21.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/1

(1)

Pieredze rāda, ka būtu jāparedz dažas pielaides gadījumos, kad savstarpējas atbildības prasību neievērošana nav būtiska un pārkāpumu nopietnība, apjomi un to nenovēršana nevarētu pamatot piešķiramo tiešo maksājumu tūlītēju samazināšanu. Kompetentām attiecīgu valstu iestādēm tomēr būtu jāveic pienācīga attiecīgo pielaides pasākumu kontrole, līdz prasību neievērošana ir novērsta. Turklāt samazinājumu piemērošana ļoti mazām sākotnējām tiešo maksājumu summām var izrādīties par apgrūtinājumu salīdzinājumā ar to iespējamu preventīvu ietekmi. Tāpēc būtu jānosaka attiecīgs robežlīmenis, ko nesasniedzot dalībvalstis var pieņemt lēmumus nepiemērot nekādus samazinājumus, paredzot, ka kompetentā valsts iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieks koriģē konstatēto attiecīgo prasību neievērošanu.

(2)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (2) 44. panta 3. punktā ir paredzēts, ka zemes gabali, kas atbilst hektāriem, par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu, lauksaimnieku rīcībā ir vismaz 10 mēnešus. Pieredze rāda, ka šis nosacījums var pārlieku ierobežot zemes tirgus darbību un rada ievērojamu administratīva darba slodzi lauksaimniekiem un iesaistītiem administratīviem dienestiem. Neatkarīgi no tā, lai nodrošinātu to, ka prasības par vienu un to pašu zemi neceļ divas reizes, būtu jānosaka termiņš, kad zemes gabaliem būtu jābūt lauksaimnieka rīcībā. Būtu pareizi, ja dalībvalstis noteiktu termiņu, kam nevajadzētu būt vēlāk par dienu, kas ir noteikta, lai grozītu atbalsta pieteikumu. Tas pats noteikums dalībvalstīm būtu jāievēro, arī piemērojot vienoto platībmaksājumu shēmas.

(3)

Tā kā laiks, cik ilgi lauksaimnieki valdījumā tur zemes gabalus, kas atbilst hektāriem, par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ir saīsināts līdz vienai dienai – gan vienoto maksājumu shēmas, gan vienoto platībmaksājumu shēmas gadījumā –, būtu skaidrāk jāizstrādā noteikumi, kas regulē saistības saskaņā ar savstarpējas atbildības saistībām, jo īpaši gadījumos, ja attiecīgā kalendārā gadā zemes gabalu nodod citam. Tālab būtu skaidri jāformulē, ka lauksaimniekiem, kas iesniedz atbalsta pieteikumu, būtu jāatbild kompetentajai iestādei par jebkādu savstarpējās atbilstības prasību neievērošanu attiecīgā kalendārā gadā par visu lauksaimniecības zemi, kas ir deklarēta atbalsta pieteikumā. Tam nebūtu jāizslēdz privāttiesību darījumi starp attiecīgo lauksaimnieku un personu, kam ir nodota vai no kā ir saņemta lauksaimniecības zeme.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 71.h pantā ir paredzēts, ka jaunās dalībvalstis minētās regulas 2. panta g) apakšpunkta nozīmē saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu 2003. gada 30. jūnijā vai – Bulgārijas un Rumānijas gadījumā – 2005. gada 30. jūnijā apzinātajām platībām var noteikt citādas vienības vērtības tām summām, kas piešķirtas par zālaugu vai pastāvīgu ganību platību hektāriem un kas ir piešķirtas par jebkuru citu hektāru, par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Jaunās dalībvalstis ir izveidojušas lauksaimniecības zemes gabalu apzināšanas sistēmu atbilstīgi attiecīgās regulas 20. pantā izklāstītajiem norādījumiem. Tomēr tehnisku grūtību dēļ, kas radušās, pārejot uz jauno apzināšanas sistēmu, jaunajā apzināšanas sistēmā nav varēts precīzi atspoguļot īpašības, kas 2003. gadā raksturoja dažus zemes gabalus. Lai visās jaunajās dalībvalstīs varētu raiti īstenot iespēju noteikt dažādas vienību vērtības, zemes gabalu apzināšanas termiņš būtu jāpielāgo un tas jānosaka 2006. gada 30. jūnijā. Bulgārijai un Rumānijai zemes gabalu apzināšanas termiņam būtu jābūt 2008. gada 1. janvārim. Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 1782/2003 71.h pants.

(5)

Tāpat pieredze rāda, ka izveidot administratīvu infrastruktūru, ar ko nodrošināt tādu tiesību aktos paredzēto obligāto apsaimniekošanas prasību īstenošanu, uz ko attiecas savstarpējas atbildības saistības, nozīmē veikt lielu administratīvu darbu. Tiesību aktos paredzēto apsaimniekošanas prasību ieviešanu un raitu īstenošanu jaunajās dalībvalstīs, kas piemēro vienotu platībmaksājumu shēmu, vienkāršotu pakāpenisks trīs gadus ilgs ieviešanas process, līdzīgs pakāpeniskas ieviešanas periodam, ko Kopienā, kāda tā pastāvēja 2004. gada 30. aprīlī, īstenoja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III pielikumā izklāstīto grafiku. Pakāpeniskas ieviešanas periodu būtu jābūt iespējai noteikt arī tad, ja kāda jaunā dalībvalsts pieņemtu lēmumu tiešos maksājumus piemērot pilnībā, pirms pienācis pēdējais iespējamais termiņš vienotu platībmaksājumu shēmas piemērošanai. Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.b panta 6. punkts un Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 (3) 51. panta 3. punkts.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.b panta 10. un 11. punktā ir izklāstīti noteikumi par to, kā jaunās dalībvalstis, kas izmanto vienotu platībmaksājumu shēmu, pāriet uz vienotu maksājumu sistēmas piemērošanu. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem Komisijai, izvērtējot, cik labi sagatavojusies ir attiecīgā jaunā dalībvalsts, ir iepriekš jāapstiprina attiecīgās jaunās dalībvalsts lēmums piemērot vienotu maksājumu shēmu. Tāds iepriekšējs apstiprinājums vairs nav vajadzīgs, jo gandrīz visi tiešie maksājumi ir savstarpēji nesaistīti maksājumi un tā kā gan vienotu platībmaksājumu shēmas, gan vienotu maksājumu shēmas nav savstarpēji saistītas, un shēmām, kurās par aprēķinu pamatu izmanto zemes gabalu platību, piemīt lielākā daļa integrētām sistēmām raksturīgu pazīmju, jo īpaši zemes gabala apzināšanas sistēmas pazīmes. Tāpēc minētie noteikumi būtu jāsvītro. Svītrot 143.b panta 10. un 11. punktu nozīmē attiecīgi grozīt 143.b panta 9. punktu. Tādēļ minētais pants arī būtu jāgroza.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 XII pielikuma 2. tabulā ir norādītas valsts papildu tiešo maksājumu kopsummas, kas ir izmaksājamas Kiprā līdz 2008. gadam, ja piemēro vienotu platībmaksājumu shēmu. Tā kā ar Regulu (EK) Nr. 2012/2006 (4) pagarināts vienotu platībmaksājumu piemērošanas termiņš, ir jānosaka kopsummas, kas jāizmaksā Kiprā, kas būtu spēkā, ja vienotu platībmaksājumu shēmu piemērotu 2009. un 2010. gadā.

(8)

Jaunās dalībvalstis, kas pieņēmušas lēmumu piemērot vienotu maksājumu shēmu, ir nolēmušas to ieviest no 2007. gada. Tālab ir lietderīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 71.h panta grozījumu no minētās dienas piemērot attiecīgajām jaunajām dalībvalstīm.

(9)

Vairāki ar šo regulu grozīti noteikumi, jo īpaši pielaides pasākumi nebūtiskos saistību neievērošanas gadījumos, samazinājumu piemērošana, sasniedzot noteiktu robežlīmeni, termiņa noteikšana, kad lauksaimniekam savā rīcībā jāsaņem zeme, lai iegūtu tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar vienoto maksājumu shēmu un vienoto platībmaksājumu shēmu, kā arī tām dalībvalstīm piešķirtais pakāpeniskas piemērošanas laika posms, kuras piemēro vienoto platībmaksājumu shēmu, lai pilnīgi īstenotu prasības, kas ir saistītas ar savstarpēju atbilstību šo valstu teritorijā, būtu izdevīgāki attiecīgajiem lauksaimniekiem nekā pašreiz spēkā esošie noteikumi. Ar šādu noteikumu piemērošanu ar atpakaļejošu datumu nebūtu jāpārkāpj juridiskās noteiktības princips saistībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem. Tas pats attiecas uz grozījumu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 71.h panta noteikumā. Tomēr noteikumi, kas attiecas uz lauksaimnieku atbildību par zemes nodošanas saistību neievērošanu, būtu jāpiemēro no 2008. gada 1. aprīļa, lai attiecīgajiem lauksaimniekiem sniegtu pietiekamu juridisko noteiktību, tajā pašā laikā nodrošinot efektīvu šo noteikumu piemērošanu 2008. gadā.

(10)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1782/2003 un Regula (EK) Nr. 1698/2005,

1)

Regulas 6. pantu groza šādi

2)

Regulas 7. panta 2. punktā iekļauj šādas jaunas daļas:

“Attiecīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot samazinājumu, ja atbildības prasības nav ievērotas, bet to smagums, apjoms un nenovēršamība ir uzskatāma par maznozīmīgu. Tomēr atbildības prasību neievērošanu, kas tieši apdraud sabiedrības vai dzīvnieku veselību, neuzskata par maznozīmīgu.

Ja vien lauksaimnieks nav tūlīt veicis korekcijas, labojot konstatēto prasību neievērošanu, kompetentā iestāde vajadzības gadījumā veic nepieciešamās darbības, kas attiecīgā gadījumā var būt tikai administratīva pārbaude, lai nodrošinātu to, ka lauksaimnieks novērš attiecīgi konstatēto neatbilstību. Attiecīgo lauksaimnieku informē par konstatēto maznozīmīgu prasību neievērošanu un par veicamām korekcijām.”

3)

44. panta 3. punktā otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Izņemot force majeure gadījumus vai ārkārtas apstākļus, minētie zemes gabali lauksaimnieka rīcībā ir dienā, ko noteikusi dalībvalsts, bet kas nav vēlāk par dienu, kas attiecīgajā dalībvalstī ir noteikta, lai grozītu atbalsta pieteikumu.”

4)

Regulas 71.h pantu aizstāj ar šādu pantu:

“71.h pants

Zāļaugu platības

Jaunās dalībvalstis atbilstīgi objektīviem kritērijiem reģionālā maksimāli pieļaujamā daudzuma vai tā daļas robežās var noteikt arī atšķirīgas vienības vērtības tām tiesībām, kas piešķiramas 71.f panta 1. punktā minētajiem lauksaimniekiem, par zāļaugu platību hektāriem, kuri noteikti 2006. gada 30. jūnijā, un par jebkuru citu hektāru, par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu, vai alternatīvi par hektāriem, kuros atrodas pastāvīgās ganības, kas noteiktas 2006. gada 30. jūnijā, un par jebkuru citu hektāru, par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

Bulgārijai un Rumānijai apzināšanas termiņš ir 2008. gada 1. janvāris.”

5)

Regulas 143.b pantu groza šādi:

6)

Regulas XII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

a)

1. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro no 2008. gada 1. aprīļa;

b)

regulas 1. panta 4. punktu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.