļu dēļ un vienīgi starp pēdējo medus ievākšanu un 15 dienas pirms nākamās nektāra vai medusrasas iegūšanas sezonas sākuma. Mākslīgo piebarošanu veic ar bioloģiski ražotu medu, bioloģiski ražotu cukura sīrupu vai bioloģiski ražotu cukuru.

20. pants

Barība, kas atbilst dzīvnieku uztura prasībām

1.   Visus jaunus zīdītājdzīvniekus pēc iespējas baro ar mātes pienu, nevis citu dabisku pienu; liellopus, tostarp bubalus un bizonu sugu dzīvniekus, un zirgu dzimtas dzīvniekus – vismaz trīs mēnešus, aitas un kazas – vismaz 45 dienas un cūkas – vismaz 40 dienas.

2.   Zālēdāju audzēšanas sistēmas pamatā ir maksimāla ganību izmantošana, ievērojot ganību pieejamību dažādos gadalaikos. Zālēdāju dienas devā vismaz 60 % sausnas veido rupjā barība, svaiga vai žāvēta barība vai skābbarība. Tomēr piena lopiem šo normu ir pieļaujams samazināt līdz 50 % ne ilgāk kā trīs mēnešus agrās laktācijas periodā.

3.   Cūku un mājputnu dienas devai pievieno rupjo barību, svaigu vai žāvētu barību vai skābbarību.

4.   Ir aizliegts turēt dzīvniekus apstākļos vai barības režīmā, kas var veicināt anēmiju.

5.   Nobarošanas praksei jābūt atgriezeniskai jebkurā audzēšanas posmā. Piespiedu barošana ir aizliegta.

21. pants

Pārejas perioda barība

1.   Barības devas formulā drīkst iekļaut vidēji līdz 30 % barības, kas iegūta pārejas periodā. Ja šī pārejas perioda barība ir ražota tajā pašā saimniecībā, tad šo procentuālo daļu drīkst palielināt līdz 60 %.

2.   Ja pastāvīgās pļavas vai daudzgadīgo spēkbarības augu platības ir daļa no saimniecības un pēdējo piecu gadu laikā nav bijušas iekļautas bioloģiskās ražošanas vienībā šajā saimniecībā, tad līdz 20 % no tās barības kopējā vidējā daudzuma, ko izbaro lauksaimniecības dzīvniekiem, drīkst būt iegūti no šo pastāvīgo ganību vai daudzgadīgo spēkbarības augu platību noganīšanas vai pļaušanas to pārejas perioda pirmajā gadā. Ja izmanto gan pārejas perioda barību, gan barību no zemes gabaliem to pārejas perioda pirmajā gadā, šādas barības kopējā procentuālā daļa nedrīkst pārsniegt 1. punktā minēto maksimālo procentuālo daļu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos skaitļus aprēķina ik gadu, izsakot tos kā augu izcelsmes barības sausnas procentuālo daļu.

22. pants

Produkti un vielas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta d) apakšpunkta iv) punktā

1.   Nebioloģiski ražotas augu un dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas bioloģiskajā ražošanā drīkst izmantot, ievērojot 43. pantā noteiktos ierobežojumus, un tikai tad, ja tās ir iekļautas V pielikumā un atbilst tajā noteiktajiem ierobežojumiem.

2.   Bioloģiski ražotas dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas un minerālas izcelsmes barības sastāvdaļas bioloģiskajā ražošanā drīkst izmantot tikai tad, ja tās ir minētas V pielikumā un atbilst tajā noteiktajiem ierobežojumiem.

3.   Zvejas produktus un blakusproduktus drīkst izmantot bioloģiskajā ražošanā tikai tad, ja tie ir minēti V pielikumā un atbilst tajā noteiktajiem ierobežojumiem.

4.   Barības piedevas, konkrētus dzīvnieku barībā lietotus produktus un pārstrādes palīglīdzekļus drīkst izmantot bioloģiskajā ražošanā tikai tad, ja tie ir minēti VI pielikumā un atbilst tajā noteiktajiem ierobežojumiem.

4. iedaļa

Slimību profilakse un veterinārā ārstēšana

23. pants

Slimību profilakse

1.   Ķīmiski sintezētas alopātiskas veterinārās zāles vai antibiotikas ir aizliegts izmantot profilaktiskai ārstēšanai, neskarot 24. panta 3. punktu.

2.   Ir aizliegts izmantot vielas augšanas stimulēšanai vai ražīguma veicināšanai (tostarp antibiotikas, kokcidiostatus vai citus mākslīgus augšanas veicināšanas palīglīdzekļus) un hormonus vai citas līdzīgas vielas reprodukcijas kontrolei vai citiem nolūkiem (piemēram, meklēšanās ierosināšanai vai sinhronizēšanai).

3.   Ja dzīvniekus iegūst no nebioloģiskām vienībām, atkarībā no vietējiem apstākļiem var tikt piemēroti īpaši pasākumi, piemēram, skrīninga testi un karantīnas periodi.

4.   Novietnes, aplokus, iekārtas un rīkus pienācīgi tīra un dezinficē, lai novērstu savstarpēju inficēšanos un slimības pārnēsājošu organismu rašanos. Fekālijas, urīnu un neapēstu vai izlijušu barību izvāc, cik vien bieži vajadzīgs, lai mazinātu smaku un nepiesaistītu kukaiņus un grauzējus.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta f) apakšpunkta noteikumiem šādai dzīvnieku novietņu un iekārtu tīrīšanai un dezinfekcijai drīkst izmantot tikai VII pielikumā norādītos līdzekļus. Kukaiņu un citu kaitēkļu iznīcināšanai kūtīs un citās dzīvnieku turēšanas vietās var izmantot rodenticīdus (tikai slazdos) un II pielikumā norādītos līdzekļus.

5.   Atsevišķu mājputnu ganāmpulku audzēšanas starplaikos novietnes iztukšo. Novietnes un iekārtas šajā laikā tīra un dezinficē. Turklāt tad, kad katra mājputnu ganāmpulka audzēšana ir pabeigta, aplokus atstāj tukšus, lai ļautu veģetācijai ataugt. Dalībvalstis nosaka laiku, cik ilgi aplokiem jābūt tukšiem. Ražotāji saglabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina šā laika ievērošanu. Šīs prasības neattiecas uz tādu mājputnu nelieliem daudzumiem, kurus netur aplokos un kuri var brīvi staigāt visu dienu.

24. pants

Veterinārā ārstēšana

1.   Ja, neraugoties uz profilaktiskajiem pasākumiem, kas dzīvnieku veselības nodrošināšanai paredzēti Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā, dzīvnieki saslimst vai tiek ievainoti, tie nekavējoties jāārstē, ja vajadzīgs, izolējot vai ievietojot atbilstīgās novietnēs.

2.   Fitoterapeitiskiem līdzekļiem, homeopātiskiem līdzekļiem, mikroelementiem un līdzekļiem, kas norādīti V pielikuma 3. daļā vai VI pielikuma 1.1. punktā, dod priekšroku salīdzinājumā ar ķīmiski sintezētām alopātiskām veterinārajām zālēm vai antibiotikām, ja to ārstējošā iedarbība ir piemērota attiecīgajai dzīvnieku sugai un slimībai, kam paredzēta ārstēšana.

3.   Ja 1. un 2. punktā minēto līdzekļu lietošana nenovērš slimību vai ievainojumu un ir vajadzīga ārstēšana, kas novērš dzīvnieka ciešanas vai sāpes, tad veterinārārsta pārraudzībā drīkst lietot ķīmiski sintezētas alopātiskas veterinārās zāles vai antibiotikas.

4.   Izņemot vakcinēšanu, parazītu apkarošanu un jebkuras obligātās slimību apkarošanas programmas, ja dzīvnieks vai dzīvnieku grupa 12 mēnešu laikā saņem vairāk nekā trīs ārstēšanas kursus ar ķīmiski sintezētām veterinārajām zālēm vai antibiotikām vai vairāk nekā vienu ārstēšanas kursu, ja dzīvnieka vai dzīvnieku grupas produktīvais dzīves cikls ir īsāks par vienu gadu, tad attiecīgos dzīvniekus vai no tiem iegūtos produktus nedrīkst pārdot kā bioloģiski ražotus produktus, un dzīvnieki iziet pārejas periodu, kas paredzēts 38. panta 1. punktā.

Dokumentāri pierādījumi par šādu apstākļu rašanos tiek saglabāti iesniegšanai kontroles organizācijai vai kontroles iestādei.

5.   Zāļu izdalīšanās laiks starp pēdējās alopātisko veterināro zāļu devas ievadīšanu dzīvniekam normālos lietošanas apstākļos un bioloģiski ražotu pārtikas produktu iegūšanu no šādiem dzīvniekiem ir divreiz garāks nekā Direktīvas 2001/82/EK 11. pantā noteiktais zāļu izdalīšanās laiks vai, ja šis laiks nav precizēts, 48 stundas.

25. pants

Īpaši noteikumi par slimību profilaksi un veterināro ārstēšanu biškopībā

1.   Lai aizsargātu rāmjus, stropus un kāres, jo īpaši no kaitēkļiem, ir atļauts izmantot tikai rodenticīdus (tikai slazdos) un piemērotus līdzekļus, kas norādīti II pielikumā.

2.   Dravas dezinfekcijai ir atļauta fiziska apstrāde, piemēram, ar tvaiku vai atklātu liesmu.

3.   Tranu perējuma iznīcināšana ir atļauta, tikai lai novērstu Varroa destructor izplatīšanos.

4.   Ja, neraugoties uz visiem profilaktiskajiem pasākumiem, saimes saslimst vai tajās notiek parazītu invāzija, tās nekavējoties ārstē, un, ja vajadzīgs, šīs saimes var novietot izolētās dravās.

5.   Veterināro zāļu lietošana bioloģiskajā biškopībā ir pieļaujama tiktāl, ciktāl attiecīgā lietošana ir atļauta dalībvalstī saskaņā ar attiecīgiem Kopienas noteikumiem vai valsts noteikumiem, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem.

6.   Skudrskābi, pienskābi, etiķskābi un skābeņskābi, kā arī mentolu, timolu, eikaliptolu vai kamparu var lietot Varroa destructor invāzijas gadījumos.

7.   Ja piemēro ārstēšanu ar ķīmiski sintezētiem alopātiskiem līdzekļiem, tad šajā laikposmā saimes, kas tiek ārstētas, novieto izolētās dravās un visu vasku aizstāj ar bioloģiski ražotu vasku. Pēc tam šīm saimēm piemēro vienu gadu ilgu pārejas periodu, kas paredzēts 38. panta 3. punktā.

8.   Šā panta 7. punktā noteiktās prasības nepiemēro attiecībā uz 6. punktā norādītajiem līdzekļiem.

3. NODAĻA

Pārstrādāti produkti

26. pants

Noteikumi attiecībā uz pārstrādātas pārtikas un barības ražošanu

1.   Attiecībā uz piedevām, pārstrādes palīgvielām un citām vielām un sastāvdaļām, kuras izmanto pārtikas un barības pārstrādei vai jebkādai pārstrādes darbībai, piemēram, kūpināšanai, ievēro labas ražošanas praksi.

2.   Uzņēmēji, kuri ražo pārstrādātu barību vai pārtiku, izveido un atjaunina atbilstīgas procedūras, pamatojoties uz kritisko pārstrādes posmu sistemātisku identificēšanu.

3.   Šā panta 2. punktā minēto procedūru piemērošana vienmēr garantē, ka saražotie pārstrādātie produkti atbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem.

4.   Uzņēmēji darbojas saskaņā ar šā panta 2. punktā minētajām procedūrām un īsteno tās. Uzņēmēji jo īpaši:

a)

veic piesardzības pasākumus, lai novērstu piesārņojumu ar neatļautām vielām vai līdzekļiem;

b)

īsteno piemērotus tīrīšanas pasākumus, pārbauda to efektivitāti un reģistrē šīs darbības;

c)

nodrošina, ka tirgū ar norādi par bioloģiskās ražošanas metodi netiek piedāvāti produkti, kas nav bioloģiski ražoti.

5.   Papildus 2. un 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, ja produktus, kas nav bioloģiski ražoti, sagatavo un uzglabā attiecīgajā sagatavošanas vienībā, uzņēmējs:

a)

darbības veic nepārtraukti, līdz ir pabeigts pilns posms, un tās veic laikā vai telpā nošķirti no līdzīgām darbībām, ko veic ar nebioloģiski ražotiem produktiem;

b)

pirms un pēc šīm darbībām bioloģiskos produktus uzglabā laikā vai telpā nošķirti no nebioloģiski ražotiem produktiem;

c)

paziņo par to kontroles iestādei vai kontroles organizācijai un uztur pieejamu visu darbību un apstrādāto daudzumu atjauninātu reģistru;

d)

veic visus pasākumus, lai nodrošinātu partiju identificēšanu un izvairītos no sajaukšanās vai apmaiņas ar nebioloģiski ražotiem produktiem;

e)

darbības ar bioloģiskajiem produktiem veic tikai pēc atbilstīgas ražošanas iekārtu tīrīšanas.

27. pants

Atsevišķu līdzekļu un vielu izmantošana pārtikas pārstrādē

1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 19. panta 2. punkta b) apakšpunktu bioloģiskās pārtikas (izņemot vīnu) ražošanā drīkst izmantot šādas vielas:

a)

vielas, kas uzskaitītas šīs regulas VIII pielikumā;

b)

mikroorganismu preparāti un enzīmi, ko parasti izmanto pārtikas pārstrādē;

c)

Padomes Direktīvas 88/388/EEK (14) 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā definētās vielas un produkti, ko saskaņā ar minētās direktīvas 9. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 2. punktu marķē kā dabiskas aromatizējošas vielas vai dabiskus aromatizējošus preparātus;

d)

krāsvielas gaļas un olu čaumalu zīmogošanai attiecīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/36/EK (15) 2. panta 8. punktu un 2. panta 9. punktu;

e)

dzeramais ūdens un sāls (pamatkomponenti – nātrija hlorīds vai kālija hlorīds), ko parasti izmanto pārtikas pārstrādē;

f)

minerālvielas (tostarp mikroelementi), vitamīni, aminoskābes un mikrouzturvielas, kuru lietošana atļauta tikai tiktāl, ciktāl to izmantošana ir likumīgi nepieciešama pārtikas produktos, kuros tie ir iekļauti.

2.   Lai veiktu Regulas (EK) Nr. 834/2007 23. panta 4. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētos aprēķinus:

a)

pārtikas piedevas, kas norādītas VIII pielikumā, un piedevas koda ailē atzīmētas ar zvaigznīti, uzskata par lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām;

b)

preparātus un vielas, kas minētas šā panta 1. punkta b), c), d), e) un f) apakšpunktā, un vielas, kas piedevas koda ailē nav atzīmētas ar zvaigznīti, neuzskata par lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām.

3.   Līdz 2010. gada 31. decembrim atkārtoti pārskata šādu VIII pielikumā norādīto vielu lietošanu:

a)

nātrija nitrīts un kālija nitrāts, kas minēti A iedaļā, ar nolūku pārtraukt šo piedevu lietošanu;

b)

sēra dioksīds un kālija metabisulfīts, kas minēti A iedaļā;

c)

sālsskābe kas minēta B iedaļā un ko izmanto Gouda, Edam un Maasdamer, Boerenkaas, Friese un Leidse Nagelkaas siera šķirņu ražošanā.

Veicot a) apakšpunktā minēto pārskatīšanu, ņem vērā dalībvalstu pūliņus rast drošas alternatīvas nitrītu/nitrātu izmantošanai un izveidot izglītojošas programmas par alternatīvām pārstrādes metodēm un higiēnu bioloģisko gaļas produktu pārstrādātājiem/ražotājiem.

28. pants

Atsevišķu nebioloģiski iegūtu lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu izmantošana pārtikas ražošanā

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 19. panta 2. punkta c) apakšpunktu bioloģiskās pārtikas pārstrādē var izmantot lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas, kas nav bioloģiski ražotas un ir iekļautas šīs regulas IX pielikumā.

29. pants

Dalībvalstu atļauja izmantot nebioloģiski iegūtas lauksaimnieciskas izcelsmes pārtikas sastāvdaļas

1.   Ja lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļa nav iekļauta šīs regulas IX pielikumā, šo sastāvdaļu drīkst izmantot tikai ar šādiem nosacījumiem:

a)

ražotājs ir darījis zināmus dalībvalsts kompetentajai iestādei visus vajadzīgos pierādījumus, kas apliecina, ka attiecīgā sastāvdaļa saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem Kopienā netiek ražota pienācīgā daudzumā vai to nevar importēt no trešām valstīm;

b)

dalībvalsts kompetentā iestāde ir atļāvusi šo izmantošanu uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus, pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai ražotājs ir apzinājis visus attiecīgos piegādātājus Kopienā, lai pārliecinātos, ka attiecīgās sastāvdaļas, kas atbilst vajadzīgajām kvalitātes prasībām, nav pieejamas;

c)

saskaņā ar 3. un 4. punkta noteikumiem nav pieņemts lēmums atcelt izdoto atļauju attiecībā uz attiecīgo sastāvdaļu.

Dalībvalsts b) apakšpunktā paredzēto atļauju ne vairāk kā trīs reizes var pagarināt par 12 mēnešiem.

2.   Ja ir izdota 1. punktā minētā atļauja, dalībvalsts nekavējoties dara zināmu pārējām dalībvalstīm un Komisijai šādu informāciju:

a)

atļaujas izdošanas datums un – atļaujas pagarināšanas gadījumā – pirmās atļaujas izdošanas datums;

b)

atļaujas turētāja vārds un uzvārds vai nosaukums, adrese, tālruņa numurs un, attiecīgā gadījumā, faksa numurs un e-pasta adrese; atļaujas izdevējas iestādes kontaktpersonas vārds un adrese;

c)

attiecīgās lauksaimnieciskās izcelsmes sastāvdaļas nosaukums un, ja vajadzīgs, tās precīzs apraksts un kvalitātes prasības;

d)

to produktu veids, kuru ražošanai ir vajadzīga pieprasītā sastāvdaļa;

e)

vajadzīgais daudzums un šā daudzuma pamatojums;

f)

deficīta iemesli un paredzamais deficīta periods;

g)

datums, kurā dalībvalsts nosūta šo paziņojumu citām dalībvalstīm un Komisijai. Komisija un/vai dalībvalstis drīkst šo informāciju darīt zināmu atklātībai.

3.   Ja informācija, ko dalībvalsts iesniedz Komisijai un atļaujas izdevējai dalībvalstij, liecina, ka deficīta periodā ir pieejami krājumi, dalībvalsts apsver atļaujas atsaukšanu vai tās derīguma termiņa saīsināšanu un 15 darbdienu laikā no informācijas saņemšanas datuma informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par tās veiktajiem pasākumiem.

4.   Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc Komisijas iniciatīvas jautājumu iesniedz izskatīšanai komitejā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 37. pantu. Saskaņā ar minētā panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt lēmumu par iepriekš izdotas atļaujas atsaukšanu vai tās derīguma termiņa grozījumu, vai vajadzības gadījumā – par attiecīgās sastāvdaļas iekļaušanu šīs regulas IX pielikumā.

5.   Ja atļauju pagarina, kā minēts 1. punkta otrajā daļā, piemēro 2. un 3. punkta noteikumus.

4. NODAĻA

Produktu savākšana, iesaiņošana, pārvadāšana un uzglabāšana

30. pants

Produktu savākšana un pārvadāšana uz sagatavošanas vienībām

Uzņēmēji drīkst vienlaicīgi savākt bioloģiskus produktus un nebioloģiski ražotus produktus tikai tad, ja ir veikti attiecīgi pasākumi, lai novērstu jebkādu iespējamu sajaukšanos vai apmainīšanu ar nebioloģiski ražotiem produktiem un lai nodrošinātu bioloģisko produktu identifikāciju. Uzņēmējs saglabā informāciju par savākšanas dienām, stundām, ciklu un produktu saņemšanas datumu un laiku tā, lai tā būtu pieejama kontroles organizācijai vai kontroles iestādei.

31. pants

Produktu iesaiņošana un pārvadāšana citiem uzņēmējiem vai uz citām vienībām

1.   Uzņēmēji nodrošina to, ka bioloģiskos produktus uz citām vienībām, tostarp vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, var pārvadāt tikai piemērotā iesaiņojumā, tvertnēs vai transportlīdzekļos, kuri ir noslēgti tā, lai bez manipulācijām vai zīmoga sabojāšanas nevarētu notikt satura sajaukšanās, un kuriem ir marķējums, kas, neierobežojot citas tiesību aktos noteiktās norādes, dara zināmu:

a)

uzņēmēja un, ja tas atšķiras, produkta īpašnieka vai pārdevēja vārdu vai nosaukumu un adresi;

b)

produkta nosaukumu vai barības maisījuma aprakstu, kam pievienota norāde par bioloģiskās ražošanas metodi;

c)

tās kontroles organizācijas vai kontroles iestādes nosaukumu un/vai kodu, kurai ir pakļauts uzņēmējs; un

d)

ja vajadzīgs, partijas identifikācijas zīmi saskaņā ar marķēšanas sistēmu, kas ir apstiprināta valsts līmenī vai kam piekritusi kontroles organizācija vai kontroles iestāde, un kas ļauj šo partiju saistīt ar 66. pantā minētajiem pārskatiem.

Informāciju, kas ir minēta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā, var norādīt arī pavaddokumentā, ja šādu dokumentu var nenoliedzami saistīt ar produkta iesaiņojumu, tvertni vai transportlīdzekli. Šajā pavaddokumentā ir ietverta informācija par piegādātāju un/vai pārvadātāju.

2.   Iesaiņojuma, tvertņu vai transportlīdzekļu noslēgšanu nepieprasa, ja:

a)

pārvadājums notiek starp uzņēmēju un citu uzņēmēju, kuri abi ir pakļauti bioloģiskās kontroles sistēmai, un

b)

produktiem ir pavaddokuments ar 1. punktā prasīto informāciju un

c)

gan nosūtītājs, gan saņēmējs glabā pārvadāšanas darbību dokumentus tā, lai tie būtu pieejami šādu pārvadāšanas darbību kontroles organizācijai vai kontroles iestādei.

32. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz barības pārvadāšanu uz citām ražošanas/sagatavošanas vienībām vai uzglabāšanas telpām

Papildus 31. panta noteikumiem, transportējot barību uz citām ražošanas vai sagatavošanas vienībām vai uzglabāšanas telpām, uzņēmēji nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

a)

pārvadājot bioloģiski ražotu barību, pārejas perioda barību un nebioloģiski ražotu barību, tām ir jābūt faktiski fiziski nodalītām;

b)

transportlīdzekļus un/vai tvertnes, kurās ir pārvadāti nebioloģiski ražoti produkti, drīkst izmantot bioloģisko produktu pārvadāšanai, ja:

i)

pirms bioloģisko produktu pārvadāšanas uzsākšanas ir veikti atbilstīgi tīrīšanas pasākumi, kuru efektivitāte ir pārbaudīta; uzņēmēji reģistrē šīs darbības;

ii)

uzņēmēji nodrošina, ka ir ieviesti visi vajadzīgie pasākumi atkarībā no riskiem, kas ir novērtēti saskaņā ar 88. panta 3. punktu, un vajadzības gadījumā garantē, ka nebioloģiski ražotus produktus nevar piedāvāt tirgū ar norādi par bioloģisko ražošanu;

iii)

uzņēmējs glabā pārvadāšanas darbību dokumentus tā, lai tie būtu pieejami kontroles organizācijai vai kontroles iestādei;

c)

gatavo bioloģisko barību pārvadā laikā vai telpā nošķirti no pārējās gatavās produkcijas;

d)

veicot pārvadājumu, reģistrē produktu daudzumu piegādes sākumā un katru atsevišķo piegādes braucienā piegādāto daudzumu.

33. pants

Produktu saņemšana no citām vienībām vai citiem uzņēmējiem

Saņemot bioloģisku produktu, uzņēmējs pārbauda, vai iesaiņojums vai tvertne ir noslēgta, ja tas ir prasīts, kā arī 31. pantā minēto norāžu esību.

Uzņēmējs informāciju, kas norādīta 31. pantā minētajā marķējumā, salīdzina ar informāciju pavaddokumentos. Šo pārbaužu rezultātu precīzi atzīmē 66. pantā minētajos uzskaites dokumentos.

34. pants

Īpaši noteikumi produktu saņemšanai no trešās valsts

Bioloģiskos produktus importē no trešās valsts atbilstīgā iesaiņojumā vai tvertnēs, kas noslēgtas, lai nepieļautu satura sajaukšanos, un ar norādi par eksportētāju un jebkādu citu marķējumu un numuriem, kas palīdz identificēt partiju, un ar atbilstīgu kontroles sertifikātu importam no trešām valstīm.

Saņemot no trešās valsts importētu bioloģisku produktu, pirmais saņēmējs pārbauda, vai iesaiņojums vai tvertne ir noslēgta un, ja produkti ir importēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. pantu, vai sūtījumā ietvertais produkta veids atbilst minētajā pantā norādītajam sertifikātam. Šīs pārbaudes rezultātu skaidri atzīmē šīs regulas 66. pantā minētajos uzskaites dokumentos.

35. pants

Produktu uzglabāšana

1.   Produktu uzglabāšanas vietas apsaimnieko tā, lai nodrošinātu partiju identificēšanu un lai izvairītos no jebkādas sajaukšanās ar produktiem un/vai vielām, kas nav ražoti saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem, vai no piesārņojuma ar šādiem produktiem un/vai vielām. Bioloģiskiem produktiem vienmēr jābūt skaidri identificējamiem.

2.   Attiecībā uz bioloģisko augu un dzīvnieku ražošanas vienībām ir aizliegta šajā regulā neatļautu resursu uzglabāšana ražošanas vienībā.

3.   Alopātisko veterināro zāļu un antibiotiku uzglabāšana saimniecībās ir atļauta, ja tos ir izrakstījis veterinārārsts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā minētu ārstēšanu un ja tos uzglabā uzraudzītā vietā un ieraksta lauksaimniecības dzīvnieku reģistra grāmatā, kas minēts šīs regulas 76. pantā.

4.   Ja uzņēmējs darbojas gan ar nebioloģiski ražotiem, gan bioloģiskiem produktiem un bioloģiskos produktus uzglabā noliktavās, kur glabā arī citus lauksaimniecības produktus vai pārtiku:

a)

bioloģiskie produkti jāglabā atsevišķi no citiem lauksaimniecības produktiem un/vai pārtikas produktiem;

b)

jāveic visi pasākumi, lai nodrošinātu sūtījumu identificēšanu un izvairītos no sajaukšanās vai apmaiņas ar nebioloģiski ražotiem produktiem;

c)

pirms bioloģisko produktu glabāšanas ir veikti atbilstīgi tīrīšanas pasākumi, kuru efektivitāte ir pārbaudīta; uzņēmēji reģistrē šīs darbības.

5. NODAĻA

Noteikumi par pāreju

36. pants

Augi un augu produkti

1.   Lai augi un augu produkti tiktu atzīti par bioloģiski ražotiem, Regulas (EK) Nr. 834/2007 9., 10., 11. un 12. pantā un šīs regulas 1. nodaļā minētajiem ražošanas noteikumiem un, attiecīgā gadījumā, šīs regulas 6. nodaļā minētajiem ražošanas izņēmuma noteikumiem attiecībā uz zemes gabaliem pārejas periodā ir jābūt piemērotiem vismaz divus gadus pirms sēšanas vai – attiecībā uz pļavām un daudzgadīgām lopbarības kultūrām – vismaz divus gadus pirms to izmantošanas par bioloģiskās lauksaimniecības rezultātā iegūtu barību, vai – attiecībā uz daudzgadīgām kultūrām, kas nav lopbarības kultūras, – vismaz trīs gadus līdz pirmajai bioloģisko produktu ražai.

2.   Kompetentā iestāde var nolemt ar atpakaļejošu spēku atzīt, ka pārejas periodā ietilpst jebkurš iepriekšējs laikposms, kurā:

a)

attiecībā uz zemes gabaliem veica pasākumus, kas paredzēti programmā, kuru īstenoja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/99 un Regulu (EK) Nr. 1698/2005, vai citā oficiālā programmā, ja attiecīgie pasākumi garantē to, ka šajos zemes gabalos nav izmantoti līdzekļi, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, vai

b)

zemes gabali bija dabiskas platības vai lauksaimniecības zemes, kas netika apstrādātas ar līdzekļiem, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā.

Laikposmu, kas minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, var ņemt vērā ar atpakaļejošu spēku tikai tad, ja kompetentajai iestādei ir iesniegti pietiekami pierādījumi, kas tai ļauj pārliecināties, ka attiecīgie nosacījumi ir izpildīti vismaz trīs gadus.

3.   Dažos gadījumos, kad zeme ir piesārņota ar līdzekļiem, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, kompetentā iestāde drīkst pieņemt lēmumu par pārejas perioda pagarināšanu ilgāk par 1. punktā noteikto termiņu.

4.   Attiecībā uz tādiem zemes gabaliem, kuros jau ir notikusi pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību vai kuri bija šādas pārejas procesā, un kurus apstrādā ar līdzekli, ko nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, dalībvalstis 1. punktā minēto pārejas periodu var saīsināt šādos divos gadījumos:

a)

zemes gabali ir apstrādāti ar līdzekli, kuru nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, saskaņā ar obligātu slimības vai kaitēkļu apkarošanas pasākumu, ko noteikusi dalībvalsts kompetentā iestāde;

b)

zemes gabali ir apstrādāti ar līdzekli, kuru nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, saskaņā ar zinātniskiem testiem, ko apstiprinājusi dalībvalsts kompetentā iestāde.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos pārejas perioda ilgumu nosaka, ņemot vērā šādus faktorus:

a)

konkrētā līdzekļa sadalīšanās process nodrošina to, ka atliekvielu daudzums augsnē un – daudzgadīgu kultūru gadījumā – augos pārejas perioda beigās ir nenozīmīgs;

b)

ražu pēc apstrādes nedrīkst pārdot ar norādi uz bioloģiskām ražošanas metodēm.

Attiecīgā dalībvalsts informē citas dalībvalstis un Komisiju par savu lēmumu pieprasīt obligātos pasākumus.

37. pants

Īpaši pārejas noteikumi attiecībā uz zemi, ko izmanto bioloģiskajā lopkopībā

1.   Šīs regulas 36. pantā minētos pārejas noteikumus piemēro visai ražošanas vienības platībai, kurā audzē dzīvnieku barību.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem pārejas periodu drīkst saīsināt līdz vienam gadam ganībām un āra platībām, ko izmanto sugas, kas nav zālēdāji. Šo periodu drīkst saīsināt līdz sešiem mēnešiem, ja attiecīgā zeme pēdējā gada laikā nav apstrādāta ar līdzekļiem, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā.

38. pants

Lauksaimniecības dzīvnieki un lopkopības produkti

1.   Ja saimniecībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un šīs regulas 9. pantu un/vai 42. pantu ir ievesti nebioloģiski audzēti lauksaimniecības dzīvnieki un lopkopības produktus gatavojas pārdot kā bioloģiskus produktus, ražošanas noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 834/2007 9., 10., 11. un 14. pantā un šīs regulas un II sadaļas 2. nodaļā un, attiecīgā gadījumā, 42. pantā, ir jābūt piemērotiem vismaz:

a)

12 mēnešus un katrā ziņā vismaz trīs ceturtdaļas no dzīves ilguma – gaļas ražošanai paredzētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem un liellopiem, tostarp bubalus un bizonu sugu dzīvniekiem;

b)

sešus mēnešus – mazajiem atgremotājiem un cūkām, un piena ražošanai paredzētiem dzīvniekiem;

c)

10 nedēļas – gaļas ražošanai paredzētiem mājputniem, kuri ievesti saimniecībā pirms trīs dienu vecuma sasniegšanas;

d)

sešas nedēļas – olu ražošanai paredzētiem mājputniem.

2.   Ja saimniecībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu pārejas perioda sākumā ir nebioloģiski audzēti dzīvnieki, to produktus var uzskatīt par bioloģiskiem, ja notiek vienlaicīga visas ražošanas vienības, tostarp lauksaimniecības dzīvnieku, ganību un/vai dzīvnieku barības ieguvei izmantotās zemes, pāreja uz bioloģisko ražošanu. Kopējo pārejas periodu jau esošiem dzīvniekiem un viņu pēcnācējiem, ganībām un/vai dzīvnieku barības ieguvei izmantotai zemei var saīsināt līdz 24 mēnešiem, ja dzīvnieki galvenokārt tiek baroti ar ražošanas vienībā iegūtiem produktiem.

3.   Biškopības produktus var pārdot ar norādi uz bioloģiskās ražošanas metodi tikai tad, ja bioloģiskās ražošanas noteikumi ir izpildīti vismaz vienu gadu.

4.   Dravām pārejas periodu nepiemēro, ja piemēro šīs regulas 9. panta 5. punktu.

5.   Pārejas periodā vasku aizstāj ar bioloģiskajā biškopībā iegūtu vasku.

6. NODAĻA

Ražošanas noteikumu izņēmumi

1. iedaļa

Ražošanas noteikumu izņēmumi attiecībā uz klimatiskiem, ģeogrāfiskiem vai strukturāliem ierobežojumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta a) apakšpunktu

39. pants

Dzīvnieku piesiešana

Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta a) apakšpunkta nosacījumus, kompetentās iestādes var atļaut liellopus mazās saimniecībās turēt piesietus, ja liellopus nav iespējams turēt grupās, kas atbilst to uzvedības prasībām, ja tiem ganību periodā ir pieejamas ganības saskaņā ar šīs regulas 14. panta 2. punktu un vismaz divreiz nedēļā ir pieejamas āra platības, ja ganīšana nav iespējama.

40. pants

Paralēlā ražošana

1.   Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta a) apakšpunkta nosacījumus, ražotājs tajā pašā teritorijā drīkst apsaimniekot bioloģiskās ražošanas vienības un nebioloģiskās ražošanas vienības:

a)

ja ražo daudzgadīgo kultūru produktus, kuru audzēšanas periods ir vismaz trīs gadi un kuru šķirnes nav viegli atšķiramas, un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)

attiecīgā ražošana ir daļa no pārejas plāna, attiecībā uz kuru ražotājs uzņemas stingras saistības un kurā paredzēts uzsākt attiecīgās platības atlikušās daļas pāreju uz bioloģisko ražošanu pēc iespējas īsākā laikposmā, kas nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt piecus gadus;

ii)

ir veikti attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu no katras vienības iegūto produktu pastāvīgu nodalīšanu;

iii)

par katra attiecīgā produkta ražas novākšanu vismaz 48 stundas iepriekš ir paziņots kontroles iestādei vai kontroles organizācijai;

iv)

tūlīt pēc ražas novākšanas ražotājs informē kontroles iestādi vai kontroles organizāciju par precīziem daudzumiem, kas iegūti attiecīgajās vienībās, un par produktu nodalīšanai veiktajiem pasākumiem;

v)

pārejas plānu un kontroles pasākumus, kas minēti IV sadaļas 1. un 2. nodaļā, ir apstiprinājusi kompetentā iestāde; šo apstiprinājumu katru gadu izdod pēc pārejas plāna uzsākšanas;

b)

ja platības paredzētas lauksaimniecības zinātniskajiem pētījumiem vai formālai izglītībai, par ko ir vienojušās dalībvalstu kompetentās iestādes, un ja ir izpildīti nosacījumi, kas izklāstīti a) apakšpunkta ii), iii), iv) punktā un v) punkta attiecīgais nosacījums;

c)

ja audzē sēklas, veģetatīvās pavairošanas materiālu un stādāmo materiālu un ja ir izpildīti nosacījumi, kas izklāstīti a) apakšpunkta ii), iii), iv) punktā un v) punkta attiecīgais nosacījums;

d)

ja pļavas lieto vienīgi ganībām.

2.   Saimniecībām, kuras veic lauksaimniecības zinātniskos pētījumus vai piedāvā formālo izglītību, kompetentā iestāde var atļaut audzēt tās pašas sugas bioloģiskās un nebioloģiskās lauksaimniecības dzīvniekus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

ir veikti attiecīgi pasākumi, par kuriem iepriekš ir informēta kontroles iestāde vai kontroles organizācija, lai garantētu to, ka abu vienību lauksaimniecības dzīvnieki, dzīvnieku produkti, kūtsmēsli un barība ir pastāvīgi nodalīti;

b)

ražotājs iepriekš informē kontroles iestādi vai kontroles organizāciju par katru lauksaimniecības dzīvnieku vai dzīvnieku produktu piegādi vai pārdošanu;

c)

uzņēmējs informē kontroles iestādi vai kontroles organizāciju par precīziem vienībās saražotiem daudzumiem, kā arī par visām īpašībām, kas ļauj identificēt produktus, un apstiprina, ka ir veikti pasākumi produktu nodalīšanai.

41. pants

Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām

Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta a) apakšpunkta nosacījumus, uzņēmējs apputeksnēšanas darbībām tajā pašā saimniecībā var apsaimniekot bioloģiskās biškopības un nebioloģiskās biškopības vienības, ja tiek izpildīti visi bioloģiskās ražošanas noteikumi, izņemot noteikumus par dravu izvietojumu. Tādā gadījumā produktu nevar pārdot kā bioloģisku produktu.

Uzņēmējs saglabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina šā noteikuma piemērošanu.

2. iedaļa

Ražošanas noteikumu izņēmumi, ja nav pieejami bioloģiskie saimniecības resursi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta b) apakšpunktu

42. pants

Nebioloģiski audzētu dzīvnieku izmantošana

Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumus un saņemta kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja:

a)

gadījumos, kad ganāmpulku veido pirmo reizi, atjauno vai izveido atkārtoti un bioloģiski audzēti mājputni nav pieejami pietiekamā skaitā, bioloģiskās ražošanas vienībā var ievest nebioloģiski audzētus mājputnus, ja dējējvistas un gaļas mājputni ir jaunāki par trim dienām;

b)

gadījumos, kad nav pieejamas bioloģiski audzētas dējējvistas, bioloģiskajā ganāmpulka vienībā līdz 2011. gada 31. decembrim var iekļaut dējējvistas, kas nav audzētas bioloģiski un nav vecākas par 18 nedēļām, ja tiek ievēroti 2. nodaļas 3. un 4. iedaļā paredzētie noteikumi.

43. pants

Nebioloģiski ražotas lauksaimnieciskas izcelsmes barības izmantošana

Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumus, ir atļauts izmantot ierobežotu daudzumu augu vai dzīvnieku izcelsmes barības, kas nav ražota bioloģiski, ja lauksaimnieki nespēj iegūt tikai bioloģiski ražotu barību. Nebioloģiski ražotās barības maksimālā procentuālā daļa, kas atļauta 12 mēnešu periodā visām sugām, izņemot zālēdājus, ir:

a)

10 % laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim;

b)

5 % laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim.

Šos skaitļus katru gadu aprēķina kā lauksaimnieciskas izcelsmes barības sausnas procentuālo daļu. Dienas devā atļautā nebioloģiski ražotās barības maksimālā procentuālā daļa ir 25 %, kas aprēķināti kā sausnas procentuālā daļa.

Uzņēmējs saglabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina vajadzību piemērot šo noteikumu.

44. pants

Nebioloģiski iegūta bišu vaska izmantošana

Jaunas dravas veidošanas gadījumā vai pārejas periodā nebioloģiski iegūtu bišu vasku drīkst izmantot vienīgi tad:

a)

ja tirgū nav pieejams bioloģiskā biškopībā iegūts bišu vasks;

b)

ja ir pierādīts, ka tas nav piesārņots ar vielām, kuras nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā;

c)

ja vasks ir iegūts no kāres vaska atvākojuma.

45. pants

Tādu sēklu un veģetatīvās pavairošanas materiāla izmantošana, kas nav iegūts ar bioloģiskās ražošanas metodēm

1.   Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumus:

a)

var izmantot sēklas un veģetatīvās pavairošanas materiālu no ražošanas vienības, kas pāriet uz bioloģisko ražošanu;

b)

ja a) apakšpunkts nav piemērojams, dalībvalstis var atļaut izmantot nebioloģiski audzētas sēklas un veģetatīvās pavairošanas materiālu, ja to nav iespējams iegūt bioloģiskajā ražošanā. Tomēr nebioloģiski audzētu sēklu un sēklas kartupeļu izmantošanai piemēro 2. līdz 9. punktu.

2.   Var izmantot nebioloģiski audzētas sēklas un sēklas kartupeļus, ja sēklas vai sēklas kartupeļi nav apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem, kurus nav atļauts izmantot sēklu apstrādei saskaņā ar 5. panta 1. punktu, ja vien attiecībā uz teritoriju, kurā tiks izmantotas sēklas vai sēklas kartupeļi, dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/29/EK (16) nav noteikusi, ka fitosanitāriem mērķiem jāveic visu kādas noteiktas sugas šķirņu ķīmiskā apstrāde.

3.   Šīs regulas X pielikumā ir norādītas sugas, attiecībā uz kurām ir noteikts, ka bioloģiski audzētas sēklas vai sēklas kartupeļi ir pieejami pietiekamā daudzumā ievērojamam skaitam šķirņu visās Kopienas daļās.

Par X pielikumā iekļautajām sugām nedrīkst izdot atļaujas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, ja vien to neattaisno kāds no 5. punkta d) apakšpunktā minētajiem mērķiem.

4.   Dalībvalstis 1. punkta b) apakšpunktā minēto atļauju izdošanas pienākumu var deleģēt citai valsts pārvaldes iestādei, kas atrodas to pārraudzībā, vai kontroles iestādēm vai kontroles organizācijām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. pantā.

5.   Atļauju izmantot nebioloģiski audzētas sēklas un sēklas kartupeļus drīkst piešķirt vienīgi šādos gadījumos:

a)

ja neviena sugas šķirne, kuru lietotājs vēlas iegūt, nav reģistrēta 48. pantā minētajā datu bāzē;

b)

ja pirms sējas vai stādīšanas neviens piegādātājs, t. i., uzņēmējs, kurš tirgo sēklas vai sēklas kartupeļus citiem uzņēmējiem, nevar piegādāt sēklas vai sēklas kartupeļus, kaut gan lietotājs sēklas vai sēklas kartupeļus ir pasūtījis laikus;

c)

ja šķirne, ko lietotājs vēlas iegūt, nav reģistrēta 48. pantā minētajā datu bāzē un lietotājs spēj pierādīt, ka neviena no reģistrētajām tās pašas sugas alternatīvām nav piemērota un ka tādēļ atļauja ir būtiska ražošanas veikšanai;

d)

ja to pamato ar izmantošanu pētniecībā, neliela apjoma lauka izmēģinājumos vai šķirnes saglabāšanas mērķiem, kas saskaņoti ar dalībvalsts kompetento iestādi.

6.   Atļauju piešķir pirms kultūraugu sēšanas/stādīšanas.

7.   Atļauju piešķir tikai individuāliem lietotājiem katru reizi uz vienu sezonu, un par atļaujām atbildīgā iestāde vai organizācija reģistrē atļauto sēklu vai sēklas kartupeļu daudzumus.

8.   Atkāpjoties no 7. punkta, dalībvalsts kompetentā iestāde var piešķirt visiem lietotājiem vispārēju atļauju:

a)

attiecībā uz konkrētu sugu, ja un ciktāl ir izpildīts 5. punkta a) apakšpunktā paredzētais nosacījums;

b)

attiecībā uz konkrētu šķirni, ja un ciktāl ir izpildīti 5. punkta c) apakšpunktā paredzētie nosacījumi.

Pirmajā daļā minētās atļaujas skaidri norāda 48. pantā minētajā datu bāzē.

9.   Atļauju drīkst piešķirt vienīgi tādos laikposmos, par kuriem datu bāze ir atjaunināta saskaņā ar 49. panta 3. punktu.

3. iedaļa

Ražošanas noteikumu izņēmumi attiecībā uz īpašām saimniekošanas problēmām bioloģiskajā lopkopībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta d) apakšpunktu

46. pants

Īpašas saimniekošanas problēmas bioloģiskajā lopkopībā

Nobarošanas beigu posmu pieauguši gaļas liellopi drīkst pavadīt telpās, ja šis telpu periods nepārsniedz vienu piekto daļu no to dzīves ilguma un nekādā gadījumā – trīs mēnešus.

4. iedaļa

Ražošanas noteikumu izņēmumi attiecībā uz katastrofu gadījumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta f) apakšpunktu

47. pants

Katastrofas gadījumi

Kompetentā iestāde uz laiku drīkst atļaut:

a)

veselības apstākļu vai katastrofas gadījumu izraisītas augstas dzīvnieku mirstības gadījumā veikt ganāmpulka atjaunošanu vai atkārtotu izveidi, izmantojot nebioloģiski audzētus dzīvniekus, ja bioloģiski audzēti dzīvnieki nav pieejami;

b)

veselības apstākļu vai katastrofas gadījumu izraisītas augstas bišu mirstības gadījumā veikt dravu atkārtotu izveidi, izmantojot nebioloģiski audzētas bites, ja dravas, kas atbilst bioloģiskās ražošanas prasībām, nav pieejamas;

c)

atsevišķiem uzņēmējiem ierobežotā laikposmā un konkrētā teritorijā izmantot nebioloģisku barību, ja lopbarības ražošana tiek pārtraukta vai ierobežota, jo īpaši ārkārtēju meteoroloģisko apstākļu, infekcijas slimību uzliesmojuma, toksisku vielu izraisīta piesārņojuma vai ugunsgrēku rezultātā;

d)

bišu piebarošanu ar bioloģiski ražotu medu, bioloģiski ražotu cukuru vai bioloģiski ražotu cukura sīrupu ilgstošu ārkārtēju laikapstākļu vai katastrofu gadījumā, kas traucē nektāra vai medusrasas ieguvi.

Pēc kompetentās iestādes apstiprinājuma saņemšanas atsevišķi uzņēmēji saglabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina iepriekš minēto izņēmumu piemērošanu. Dalībvalstis informē cita citu un Komisiju par izņēmumiem, ko tās piešķīrušas saskaņā ar pirmās daļas c) apakšpunktu, mēneša laikā pēc to apstiprināšanas.

7. NODAĻA

Sēklu datu bāze

48. pants

Datu bāze

1.   Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tiek izveidota elektroniska datu bāze, kurā iekļauj šķirnes, kuru sēklas vai sēklas kartupeļi, kas iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodēm, ir pieejami tās teritorijā.

2.   Datu bāzi pārvalda dalībvalsts kompetentā iestāde vai dalībvalsts šim nolūkam izraudzīta iestāde vai organizācija, turpmāk tekstā – “datu bāzes pārvaldītājs”. Dalībvalstis var arī izraudzīties iestādi vai privātu struktūru citā valstī.

3.   Katra dalībvalsts paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm datu bāzes pārvaldīšanai izraudzīto iestādi vai privāto struktūru.

49. pants

Reģistrācija

1.   Šķirnes, kuru sēklas vai sēklas kartupeļi, kas iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodi, ir pieejami, pēc piegādātāja pieprasījuma reģistrē 48. pantā minētajā datu bāzē.

2.   Šķirni, kas nav reģistrēta datu bāzē, uzskata par tādu, kas nav pieejama 45. panta 5. punkta nozīmē.

3.   Katra dalībvalsts nolemj, kurā gada periodā jāveic datu bāzes regulārā atjaunināšana attiecībā uz katru tās teritorijā audzēto sugu vai sugu grupu. Informāciju par šo lēmumu iekļauj datu bāzē.

50. pants

Reģistrācijas nosacījumi

1.   Reģistrācijas nolūkos piegādātājs:

a)

pierāda, ka viņš vai – gadījumos, ja piegādātājs veic darījumus vienīgi ar fasētām sēklām vai sēklas kartupeļiem, – pēdējais uzņēmējs ir ticis pakļauts Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. pantā minētajai kontroles sistēmai;

b)

pierāda, ka sēklas vai sēklas kartupeļi, ko paredzēts laist tirgū, atbilst vispārējām prasībām, kuras piemēro sēklām un sēklas kartupeļiem;

c)

nodrošina visu informāciju, kas prasīta saskaņā ar šīs regulas 51. pantu, un uzņemas šīs informācijas atjaunināšanu pēc datu bāzes pārvaldītāja pieprasījuma vai kad vien šāda atjaunināšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu informācijas ticamību.

2.   Datu bāzes pārvaldītājs ar dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinājumu var noraidīt piegādātāja iesniegtu reģistrācijas pieteikumu vai dzēst jau izdarītu ierakstu par reģistrāciju, ja piegādātājs neievēro 1. punktā noteiktās prasības.

51. pants

Reģistrētā informācija

1.   Par katru reģistrēto šķirni un katru piegādātāju 48. pantā minētajā datu bāzē iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

sugas zinātniskais nosaukums un šķirnes nosaukums;

b)

piegādātāja vai viņa pārstāvja vārds vai nosaukums un kontaktinformācija;

c)

teritorija, kurā piegādātājs var piegādāt lietotājam sēklas vai sēklas kartupeļus, iekļaujoties laikā, kas parasti nepieciešams piegādei;

d)

valsts vai reģions, kurā šķirne ir pārbaudīta un apstiprināta lauksaimniecības augu sugu un dārzeņu sugu šķirņu kopējam katalogam, kā noteikts Padomes Direktīvā 2002/53/EK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu (17) un Padomes Direktīvā 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību (18);

e)

datums, no kura būs pieejamas sēklas vai sēklas kartupeļi;

f)

tās kontroles iestādes vai organizācijas nosaukums un/vai kods, kas ir atbildīga par uzņēmēja kontroli atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. pantam.

2.   Ja kāda no reģistrētajām sugām vairs nav pieejama, piegādātājs nekavējoties par to informē datu bāzes pārvaldītāju. Datu bāzē izdara attiecīgus grozījumus.

3.   Papildus 1. punktā paredzētajai informācijai datu bāzē ir X pielikumā iekļauto sugu saraksts.

52. pants

Piekļuve informācijai

1.   Šīs regulas 48. pantā minētās datu bāzes informācija bez maksas ir pieejama internetā sēklu vai sēklas kartupeļu lietotājiem un pārējai sabiedrībai. Dalībvalstis drīkst nolemt, ka tie lietotāji, kas ir reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 28. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pēc pieprasījuma var saņemt no datu bāzes pārvaldītāja datu izrakstu par vienu vai vairākām sugu grupām.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai visi lietotāji, kas ir minēti 1. punktā, vismaz reizi gadā tiktu informēti par sistēmu un par to, kā iegūstama datu bāzē iekļautā informācija.

53. pants

Reģistrācijas nodeva

Par katru reģistrāciju var iekasēt nodevu, kas atbilst izmaksām, kuras rodas, ievietojot un uzturot informāciju 48. pantā minētajā datu bāzē. Dalībvalsts kompetentā iestāde apstiprina datu bāzes pārvaldītāja iekasētās nodevas lielumu.

54. pants

Gada ziņojums

1.   Iestādes vai organizācijas, kas izraudzītas atļauju piešķiršanai saskaņā ar 45. pantu, reģistrē visas atļaujas un šo informāciju ziņojumā dara pieejamu dalībvalsts kompetentajai iestādei un datu bāzes pārvaldītājam.

Par katru sugu, uz kuru ir attiecināta atļauja saskaņā ar 45. panta 5. punktu, ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

a)

sugas zinātniskais nosaukums un šķirnes nosaukums;

b)

atļaujas pamatojums, ko norāda ar atsauci uz šīs regulas 45. panta 5. punkta a), b), c) vai d) apakšpunktu;

c)

atļauju kopskaits;

d)

attiecīgo sēklu un sēklas kartupeļu kopējais daudzums;

e)

ķīmiskā apstrāde fitosanitāriem mērķiem, kā minēts 45. panta 2. punktā.

2.   Par atļaujām, kas izdotas saskaņā ar 45. panta 8. punktu, ziņojumā iekļauj šā panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minēto informāciju un norāda laikposmu, kurā atļaujas bija spēkā.

55. pants

Kopsavilkuma ziņojums

Dalībvalsts kompetentā iestāde katru gadu līdz 31. martam savāc ziņojumus un nosūta Komisijai un pārējām dalībvalstīm kopsavilkuma ziņojumu par visām atļaujām, ko dalībvalsts piešķīrusi iepriekšējā kalendārajā gadā. Ziņojumā iekļauj 54. pantā norādīto informāciju. Informāciju publicē datu bāzē, kā paredzēts 48. pantā Kompetentā iestāde var deleģēt datu bāzes pārvaldītājam uzdevumu savākt ziņojumus.

56. pants

Informācija pēc pieprasījuma

Pēc dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma citām dalībvalstīm vai Komisijai tiek sniegta sīka informācija par atsevišķos gadījumos piešķirtām atļaujām.

III SADAĻA

MARĶĒŠANA

1. NODAĻA

Kopienas logotips

57. pants

Kopienas logotips

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 25. panta 3. punktu Kopienas logotips atbilst šīs regulas XI pielikumā iekļautajam paraugam.

Kopienas logotipu lieto saskaņā ar šīs regulas XI pielikumā minētajiem tehniskās reproducēšanas noteikumiem.

58. pants

Koda un izcelsmes vietas norādes lietošanas nosacījumi

1.   Regulas (EK) Nr. 834/2007 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais kontroles iestādes vai organizācijas kods:

a)

sākas ar akronīmu, kas apzīmē dalībvalsti vai trešo valsti un kas minēts ISO 3166 starptautiskajā standartā par valstu divburtu kodiem (Valstu un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi);

b)

ietver terminu ar norādi uz bioloģiskās ražošanas metodi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 834/2007 23. panta 1. punktā;

c)

ietver atsauces numuru, par kuru lemj kompetentā iestāde;

d)

ir novietots uzreiz zem Kopienas logotipa, ja marķējumā ir izmantots Kopienas logotips.

2.   Regulas (EK) Nr. 834/2007 24. panta 1. punktu c) apakšpunktā minētā norāde par vietu, kur ražoti produkta sastāvā esošie lauksaimniecības izejmateriāli, ir novietota uzreiz zem koda, kas minēts 1. punktā.

2. NODAĻA

Īpašas prasības barības marķēšanai

59. pants

Darbības joma, preču zīmju un tirdzniecības aprakstu izmantošana

Šo nodaļu nepiemēro lolojumdzīvnieku barībai, kažokzvēru barībai un akvakultūras dzīvnieku barībai.

Preču zīmes un tirdzniecības aprakstus, kuros ir Regulas (EK) Nr. 834/2007 23. panta 1. punktā minētā norāde, var izmantot tikai tad, ja vismaz 95 % no produkta sausnas veido barības sastāvdaļas, kas iegūtas ar bioloģiskās ražošanas metodi.

60. pants

Norādes pārstrādātas barības marķējumā

1.   Neskarot šīs regulas 61. pantu un 59. panta otro daļu, Regulas (EK) Nr. 834/2007 23. panta 1. punktā minētos terminus drīkst izmantot pārstrādātas barības marķējumā, ja:

a)

pārstrādātā barība atbilst Regulas (EK) Nr. 834/2007 noteikumiem un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta d) apakšpunkta iv) un v) punktam un 18. pantam;

b)

pārstrādātā barība atbilst šīs regulas noteikumiem un jo īpaši tās 22. un 26. pantam;

c)

vismaz 95 % no produkta sausnas ir bioloģiski ražota.

2.   Ievērojot prasības, kas paredzētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, to produktu marķējumā, kas sastāv no dažāda daudzuma barības sastāvdaļām, kuras iegūtas ar bioloģiskās ražošanas metodi, un/vai barības sastāvdaļām, kas iegūtas laikā, kad notiek pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību, un/vai nebioloģiski iegūtām sastāvdaļām, ir atļauta šāda norāde:

“drīkst izmantot bioloģiskajā ražošanā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008”.

61. pants

Nosacījumi norāžu iekļaušanai pārstrādātas barības marķējumā

1.   Norādi, kas minēta 60. pantā:

a)

nodala no Padomes Direktīvas 79/373/EEK (19) 5. pantā vai Padomes Direktīvas 96/25/EK (20) 5. panta 1. punktā iekļautā formulējuma;

b)

nedrīkst noformēt tādā krāsā, formātā vai ar tādu burtu izmēru, kas piesaista vairāk uzmanības nekā attiecīgi Direktīvas 79/373/EEK 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai Direktīvas 96/25/EK 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais dzīvnieku barības apraksts vai nosaukums;

c)

tajā pašā redzamības zonā papildina ar norādi (pēc sausnas svara):

i)

par barības sastāvdaļas vai sastāvdaļu, kas iegūtas ar bioloģiskās ražošanas metodi, procentuālo daļu;

ii)

par barības sastāvdaļas vai sastāvdaļu, kas iegūtas laikā, kad notiek pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību, procentuālo daļu;

iii)

par barības sastāvdaļas vai sastāvdaļu, kas nav minētas i) un ii) punktā procentuālo daļu;

iv)

par lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu procentuālo daļu dzīvnieku barībā;

d)

papildina ar to barības sastāvdaļu nosaukumu sarakstu, kas iegūtas ar bioloģiskās ražošanas metodi;

e)

papildina ar to barības sastāvdaļu nosaukumu sarakstu, kas iegūtas laikā, kad notiek pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību.

2.   Norādei, kas paredzēta 60. pantā, drīkst arī pievienot norādi uz prasību izmantot barību saskaņā ar šīs regulas 21. un 22. pantu.

3. NODAĻA

Citi īpaši marķēšanas noteikumi

62. pants

Pārejas periodā ražoti augu izcelsmes produkti

Pārejas periodā ražotu augu izcelsmes produktu marķējumā drīkst būt norāde “produkts ražots pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību”, ja:

a)

pirms ražas novākšanas ir ievērots vismaz 12 mēnešu pārejas periods;

b)

norādes krāsa, izmērs un burtu veids nav vairāk pamanāms kā produkta tirdzniecības apraksts; visai norādei ir viens burtu izmērs;

c)

produkts satur tikai vienu lauksaimnieciskas izcelsmes augu sastāvdaļu;

d)

norāde ir saistīta ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. panta 10. punktā minētās kontroles iestādes vai organizācijas nosaukumu un/vai kodu.

IV SADAĻA

KONTROLES

1. NODAĻA

Kontroles minimālās prasības

63. pants

Kontroles kārtība un uzņēmēja saistības

1.   Kad kontroles kārtību piemēro pirmo reizi, uzņēmējs izstrādā un pēc tam uztur:

a)

ražošanas vienības un/vai telpu, un/vai darbības pilnu aprakstu;

b)

visus praktiskos pasākumus, kas jāveic ražošanas vienības un/vai telpu, un/vai darbības līmenī, lai nodrošinātu atbilstību bioloģiskās ražošanas noteikumiem;

c)

piesardzības pasākumus, kas jāveic, lai samazinātu neatļautu līdzekļu vai vielu izraisīta piesārņojuma risku, un tīrīšanas pasākumus, kas jāveic uzglabāšanas vietās un visā uzņēmēja ražošanas procesā.

Attiecīgā gadījumā šis apraksts un pirmajā daļā paredzētie pasākumi var būt daļa no uzņēmēja izveidotās kvalitātes sistēmas.

2.   Šā panta 1. punktā minēto aprakstu un pasākumus ietver deklarācijā, ko paraksta atbildīgais uzņēmējs. Turklāt deklarācijā iekļauj uzņēmēja saistības:

a)

veikt darbības saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem;

b)

pārkāpumu vai neatbilstību gadījumā veikt piespiedu pasākumus bioloģiskās ražošanas noteikumu īstenošanai;

c)

apņemties rakstiski informēt produkta pircējus, lai nodrošinātu to, ka šo produktu marķējumā tiek svītrotas norādes par bioloģiskās ražošanas metodi.

Pirmajā daļā minēto deklarāciju pārbauda kontroles organizācija vai kontroles iestāde, kas sagatavo ziņojumu, kurā apzināti iespējamie trūkumi un neatbilstība bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Uzņēmējs ar parakstu apstiprina šo ziņojumu un veic vajadzīgos korektīvos pasākumus.

3.   Regulas (EK) Nr. 834/2007 28. panta 1. punkta piemērošanas nolūkos uzņēmējs kompetentajai iestādei paziņo:

a)

uzņēmēja vārdu vai nosaukumu un adresi;

b)

telpu atrašanās vietu, attiecīgā gadījumā arī to zemes gabalu atrašanās vietu (zemesgrāmatas dati), kur tiek veiktas darbības;

c)

darbību un produktu veidu;

d)

uzņēmēja apņemšanos veikt darbību saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 834/2007 un šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem;

e)

lauku saimniecības gadījumā – datumu, kurā ražotājs pārtraucis to līdzekļu lietošanu attiecīgajos zemes gabalos, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā;

f)

tās apstiprinātās organizācijas nosaukumu, kurai uzņēmējs uzticējis veikt kontroli savā uzņēmumā, ja dalībvalsts ieviesusi kontroles sistēmu, apstiprinot šādas organizācijas.

64. pants

Izmaiņas kontroles kārtībā

Atbildīgais uzņēmējs laikus paziņo kontroles organizācijai vai kontroles iestādei par jebkādām izmaiņām aprakstā vai pasākumos, kas minēti 63. pantā, un sākotnējā kontroles kārtībā, kas izklāstīta 70., 74., 80., 82., 86. un 88. pantā.

65. pants

Kontroles apmeklējumi

1.   Kontroles organizācija vai kontroles iestāde vismaz reizi gadā veic visu uzņēmēju fizisku pārbaudi.

2.   Kontroles organizācija vai kontroles iestāde drīkst ņemt paraugus, lai pārbaudītu līdzekļus, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, vai ražošanas metodes, kuras neatbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Drīkst arī ņemt un analizēt paraugus, lai noteiktu iespējamo piesārņojumu ar līdzekļiem, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā. Tomēr šāda analīze jāveic tad, ja ir aizdomas par tādu līdzekļu izmantošanu, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā.

3.   Pēc katra kontroles apmeklējuma sagatavo kontroles ziņojumu, ko ar parakstu apstiprina ražošanas vienības uzņēmējs vai viņa pārstāvis.

4.   Turklāt kontroles organizācija vai kontroles iestāde veic izlases veida kontroles apmeklējumus, par kuriem galvenokārt nav iepriekš paziņots, pamatojoties uz vispārēju riska novērtējumu attiecībā uz neatbilstību bioloģiskās ražošanas noteikumiem, ņemot vērā vismaz iepriekšējo kontroļu rezultātus, attiecīgo produktu daudzumu un produktu apmaiņas riskus.

66. pants

Uzskaites dokumenti

1.   Krājumu uzskaites dokumentus un finanšu pārskatus glabā ražošanas vienībā vai tai piederošās telpās, un tie ļauj uzņēmējam identificēt un kontroles organizācijai vai kontroles iestādei pārbaudīt:

a)

produktu piegādātāju un (ja tā nav tā pati persona) pārdevēju vai eksportētāju;

b)

ražošanas vienībā piegādāto bioloģisko produktu veidu un daudzumu un, attiecīgā gadījumā, visu iepirkto materiālu īpašības un daudzumu, kā arī šo materiālu izlietojumu un, attiecīgā gadījumā, barības maisījuma sastāvu;

c)

to bioloģisko produktu veidu un daudzumu, kas tiek uzglabāti ražošanas vienības telpās;

d)

attiecībā uz visiem produktiem, kas izvesti no ražošanas vienības vai no pirmā saņēmēja telpām vai noliktavām – veidu, daudzumu un saņēmējus, un (ja tā nav tā pati persona) pircējus, kas nav galapatērētāji;

e)

attiecībā uz uzņēmējiem, kas neuzglabā vai fiziski neapstrādā šādus produktus, – nopirkto un pārdoto produktu veidu un daudzumu, un piegādātājus, un (ja tā nav tā pati persona) pārdevējus vai eksportētājus, un pircējus, un (ja tā nav tā pati persona) saņēmējus.

2.   Uzskaites dokumentos ietver arī bioloģisko produktu pieņemšanas laikā veikto pārbaužu rezultātus un jebkuru citu informāciju, kuru kontroles organizācija vai kontroles iestāde pieprasa, lai veiktu pienācīgu kontroli. Uzskaites dokumentus pamato ar atbilstīgiem attaisnojošiem dokumentiem. Uzskaites dokumentos ir redzama ražošanas līdzekļu un saražotās produkcijas bilance.

3.   Ja uzņēmējs tajā pašā teritorijā apsaimnieko vairākas ražošanas vienības, kontroles minimālās prasības ievēro arī attiecībā uz nebioloģisko produktu ražošanas vienībām un ražošanas līdzekļu uzglabāšanas telpām.

67. pants

Piekļuve telpām

1.   Uzņēmējs:

a)

nodrošina kontroles organizācijai vai kontroles iestādei kontroles nolūkā piekļuvi visām ražošanas vienības daļām un visām telpām, kā arī pārskatiem un attiecīgiem apliecinošiem dokumentiem;

b)

sniedz kontroles organizācijai vai kontroles iestādei visu kontrolei vajadzīgo informāciju;

c)

pēc kontroles iestādes vai kontroles organizācijas pieprasījuma iesniedz savu kontroles nodrošināšanas programmu rezultātus.

2.   Papildus 1. punktā izklāstītajām prasībām importētāji un pirmie saņēmēji iesniedz informāciju par importētajiem sūtījumiem, kas minēti 84. pantā.

68. pants

Dokumentārie pierādījumi

Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 834/2007 29. panta 1. punktu, kontroles iestādes vai kontroles organizācijas izmanto dokumentāro pierādījumu paraugu, kas iekļauts šīs regulas XII pielikumā.

69. pants

Pārdevēja apstiprinājums

Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 834/2007 9. panta 3. punktu, pārdevēja apstiprinājumu par to, ka piegādātie produkti nav ražoti no ĢMO vai ar ĢMO, var sagatavot atbilstīgi paraugam, kas iekļauts šīs regulas XIII pielikumā.

2. NODAĻA

Īpašas kontroles prasības lauksaimnieciskajā ražošanā iegūtiem vai ievāktiem augiem un augu produktiem

70. pants

Kontroles kārtība

1.   Šīs regulas 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto ražošanas vienības pilno aprakstu:

a)

sagatavo pat tad, ja uzņēmējs nodarbojas tikai ar savvaļas augu vākšanu;

b)

tajā norāda glabāšanas un ražošanas telpas un zemes gabalus, un/vai ievākšanas platības, un, attiecīgā gadījumā, – telpas, kur notiek noteiktas pārstrādes un/vai iesaiņošanas darbības;

c)

tajā norāda dienu, kurā pēdējo reizi attiecīgajos zemes gabalos un/vai savākšanas platībās ir izmantoti līdzekļi, kuru lietošana neatbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem.

2.   Savvaļas augu vākšanas gadījumā 63. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie praktiskie pasākumi ietver trešo personu sniegtas garantijas, ko uzņēmējs var izmantot, lai pierādītu Regulas (EK) Nr. 834/2007 12. panta 2. punkta noteikumu izpildi.

71. pants

Paziņojumi

Katru gadu uzņēmējs līdz kontroles organizācijas vai kontroles iestādes norādītai dienai paziņo kontroles organizācijai vai kontroles iestādei augkopības produktu ražošanas grafiku, norādot sadalījumu pa zemes gabaliem.

72. pants

Augkopības uzskaite

Augkopības uzskaiti kārto reģistra veidā un uzglabā tā, lai saimniecībā tā jebkurā laikā būtu pieejama kontroles organizācijām vai kontroles iestādēm. Papildus 71. pantā noteiktajam šajā uzskaitē ietver vismaz šādu informāciju:

a)

attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem: lietošanas datums, mēslošanas līdzekļa veids un daudzums, attiecīgie zemes gabali;

b)

attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem: apstrādes iemesls un datums, līdzekļa veids, apstrādes metode;

c)

attiecībā uz saimniecības resursu iegādi: datums, iegādāto produktu veids un daudzums;

d)

attiecībā uz ražu: datums, bioloģisko augu produktu vai pārejas periodā ražotu augu produktu veids un daudzums.

73. pants

Vairākas ražošanas vienības, ko apsaimnieko tas pats uzņēmējs

Ja uzņēmējs tajā pašā teritorijā apsaimnieko vairākas ražošanas vienības, arī attiecībā uz vienībām, kas ražo nebioloģisko labību, kā arī saimniecības resursu uzglabāšanas telpām ievēro vispārējās un īpašās kontroles prasības, kas paredzētas 1. nodaļā un šīs sadaļas šajā nodaļā.

3. NODAĻA

Kontroles prasības attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem un lopkopības produktiem

74. pants

Kontroles kārtība

1.   Pirmo reizi ieviešot kontroles sistēmu, ko piemēro īpaši lopkopībā, 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās ražošanas vienības pilnais apraksts ietver:

a)

dzīvnieku novietņu, ganību, āra platību u. c. pilnu aprakstu un, attiecīgā gadījumā, lopkopības produktu uzglabāšanas, iesaiņošanas un pārstrādes telpu pilnu aprakstu, lopkopības produktus, izejvielas un resursus;

b)

kūtsmēslu uzglabāšanas iekārtu pilnu aprakstu.

2.   Šīs regulas 63. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie praktiskie pasākumi ietver:

a)

kūtsmēslu izkliedēšanas plānu, kas saskaņots ar kontroles organizāciju vai kontroles iestādi, kopā ar augkopībai atvēlēto teritoriju pilnu aprakstu;

b)

attiecīgā gadījumā attiecībā uz kūtsmēslu izkliedēšanu – 3. panta 3. punktā minētās rakstiskās vienošanās ar citām saimniecībām, kas atbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem;

c)

bioloģiskās lopkopības vienības apsaimniekošanas plānu.

75. pants

Lauksaimniecības dzīvnieku identificēšana

Lauksaimniecības dzīvniekus pastāvīgi identificē, izmantojot katrai sugai pielāgotas metodes; lielus zīdītājus identificē individuāli un mājputnus un mazus zīdītājus – individuāli vai pa grupām.

76. pants

Lauksaimniecības dzīvnieku uzskaite

Lauksaimniecības dzīvnieku uzskaiti kārto reģistra grāmatas veidā un to glabā tā, lai saimniecībā tā jebkurā laikā būtu pieejama kontroles organizācijām vai kontroles iestādēm. Šāda uzskaite sniedz ganāmpulka apsaimniekošanas sistēmas pilnu aprakstu, ietverot vismaz šādu informāciju:

a)

attiecībā uz dzīvniekiem, ko ieved saimniecībā: izcelsme un ievešanas diena, pārejas periods, identifikācijas zīme un veterinārā informācija;

b)

attiecībā uz dzīvniekiem, ko izved no saimniecības: vecums, skaits, svars (ja paredzēti kaušanai), identifikācijas zīme un galamērķis;

c)

ziņas par zaudētiem dzīvniekiem un zaudējuma iemesli;

d)

attiecībā uz barību: veids, to skaitā barības piedevas, dažādu sastāvdaļu proporcijas uztura devās un laikposmi, kad pieejamas āra ganības, pārdzīšanas laikposmi, ja piemēro ierobežojumus;

e)

attiecībā uz slimību profilaksi un ārstēšanu un veterināro aprūpi: ārstēšanas diena, diagnoze, devas, ārstēšanas līdzekļa veids, ziņas par aktīvajām farmakoloģiskajām vielām, izmantoto ārstēšanas metodi un veterinārārsta norādījumiem veterinārajai aprūpei, norādot iemeslus un zāļu izdalīšanās laiku, ko piemēro, pirms dzīvnieku produktus var pārdot kā bioloģiski ražotus produktus.

77. pants

Kontroles pasākumi attiecībā uz veterinārajām zālēm

Visos gadījumos, kad izmanto veterinārās zāles, 76. panta e) apakšpunktā noteikto informāciju paziņo kontroles iestādei vai organizācijai, pirms dzīvniekus vai dzīvnieku produktus pārdod kā bioloģiski ražotus vai audzētus. Ārstētos dzīvniekus skaidri identificē, lielus dzīvniekus identificē individuāli; mājputnus, mazus dzīvniekus un bites identificē attiecīgi individuāli vai pa grupām, vai pa stropiem.

78. pants

Īpaši kontroles pasākumi biškopībā

1.   Biškopis iesniedz kontroles iestādei vai organizācijai vajadzīgā mēroga karti, kurā parādīta stropu atrašanās vieta. Ja nav noteiktas teritorijas saskaņā ar 13. punkta 2. punktu, biškopis iesniedz kontroles iestādei vai kontroles organizācijai attiecīgos dokumentus un pierādījumus (tostarp, ja vajadzīgs, attiecīgu analīzi) par to, ka bišu saimēm pieejamās platības atbilst šajā regulā paredzētajām prasībām.

2.   Dravas žurnālā ieraksta šādas ziņas par piebarošanu: barības veids, datumi, daudzumi un stropi, kuros tā izmantota.

3.   Ja jāizmanto veterinārās zāles, ārstnieciskā līdzekļa veidu, ietverot norādi par aktīvo farmakoloģisko vielu, līdz ar sīkām ziņām par diagnozi, devām, zāļu ievadīšanas metodi, ārstēšanas ilgumu, zāļu oficiālo izdalīšanās laiku nepārprotami reģistrē un paziņo kontroles organizācijai vai kontroles iestādei, pirms produktus pārdod kā bioloģiski ražotus.

4.   Zonu, kur atrodas drava, reģistrē kopā ar stropu identifikāciju. Kontroles iestādi vai organizāciju informē par dravu pārvietošanu līdz datumam, par kuru vienojas ar kontroles iestādi vai organizāciju.

5.   Ievēro īpašu piesardzību, lai nodrošinātu atbilstīgu biškopības produktu ievākšanu, pārstrādi un uzglabāšanu. Reģistrē visus pasākumus, kas veikti šīs prasības izpildei.

6.   Šūnu rāmju izņemšanu un medus izņemšanu reģistrē dravas žurnālā.

79. pants

Vairākas ražošanas vienības, ko apsaimnieko tas pats uzņēmējs

Ja uzņēmējs apsaimnieko vairākas ražošanas vienības, kā paredzēts 17. panta 1. punktā, 40. un 41. pantā, kontroles sistēmu, kas paredzēta 1. nodaļā un šīs sadaļas šajā nodaļā, piemēro arī ražošanas vienībām, kurās audzē nebioloģiskās lauksaimniecības dzīvniekus vai ražo nebioloģiskus dzīvnieku produktus.

4. NODAĻA

Kontroles prasības vienībām, kurās sagatavo augu un dzīvnieku produktus un pārtikas produktus, kas sastāv no augu un dzīvnieku produktiem

80. pants

Kontroles kārtība

Ja ražošanas vienība savām vajadzībām vai trešās personas vajadzībām ir iesaistīta produktu sagatavošanā un tajā ietilpst ražošanas vienības, kuras iesaistītas šādu produktu iesaiņošanā un/vai pārsaiņošanā, vai ražošanas vienības, kuras iesaistītas šādu produktu marķēšanā un/vai pārmarķēšanā, 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā ražošanas vienības pilnajā aprakstā iekļauj telpas, kurās veic lauksaimniecības produktu pieņemšanu, pārstrādi, iesaiņošanu, marķēšanu un uzglabāšanu pirms un pēc ar tiem veiktajām darbībām, kā arī produktu pārvadāšanas procedūras.

5. NODAĻA

Kontroles prasības attiecībā uz augu, augu produktu, dzīvnieku, dzīvnieku produktu un pārtikas, kas sastāv no augu un/vai dzīvnieku produktiem, dzīvnieku barības, barības maisījumu un barības sastāvdaļu importu no trešām valstīm

81. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro visiem uzņēmējiem, kas savām vajadzībām vai cita uzņēmēja vajadzībām ir iesaistīti bioloģisko produktu importā un/vai saņemšanā kā importētāji un/vai kā pirmie saņēmēji.

82. pants

Kontroles kārtība

1.   Attiecībā uz importētāju 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā ražošanas vienības pilnajā aprakstā ietver ziņas par importētāja telpām un importēšanas darbībām, norādot produktu ievešanas vietas Kopienā, un par visām citām telpām, ko importētājs plāno izmantot importēto produktu uzglabāšanai līdz to piegādei pirmajam saņēmējam.

Turklāt 63. panta 2 punktā minētajā deklarācijā ietver importētāja saistības nodrošināt, lai visas telpas, ko importētājs izmantos produktu uzglabāšanai, tiktu uzrādītas kontrolei, ko veic vai nu kontroles organizācija, vai kontroles iestāde, vai arī, ja šīs noliktavas atrodas citā dalībvalstī vai reģionā, kontroles organizācija vai kontroles iestāde, kas ir apstiprināta kontroles veikšanai attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā.

2.   Attiecībā uz pirmo saņēmēju 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā ražošanas vienības pilnajā aprakstā norāda pieņemšanai un uzglabāšanai izmantotās telpas.

3.   Ja importētājs un pirmais saņēmējs ir viena un tā pati juridiskā persona un darbojas vienā vienībā, 63. panta 2 punkta otrajā daļā minētos ziņojumus var noformēt vienā ziņojumā.

83. pants

Uzskaites dokumenti

Importētājs un pirmais saņēmējs kārto atsevišķu krājumu uzskaiti un finanšu pārskatus, ja vien viņi nedarbojas vienā ražošanas vienībā.

Pēc kontroles iestādes vai kontroles organizācijas pieprasījuma tiek sniegtas visas ziņas par pārvadājumu kārtību no trešās valsts eksportētāja pirmajam saņēmējam un no pirmā saņēmēja telpām vai noliktavām saņēmējiem Kopienā.

84. pants

Informācija uz importētajiem sūtījumiem

Importētājs laikus informē kontroles organizāciju vai kontroles iestādi par katru sūtījumu, kas importējams Kopienā, norādot:

a)

pirmā saņēmēja vārdu vai nosaukumu un adresi;

b)

visas ziņas, ko var pamatoti pieprasīt kontroles organizācija vai iestāde:

i)

ja produkti ir importēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 32. pantu – minētajā pantā paredzētie dokumentārie pierādījumi,

ii)

ja produkti ir importēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. pantu – minētajā pantā paredzētā inspekcijas sertifikāta kopija.

Pēc importētāja kontroles organizācijas vai kontroles iestādes pieprasījuma importētājs šā panta pirmajā daļā minēto informāciju pārsūta pirmā saņēmēja kontroles organizācijai vai kontroles iestādei.

85. pants

Kontroles apmeklējumi

Kontroles iestāde vai kontroles organizācija pārbauda šīs regulas 83. pantā minētos uzskaites dokumentus un Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto sertifikātu vai minētās regulas 32. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētos dokumentāros pierādījumus.

Ja importētājs veic importēšanas darbības, izmantojot dažādas vienības vai telpas, viņš pēc pieprasījuma dara pieejamus šīs regulas 63. panta 2. punkta otrajā daļā paredzētos ziņojumus par katru no šīm vienībām vai telpām.

6. NODAĻA

Kontroles prasības attiecībā uz vienībām, kas iesaistītas bioloģisko produktu ražošanā, sagatavošanā vai importēšanā un kas ir noslēgušas apakšlīgumus ar trešām personām par attiecīgo faktisko darbību daļēju vai pilnīgu veikšanu

86. pants

Kontroles kārtība

Attiecībā uz darbībām, par kuru veikšanu ir noslēgts apakšlīgums ar trešām personām, 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā ražošanas vienības pilnajā aprakstā ietver:

a)

apakšuzņēmēju sarakstu ar to darbību aprakstu un norādi uz kontroles organizācijām un kontroles iestādēm, kam tie ir pakļauti;

b)

apakšuzņēmēju rakstisku piekrišanu tam, ka viņu saimniecība ir pakļauta Regulas (EK) Nr. 834/2007 V sadaļā minētajai kontroles sistēmai;

c)

visus praktiskos pasākumus, kas inter alia ietver atbilstīgu uzskaites dokumentu sistēmu un kas veicami ražošanas vienībā, lai nodrošinātu to, ka attiecībā uz produktiem, kurus uzņēmējs laiž tirgū, var izsekot attiecīgi piegādātājiem, pārdevējiem, saņēmējiem un pircējiem.

7. NODAĻA

Kontroles prasības vienībām, kurās gatavo barību

87. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro visām vienībām, kas savām vajadzībām vai trešās personas uzdevumā ir iesaistītas Regulas (EK) Nr. 834/2007 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto produktu sagatavošanā.

88. pants

Kontroles kārtība

1.   Šīs regulas 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā vienības pilnajā aprakstā norāda:

a)

telpas, kurās dzīvnieku barībai paredzētos produktus pieņem, sagatavo un uzglabā pirms un pēc ar tiem veiktajām darbībām;

b)

telpas, ko izmanto citu barības sagatavošanā lietotu produktu uzglabāšanai;

c)

telpas, ko izmanto tīrīšanas vai dezinfekcijas līdzekļu uzglabāšanai;

d)

ja vajadzīgs, norāda tā barības maisījuma aprakstu, ko uzņēmējs paredzējis sagatavot saskaņā ar Direktīvas 79/373/EEK 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un dzīvnieku sugu vai klasi, kurai barības maisījums ir paredzēts;

e)

ja vajadzīgs, norāda to barības sastāvdaļu nosaukumu, ko uzņēmējs paredzējis sagatavot.

2.   Šīs regulas 63. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos pasākumos, ko uzņēmēji veic, lai nodrošinātu atbilstību bioloģiskās ražošanas noteikumiem, iekļauj norādes par 26. pantā minētajiem pasākumiem.

3.   Kontroles iestāde vai kontroles organizācija izmanto šos pasākumus, lai veiktu ar katru sagatavošanas vienību saistīto risku vispārēju novērtējumu un izstrādātu kontroles plānu. Šajā kontroles plānā paredz minimālo pēc nejaušības principa ņemto paraugu skaitu atkarībā no iespējamajiem riskiem.

89. pants

Uzskaites dokumenti

Lai nodrošinātu darbību pienācīgu kontroli, 66. pantā minētajos uzskaites dokumentos iekļauj informāciju par barības sastāvdaļu, barības piedevu, pārdotās produkcijas un gatavās produkcijas izcelsmi, veidu un daudzumu.

90. pants

Kontroles apmeklējumi

Šīs regulas 65. pantā minētais kontroles apmeklējums ietver visu telpu fizisku pārbaudi. Turklāt kontroles organizācija vai kontroles iestāde veic apmeklējumus ar noteiktu mērķi, pamatojoties uz bioloģiskās ražošanas noteikumu iespējamas neievērošanas riska vispārējo novērtējumu.

Kontroles organizācija vai kontroles iestāde pievērš īpašu uzmanību kritiskajiem kontroles punktiem, kas norādīti uzņēmējam, lai konstatētu, vai tiek pareizi veiktas pārraudzības un pārbaudes darbības.

Visas telpas, ko uzņēmējs izmanto savu darbību veikšanai, drīkst pārbaudīt tik bieži, cik vien to prasa attiecīgie riski.

8. NODAĻA

Pārkāpumi un informācijas apmaiņa

91. pants

Pasākumi, ja ir aizdomas par neatbilstību un pārkāpumiem

1.   Ja uzņēmējs uzskata vai viņam ir aizdomas, ka produkts, ko viņš ir ražojis, sagatavojis, importējis vai saņēmis no cita uzņēmēja, neatbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem, viņš uzsāk procedūras, vai nu lai svītrotu produkta marķējumā visas norādes uz bioloģiskās ražošanas metodi, vai arī lai šo produktu nodalītu un identificētu. Viņš drīkst ļaut šo produktu pārstrādāt vai iesaiņot, vai pārdot tikai pēc minēto aizdomu novēršanas, ja vien attiecīgo produktu nelaiž tirgū bez norādēm uz bioloģiskās ražošanas metodi. Šādu šaubu gadījumā uzņēmējs nekavējoties informē kontroles organizāciju vai kontroles iestādi. Kontroles organizācija vai kontroles iestāde drīkst pieprasīt, lai produktu nelaistu tirgū ar norādēm uz bioloģiskās ražošanas metodi, līdz informācija, ko tā saņēmusi no uzņēmēja vai cita avota, ir novērsusi šaubas.

2.   Ja kontroles organizācijai vai kontroles iestādei ir pamatotas aizdomas, ka uzņēmējs gatavojas laist tirgū produktu, kas neatbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem, bet kura marķējumā ir norāde uz bioloģiskās ražošanas metodi, šī kontroles iestāde vai kontroles organizācija var pieprasīt, lai uzņēmējs uz laiku, ko noteikusi minētā kontroles iestāde vai kontroles organizācija, pārtrauc laist tirgū produktu ar šo norādi. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas kontroles iestāde vai kontroles organizācija ļauj uzņēmējam iesniegt apsvērumus. Šo lēmumu papildina pienākums svītrot šā produkta marķējumā visas norādes uz bioloģiskās ražošanas metodi, ja kontroles iestāde vai kontroles organizācija ir pārliecināta, ka produkts neatbilst bioloģiskās ražošanas prasībām.

Tomēr ja aizdomas iepriekš minētajā laikposmā neapstiprinās, pirmajā daļā minēto lēmumu atceļ ne vēlāk kā šā laikposma beigās. Uzņēmējs pilnībā sadarbojas ar kontroles iestādi vai kontroles organizāciju, lai izkliedētu aizdomas.

3.   Dalībvalstis veic visus pasākumus vai sankcijas, kas vajadzīgas, lai novērstu Regulas (EK) Nr. 834/2007 IV sadaļā un šīs regulas III sadaļā un/vai XI pielikumā minēto norāžu krāpniecisku izmantošanu.

92. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Ja uzņēmēju un viņa apakšuzņēmējus pārbauda dažādas kontroles iestādes vai kontroles organizācijas, 63. panta 2. punktā minētajā deklarācijā ietver uzņēmēja un viņa apakšuzņēmēju vienošanos, ka dažādas kontroles organizācijas un kontroles iestādes var apmainīties ar informāciju par darbībām, ko tās kontrolē, un par to, kā šo informācijas apmaiņu var īstenot.

2.   Ja dalībvalsts konstatē neatbilstību vai pārkāpumus saistībā ar šīs regulas piemērošanu attiecībā uz produktu, kurš ir no citas dalībvalsts un uz kura ir norādes, kas minētas Regulas (EK) Nr. 834/2007 IV sadaļā un šīs regulas III sadaļā un/vai XI pielikumā, tā informē dalībvalsti, kas izraudzījusies kontroles iestādi vai kontroles organizāciju, un Komisiju.

V SADAĻA

INFORMĀCIJAS NOSŪTĪŠANA KOMISIJAI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Informācijas nosūtīšana Komisijai

93. pants

Statistikas informācija

1.   Dalībvalstis katru gadu līdz 1. jūlijam sniedz Komisijai Regulas (EK) Nr. 834/2007 36. pantā minēto ikgadējo statistikas informāciju par bioloģisko ražošanu, izmantojot Komisijas (DG Eurostat) nodrošināto datorsistēmu dokumentu un informācijas elektroniskai apmaiņai.

2.   Statistikas informācija, kas minēta 1. punktā, konkrēti ietver šādus datus:

a)

bioloģisko ražotāju, pārstrādātāju, importētāju un eksportētāju skaits;

b)

bioloģiskie augkopības produkti, kultūraugu platības pārejas periodā un kultūraugu platības, ko izmanto bioloģiskai ražošanai;

c)

bioloģiskās lauksaimniecības dzīvnieku skaits un bioloģiskās lopkopības produkti;

d)

dati par bioloģisko rūpniecisko produkciju atkarībā no darbību veida.

3.   Lai nosūtītu 1. un 2. punktā minēto statistikas informāciju, dalībvalstis izmanto vienoto datu ievadīšanas vietu, ko nodrošina Komisija (DG Eurostat).

4.   Noteikumus par statistikas datu un metadatu raksturlielumiem izstrādā Kopienas statistikas programmas ietvaros, pamatojoties uz anketu paraugiem, kurus dara pieejamus ar 1. punktā minētās sistēmas palīdzību.

94. pants

Cita informācija

1.   Izmantojot Komisijas (Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD) nodrošinātās datorsistēmas dokumentu un informācijas elektroniskai apmaiņai, dalībvalstis sniedz Komisijai šādu informāciju, kas nav statistikas informācija:

a)

līdz 2009. gada 1. janvārim – informācija, kas minēta Regulas (EK) Nr. 834/2007 35. panta a) apakšpunktā, un pēc tam informācija par visām izmaiņām, ja tādas tiek veiktas;

b)

katru gadu līdz 31. martam – informācija, kas minēta Regulas (EK) Nr. 834/2007 35. panta b) apakšpunktā, par kontroles iestādēm un kontroles organizācijām, kuras apstiprinātas iepriekšējā gada 31. decembrī;

c)

katru gadu līdz 1. jūlijam – visa pārējā informācija, kas tiek prasīta vai ir vajadzīga saskaņā ar šo regulu.

2.   Datu nosūtīšanu, ievadīšanu un atjaunināšanu sistēmā, kas minēta 1. punktā, Regulas (EK) Nr. 834/2007 35. pantā minētajai kompetentajai iestādei uzņemoties atbildību, veic pati iestāde vai arī organizācija, kurai šī funkcija ir deleģēta.

3.   Noteikumus par datu un metadatu raksturlielumiem izstrādā, pamatojoties uz anketu paraugiem, kurus dara pieejamus ar 1. punktā minētās sistēmas palīdzību.

2. NODAĻA

Pārejas un nobeiguma noteikumi

95. pants

Pārejas perioda pasākumi

1.   Pārejas periodā, kas beidzas 2010. gada 31. decembrī, liellopus var turēt piesietus novietnēs, kuras eksistēja jau pirms 2000. gada 24. augusta, ja regulāri tiek nodrošināta iespēja kustēties, audzēšana notiek saskaņā ar dzīvnieku labturības prasībām ērtās un pakaišiem nokaisītās platībās, tiek nodrošināta atsevišķa aprūpe un ja kompetentā iestāde ir atļāvusi šo pasākumu. Kompetentā iestāde šo pasākumu var atļaut arī turpmāk pēc atsevišķu uzņēmēju pieprasījuma par tā īstenošanu ierobežotā laikposmā, kas beidzas pirms 2013. gada 31. decembra, ja ir izpildīts papildu nosacījums, ka 65. panta 1. punktā minētie kontroles apmeklējumi tiek veikti vismaz divreiz gadā.

2.   Kompetentā iestāde pārejas periodā, kas beidzas 2010. gada 31. decembrī, attiecībā uz turēšanas apstākļiem un dzīvnieku blīvumu var atļaut izņēmumus, kuri piešķirti lopkopības saimniecībām, pamatojoties uz Regulas (EEK) Nr. 2092/91 I pielikuma B daļas 8.5.1. punktā paredzēto atkāpi. Uzņēmēji, kuri izmanto šo atkāpi, iesniedz kontroles iestādei vai kontroles organizācijai plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kas paredzēti, lai līdz pārejas perioda beigām nodrošinātu atbilstību bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Kompetentā iestāde šo pasākumu var atļaut arī turpmāk pēc atsevišķu uzņēmēju pieprasījuma par tā īstenošanu ierobežotā laikposmā, kas beidzas pirms 2013. gada 31. decembra, ja ir izpildīts papildu nosacījums, ka 65. panta 1. punktā minētie kontroles apmeklējumi tiek veikti vismaz divreiz gadā.

3.   Pārejas periodā, kas beidzas 2010. gada 31. decembrī, gaļas ieguvei paredzēto aitu un cūku nobarošanas beigu posms var notikt telpās, kā izklāstīts Regulas (EEK) Nr. 2092/91 I pielikuma B daļas 8.3.4. punktā, ja šīs regulas 65. panta 1. punktā minētie kontroles apmeklējumi tiek veikti vismaz divreiz gadā.

4.   Pārejas periodā, kas beidzas 2011. gada 31. decembrī, sivēnu kastrāciju drīkst veikt bez anestēzijas un/vai pretsāpju līdzekļu lietošanas.

5.   Līdz šajā regulā tiek iekļauti sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz lolojumdzīvnieku barību, piemēro valsts noteikumus vai, ja tādu nav, dalībvalstu akceptētus vai atzītus privātus standartus.

6.   Regulas (EK) Nr. 834/2007 12. panta 1. punkta j) apakšpunkta īstenošanas nolūkos un līdz konkrētu vielu iekļaušanai saskaņā ar minētās regulas 16. panta f) apakšpunktu, drīkst izmantot tikai kompetento iestāžu atļautus līdzekļus.

7.   Atļaujas par lauksaimnieciskas izcelsmes nebioloģiskām sastāvdaļām, ko dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 207/93, var uzskatīt par piešķirtām saskaņā ar šo regulu. Tomēr atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar iepriekšējās regulas 3. panta 6. punktu, zaudē spēku 2009. gada 31. decembrī.

8.   Pārejas periodā, kas beidzas 2010. gada 1. jūlijā, uzņēmēji attiecībā uz marķējumu drīkst turpināt piemērot Regulā (EEK) Nr. 2092/91 izklāstītos noteikumus par:

i)

sistēmu pārtikas bioloģisko sastāvdaļu procentuālās daļas aprēķināšanai;

ii)

kontroles iestādes vai kontroles organizācijas kodu un/vai nosaukumu.

9.   To produktu krājumus, kas līdz 2009. gada 1. janvārim saražoti, iesaiņoti un marķēti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91, drīkst turpināt laist tirgū ar norādēm uz bioloģisko ražošanu, līdz krājumi ir beigušies.

10.   Iesaiņojamo materiālu, kas atbilst Regulas (EEK) Nr. 2092/91 prasībām, līdz 2012. gada 1. janvārim drīkst turpināt izmantot produktiem, kurus laiž tirgū ar norādēm uz bioloģisko ražošanu, ja produkts visos pārejos aspektos atbilst Regulas (EK) Nr. 834/2007 prasībām.

96. pants

Atcelšana

Atceļ Regulu (EEK) Nr. 207/93, Regulu (EK) Nr. 223/2003 un Regulu (EK) Nr. 1452/2003.

Atsauces uz atceltajām regulām un uz Regulu (EEK) Nr. 2092/91 uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar XIV pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

97. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Tomēr 27. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 58. pantu piemēro no 2010. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 5. septembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp.

(3)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(4)  OV L 25, 2.2.1993., 5. lpp.

(5)  OV L 206, 15.8.2003., 17. lpp.

(6)  OV L 31, 6.2.2003., 3. lpp.

(7)  OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.

(8)  OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.

(9)  OV L 368, 23.12.2006., 15. lpp.

(10)  OV L 340, 11.12.1991., 28. lpp.

(11)  OV L 340, 11.12.1991., 33. lpp.

(12)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(13)  OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.

(14)  OV L 184, 15.7.1988., 61. lpp.

(15)  OV L 237, 10.9.1994., 13. lpp.

(16)  OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

(17)  OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.

(18)  OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.

(19)  OV L 86, 6.4.1979., 30. lpp.

(20)  OV L 125, 23.5.1996., 35. lpp.


I PIELIKUMS

Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji, kas minēti 3. panta 1. punktā

Piezīmes:

A

:

atļauti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91 un pārnesti ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 16. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

B

:

atļauti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007.

Atļauja

Nosaukums

Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi

A

Salikti mēslošanas līdzekļi vai līdzekļi, kas satur tikai turpmāk uzskaitītās sastāvdaļas.

Pakaišu kūtsmēsli

Sastāv no dzīvnieku ekskrementiem un augu izcelsmes materiāliem (pakaišiem).

Industrializētas lauksaimniecības izcelsme ir aizliegta.

A

Kaltēti pakaišu kūtsmēsli un dehidrēti mājputnu mēsli

Industrializētas lauksaimniecības izcelsme ir aizliegta.

A

Kompostēti dzīvnieku ekskrementi, tostarp mājputnu kūtsmēsli un kompostēti pakaišu kūtsmēsli

Industrializētas lauksaimniecības izcelsme ir aizliegta.

A

Šķidri dzīvnieku ekskrementi

Izmanto pēc kontrolētas fermentācijas un/vai pienācīgas atšķaidīšanas.

Industrializētas lauksaimniecības izcelsme ir aizliegta.

A

Kompostēti vai fermentēti sadzīves atkritumi

Mēslošanas līdzeklis, ko iegūst no sadzīves atkritumiem, kuri atdalīti no avota, un kas bijis pakļauts kompostēšanai vai anaerobiskai rūgšanai biogāzes ražošanas nolūkā.

Tikai augu valsts un dzīvnieku valsts sadzīves atkritumi.

Tikai tad, ja iegūti slēgtā un uzraudzītā savākšanas sistēmā, ko pieņēmusi dalībvalsts.

Maksimālā koncentrācija sausnā mg/kg: kadmijs: 0,7; varš: 70; niķelis: 25; svins: 45; cinks: 200; dzīvsudrabs: 0,4; hroms (kopā): 70; hroms (VI): 0.

A

Kūdra

Izmanto tikai dārzkopībā (dārzeņkopība, puķkopība, kokaudzēšana, stādaudzētavas).

A

Sēņu audzēšanas atkritumi

Substrāta sākotnējā sastāvā jābūt tikai šajā pielikumā minētiem mēslošanas līdzekļiem.

A

Tārpu un kukaiņu ekskrementi (vermikomposts)

 

A

Gvano

 

A

Augu valsts izcelsmes komposts vai fermentēts augu materiāls

Iegūst no augu materiālu maisījumiem, kuri bijuši pakļauti kompostēšanai vai anaerobiskai rūgšanai biogāzes ražošanas nolūkā.

A

Turpmāk minētie dzīvnieku izcelsmes produkti vai blakusprodukti:

 

asins milti

 

nagu milti

 

ragu milti

 

kaulu milti vai kaulu milti bez želatīna

 

zivju milti

 

gaļas milti

 

spalvu, dzīvnieku matu un chiquette milti

 

vilna

 

zvērādas

 

dzīvnieku mati

 

piena produkti

Maksimālā hroma (IV) koncentrācija sausnā mg/kg: 0

A

Augu izcelsmes līdzekļi un blakusprodukti mēslojumam

Piemēram, eļļas sēklu raušu milti, kakao sēnalas, diedzēti miežu asni.

A

Jūras aļģes un jūras aļģu produkti

Tiktāl, ciktāl tie iegūti:

i)

fizikālos procesos, tostarp dehidrējot, sasaldējot un samaļot

ii)

ekstrakcijā ar ūdeni vai skābes ūdeni un/vai sārmainā šķīdumā

iii)

fermentācijā

A

Zāģskaidas un kokskaidas

Pēc nozāģēšanas koksne nav ķīmiski apstrādāta.

A

Kompostēta koku miza

Pēc nozāģēšanas koksne nav ķīmiski apstrādāta.

A

Koku pelni

No koksnes, kas pēc nozāģēšanas nav ķīmiski apstrādāta.

A

Sasmalcināts fosforīts

Līdzeklis, kas aprakstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2003/2003 (1) I pielikuma A.2. daļas 7. punktā attiecībā uz mākslīgajiem mēsliem.

Kadmija saturs mazāks vai vienāds ar 90 mg/kg no P205.

A

Alumīnija kalcija fosfāts

Līdzeklis, kas aprakstīts Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikuma A.2. daļas 6. punktā.

Kadmija saturs mazāks vai vienāds ar 90 mg/kg no P205.

Izmanto tikai bāziskā augsnē (pH > 7,5).

A

Izdedži

Līdzeklis, kas aprakstīts (EK) Nr. 2003/2003 I pielikuma A.2. daļas 1. punktā.

A

Neapstrādāts kālija sāls vai kainīts

Līdzeklis, kas aprakstīts (EK) Nr. 2003/2003 I pielikuma A.3. daļas 1. punktā.

A

Kālija sulfāts, kas, iespējams, satur magnija sāli

Iegūst no neapstrādāta kālija sāls fizikālā ekstrakcijas procesā un kas, iespējams, satur arī magnija sāļus.

A

Destilācijas notekūdeņi

Izņemot amonija destilācijas notekūdeņu ekstraktu.

A

Kalcija karbonāts

(krīts, merģelis, smalcināts kaļķakmens, Breton ameliorant, (merģelis), fosfātkrīts)

Tikai dabiskas izcelsmes.

A

Magnija un kalcija karbonāts

Tikai dabiskas izcelsmes.

Piemēram, magnija krīts, smalcināts magnijs, kaļķakmens.

A

Magnija sulfāts (kizerīts)

Tikai dabiskas izcelsmes.

A

Kalcija hlorīda šķīdums

Ābeļu lapu apstrāde, ja konstatē kalcija trūkumu.

A

Kalcija sulfāts (ģipsis)

Līdzeklis, kas aprakstīts (EK) Nr. 2003/2003 I pielikuma D daļas 1. punktā.

Tikai dabiskas izcelsmes.

A

Rūpnieciskie kaļķi, kas iegūti no cukura ražošanas

Blakusprodukts, ražojot cukuru no cukurbietēm.

A

Rūpnieciskie kaļķi, kas iegūti, ražojot sāli ar vakuuma metodi

Blakusprodukts, ražojot sāli ar vakuuma metodi no kalnu rajonos atrodamā sālsūdens.

A

Brīvs sērs

Līdzeklis, kas aprakstīts (EK) Nr. 2003/2003 I pielikuma D.3. daļā

A

Mikroelementi

Neorganiskie mikroelementi, kas iekļauti Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikuma E daļā.

A

Nātrija hlorīds

Tikai raktuvju sāls.

A

Akmens milti un māli

 


(1)  OV L 304, 21.11.2003., 1. lpp.


II PIELIKUMS

Pesticīdi – augu aizsardzības līdzekļi, kas minēti 5. panta 1. punktā

Piezīmes:

A

:

atļauti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91 un pārnesti ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 16. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

B

:

atļauti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007.

1.   Augu vai dzīvnieku izcelsmes vielas

Atļauja

Nosaukums

Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi

A

Azadiraktīns, kas ekstrahēts no Azadirachta indica (Indijas azadiraktas)

Insekticīds

A

Bišu vasks

Potvasks

A

Želatīns

Insekticīds

A

Hidrolizēti proteīni

Atraktants, tikai atļautos lietojumos kopā ar citiem atbilstīgiem šajā sarakstā iekļautiem līdzekļiem

A

Lecitīns

Fungicīds

A

Augu eļļas (piemēram, piparmētru eļļa, priežu skuju eļļa, ķimeņu eļļa)

Insekticīds, akaricīds, fungicīds un dīgšanas inhibitors

A

Piretrīni, kas ekstrahēti no Chrysanthemum cinerariaefolium

Insekticīds

A

Kvasija, kas ekstrahēta no Quassia amara

Insekticīds, repelents

A

Rotenons, kas ekstrahēts no Derris spp. un Lonchocarpus spp., un Terphrosia spp.

Insekticīds

2.   Mikroorganismi, ko izmanto bioloģiskai kaitēkļu un slimību apkarošanai

Atļauja

Nosaukums

Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi

A

Mikroorganismi (baktērijas, vīrusi un sēnītes)

 

3.   Vielas, ko ražo mikroorganismi

Atļauja

Nosaukums

Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi

A

Spinosads

Insekticīds

Tikai ja veikti pasākumi riska mazināšanai nozīmīgākajiem derīgajiem posmkājiem un rezistences izveidošanās draudu mazināšanai

4.   Vielas, kas izmantojamas slazdos un/vai sadalītājos

Atļauja

Nosaukums

Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi

A

Diamonija fosfāts

Atraktants, tikai slazdos

A

Feromoni

Atraktants; reproduktīvās uzvedības kavētājs; tikai slazdos un sadalītājos

A

Piretroīdi (tikai deltametrīns vai lambdacihalotrīns)

Insekticīds; tikai slazdos ar īpašiem atraktantiem; tikai pret Batrocera oleae un Ceratitis capitata Wied.

5.   Preparāti, ko izklāj starp kultūraugiem

Atļauja

Nosaukums

Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi

A

Dzelzs fosfāts (dzelzs (III) ortofosfāts)

Limacīds

6.   Citas vielas, ko tradicionāli izmanto bioloģiskajā lauksaimniecībā

Atļauja

Nosaukums

Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi

A

Varš vara hidroksīda, vara oksihlorīda, tribāziska vara sulfāta, vara (I) oksīda, vara oktanoāta formā

Fungicīds

Līdz 6 kg vara uz hektāru gadā

Daudzgadīgiem augiem dalībvalstis, atkāpjoties no iepriekšējā punkta, drīkst paredzēt, ka attiecīgajā gadā drīkst pārsniegt 6 kg svara ierobežojumu, ja faktiski izmantotie vidējie daudzumi piecu gadu laikposmā, kas aptver attiecīgo gadu un iepriekšējos četrus gadus, nepārsniedz 6 kg

A

Etilēns

Banānu, kivi un kakiplūmju (hurmu) gatavināšana; citrusaugļu gatavināšana tikai kā daļa no stratēģijas augļu mušiņas kaitējuma novēršanai citrusaugļos; ananasa ziedu uzziedināšana; kartupeļu un sīpolu asnošanas novēršana

A

Taukskābes kālija sāls (šķidrās ziepes)

Insekticīds

A

Kālija alauns (alumīnija sulfāts) (kalinīts)

Banānu nogatavināšanas aizkavētājs

A

Sērkaļķis (kalcija polisulfīds)

Fungicīds, insekticīds, akaricīds

A

Parafīneļļa

Insekticīds, akaricīds

A

Minerāleļļas

Insekticīds, fungicīds

tikai augļu kokiem, vīnogulājiem, olīvkokiem un tropu kultūrām (piemēram, banāniem)

A

Kālija permanganāts

Fungicīds, baktericīds; tikai augļu kokiem, olīvkokiem un vīnogulājiem

A

Kvarca smiltis

Repelents

A

Sērs

Fungicīds, akaricīds, repelents

7.   Citas vielas

Atļauja

Nosaukums

Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi

A

Kalcija hidroksīds

Fungicīds

Tikai augļu kokiem, tostarp stādaudzētavās, Nectria galligena apkarošanai

A

Kālija bikarbonāts

Fungicīds


III PIELIKUMS

Minimālās segtās un nesegtās platības un citi turēšanas apstākļi, kas piemērojami dažādām sugām un dažādu veidu ražošanai un kas minēti 10. panta 4. punktā

1.   Liellopi, zirgu dzimtas dzīvnieki, aitas, kazas un cūkas

 

Segtās platības

(dzīvniekiem pieejamā platība)

Nesegtās platības

(pastaigu laukums, izņemot ganības)

 

Minimālais dzīvsvars (kg)

m2 uz vienību

m2 uz vienību

Vaislas un nobarojamie liellopi un zirgu dzimtas dzīvnieki

līdz 100

1,5

1,1

līdz 200

2,5

1,9

līdz 350

4,0

3

virs 350

5, bet ne mazāk kā 1 m2/100 kg

3,7, bet ne mazāk kā 0,75 m2/100 kg

Piena govis

 

6

4,5

Vaislas buļļi

 

10

30

Aitas un kazas

 

1,5 (aitām/kazām)

2,5

 

0,35 (jēriem/kazlēniem)

0,5

Sivēnmātes pēc atnešanās, ar sivēniem līdz 40 dienām

 

7,5 (vienai sivēnmātei)

2,5

Nobarojamās cūkas

līdz 50

0,8

0,6

līdz 85

1,1

0,8

līdz 110

1,3

1

Sivēni

pēc 40 dienu sasniegšanas un līdz 30 kg

0,6

0,4

Vaislas cūkas

 

2,5 (sieviešu kārtas cūkām)

1,9

 

6 (vīriešu kārtas cūkām)

Ja aizgaldā paredzēta cūku lecināšana: 10 m2 vienam kuilim

8,0

2.   Mājputni

 

Segtās platības

(dzīvniekiem pieejamā platība)

Nesegtās platības

(m2 platība, kas pārmaiņus pieejama vienam mājputnam)

 

Mājputnu skaits/m2

Laktas garums vienam mājputnam (cm)

Ligzda

Dējējvistas

6

18

7 dējējvistas uz ligzdu vai 120 cm2 vienam mājputnam kopējā ligzdā

4, ja nepārsniedz ierobežojumu 170 kg N/ha gadā

Nobarojamie mājputni (stacionārās novietnēs)

10, nepārsniedzot 21 kg dzīvsvara uz m2

20 (tikai pērļu vistām)

 

4 broileriem un pērļu vistām

4,5 pīlēm

10 tītariem

15 zosīm

Attiecībā uz visām iepriekš minētajām sugām – nedrīkst pārsniegt ierobežojumu 170 kg N/ha gadā

Nobarojamie mājputni (pārvietojamās novietnēs)

16 (1) pārvietojamās novietnēs, nepārsniedzot 30 kg dzīvsvara uz m2

 

 

2,5, ja nepārsniedz ierobežojumu 170 kg N/ha gadā


(1)  Tikai pārvietojamās novietnēs, kuru grīdas platība nepārsniedz 150 m2.


IV PIELIKUMS

Maksimālais dzīvnieku skaits (uz hektāru), kas minēts 15. panta 2. punktā

Klase vai suga

Maksimālais dzīvnieku skaits uz hektāru,

līdzvērtīgs 170 kg N/ha gadā

Zirgu dzimtas dzīvnieki, kas vecāki par sešiem mēnešiem

2

Nobarojamie teļi

5

Citi liellopi, kas nav sasnieguši viena gada vecumu

5

Vīriešu kārtas liellopi vecumā no viena līdz diviem gadiem

3,3

Sieviešu kārtas liellopi vecumā no viena līdz diviem gadiem

3,3

Vīriešu kārtas liellopi, sākot no divu gadu vecuma

2

Vaislas teles

2,5

Nobarojamās teles

2,5

Piena govis

2

Kaujamās piena govis

2

Citas govis

2,5

Sieviešu kārtas vaislas truši

100

Aitas

13,3

Kazas

13,3

Sivēni

74

Vaislas sivēnmātes

6,5

Nobarojamās cūkas

14

Citas cūkas

14

Patēriņa cāļi

580

Dējējvistas

230


V PIELIKUMS

Barības sastāvdaļas, kas minētas 22. panta 1., 2. un 3. punktā

1.   NEBIOLOĢISKAS AUGU IZCELSMES BARĪBAS SASTĀVDAĻAS

1.1.   Labība, graudi, to produkti un blakusprodukti

Auzu graudi, pārslas, atsijas, sēnalas un klijas

Miežu graudi, proteīns un atsijas

Rīsu dīgļu rauši

Prosas graudi

Rudzu graudi un atsijas

Sorgo graudi

Kviešu graudi, atsijas, klijas, lipekļa barība, lipeklis un dīgļi

Speltas kviešu graudi

Tritikāles graudi

Kukurūzas graudi, klijas, atsijas, dīgļu rauši un lipeklis

Iesala asni

Drabiņas

1.2.   Eļļas augu sēklas, eļļas augu augļi, to produkti un blakusprodukti

Rapšu sēklas, rauši un sēnalas

Sojas pupas, grauzdētas, rauši un sēnalas

Saulgriežu sēklas un rauši

Kokvilnas sēklas un sēklu rauši

Linsēklas un rauši

Sezama sēklu rauši

Palmu kodolu rauši

Ķirbju sēklu rauši

Olīvas, olīvu masa

Augu eļļas (pēc fiziskas ekstrahēšanas)

1.3.   Pākšaugu sēklas, to produkti un blakusprodukti

Aunazirņu sēklas, atsijas un klijas

Franču vīķu sēklas, atsijas un klijas

Sējas dedestiņu sēklas, kas termiski apstrādātas, atsijas un klijas

Zirņu sēklas, atsijas un klijas

Cūku pupu sēklas, atsijas un klijas

Sīksēklu un vidējrupjsēklu pupu sēklas, atsijas un klijas

Vīķu sēklas, atsijas un klijas

Lupīnu sēklas, atsijas un klijas

1.4.   Bumbuļi, saknes, to produkti un blakusprodukti

Cukurbiešu masa

Kartupeļi

Saldo kartupeļu bumbuļi

Kartupeļu masa (kartupeļu cietes ekstrahēšanas blakusprodukts)

Kartupeļu ciete

Kartupeļu proteīns

Manioks

1.5.   Citas sēklas un augļi, to produkti un blakusprodukti

Ceratonija

Ceratonijas pākstis un to milti

Ķirbji

Citrusaugļu masa

Āboli, cidonijas, bumbieri, persiki, vīģes, vīnogas un to masa

Kastaņi

Valriekstu rauši

Lazdu riekstu rauši

Kakao sēnalas un rauši

Ozolzīles

1.6.   Zāles lopbarība un rupjā lopbarība

Lucerna

Lucernas milti

Āboliņš

Āboliņa milti

Zāle (iegūta no zāles lopbarības augiem)

Zāles milti

Siens

Skābbarība

Graudaugu salmi

Lopbarībai paredzēti sakņu dārzeņi

1.7.   Citi augi, to produkti un blakusprodukti

Melase

Jūras aļģu milti (iegūti, kaltējot un samaļot jūras aļģes, un mazgāti, lai samazinātu joda saturu tajos)

Augu pulveri un ekstrakti

Augu proteīna ekstrakti (paredzēts tikai jauniem dzīvniekiem)

Garšvielas

Garšaugi

2.   DZĪVNIEKU IZCELSMES BARĪBAS SASTĀVDAĻAS

2.1.   Piens un piena produkti

Svaigpiens

Piena pulveris

Vājpiens, sausais vājpiens

Paniņas, sausās paniņas

Sūkalas, sausās sūkalas, sausās sūkalas ar zemu cukura saturu, sūkalu proteīna pulveris (ekstrahēts fizikālā apstrādē)

Kazeīna pulveris

Laktozes pulveris

Rūgušpiena biezmasa un rūgušpiens

2.2.   Zivis, citi jūras dzīvnieki, to produkti un blakusprodukti

Ar šādiem ierobežojumiem: produktu izcelsmei jābūt no ilgtspējīgām zvejniecībām, un tie jāizmanto tādu sugu dzīvniekiem, kuri nav zālēdāji

Zivis

Zivju eļļa un nerafinēta mencu aknu eļļa

Zivju, gliemju un vēžveidīgo autolizāti

Šķīstoši vai nešķīstoši hidrolizāti un proteolizāti, kas iegūti fermentatīvi un paredzēti tikai jauniem dzīvniekiem

Zivju milti

2.3.   Olas un olu produkti

Mājputnu barošanai paredzētas olas un olu produkti, vēlams no tās pašas saimniecības

3.   MINERĀLAS IZCELSMES BARĪBAS SASTĀVDAĻAS

3.1.   Nātrijs

Nerafinēts jūras sāls

Rupjais akmeņsāls

Nātrija sulfāts

Nātrija karbonāts

Nātrija bikarbonāts

Nātrija hlorīds

3.2.   Kālijs

Kālija hlorīds

3.3.   Kalcijs

Litotamnions un merģelis

Ūdensdzīvnieku čaulas (ieskaitot sēpijas kaulus)

Kalcija karbonāts

Kalcija laktāts

Kalcija glikonāts

3.4.   Fosfors

Defluorinēts dikalcija fosfāts

Defluorinēts monokalcija fosfāts

Mononātrija fosfāts

Kalcija–magnija fosfāts

Kalcija–nātrija fosfāts

3.5.   Magnijs

Magnija oksīds (bezūdens magnija oksīds)

Magnija sulfāts

Magnija hlorīds

Magnija karbonāts

Magnija fosfāts

3.6.   Sērs

Nātrija sulfāts


VI PIELIKUMS

Barības piedevas un atsevišķas dzīvnieku barībā lietotas vielas, kas minētas 22. panta 4. punktā

1.   BARĪBAS PIEDEVAS

Norādītajām barības piedevām ir jābūt apstiprinātām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 (1) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām.

1.1.   Uztura piedevas

a)   Vitamīni

vitamīni, kas ražoti no izejvielām, kuras dabiski atrodamas barībā,

sintētiskie vitamīni, kuri ir identiski dabiskajiem vitamīniem un paredzēti dzīvniekiem, kas nav atgremotāji,

sintētiskie A, D un E vitamīni, kas ir identiski dabiskajiem vitamīniem un paredzēti atgremotājiem, ja iepriekš saņemta dalībvalsts atļauju, pamatojoties uz novērtējumu par bioloģisko atgremotāju iespējām ar uztura devām uzņemt vajadzīgos minēto vitamīnu daudzumus.

b)   Mikroelementi

E1

Dzelzs:

 

dzelzs (II) karbonāts

 

dzelzs (II) sulfāts, monohidrāts un/vai heptahidrāts

 

dzelzs (III) oksīds

E2

Jods:

 

bezūdens kalcija jodāts

 

kalcija jodāts, heksahidrāts

 

nātrija jodīds

E3

Kobalts:

 

kobalta (II) sulfāts, monohidrāts un/vai heptahidrāts

 

bāziskais kobalta (II) karbonāts, monohidrāts

E4

Varš:

 

vara (II) oksīds

 

bāziskais vara (II) karbonāts, monohidrāts

 

vara (II) sulfāts, pentahidrāts

E5

Mangāns:

 

mangāna (II) karbonāts

 

mangāna (II) oksīds un mangāna (III) oksīds

 

mangāna (II) sulfāts, monohidrāts un/vai tetrahidrāts

E6

Cinks:

 

cinka karbonāts

 

cinka oksīds

 

cinka sulfāts, monohidrāts un/vai heptahidrāts

E7

Molibdēns:

 

amonija molibdāts, nātrija molibdāts

E8

Selēns:

 

nātrija selenāts

 

nātrija selenīts

1.2.   Zootehniskās piedevas

Fermenti un mikroorganismi

1.3.   Tehnoloģiskās piedevas

a)   Konservanti

E 200

Sorbīnskābe

E 236

Skudrskābe (2)

E 260

Etiķskābe (2)

E 270

Pienskābe (2)

E 280

Propionskābe (2)

E 330

Citronskābe

b)   Antioksidanti

E 306 – Dabiskas izcelsmes tokoferola ekstrakti, ko izmanto kā antioksidantus

c)   Saistvielas un pretsalipes vielas

E 470

Dabiskas izcelsmes kalcija stearāts

E 551b

Koloidāls silīcija oksīds

E 551c

Diatomīts

E 558

Bentonīts

E 559

Kaolinīta māli

E 560

Stearītu un hlorīta dabiski maisījumi

E 561

Vermikulīts

E 562

Sepiolīts

E 599

Perlīts

d)   Skābbarības piedevas

Kā skābbarības piedevas ir atļauts lietot fermentus, raugus un baktērijas.

Pienskābes, skudrskābes, propionskābes un etiķskābes izmantošanu skābbarības ražošanā atļauj tikai tad, ja laikapstākļu dēļ nenotiek atbilstīga fermentācija.

2.   KONKRĒTAS VIELAS, KO IZMANTO DZĪVNIEKU ĒDINĀŠANĀ

Norādītajām vielām ir jābūt apstiprinātām saskaņā ar Padomes Direktīvu 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku ēdināšanā (3)

Raugs:

Saccharomyces cerevisiae

Saccharomyces carlsbergiensis

3.   PALĪGVIELAS SKĀBBARĪBAS RAŽOŠANAI

jūras sāls

rupjais akmeņsāls

sūkalas

cukurs

cukurbiešu masa

labības milti

melase


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Skābbarībai – tikai tad, ja laikapstākļu dēļ nenotiek pareiza fermentācija.

(3)  OV L 213, 21.7.1982., 8. lpp.


VII PIELIKUMS

Tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi, kas minēti 23. panta 4. punktā

Dzīvnieku produktu ražošanas ēku un iekārtu tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi:

Kālija un nātrija ziepes

Ūdens un tvaiks

Kaļķu piens

Kaļķi

Nedzēsti kaļķi

Nātrija hipohlorīts (piemēram, kā šķidrs balinātājs)

Nātrija hidroksīds

Kālija hidroksīds

Ūdeņraža peroksīds

Dabiskās augu esences

Citronskābe, peroksietiķskābe, skudrskābe, pienskābe, skābeņskābe un etiķskābe

Spirts

Slāpekļskābe (piena iekārtas)

Fosforskābe (piena iekārtas)

Formaldehīds

Pupu un slaukšanas iekārtu tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi

Nātrija karbonāts


VIII PIELIKUMS

Konkrēti produkti un vielas, ko izmanto bioloģiskās pārtikas pārstrādē un kas minētas 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā

Piezīmes:

A

:

atļauti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91 un pārnesti ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 21. panta 2. punktu.

B

:

atļauti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007.

A IEDAĻA. PĀRTIKAS PIEDEVAS, TOSTARP NESĒJVIELAS

Lai veiktu aprēķinus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 834/2007 23. panta 4. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, pārtikas piedevas, kas koda ailē apzīmētas ar zvaigznīti, uzskata par lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām.

Atļauja

Kods

Nosaukums

Pārtikas produktu gatavošana no

Īpaši nosacījumi

augu izcelsmes sastāvdaļām

dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām

A

E 153

Augu izcelsmes ogle

 

X

Kazas siers ar pelnu piedevu

Morbier siers

A

E 160b*

Anato ekstrakts, biksīns, norbiksīns

 

X

Red Leicester siers

Double Gloucester siers

Cheddar siers

Mimolette siers

A

E 170

Kalcija karbonāts

X

X

Neizmanto produktu iekrāsošanai vai to bagātināšanai ar kalciju

A

E 220

vai

Sēra dioksīds

X

X

Augļu vīnos (4) bez cukura piedevas (ieskaitot sidru un bumbieru vīnu) vai medalū: 50 mg (5).

 

E 224

Kālija metabisulfīts

X

X

Sidram un bumbieru vīnam, kas gatavots ar cukuru vai sulas koncentrātu piedevām pēc fermentācijas: 100 mg (5).

 

 

 

 

 

A

E 250

vai

Nātrija nitrīts

 

X

Gaļas produktiem (1)

 

E 252

Kālija nitrāts

 

X

Attiecībā uz E 250: indikatīvais ievades daudzums, izteikts kā NaNO2: 80 mg/kg

Attiecībā uz E 252: indikatīvais ievades daudzums, izteikts kā NaNO3: 80 mg/kg

Attiecībā uz E 250: maksimālais paliekošais daudzums, izteikts kā NaNO2: 50 mg/kg

Attiecībā uz E 252: maksimālais paliekošais daudzums, izteikts kā NaNO3: 50 mg/kg

A

E 270

Pienskābe

X

X

 

A

E 290

Oglekļa dioksīds

X

X

 

A

E 296

Ābolskābe

X

 

 

A

E 300

Askorbīnskābe

X

X

Gaļas produkti (2)

A

E 301

Nātrija askorbāts

 

X

Gaļas produkti (2) saistībā ar nitrātiem un nitrītiem

A

E 306*

Tokoferola koncentrāts

X

X

Tauku un eļļas antioksidants

A

E 322*

Lecitīns

X

X

Piena produkti (2)

A

E 325

Nātrija laktāts

 

X

Produkti uz piena bāzes un gaļas produkti

A

E 330

Citronskābe

X

 

 

A

E 331

Nātrija citrāti

 

X

 

A

E 333

Kalcija citrāti

X

 

 

A

E 334

Vīnskābe (L(+)–)

X

 

 

A

E 335

Nātrija tartrāti

X

 

 

A

E 336

Kālija tartrāti

X

 

 

A

E 341 (i)

Monokalcija fosfāts

X

 

Pašrūgstošās mīklas izcēlājs

A

E 400

Algīnskābe

X

X

Produkti uz piena bāzes (2)

A

E 401

Nātrija algināts

X

X

Produkti uz piena bāzes (2)

A

E 402

Kālija algināts

X

X

Produkti uz piena bāzes (2)

A

E 406

Agars

X

X

Produkti uz piena bāzes un gaļas produkti (2)

A

E 407

Karagināns

X

X

Produkti uz piena bāzes (2)

A

E 410*

Ceratoniju augļu sveķi

X

X

 

A

E 412*

Guāras sveķi

X

X

 

A

E 414*

Gumiarābiks

X

X

 

A

E 415

Ksantāna sveķi

X

X

 

A

E 422

Glicerīns

X

 

Augu ekstraktiem

A

E 440(i)*

Pektīns

X

X

Produkti uz piena bāzes (2)

A

E 464

Hidroksipropilmetilceluloze

X

X

Materiāls kapsulu apvalkiem

A

E 500

Nātrija karbonāts

X

X

Dulce de leche  (3) un skābkrējuma sviests, un skābpiena siers (2)

A

E 501

Kālija karbonāti

X

 

 

A

E 503

Amonija karbonāti

X

 

 

A

E 504

Magnija karbonāti

X

 

 

A

E 509

Kalcija hlorīds

 

X

Piena recēšana

A

E 516

Kalcija sulfāts

X

 

Nesējviela

A

E 524

Nātrija hidroksīds

X

 

Laugengebäck virsmas apstrādei

A

E 551

Silīcija dioksīds

X

 

Pretsalipes viela garšaugiem un garšvielām

A

E 553b

Talks

X

X

Gaļas produktu pārklājviela

A

E 938

Argons

X

X

 

A

E 939

Hēlijs

X

X

 

A

E 941

Slāpeklis

X

X

 

A

E 948

Skābeklis

X

X

 

B IEDAĻA. PĀRSTRĀDES PALĪGVIELAS UN CITI PRODUKTI, KURUS DRĪKST IZMANTOT BIOLOĢISKAJĀ RAŽOŠANĀ IEGŪTU LAUKSAIMNIECISKAS IZCELSMES SASTĀVDAĻU PĀRSTRĀDĒ

Piezīmes:

A

:

atļauti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91 un pārnesti ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 21. panta 2. punktu.

B

:

atļauti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007.

Atļauja

Nosaukums

Augu izcelsmes pārtikas produktu gatavošana

Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu gatavošana

Īpaši nosacījumi

A

Ūdens

X

X

Dzeramais ūdens Padomes Direktīvas 98/83/EK izpratnē

A

Kalcija hlorīds

X

 

Recinātājs

A

Kalcija karbonāts

X

 

 

A

Kalcija hidroksīds

X

 

 

A

Kalcija sulfāts

X

 

Recinātājs

A

Magnija hlorīds (vai nigari)

X

 

Recinātājs

A

Kālija karbonāts

X

 

Vīnogu žāvēšana

A

Nātrija karbonāts

X

 

Cukura ražošana

A

Pienskābe

 

X

pH līmeņa regulācijai sāls vannās, ražojot sieru (6)

A

Citronskābe

X

X

pH līmeņa regulācijai sāls vannās, ražojot sieru (6)

Eļļas ražošana un cietes hidrolīze (7)

A

Nātrija hidroksīds

X

 

Cukura ražošana

Eļļas ražošana no rapša (Brassica spp. ) sēklām

A

Sērskābe

X

X

Želatīna ražošana (6)

Cukura ražošana (7)

A

Sālsskābe

 

X

Želatīna ražošana

pH līmeņa regulācijai sāls vannās, ražojot Gouda, Edam un Maasdammer, Boerenkaas, Friese un Leidse Nagelkaas sieru

A

Amonija hidroksīds

 

X

Želatīna ražošana

A

Ūdeņraža peroksīds

 

X

Želatīna ražošana

A

Oglekļa dioksīds

X

X

 

A

Slāpeklis

X

X

 

A

Etanols

X

X

Šķīdinātājs

A

Miecskābe

X

 

Filtrēšanas līdzeklis

A

Olu baltuma albumīns

X

 

 

A

Kazeīns

X

 

 

A

Želatīns

X

 

 

A

Zivju līme

X

 

 

A

Augu eļļas

X

X

Ietaukošanai, kā pretsalipes viela vai putu dzēsējs

A

Silīcija dioksīds gela vai koloīda šķīduma veidā

X

 

 

A

Aktīvā ogle

X

 

 

A

Talks

X

 

Saskaņā ar īpašiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevai E 553b

A

Bentonīts

X

X

Līpviela medalum (6)

Saskaņā ar īpašiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevai E 558

A

Kaolīns

X

X

Propoliss (6)

Saskaņā ar īpašiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevai E 559

A

Celuloze

X

X

Želatīna ražošana (6)

A

Diatomīta zeme

X

X

Želatīna ražošana (6)

A

Perlīts

X

X

Želatīna ražošana (6)

A

Lazdu riekstu čaumalas

X

 

 

A

Rīsu milti

X

 

 

A

Bišu vasks

X

 

Pretsalipes viela

A

Vaska palmas vasks

X

 

Pretsalipes viela


(1)  Šo piedevu var lietot tikai tad, ja kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādīts, ka nav pieejama tehnoloģiska alternatīva, kas nodrošinātu tādas pašas garantijas un/vai ļautu saglabāt produkta raksturīgās īpašības.

(2)  Ierobežojums attiecas tikai uz dzīvnieku produktiem.

(3)  “Dulce de leche” vai “Confiture de lait” ir mīksts, salds, brūns krēms, ko gatavo no saldināta iebiezināta piena.

(4)  Šajā kontekstā “augļu vīns” ir vīns, kas izgatavots no augļiem, izņemot vīnogas.

(5)  Maksimāli pieļaujamais daudzums no visiem avotiem, kas izteikts kā SO2 mg/l.

(6)  Ierobežojums attiecas vienīgi uz dzīvnieku izcelsmes produktiem.

(7)  Ierobežojums attiecas vienīgi uz augu izcelsmes produktiem.


IX PIELIKUMS

Lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas, kas nav ražotas bioloģiski un kas ir minētas 28. pantā

1.   NEPĀRSTRĀDĀTU DĀRZEŅU PRODUKTI, KĀ ARĪ PRODUKTI, KAS NO TIEM IEGŪTI DAŽĀDOS PROCESOS

1.1.   Ēdami augļi, rieksti un sēklas

ozolzīles

Quercus spp.

kolu rieksti

Cola acuminata

ērkšķogas

Ribes uva-crispa

pasifloras augļi

Passiflora edulis

avenes (žāvētas)

Rubus idaeus

sarkanās jāņogas (žāvētas)

Ribes rubrum

1.2.   Ēdamās garšvielas un garšaugi

pipari (peruāņu)

Schinus molle L.

mārrutku sēklas

Armoracia rusticana

alpīnija

Alpinia officinarum

safloras ziedi

Carthamus tinctorius

ūdenskrese

Nasturtium officinale

1.3.   Dažādi

Aļģes, to skaitā jūras aļģes, kas atļautas nebioloģisku pārtikas produktu sagatavošanā.

2.   DĀRZEŅU PRODUKTI

2.1.   Rafinēti vai nerafinēti, bet ķīmiski nemodificēti tauki un eļļas, kas atvasināti no augiem, izņemot šādus augus

kakao

Theobroma cacao

kokosrieksti

Cocos nucifera

olīvas

Olea europaea

saulgriezes

Helianthus annuus

palmas

Elaeis guineensis

rapsis

Brassica napus, rapa

saflora

Carthamus tinctorius

sezams

Sesamum indicum

soja

Glycine max

2.2.   Šādi cukuri, cietes un citi produkti, kas iegūti no labības un bumbuļaugiem

fruktoze

rīspapīrs

neraudzēta papīrmaize

ciete no rīsiem un vaska kukurūzas, ķīmiski nemodificēta

2.3.   Dažādi

zirņu proteīns Pisum spp.

rums, iegūts tikai no niedru cukura sulas

ķiršu brendijs, kas gatavots uz augļu un aromatizētāju bāzes, kā minēts 27. panta 1. punkta c) apakšpunktā

3.   DZĪVNIEKU VALSTS PRODUKTI

Ūdensdzīvnieki, kam nav akvakultūras izcelsme un ko ir atļauts izmantot nebioloģisko pārtikas produktu sagatavošanā

želatīns

sausās sūkalas herasuola

zarnas.


X PIELIKUMS

Sugas, kurām pietiekamā daudzumā ievērojamam skaitu šķirņu visās Kopienas daļās ir pieejamas bioloģiski audzētas sēklas vai sēklas kartupeļi, kā minēts 45. panta 3. punktā

 


XI PIELIKUMS

Kopienas logotips, kas minēts 57. pantā

A.   KOPIENAS LOGOTIPS

1.   Nosacījumi attiecībā uz Kopienas logotipa izskatu un lietošanu

1.1.

Iepriekš minētais Kopienas logotips aptver šā pielikuma B.2. daļā iekļautos paraugus.

1.2.

Norādes, kas ir jāiekļauj logotipā, ir norādītas šā pielikuma B.3. daļā. Logotipu ir iespējams apvienot ar norādi, kas minēta Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 pielikumā.

1.3.

Lai lietotu Kopienas logotipu un norādes, kas ir minētas šā pielikuma B.3. daļā, ir jāievēro šā pielikuma B.4. daļas grafiskajā rokasgrāmatā paredzētie tehniskās reproducēšanas noteikumi.

B.2.   Paraugi

Español

Čeština

Dansk

Image

Image

Image

Deutsch

Deutsch

Eesti keel

Image

Image

Image

Eesti keel

Eλλαδα

English

Image

Image

Image

Français

Italiano

Latviešu valoda

Image

Image

Image

Lietuvių kalba

Magyar

Malti

Image

Image

Image

Nederlands

Polski

Português

Image

Image

Image

Slovenčina (slovenský jazyk)

Slovenščina (slovenski jezik)

Suomi

Image

Image

Image

Svenska

Български

Română

Image

Image

Image

Nederlands/Français

Suomi/Svenska

Français/Deutsch

Image

Image

Image

B.3.   Norādes, kas jāiekļauj Kopienas logotipā

B.3.1.   Vienotās norādes:

BG: БИОЛОГИЧНО ЗЕМЕДЕЛИЕ

ES: AGRICULTURA ECOLÓGICA

CS: EKOLOGICKÉ ZEMĚDĚLSTVÍ

DA: ØKOLOGISK JORDBRUG

DE: BIOLOGISCHE LANDWIRTSCHAFT, ÖKOLOGISCHER LANDBAU

ET: MAHEPÕLLUMAJANDUS, ÖKOLOOGILINE PÕLLUMAJANDUS

EL: ΒΙΟΛΟΓΙΚΗ ΓΕΩΡΓΙΑ

EN: ORGANIC FARMING

FR: AGRICULTURE BIOLOGIQUE

IT: AGRICOLTURA BIOLOGICA

LV: BIOLOĢISKĀ LAUKSAIMNIECĪBA

LT: EKOLOGINIS ŽEMĖS ŪKIS

HU: ÖKOLÓGIAI GAZDÁLKODÁS

MT: AGRIKULTURA ORGANIKA

NL: BIOLOGISCHE LANDBOUW

PL: ROLNICTWO EKOLOGICZNE

PT: AGRICULTURA BIOLÓGICA

RO: AGRICULTURĂ ECOLOGICĂ

SK: EKOLOGICKÉ POĽNOHOSPODÁRSTVO

SL: EKOLOŠKO KMETIJSTVO

FI: LUONNONMUKAINEN MAATALOUSTUOTANTO

SV: EKOLOGISKT JORDBRUK

B.3.2.   Divu norāžu apvienojums:

Ir atļauts apvienot divas norādes, kas saistītas ar B.3.1. punktā minētajām valodām, ja to veic atbilstīgi šādiem piemēriem:

NL/FR: BIOLOGISCHE LANDBOUW — AGRICULTURE BIOLOGIQUE

FI/SV: LUONNONMUKAINEN MAATALOUSTUOTANTO — EKOLOGISKT JORDBRUK

FR/DE: AGRICULTURE BIOLOGIQUE — BIOLOGISCHE LANDWIRTSCHAFT

B.4.   Grafiskā rokasgrāmata

SATURS

1.

Ievads

2.

Logotipa vispārēja izmantošana

2.1.

Krāsainais logotips (standartkrāsas)

2.2.

Vienkrāsainais logotips: melnbaltais logotips

2.3.

Kontrasts ar fona krāsām

2.4.

Iespiešana

2.5.

Valoda

2.6.

Samazinājums

2.7.

Īpaši nosacījumi logotipa lietošanai

3.

Oriģinālie bromīdi

3.1.

Divu krāsu izvēle

3.2.

Kontūras

3.3.

Viena krāsa: melnbaltais logotips

3.4.

Krāsu paraugu lapas

1.   IEVADS

Grafiskā rokasgrāmata ir dokuments, kas palīdz uzņēmējiem reproducēt logotipu.

2.   LOGOTIPA VISPĀRĒJA IZMANTOŠANA

2.1.   Krāsainais logotips (standartkrāsas)

Ja izvēlas krāsaino logotipu, šis logotips jāattēlo krāsains, izmantojot tiešās krāsas (Pantone) vai četrkrāsu procesu. Turpmāk ir norādītas standartkrāsas.

Logo in pantone

Image

Logo in four-colour process

Image

2.2.   Vienkrāsainais logotips melnbaltais logotips

Var lietot šādu melnbalto logotipu:

Image

2.3.   Kontrasts ar fona krāsām

Ja izmanto krāsainu logotipu uz krāsaina fona, kas padara to grūti lasāmu, logotipam apkārt izmanto norobežojošu ārējo apli, lai uzlabotu tā kontrastu ar fona krāsām, kā parādīts attēlā.

Logotips uz krāsaina fona

Image

2.4.   Iespiešana

Tekstam lieto Frutiger vai Myriad lielos burtus saspiestā treknrakstā.

Teksta burtu izmēri jāsamazina atbilstoši 2.6. iedaļā paredzētajām normām.

2.5.   Valoda

Atļauts brīvi izvēlēties valodu vai valodas saskaņā ar B.3. daļā norādītajām specifikācijām.

2.6.   Samazinājums

Ja logotipa piemērošana dažāda veida marķējumos rada vajadzību to samazināt, minimālais izmērs ir:

a)

logotipam ar vienu norādi: minimālais izmērs ir 20 mm diametrā

Image

b)

logotipam ar divu norāžu apvienojumu: minimālais izmērs ir 40 mm diametrā

Image

2.7.   Īpaši nosacījumi logotipa lietošanai

Logotipa lietošana piešķir produktiem īpašu vērtību. Tādēļ visefektīvāk ir izmantot krāsainu logotipu, jo tas ir labāk saskatāms un patērētājs to var vieglāk un ātrāk atpazīt.

Vienkrāsaina (melnbalta) logotipa lietošana, kā noteikts šā pielikuma 2.2. iedaļā, ir ieteicama tikai gadījumos, kad krāsaina logotipa piemērošana nav praktiska.

3.   ORIĢINĀLIE BROMĪDI

3.1.   Divu krāsu izvēle

Viena norāde visās valodās

Valodu apvienojuma piemēri, kas norādīti B.3.2. punktā

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Valodu apvienojuma piemēri, kas norādīti B.3.2. punktā

Image

Image

Image

3.2.   Kontūras

Image

3.3.   Viena krāsa: melnbaltais logotips

Image

3.4.   Krāsu paraugu lapas

PANTONE REFLEX BLUE

Image

PANTONE 367

Image


XII PIELIKUMS

Uzņēmējam sniegto dokumentāro pierādījumu paraugs, kas sagatavots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 29. panta 1. punktu un minēts šīs regulas 68. pantā

Uzņēmējam sniegtais dokumentārais pierādījums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 29. panta 1. punktu

Dokumenta nr.

Uzņēmēja vārds vai nosaukums un adrese:

pamatnodarbošanās (ražotājs, pārstrādātājs, importētājs u. c.):

Kontroles organizācijas/iestādes nosaukums, adrese un kods:

Produktu grupas/darbība

Augi un augu produkti:

Dzīvnieki un lopkopības produkti:

Pārstrādāti produkti:

definēti kā:

bioloģiski ražoti produkti, pārejas perioda produkti, kā arī nebioloģiski ražoti produkti, ja ražošanu/pārstrādi veic paralēli saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 11. pantu

Derīguma termiņš:

Augu produkti no … līdz …

Lopkopības produkti no … līdz …

Pārstrādāti produkti no … līdz …

Pārbaužu datums(-i):

Šis dokuments izdots, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 834/2007 29. panta 1. punktu un Regulu (EK) Nr. 889/2008. Dokumentā minētā uzņēmēja darbība ir pārbaudīta, un viņš ievēro minētajās regulās paredzētās prasības.

Datums, vieta:

Izdevējas kontroles organizācijas/iestādes pārstāvja paraksts:


XIII PIELIKUMS

Paraugs pārdevēja apstiprinājumam, kas minēts 69. pantā

Pārdevēja apstiprinājums saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 9. panta 3. punktu

Pārdevēja vārds vai nosaukums, adrese:

 

Identifikācijas numurs (piemēram, partijas vai inventāra numurs)

Produkta nosaukums:

Sastāvdaļas:

(Norādīt visas produkta sastāvā esošas sastāvdaļas/sastāvdaļas, kas pēdējās lietotas ražošanas procesā)

…………….

…………….

…………….

…………….

…………….

Apstiprinu, ka šis produkts nav ražots ne “no ĢMO”, ne “ar ĢMO” atbilstīgi šo terminu lietojumam Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 2. un 9. pantā. Man nav zināma informācija, kas norāda uz šā apgalvojuma nepareizību.

Tāpēc apstiprinu, ka iepriekš minētais produkts atbilst Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 9. pantam attiecībā uz ĢMO izmantošanas aizliegumu.

Apņemos nekavējoties informēt klientu un tā kontroles organizāciju/iestādi, ja šis apstiprinājums tiek anulēts vai labots vai ja kļūst zināma informācija, kas norāda uz apstiprinājuma nepareizību.

Pilnvaroju klientu uzraugošo kontroles organizāciju vai kontroles iestādi, kā noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 2. pantā, pārbaudīt šā apstiprinājuma pareizību un, ja vajadzīgs, ņemt paraugus analītiskai pārbaudei. Piekrītu, ka šo uzdevumu var veikt neatkarīga iestāde, ko rakstiski ir norīkojusi kontroles iestāde.

Apakšā parakstījušies uzņemas atbildību par šā apstiprinājuma pareizību.

Valsts, vieta, datums, pārdevēja paraksts:

Pārdevēja uzņēmuma zīmogs (ja vajadzīgs):


XIV PIELIKUMS

Atbilstības tabula, kas minēta 96. pantā

Regula (EEK) Nr. 2092/91

(1)

Regula (EEK) Nr. 207/93

(2)

Regula (EK) Nr. 223/2003

(3)

Regula (EK) Nr. 1452/2003

Šī regula

 

1. pants

 

2. panta a) apakšpunkts

4. panta 15. punkts

 

2. panta b) apakšpunkts

III pielikuma C daļa (pirmais ievilkums)

 

2. panta c) apakšpunkts

III pielikuma C daļa (otrais ievilkums)

 

2. panta d) apakšpunkts

 

2. panta e) apakšpunkts

 

2. panta f) apakšpunkts

 

2. panta g) apakšpunkts

 

2. panta h) apakšpunkts

4. panta 24. punkts

 

2. panta i) apakšpunkts

 

3. panta 1. punkts

I pielikuma B daļas 7.1. un 7.2. punkts

 

3. panta 2. punkts

I pielikuma B daļas 7.4. punkts

 

3. panta 3. punkts

I pielikuma A daļas 2.4. punkts

 

3. panta 4. punkts

I pielikuma A daļas 2.3. punkts

 

3. panta 5. punkts

 

4. pants

6. panta 1. punkts, I pielikuma A daļas 3. punkts

 

5. pants

I pielikuma A daļas 5. punkts

 

6. pants

I pielikuma B un C daļa (nosaukums)

 

7. pants

I pielikuma B daļas 3.1. punkts

 

8. panta 1. punkts

I pielikuma C daļas 3.1. punkts

 

8. panta 2. punkts

I pielikuma B daļas 3.4., 3.8., 3.9., 3.10., 3.11. punkts

 

9. panta 1. līdz 4. punkts

I pielikuma C daļas 3.6. punkts

 

9. panta 5. punkts

I pielikuma B daļas 8.1.1. punkts

 

10. panta 1. punkts

I pielikuma B daļas 8.2.1. punkts

 

10. panta 2. punkts

I pielikuma B daļas 8.2.2. punkts

 

10. panta 3. punkts

I pielikuma B daļas 8.2.3. punkts

 

10. panta 4. punkts

I pielikuma B daļas 8.3.5. punkts

 

11. panta 1. punkts

I pielikuma B daļas 8.3.6. punkts

 

11. panta 2. punkts

I pielikuma B daļas 8.3.7. punkts

 

11. panta 3. punkts

I pielikuma B daļas 8.3.8. punkts

 

11. panta 4. un 5. punkts

I pielikuma B daļas 6.1.9. un 8.4.1. līdz 8.4.5. punkts

 

12. panta 1. līdz 4. punkts

I pielikuma B daļas 6.1.9. punkts

 

12. panta 5. punkts

I pielikuma C daļas 4. punkts, 8.1. līdz 8.5. punkts

 

13. pants

I pielikuma B daļas, 8.1.2. punkts

 

14. pants

I pielikuma B daļas 7.1. un 7.2. punkts

 

15. pants

I pielikuma B daļas 1.2. punkts

 

16. pants

I pielikuma B daļas 1.6. punkts

 

17. panta 1. punkts

I pielikuma B daļas 1.7. punkts

 

17. panta 2. punkts

I pielikuma B daļas 1.8. punkts

 

17. panta 3. punkts

I pielikuma B daļas 4.10. punkts

 

17. panta 4. punkts

I pielikuma B daļas 6.1.2. punkts

 

18. panta 1. punkts

I pielikuma B daļas 6.1.3. punkts

 

18. panta 2. punkts

I pielikuma C daļas 7.2. punkts

 

18. panta 3. punkts

I pielikuma B daļas 6.2.1. punkts

 

18. panta 4. punkts

I pielikuma B daļas 4.3. punkts

 

19. panta 1. punkts

I pielikuma C daļas 5.1. un 5.2. punkts

 

19. panta 2. līdz 4. punkts

I pielikuma B daļas 4.1., 4.5., 4.7. un 4.11. punkts

 

20. pants

I pielikuma B daļas 4.4. punkts

 

21. pants

7. pants

 

22. pants

I pielikuma B daļas 3.13., 5.4., 8.2.5. un 8.4.6. punkts

 

23. pants

I pielikuma B daļas 5.3., 5.4., 5.7. un 5.8. punkts

 

24. pants

I pielikuma C daļas 6. punkts

 

25. pants

III pielikuma E.3. un B daļa

 

26. pants

5. panta 3. punkts un VI pielikuma A un B daļa

 

27. pants

5. panta 3. punkts

 

28. pants

5. panta 3. punkts

(1): 3. pants

29. pants

III pielikuma B.3. daļa

 

30. pants

III pielikuma 7. punkts

 

31. pants

III pielikuma E.5. daļa

 

32. pants

III pielikuma 7.a punkts

 

33. pants

III pielikuma C.6. daļa

 

34. pants

III pielikuma 8. punkts un A.2.5. daļa

 

35. pants

I pielikuma A daļas 1.1. līdz 1.4. punkts

 

36. pants

I pielikuma B daļas 2.1.2. punkts

 

37. pants

I pielikuma B daļas 2.1.1., 2.2.1., 2.3. punkts un I pielikuma C daļas 2.1. un 2.3. punkts

 

38. pants

I pielikuma B daļas 6.1.6. punkts

 

39. pants

III pielikuma A.1.3. daļa un b) punkts

 

40. pants

I pielikuma C daļas 1.3. punkts

 

41. pants

I pielikuma B daļas 3.4. punkts (pirmais ievilkums) un 3.6. punkta b) apakšpunkts

 

42. pants

I pielikuma B daļas 4.8. punkts

 

43. pants

I pielikuma C daļas 8.3. punkts

 

44. pants

6. panta 3. punkts

 

45. pants

 

(3): 1. panta 1. un 2. punkts

45. panta 1. un 2. punkts

 

(3): 3. panta a) apakšpunkts

45. panta 1. punkts

 

(3): 4. pants

45. panta 3. punkts

 

(3): 5. panta 1. punkts

45. panta 4. punkts

 

(3): 5. panta 2. punkts

45. panta 5. punkts

 

(3): 5. panta 3. punkts

45. panta 6. punkts

 

(3): 5. panta 4. punkts

45. panta 7. punkts

 

(3): 5. panta 5. punkts

45. panta 8. punkts

I pielikuma B daļas 8.3.4. punkts

 

46. pants

I pielikuma B daļas 3.6. punkta a) apakšpunkts

 

47. panta 1. punkts

I pielikuma B daļas 4.9. punkts

 

47. panta 2. punkts

I pielikuma C daļas 3.5. punkts

 

47. panta 3. punkts

 

(3): 6. pants

48. pants

 

(3): 7. pants

49. pants

 

(3): 8. panta 1. punkts

50. panta 1. punkts

 

(3): 8. panta 2. punkts

50. panta 2. punkts

 

(3): 9. panta 1. punkts

51. panta 1. punkts

 

(3): 9. panta 2. un 3. punkts

51. panta 2. punkts

 

 

51. panta 3. punkts

 

(3): 10. pants

52. pants

 

(3): 11. pants

53. pants

 

(3): 12. panta 1. punkts

54. panta 1. punkts

 

(3): 12. panta 1. punkts

54. panta 2. punkts

 

(3): 13. pants

55. pants

 

(3): 14. pants

56. pants

 

 

57. pants

 

 

58. pants

 

(2): 1. pants un 5. pants

59. pants

 

(2): 5. pants un 3. pants

60. pants

 

(2): 4. pants

61. pants

5. panta 5. punkts

 

62. pants

III pielikuma 3. punkts

 

63. pants

III pielikuma 4. punkts

 

64. pants

III pielikuma 5. punkts

 

65. pants

III pielikuma 6. punkts

 

66. pants

III pielikuma 10. punkts

 

67. pants

 

68. pants

 

69. pants

III pielikuma A.1. daļa

 

70. pants

III pielikuma A.1.2. daļa

 

71. pants

 

72. pants

III pielikuma A.1.3. daļa

 

73. pants

III pielikuma A.2.1. daļa

 

74. pants

III pielikuma A.2.2. daļa

 

75. pants

III pielikuma A.2.3. daļa

 

76. pants

I pielikuma B daļas 5.6. punkts

 

77. pants

I pielikuma C daļas 5.5., 6.7., 7.7., 7.8. punkts

 

78. pants

III pielikuma A.2.4. daļa

 

79. pants

I pielikuma B.1. daļa

 

80. pants

III pielikuma C daļa

 

81. pants

III pielikuma C.1. daļa

 

82. pants

III pielikuma C.2. daļa

 

83. pants

III pielikuma C.3. daļa

 

84. pants

III pielikuma C.5. daļa

 

85. pants

III pielikuma D daļa

 

86. pants

III pielikuma E daļa

 

87. pants

III pielikuma E.1. daļa

 

88. pants

III pielikuma E.2. daļa

 

89. pants

III pielikuma E.4. daļa

 

90. pants

III pielikuma 9. punkts

 

91. pants

III pielikuma 11. punkts

 

92. pants

 

 

93. pants

 

94. pants

I pielikuma B daļas 6.1.5. punkts

 

95. panta 1. punkts

I pielikuma B daļas 8.5.1. punkts

 

95. panta 2. punkts

 

95. panta 3. līdz 8. punkts

 

95. pants

 

96. pants

 

97. pants

II pielikuma A daļa

 

I pielikums

II pielikuma B daļa

 

II pielikums

VIII pielikums

 

III pielikums

VII pielikums

 

IV pielikums

II pielikuma C daļa

 

V pielikums

II pielikuma D daļa

 

VI pielikums

II pielikuma E daļa

 

VII pielikums

VI pielikuma A un B daļa

 

VIII pielikums

VI pielikuma C daļa

 

IX pielikums

 

X pielikums

 

XI pielikums

 

XIII pielikums

 

IX pielikums


Top