30.6.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/1

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 555/2008

(2008. gada 27. jūnijs),

ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1493/1999, (EK) Nr. 1782/2003, (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 3/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2392/86 un (EK) Nr. 1493/1999 (1), un jo īpaši tās 22., 84., 89., 97., 107. un 117. pantu un 121. panta b) un c) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 479/2008 ir mainīta iepriekšējā kārtība vīna nozarē, ko noteica Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (2), un no 2008. gada 1. augusta atcelta minētā regula.

(2)

Spēkā esošie īstenošanas noteikumi vīna nozarē ir ietverti vairākās regulās, kas bieži grozītas. Īstenošanas noteikumi attiecībā uz tirgus mehānismiem, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē ir jāmaina, ņemot vērā ar Regulu (EK) Nr. 479/2008 izdarītos vīna nozares režīma pārkārtojumus un iegūto pieredzi. Ir jāpieņem sīki izstrādāti Regulas (EK) Nr. 479/2008 īstenošanas noteikumi.

(3)

Tādēļ ir atceļamas un ar jaunu regulu aizstājamas šādas regulas: — Komisijas 2000. gada 31. maija Regula (EK) Nr. 1227/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju attiecībā uz ražošanas potenciālu (3); — Komisijas 2000. gada 25. jūlija Regula (EK) Nr. 1623/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju, attiecībā uz tirgus mehānismiem (4); — Komisijas 2000. gada 14. decembra Regula (EK) Nr. 2729/2000, kurā sīki izklāstīti ieviešanas noteikumi attiecībā uz kontroli vīna nozarē (5); — Komisijas 2001. gada 24. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 ieviešanai attiecībā uz vīna nozares produktu tirdzniecību ar trešām valstīm (6).

(4)	Regulas (EK) Nr. 479/2008 II sadaļā ir noteikumi par jaunu atbalsta programmu, par ko jālemj dalībvalstu līmenī, lai finansētu īpašus atbalsta pasākumus palīdzībai vīna nozarei. Ir jāpieņem šim modelim atbilstoši īstenošanas noteikumi.

(5)

Ir jābūt procedūrai atbalsta programmas pirmajai iesniegšanai. Ir jābūt arī ikgadējai procedūrai, kas jāievēro, gada laikā grozot atbalsta programmas nākamajam gadam, lai tās varētu koriģēt, ņemot vērā jaunus apstākļus, ko sākotnēji nav bijis iespējams paredzēt. Uz visām izmaiņām jāattiecina noteikti ierobežojumi un nosacījumi, lai nodrošinātu, ka apstiprinātajās atbalsta programmās saglabāti vispārējie mērķi.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 5. panta 1. punktu dalībvalstis var izstrādāt atbalsta programmas tādā ģeogrāfiskajā mērogā, kādu tās uzskata par vispiemērotāko. Tā kā dalībvalstis atbild par plānu apstiprināšanu, šajā gadījumā tām jāparedz noteikumi par plānu iesniegšanu un apstiprināšanu un attiecīgo plānu satura minimumu.

(7)	Regulas (EK) Nr. 479/2008 10. pantā paredzēts jauns atbalsta pasākums noieta veicināšanai trešo valstu tirgos. Ir jānosaka sīki izstrādāti šā jaunā pasākuma īstenošanas noteikumi.

(8)	Lai novērstu jebkādus konkurences traucējumu draudus, jāizstrādā noteikumi par to, kā norādīt to produktu konkrēto izcelsmi, uz kuriem attiecas informācijas un noieta veicināšanas kampaņas.

(9)	Juridiskās noteiktības labad vēstījumos, ko izplata noieta veicināšanas kampaņā, jāievēro attiecīgo trešo valstu likumi.

(10)	Kritēriji, pēc kuriem pieteikumus dalībvalstīs atlasa un rūpīgi pārbauda, ir jānosaka tā, lai tie nodrošinātu Kopienas noteikumu ievērošanu un īstenojamo atbalstīto pasākumu efektivitāti.

(11)

Lai nodrošinātu Kopienas pasākumu efektivitāti, dalībvalstīm jānodrošina, ka apstiprinātās noieta veicināšanas programmas ir saskaņā ar valstu un reģionu noieta veicināšanas programmām un tās papildina. Lai veidotu sinerģiju, dalībvalstis var izveidot kolektīvu noieta veicināšanas kampaņu, un ir jāpieņem noteikumi, kas ļautu attiecīgajām dalībvalstīm sadarboties. Priekšroka dodama mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kam Kopienas atbalsts vajadzīgs vairāk nekā lielākiem uzņēmumiem.

(12)

Lai novērstu maksājumu pārklāšanos ar Padomes 2007. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 3/2008 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (7) vai Padomes 2005. gada 20. septembra Regulas (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (8) finansētajiem veicināšanas pasākumiem, jāparedz noteikumi par savstarpēju izslēgšanu.

(13)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 11. pantā paredzēts atbalsta pasākums vīna dārzu pārstrukturēšanai un pārveidošanai. Konkrēti, minētās regulas 11. panta 3. punkta otrajā daļā noteikts, ka atbalstu vīna dārzu pārstrukturēšanai un pārveidošanai nepiešķir to vīna dārzu parastai atjaunošanai, kuriem beidzies dabīgais dzīves cikls.

(14)	Bez tam dalībvalstis var pieņemt noteikumus par attiecīgā zemes gabala minimālo lielumu, lai nodrošinātu, ka sistēma patiešām ietekmē ražošanas potenciālu.

(15)

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 479/2008 11. pantu, dalībvalstīm ir plašas iespējas pēc saviem ieskatiem lemt par sīki izstrādātu atbalsta jomu un apjomu, jo īpaši par maksājumu ar vienoti noteiktu likmi, maksimālo atbalsta apjoma noteikšanu par hektāru un atbalsta korekcijas pēc objektīviem kritērijiem, ievērojot minētās regulas II sadaļas I nodaļā noteiktos ierobežojumus un noteikumus, kas pieņemti, to īstenojot. Tomēr ir vajadzīgi kopīgi noteikumi. Jānosaka pasākumi, norādot termiņus, kuros tie veicami un atbilstīgi uzraugāmi. Noteikumiem jāattiecas arī uz to atkārtotas stādīšanas tiesību izmantošanu, ko rada izaršana, ja tā paredzēta projektā, lai varētu piešķirt lielāku atbalstu, ņemot vērā paaugstinātās izmaksas.

(16)	Pārbaudes nolūkā atbalsts parasti būtu jāizmaksā pēc konkrētā pasākuma vai pasākumu kompleksa izpildes. Tomēr to var izmaksāt pirms pasākuma vai pasākumu kompleksa izpildes ar noteikumu, ka ir dots nodrošinājums pasākuma izpildei.

(17)	Ir jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par dalību pārstrukturēšanas un pārveidošanas sistēmas finansēšanā. Ir jāveic pasākumi, kas nodrošina sistēmai atvēlēto līdzekļu efektīvu iztērēšanu, it sevišķi nosakot avansa maksājumus.

(18)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 12. pants nosaka jaunu atbalsta pasākumu priekšlaicīgai ražas novākšanai. Ievērojot subsidiaritāti, jāparedz dalībvalstu atbildība par administratīvajiem noteikumiem attiecībā uz priekšlaicīgas ražas novākšanas piemērošanas procedūru. Dalībvalstīm jādod iespēja brīvi noteikt laiku, kad vīnkopjiem jābeidz darbības, lai pirms maksājumiem pietiktu laika nepieciešamajai kontrolei, ņemot vērā ierobežoto laiku un ražas novākšanas perioda tuvumu.

(19)

Ņemot vērā priekšlaicīgās novākšanas shēmā iesaistītos līdzekļus, pēc novākšanas darbību izpildes ir jāparedz sistemātiska attiecīgo platību pārbaude. Ar šo pārbaudi jānodrošina, ka ir paveikta pilnīga vīnogu iznīcināšana. Tai arī jānodrošina pienācīga fitosanitāro un ar vidi saistīto prasību ievērošana. Pārbaudes interesēs piemaksa izmaksājama tad, kad ir pārbaudīts, ka priekšlaicīga novākšana ir notikusi.

(20)	Turklāt ir jānosaka atbalsta maksimums, lai nodrošinātu, ka atbalsts nekļūst par pastāvīgu produktu noieta alternatīvu pretstatā to laišanai tirgū.

(21)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 13. pantā paredzēts jauns atbalsta pasākums kopējo fondu izveidei. Ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz šo jauno pasākumu. Cik iespējams, tādos noteikumos jāparedz elastība un ātra piemērošana krīzes gadījumā, un tādēļ jāļauj lēmumus pieņemt dalībvalstīm un pašām ražotāju organizācijām. Tomēr noteikumiem ir jānovērš ļaunprātīga izmantošana un jāparedz ierobežojumi, tostarp finansējuma ierobežojumi. Tā kā jaunajās dalībvalstīs vīnkopjiem vispār ir zemāka organizētība nekā citās dalībvalstīs, tām jānosaka augstāks atbalsta maksimums.

(22)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 14. pantā paredzēts jauns atbalsta pasākums ražas apdrošināšanai. Ir jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par šā jaunā pasākuma ieviešanu. Šajos noteikumos iespēju robežās jāparedz elastība. Tomēr noteikumiem ir jānovērš ļaunprātīga izmantošana un jāparedz ierobežojumi, tostarp finansējuma ierobežojumi.

(23)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 15. pantā paredzēts jauns atbalsta pasākums materiāliem un nemateriāliem ieguldījumiem uzņēmumos. Ir jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par šā jaunā pasākuma ieviešanu, kas būtu saskanīgi ar tādu pašu pasākumu no lauku attīstības pasākumu klāsta. Jānosaka atbilstīgo ieguldījumu veidi, ieskaitot ieguldījumus jaunu produktu, procesu un tehnoloģijas izstrādē, un orientējošās attaisnotās izmaksas.

(24)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 16. pantā paredzēts jauns atbalsta pasākums blakusproduktu destilācijai. Ir jāparedz sīki izstrādāti šā jaunā pasākuma īstenošanas noteikumi jo īpaši attiecībā uz blakusproduktu izmantošanas nosacījumiem, kā arī attiecībā uz atbalsta mērķi un maksimumu par izspaidu, vīna un nogulšņu destilāciju.

(25)	Regulas (EK) Nr. 479/2008 17. pantā paredzēts jauns pārejas posma atbalsta pasākums dzeramā spirta destilācijai. Ir jāparedz sīki izstrādāti šā jaunā pasākuma īstenošanas noteikumi jo īpaši attiecībā uz atbalsta mērķi un iespējamām korekcijām.

(26)	Regulas (EK) Nr. 479/2008 18. pantā paredzēts jauns pārejas posma atbalsta pasākums krīzes destilācijai. Ir jāparedz sīki šā pasākuma īstenošanas noteikumi, jo īpaši par atbalsta procedūru un kārtību, kā arī kritērijiem, kas jāievēro, nosakot atbalsta apjomu.

(27)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 19. pantā paredzēts jauns pārejas posma atbalsta pasākums misas izmantošanai vīna stiprināšanā. Ir jāparedz sīki šā pasākuma īstenošanas noteikumi jo īpaši par atbalsta mērķi un maksimumu, kā arī jāparedz īpašas spirta koncentrācijas palielināšanai izmantotā produkta pārbaudes.

(28)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 II sadaļas īstenošanas un tirgus pienācīgas pārvaldības vajadzībām Komisijas rīcībā obligāti jābūt attiecīgiem datiem par atbalsta programmu izpildi. Šajā sakarā ir jānosaka, kādi dati iekļaujami informācijā, kas sniedzama, ziņojot par atbalsta programmām un tās izvērtējot, lai varētu novērtēt to efektivitāti un rezultativitāti.

(29)	Vispārīgie noteikumi par budžeta disciplīnu, jo īpaši noteikumi, kas attiecas uz dalībvalstu nepilnīgām vai nepareizām deklarācijām, būtu jāpiemēro papildus šajā regulā paredzētajiem konkrētajiem noteikumiem.

(30)	Sistēmas sīkāka finanšu vadība jāreglamentē noteikumiem, kas pieņemti, lai īstenotu Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (9).

(31)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 76. panta 1. punktā paredzēts, ka vīnogu sulām un misai, kam muitas nodokļa piemērošana ir atkarīga no produkta importa cenas, faktisko šīs cenas lielumu pārbauda, vai nu pārbaudot katru sūtījumu, vai izmantojot vienotas likmes importa vērtību. Pašreizējās īpatnības attiecībā uz vīnogu sulu un misu importu Kopienā, jo īpaši šo importu nenoteiktība gan apjoma, gan biežuma, gan ievešanas vietu ziņā, gan šo produktu izcelsmes ziņā, nedod iespēju aprēķināt reprezentatīvas vienotas likmes importa vērtības, lai atspoguļotu faktisko importa cenu. Šādos apstākļos minētā cena būtu jāpārbauda, kontrolējot katru sūtījumu.

(32)	Importa cenai, uz kuras pamata ievestos produktus klasificē kopējā muitas tarifā, jābūt vienādai ar šo produktu FOB cenu, kam pieskaitītas apdrošināšanas un transporta izmaksas līdz vietai, kur tie nonāk Kopienas muitas teritorijā.

(33)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 82. panta 3. punktā paredzēts, ka to produktu importu, uz kuriem attiecas minētais pants, var veikt, uzrādot sertifikātu un atskaites analīzi, kuru izdevusi tās trešās valsts izraudzīta iestāde vai struktūrvienība, no kuras produkti eksportēti. Jānosaka prasības, kas jāievēro atskaites analīzē.

(34)	Lai vienkāršotu pārbaudes, jāparedz iespēja neuzrādīt sertifikātu un atskaites analīzi, ja produktus no trešām valstīm importē ierobežotā daudzumā un pildīti nelielās tvertnēs.

(35)	Saskaņošanas nolūkā atbrīvojumam no prasības uzrādīt sertifikātu un atskaites analīzi par Kopienā importētajiem vīna produktiem jāatbilst muitas noteikumiem par atbrīvojumu un režīmam, ko piemēro vīna produktu sūtījumiem pievienotajiem dokumentiem Kopienā.

(36)	Datorizētu procedūru izmantošana dažādās administratīvās darbības jomās pakāpeniski aizstāj datu manuālo ievadīšanu. Tādēļ būtu arī jābūt iespējai izmantot datorizētas un elektroniskas procedūras, izsniedzot un izmantojot V I 1 un V I 2.

(37)

Dažas trešās valstis, izveidojot efektīvas vīna ražotāju pārbaudes sistēmas, kuras īsteno Regulas (EK) Nr. 479/2008 82. panta 3. punktā minētās iestādes vai dienesti, ir izrādījušas interesi par iespēju atļaut pašiem vīna ražotājiem izdot sertifikātus un atskaites analīzes. Lai atvieglotu tirdzniecību ar minētajām trešām valstīm, ja tās ir noslēgušas vienošanos ar Kopienu, kurā ir ietverti noteikumi par ciešāku sadarbību krāpšanas novēršanā, un ja tām ir labas tirdzniecības attiecības ar Kopienu, ir lietderīgi – tāpat kā attiecībā uz Kopienas izcelsmes vīniem – atļaut uzskatīt pašu vīna ražotāju izdotos dokumentus par minēto trešo valstu iestāžu vai dienestu izdotiem dokumentiem. Tādos gadījumos jāsniedz attiecīgas garantijas un pienācīgi jākontrolē minēto dokumentu izdošana.

(38)	Ir jāpublisko to iestāžu un laboratoriju nosaukumu un adrešu saraksti, kuras trešās valstīs ir pilnvarotas sastādīt sertifikātus un atskaites analīzes, lai Kopienas iestādes, kuras uzrauga vīna produktu importu, vajadzības gadījumā varētu izdarīt nepieciešamās pārbaudes.

(39)	Lai dalībvalstu kompetentajām iestādēm atvieglotu kontroles veikšanu, jānosaka paredzētā sertifikāta un atskaites analīzes forma un vajadzības gadījumā arī saturs, kā arī prasības attiecībā uz to izmantošanu.

(40)	Lai novērstu krāpšanu, jāpārbauda sertifikāts, vajadzības gadījumā – analīzes pārskats – par katru importētā produkta sūtījumu. Tādēļ dokuments(-i) jāpievieno katram sūtījumam, kamēr tas nonāk Kopienas kontrolē.

(41)	Lai ņemtu vērā tirdzniecības praksi, gadījumos, kad vīna sūtījumu sadala, kompetentajām iestādēm ir jābūt pilnvarotām noteikt, ka pie katra jauna sūtījuma, kas izveidojies sadalīšanas rezultātā, jābūt šo iestāžu uzraudzībā sagatavotiem izrakstiem no sertifikāta un atskaites par analīzi.

(42)	Ņemot vērā vajadzību nodrošināt ātru un efektīvu patērētāju tiesību aizsardzību, ir svarīgi paredzēt iespēju apturēt jaunās kārtības piemērošanu, ja ir notikusi krāpšana vai ir apdraudēta patērētāju veselība.

(43)	Jāparedz arī vienkārši noteikumi attiecībā uz dokumentiem, kas jāsagatavo, importējot produktus no trešās valsts, kas nav vīna produkta izcelsmes valsts, ja minētais produkts nav būtiski pārstrādāts.

(44)

Jāvienkāršo eksportētāju un iestāžu uzdevums, pieprasot iekļaut V I 1 dokumentā norādi, ka spirtam, kas pievienots deserta vīniem un destilācijai stiprinātiem vīniem, izmantotas vīna izejvielas, neprasot šim paziņojumam atsevišķu dokumentu. Tā paša iemesla dēļ jāatļauj V I 1 dokumentu izmantot par sertifikātu, kas apliecina izcelsmes vietu, ko pieprasa importētajiem vīniem, par kuriem ir tiesības pretendēt uz tarifa samazinājumu. Tomēr attiecībā uz dažiem vīniem nav vajadzīgs ne sertifikāts, ne analīzes pārskats, ja ir iesniegts cilmes vietas nosaukuma sertifikāts. Jāatļauj izmantot V I 1 dokumentu, lai apliecinātu minēto deserta vīnu cilmes vietu, un iedaļa, kas attiecas uz atskaiti par analīzi, nav jāaizpilda.

(45)

Lai importētu vīnu saskaņā ar koncesijām, kas paredzētas nolīgumos ar noteiktām trešām valstīm, ir jāuzrāda apliecība, kuru izsniegusi oficiāla iestāde vai savstarpēji oficiāli atzīta iestāde, kas iekļauta kopīgi sastādītos sarakstos, kurā norādīts, ka attiecīgais vīns atbilst koncesiju iegūšanas nosacījumiem.

(46)

Dalībvalstīm jānosūta Komisijai to oficiālo vai oficiāli atzīto iestāžu saraksti, kurām pēc dalībvalstu priekšlikuma būtu jāizdod tādi apliecinājumi, lai Komisija var sastādīt šos sarakstus un apmainīties ar tiem ar attiecīgajām trešām valstīm. Lai atvieglinātu šādu iestāžu uzdevumu, saraksti iesniedzami piemērotā formā un piemērotā datu nesējā.

(47)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 85. un 86. pantā paredzēta rīcība pret nelikumīgiem stādījumiem. Ir jāizstrādā sīki noteikumi par sodiem, kas piemērojami ražotājiem, kuri neievēro jauno regulējumu vai izaršanas pienākumu attiecībā uz vīna dārziem, kas iestādīti bez atbilstošām stādīšanas tiesībām līdz 1998. gada 1. septembrim, un nesniedzot paziņojumus, kas šajā sakarā dalībvalstīm jānosūta Komisijai. Neskarot dalībvalstu iepriekš uzliktos sodus, sodam, kas piemērojams, ja nav izpildīta prasība izart nelikumīgi apstādīto platību, jābūt pietiekami augstam, lai mudinātu ražotājus šo prasību izpildīt. Tādēļ sodam jābūt vismaz divreiz lielākam nekā vidējai piemaksai par izaršanu.

(48)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 87. panta 1. punktā paredzēts, ka pierādījumi par nelaišanu apgrozībā vajadzīgi visos gadījumos, kad nelikumīga vīna dārza produkti var nonākt apgrozībā tikai destilēšanas vajadzībām. Lai pastiprinātu kontroli, iespējamie apgrozībā nelaišanas veidi ir jāierobežo līdz trim, proti, piegāde destilācijai vai priekšlaicīga novākšana uz attiecīgā ražotāja rēķinu, vai ģimenes patēriņš, ja ražotāja kopējā vīna dārzu platība nepārsniedz 0,1 hektāru. Ir lietderīgi noteikt termiņu, kurā jāiesniedz minētajā pantā paredzētais līgums par destilāciju. Lai varētu efektīvi organizēt kontroli, ražotājiem, kuri veic priekšlaicīgu ražas novākšanu, par savu nodomu ir laikus jāinformē kompetentās iestādes. Lai panāktu labāku kontrolējamību, dalībvalstīm ir jābūt iespējai noteikt obligātu iepriekšēju paziņojumu, kurā ražotāji norāda, kuru no trim apgrozībā nelaišanas veidiem viņi nodomājuši izmantot, kā arī turpmāku ražotāju izvēles ierobežojumu attiecībā uz iespējamiem apgrozībā nelaišanas veidiem.

(49)	Lai nodrošinātu taisnīgu un kontrolējamu Kopienas budžeta izmantojumu, ir jāparedz sodi ar finansiālām sekām gadījumos, ja dalībvalstis nepilda paziņošanas pienākumus saistībā ar nelikumīgiem stādījumiem.

(50)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 91. panta 1. punkts paredz jaunu stādīšanas tiesību piešķiršanu gadījumos, kad veic pasākumus saistībā ar zemes apvienošanu vai obligātu pirkumu sabiedrības interesēs. Jaunās stādīšanas tiesības nepārsniedz tiesības, kas vajadzīgas, lai apstādītu platību, kas vienāda ar 105 % no platības, ko ražotāji zaudējuši ar minētajiem pasākumiem, lai novērstu minētās regulas 90. panta 1. punktā ietvertā stādīšanas aizlieguma vājināšanu.

(51)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 91. panta 1. punkts paredz jaunu stādīšanas tiesību piešķiršanu arī izmēģinājumiem un potzaru audzētavām. Platības, ko apstāda pēc šādu jaunu stādīšanas tiesību piešķiršanas, jāizmanto tikai norādītajiem mērķiem, un vīna nozares produkti, kas gatavoti no tādās platībās audzētām vīnogām, nav laižami tirgū. Būtu jāļauj turpināt pašreizējos vīnogu audzēšanas izmēģinājumus un potzaru audzētavu darbību, ievērojot spēkā esošos noteikumus.

(52)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 91. panta 1. punkts paredz jaunu stādīšanas tiesību piešķiršanu arī gadījumā, kad no attiecīgās platības iegūtais vīns vai vīnogu produkti ir paredzēti tikai ražotāja ģimenes patēriņam. Tomēr tas reizēm varētu radīt nesamērīgu administratīvu slogu, jo dažās dalībvalstīs tādu gadījumu ir visai daudz. Tāpēc jāatļauj, ka dalībvalstis dalībvalstis pieļauj arī tādu platību pastāvēšanu, pat ja attiecībā uz tām nav piešķirtas stādīšanas tiesības, ar noteikumu, ka, lai netiktu izjaukts tirgus līdzsvars, attiecīgās platības ir mazas un vīnogu audzētāji nenodarbojas ar vīna ražošanu pārdošanai. Uz attiecīgajām platībām un audzētājiem jāattiecina atbilstīga uzraudzība un sankcijas, tostarp šādu platību izaršana, ja netiek ievēroti noteikumi.

(53)

Atkārtotas stādīšanas tiesības nebūtu piešķiramas attiecībā uz platībām, kuru izaršana ir bijusi obligāta tāpēc, ka nav ievērotas Regulas (EK) Nr. 479/2008 prasības. Tāpat arī nebūtu jāpiešķir atkārtotas stādīšanas tiesības attiecībā uz to platību izaršanu, attiecībā uz kurām jaunas stādīšanas tiesības ir bijušas piešķirtas citiem mērķiem, nevis vīna komerciālai ražošanai.

(54)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 92. panta 2. punkts paredz atkārtotas stādīšanas tiesību piešķiršanu ražotājiem, kas apņemas nākotnē izart vīnogulāju platības. Tāda piešķiršana izdarāma tikai tad, ja attiecīgajam ražotājam nav pietiekamu stādīšanas tiesību, lai apstādītu platību, kas atbilst platībai, ko viņš nodomājis izart. Ja atkārtotas stādīšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz šādu apņemšanos, jāiesniedz nodrošinājums, lai garantētu, ka tiek veikta izaršana. Kamēr līdzās pastāv no jauna iestādītā platība un izaramā platība, laišanai tirgū paredzēto vīnu jāatļauj iegūt tikai vienā no šīm platībām, lai novērstu tirgus līdzsvara traucējumus.

(55)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 93. pants paredz valsts un/vai reģionālo rezervju izveidošanu vai saglabāšanu, lai uzlabotu ražošanas potenciāla vadību. Lai novērstu tirgus līdzsvara traucējumus, tiesību nodošana, izmantojot rezervju sistēmu, nedrīkst izraisīt vispārēju ražošanas potenciāla pieaugumu dalībvalstu teritorijā. Līdzīgs ražošanas potenciāla palielināšanas aizliegums jau paredzēts minētās regulas 92. panta 5. punktā gadījumos, kad tiesības nodod citai saimniecībai. Šādos gadījumos dalībvalstis var tiesību nodošanai piemērot samazinājuma koeficientu.

(56)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 93. panta 5. punktā noteikts, ka dalībvalstis var pieņemt lēmumu neizveidot rezervju sistēmu, ja vien tās var pierādīt, ka visā attiecīgās dalībvalsts teritorijā pastāv efektīva alternatīva sistēma stādīšanas tiesību pārvaldībai. Šādā situācijā dalībvalsts var paredzēt rezervju sistēmas izveidošanu dažās savas teritorijas daļās un citu efektīvu sistēmu pārējās daļās. Dalībvalstīm, kuras vēlas izmantot iespēju saskaņā ar minētās regulas V sadaļas I nodaļas noteikumiem, jāspēj pierādīt, ka tāda sistēma darbojas, un jāpierāda vajadzība pēc izņēmumiem no minētās regulas V sadaļas I nodaļas noteikumiem.

(57)	Regulas (EK) Nr. 479/2008 90. panta 6. punkts nosaka, ka dalībvalstis var nolemt saglabāt aizliegumu stādīt vīna vīnogu šķirņu vīnogulājus vēlākais līdz 2018. gada 31. decembrim. Ir lietderīgi paredzēt, ka dalībvalstis, kuras vēlas izmantot šo iespēju, laikus dara to zināmu Komisijai.

(58)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 100. pants paredzēts, ka izaršanas piemaksu var piešķirt tikai par apstrādātām platībām. Lai iestādes varētu pārliecināties, vai platība ir pienācīgi apstrādāta, līdztekus obligātajām pārbaudēm uz vietas ir jāparedz pierādījumi par konkrētā vīna dārza produkciju. Tas veicams, iesniedzot iepriekšējo gadu ražas deklarācijas vai, ja ražas deklarācija nav pieejama attaisnojamu iemeslu dēļ, ar citiem dalībvalstu šim nolūkam paredzētiem līdzekļiem, kuru ticamība dalībvalstīm rūpīgi jāpārbauda.

(59)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 104. panta 4. punktu dalībvalstis var nepiemērot izaršanas shēmu kalnu vai stāvu nogāžu platībām. Šī nepiemērošana jāattiecina uz terasēm, kas izveidotas nogāžu stāvuma dēļ, kuras apstrādāt būtu pārāk grūti, ja šādu terašu nebūtu, vai arī tas izraisītu lielas ar eroziju saistītas problēmas. Ir lietderīgi noteikt kritērijus platībām, uz kurām var attiecināt nepiemērošanu, pamatojoties uz vispāratzītiem profesionāliem standartiem. Turklāt saskaņā ar minētās regulas 104. panta 5. un 6. punktu dalībvalstis var arī ekoloģisku apsvērumu dēļ platībām nepiemērot izaršanas shēmu, un Grieķija var attiecināt atbrīvojumu uz vīnogulāju platībām Egejas jūras salās un Jonijas salās, izņemot Krētu un Eiboju. Šie izņēmumi ir labi jāpamato un regulāri jādara zināmi Komisijai.

(60)

Ņemot vērā iepriekšējā galīgās atteikšanās pasākuma piemērošanas pieredzi, ir jāsaglabā piemaksas pakāpju sistēma. Jaunās izaršanas piemaksas pakāpes ir saistītas ar piemaksas pakāpēm, kas bija spēkā atbilstīgi shēmai pirms Regulas (EK) Nr. 479/2008 stāšanās spēkā, pieskaitot tām +20 % 2009. gadā, +10 % 2010. gadā un 0 % 2011. gadā.

(61)

Ievērojot subsidiaritāti, dalībvalstīm ir jāatbild par administratīvajiem noteikumiem attiecībā uz izaršanas piemaksas piemērošanas procedūru. Dalībvalstīm jādod iespēja brīvi noteikt datumu, līdz kuram tās liek ražotājiem pabeigt izaršanu, lai pietiktu laika nepieciešamajai kontrolei pirms maksājumiem, kas jāizdara līdz 15. oktobrim.

(62)

Lai varētu efektīvi izmantot izaršanai atvēlētos līdzekļus, dalībvalstīm jāparedz sistēma, kas ļauj pārbaudīt, vai pieteikumi uz piemaksu ir pamatoti, attiecīgos gadījumos arī ražotāja rakstiska apņemšanās un pienākums segt izdevumus, kas saistīti ar viņa pieteikuma apstrādi, ja pieteikumu atsauc bez pamatota iemesla.

(63)	Pārbaudes interesēs piemaksa jāizmaksā tikai pēc izaršanas.

(64)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 104. panta 1. punktā paredzēts, ka dalībvalstis var pieņemt lēmumu noraidīt visus turpmākos pieteikumus uz izaršanas shēmu savā teritorijā vai konkrētā reģionā, ja kopējā izartā platība sasniedz attiecīgi 8 vai 10 %. Ir lietderīgi lūgt dalībvalstis par tādu lēmumu ziņot Komisijai.

(65)	Regulas (EK) Nr. 479/2008 II un V sadaļas īstenošanas uzraudzības un tirgus pareizas vadības vajadzībām Komisijas rīcībā obligāti jābūt piemērotiem datiem par ražošanas potenciālu. Šajā sakarā sīki jānosaka, kādas ziņas norādāmas minētās regulas 109. pantā minētajā uzskaitē.

(66)	Lai izveidotu vienveidīgāku pamatu atbalsta maksājumiem par vīna dārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu un ražas priekšlaicīgu novākšanu, kā arī izaršanas piemaksai, ir lietderīgi Kopienas līmenī paredzēt noteikumus par platību mērījumiem, proti, definēt, kas ir vīnogulāju platība.

(67)

Jānosaka pasākumi pārbaudēm, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 479/2008 un šīs regulas pareizu piemērošanu, un piemērotus sodus par atklātajiem pārkāpumiem. Pasākumos jāiekļauj gan īpašas Kopienas līmenī noteiktas pārbaudes un sankcijas, gan valsts papildu pārbaudes un sankcijas. Pārbaudēm un sankcijām jābūt preventīvām, efektīvām un samērīgām.

(68)	Ar ražošanas potenciālu saistītām pārbaudēm pirmām kārtām jābalstās uz vīna dārzu reģistru.

(69)

Ņemot vērā ražošanas potenciāla kontroles nozīmi un izaršanas shēmā iesaistītos līdzekļus, ir jāparedz sistemātiska attiecīgo platību pārbaude uz vietas gan pirms, gan pēc izaršanas. Taču dalībvalstīm, kuru rīcībā ir droši kartogrāfijas instrumenti un atjaunināta informācija par attiecīgo platību, jābūt iespējai kontroli pirms izaršanas izdarīt administratīvā kārtā. Kontrolē pēc izaršanas var izmantot attālo uzrādi, lai pārliecinātos, ka vīnogulāji ir faktiski izarti, tādēļ ir pieļaujama tās izmantošana šajā kontroles posmā (pēc izaršanas). Ņemot vērā grūtības platības noteikšanā ar attālo uzrādi, šo paņēmienu var atļaut tikai gadījumos, kad tiek izarts viss vīnogulāju zemes gabals vai ja attālās uzrādes izšķirtspēja ir vismaz 1 m2. Katrā gadījumā klātienē jāveic faktiska kontrole vai nu pirms vai pēc izaršanas.

(70)	Lai vienveidīgi piemērotu vīna nozares noteikumus, jāpieņem noteikumi, kas, pirmkārt, precizētu kontroles kārtību, kura jau ir spēkā valstu un Kopienas līmenī, un, otrkārt, nodrošinātu tiešu sadarbību starp iestādēm, kuras atbild par pārbaudēm vīna nozarē.

(71)	Jābūt noteikumiem, kas reglamentē, kā valstu iestādes un Komisija viena otrai palīdz nodrošināt vīna nozares noteikumu pareizu piemērošanu. Tādi noteikumi nedrīkst traucēt piemērot īpašos noteikumus par Kopienas izdevumiem, par krimināllietām vai par valsts administratīvajiem sodiem.

(72)

Dalībvalstīm jānodrošina par kontroli vīna nozarē atbildīgo iestāžu darba efektivitāte. Tālab tām jānorīko kāda iestāde, kas atbildētu par saikni starp dalībvalstīm un Komisiju. Būtiski ir arī tas, lai tiktu saskaņotas kontroles darbības starp kompetentajām iestādēm visās dalībvalstīs, kur vīna nozares kontrole ir sadalīta starp vairākām kompetentajām iestādēm.

(73)	Lai palīdzētu vienveidīgi piemērot noteikumus visā Kopienā, dalībvalstīm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka kompetento iestāžu personālam ir pietiekamas izmeklēšanas pilnvaras, lai garantētu atbilstību noteikumiem.

(74)

Vīna nozares tirgu savstarpējo atkarību atspoguļo tirdzniecības attīstība starp dalībvalstīm, jo īpaši pastāvīgais nozarē aktīvo starptautisko uzņēmumu skaita pieaugums un nozares pārvaldības noteikumu dotā iespēja veikt darbības vai pārcelt tās – neatkarīgi no tā, vai tās tiek atbalstītas vai ne, – citā vietā vai uz citu vietu, kas nav produkta izcelsmes vieta. Tādā situācijā vairāk jāsaskaņo kontroles metodes, kā arī ciešāk jāsadarbojas dažādām iestādēm, kas atbild par kontroli.

(75)	Lai dalībvalstu sadarbība, piemērojot vīna nozares noteikumus, būtu efektīvāka, dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāspēj pēc pieprasījuma sadarboties ar kompetentajām iestādēm citā dalībvalstī. Jāizstrādā noteikumi, kas regulētu tādu sadarbību un palīdzību.

(76)	Ņemot vērā dažu jautājumu sarežģītību un steidzamo vajadzību tos atrisināt, ir būtiski, lai kompetentā iestāde, kas lūdz palīdzību, saskaņojot ar otru kompetento iestādi, varētu panākt, ka izmeklēšanas gaitā piedalās tās iecelti pilnvarotie pārstāvji.

(77)	Ja pastāv nopietnas briesmas, ka varētu notikt krāpšana vai krāpšana, kas ietekmē vienu vai vairākas dalībvalstis, tad dažādām attiecīgajām iestādēm jāspēj automātiski īstenot nesankcionētās palīdzības procedūru.

(78)	Ņemot vērā tās informācijas raksturu, ar ko apmainās saskaņā ar šo regulu, uz to jāattiecina profesionālā konfidencialitāte.

(79)	Ar Regulu (EEK) Nr. 2729/2000 Kopīgajā pētniecības centrā (KPC) ir izveidota analīžu datu banka ar mērķi veicināt analītisko pārbaužu saskaņošanu visā Kopienā un savākt kopā analīžu paraugus un ziņojumus no dalībvalstīm.

(80)

Izotopu analīzes standartmetožu izmantošana nodrošina efektīvāku vīna produktu bagātināšanas kontroli vai palīdz atklāt ūdens piedevas šādiem produktiem, vai, izmantojot tās kopā ar šādu produktu citu izotopu īpašību analīžu rezultātiem, tās palīdz pārbaudīt atbilstību izcelsmei, kas norādīta produktu nosaukumā. Lai atvieglinātu šādu analīžu rezultātu skaidrošanu, jābūt iespējai salīdzināt minētos rezultātus ar rezultātiem, kas iegūti iepriekš, ar tām pašām metodēm analizējot produktus ar līdzīgām īpašībām, kuru izcelsmes un ražošanas autentiskums ir noteikts.

(81)	Vīna un no vīna iegūtu produktu izotopu analīze tiek veikta ar analīzes standartmetodēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 479/2008 31. pantā.

(82)	Lai atvieglotu rezultātu skaidrošanu, kas iegūti no tādām analīzēm, kuras veiktas Kopienas laboratorijās, kas aprīkotas minētajam mērķim, un lai garantētu tādās laboratorijās iegūto rezultātu salīdzināmību, jāizstrādā vienoti noteikumi vīnogu paraugu ņemšanai, vinifikācijai un uzglabāšanai.

(83)	Lai garantētu analītisko datu kvalitāti un salīdzināmību, laboratorijām, kuras dalībvalstis izraudzījušās datu bankai paredzēto paraugu izotopu analīzes veikšanai, jāpiemēro atzītu kvalitātes standartu sistēma.

(84)

Izotopu analīze ir analīzes metode, ko vīna nozarē izmanto kontrolei un krāpšanas apkarošanai un kuras veikšanai vajadzīga īpaša uzkrātā zinātniskā pieredze un tehniskās iekārtas. Vairums dalībvalstu, kas pievienojās Kopienai 2004. un 2007. gadā, nav tā apgādātas, lai izmantotu šo metodi. Lai nodrošinātu kontroles procedūru vienotu piemērošanu, Kopīgajam pētniecības centram ir jāveic analīze minēto dalībvalstu vietā līdz brīdim, kad tās būs pilnīgi apgādātas un spēs veikt šo uzdevumu.

(85)

Vīna nozares produktu izotopu analīze un rezultātu skaidrošana ir delikāts process, un, lai panāktu šādu analīžu rezultātu vienotu skaidrojumu, KPC datu banka būtu jādara pieejama tām oficiālajām laboratorijām, kas izmanto minēto analīzes metodi, un pēc pieprasījuma arī citām dalībvalstu oficiālajām iestādēm, ievērojot privāto datu aizsardzību.

(86)

Regulā (EK) Nr. 2729/2000 ir iekļauti noteikumi par paraugu ņemšanu nosūtīšanai uz oficiālu laboratoriju citā dalībvalstī un kopējie noteikumi to paraugu ņemšanai, kas tiks analizēti ar izotopu analīzes metodēm. Minētie noteikumi būtu jāapvieno, un paraugu ņemšana Kopienas datu bankai būtu jāuzskata par vīna nozares produktu paraugu ņemšanas instanci, kas ir iestāžu tiešās sadarbības sistēmas daļa.

(87)

Lai garantētu kontroles objektivitāti, dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonām jābūt tiesīgām pieprasīt kompetentajai iestādei citā dalībvalstī veikt paraugu ņemšanu. Amatpersonai, kas iesniedz pieprasījumu, jābūt piekļuvei noņemtajiem paraugiem un jābūt tiesīgai noteikt, kurā laboratorijā tos analizēs.

(88)	Jāizstrādā sīkāki noteikumi oficiālajai paraugu ņemšanai kā sadarbības posmam starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī šādu paraugu izmantošanai. Šiem noteikumiem jāgarantē reprezentativitāte un iespēja pārbaudīt oficiālo analīžu rezultātus visā Kopienā.

(89)	Lai atvieglotu to izdevumu pārvaldību, kuri attiecas uz paraugu ņemšanu un nosūtīšanu, analīzi un organoleptisko pārbaudi, kā arī eksperta nodarbināšanu, jānosaka princips, ka šādus izdevumus apmaksā iestāde, kas pasūtīja paraugu ņemšanu vai eksperta pakalpojumus.

(90)	Jāprecizē to datu pierādījuma spēks, kas iegūti atbilstīgi šai regulai veiktajās pārbaudēs.

(91)	Lai garantētu, ka vīnogu vākšana paraugiem vīna dārzos un pārbaudes notiek nevainojami, jāpieņem noteikumi, kas neļautu ieinteresētajām personām traucēt pārbaudes, kas uz tām attiecas, un uzliek tām pienākumu atvieglot paraugu ņemšanu un sniegt informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar šo regulu.

(92)	Jāparedz noteikumi par šīs regulas īstenošanai nepieciešamo paziņojumu veidu, formu un līdzekļiem. Noteikumos jāparedz dalībvalstu paziņojumi Komisijai.

(93)	Lai nodrošinātu taisnīgu un kontrolējamu Kopienas budžeta izmantojumu, ir jāparedz sodi ar finansiālām sekām, ja dalībvalstis neizpilda saziņas pienākumus.

(94)	Pārbaudes vajadzībām dalībvalstīm attiecīgu laiku būtu jāglabā informācija, kas vajadzīga šās regulas noteikumu īstenošanas pārbaudei un revīzijai.

(95)	Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 479/2008 II un V sadaļai izmaksājamās summas jāizmaksā saņēmējiem pilnā apmērā. Lai novērstu nevajadzīgu administratīvo slogu, jāatļauj dalībvalstīm saskaņā ar dažiem nosacījumiem apdrošināšanas atbalstu vīnkopjiem maksāt caur apdrošināšanas sabiedrībām.

(96)	Lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret ražotājiem, vajadzīgi noteikumi par rīcību acīmredzamu kļūdu, nepārvaramas varas un ārkārtēju apstākļu gadījumā. Vajadzīgi noteikumi par mākslīgi radītiem apstākļiem, lai novērstu jebkādu ieguvumu, ko rada šādi apstākļi.

(97)	Vajadzīgi noteikumi vienmērīgai pārejai no iepriekšējās sistēmas uz jauno sistēmu, kas izklāstīta šajā regulā, un Regulas (EK) Nr. 479/2008 128. pantā izklāstīto pārejas noteikumu īstenošanai.

(98)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma un terminu lietojums

1.   Šajā regulā izklāstīti īstenošanas noteikumi attiecībā uz šādu Regulas (EK) Nr. 479/2008 noteikumu piemērošanu:

a)	atbalsta pasākumi (II sadaļa),

b)	tirdzniecība ar trešām valstīm (IV sadaļa),

c)	ražošanas potenciāls (V sadaļa),

d)	109. pantā paredzētā uzskaite,

e)	kontrole vīna nozarē (117. pants) un

f)	121. panta c) punktā paredzētie platību mērījumi.

Šī regula nekavē piemērot:

a)	īpašus noteikumus, kas regulē attiecības starp dalībvalstīm krāpšanas apkarošanas jomā vīna nozarē, ciktāl tie atvieglo šīs regulas piemērošanu,

b)	noteikumus, kas attiecas uz: i) kriminālprocesu vai savstarpējo palīdzību starp dalībvalstīm tiesu iestāžu līmenī krimināllietās, ii) administratīvās sodīšanas kārtību.

2.   Regulā (EK) Nr. 479/2008 lietotajiem terminiem šajā regulā ir tāda pati nozīme.

II   SADAĻA

ATBALSTA PROGRAMMAS

I   NODAĻA

Iesniegšanas procedūra

2. pants

Atbalsta programmu pirmreizēja iesniegšana

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 5. panta 1. punktā minētā atbalsta programmas projekta iesniegšana attiecas uz pieciem finanšu gadiem (2009.–2013. gads).

Savu atbalsta programmas projektu dalībvalstis nodod Komisijas rīcībā elektroniskā veidā, izmantojot šīs regulas I pielikuma formu.

Līdzīgā kārtā dalībvalstis Komisijai II pielikumā norādītajā veidlapā iesniedz savu pirmajā punktā minētā atbalsta programmas projekta finanšu plānojumu.

2.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savus tiesību aktus, kas saistīti ar 1. punktā minētajiem atbalsta programmu projektiem, tiklīdz tie pieņemti vai grozīti.

3.   Dalībvalstis, kuras izlemj visu valstij piešķirto finansējumu par visu Regulas (EK) Nr. 479/2008 II pielikumā minēto laikposmu, sākot no 2010. gada, pārcelt uz vienotā maksājumu shēmu, līdz 2008. gada 30. jūnijam vienreiz iesniedz šīs regulas II pielikumā norādīto veidlapu ar pienācīgi aizpildītu attiecīgo rindu.

4.   Dalībvalstis, kuras izlemj veidot savu atbalsta programmu, iekļaujot reģionālās īpatnības, var iesniegt arī sīku informāciju pa reģioniem šīs regulas III pielikumā izklāstītajā formā.

5.   Dalībvalstis atbild par izdevumiem no dienas, kad Komisija saņēmusi to atbalsta programmu, līdz dienai, kad tā piemērojama saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 5. panta 2. punkta pirmo daļu.

3. pants

Atbalsta programmu grozījumi

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 5. panta 2. punktā minētās pārskatītās programmas iesniedzamas Komisijai šīs regulas I pielikumā norādītajā formā, attiecīgā gadījumā iekļaujot pārskatīto finanšu plānojumu šīs regulas IV pielikumā norādītajā formā.

Regulas (EK) Nr. 479/2008 5. panta 4. punktā minētajām dalībvalstīm nav jāiesniedz IV pielikumā norādītā veidlapa.

Dalībvalstis atbild par izdevumiem no dienas, kad Komisija saņēmusi grozīto atbalsta programmu, līdz dienai, kad tā piemērojama saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 5. panta 2. punkta otro daļu.

2.   Izņemot dabas katastrofu izraisītu ārkārtas pasākumu gadījumus, izmaiņas atbalsta programmās neiesniedz biežāk kā divreiz vienā finanšu gadā. Ja dalībvalsts konstatē, ka tās atbalsta programma ir jāgroza, tā vēlākais līdz katra gada 1. martam un 30. jūnijam attiecīgā gadījumā iesniedz:

a)	atbalsta programmas atjauninātu redakciju I pielikumā norādītajā formā un finanšu tabulu IV pielikumā norādītajā;

b)	ierosināto izmaiņu pamatojumu.

Par Regulas (EK) Nr. 479/2008 9. pantā minēto pārvedumu jāpaziņo līdz 1. decembrim pirms kalendāra gada, kurā tiks piemērota vienotā [vienreizējā] maksājumu shēma.

II   NODAĻA

Atbilstīgie pasākumi

1.   Iedaļa

Noieta veicināšana trešo valstu tirgos

4. pants

Atbilstīgās darbības un tirgi

Regulas (EK) Nr. 479/2008 10. panta 2. punktā minētie vīni ir atbilstīgi noieta veicināšanai trešo valstu tirgos ar noteikumu, ka:

a)	produkti ir paredzēti tiešam patēriņam, tiem adresāta valstīs ir eksporta iespējas vai potenciāli jauni noieta tirgi, un tie uzrāda augstu pievienoto vērtību;

b)	produkta izcelsme ir norādīta kā daļa no informācijas vai veicināšanas darbības, ja vīns ir ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

c)	atbalstāmā darbība ir skaidri definēta, ieskaitot konkrētu norādi par to, kurus produktus ņemt vērā, tirgvedības darbību un paredzētās izmaksas;

d)	atbalsts veicināšanai un informācijai ilgst ne vairāk kā trīs gadus konkrētajam saņēmējam konkrētā trešā valstī;

e)	informatīvie un/vai veicināšanas vēstījumi balstās uz vīna raksturīgajām īpašībām un atbilst to trešo valstu likumiem, kam tie ir paredzēti;

f)

saņēmējiem ir jābūt pietiekamai jaudai, lai pārvarētu konkrētos apgrūtinājumus, ko rada tirdzniecība ar trešām valstīm, un resursiem, kas nodrošina pasākuma maksimāli efektīvu īstenošanu. Dalībvalstīm sevišķi jāpārbauda, vai produktu būs pietiekami gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā, lai nodrošinātu tirgus pieprasījuma apmierināšanu ilgākā laikā pēc veicināšanas darbības.

Saņēmēji var būt privāti uzņēmumi un profesionālās organizācijas, ražotāju organizācijas, starpnozaru organizācijas vai, pēc dalībvalsts lēmuma, valsts iestādes. Nekādā gadījumā dalībvalsts nevar padarīt valsts iestādi par veicināšanas pasākuma vienīgo saņēmēju.

Priekšroka dodama mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (10) nozīmē un kolektīvajiem zīmolvārdiem.

Lai novērstu shēmas ļaunprātīgu izmantošanu, atbalstāmo darbību laikā vispār nebūtu pieļaujams mainīt a) un c) punktā minētos elementus, ja vien nav liecību par to, ka izmaiņas ļauj labāk izpildīt šīs darbības.

5. pants

Atlases procedūra

1.   Dalībvalstis nosaka pieteikuma iesniegšanas kārtību, jo īpaši paredzot sīkākus noteikumus par šādiem punktiem:

a)	4. pantā izklāstīto prasību un kritēriju ievērošanas pārbaude;

b)	pieteikumu iesniegšanas un katras ierosinātās darbības piemērotības izskatīšanas termiņi;

c)	attiecīgie produkti un to tirdzniecības saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, valsts tiesību aktiem un attiecīgo specifikāciju;

d)	līgumu slēgšana, ieskaitot iespējamās standarta veidlapas, nodrošinājuma iesniegšanu un avansa maksājumu kārtību;

e)	atbalstīto darbību novērtēšana.

2.   Dalībvalstis atlasa iesniegumus saskaņā ar šādiem kritērijiem:

a)	ierosinātās stratēģijas atbilstība izvirzītajiem mērķiem;

b)	ierosināto pasākumu kvalitāte;

c)	to iespējamā ietekme uz attiecīgo produktu pieprasījuma pieaugumu;

d)	apliecinājumi tam, ka ikviens iesaistītais uzņēmējs darbojas efektīvi un viņa rīcībā ir vajadzīgās tehniskās jaudas un plānojamā pasākuma izmaksas nepārsniedz parastās tirgus likmes.

3.   Izskatījušas pieteikumus, dalībvalstis izraugās tos, kas piedāvā vislabāko cenas un vērtības attiecību, un pieejamo līdzekļu robežās sastāda sarakstu, ko dara zināmu Komisijai, izmantojot VIII pielikumā norādīto veidlapu, lai pārējās dalībvalstis būtu informētas un palielinātos pasākuma saskanība.

4.   Divas vai vairākas dalībvalstis var izlemt izvēlēties kopīgu veicināšanas darbību. Tās apņemas ieguldīt finansējumā un vienojas par administratīvās sadarbības kārtību, lai atvieglinātu uzraudzību, īstenošanu un pārbaudes.

5.   Dalībvalstis nodrošina, lai visas valsts vai reģionāli atbalstītās kampaņas būtu saskaņotas ar pasākumiem, kurus finansē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 3/2008 vai Regulu (EK) Nr. 1698/2005, un pasākumiem, ko finansē saistībā ar valsts un reģionālajām kampaņām.

6.   Atbalstu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 479/2008 10. pantam nepiešķir par konkrētām darbībām, kuras atbalsta atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 20. panta c) punkta iii) daļai vai Regulas (EK) Nr. 3/2008 2. panta 3. punktam.

7.   Dalībvalstis var paredzēt atbalsta izmaksāšanu avansā pirms darbības īstenošanas ar noteikumu, ka saņēmējs ir iesniedzis nodrošinājumu.

8.   Piešķirot valsts atbalstu noieta veicināšanai, dalībvalstis par to ziņo attiecīgajā šīs regulas I, V, VII un VIII pielikuma daļā.

2.   Iedaļa

Vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana

6. pants

Definīcija

Regulas (EK) Nr. 479/2008 11. panta 3. punkta otrās daļas vajadzībām “to vīna dārzu parastā atjaunošana, kuru dabīgais dzīves cikls ir beidzies” nozīmē tā paša zemes gabala atkārtotu apstādīšanu ar to pašu šķirni saskaņā ar to pašu vīnogulāju audzēšanas sistēmu. Dalībvalstis var ieviest sīkāku specifikāciju, it īpaši attiecībā uz nomaināmo vīna dārzu vecumu.

7. pants

Procedūra un pieteikumi

1.   Dalībvalstis nosaka:

a)	pārstrukturēšanas darbību īstenošanas termiņus, kas nepārsniedz piecus gadus;

b)	iestādes vai privātpersonas, kas var iesniegt pieteikumu projektus;

c)	objektīvus kritērijus prioritāšu noteikšanai, sevišķi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 104. panta 9. punktu;

d)	pieprasījuma saturu, kas ietver piedāvāto pasākumu sīku aprakstu un piedāvātos izpildes termiņus;

e)	pieprasījuma iesniegšanas un apstiprināšanas kārtību, kurā jo īpaši paredz pieprasījumu iesniegšanas termiņus un objektīvus kritērijus, pēc kuriem nosaka prioritātes;

f)	prasību, ka visos pieprasījumos par katru finanšu gadu jānorāda attiecīgajā finanšu gadā īstenojamie pasākumi, platība, uz ko attiecas katrs pasākums, un izpildes kontroles kārtība.

2.   Dalībvalstis var noteikt minimālo platību, uz ko attiecināms atbalsts pārstrukturēšanai un pārveidošanai, minimālo platību, kas paliek pēc pārstrukturēšanas un pārveidošanas, un atkāpes no šīs prasības, kas ir pienācīgi jāpamato un jābalsta uz objektīviem kritērijiem.

8. pants

Atbalsta apjoms

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 479/2008 11. panta un šīs nodaļas noteikumus, dalībvalstis paredz noteikumus, kas attiecināmi uz konkrētu piešķiramā atbalsta jomu un apjomu. Šie noteikumi jo īpaši var paredzēt vienotas likmes summu izmaksu, maksimālos atbalsta apmērus par vienu hektāru un atbalsta korekcijas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. Ja izmantotās stādīšanas tiesības nerodas pārstrukturēšanas darbības rezultātā, lai novērstu konkurences traucējumus, atbalstu attiecīgi samazina, ņemot vērā to, ka izmantotās stādīšanas tiesības nav radījušas izaršanas izmaksas.

Atbalstu maksā par apstādīto platību, kas noteikta saskaņā ar 75. panta 1. punktu.

Noteikumi veidojami tā, lai nodrošinātu shēmas mērķu sasniegšanu.

9. pants

Finanšu vadība

1.   Ja parasti atbalsts izmaksājams tikai pēc tam, kad pabeigtas visas darbības, to var izmaksāt arī tikai par vienu paveiktu darbību, ja pārējās darbības nav īstenojamas nepārvaramas varas [force majeure] vai ārkārtēju apstākļu dēļ Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (11) 40. panta 4. punkta nozīmē.

Ja pārbaudēs atklājas, ka darbību kopums, uz kuru attiecas atbalsta pieteikums, nav pilnībā īstenots citu apstākļu dēļ, nevis nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu dēļ Regulas (EK) Nr. 1782/2003 40. panta 4. punkta nozīmē un, ja atbalsts izmaksāts pēc vienas darbību kopumā ietvertas darbības īstenošanas, dalībvalsts var pieņemt lēmumu par izmaksātās atbalsta summas piedzīšanu.

2.   Ar izņēmumu no 1. punkta dalībvalstis var paredzēt konkrētai darbībai vai visām atbalsta pieteikumā ietvertajām darbībām piemērojama atbalsta izmaksāšanu ražotājiem avansā pirms darbības(-u) īstenošanas ar nosacījumu, ka īstenošana ir sākusies un saņēmējs ir iesniedzis nodrošinājumu. Regulas (EEK) Nr. 2220/85 (12) izpildes vajadzībām noteikts pienākums attiecīgo pasākumu īstenot līdz otrā vīna ražas gada beigām pēc avansa izmaksas.

Minēto periodu dalībvalsts var koriģēt gadījumos, kad:

a)	attiecīgās platības ietilpst apgabalā, kas cietis dabas katastrofā, ko par tādu atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes;

b)	plānojamās darbības nav īstenojamas tāpēc, ka stādāmie materiāli cieš no slimībām, kuras apstiprinājusi attiecīgās dalībvalsts atzīta iestāde.

Lai atbalstu varētu izmaksāt avansā, ikvienai iepriekšējai darbībai tajā pašā platībā, par kuru ražotājs arī saņēmis atbalstu avansā, jābūt pilnīgi īstenotai.

Ja pārbaudēs atklājas, ka atbalsta pieteikuma aptvertais pasākums, par kuru izmaksāts avanss, nav pilnīgi izpildīts, pēc dalībvalsts lēmuma var piemērot sodu.

10. pants

Pārejas posma pasākumi

Dalībvalstis var atļaut notiekošās pārstrukturēšanas darbības, kas ieplānotas, īstenojot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 11. pantu, pārnest uz jaunu iesniegumu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 479/2008 11. panta 3. punktam ar šādiem nosacījumiem:

a)	pārnešana tiek finansēta līdzekļu robežās, kas atbalsta programmā pasākumam atvēlēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 11. panta 3. punktu;

b)	pasākuma turpinājums, vajadzības gadījumā pēc korekcijām, atbilst šā panta nosacījumiem.

3.   Iedaļa

Priekšlaicīga novākšana

11. pants

Priekšlaicīgas novākšanas definīcija

Regulas (EK) Nr. 479/2008 12. pantā un šajā iedaļā komerciālu vīnogu atstāšana pie koka parastā ražošanas cikla beigās (nenovākšana) nav uzskatāma par vīnogu priekšlaicīgu novākšanu.

Turklāt zemes gabala platību, par kuru saņemts atbalsts par ražas priekšlaicīgu novākšanu, neieskaita, aprēķinot tehniskajās specifikācijās noteikto ražas ierobežojumu vīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

12. pants

Nosacījumi priekšlaicīgas novākšanas īstenošanai

1.   Priekšlaicīgas novākšanas pasākuma sakarā dalībvalstis:

a)

pieņem sīkāk izstrādātus noteikumus par pasākuma īstenošanu, aptverot: i) iepriekšēju paziņošanu par priekšlaicīgu novākšanu; ii) izmaksājamās atlīdzības summu; iii) noteikumus, kas nodrošina, ka attiecīgās platības tiek uzturētas labā veģetācijas stāvoklī un pasākuma piemērošanas rezultātā nerodas negatīva ietekme uz vidi un augu veselību, kā arī var pārbaudīt, ka pasākums tiek izpildīts pareizi; saistībā ar šiem mērķiem dalībvalstis var pasākumam piemērot ierobežojumus, pamatojoties uz objektīviem nediskriminējošiem kritērijiem, ieskaitot dažādu šķirņu vīnogu nogatavošanās laiku, vides un augu veselības apdraudējumus vai izmantotās metodes;

b)	nosaka termiņu priekšlaicīgas novākšanas pieteikumiem katru gadu laikā no 15. aprīļa līdz 31. maijam;

c)	līdz 31. maijam nosaka paredzamo tirgus situāciju, kas attaisno priekšlaicīgas novākšanas piemērošanu, lai atjaunotu tirgus līdzsvaru un novērstu krīzi;

d)

nodrošina pasākuma pareizu īstenošanu, kontrolējot, vai priekšlaicīgas novākšanas darbība tiek izpildīta sekmīgi; platības, par kurām saņem atbalstu priekšlaicīgai novākšanai, pēc pasākuma izpildes tiek sistemātiski pārbaudītas uz vietas; pārbauda tos zemes gabalus, par kuriem ir iesniegti atbalsta pieteikumi. Pirmās daļas d) apakšpunktā minētajā kontrolē ietilpst: i) pārbaude, vai attiecīgais vīna dārzs eksistē un vai attiecīgā platība ir kārtīgi apstrādāta; ii) pārbaude, vai visi ķekari ir pilnīgi noņemti vai iznīcināti; iii) izmantotās metodes pārbaude; katrs lauksaimnieks, kas piesakās uz atbalstu priekšlaicīgai novākšanai, saglabā darbības izmaksu pierādījumus. Lai nodrošinātu, ka zemes gabalā, par kuru saņemts atbalsts, vairs nepaliek tirgojamas vīnogas, visas pārbaudes veicamas no katra gada 15. jūnija līdz 31. jūlijam, un katrā ziņā katrā atsevišķā platībā tām jābūt pabeigtām līdz parastajam nogatavošanās sākumam (Baggiolini stadija M, BBCH stadija 83).

2.   Priekšlaicīgu novākšanu nepiemēro divus gadus pēc kārtas vienā un tajā pašā zemes gabalā.

3.   Ja pirms priekšlaicīgas novākšanas ražu pilnīgi vai daļēji noposta dabas katastrofa Komisijas Regulas (EK) Nr. 1857/2006 (13) nozīmē, atbalstu nepiešķir.

4.   Ja ražu pilnīgi vai daļēji noposta starp priekšlaicīgas novākšanas atbalsta izmaksu un ražas laiku, atbalstu jau saņēmušai platībai nevar piešķirt ražas apdrošināšanas finansiālo kompensāciju par ienākumu zaudējumu.

13. pants

Pieteikšanās procedūra

1.   Dalībvalstis nosaka pieteikšanās procedūru, kurā jo īpaši nosaka piemaksu, kas piemērojama attiecīgajam ražotājam, un pieteikumam pievienojamo vajadzīgo informāciju. Pieteikumā iekļaujami dati par platību, vidējā ražība, izmantojamā metode, kā arī vīnogu šķirne un no tām iegūtā vīna veids.

2.   Dalībvalstis pārbauda, vai pieteikumi ir pienācīgi pamatoti. Šim nolūkam tās var paredzēt, ka ražotājam kopā ar pieteikumu jāiesniedz rakstiska apņemšanās. Ja pieteikumu atsauc bez pamatota iemesla, tās var paredzēt, ka attiecīgajam ražotājam jāsedz pieprasījuma apstrādes izmaksas.

14. pants

Kompensācija

1.   Katru gadu dalībvalstis aprēķina priekšlaicīgas novākšanas tiešās izmaksas saskaņā ar manuālajām, mehāniskajām un ķīmiskajām metodēm, ko tās pieļauj saistībā ar 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta (iii) daļu. Ja vienā konkrētā platībā izmanto vairāk par vienu metodi, kompensāciju aprēķina, ņemot vērā lētāko metodi.

2.   Dalībvalstis definē priekšlaicīgas novākšanas radīto ienākumu zaudējumu pēc objektīviem nediskriminējošiem kritērijiem.

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 479/2008 12. panta 4. punktam dalībvalstis nosaka minētās regulas 12. panta 3. punktā paredzētā atbalsta apjomu, pamatojoties uz standarta izmaksām un standarta pieņēmumiem par neiegūtajiem ienākumiem. Dalībvalstis nodrošina, lai aprēķini:

a)	ietvertu tikai pārbaudāmus elementus;

b)	pamatotos uz rādītājiem, ko nosaka attiecīgi eksperti;

c)	skaidri norādītu šo rādītāju avotus;

d)	būtu diferencēti, ņemot vērā attiecīgi reģionālos vai vietējos apstākļus.

Atbalstu maksā par apstādīto platību, kas noteikta saskaņā ar šīs regulas 75. panta 1. punktu.

4.   Iedaļa

Kopējie fondi

15. pants

Atbalsta apjoms

Regulas (EK) Nr. 479/2008 13. punktā norādīto pasākumu dalībvalstis var iekļaut savās atbalsta programmās ar šādiem noteikumiem:

a)	atbalsta laikposms nepārsniedz trīs gadus;

b)

atbalsts kopējo fondu izveides administratīvajām izmaksām kopējo fondu pirmajā, otrajā un trešajā darbības gadā attiecīgi ierobežojams līdz šādai daļai no ražotāju iemaksām kopējā fondā tā pirmajā, otrajā un trešajā darbības gadā: i) 10 %, 8 % un 4 % dalībvalstīs, kuras pievienojās Kopienai 2004. gada 1. maijā vai vēlāk; ii) 5 %, 4 % un 2 % citās dalībvalstīs;

c)	dalībvalstis var noteikt maksimumu administratīvo izmaksu summām, ko var saņemt kopējo fondu izveidei;

d)	dalībvalstis nosaka minētā pasākuma īstenošanas kārtību.

5.   Iedaļa

Ražas apdrošināšana

16. pants

Atbilstības nosacījumi

Regulas (EK) Nr. 479/2008 14. punktā norādīto pasākumu dalībvalstis var iekļaut savās atbalsta programmās ar šādiem noteikumiem:

a)	saistībā ar ražas apdrošināšanas pasākumiem dalībvalstis nosaka minēto pasākumu īstenošanas kārtību, tostarp noteikumus, kas nodrošina, ka ražas apdrošināšanas pasākumi nekropļo konkurenci apdrošināšanas tirgū;

b)	ražotāji, kuri piesakās shēmā, savas apdrošināšanas polises iesniedz valsts iestādēs, lai dalībvalstis varētu izpildīt Regulas (EK) Nr. 479/2008 14. panta 2. punktā minēto nosacījumu;

c)

dalībvalstis nosaka atbalsta maksimumu, lai ievērotu Regulas (EK) Nr. 479/2008 14. panta 3. punktā minētos nosacījumus. Attiecīgos gadījumos dalībvalstis var noteikt apjomu, pamatojoties uz standarta izmaksām un standarta pieņēmumiem par neiegūtajiem ienākumiem. Dalībvalstis nodrošina, lai aprēķini: i) ietvertu tikai pārbaudāmus elementus; ii) pamatotos uz rādītājiem, ko nosaka attiecīgi eksperti; iii) skaidri norādītu šo rādītāju avotus; iv) būtu diferencēti, ņemot vērā attiecīgi reģionālos vai vietējos apstākļus.

Regulas (EK) Nr. 479/2008 14. pantā “nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas pielīdzināmi dabas katastrofām” nozīmē to pašu, ko Komisijas Regulas (EK) Nr. 1857/2006 2. panta 8. punktā.

Piešķirot valsts atbalstu ražas apdrošināšanai, dalībvalstis par to ziņo attiecīgajā šīs regulas I, V un VII pielikuma daļā.

6.   Iedaļa

Ieguldījumi

17. pants

Atbilstīgie pasākumi

Attiecībā uz atbalstītajiem ieguldījumiem jāievēro attiecīgajam ieguldījumam piemērojamie Kopienas standarti.

Attaisnotie izdevumi ir:

a)	nekustamo īpašumu celtniecība, iegāde, ieskaitot nomu, vai labiekārtošana;

b)

jaunu iekārtu un aprīkojuma, ieskaitot datoru programmatūras, pirkšana vai izpirkumnoma, nepārsniedzot pamatlīdzekļu tirgus vērtību; citas izmaksas, kas saistās ar izpirkumnomas līgumu, piemēram, līzinga devēja peļņa, procentu refinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas un apdrošināšanas izmaksas, nav attaisnotie izdevumi;

c)	vispārējās izmaksas, kas saistītas ar a) un b) punktā minētajām izmaksām, piemēram, arhitektu, inženieru un konsultantu atalgojums, priekšizpētes veikšana, patentu un licenču iegāde.

Atkāpjoties no b) punkta, tikai mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (14) nozīmē dalībvalstis pienācīgi pamatotos gadījumos var noteikt nosacījumus, saskaņā ar kuriem par attaisnotajiem izdevumiem var uzskatīt lietotu iekārtu pirkumu.

Ieguldījumi vienkāršā nomaiņā nav attaisnotie izdevumi, lai nodrošinātu, ka ar šiem ieguldījumiem pārstrādes ķēdē tiek sasniegts pasākuma mērķis, t. i., uzlabojas pielāgošanās tirgus pieprasījumam un palielinās konkurence.

18. pants

Atbilstīgie pasākumi jaunu produktu izstrādei

Regulas (EK) Nr. 479/2008 15. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās jaunu produktu, procesu un tehnoloģijas izstrādes izmaksas attiecas uz sagatavošanas darbiem, piemēram, projektēšanu, produkta, procesa vai tehnoloģijas izstrādi un izmēģinājumiem un ar tiem saistītiem materiāliem un/vai nemateriāliem ieguldījumiem pirms izstrādāto produktu, procesu vai tehnoloģijas izmantošanas komerciāliem nolūkiem.

Ieguldījumi vienkāršā nomaiņā nav attaisnotie izdevumi, lai nodrošinātu, ka ar šo atbalstu tiek sasniegts pasākuma mērķis, t. i., uzlabojas pielāgošanās tirgus pieprasījumam un palielinās konkurētspēja.

19. pants

Finanšu vadība

Izņemot nepārvaramas varas gadījumu vai ārkārtējus apstākļus Regulas (EK) Nr. 1782/2003 40. panta 4. punkta nozīmē, kas notiek laikposmā, kurā jāveic ieguldījumi, atbalsts izmaksājams, tiklīdz ir noskaidrots, ka visi atbalsta pieteikumā ietvertie ieguldījumi ir īstenoti un pārbaudīti uz vietas.

Ieguldījumu atbalsta saņēmēji no maksājumu aģentūras var prasīt avansa maksājumu, ja tāda iespēja ir iekļauta valsts atbalsta programmā.

Avansu apjoms nepārsniedz 20 % no valsts atbalsta, kas saistīts ar ieguldījumu, un tā izmaksāšanas priekšnoteikums ir bankas garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums, kas atbilst 110 % no avansa apjoma.

Nodrošinājumu atbrīvo, tiklīdz kompetentā iestāde konstatē, ka faktisko izdevumu apjoms, kas atbilst ar ieguldījumu saistītajam valsts atbalstam, pārsniedz avansa apjomu.

20. pants

Saderība un saskanība

Atbalstu nepiešķir tirgdarbībai, par kuru saņemts atbalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 10. pantu.

Piešķirot valsts atbalstu ieguldījumiem, dalībvalstis par to ziņo attiecīgajā šīs regulas I, V un VII pielikuma veidlapu daļā.

7.   Iedaļa

Blakusproduktu iznīcināšana

21. pants

Spirta minimālā satura noteikšana

1.   Ievērojot Regulas (EK) Nr. 479/2008 VI pielikuma D daļas 1. punktu, dalībvalstis nosaka spirta saturu, kam jābūt blakusproduktos, salīdzinājumā ar spirta saturu saražotajā vīnā. Dalībvalstis var koriģēt spirta minimālo procentuālo saturu pēc objektīviem nediskriminējošiem kritērijiem.

2.   Ja dalībvalsts atbilstīgi 1. punktam noteiktā attiecīgā procentuālā attiecība netiek sasniegta, tad tie, kam ir tāds pienākums, piegādā zināmu vīna daudzumu no savas produkcijas, tā nodrošinot minēto procentuālo attiecību.

3.   Lai noteiktu spirta saturu blakusproduktos attiecībā pret spirta saturu saražotajā vīnā, dažādajām vīnogu audzēšanas zonām piemēro šādu standarta dabīgo spirta tilpumkoncentrāciju:

a)	8,0 % A zonā;

b)	8,5 % B zonā;

c)	9,0 % C I zonā;

d)	9,5 % C II zonā;

e)	10,0 % C III zonā.

22. pants

Blakusproduktu iznīcināšana

Ražotājiem (piemērojot uzraudzību) jāizņem no apgrozības vīndarības un jebkādas citas vīnogu pārstrādes blakusproduktus, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

blakusproduktus izņem no apgrozības nekavējoties un ne vēlāk par tā vīna gada beigām, kurā tie ir iegūti. Dalībvalstis var noteikt agrāku termiņu; izņemšanu no apgrozības kopā ar norādi par aptuvenajiem daudzumiem vai nu ieraksta reģistrā, ko ved saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 112. panta 2. punktu, vai arī to apstiprina kompetentā iestāde;

b)	izņemšanā ir jāievēro piemērojamie Kopienas tiesību akti, it sevišķi attiecībā uz vidi.

Attiecīgo vīna nogulšņu izņemšanu no apgrozības uzskata par notikušu, ja nogulsnes ir denaturētas, padarot to izmantošanu vīndarībā neiespējamu, un ja denaturēto nogulšņu piegāde trešām personām ir ierakstīta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 479/2008 112. panta 2. punktu kārtotajā reģistrā. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šādu darījumu pārbaudes. Tām var būt attiecīgo trešo personu iepriekšējas atzīšanas sistēma.

Dalībvalstis var nolemt, ka ražotājiem, kas attiecīgajā vīna gadā savās ražošanas telpās nesaražo vairāk par 25 hektolitriem vīna vai misas, blakusprodukti nav jāiznīcina.

23. pants

Blakusproduktu iznīcināšana ar destilāciju

1.   Ražotāji var izpildīt iznīcināšanas pienākumu, vīndarības vai citādas vīnogu pārstrādes blakusproduktu daļu vai tos visus nododot destilācijā.

2.   Dalībvalstis var pieprasīt, lai vīndarības vai citādas vīnogu pārstrādes blakusproduktu vai to daļas nodošana destilācijā ir obligāta daļai ražotāju vai visiem ražotājiem, pamatojoties uz objektīviem nediskriminējošiem kritērijiem. Šo pienākumu var arī izpildīt, vīnu nododot etiķa rūpniecībai.

3.   Attiecīgās dalībvalstis to noteiktajā kārtībā var ieviest destilētāju sertifikācijas sistēmu.

24. pants

Atbalsta mērķis

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 16. pantā minētais atbalsts, ievērojot 3. punktā minēto nosacījumu un tā paša panta 1. punkta otrajā daļā noteiktos limitus, izmaksājams destilētājiem, kas pārstrādā destilācijai nodotos produktus jēlspirtā, kura spirta koncentrācija ir vismaz 92 tilp. %.

2.   Attiecīgajā atbalstā ietilpst vienreizēja summa, kas paredzēta, lai kompensētu šo produktu savākšanas izmaksas, kuras pārvedama no destilētāja uz ražotāju, ja attiecīgās izmaksas uzņemas ražotājs.

3.   Dalībvalstis var paredzēt atbalsta izmaksu avansā, ja, ja saņēmējs ir iesniedzis nodrošinājumu.

4.   Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus šajā pantā paredzētā pasākuma piemērošanas noteikumus.

25. pants

Atbalsta apjoms

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 16. pantā minētā destilētājam izmaksājamā atbalsta maksimālais apjoms tiek noteikts pēc spirta tilpumkoncentrācijas un hektolitriem šādi:

a)	jēlspirtam, ko iegūst no čagām: EUR 1,1/tilp. %/hl;

b)	jēlspirtam, ko iegūst no vīna un nogulsnēm: EUR 0,5/tilp. %/hl.

2.   Dalībvalstis 1. punktā noteiktajās robežās pēc objektīviem nediskriminējošiem kritērijiem nosaka atbalsta apjomu un 24. panta 2. punktā minēto vienreizējās summas kompensāciju par savākšanas izmaksām un dara to zināmu Komisijai attiecīgajā I, V un VII pielikuma veidlapu daļā. Šos lielumus var koriģēt saskaņā ar dažādiem ražošanas veidiem pēc objektīviem nediskriminējošiem kritērijiem.

8.   Iedaļa

Dzeramā spirta destilācija

26. pants

Atbalsta mērķis

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 17. pantā minētais atbalsts ar tajā minētajiem kritērijiem pēc objektīviem nediskriminējošiem kritērijiem piešķirams ražotājiem, kuru produkcijas galīgais izmantojums ir vīna destilātu ražošana dzeramā spirta nozarei.

2.   Atbalstu var maksāt vīna ražotājiem, kuri nav vīnogu audzētāji.

3.   Dalībvalstis var paredzēt atbalsta izmaksāšanu avansā, ja saņēmējs ir iesniedzis nodrošinājumu.

4.   Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus šajā pantā paredzētā pasākuma piemērošanai.

27. pants

Atbalsta apjoms

Dalībvalstis nosaka atbalsta apjomu par vienu hektāru un dara to zināmu Komisijai attiecīgajā I, V un VII pielikuma veidlapu daļā. Šos lielumus var pēc objektīviem nediskriminējošiem kritērijiem jo īpaši koriģēt atbilstīgi ražošanas reģionam un ražošanas apstākļiem.

9.   Iedaļa

Krīzes destilācija

28. pants

Pasākuma definīcija

1.   Ievērojot Regulas (EK) Nr. 479/2008 18. pantā minēto nosacījumu, tā paša panta 4. un 5. punktā minētā pieejamā budžeta robežās dalībvalstis, kuras savas teritorijas daļā vai visā teritorijā vienai vai vairākām vīna kategorijām pēc objektīviem nediskriminējošiem kritērijiem sāk krīzes destilāciju, dara to zināmu Komisiju, izdarot grozījumu savās atbalsta programmās.

2.   Dalībvalstis var noteikt, ka pēc objektīviem nediskriminējošiem kritērijiem šī destilācija ir obligāta daļai tās ražotāju vai visiem ražotājiem.

3.   Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus šajā pantā paredzētā pasākuma piemērošanai.

29. pants

Atbalsta noteikumi

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 18. pantā minētais atbalsts, ievērojot tā paša panta 3. punktā minēto nosacījumu, izmaksājams destilētājiem, kas pārstrādā vīnu jēlspirtā, kura spirta koncentrācija ir vismaz 92 tilp. %.

2.   Atbalstā var būt ietverta minimālā cena, ko destilētāji nodod vīna ražotājiem.

3.   Dalībvalstis var paredzēt atbalsta izmaksāšanu avansā, ja saņēmējs ir iesniedzis nodrošinājumu.

30. pants

Atbalsta apjoms

1.   Dalībvalstis nosaka atbalsta apjomu un attiecīgos gadījumos minimālo cenu 29. pantā minētajiem vīna ražotājiem un dara to zināmu Komisijai attiecīgajā I, V un VII pielikuma veidlapu daļā. Šos lielumus pēc objektīviem nediskriminējošiem kritērijiem jo īpaši var koriģēt atbilstīgi ražošanas reģionam un vīna kategorijai. Katrā gadījumā atbalsts nosakāms tā, lai vīna ražotajiem maksātā cena nepārsniegtu tirgus cenu attiecīgajā ražošanas reģionā un vīna kategorijā.

2.   Vajadzības gadījumā dalībvalstis attiecīgi samazina minimālo cenu Regulas (EK) Nr. 479/2008 19. pantā minēto atbalstu izmantojušajiem vīna ražotājiem, kuru vīnu spirta koncentrācija ir palielināta, pievienojot saharozi vai misu.

31. pants

Valsts atbalsts

Ja dalībvalstis piešķir valsts atbalstu krīzes destilācijai, tās reģistrē katra pieteikuma datus un rezultātus. Tās dara tos zināmus attiecīgajā rindā, kas norādīta II, III un IV pielikumā.

10.   Iedaļa

Koncentrētas vīnogu misas izmantošana

32. pants

Atbalsta mērķis

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 19. pantā minēto atbalstu piešķir vīna ražotājiem, kuri izmanto Kopienā ražotu koncentrētu vīnogu misu un rektificētu koncentrētu vīnogu misu, lai palielinātu Regulas (EK) Nr. 479/2008 V pielikuma A punktā minēto produktu dabīgo spirta saturu.

2.   Dalībvalstis var paredzēt atbalsta izmaksāšanu avansā, ja saņēmējs ir iesniedzis nodrošinājumu.

3.   Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus šajā pantā paredzētā pasākuma piemērošanai.

33. pants

Atbalsta apjoms

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 19. panta 1. punktā minētā atbalsta maksimālo apmēru nosaka pēc potenciālās spirta tilpumkoncentrācijas (tilp. %) vienā hektolitrā šādām produktu kategorijām:

a)	koncentrēta vīnogu misa: EUR 1,699/tilp. %/hl;

b)	rektificēta koncentrēta vīnogu misa: EUR 2,206/tilp. %/hl.

2.   Dalībvalstis 1. punktā noteiktajās robežās pēc objektīviem nediskriminējošiem kritērijiem nosaka atbalsta apjomu katrai produktu kategorijai un dara to zināmu Komisijai attiecīgajā I, V un VII pielikuma veidlapu daļā. Šos lielumus var koriģēt pa reģioniem vai vīnogu audzēšanas platībām pēc objektīviem nediskriminējošiem kritērijiem.

3.   Šā panta 1. punktā uzskaitīto produktu potenciālo spirta koncentrāciju nosaka, Regulas (EK) Nr. 1623/2000 I pielikuma ekvivalences tabulas skaitļus attiecinot uz refraktometra (kas lietots saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 558/93 (15) pielikumā noteikto metodi) nolasījumiem 20° C temperatūrā. Kompetentu iestāžu pārbaudēs atļautā pielaide ir 0,2 % tilp.

34. pants

Pārbaudes

Dalībvalstu kompetentās iestādes dara visu vajadzīgo, lai nodrošinātu pārbaudes, kas vajadzīgas, lai jo īpaši pārbaudītu tā produkta identitāti un daudzumu, kuru izmanto spirta koncentrācijas palielināšanai, un atbilstību Regulas (EK) Nr. 479/2008 V pielikuma A un B punktam.

III   NODAĻA

Ziņošana, novērtēšana un vispārīgi noteikumi

35. pants

Ziņošana un novērtēšana

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 21. panta 1. punktā minēto ziņojumu Komisijai dalībvalstis iesniedz šīs regulas V un VI pielikumā norādītajā veidlapā. Attiecīgajās tabulās ietvertā informācija attiecas uz katru gadu saistībā ar atbalsta programmas pasākumiem:

a)	programmu plānošanas periodā jau radušos izdevumu saraksts pa finanšu gadiem, kas nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt kopējo finansējumu, kāds piešķirts dalībvalstij atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 479/2008 II pielikumam;

b)

atbalsta prognozes turpmākajiem finanšu gadiem līdz paredzētā atbalsta programmas īstenošanas perioda beigām, nepārsniedzot kopējo finansējumu, kāds piešķirts dalībvalstij atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 479/2008 II pielikumam, saskanīgi ar pēdējo atjauninājumu, kas iesūtīts, izpildot šīs regulas 3. pantu.

2.   Tajā pašā paziņojumā dalībvalstis VII pielikumā norādītajā veidlapā iesniedz tehniskos datus, kas saistīti ar atbalsta programmas pasākumu īstenošanu. Datus par veicināšanas pasākuma īstenošanu dalībvalstis iesniedz VIII pielikumā iekļautajā veidlapā.

3.   Atsauces par attiecīgo finanšu gadu attiecas uz faktiskajiem dalībvalstu maksājumiem, kas veikti laikā no 16. oktobra līdz nākamā gada 15. oktobrim.

4.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 21. panta 2. punktā minētais ziņojums dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai tajā pašā šīs regulas V un VI pielikumā iekļautajā veidlapā. Turklāt secinājumiem pievieno šādus punktus:

—	C1. Atbalsta programmas izmaksu un ieguvumu novērtējums;

—	C2. Atbalsta programmas efektivitātes uzlabošanas veidi.

5.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai pasākumus, kas veikti, lai izpildītu 9. panta 1. punktā un 12. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētos noteikumus. Paziņošana izdarāma VIIIa un VIIIb pielikumā iekļautajā veidlapā.

6.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 5. panta 4. punktā minētajām dalībvalstīm nav jāiesniedz šīs regulas V, VI, VII, VIII, VIIIa un VIIIb pielikuma veidlapas.

7.   Dalībvalstis reģistrē datus par visām grozītajām un negrozītajām atbalsta programmām un visiem pasākumiem, kas veikti, izpildot programmas.

36. pants

Izslēgšana

Nekāds finansiāls atbalsts no valsts atbalsta programmām nav piešķirams ražotājiem, uz kuriem attiecas nelikumīgās platībās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 479/2008 85. un 86. pantā, un par šīs regulas 60. panta 3. punktā minētajām potzaru audzētavām.

37. pants

Izmaksas termiņš

Dalībvalstis katram pasākumam, izņemot Regulas (EK) Nr. 479/2008 9. pantā minēto pasākumu,:

a)	nosaka pieteikuma iesniegšanas termiņu;

b)

pēc tam, kad ir iesniegts derīgs un pilnīgs pieteikums, samaksā saņēmējiem: i) septiņu mēnešu laikā par pasākumiem, kurus var pabeigt un pārbaudīt viena gada laikā; ii) saprātīgā laika periodā, kas jānosaka dalībvalstij un jāpaziņo Komisijai attiecīgajās I pielikuma daļās par pasākumiem, kurus nevar pabeigt un pārbaudīt viena gada laikā.

III   SADAĻA

TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM

I   NODAĻA

Noteikumi par iekļuves cenu vīnogu sulai un misai

38. pants

Definīcija

Šajā sadaļā “sūtījums” nozīmē tā produkta daudzumu, ko viens un tas nosūtītājs nosūtījis vienam un tam pašam saņēmējam, iesniedzot vienu muitas deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā. Katra deklarācija var attiekties tikai uz vienas un tās pašas izcelsmes precēm, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (16) 23. un 24. pantā, un uz kurām attiecas viens kombinētās nomenklatūras kods.

39. pants

Sūtījumu pārbaude

1.   Produktiem, uz kuriem attiecas KN kodi 2009 61, 2009 69 un 2204 30, kuri uzskaitīti kopējā muitas tarifa I pielikuma Trešās daļas I iedaļas 2. pielikumā un uz kuriem attiecas iekļuves cenu režīms, faktisko muitas vērtību pārbauda, pārbaudot katru sūtījumu.

2.   Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (17) 2. pielikuma iekļuves cenu 1. punktā norādītajiem produktiem nosaka pēc muitas vērtības.

II   NODAĻA

Vīna, vīnogu sulas un misas sertifikāti un analīzes pārskati importējot

1.   Iedaļa

Vispārīga informācija

40. pants

Vajadzīgie dokumenti

Regulas (EK) Nr. 479/2008 82. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētais sertifikāts un analīzes pārskats ir viens dokuments, kura:

a)	“sertifikāta” daļu aizpilda tās trešās valsts iestāde, no kuras produkti nāk;

b)	“analīzes pārskata” daļu aizpilda tās trešās valsts atzīta oficiāla laboratorija, no kuras produkti nāk.

41. pants

Analīzes pārskata saturs

Analīzes pārskatā sniedz šādas ziņas:

a)	par vīniem un rūgstošu vīnogu misu: i) kopējā spirta tilpumkoncentrācija; ii) faktiskā spirta tilpumkoncentrācija;

b)	par vīnogu misu un vīnogu sulu – blīvums;

c)

par vīniem, vīnogu misu un vīnogu sulu: i) kopējais sausais atlikums; ii) kopējais skābums; iii) gaistošo skābju saturs; iv) citronskābes saturs; v) kopējais sēra dioksīda saturs; vi) starpsugu krustošanā iegūtu šķirņu (tiešo ražotāja hibrīdu vai citu Vitis vinifera sugai nepiederīgu šķirņu) klātbūtne.

42. pants

Atbrīvojumi

1.   Sertifikāts un analīzes pārskats nav jāuzrāda par tiem produktiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs un ko no šīm valstīm izved marķētās tvertnēs, kuru tilpība nepārsniedz piecus litrus un kurām ir vienreiz lietojamie aizbāžņi, ja kopējais transportētais daudzums neatkarīgi no tā, vai tas sastāv no atsevišķiem sūtījumiem vai ne, nepārsniedz 100 litru.

2.   Ja produkti neatbilst 1. punkta nosacījumiem, sertifikāts un analīzes pārskats nav jāuzrāda par šādiem produktiem:

a)	vīns, vīnogu misa un vīnogu sula, kas atrodas ceļotāju personīgajā bagāžā Padomes Regulas (EEK) Nr. 918/83 (18) 45. panta nozīmē, līdz 30 l vienam ceļotājam;

b)	vīns sūtījumos no vienas privātpersonas otrai Regulas (EEK) Nr. 918/83 29. panta nozīmē, līdz 30 l vienā sūtījumā;

c)	vīns un vīnogu sula, kas ir tādas fiziskas personas īpašumā, kura maina pastāvīgo dzīvesvietu no trešās valsts uz Kopienu Regulas (EEK) Nr. 918/83 2. panta nozīmē;

d)	tirdzniecības izstādēm paredzēts vīns un vīnogu sula, kā paredzēts Regulas (EEK) Nr. 918/83 95. pantā, ja minētie produkti ir iepildīti marķētās tvertnēs, kuru tilpums nepārsniedz divus litrus un kurām ir vienreiz lietojamie aizbāžņi;

e)	vīna, vīnogu misas un vīnogu sulas daudzumi citās tvertnēs, kas tiek ievesti zinātniskiem un tehniskiem eksperimentiem un nav lielāki par 100 l;

f)	vīni un vīnogu sula, ko importē saskaņā ar Vīnes 1961. gada 18. aprīļa konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, Vīnes 1963. gada 24. aprīļa konvenciju par konsulārajām attiecībām vai citām konvencijām par konsulātiem vai 1969. gada 16. decembra Ņujorkas konvenciju par īpašām misijām;

g)	vīni un vīnogu sula, kas ietilpst starptautiskās satiksmes kuģu un gaisa kuģu krājumos;

h)	uz trešo valsti eksportēti Eiropas Kopienā pudelēs sapildīti tās izcelsmes vīni un vīnogu sula, kas atvesti atpakaļ Kopienas muitas teritorijā un laisti brīvā apgrozībā.

2.   Iedaļa

Izpildāmās prasības un sīki izstrādāti noteikumi sertifikāta un analīzes pārskata sastādīšanai un izmantošanai, importējot vīnu, vīnogu sulu un vīnogu misu

43. pants

V I 1 dokuments

1.   Sertifikātu un analīzes pārskatu katram sūtījumam, ko paredzēts importēt Kopienā, sastāda kā vienu V I 1 dokumentu.

Pirmajā daļā minētais dokuments sastādāms V I 1 veidlapā, kas atbilst paraugam IX pielikumā. To paraksta oficiālas iestādes amatpersona un 48. pantā minētās atzītās laboratorijas amatpersona.

2.   Ja attiecīgais produkts nav paredzēts tiešai lietošanai pārtikā, V I 1 veidlapas analīzes pārskata daļa nav jāaizpilda.

Ja vīns ir iepildīts marķētās tvertnēs, kuru tilpība nepārsniedz 60 litrus un kurām ir vienreizējas lietošanas aizbāžņi, un ja vīna izcelsmes valsts ir minēta XII pielikumā un tā ir piedāvājusi īpašas garantijas, ko Kopiena ir pieņēmusi, V I 1 veidlapas analīzes pārskata daļu aizpilda tikai attiecībā uz:

a)	faktisko spirta tilpumkoncentrāciju;

b)	kopējo skābumu;

c)	kopējo sēra dioksīda saturu.

44. pants

Dokumentu apraksts

1.   V I 1 veidlapas sastāv no drukāta vai ar roku rakstīta oriģināla un vienlaicīgi izgatavotas kopijas – minētajā secībā.

2.   V I 2 veidlapa ir izraksts, ko sagatavo saskaņā ar X pielikumā sniegto paraugu, tajā ir informācija, kas ietverta V I 1 dokumentā vai citā V I 2 izrakstā, un to apzīmogo Kopienas muitas iestāde. V I 2 veidlapas sastāv no oriģināla un divām kopijām – minētajā secībā.

3.   V I 1 dokumentiem un V I 2 izrakstiem jāatbilst XI pielikumā izklāstītajiem tehniskajiem noteikumiem.

4.   Gan oriģināls, gan kopija ir kopā ar produktu. V I 1 un V I 2 veidlapas ir jāaizpilda vai nu drukātā veidā, vai rokrakstā, vai arī ar līdzvērtīgiem tehniskiem līdzekļiem, ko atzinusi oficiālā iestāde. Rokrakstā aizpildītas veidlapas aizpilda ar tinti, rakstot drukātiem burtiem. Nav atļauta dzēšana vai pārrakstīšana. Labojumi ir izdarāmi, izsvītrojot visus nepareizos datus un attiecīgi pierakstot vajadzīgos datus. Visas šādi izdarītas izmaiņas to autoram ir jāapstiprina un oficiālai iestādei, laboratorijai vai muitas iestādei attiecīgi jāapzīmogo.

5.   Uz V I 1 dokumentiem un V I 2 izrakstiem jābūt kārtas numuram, ko V I 1 dokumentiem piešķir oficiālā iestāde, kuras amatpersona paraksta sertifikātu, bet V I 2 izrakstiem – muitas iestāde, kura tos apzīmogo saskaņā ar 47. panta 2. un 3. punktu.

6.   Neskarot 2., 3., 4. un 5. punktu, V I 1 un V I 2, drīkst izsniegt un izmantot, lietojot datorizētas sistēmas saskaņā ar dalībvalstu kompetento iestāžu sīki izstrādātiem noteikumiem. Elektronisko V I 1 un V I 2 dokumentu saturam ir jābūt identiskam papīra formā esošā dokumenta saturam.

45. pants

Vienkāršota procedūra

1.   V I 1 dokumentus, ko sastādījuši vīna ražotāji XII pielikumā uzskaitītajās trešās valstīs, kuras ir piedāvājušas īpašas garantijas, ko Kopiena ir pieņēmusi, uzskata par 48. pantā paredzētajā sarakstā iekļauto iestāžu un laboratoriju sastādītiem sertifikātiem vai analīzes pārskatiem, ar nosacījumu, ka vīna ražotāji ir saņēmuši individuālu apstiprinājumu no minēto trešo valstu kompetentajām iestādēm un minētās iestādes tos pārbauda.

2.   Šā panta 1. punktā minētie apstiprinātie ražotāji izmanto V I 1 veidlapas, 9. ailē norādot tās trešās valsts oficiālās iestādes nosaukumu un adresi, kas tos ir apstiprinājusi. Ražotāji aizpilda veidlapu, papildus norādot:

a)	1. ailē – savu uzvārdu vai nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru XII pielikumā uzskaitītajās trešās valstīs,

b)	10. ailē – vismaz 43. panta 2. punktā paredzētos datus.

Izsvītrojuši vārdus “amatpersonas uzvārds un amats”, ražotāji parakstās 9. un 10. ailē paredzētajā vietā.

Nav vajadzīgi ne zīmogi, ne laboratorijas nosaukums un adrese.

46. pants

Izņēmumi

Šīs regulas 43. panta 2. punkta un 45. panta piemērošanu var apturēt, ja konstatē, ka produkti, kam šos pasākumus piemēro, ir viltoti un tāpēc varētu apdraudēt patērētāju veselību, vai ir izgatavoti ar tādiem vīndarības paņēmieniem, kas nav minēti Regulas (EK) Nr. 479/2008 82. panta 2. punktā.

47. pants

Lietošana

1.   V I 1 dokumentu oriģinālu un kopiju vai V I 2 izrakstus pēc muitas formalitāšu pabeigšanas, kas vajadzīgas attiecīgā sūtījuma laišanai brīvā apgrozībā, nodod tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā šīs formalitātes ir veiktas.

Vajadzības gadījumā iestādes ieraksta vīzu V I 1 dokumenta vai V I 2 izraksta otrā pusē. Oriģinālu tās atdod atpakaļ attiecīgajai personai un glabā kopiju vismaz piecus gadus.

2.   Ja sūtījums pirms laišanas brīvā apgrozībā ir jāpārsūta nesadalīts, jaunais sūtītājs nodod muitas iestādēm, kas kontrolē sūtījumu, V I 1 dokumentu vai V I 2 izrakstu, kas attiecas uz minēto sūtījumu, kā arī vajadzības gadījumā – secīgi aizpildītu V I 2 veidlapu.

Pēc tam, kad iestādes pārliecinājušās, ka V I 1 dokumentā ierakstītie dati atbilst V I 2 veidlapā ierakstītajiem vai ka V I 2 izrakstā ierakstītie dati atbilst vēlāk aizpildītajā V I 2 veidlapā ierakstītajiem, tās apzīmogo V I 2 veidlapu, kas līdz ar to kļūst līdzvērtīga V I 2 izrakstam, un attiecīgi vizē dokumentu vai iepriekšējo izrakstu. Izrakstu un V I 1 dokumenta oriģinālu vai iepriekšējo V I 2 izrakstu iestādes atdod atpakaļ jaunajam sūtītājam un dokumenta vai iepriekšējā izraksta kopijas glabā vismaz piecus gadus.

V I 2 veidlapa tomēr nav jāaizpilda, ja produkta sūtījumu reeksportē uz trešo valsti.

3.   Ja sūtījumu pirms laišanas brīvā apgrozībā sadala, muitas iestādei, kas uzrauga minēto sūtījumu, attiecīgā persona iesniedz V I 1 dokumenta vai V I 2 izraksta oriģinālu un kopiju, kas attiecas uz sadalāmo sūtījumu, kopā ar secīgi aizpildītu V I 2 veidlapu un divām tās kopijām.

Pēc tam, kad iestādes pārliecinājušās par V I 1 dokumentā vai V I 2 izrakstā ierakstīto datu atbilstību datiem, kas ierakstīti katram jaunajam sūtījumam secīgi aizpildītajā V I 2 veidlapā, iestādes apzīmogo šo veidlapu, kas līdz ar to kļūst līdzvērtīga V I 2 izrakstam, un attiecīgi otrā pusē vizē V I 1 dokumentu vai V I 2 izrakstu, uz ko pamatota minētā veidlapa. Iestādes atdod atpakaļ V I 2 izrakstu, kā arī V I 1 dokumentu vai iepriekš aizpildīto V I 2 izrakstu attiecīgajai personai un glabā visu šo dokumentu kopijas vismaz piecus gadus.

48. pants

Kompetento iestāžu saraksts

1.   Komisija sagatavo un atjaunina sarakstus ar to iestāžu un laboratoriju nosaukumiem un adresēm, kā arī to vīna ražotāju nosaukumiem un adresēm, kuriem ir atļauts sastādīt V I 1 dokumentu, pamatojoties uz trešo valstu kompetento iestāžu paziņojumiem. Komisija publisko internetā un regulāri atjaunina sarakstus ar šo iestāžu un laboratoriju nosaukumiem un adresēm.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos trešo valstu kompetento iestāžu paziņojumos ir:

a)	V I 1 dokumentu sagatavošanai apstiprināto vai izraudzīto oficiālo iestāžu un laboratoriju nosaukumi un adreses;

b)	to vīna ražotāju uzvārdi vai nosaukumi, adreses un oficiālie reģistrācijas numuri, kuriem ir atļauts sagatavot V I 1 dokumentus.

1. punktā minētajā sarakstā ir tikai tās pirmās daļas a) apakšpunktā minētās iestādes un laboratorijas, kuras attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes ir pilnvarojušas pēc pieprasījuma sniegt Komisijai un dalībvalstīm visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu dokumentā uzrādītos datus.

3.   Sarakstus atjaunina, jo īpaši, ņemot vērā iestāžu vai laboratoriju adrešu un/vai nosaukumu maiņu.

49. pants

Netiešais imports

Gadījumos, kad vīnu eksportē no trešās valsts, kuras teritorijā tas ir izgatavots (turpmāk – “izcelsmes valsts”), uz citu trešo valsti (turpmāk – “eksportētāja valsts”), no kuras to pēc tam eksportē uz Kopienu, eksportētājas valsts kompetentās iestādes var sastādīt V I 1 dokumentu par attiecīgo vīnu, pamatojoties uz izcelsmes valsts kompetento iestāžu sagatavotu V I 1 dokumentu vai tam līdzvērtīgu dokumentu, neveicot turpmāku vīna analīzi, ja minētais vīns:

a)	jau ir iepildīts pudelēs un marķēts izcelsmes valstī un paliek tādā stāvoklī; vai

b)	no izcelsmes valsts tiek eksportēts nefasēts un tiek iepildīts pudelēs un marķēts eksportētājā valstī, neveicot tālāku pārstrādi.

Eksportētājas valsts kompetentā iestāde V I 1 dokumentā apliecina, ka attiecīgais vīns ir tāds, uz ko attiecas pirmā daļa, un ka tas atbilst šeit izklāstītajiem nosacījumiem.

Eksportētājas valsts V I 1 dokumentam pievieno izcelsmes valsts V I 1 dokumenta vai līdzvērtīga dokumenta oriģinālu vai apstiprinātu kopiju.

Šajā pantā vienīgās izcelsmes valstis ir tās, kas iekļautas saskaņā ar 48. panta 1. punktu publicētajā to iestāžu un laboratoriju sarakstā, ko trešās valstis ir norīkojušas to dokumentu aizpildīšanai, kuri jāpievieno katram importētā vīna sūtījumam.

50. pants

Īpaši noteikumi konkrētiem vīniem

1.   Attiecībā uz deserta vīniem un destilācijai stiprinātiem vīniem V I 1 dokumentus atzīst par derīgiem tikai tad, ja 48. pantā minētā oficiālā iestāde 14. ailē ir ierakstījusi:

Ierakstam pievieno šādu informāciju:

a)	izdevējas iestādes pilnu nosaukumu un adresi;

b)	iestādes amatpersonas parakstu;

c)	iestādes zīmogu.

2.   V I 1 dokumentu var izmantot, lai apliecinātu, ka importētajam vīnam ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai nu saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPS), vai Kopienas tiesību aktiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, vai nolīgumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un aizsardzību starp Eiropas Kopienu un trešo valsti, kas ir vīna izcelsmes valsts.

Tādā gadījumā 14. ailē jābūt šādai norādei:

Ierakstam pievieno 1. punkta otrajā daļā paredzēto informāciju.

51. pants

Importēto vīnu atbilstība

Ja dalībvalsts kompetentajām iestādēm rodas aizdomas, ka trešās valsts izcelsmes produkts neatbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 82. panta 1. un 2. punktam, tās par to tūlīt informē Komisiju.

III   NODAĻA

Īpaši noteikumi par eksportu

52. pants

Paziņošana par oficiālajām iestādēm

1.   Dalībvalstis nosūta Komisijai to oficiālo vai oficiāli atzīto iestāžu sarakstus, kurām pēc to priekšlikuma jāizdod apliecinājumi tam, ka attiecīgais vīns atbilst nolīgumos ar trešām valstīm paredzētajiem koncesiju iegūšanas nosacījumiem.

2.   Komisija rīkojas Kopienas vārdā, kopā ar attiecīgo trešo valsti sastādot to oficiālo iestāžu sarakstu, kurām atļauts sastādīt 1. punktā minētos apliecinājumus, un līdzvērtīgo attiecīgās trešās valsts izdoto sertifikātu, un apmainoties ar tiem.

3.   Komisija 2. punktā minēto sarakstu publisko un regulāri atjaunina.

IV   NODAĻA

Pārejas posma noteikumi

53. pants

V I 1 un V I 2 dokumentu atbilstība

V I 1 un V I 2 dokumentus, kas atbilduši piemērojamajiem noteikumiem to apgrozībā laišanas laikā, bet vairs neatbilst minētajiem noteikumiem no šīs regulas piemērošanas dienas, var turpināt izmantot līdz 2008. gada 31. decembrim.

54. pants

Iemaksātās drošības naudas [nodrošinājuma] atmaksāšana

Pēc ieinteresēto personu pieprasījuma drošības nauda, kas iemaksāta attiecībā uz importa un eksporta licencēm, atmaksājama no 2008. gada 1. augusta, ja licenču derīgums nav beidzies pirms minētā datuma.

IV   SADAĻA

RAŽOŠANAS POTENCIĀLS

I   NODAĻA

Nelikumīgi stādījumi

55. pants

Sodi izaršanas pienākuma neizpildes gadījumā

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 85. panta 3. punktā un 86. panta 4. punkta otrajā daļā minētos sodus nosaka tā, lai uzliktu piemērotas sankcijas personām, kas pārkāpušas attiecīgos noteikumus.

Vajadzības gadījumā neskarot agrākos sodus, ko uzlikušas dalībvalstis, dalībvalstis nosaka Regulas (EK) Nr. 479/2008 85. panta 3. punktā un 86. panta 4. punkta otrajā daļā minētos sodus, ievērojot šādus principus:

a)	uzliekamais pamata finansiālais sods ir vismaz EUR 12 000/ha,

b)	dalībvalstis var palielināt sodu, ņemot vērā attiecīgajos vīna dārzos ražoto vīnu komerciālo vērtību.

2.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 85. panta 3. punktā minētais sods maksājams:

a)	par nelikumīgiem stādījumiem, kas eksistē šīs regulas spēkā stāšanās brīdī – pirmo reizi 2009. gada 1. janvārī;

b)	par nelikumīgiem stādījumiem pēc šīs regulas spēkā stāšanās brīdī – pirmo reizi no brīža, kad veikti šie stādījumi.

Sodu iekasē atkal ik pēc 12 mēnešiem, skaitot no minētajiem datumiem, saskaņā ar šā panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, līdz izaršanas pienākuma izpildei.

3.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 86. panta 4. punkta otrajā daļā minētais sods maksājams pirmo reizi 2010. gada 1. jūlijā par izaršanas pienākuma neizpildi un pēc tam reizi katros 12 mēnešos līdz izpildei saskaņā ar šā panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

4.   Šā panta sakarā iekasētos sodus patur attiecīgā dalībvalsts.

56. pants

Sodi apgrozības aizlieguma neizpildes gadījumā

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 87. panta 2. punktā minētos sodus nosaka tā, lai uzliktu piemērotas sankcijas personām, kas pārkāpušas attiecīgos noteikumus.

2.   Šā panta 1. punktā minētos sodus uzliek tad, ja attiecīgais ražotājs, kam ir vairāk nekā 0,1 ha vīnogulāju platības un kas attiecīgi:

a)	57. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktajā termiņā neiesniedz destilācijas līgumu vai šie līgumi neaptver visu attiecīgo produkciju, kas deklarēta ražas vai produkcijas deklarācijā, vai

b)	57. panta 1. punkta trešajā daļā noteiktajā termiņā neinformē kompetento iestādi par paredzēto priekšlaicīgo ražas novākšanu vai pienācīgi neveic priekšlaicīgo ražas novākšanu.

3.   Pirmajā punktā minētie sodi ir maksājami:

a)	destilācijas līguma neiesniegšanas gadījumā – vienu mēnesi pēc 57. panta 1. panta otrajā daļā noteiktā termiņa beigām,

b)	priekšlaicīgās ražas novākšanas noteikumu neizpildes gadījumā – attiecīgā kalendārā gada 1. septembrī.

4.   Šā panta sakarā iekasētos sodus patur attiecīgā dalībvalsts.

57. pants

Nelaišana apgrozībā vai destilācija

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 87. panta 1. punkta gadījumā vīnogām vai vīnogu produktiem var būt tikai viens no šiem galamērķiem:

a)	destilācija tikai uz attiecīgā ražotāja rēķina;

b)	priekšlaicīga ražas novākšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 12. panta 1. punktā ietverto definīciju uz attiecīgā ražotāja rēķina;

c)	ģimenes patēriņš; šī iespēja ir pieņemama tikai tad, ja ražotāja vīna dārzu platība nepārsniedz 0,1 ha.

Pirmās daļas a) apakšpunktā paredzētās destilācijas gadījumā:

—	ražotāji iesniedz Regulas (EK) Nr. 479/2008 87. panta 1. punktā paredzēto destilācijas līgumu līdz tā vīna gada beigām, kurā produkti saražoti;

—	uz produktiem, kas saražoti pirms vīna dārza legalizācijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 86. panta 1. punktu, attiecina destilācijas pienākumu.

Pirmās daļas b) apakšpunktā paredzētās priekšlaicīgas ražas novākšanas gadījumā ražotāji kompetento iestādi iepriekš informē par savu nodomu līdz datumam, ko nosaka dalībvalstis saskaņā ar 12. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Dalībvalstis kontrolē priekšlaicīgo ražas novākšanu saskaņā ar šīs regulas 12. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

2.   Neskarot 1. punktu, lai atvieglotu kontroli, dalībvalstis var paredzēt pienākumu ražotājiem līdz datumam, kuru dalībvalstis nosaka saskaņā ar 12. panta 1. punkta b) apakšpunktu, paziņot dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuru no 1. punkta pirmās daļas a)–c) apakšpunktā minētajām iespējām tie izvēlēsies.

Dalībvalstis var arī ierobežot ražotāju izvēli līdz vienai vai divām iespējām, kas minētas 1. punkta pirmās daļas a)–c) apakšpunktā.

3.   Ja attiecīgajam ražotājam ir vīna dārzi, kuru produktus var laist tirgū, kompetentās iestādes ir atbildīgas par to, lai ražojumi no nelikumīgā stādījuma netiek pievienoti šo citu vīna dārzu produktiem, kas tiek laisti tirgū.

58. pants

Paziņojumi

1.   Dalībvalstis, aizpildot XIII pielikuma 1. tabulu, katru gadu līdz 1. martam dara Komisijai zināmas platības, par kurām samaksāts sods, un faktiski uzliktā soda apmēru. Tās dara Komisijai zināmus arī savus tiesību aktus, kas attiecas uz šiem sodiem.

2.   Ja šīs regulas XIII pielikuma attiecīgajās tabulās nav norādīts citādi, Regulas (EK) Nr. 479/2008 85. panta 4. punktā, 86. panta 5. punktā un 87. panta 3. punktā minētie paziņojumi attiecas uz iepriekšējo vīna gadu.

Pirmo reizi iesniedzot paziņojumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 85. panta 4. punktu un 86. panta 5. punktu, (vēlākais līdz 2009. gada 1. martam) attiecīgajās tabulās iekļauj informāciju par:

a)	nelikumīgiem stādījumiem, kas ierīkoti pēc 1998. gada 31. augusta un atklāti pēc minētā datuma līdz 2007./2008. vīna gada beigām, bet līdz 2008. gada 31. jūlijam vēl nav izarti (ja šādi dati ir pieejami);

b)	nelikumīgiem stādījumiem, kuri ierīkoti pirms 1998. gada 1. septembra un par kuriem iesniegto legalizācijas pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 3. panta 2. punktu dalībvalsts ir pieņēmusi vai noraidījusi laikā no 2007. gada 1. augusta līdz 2008. gada 31. jūlijam.

Paziņojumiem, kas minēti otrās daļas a) apakšpunktā, izmanto šīs regulas XIII pielikuma 2. tabulu.

Paziņojumiem, kas minēti otrās daļas b) apakšpunktā, izmanto šīs regulas XIII pielikuma 4. tabulu.

Komisija saglabā tiesības pieprasīt informāciju par attiecīgajiem nelikumīgajiem stādījumiem, pamatojoties uz iepriekš spēkā esošiem, bet neizpildītiem paziņošanas pienākumiem, kuri balstās uz Regulas (EK) Nr. 1227/2000 2. panta 7. punktu.

Turpmākus ikgadējus paziņojumus sniedz šīs regulas XIII pielikumā iekļautās 3., 5., 6. un 7. tabulas veidā.

3.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu par to, vai 1. un 2. punktā minētajos paziņojumos ir iekļaujamas ar reģioniem saistītas ziņas.

59. pants

Samazinājumi, ko piemēro dalībvalstīm

Ja dalībvalstis noteiktajos termiņos neiesniedz kādu no 58. pantā minētajām tabulām (izņemot 2. tabulu), kuras sagatavotas atbilstīgi šīs regulas XIII pielikumam, kurās sniegta Regulas (EK) Nr. 479/2008 85. panta 4. punktā, 86. panta 5. punktā un 87. panta 3. punktā norādītā informācija un kuras ir pienācīgi aizpildītas, līdzekļus, kas tām piešķirti Regulas (EK) Nr. 479/2008 7. pantā minētajiem atbalsta pasākumiem, var samazināt, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 89. panta a) punktā. Komisija var nolemt, ka atkarībā no neizpildes apmēra par katru kavējuma mēnesi tiek ieturēta summa līdz 1 % no piešķīruma attiecīgās dalībvalsts atbalsta pasākumiem, sākot no tā vīna gada sākuma, kas seko gadam, kurā bija jāiesniedz paziņojums.

II   NODAĻA

Stādīšanas tiesību pārejas režīms

60. pants

Jaunās stādīšanas tiesības

1.   Ja dalībvalstis piešķir jaunās stādīšanas tiesības attiecībā uz platībām, kas paredzētas jauniem stādījumiem, kurus ierīko saskaņā ar zemes apvienošanas pasākumiem vai pasākumiem, kas attiecas uz obligātajiem pirkumiem sabiedrības interesēs un kas paredzēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tās nodrošina, ka šīs tiesības nepiešķir par platību, kura tīrās ražas izteiksmē pārsniedz 105 % no to vīnogulāju platības, kam piemēroti zemes apvienošanas pasākumi vai pasākumi, kuri attiecas uz obligātajiem pirkumiem sabiedrības interesēs.

2.   Ja dalībvalstis piešķir jaunās stādīšanas tiesības attiecībā uz platībām, kas paredzētas eksperimentāliem mērķiem, no šādās platībās audzētām vīnogām iegūtos produktus nedrīkst tirgot visā izmēģinājumu periodā.

3.   Ja dalībvalstis piešķir jaunās stādīšanas tiesības attiecībā uz platībām, kas paredzētas potzaru audzētavām, vīnogas no šādiem vīnogulājiem nenovāc vai, ja novāc, iznīcina visā potzaru audzēšanas periodā.

4.   Jaunās stādīšanas tiesības, kas piešķirtas atbilstīgi 2. un 3. punktam, piemēro attiecīgi tikai izmēģinājumu periodā vai potzaru audzēšanas laikā.

Pēc pirmajā daļā minētā laika:

a)	ražotājs izmanto atkārtotās stādīšanas tiesības vai stādīšanas tiesības, kuras piešķirtas no rezervēm, lai no attiecīgās platības varētu iegūt vīnu, kas paredzēts tirgošanai; vai arī

b)

šajās platībās iestādītos vīnogulājus izar; šādas izaršanas izdevumus sedz attiecīgais ražotājs; līdz attiecīgās platības izaršanai produktus, kas izgatavoti no šādās platībās audzētām vīnogām, var laist apgrozībā tikai destilēšanai uz ražotāja rēķina; šos produktus nedrīkst izmantot, gatavojot alkoholu, kura faktiskais spirta saturs ir 80 tilpumprocenti vai mazāk.

5.   Jaunās stādīšanas tiesības, kas līdz 2000. gada 1. augustam piešķirtas attiecībā uz eksperimentāliem mērķiem vai potzaru audzētavām paredzētām platībām, un visus nosacījumus par šādu tiesību vai saskaņā ar tām apstādītu platību izmantošanu turpina piemērot attiecīgi izmēģinājumu periodā vai potzaru audzēšanas laikā. Noteikumus, kas izklāstīti 4. punkta otrajā daļā, šīm platībām piemēro attiecīgi pēc izmēģinājumu perioda vai potzaru audzēšanas laika beigām.

6.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 91. panta 1. punkta d) apakšpunkta gadījumā, lai izvairītos no nesamērīgas administratīvās slodzes, dalībvalsts jaunu stādīšanas tiesību piešķiršanas vietā var paredzēt, ka platībām, no kurām iegūst tikai vīnogu audzētāja ģimenes patēriņam paredzētu vīnu vai vīnkopības produktus, nepiemēro minētās regulas 85. panta 1. punkta prasību par izaršanu. Dalībvalstis to var darīt tikai ar nosacījumu, ka:

a)	platība katra konkrētā vīnogu audzētāja gadījumā nepārsniedz attiecīgās dalībvalsts noteikto maksimālo platību, kas nekādā gadījumā nedrīkst būt lielāka par 0,1 hektāru; un

b)	attiecīgais vīnogu audzētājs nenodarbojas ar komerciālu vīna ražošanu.

7.   Aizliegts pārdot vīnu vai vīnkopības produktus, kas iegūti no 6. punktā minētajām platībām. Dalībvalstis piemēro atbilstīgu sistēmu, lai uzraudzītu šā aizlieguma ievērošanu. Ja konstatē šā aizlieguma pārkāpumu, papildus dalībvalsts uzliktajam sodam piemēro 4. punkta otrās daļas b) apakšpunktu. Dalībvalstis reģistrē visus gadījumus, kas izskatīti saskaņā ar šo punktu.

61. pants

Dalībvalstu reģistrēšanas un ziņošanas pienākumi, kassaistīti ar jaunās stādīšanas tiesībām

Dalībvalstis reģistrē katru gadījumu, kad tiek piešķirtas jaunās stādīšanas tiesības saskaņā ar 60. pantu.

Par katru vīna gadu dalībvalstis Komisijai dara zināmu šādu informāciju:

a)	kopējās platības, par kurām ir piešķirtas jaunās stādīšanas tiesības saskaņā ar 60. panta 1., 2. un 3. punktu;

b)

kopējā platība, par kuru ir piešķirtas jaunās stādīšanas tiesības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 91. panta 1. punktu; tomēr ja dalībvalsts izmanto šīs regulas 60. panta 6. punktā paredzēto atkāpi, minētās informācijas vietā tā dara zināmas aplēses par attiecīgo kopējo platību, kuru pamatā ir veiktās uzraudzības rezultāti.

Šo paziņojumu sniedz XIII pielikumā iekļautās 8. tabulas veidā. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu par to, vai tajā ir iekļaujami ar reģioniem saistīti dati. Paziņojumu par iepriekšējo vīna gadu Komisijai nosūta katru gadu vēlākais līdz 1. martam.

62. pants

Izaršana bez atkārtotās stādīšanas tiesību piešķiršanas

Ja platību izar atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 479/2008 24. panta 4. punktam, 85. panta 1. punktam vai 86. panta 4. punktam vai šīs regulas 60. panta 4. punkta otrās daļas b) apakšpunktam, atkārtotās stādīšanas tiesības nepiešķir. Turklāt atkārtotās stādīšanas tiesības nepiešķir, ja izar:

a)	vīnogulāju platību, kurā īsteno zemes apvienošanas pasākumus vai pasākumus, kas attiecas uz obligātajiem pirkumiem sabiedrības interesēs, ja saskaņā ar šīs regulas 60. panta 1. punktu attiecībā uz šīm platībām ir piešķirtas jaunās stādīšanas tiesības;

b)	vīnogu audzēšanas izmēģinājumiem paredzētas platības izmēģinājumu periodā;

c)	potzaru audzētavām paredzētas platības potzaru audzēšanas laikā;

d)	platības, kas paredzētas tikai vīnogu audzētāja ģimenes patēriņam, vai

e)	platības, par kurām ir piešķirta piemaksa par izaršanu, atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 479/2008 92. panta 1. punkta otrajai daļai.

63. pants

Paredzamās atkārtotās stādīšanas tiesības

1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 92. panta 2. punktu dalībvalstis var piešķirt atkārtotās stādīšanas tiesības ražotājiem, kuri apņemas kādu vīnogulāju platību izart, pirms beidzies trešais vīna gads pēc minētās platības apstādīšanas. To var darīt tikai tad, ja minētais ražotājs var pierādīt, ka viņam nav stādīšanas tiesību vai tās ir nepietiekamas, lai visu attiecīgo platību apstādītu ar vīnogulājiem. Dalībvalsts ražotājam nepiešķir lielākas tiesības, nekā vajadzīgs, lai visu attiecīgo platību apstādītu ar vīnogulājiem, ņemot vērā ražotāja rīcībā esošās tiesības. Ražotājs precīzi norāda konkrēto izaramo platību.

2.   Uzņemoties 1. punktā minētās saistības, ražotājs iemaksā nodrošinājumu. Pienākums izart attiecīgo platību ir “primārā prasība” Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta 2. punkta nozīmē. Nodrošinājuma summu nosaka attiecīgā dalībvalsts, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. Nodrošinājumu nosaka apmērā, kas ir samērīgs un pietiekams, lai atturētu ražotājus no saistību nepildīšanas.

3.   Līdz izaršanas saistību izpildīšanai dalībvalstis nodrošina to, ka nevienā attiecīgajā vīna gadā vīna ražošana pārdošanai nenotiek vienlaikus gan izaramajā platībā, gan no jauna apstādītajā platībā, garantējot to, ka produktus, kas izgatavoti no šādās platībās audzētām vīnogām, var laist apgrozībā tikai destilēšanai uz ražotāja rēķina. Šos produktus nedrīkst izmantot, gatavojot alkoholu, kura faktiskais spirta saturs ir 80 tilpumprocenti vai mazāk.

4.   Ja izaršanas saistības netiek izpildītas noteiktajā termiņā, attiecīgo neizarto platību uzskata par apstādītu, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 479/2008 90. panta 1. punkta paredzēto stādīšanas ierobežojumu.

5.   Dalībvalstis uzrauga attiecīgo platību apstādīšanu un izaršanu.

6.   Dalībvalstis reģistrē visus gadījumus, kas izskatīti saskaņā ar 1. līdz 5. punktu.

64. pants

Pārstādīšanas tiesību nodošana

1.   Piemērojot Regulas (EK) Nr. 479/2008 92. panta 5. punkta otro daļu, dalībvalstis var piemērot ekvivalentu samazinājuma koeficientu pārstādīšanas tiesību nodošanai starp saimniecībām.

2.   Dalībvalstis reģistrē visus saimniecību īstenotos atkārtotās stādīšanas tiesību nodošanas gadījumus.

65. pants

Stādīšanas tiesību rezerves

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka tiesību nodošana ar valsts un/vai reģionālās rezerves starpniecību kopumā nepalielina ražošanas potenciālu to teritorijā. Vajadzības gadījumā dalībvalstis var piemērot samazinājuma koeficientu.

2.   Dalībvalsts informē Komisiju par stādīšanas tiesību valsts un/vai reģionālo rezervju izveidošanu vai, attiecīgā gadījumā, par savu izvēli vairs neuzturēt rezervju sistēmu.

3.   Ja dalībvalsts izvēlas neuzturēt rezervju sistēmu, tā nosūta Komisijai pierādījumu par to, ka visā tās teritorijā darbojas efektīva sistēma stādīšanas tiesību pārvaldībai.

4.   Dalībvalstis reģistrē visus gadījumus, kad stādīšanas tiesības piešķir no rezervēm, visus gadījumus, kad stādīšanas tiesības nodod no vienas rezerves citai, un visus gadījumus, kad stādīšanas tiesības nodod rezervē. Reģistrē arī visus maksājumus par tiesību nodošanu rezervē vai par tiesību piešķiršanu no rezervēm.

5.   Dalībvalstis, aizpildot XIII pielikuma 9. tabulu, par katru vīna gadu dara Komisijai zināmas:

a)	stādīšanas tiesības, kas nodotas rezervē;

b)	stādīšanas tiesības, kas piešķirtas no rezervēm pret atlīdzību vai bez tās.

66. pants

Stādīšanas tiesību sistēmas uzturēšana

Dalībvalstis, kas vēlas Regulas (EK) Nr. 479/2008 90. panta 1. punktā minēto stādīšanas aizliegumu savā teritorijā vai savas teritorijas daļās saglabāt pēc 2015. gada 31. decembra saskaņā ar minētās regulas 90. panta 6. punktā paredzēto iespēju, savu attiecīgo nodomu dara zināmu Komisijai līdz 2015. gada 1. martam.

III   NODAĻA

Izaršanas shēma

67. pants

Atbilstība

1.   Izaršanu piemaksu var piešķirt tikai tad, ja ir pieejami pierādījumi, ka attiecīgā vīnogulāju platība ir pareizi kopta. Neskarot šīs regulas 81. panta 3. punktā paredzēto kontroli, šim nolūkam ir vajadzīga saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1282/2001 (19) 2. pantu iesniegta ražas deklarācija par vismaz diviem vīna gadiem pirms Regulas (EK) Nr. 479/2008 stāšanās spēkā un par trim vīna gadiem pirms izaršanas.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis var paredzēt, ka ražotāji, kuri ir atbrīvoti no pienākuma iesniegt ražas deklarāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1282/2001 2. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai 2. panta 3. punktu, var pierādīt savu vīnogu produkciju, pamatojoties uz minētās regulas 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā norādīto deklarāciju vai minētās regulas 4. panta 1. punktā minēto ražošanas deklarāciju.

Ja ne ražas deklarācija, ne Regulas (EK) Nr. 1282/2001 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā vai 4. panta 1. punktā norādītā deklarācija nav pieejama pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ, dalībvalstis var paredzēt alternatīvus līdzekļus, lai pārliecinātos par to, ka vīna dārzs ir pareizi kopts. Dalībvalstis ir atbildīgas par šo alternatīvo līdzekļu ticamības rūpīgu pārbaudi.

3.   Pirms maksājuma pieprasījuma pieņemšanas dalībvalstis pārliecinās par to, ka visi Regulas (EK) Nr. 479/2008 100. panta a), b), d), e) un f) punktā paredzētie atbilstības kritēriji ir izpildīti.

68. pants

Atbrīvojuma iemesli

1.   Kalnu un stāvu nogāžu platības, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 104. panta 4. punktu var noteikt par tādām, uz kurām neattiecina izaršanas shēmu, ir šādas:

a)	kalnu platības, kas atrodas ne mazāk kā 500 m augstumā, izņemot plakankalnes,

b)	platības, kuru slīpums ir vismaz 25 %,

c)	platības ar terasēm.

2.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 104. panta 8. punktā minētajā paziņojumā iekļauj orientējošas ziņas par šādu platību lielumu, un to sagatavo šīs regulas XIV pielikumā norādītajā formātā.

69. pants

Piemaksas apjoms

1.   Neatkarīgi no valsts atbalsta, ko var sniegt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 106. pantu, minētās regulas 101. pantā paredzētais piemaksas apjoms ir tāds, kā noteikts šīs regulas XV pielikumā.

2.   Vēsturiski fiksēto ražību [ražu], kas minēta Regulas (EK) Nr. 479/2008 101. panta 2. punktā, nosaka, pamatojoties uz vidējo ražību saimniecībā vai, ja pieejami dati, uz zemes gabala vidējo ražību vai konkrētas vīna kategorijas vidējo ražību attiecīgajā saimniecībā, par kuru tiek pieprasīta izaršanas piemaksa. Vidējo ražību aprēķina, pamatojoties uz vidējo ražību piecos gados starp 2003./2004. un 2007./2008. gadu, izslēdzot gadus ar viszemāko un visaugstāko ražību.

Atkāpjoties no pirmās daļas:

a)	dalībvalstis, kuras pievienojās Kopienai 2004. vai 2007. gadā un kurām nebija ražas deklarācijas sistēmas visā laikposmā no 2003./2004. līdz 2007./2008. gadam, vēsturiski fiksēto ražību aprēķina, pamatojoties uz vidējo ražību laikā no 2005./2006. līdz 2007./2008. gadam;

b)

ražotājam, kura ražošanu atsauces periodā vairāk nekā vienu gadu negatīvi ietekmēja force majore gadījums vai ārkārtas apstākļi, kas radušies minētajā atsauces periodā, ir tiesības pieprasīt, lai vēsturiski fiksēto ražību noteiktu, pamatojoties uz vidējo ražību vīna gados pirmajā daļā minētajā periodā vai, attiecīgā gadījumā, šīs daļas a) apakšpunktā minētajā periodā, ko nav ietekmējis force majore gadījums vai ārkārtas apstākļi.

3.   Vidējo ražību nosaka, pamatojoties uz ražas deklarācijām.

Neatkarīgi no pirmās daļas dalībvalstis var paredzēt, ka ražotāji, kuri ir atbrīvoti no pienākuma iesniegt ražas deklarāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1282/2001 2. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai 2. panta 3. punktu, var pierādīt vīnogu ražu, pamatojoties uz minētās regulas 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā norādīto deklarāciju vai minētās regulas 4. panta 1. punktā minēto ražošanas deklarāciju.

Dalībvalstis var paredzēt, ka attiecībā uz kooperatīvu vai citu grupu biedriem vai asociētajiem biedriem, kuriem nav Regulas (EK) Nr. 1282/2001 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā norādītās deklarācijas, var ņemt vērā kooperatīvā vai grupā fiksēto vidējo ražību, ja vien kooperatīvs vai grupa apliecina, ka konkrētais ražotājs attiecīgajos gados faktiski ir piegādājis tiem vīnogas. Šādā gadījumā (ja ir pieejami dati) ņem vērā konkrētas vīna kategorijas vidējo ražību attiecīgajā kooperatīvā vai grupā, par kuru tiek pieprasīta izaršanas piemaksa.

Dalībvalstis var paredzēt, ka gadījumā, ja ne ražas deklarācija, ne Regulas (EK) Nr. 1282/2001 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā vai 4. panta 1. punktā norādītā deklarācija nav pieejama pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ, kas dalībvalstīm jāpārbauda, izņemot otrajā un trešajā daļā minētos iemeslus, vēsturiski fiksētā ražība ir vidējā ražība attiecīgajā reģionā.

Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai to deklarāciju un alternatīvo līdzekļu ticamība, kas uzrādīti vēsturiski fiksētās ražības noteikšanai saskaņā ar šo pantu, tiktu rūpīgi pārbaudīta.

4.   Piemaksu maksā par apstādīto platību, kas noteikta saskaņā ar 75. pantu.

70. pants

Pieteikumu iesniegšanas procedūra

1.   Dalībvalstis nosaka pieteikumu iesniegšanas procedūru, konkrēti paredzot:

a)	informāciju, kas jāpievieno pieteikumam;

b)	secīgu paziņojumu par piemaksu, kas piemērojama attiecīgajam ražotājam;

c)	dienu, līdz kurai jāveic izaršana.

2.   Dalībvalstis pārbauda, vai pieteikumi ir pienācīgi pamatoti. Šim nolūkam tās var paredzēt, ka attiecīgajam ražotājam, iesniedzot pieteikumu, rakstiski jāuzņemas saistības. Ja pieteikumu atsauc bez pienācīgi pamatota iemesla, tās var paredzēt, ka attiecīgajam ražotājam jāsedz pieprasījuma apstrādes izmaksas.

71. pants

Procedūra vienotas procentuālās daļas piemērošanai attiecībā uz pieteikumu pieņemšanu

1.   Ja attiecībā uz pieteikumu pieņemšanu piemēro procentuālo daļu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 102. panta 4. punktā, dalībvalstis katru gadu rīkojas šādi:

a)

ciktāl to atļauj dalībvalstij atvēlētie budžeta resursi, visus ražotāja pieteikumus par visa vīna dārza izaršanu pieņem, nepiemērojot pieteikumiem nekādu samazinājumu; ja dalībvalstij atvēlētie budžeta resursi nav pietiekami visu šo pieteikumu pieņemšanai, dalībvalstis sadala pieejamo budžetu, pamatojoties uz to tiesību aktos noteiktiem objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem;

b)

pēc tam, kad no dalībvalstij atvēlētajiem budžeta resursiem ir atskaitītas šā punkta a) apakšpunktā minētās summas, ciktāl atļauj atlikušie pieejamie budžeta resursi un ja dalībvalstis tā paredzējušas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 479/2008 102. panta 5. punkta b) apakšpunkta ii) daļai, no iesniedzējiem, kuri ir sasnieguši vismaz 55 gadu vecumu, pieņem visus pieteikumus, nepiemērojot tiem nekādu samazinājumu; ja dalībvalstij atvēlētie budžeta resursi nav pietiekami visu šo pieteikumu pieņemšanai, dalībvalstis sadala pieejamo budžetu, pamatojoties uz to tiesību aktos noteiktiem objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem;

c)	pēc tam, kad no dalībvalstij atvēlētajiem budžeta resursiem ir atskaitītas summas, kas attiecas uz a) un b) apakšpunktu, dalībvalstis sadala atlikušo pieejamo budžetu, pamatojoties uz to tiesību aktos noteiktiem objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

2.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 102. panta 5. punkta b) apakšpunktā minētos objektīvos un nediskriminējošos kritērijus dalībvalstis nosaka tā, lai samazinājums netiktu piemērots pieteikumiem, kurus var pieņemt. Dalībvalstis, aizpildot šīs regulas XIII pielikuma 10. tabulu, katru gadu līdz 15. oktobrim dara Komisijai zināmus 1. punktā minētos kritērijus.

72. pants

Piemaksas izmaksa

Izaršanas piemaksu izmaksā pēc tam, kad ir pārbaudīts, ka izaršana ir notikusi, bet ne vēlāk kā tā gada 15. oktobrī, kurā dalībvalstis ir pieņēmušas pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 102. panta 5. punktu.

73. pants

Paziņojumi

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 102. panta 2., 5. un 6. punktā minētos paziņojumus sniedz šīs regulas XIII pielikuma 10. līdz 12. tabulā norādītajā formātā. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu par to, vai šajās tabulās ir iekļaujami ar reģioniem saistīti dati.

2.   Ja dalībvalstis piešķir valsts atbalstu par izaršanu, tās iekļauj šo informāciju 1. punktā minētajās tabulās.

3.   Ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 104. panta 1. punktu nolemj noraidīt turpmākus pieteikumus, tā savu lēmumu dara zināmu Komisijai.

4.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus pasākumus, kas veikti, lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 479/2008 104. panta 9. punktā paredzēto noteikumu. Paziņojumu sniedz šīs regulas XIII pielikuma 12. tabulā norādītajā formātā.

5.   Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 1. decembrī iesniedz Komisijai gada pārskatu par iepriekšējā finanšu gadā veiktās izaršanas shēmas kontroles rezultātiem. Šo pārskatu sniedz XIII pielikuma 13. tabulā norādītajā formātā.

IV   NODAĻA

Apstādītās platības uzskaite un mērījumi

74. pants

Uzskaite

Dati, ko iekļauj uzskaites informācijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 109. pantu, attiecas uz iepriekšējā vīna gada 31. jūliju.

Tajos iekļauj šīs regulas XIII pielikuma 14. līdz 16. tabulā prasītās ziņas. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu par to, vai šajās tabulās ir iekļaujami ar reģioniem saistīti dati.

75. pants

Apstādītā platība

1.   Attiecībā uz vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas, priekšlaicīgas ražas novākšanas un izaršanas pasākumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 479/2008 11., 12. un 98. pantā, ar vīnogulājiem apstādītu platību nosaka pēc vīnogulāju ārējā perimetra, pieskaitot buferjoslu, kuras platums atbilst pusei no attāluma starp rindām. Apstādīto platību nosaka saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 796/2004 30. panta 1. punkta pirmo daļu (20).

2.   Ja vēsturiski fiksētā ražība [raža], kas minēta Regulas (EK) Nr. 479/2008 101. panta 2. punktā, ir noteikta, pamatojoties uz platību, kas neatbilst šā panta 1. punktā sniegtajai definīcijai, dalībvalstis var pārrēķināt ražību, konkrētās saimniecības vai zemes gabala, vai vīna kategorijas ražu dalot ar platību, kas apstādīta ar vīnogulājiem, no kuriem iegūst konkrēto vīna daudzumu, un kas noteikta saskaņā ar 1. punktu.

V   SADAĻA

KONTROLE VĪNA NOZARĒ

I   NODAĻA

Kontroles principi

76. pants

Pārbaudes

Neskarot šīs regulas vai citu Kopienas tiesību aktu īpašos noteikumus, dalībvalstis ievieš vajadzīgās pārbaudes un pasākumus, lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 479/2008 un šīs regulas pareizu piemērošanu. Tie ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi un tādējādi nodrošina Kopienas finansiālo interešu pienācīgu aizsardzību.

Jo īpaši dalībvalstis nodrošina to, ka:

a)	visus Kopienas vai valsts tiesību aktos vai valsts sistēmā noteiktos atbilstības kritērijus var pārbaudīt;

b)	kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par pārbaužu veikšanu, ir pietiekams skaits pienācīgi kvalificētu un pieredzējušu darbinieku, lai varētu faktiski veikt pārbaudes;

c)	ir paredzētas pārbaudes, lai novērstu pasākumu nelikumīgu dubultu finansēšanu saskaņā ar šo regulu un citām Kopienas vai valsts shēmām;

d)	pārbaudes un pasākumi ir saskaņā ar attiecīgā atbalsta pasākuma veidu. Dalībvalstis nosaka verifikācijas metodes un līdzekļus un precizē pārbaudāmās personas;

e)

kontroles veic vai nu sistemātiski, vai ņemot paraugus. Ja ņem paraugus, dalībvalstis nodrošina, lai kontroles pēc skaita, veida un biežuma būtu reprezentatīvas attiecībā uz visu teritoriju un, attiecīgā gadījumā, atbilstu vīna nozares produktu apjomam, kas tiek tirgots vai glabāts ar mērķi laist tirgū;

f)	darbības, par kurām saņem Kopienas finansējumu, ir faktiskas un atbilst Kopienas tiesību aktiem.

77. pants

Vispārīgie principi

1.   Verifikācija notiek, veicot administratīvas pārbaudes un, attiecīgā gadījumā, pārbaudes uz vietas.

2.   Administratīvās pārbaudes ir sistemātiskas un ietver kontrolpārbaudes, inter alia ar datiem no integrētās administrācijas un kontroles sistēmas, kas paredzēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 II sadaļas 4. nodaļā.

3.   Izņemot gadījumus, kad Regulā (EK) Nr. 479/2008 vai šajā regulā paredzētas sistemātiskas pārbaudes uz vietas, kompetentās iestādes veic pārbaudes uz vietas, ņemot paraugus no attiecīgas procentuālās daļas atbalsta saņēmēju/ražotāju saimniecību, pamatojoties uz riska analīzi saskaņā ar šīs regulas 79. pantu.

4.   Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 16., 17., 18. un 19. pantā paredzētajiem pasākumiem paraugs aptver vismaz 5 % no atbalsta pieteikumiem. Paraugam ir jāraksturo arī vismaz 5 % no atbalsta aptvertajām summām.

5.   Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 15. pantā paredzētajiem pasākumiem mutatis mutandis piemēro Regulas (EK) Nr. 1975/2006 (21) 26., 27. un 28. pantu.

6.   Šajā pantā paredzētajām pārbaudēm uz vietas piemēro Regulas (EK) Nr. 796/2004 26. panta 3. un 4. punktu.

7.   Visos attiecīgos gadījumos dalībvalstis izmanto integrēto administrācijas un kontroles sistēmu (IAKS).

78. pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Pārbaudes uz vietas iepriekš neizziņo. Tomēr var sniegt iepriekšēju paziņojumu, kurā ietver tikai stingri noteiktu vajadzīgās informācijas minimumu, ja netiek apdraudēts pārbaudes mērķis. Šādu paziņojumu sniedz ne agrāk kā 48 stundas pirms pārbaudes, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus vai pasākumus, kuriem paredzētas sistemātiskas pārbaudes uz vietas.

2.   Attiecīgā gadījumā šajā regulā paredzētās pārbaudes uz vietas veic saistībā ar citām pārbaudēm, kas paredzētas Kopienas tiesību aktos.

3.   Attiecīgo atbalsta pieteikumu vai pieteikumus noraida, ja atbalsta saņēmēji vai viņu pārstāvji traucē veikt pārbaudes uz vietas.

79. pants

Kontrolparauga atlase

1.   Kontrolparaugus atbilstīgi šai regulai veicamajām pārbaudēm uz vietas atlasa kompetentā iestāde, pamatojoties uz riska analīzi un, ja kontrole attiecas konkrēti uz Kopienas finansējumu, ņemot vērā iesniegto atbalsta pieteikumu reprezentativitāti. Riska analīzes efektivitāti novērtē un atjaunina reizi gadā:

a)	nosakot katra riska faktora būtiskumu;

b)	salīdzinot rezultātus, kas iegūti, pārbaudot pēc riska principa atlasītu paraugu un pēc nejaušības principa atlasītu paraugu, kas minēts otrajā daļā;

c)	ņemot vērā specifisko situāciju dalībvalstī.

Lai panāktu reprezentativitāti, dalībvalstis pēc nejaušības principa atlasa 20–25 % no atbalsta saņēmēju/ražotāju minimālā skaita, kas jāpakļauj pārbaudēm uz vietas.

2.   Kompetentā iestāde reģistrē iemeslus, kas pamato katra atbalsta saņēmēja/ražotāja atlasi pārbaudei uz vietas. Pirms pārbaudes uz vietas uzsākšanas par šiem iemesliem informē inspektoru, kurš veic pārbaudi.

80. pants

Kontroles ziņojums

1.   Par katru pārbaudi uz vietas sastāda kontroles ziņojumu, kas dod iespēju pārskatīt datus par veiktajām pārbaudēm.

Ciktāl kontroles attiecas uz Kopienas finansējumu, ziņojumā norāda šādus datus:

a)	pārbaudītās atbalsta shēmas un pieteikumi;

b)	klātesošās personas;

c)	attiecīgā gadījumā – pārbaudītās lauksaimniecības platības, uzmērītās lauksaimniecības platības, mērījumu rezultāti par katru uzmērīto zemes gabalu un izmantotās mērīšanas metodes;

d)	izaršanas shēmas gadījumā – pārbaude, vai attiecīgā platība ir pareizi kopta;

e)	daudzumi, uz kuriem attiecas pārbaude, un iegūtie rezultāti;

f)	ziņas par to, vai atbalsta saņēmējs/ražotājs ir iepriekš brīdināts par apmeklējumu, ja ir – cik lielā mērā;

g)	turpmāki kontroles pasākumi, ja tādi veikti.

2.   Ja tiek atklātas neatbilstības starp pieteikumā norādīto informāciju un faktisko stāvokli, kas konstatēts uz vietas veiktā pārbaudē vai attālajā uzrādē, audzētājs saņem kontroles ziņojuma kopiju, un viņam ir iespēja to parakstīt, pirms kompetentā iestāde no konstatētajiem faktiem izdara secinājumus par samazinājumiem vai izslēgšanu.

81. pants

Kontrole, kas attiecas uz ražošanas potenciālu

1.   Lai pārbaudītu atbilstību Regulas (EK) Nr. 479/2008 V sadaļas noteikumiem par ražošanas potenciālu, ieskaitot atbilstību jaunas stādīšanas aizliegumam, kas noteikts minētās regulas 90. panta 1. punktā, dalībvalstis izmanto vīna dārzu reģistru.

2.   Piešķirot atkārtotās stādīšanas tiesības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 479/2008 92. pantā, platības sistemātiski pārbauda pirms un pēc izaršanas. Pārbauda zemes gabalus, par kuriem plāno piešķirt atkārtotās stādīšanas tiesības.

Kontrole pirms izaršanas ietver attiecīgā vīna dārza eksistences pārbaudi.

Šī kontrole ir klasiska pārbaude uz vietas. Tomēr, ja dalībvalsts rīcībā ir ticams atjaunināts datorizēts vīna dārzu reģistrs, var veikt administratīvu kontroli, un pienākumu veikt pārbaudi uz vietas pirms izaršanas var ierobežot līdz 5 % pieteikumu (katru gadu), lai apstiprinātu administratīvās kontroles sistēmas ticamību. Ja pārbaudēs uz vietas kādā reģionā vai reģiona daļā atklāj būtiskus pārkāpumus vai neatbilstības, kompetentā iestāde attiecīgi palielina uz vietas veikto pārbaužu skaitu attiecīgajā gadā un nākamajā gadā.

3.   Platības, par kurām saņem izaršanas piemaksu, sistemātiski pārbauda pirms un pēc izaršanas. Pārbauda zemes gabalus, par kuriem ir iesniegti atbalsta pieteikumi.

Veicot kontroli pirms izaršanas, pārbauda attiecīgā vīna dārza eksistenci, apstādīto platību, kas noteikta saskaņā ar 75. pantu, un to, vai attiecīgā platība ir pareizi kopta.

Šī kontrole ir klasiska pārbaude uz vietas. Tomēr, ja dalībvalsts rīcībā ir kartogrāfijas instruments, kas saskaņā ar 75. pantu ļauj izmērīt zemes gabalu datorizētajā vīna dārzu reģistrā, un ticama atjaunināta informācija par to, ka gabals tiek pareizi kopts, var veikt administratīvu kontroli, un pienākumu veikt pārbaudi uz vietas pirms izaršanas var ierobežot līdz 5 % pieteikumu, lai apstiprinātu administratīvās kontroles sistēmas ticamību. Ja pārbaudēs uz vietas kādā reģionā vai reģiona daļā atklāj būtiskus pārkāpumus vai neatbilstības, kompetentā iestāde attiecīgi palielina uz vietas veikto pārbaužu skaitu attiecīgajā gadā.

4.   Lai pārbaudītu, vai izaršana ir faktiski notikusi, veic klasisku pārbaudi uz vietas, vai, ja tiek izarts viss vīna dārza nogabals vai attālās uzrādes izšķirtspēja ir 1 m2 vai labāka, var veikt attālo uzrādi.

5.   Attiecībā uz platībām, par kurām saņem izaršanas piemaksu, neskarot 3. punkta trešo daļu un 4. punktu, vismaz vienu no 3. punkta pirmajā daļā minētajām pārbaudēm veic kā klasisku pārbaudi uz vietas.

82. pants

Kontroles iestādes

1.   Ja dalībvalsts izraugās vairākas kompetentās iestādes, kas pārbauda atbilstību noteikumiem, kuri reglamentē vīna nozari, tā koordinē minēto iestāžu darbu.

2.   Katra dalībvalsts izraugās vienu sadarbības iestādi, kas ir atbildīga par kontaktiem ar citu dalībvalstu sadarbības iestādēm un ar Komisiju. Jo īpaši sadarbības iestāde saņem un pārsūta tālāk lūgumus sadarboties šīs sadaļas īstenošanā un pārstāv savu dalībvalsti saskarē ar citām dalībvalstīm vai Komisiju.

83. pants

Kontroles amatpersonu pilnvaras

Katra dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai atvieglotu tās kompetento iestāžu amatpersonu darbu. Tā jo īpaši nodrošina, lai šādas amatpersonas, attiecīgā gadījumā kopā ar citu struktūru amatpersonām, ko tā pilnvaro šim mērķim:

a)	varētu piekļūt vīna dārziem, vīna ražošanas un uzglabāšanas iekārtām, iekārtām vīna nozares produktu pārstrādei un transportlīdzekļiem, ar ko pārvadā minētos produktus;

b)	varētu piekļūt ikvienas saimniecības tirdzniecības telpām (vai noliktavām) un transportlīdzekļiem, kas paredzēti, lai pārdotu, tirgotu vai pārvadātu vīna nozares produktus vai produktus, kas var būt paredzēti izmantošanai vīna nozarē;

c)	varētu veikt vīna nozares produktu un šādu produktu gatavošanā izmantojamu vielu vai produktu inventarizāciju;

d)	varētu ņemt paraugus no vīna nozares produktiem, vielām vai produktiem, ko var izmantot šādu produktu gatavošanā, un produktiem, ko uzglabā ar mērķi pārdot, tirgot vai pārvadāt;

e)	varētu izskatīt grāmatvedības datus un citus dokumentus, ko izmanto kontroles procedūrās, izgatavot to kopijas vai izrakstus no tiem;

f)

varētu veikt atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz vīna nozares produktu vai šādu produktu gatavošanā izmantojamu produktu gatavošanu, glabāšanu, pārvadāšanu, aprakstu, noformējumu un tirdzniecību, ja ir iemesls uzskatīt, ka ir nopietni pārkāpti Kopienas noteikumi, jo īpaši, ja ir runa par krāpšanu vai veselības apdraudējumu.

II   NODAĻA

Kontroles iestāžu savstarpējā palīdzība

84. pants

Palīdzība, saņemot lūgumu

1.   Ja dalībvalsts kompetentā iestāde veic kontroles darbības savā teritorijā, tā var lūgt informāciju tādas dalībvalsts kompetentai iestādei, kura var tikt tieši vai netieši ietekmēta. Ja izteikts šāds lūgums, palīdzību sniedz laikus.

Komisiju informē visos gadījumos, ja tā produkta izcelsme, kas ir pirmajā daļā minētās kontroles objekts, ir kādā trešā valstī un ja šā produkta tirdzniecība var izraisīt īpašu interesi pārējās dalībvalstīs.

Iestāde, kurai izteikts lūgums, sniedz visu to informāciju, kas var dot lūguma izteicējai iestādei iespēju pildīt tās pienākumus.

2.   Ja lūguma izteicējas iestādes pieteikums ir pamatots, iestāde, kurai izteikts lūgums, veic īpašu pārraudzību vai pārbaudes, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, vai veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek veikta šāda pārraudzība vai pārbaudes.

3.   Iestāde, kurai izteikts lūgums, rīkojas tā, kā tā rīkotos savā vārdā.

4.   Vienojoties ar iestādi, kurai izteikts lūgums, lūguma izteicēja iestāde var iecelt amatpersonas, kuras:

a)

tās dalībvalsts pakļautībā esošo administratīvo iestāžu telpās, kurā ir reģistrēta iestāde, kam izteikts lūgums, iegūst informāciju, kas saistīta ar noteikumu piemērošanu vīna nozarē vai ar kontroles darbībām, ieskaitot transporta dokumentu un citu dokumentu kopiju izgatavošanu vai reģistru izrakstu izgatavošanu;

b)	vai arī piedalās saskaņā ar 2. punktu pieprasītās darbībās pēc tam, kad iestāde, kam izteikts lūgums, ir laikus informēta par minēto darbību sākumu.

Kopijas, kas minētas pirmās daļas a) apakšpunktā, var izgatavot tikai ar tās iestādes piekrišanu, kurai izteikts lūgums.

5.   Par kontroles darbībām ir atbildīgas tās iestādes amatpersonas, kurai izteikts lūgums.

6.   Lūguma izteicējas iestādes amatpersonas:

a)	uzrāda rakstisku orderi, kurā norādīta viņu identitāte un oficiālais amats;

b)

neskarot ierobežojumus, ko tās iestādes dalībvalsts, kurai izteikts lūgums, noteikusi savām amatpersonām, kas veic attiecīgās kontroles, izmanto: i) piekļuves tiesības, kas paredzētas 83. panta a) un b) punktā; ii) tiesības uz informāciju par kontroļu rezultātiem, ko tās iestādes amatpersonas, kurai izteikts lūgums, veikušas saskaņā ar 83. panta c) un e) punktu;

c)	pārbaužu gaitā rīkojas atbilstīgi noteikumiem un profesionālajai praksei, kas jāievēro dalībvalstu amatpersonām, un ievēro profesionālo konfidencialitāti.

7.   Šajā pantā minētos lūgumus ar attiecīgās dalībvalsts sadarbības iestādes starpniecību pārsūta minētās dalībvalsts iestādei, kam izteikts lūgums. Tāda pati procedūra attiecas uz:

a)	atbildēm uz šādiem lūgumiem;

b)	paziņojumiem, kas saistīti ar 2. un 4. punkta piemērošanu.

Neatkarīgi no pirmās daļas un ātrākas un efektīvākas savstarpējās sadarbības labad dalībvalstis var atļaut kompetentajai iestādei:

a)	lūgumu vai paziņojumu tieši nosūtīt citas dalībvalsts kompetentajai iestādei;

b)	tieši atbildēt uz lūgumiem vai paziņojumiem, kas saņemti no citas dalībvalsts kompetentās iestādes.

85. pants

Nelūgta palīdzība

Dalībvalsts kompetentā iestāde ar tās sadarbības iestādes starpniecību, kuras pakļautībā tā atrodas, nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts sadarbības iestādi, ja tai rodas pamats aizdomām vai kļūst zināms, ka:

a)	produkts, kas minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 1. panta 1. punktā, neatbilst vīna nozares noteikumiem vai ir bijis priekšmets krāpnieciskai darbībai ar mērķi iegūt vai tirgot šādu produktu; un

b)	šī neatbilstība noteikumiem īpaši skar vienu vai vairākas citas dalībvalstis un var būt par iemeslu administratīviem pasākumiem vai tiesvedībai.

86. pants

Kopīgi noteikumi

1.   Informāciju, kas minēta 84. panta 1. punktā un 85. pantā, pēc iespējas drīz papildina, tai pievienojot attiecīgus dokumentus un citus pierādījumus, kā arī atsauci uz jebkuriem administratīviem pasākumiem vai tiesvedību, un tajā ietver ziņas par:

a)	attiecīgā produkta sastāvu un organoleptiskajām īpašībām;

b)	produkta aprakstu un noformējumu;

c)	atbilstību vai neatbilstību noteikumiem, kas attiecas uz produkta ražošanu un tirdzniecību.

2.   Sadarbības iestādes, kas iesaistītas lietā, attiecībā uz kuru ir sākta palīdzības procedūra, nekavējoties informē viena otru par:

a)	izmeklēšanas gaitu,

b)	visām administratīvajām darbībām vai tiesvedību, kas sākta sakarā ar attiecīgajām darbībām.

3.   Ceļa izmaksas, kas radušās, īstenojot 84. panta 2. un 4. punktu, sedz:

a)	dalībvalsts, kas iecēlusi amatpersonu šajos punktos minēto pasākumu veikšanai, vai

b)	no Kopienas budžeta pēc minētās dalībvalsts sadarbības iestādes lūguma, ja Komisija iepriekš ir oficiāli atzinusi Kopienas interesi par attiecīgo kontroles darbību.

III   NODAĻA

Analīžu datu banka

87. pants

Datu bankas mērķis

1.   Vīna produktu analīžu datu banku pārvalda Kopīgais pētniecības centrs (KPC).

2.   Datu bankā iekļauj datus, kas iegūti, analizējot etanola un ūdens sastāvdaļu izotopus vīna produktos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 31. pantā minētajām analīzes standartmetodēm.

3.   Datu banka palīdz harmonizēt to rezultātu interpretāciju, kas iegūti dalībvalstu oficiālajās laboratorijās, izmantojot Regulas (EK) Nr. 479/2008 31. pantā minētās analīzes standartmetodes.

88. pants

Paraugi

1.   Lai izveidotu analīžu datu banku, dalībvalstis nodrošina to, ka analīzēm ņem paraugus no svaigām vīnogām un tos apstrādā un pārstrādā vīnā saskaņā ar XVI pielikuma norādījumiem.

2.   Svaigu vīnogu paraugus ņem no vīna dārziem, kas atrodas vīnkopības apgabalā, kuram ir skaidri noteikts augsnes tips, novietojums, vīnogulāju audzēšanas sistēma, vīnogu šķirne, vecums un audzēšanas prakse.

3.   Paraugu skaits, kas katru gadu jāņem datu bankas vajadzībām, ir noteikts XVII pielikumā. Atlasot paraugus, jāņem vērā vīna dārzu ģeogrāfiskais novietojums dalībvalstīs, kas norādītas XVII pielikuma sarakstā. Katru gadu vismaz 25 % paraugu ņem no tiem pašiem zemes gabaliem, no kuriem paraugi ņemti iepriekšējā gadā.

4.   Paraugus analizē ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 31. pantā minētajām metodēm dalībvalstu izraudzītās laboratorijās. Izraudzītajām laboratorijām jāatbilst vispārīgajiem kritērijiem, kas testēšanas laboratoriju darbībai noteikti standartā ISO/IEC 17025, un jo īpaši tām jābūt iesaistītām kvalifikācijas pārbaužu sistēmā, kas attiecas uz izotopu analīžu metodēm. Rakstiskus pierādījumus par atbilstību šiem kritērijiem iesniedz KPC kvalitātes kontroles un iesniegto datu validācijas nolūkos.

5.   Analīzes pārskatu sagatavo saskaņā ar XIX pielikumu. Apraksta lapu par katru paraugu sagatavo saskaņā ar XVIII pielikumā iekļauto anketu.

6.   Pārskata kopiju ar analīžu rezultātiem un to interpretāciju, ka arī apraksta lapas kopiju nosūta KPC.

7.   Dalībvalstis un KPC nodrošina to, ka:

a)	tiek saglabāti analīžu datu bankas dati;

b)	visi paraugi tiek glabāti vismaz trīs gadus no parauga ņemšanas dienas;

c)	datu banku izmanto tikai Kopienas un valsts vīna nozares tiesību aktu piemērošanas uzraudzībai vai statistiskiem vai zinātniskiem mērķiem;

d)	tiek veikti pasākumi datu aizsardzībai, jo īpaši pret zādzību un iejaukšanos;

f)	datnes bez liekas kavēšanās vai maksas ir pieejamas personām, uz kurām tās attiecas, lai varētu labot visas neprecizitātes.

89. pants

Izotopu analīzes

Laikposmā, kas beidzas 2010. gada 31. jūlijā, līdz piemērotu analīzes iekārtu uzstādīšanai vīna ražotājas valstis, kuras pievienojās Kopienai 2004. vai 2007. gadā un kurām nav aprīkojuma izotopu analīžu veikšanai, savus vīna paraugus analīzēm nosūta uz KPC.

Šādā gadījumā tās var norīkot kompetento iestādi, kura ir pilnvarota piekļūt informācijai par paraugiem, kas ņemti to teritorijā.

90. pants

Rezultātu paziņošana

1.   Informāciju, kas atrodas datu bankā, pēc pieprasījuma dara pieejamu laboratorijām, ko dalībvalstis izraudzījušās minētajam mērķim.

2.   KPC sagatavo un katru gadu atjaunina dalībvalstu laboratoriju sarakstu, kuras izraudzītas paraugu sagatavošanai un mērījumu veikšanai analīžu datu bankas vajadzībām.

3.   Pienācīgi pamatotos gadījumos 1. punktā minēto informāciju (ja tā ir reprezentatīva) pēc pieprasījuma var darīt pieejamu citām oficiālām iestādēm dalībvalstīs.

4.   Paziņotā informācija attiecas tikai uz attiecīgajiem analīžu datiem, kas vajadzīgi, lai interpretētu analīzes, kas veiktas paraugiem ar salīdzināmiem raksturlielumiem un izcelsmi. Katram informācijas paziņojumam pievieno atgādinājumu par obligātajām prasībām datu bankas izmantošanai.

91. pants

Procedūru ievērošana

Dalībvalstis nodrošina to, ka izotopu analīžu rezultāti, kas atrodas to datu bankās, tiek iegūti, analizējot paraugus, kuri ņemti un apstrādāti saskaņā ar šo nodaļu.

IV   NODAĻA

Paraugu ņemšana kontroles vajadzībām

92. pants

Paraugu ņemšanas pieprasījums

1.   Saistībā ar II nodaļas piemērošanu dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas var lūgt citas dalībvalsts kompetentajai iestādei ņemt paraugus saskaņā ar minētās dalībvalsts attiecīgajiem noteikumiem.

2.   Pieprasītāja iestāde glabā paņemtos paraugus un inter alia norāda laboratoriju, kurā tos analizēs.

3.   Paraugus ņem un apstrādā saskaņā ar XX pielikumā sniegtajiem norādījumiem.

93. pants

Paraugu ņemšanas, nosūtīšanas un analīzes izmaksas

1.   Izmaksas, kas rodas, ņemot, apstrādājot un nosūtot paraugu un veicot analīzes un organoleptiskās pārbaudes, sedz tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kas pieprasīja ievākt paraugus. Šādas izmaksas aprēķina saskaņā ar likmēm, ko piemēro dalībvalstī, kuras teritorijā veic attiecīgās darbības.

2.   Izmaksas, kas rodas, nosūtot 89. pantā minētos paraugus, sedz Kopiena.

V   NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

94. pants

Pierādījuma spēks

Faktus, ko šīs nodaļas piemērošanas gaitā konstatējušas dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, var izmantot citu dalībvalstu kompetentās iestādes. Šādos gadījumos tie nav mazāk nozīmīgi tikai tāpēc, ka tie nenāk no attiecīgās dalībvalsts.

95. pants

Kontrolējamās personas

1.   Fiziskās vai juridiskās personas un tādu personu grupas, kuru profesionālā darbība var būt šajā regulā minētās kontroles objekts, netraucē šādas kontroles un vienmēr veicina to norisi.

2.   Tie vīnogu audzētāji, no kuru vīnogulājiem kompetentās iestādes amatpersonas ņem paraugus:

a)	nedrīkst nekādā veidā traucēt šādu vākšanu un

b)	sniedz minētajām amatpersonām visu informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar šo regulu.

VI   SADAĻA

VISPĀRĪGIE, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

96. pants

Maksājumi atbalsta saņēmējiem

Maksājumi atbalsta saņēmējiem atbilstīgi II sadaļai, izņemot 9. pantu, un Regulas (EK) Nr. 479/2008 V sadaļai izdarāmi pilnā apjomā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var pieņemt lēmumu Regulas (EK) Nr. 479/2008 14. panta 1. punktā minēto atbalstu izmaksāt ar apdrošināšanas sabiedrību starpniecību, ja:

a)	tiek ievēroti Regulas (EK) Nr. 479/2008 14. panta 4. punktā minētie nosacījumi;

b)	ražotājam tiek pārskaitīta pilna atbalsta summa;

c)	apdrošināšanas sabiedrība atbalstu ražotājam izmaksā avansā vai ar bankas vai pasta pārvedumu piecpadsmit dienu laikā pēc maksājuma saņemšanas no dalībvalsts.

Šādu starpnieku izmantošana maksājumiem nedrīkst kropļot konkurences apstākļus apdrošināšanas tirgū.

Uz maksājumiem attiecas iepriekšējas pārbaudes, kas paredzētas šajā regulā, izņemot avansa maksājumus, ko garantē nodrošinājums.

97. pants

Nepamatotu maksājumu atgūšana

Nepamatotus maksājumus no attiecīgajiem atbalsta saņēmējiem atgūst ar procentiem. Mutatis mutandis piemēro Regulas (EK) Nr. 796/2004 73. panta noteikumus.

Administratīvo sankciju īstenošana un nepamatoti izmaksātu summu atgūšana neskar ziņošanu Komisijai par nelikumībām atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 1848/2006 (22).

98. pants

Valsts sankcijas

Neskarot sankcijas, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 479/2008 vai šajā regulā, dalībvalstis var paredzēt, ka saistībā ar pārkāpumiem, kas izdarīti attiecībā uz Regulā (EK) Nr. 479/2008 vai šajā regulā izklāstītām prasībām, valstī piemēro faktiskas, samērīgas un preventīvas sankcijas, kas nodrošina Kopienu finansiālo interešu pienācīgu aizsardzību.

99. pants

Mākslīgi radīti apstākļi

Neskarot īpašos pasākumus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 479/2008 vai šajā regulā, netiek veikti maksājumi atbalsta saņēmējiem, par kuriem ir konstatēts, ka tie ir mākslīgi radījuši šādu maksājumu saņemšanai vajadzīgos apstākļus, lai gūtu priekšrocības, tādējādi nonākot pretrunā ar attiecīgā pasākuma mērķiem.

100. pants

Paziņojumi

1.   Neskarot šīs regulas īpašos noteikumus, paziņojumus atbilstīgi šai regulai sniedz tās pielikumos noteiktajā formātā, proti, kā izklājlapu programmā veidotas datnes. Tos nosūta Komisijai arī elektroniski. Ja dalībvalsts apkopo datus pa reģioniem, tā nosūta Komisijai arī tabulu ar reģionu datu kopsavilkumu.

Paziņojumus, kas nav izdarīti ar norādītajiem līdzekļiem un noteiktajā formātā, var uzskatīt par neizdarītiem, neskarot 4. punktu.

2.   Ja attiecībā uz konkrētu tabulu dalībvalstij būtu jāziņo tikai nulles vērtības, tā var izvēlēties neaizpildīt tabulu, bet tikai darīt zināmu Komisijai, ka konkrētā tabula uz to neattiecas. Šādu vienkāršoto paziņojumu nosūta tajā pašā termiņā, kas noteikts attiecīgajai tabulai.

3.   Neskarot šīs regulas īpašos noteikumus, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu iespēju ievērot šajā regulā noteiktos paziņojumu iesniegšanas termiņus.

4.   Ja dalībvalsts neiesniedz paziņojumu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 479/2008 vai šīs regulas prasībām vai ja paziņojums, spriežot pēc Komisijas rīcībā esošajiem objektīvajiem faktiem, šķiet nepareizs, Komisija var līdz pareizi izdarītam paziņojumam daļēji vai pilnībā apturēt Regulas (EK) Nr. 1290/2005 14. pantā minētos ikmēneša maksājumus, kas attiecas uz vīna nozari.

5.   Dalībvalstis glabā saskaņā ar šo regulu reģistrēto informāciju vismaz 10 vīna gadus pēc tam, kad attiecīgā informācija ir reģistrēta.

6.   Šajā regulā pieprasītie paziņojumi neskar dalībvalstu pienākumus, kas paredzēti Padomes Regulā (EEK) Nr. 357/79 par statistikas pārskatiem attiecībā uz vīnogulāju stādījumiem (23).

101. pants

Acīmredzamas kļūdas

Visus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 479/2008 vai šo regulu dalībvalstij nosūtītos paziņojumus, prasījumus vai lūgumus, tostarp atbalsta pieteikumus, katrā laikā pēc iesniegšanas var labot kompetentās iestādes atzītu acīmredzamu kļūdu gadījumā.

102. pants

Force majore un ārkārtas apstākļi

Ja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 479/2008 vai šo regulu ir jāuzliek sods, to neuzliek force majore gadījumos vai ārkārtas apstākļos Regulas (EK) Nr. 1782/2003 40. panta 4. punkta nozīmē.

103. pants

Atcelšana un atsauces

1.   Atceļ Regulas (EK) Nr. 1227/2000, (EK) Nr. 1623/2000, (EK) Nr. 2729/2000 un (EK) Nr. 883/2001.

Tomēr:

a)	turpina piemērot Regulās (EK) Nr. 1227/2000 un (EK) Nr. 1623/2000 izklāstītos noteikumus, ciktāl pasākumi, par kuriem var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999, ir uzsākti vai veikti pirms 2008. gada 1. augusta;

b)	turpina piemērot Regulas (EK) Nr. 1227/2000 pielikuma 10. tabulu, ja vien nav citādi noteikts īstenošanas regulā par vīnu marķēšanu un noformēšanu, kas jāpieņem, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 63. pantu;

c)	Regulas (EK) Nr. 1623/2000 I pielikums paliek spēkā līdz 2012. gada 31. jūlijam.

2.   Atsauces uz atceltajām regulām saskaņā ar 1. punktu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XXII pielikumā.

104. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. augusta.

Tomēr 2. pantu un IV sadaļas III nodaļu piemēro no 2008. gada 30. jūnija.

---

(1)  OV L 148, 6.6.2008., 1. lpp.

(2)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(3)  OV L 143, 16.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1216/2005 (OV L 199, 29.7.2005., 32. lpp.).

(4)  OV L 194, 31.7.2000., 45. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1433/2007 (OV L 320, 6.12.2007., 18. lpp.).

(5)  OV L 316, 15.12.2000., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2030/2006 (OV L 414, 30.12.2006., 40. lpp.).

(6)  OV L 128, 10.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1211/2007 (OV L 274, 18.10.2007., 5. lpp.).

(7)  OV L 3, 5.1.2008., 1. lpp.

(8)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 146/2008 (OV L 46, 21.2.2008., 1. lpp.).

(9)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1437/2007 (OV L 322, 7.12.2007., 1. lpp.).

(10)  OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(11)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

(12)  OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006 (OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp.).

(13)  OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.

(14)  OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(15)  OV L 58, 11.3.1993., 50. lpp.

(16)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(17)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 275/2008 (OV L 85, 27.3.2008., 3. lpp.).

(18)  OV L 105, 23.4.1983., 1. lpp.

(19)  OV L 176, 29.6.2001., 14. lpp.

(20)  OV L 141, 30.4.2004., 18. lpp.

(21)  OV L 368, 23.12.2006., 74. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1396/2007 (OV L 311, 29.11.2007., 3. lpp.).

(22)  OV L 355, 15.12.2006., 56. lpp.

(23)  OV L 54, 5.3.1979., 124. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.)

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---