EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32008D0974

Padomes Lēmums 2008/974/KĀDP ( 2008. gada 18. decembris ), atbalstot Hāgas rīcības kodeksu pret ballistisko raķešu izplatīšanu saistībā ar ES Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas stratēģijas īstenošanu

OJ L 345, 23.12.2008, p. 91–95 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 18 Volume 006 P. 120 - 124

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2008/974/oj

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/91


PADOMES LĒMUMS 2008/974/KĀDP

(2008. gada 18. decembris),

atbalstot Hāgas rīcības kodeksu pret ballistisko raķešu izplatīšanu saistībā ar ES Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas stratēģijas īstenošanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 13. panta 3. punktu un 23. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, kuras III nodaļā iekļauts saraksts ar pasākumiem, kas ir jāveic gan Eiropas Savienībā (ES), gan trešās valstīs, lai apkarotu šādu ieroču izplatīšanu.

(2)

ES aktīvi īsteno šo stratēģiju un veic pasākumus, kas uzskaitīti tās II un III nodaļā, piemēram, paredz finanšu līdzekļus konkrētu projektu atbalstam, ar kuriem uzlabo daudzpusēju neizplatīšanas sistēmu un daudzpusēju uzticēšanos veicinošus pasākumus. Hāgas rīcības kodekss pret ballistisko raķešu izplatīšanu (turpmāk “Kodekss” jeb “HCoC”) ir būtiska šīs sistēmas daļa, tā mērķis ir novērst un apslāpēt ballistisko raķešu sistēmu izplatīšanu, ar ko var nogādāt masu iznīcināšanas ieročus vai ar tiem saistītu tehniku.

(3)

Padome 2003. gada 17. novembrī pieņēma Kopējo nostāju 2003/805/KĀDP (1) par daudzpusēju nolīgumu masveida iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un ieroču nogādes līdzekļu jomā vispārināšanu un pastiprināšanu. Šajā kopējā nostājā, inter alia, ir aicināts veicināt to, ka pēc iespējas vairāk valstu pievienojas Kodeksam, īpaši tās valstis, kurām ir ballistisko raķešu spēki, kā arī turpināt izstrādāt un īstenot Kodeksu, īpaši tā uzticēšanos veicinošus pasākumus, un veicināt ciešāku saikni starp Kodeksu ar ANO daudzpusējo neizplatīšanas sistēmu.

(4)

Padome 2007. gada 23. maijā nolēma rīkoties, lai veicinātu Kodeksa universālumu un atbilstību principiem. Tādēļ 2007. gada iesaistīto valstu gadskārtējās sanāksmes laikā tika rīkots seminārs, kas pulcēja valstis, kurām ir lielākie ballistisko raķešu spēki, tostarp tās valstis, kas nav pievienojušās Kodeksam. ES prioritāte ir turpināt šo dialogu starp valstīm, kas ir pievienojušās un kas nav pievienojušās Kodeksam, ai turpmāk veicinātu Kodeksa universālumu, kā arī pilnveidotu tā īstenošanu un uzlabošanu. Ar lēmumu būtu jāveicina šis process.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Lai nodrošinātu nepārtrauktu un praktisku dažu elementu īstenošanu, kurus paredz ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, Eiropas Savienība atbalsta to valstu darbības, kas ir pievienojušās Kodeksam, lai censtos sasniegt šādus mērķus:

a)

veicināt Kodeksa universālumu, īpaši to, lai Kodeksam pievienojas visas valstis ar ballistisko raķešu spēkiem,

b)

atbalstīt Kodeksa īstenošanu,

c)

veicināt turpmāku Kodeksa uzlabošanu.

2.   Šajā sakarā projekti, ko Eiropas Savienība atbalsta, aptver šādus konkrētus mērķus:

a)

nodrošināt līdzekļus, lai organizētu mērķtiecīgu pieeju, piemēram, semināru veidā, kuru mērķis būtu veicināt to, ka jaunas valstis pievienojas Kodeksam, un kas notiktu reģionā, kurā ir vismazākais skaits valstu, kuras ir pievienojušās Kodeksam;

b)

nodrošināt finanšu un tehniskus līdzekļus, veicināt informācijas apmaiņu starp valstīm, kuras pievienojušās Kodeksam, no vienas puses, un starptautisku novērotāju apmeklējumu kosmisko nesējraķešu (SLV) palaišanas izmēģinājuma vietās, kuras Kodeksam pievienojušās valstis ir nolēmušas izskatīt brīvprātīgi saskaņā ar Kodeksa 4.a panta ii) apakšpunktu, no otras puses;

c)

nodrošināt līdzekļus, lai veicinātu valstu, kuras pievienojušās Kodeksam, pārrunas par to, kā saglabāt Kodeksa nozīmīgumu un dzīvotspēju. Pārrunās īpaši ņem vērā jaunākos notikumus ballistisko raķešu izplatīšanas jomā un norises starptautisko iestāžu un tiesību sistēmās attiecībā uz ballistiskajām raķetēm.

Šos projektus veic gan to valstu labā, kas ir pievienojušās Kodeksam, gan arī to valstu labā, kas Kodeksam nav pievienojušās.

Projektu sīks apraksts ir izklāstīts pielikumā.

2. pants

1.   Prezidentvalsts, kam palīdz Padomes ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā (ĢS/AP), ir atbildīga par šā lēmuma īstenošanu. Komisija ir pilnībā iesaistīta.

2.   Lēmuma 1. panta 2. punktā minēto projektu tehnisko īstenošanu veic Stratēģiskās pētniecības fonds (FRS) Parīzē.

FRS savus uzdevumus veic ĢS/AP uzraudzībā, atbalstot prezidentvalsti un bieži apspriežoties ar Kodeksam pievienojušos valstu gadskārtējo sanāksmju priekšsēdētāju, kā arī ar Austriju, kas pilda Kodeksa Centrālā kontaktpunkta (Immediate Central Contact – ICC) un izpildsekretariāta pienākumus. Šim nolūkam ĢS/AP ar FRS vienojas par vajadzīgo kārtību.

3.   Prezidentvalsts, ĢS/AP un Komisija cits citu regulāri informē par šā lēmuma īstenošanu saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punktā minēto projektu īstenošanai ir EUR 1 015 000.

2.   Izdevumus, kurus finansē ar 1. punktā noteikto summu, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

3.   Komisija uzrauga 2. punktā minēto izdevumu pareizu pārvaldību; šī finansēšana notiek ar dotācijām. Šim nolūkam tā ar FRS noslēdz finansēšanas līgumu. Finansēšanas līgumā paredz, ka FRS nodrošina ES ieguldījuma publiskumu atbilstīgi tā apjomam.

4.   Komisija cenšas noslēgt 3. punktā paredzēto finansēšanas līgumu iespējami drīz pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Komisija informē Padomi, ja rodas kādas grūtības šajā procesā, un par datumu, kurā finansēšanas līgums noslēgts.

4. pants

Prezidentvalsts, kurai palīdz ĢS/AP, ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz FRS sagatavotiem regulāriem ziņojumiem. Padomes veiktie izvērtējumi balstās uz minētajiem ziņojumiem. Komisija ir pilnībā iesaistīta. Tā ziņo par šā lēmuma īstenošanas finanšu aspektiem.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Tas zaudē spēku 6 mēnešus pēc tā stāšanās spēkā, izņemot gadījumu, kad Komisija noslēdz finansēšanas līgumu ar FRS pirms šā termiņa beigām - tad šis lēmums zaudē spēku 24 mēnešus pēc finansēšanas līguma noslēgšanas.

6. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 18. decembrī.

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. BARNIER


(1)  OV L 302, 20.11.2003., 34. lpp.


PIELIKUMS

ES atbalsts Hāgas rīcības kodeksam pret ballistisko raķešu izplatīšanu saistībā ar ES Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas stratēģijas īstenošanu

1.   Mērķi

Eiropas Savienība stingri atbalsta Kodeksu no tā sākšanas brīža. Eiropas Savienības uzskata, ka Kodekss ir svarīgs daudzpusējs instruments, kura mērķis ir mazināt ballistisko raķešu sistēmu un ar tām saistītas tehnikas izplatīšanu, veicinot pārskatāmību un veicot uzticēšanos veicinošus pasākumus. Visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir pievienojušās Kodeksam un godprātīgi to īsteno.

Agrāk Eiropas Savienība ir centusies pārvarēt atlikušās nepilnības Kodeksa īstenošanā un tā universālumā, 2007. gada gadskārtējās sanāksmes laikā rīkojot semināru valstīm, kas Kodeksam ir pievienojušās, un valstīm, kas nav tam pievienojušās. Semināra rezultātu iedvesmota Eiropas Savienība vēlas šo iniciatīvu turpināt un atbalstīt Kodeksu attiecībā uz šādiem trim aspektiem:

Kodeksa universālumu,

Kodeksa īstenošanu,

Kodeksa uzlabošanu un tā darbību.

2.   Projektu apraksts

2.1.   Pirmais projekts: Kodeksa universāluma veicināšana

2.1.1.   Projekta mērķis

Tā kā to valstu skaits, kuras pievienojušās Kodeksam, ir sasniedzis divas trešdaļas no visām ANO dalībvalstīm, ir jādara vairāk, lai sasniegtu Kodeksa universālumu. Gadskārtējās sanāksmēs Kodeksam pievienojušās valstis atzīmēja, ka cēloņi to valstu, kuras vēl nav pievienojušās Kodeksam, pretestībai parakstīt Kodeksu ir ļoti atšķirīgi – tie sniedzas no informācijas un Kodeksa izpratnes trūkuma līdz drīzāk politiskiem iemesliem.

2.1.2.   Projekta rezultāti

uzlabot informētību par Kodeksu, tā sapratni un atbalstu tam,

uzlabot sadarbību starp valstīm, kas pievienojušās Kodeksam, un valstīm, kas nav tam pievienojušās,

palielināt to valstu skaitu, kuras pievienojušās Kodeksam.

2.1.3.   Projekta apraksts

Projektā paredzēta divu semināru sarīkošana:

informatīvs seminārs reģionam, kur ir lielākais tādu valstu skaits, kas nav pievienojušās Kodeksam.

Āfrikā Kodeksam nav pievienojušās šādas valstis: Alžīrija, Angola, Botsvāna, Centrālāfrikas Republika, Kotdivuāra, Kongo Demokrātiskā Republika, Ēģipte, Lesoto, Namībija, Kongo Republika, Somālija, Svazilenda, Togo un Zimbabve.

vispārējs seminārs pēc tā semināra parauga, kuru rīkoja Kodeksam pievienojušos valstu 2007. gada ikgadējās sanāksmes laikā un kurā koncentrēti un strukturēti apmainījās ar tehniskiem un politiskiem un drošības apsvērumiem, kas saistīti ar ballistisko raķešu izplatīšanu un Kodeksa nozīmi.

2.2.   Otrais projekts: Atbalsts kodeksa īstenošanai valstīs, kuras pievienojušās Kodeksam

2.2.1.   Projekta mērķis

Lai gan kodekss, izmantojot uzticības veicināšanas un pārskatāmības pasākumus, ir svarīgs instruments ballistisko raķešu un saistītu tehnoloģiju izplatīšanas mazināšanai, jāpaveic vairāk, lai veicinātu labāku apmaiņu starp valstīm, kuras pievienojušās Kodeksam. Projektā galvenā uzmanība tiks vērsta apmaiņas aspektiem, kuros var panākt jūtamus rezultātus.

2.2.2.   Projekta rezultāti

izveidot droša, uz internetu balstīta informācijas un komunikācijas mehānisma (e-ICC) prototipu; šāds mehānisms ļautu ātrāk, vienkāršāk un drošāk valstīm, kuras pievienojušās Kodeksam, apmainīties ar informāciju un nodrošinātu iespēju dokumentu izplatīt elektroniski;

gadījumā, ja Kodeksam pievienojušās valstis ikgadējā sanāksmē pieņem lēmumu izveidot e-ICC, šādu prototipu varēs ieviest;

lielāks atbalsts kosmisko nesējraķešu (SLV) palaišanas izmēģinājuma bāžu novērotāju apmeklējumam.

2.2.3.   Projekta apraksts

Projektā ietverti divi pasākumu veidi:

a)

veicināt informācijas un saziņas apmaiņu starp valstīm, kuras pievienojušās Kodeksam, izveidojot drošu e-ICC. Šajā projektā īpaši nozīmīga ir Francijas pieredze Raķešu tehnoloģiju kontroles režīms (MTCR) e-POC sistēmas darbā.

Tā kā lēmumu izveidot šādu sistēmu pieņem ikgadējā sanāksmē valstis, kuras pievienojušās Kodeksam, projektu īstenos divos posmos. Otro posmu īstenos pēc Kodeksam pievienojušos valstu pārrunām ikgadējā sanāksmē par e-ICC.

1. posms: ES ierosinājums valstīm, kuras pievienojušās Kodeksam, izveidot e-ICC.

e-ICC prototipu sagatavos, lai to varētu 2009. gadā iesniegt valstīm, kuras pievienojušās Kodeksam un lai saņemtu to atsauksmes par tā darbību.

2. posms: e-ICC prototipa ieviešana

Gadījumā, ja Kodeksam pievienojušās valstis ikgadējā sanāksmē pieņem lēmumu izveidot e-ICC, šādu prototipu varētu īstenot. Lai to panāktu, prototipa sniegtās zināšanas un materiālie aspekti būtu jānodod ICC/ pārvaldes izpildsekretariātam un būtu jāapmāca ICC un Kodeksam pievienojušās valstis.

b)

nodrošināt finanšu līdzekļus starptautisko novērotāju apmeklējumam kosmisko nesējraķešu (SLV) palaišanas izmēģinājuma bāzēs.

2.3.   Trešais projekts: Veicināt turpmāku Kodeksa uzlabošanu un labāku darbību

2.3.1.   Projekta mērķis

Drošības vide nemitīgi mainās, tostarp tādu līdzekļu izplatīšanas jomā, ar kuriem var piegādāt masu iznīcināšanas ieročus. Kodeksam pievienojušās valstis katru gadu satiekas un izvērtē Kodeksa īstenošanu, kā arī jaunās tendences ballistisko raķešu un saistīto tehnoloģiju izplatīšanā.

Projekts veicina padziļinātu diskusiju starp valstīm, kuras pievienojušās Kodeksam un attiecīgā gadījumā ietver valstis, kuras tam nav pievienojušās neformālākā gaisotnē un ārpus valdības loka nodrošinās piekļuvi tehniskajai ekspertīzei attiecībā uz ballistisko raķešu izplatīšanu. Projekta rezultātus kā vielu pārdomām var iesniegt ārpus Kodeksam pievienojušos valstu ikgadējā sanāksmē.

2.3.2.   Projekta rezultāti

labāka izpratne par ballistisko raķešu izplatīšanas un SLV programmu jaunākajām tendencēm ar ieteikumiem valstīm, kuras pievienojušās Kodeksam;

analizēta iespēja, kā motivēt valstis, kuras pievienojušās Kodeksam, iesaistīties ballistisko raķešu un kosmisko nesējraķešu programmās;

labāka izpratne par saskarni starp Kodeksu, MTCR un divpusējiem un reģionāliem uzticības veicināšanas pasākumiem, lai panāktu mērķi – raķešu neizplatīšanu un politikas ieteikumu definēšanu;

darba dokumenti vai cita veida dokumenti no semināriem, ko ES varētu iesniegt HCoC ikgadējai sanāksmei.

2.3.3.   Projekta apraksts

Projektā ietvers divus darbību veidus:

a)

finansējums pētījumam par pašreizējām tendencēm ballistisko raķešu jomā un par to izplatīšanas dinamiku, kā arī SLV programmas, un to varētu iesniegt kā dokumentu pārdomām Kodeksam pievienojušos valstu ikgadējā sanāksmē. Veicot šo pētījumu, SPF nodrošinās, ka tā darbs nepārklājas ar ANO Valdību ekspertu darbu;

b)

finansējums semināriem, kuros piedalās eksperti no valsts un nevalstiskā sektora no valstīm, kuras ir pievienojušās Kodeksam, un valstīm, kuras tam nav pievienojušās. Seminārus varētu rīkot kā ikgadējo sanāksmju daļu. Rezultātus Kodeksam pievienojušos valstu ikgadējai sanāksmei varētu iesniegt kā darba dokumentu. Darba grupas izskatīs šādus jautājumus:

Saikne starp Kodeksu, MTCR, divpusējiem un reģionāliem uzticības veicināšanas pasākumiem, lai panāktu mērķi – raķešu neizplatīšanu, kā arī starp Kodeksu un ANO sistēmu (UNGA).

Kā motivēt Kodeksam pievienojušās valstis iekļauties ballistisko raķešu un SLV programmās.

3.   Ilgums

Kopējais paredzētais projektu īstenošanas ilgums ir 24 mēneši.

4.   Saņēmēji

Šajā lēmumā projektu saņēmējas ir gan valstis, kuras Kodeksam ir pievienojušās, gan valstis, kuras tam nav pievienojušās.

Saņēmēju valstu galīgo izvēli veiks, konsultācijās starp īstenotāju struktūrvienību un prezidentvalsti, kam palīdz ĢS/AP, kompetentajā Padomes darba grupā cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un Komisiju. Galīgais lēmums pamatosies uz priekšlikumiem, kurus iesniedz īstenotāja struktūrvienība atbilstīgi šā lēmuma 2. panta 2. punktam.

5.   Īstenotāja struktūrvienība

FRS uzticēs projektu tehnisku īstenošanu. Projektus īstenos tieši FRS vai tā sadarbības partneri, Miera pētniecības un drošības politikas institūts, Hamburgas Universitāte un Polijas Kosmosa pētniecības centrs Varšavā.

Īstenotāja struktūrvienība sagatavos:

a)

ceturkšņa pārskatus par projektu īstenošanu;

b)

nobeiguma ziņojumu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc projektu īstenošanas.

Ziņojumus nosūtīs prezidentvalstij, kam palīdz ĢS/AP.

FRS nodrošinās ES ieguldījuma redzamību atbilstīgi tā apjomam.

6.   Iesaistītās trešās personas

Šos projektus pilnībā finansē ar lēmumu. Kodeksam pievienojušos valstu vai valstu, kuras nav tam pievienojušās, ekspertus var uzskatīt par iesaistītām trešām personām Tie strādās saskaņā ar standarta noteikumiem, ko noteicis FRS.


Top