EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32007D0134

2007/134/EK: Komisijas Lēmums ( 2007. gada 2. februāris ), ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomi (Dokuments attiecas uz EEZ )

OJ L 57, 24.2.2007, p. 14–19 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
OJ L 219M, 24.8.2007, p. 286–291 (MT)
Special edition in Croatian: Chapter 13 Volume 014 P. 276 - 281

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2013; Atcelts ar 32013D1220(01)

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2007/134(1)/oj

24.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/14


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 2. februāris),

ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/134/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013. gads) (1), un jo īpaši tā 2. un 3. pantu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmumu 2006/972/EK par īpašo programmu “Idejas”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) (2), un jo īpaši tā 4. panta 2. un 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Septīto pamatprogrammu īpašās programmas “Idejas” mērķis ir visās zinātnes, tehnoloģiju un pētniecības jomās atbalstīt pētnieku ierosinātus “progresīvus” pētījumus, ko tie veic par tēmām pēc savas izvēles.

(2)

Lēmums 2006/972/EK nosaka, ka Komisijai ir jāizveido Eiropas Pētniecības padome (turpmāk tekstā “EPP”), kas būs līdzeklis īpašās programmas “Idejas” īstenošanai.

(3)

Saskaņā ar 4. panta 3. punktu Lēmumā 2006/972/EK EPP sastāv no neatkarīgas zinātniskās padomes (turpmāk tekstā “zinātniskā padome”), kuru atbalsta īpaša īstenošanas struktūra.

(4)

Zinātniskās padomes sastāvā strādā Komisijas iecelti vispieredzējušākie zinātnieki, inženieri un pētnieki, kuri darbojas kā privātpersonas un nav atkarīgi no jebkādas ārējās ietekmes. Tā darbojas saskaņā ar pilnvarām, kas paredzētas 5. pantā Padomes Lēmumā 2006/972/EK, un vienīgi īpašās programmas “Idejas” zinātnisko, tehnoloģisko un pētniecisko mērķu sasniegšanai.

(5)

Zinātniskā padome neatkarīgi ievēlēs ģenerālsekretāru, kurš darbosies tās pakļautībā. Ģenerālsekretārs cita starpā palīdzēs zinātniskajai padomei nodrošināt efektīvu sadarbību ar īpašo īstenošanas struktūru un Komisiju, uzraudzīt to, cik efektīvi īpašā īstenošanas struktūra īsteno tās stratēģiju un nostāju.

(6)

Zinātniskā padome darbosies saskaņā ar zinātnes izcilības, autonomijas, efektivitātes un pārskatāmības principiem. Komisijai jāgarantē zinātniskās padomes autonomija un integritāte un jānodrošina tās pienācīga darbība.

(7)

Noteikumi par to, kā zinātniskās padomes locekļi var izpaust informāciju, ir jāparedz, neierobežojot Komisijas noteikumus par drošību, kuri izklāstīti pielikumā Komisijas Lēmumam 2001/844/EK, EOTK, Euratom  (3).

(8)

Personas datus par zinātniskās padomes locekļiem apstrādā saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (4).

(9)

Tika izveidota neatkarīga augsta līmeņa ekspertu komiteja, lai noteiktu zinātniskās padomes dibinātājus. Pēc plašām konsultācijām zinātnieku un pētnieku aprindās šī komiteja sagatavoja ieteikumus, pirmkārt, par nosacījumiem un kritērijiem, kas piemērojami zinātniskās padomes locekļu izvirzīšanai, un otrkārt, par dibinātāju kandidatūrām.

(10)

Īpašā īstenošanas struktūra ir jānodibina kā ārēja struktūra – izpildaģentūra, kas jāizveido ar atsevišķu tiesību aktu saskaņā ar Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (5).

(11)

Līdz šīs izpildaģentūras izveidošanai un darbības uzsākšanai tās īstenošanas uzdevumus veiks īpašs Komisijas dienests.

(12)

Šā lēmuma ietekmi uz budžetu ņems vērā, pieņemot lēmumu par finansējumu saistībā ar īpašo programmu “Idejas” un izstrādājot tiesību akta finanšu pārskatu Komisijas priekšlikumam par ārējo struktūru,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1.   NODAĻA

EIROPAS PĒTNIECĪBAS PADOME

1. pants

Izveidošana

Ar šo laika posmam no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas līdz 2013. gada 31. decembrim izveido Eiropas Pētniecības padomi īpašās programmas “Idejas” īstenošanai. Tā sastāv no zinātniskās padomes un īpašas īstenošanas struktūras, kā norādīts turpmāk.

2.   NODAĻA

ZINĀTNISKĀ PADOME

2. pants

Izveidošana

Ar šo izveido zinātnisko padomi.

3. pants

Uzdevumi

1.   Zinātniskās padomes uzdevumi ir minēti Lēmuma 2006/972/EK 5. panta 3. punktā.

2.   Zinātniskā padome cita starpā izstrādās vispārējo zinātnisko stratēģiju, tā ir pilnvarota pieņemt lēmumus par finansējamiem pētniecības veidiem saskaņā ar Lēmuma 2006/972/EK 6. panta 6. punktu un garantēs darbības kvalitāti no zinātniskā viedokļa. Tās uzdevumi ir jo īpaši ikgadējās darba programmas izstrāde, salīdzinošā novērtējuma procesa izveide, kā arī īpašās programmas “Idejas” īstenošanas uzraudzība un kvalitātes kontrole, neierobežojot Komisijas atbildību.

4. pants

Dalība

1.   Zinātniskajā padomē ir ne vairāk kā 22 locekļi.

2.   Zinātniskajā padomē darbosies Eiropas zinātnes aprindu vispieredzējušākie pārstāvji ar attiecīgām zināšanām, nodrošinot pētniecības veidu dažādību, un tie darbosies kā privātpersonas neatkarīgi no politiskajām vai citām interesēm.

3.   Zinātniskās padomes dibinātāji, kas ir izvirzīti, pamatojoties uz I pielikumā minētajiem noteikumiem un kritērijiem, un ir minēti II pielikumā, ar šo ir iecelti.

4.   Nākamos locekļus ieceļ Komisija, pamatojoties uz I pielikumā minētajiem nosacījumiem un kritērijiem, kandidātu noteikšanā ievērojot neatkarīgu un pārskatāmu procedūru, kas ir saskaņota ar zinātnisko padomi un paredz konsultēšanos ar zinātnieku aprindām un ziņojumu Parlamentam un Padomei. Nākamo iecelto padomes locekļu vārdus publicē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

5.   Padomes locekļiem ir jāpilda pienākumi neatkarīgi no jebkādas ārējās ietekmes. Viņiem ir savlaicīgi jāinformē Komisija par jebkādu interešu konfliktu, kas varētu apdraudēt viņu objektivitāti.

6.   Padomes locekļus ieceļ uz četriem gadiem, šo termiņu var pagarināt vienu reizi rotācijas kārtībā, kas nodrošina zinātniskās padomes darba nepārtrauktību. Tomēr padomes locekli var iecelt uz mazāku termiņu, lai nodrošinātu padomes locekļu pakāpenisku rotāciju. Padomes locekļi saglabā amatu līdz brīdim, kad tos nomaina vai beidzas to pilnvaru termiņš.

7.   Ja padomes loceklis atkāpjas no amata vai beidzas viņa pilnvaru termiņš, ko nevar pagarināt, Komisijai ir jāieceļ jauns padomes loceklis.

8.   Izņēmuma gadījumos, lai nodrošinātu zinātniskās padomes vienotību un/vai nepārtrauktību, Komisija pēc savas ierosmes var pārtraukt padomes locekļa pilnvaru termiņu.

9.   Zinātniskās padomes locekļi nesaņem atlīdzību par savu darbību.

5. pants

Darbības principi un metodes

1.   Zinātniskā padome darbojas autonomi un neatkarīgi.

2.   Vajadzības gadījumā zinātniskā padome konsultējas ar zinātnieku, inženieru un pētnieku aprindām.

3.   Zinātniskā padome darbojas vienīgi, lai sasniegtu īpašās programmas “Idejas” mērķus zinātnes, tehnoloģiju un pētniecības jomās. Tā darbojas godīgi un godprātīgi, pilda savus pienākumus efektīvi un ar vislielāko iespējamo pārskatāmību.

4.   Zinātniskā padome par savu darbību ir atbildīga Komisijai, nepārtraukti uztur ciešus sakarus ar to un īpašo īstenošanas struktūru, veic visus tam vajadzīgos pasākumus.

5.   Padomes darbības laikā iegūto informāciju nedrīkst izpaust, ja Komisija vai zinātniskās padomes priekšsēdētājs uzskata, ka minētā informācija attiecas uz konfidenciāliem jautājumiem.

6.   Komisija sniedz informāciju un atbalstu, kas vajadzīgs zinātniskās padomes darbībai un ļauj tai darboties autonomi un neatkarīgi.

7.   Zinātniskā padome regulāri sniedz pārskatu Komisijai un nodrošina informāciju un palīdzību, kas nepieciešama Komisijas obligāto pārskatu (t.i., gada pārskats, gada darbības pārskats) sagatavošanai.

6. pants

Darbība

1.   Zinātniskā padome no tās locekļu vidus ievēl vienu priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus, kuri saskaņā ar padomes reglamentu pārstāv padomi un vada un palīdz tās darba organizācijā, tostarp sagatavojot sēžu dienas kārtību un dokumentus.

2.   Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki ir tiesīgi ieņemt attiecīgi Eiropas pētniecības padomes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amatus.

3.   Zinātniskā padome pieņem savu reglamentu, kurā ir ietverti sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz 1. pantā minētajām vēlēšanām, kā arī rīcības kodeksu, kurā paredzēta rīcība iespējamā interešu konflikta gadījumā.

4.   Zinātniskā padome tiekas sēdēs tik bieži, cik vajadzīgs tās darbam.

5.   Zinātniskās padomes priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu sasaukt sēdes slēgtam dalībnieku lokam.

7. pants

EPP ģenerālsekretārs

1.   Zinātniskā padome neatkarīgi ievēl ģenerālsekretāru, kurš darbojas tās pakļautībā. Ģenerālsekretārs cita starpā palīdzēs zinātniskajai padomei efektīvu sakaru uzturēšanā ar Komisiju un īpašo īstenošanas struktūru.

2.   Ģenerālsekretāra pienākumus nosaka zinātniskā padome. Viņa pienākums ir uzraudzīt, cik efektīvi īpašā īstenošanas struktūra īsteno zinātniskās padomes pieņemto stratēģiju un nostāju.

3.   Atbalsts ģenerālsekretāra amata izveidei un tā darbībai jāsniedz ar īpašās programmas “Idejas” palīdzību.

4.   Ģenerālsekretāra pilnvaru termiņš nepārsniedz 30 mēnešus, un to var pagarināt vienu reizi.

8. pants

Sanāksmju izdevumu segšana

1.   Atbilstīgi Komisijas noteikumiem par kompensācijām neatkarīgiem ekspertiem Komisija zinātniskās padomes locekļiem atlīdzina ceļa izdevumus un vajadzības gadījumā – uzturēšanās izdevumus, kas nepieciešami to darbības veikšanai. Ceļa izdevumus un uzturēšanās izdevumus saistībā ar citām sanāksmēm, kas vajadzīgas zinātniskās padomes darbībai, var atlīdzināt arī Komisija, iepriekš apstiprinot šādus izdevumus; tas attiecas uz sanāksmēm, kurās piedalās zinātniskās padomes locekļi un neatkarīgie eksperti, un ieinteresētās personas.

2.   Sanāksmju izdevumus atlīdzina, pamatojoties uz zinātniskās padomes ikgadēju pieprasījumu, neierobežojot Komisijas atbildību.

3.   NODAĻA

9. pants

Īpašā īstenošanas struktūra

Īpašo īstenošanas struktūru nodibina kā ārēju struktūru; līdz ārējas struktūras izveidošanai un darbības uzsākšanai tās īstenošanas uzdevumus veiks īpašs Komisijas dienests.

4.   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

10. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2007. gada 2. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Janez POTOČNIK


(1)  OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 400, 30.12.2006., 243. lpp.

(3)  OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/548/EK, Euratom (OV L 215, 5.8.2006., 38. lpp.).

(4)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(5)  OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Nosacījumi un kritēriji zinātniskās padomes locekļu izvirzīšanai.

Zinātniskās padomes sastāvam jāatspoguļo tas, ka padome var uzņemties vadošo lomu zinātnes jomā, būt nozīmīga un pilnīgi neatkarīga, apvienojot gudrību un pieredzi ar iztēli un izdomu. Zinātniskās padomes darba ticamība pamatosies uz tās locekļu kvalitatīvo īpašību līdzsvaru, un kopā tiem ir jāatspoguļo visu Eiropas pētniecības aprindu daudzveidība. Katram zinātniskās padomes loceklim ir jābūt ar neapstrīdamu līdera reputāciju pētniecības jomā, neatkarīgam un apņēmības pilnam darboties pētniecības jomā. Pamatā tiem jābūt šobrīd vai agrāk praktizējošiem pētniekiem, kā arī personām, kuras zinātnes jomā ir ieņēmušas vadošus amatus Eiropas vai pasaules līmenī. Jāņem vērā arī jaunās paaudzes vadītāji.

Padomes locekļiem jāatspoguļo arī pētniecības jomu plašais kopums, kas aptver eksaktās zinātnes un tehnoloģijas, kā arī sociālās un humanitārās zinātnes. Tomēr padomes locekļi nav jāuztver kā vienas jomas vai pētniecības virziena pārstāvji, arī viņiem pašiem nevajadzētu sevi par tādiem uzskatīt; viņiem jābūt ar plašu redzējumu, visiem kopīgi apliecinot izpratni par svarīgākajiem attīstības virzieniem pētniecībā, tostarp starpdisciplīnu un daudzdisciplīnu pētniecību, un par pētniecības vajadzībām Eiropas līmenī.

Papildu apliecinātai zinātnieku un pētnieku reputācijai padomes locekļiem kopīgi ir jānodrošina plašāks pieredzes loks, kas gūts ne tikai Eiropā, bet arī citās pasaules daļās, kur tiek veikta intensīva pētniecība. Tā varētu būt pieredze tādās jomās kā pamatizpētes atbalstīšana un veicināšana, pētniecības organizēšana un vadīšana un zināšanu nodošana universitātēs, akadēmijās un rūpniecībā, izpratne par valsts un starptautiskām zinātniskām darbībām, attiecīgajām pētniecības finansēšanas shēmām un plašo politisko kontekstu, kurā darbojas Eiropas Pētniecības padome.

Padomes sastāvam ir jāatspoguļo pētnieku aprindu daudzveidība un zinātnisko iestāžu kopums, kuras nodarbojas ar pētniecību; tostarp, piemēram, speciālisti ar darba pieredzi universitātēs, zinātniskās pētniecības institūtos, akadēmijās, fondos, pētniecībā uzņēmumos un rūpniecībā. Padomes sastāvā jābūt speciālistiem ar pieredzi, kas gūta vairākās valstīs, un daži speciālisti jāiesaista no pētnieku aprindām ārpus Eiropas.


II PIELIKUMS

Zinātniskās padomes 22 dibinātāju saraksts

 

Dr. Claudio BORDIGNON, San Raffaele Scientific Institute, Milan

 

Prof. Manuel CASTELLS, Open University of Catalonia

 

Prof. Paul J. CRUTZEN, Max Planck Institute for Chemistry, Mainz

 

Prof. Mathias DEWATRIPONT, Université Libre de Bruxelles

 

Dr. Daniel ESTEVE, CEA Saclay

 

Prof. Pavel EXNER, Doppler Institute, Prague

 

Prof. Hans-Joachim FREUND, Fritz-Haber-Institute, Berlin

 

Prof. Wendy HALL, University of Southampton

 

Prof. Carl-Henrik HELDIN, Ludwig Institute for Cancer Research

 

Prof. Fotis C. KAFATOS, Imperial College London

 

Prof. Michal KLEIBER, Polish Academy of Sciences

 

Prof. Norbert KROO, Hungarian Academy of Sciences

 

Prof. Maria Teresa V.T. LAGO, University of Porto

 

Dr. Oscar MARIN PARRA, Instituto de Neurociencias de Alicante

 

Prof. Lord MAY, University of Oxford

 

Prof. Helga NOWOTNY, Wissenschaftszentrum, Wien

 

Prof. Christiane NÜSSLEIN-VOLHARD, Max-Planck-Institute for Developmental Biology, Tübingen

 

Prof. Leena PELTONEN-PALOTIE, University of Helsinki & National Public Health Institute

 

Prof. Alain PEYRAUBE, CNRS, Paris

 

Dr. Jens R. ROSTRUP-NIELSEN, Haldor Topsoe A/S

 

Prof. Salvatore SETTIS, Scuola Normale Superiore, Pisa

 

Prof. Rolf M. ZINKERNAGEL, University of Zurich


Top